Ministrs Kaspars Melnis iepazīst RTU pētījumus un attīstības plānus enerģētikas un klimata jomā

«Mēs esam jūsu partneri zaļā kursa īstenošanā,» tiekoties ar K. Melni saka RTU rektors Tālis Juhna. RTU zinātniekiem ir kompetences kā vides un klimata politikas instrumentu modelēšanā, klimatneitralitātes tehnoloģiju izstrādē un analīzē dažādiem tautsaimniecības sektoriem, oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izmantošanas pētniecībā un risinājumu izstrādē, tā biotehionomikā un biotehnoloģijā, ilgtspējīgu inovāciju radīšanā siltumapgādei un aukstumapgādei, energoplānošanā, atjaunīgās enerģijas sistēmas ilgtspējīgā attīstībā utt. RTU zinātnieki arī izstrādājuši pasaules atzinību guvušu jauna veida atsaistītās elektrolīzes tehnoloģiju drošai un efektīvai ūdeņraža ražošanai, tiek pētītas arī citas ilgtermiņa enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tehnoloģijas elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstībai, digitālo tehnoloģiju integrācijas enerģētikā, kā arī īstenoti moderno bioeļļu un biodīzeļdegvielu pētījumi, neizmantojot pārtikā lietojamas izejvielas, utt. 

Teju kā parakstīts līgums arī par Klimata un enerģētikas ministrijas valsts pētījumu programmas «Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma» projekta īstenošanu – RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki izstrādās klimata politikas modelēšanas rīkus, lai analizētu Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto iniciatīvu efektivitāti. 

RTU zinātniskā ekselence ūdeņraža jomā ir pamats sadarbībai starp RTU un Nīderlandes kompāniju «Fokker Next Gen», lai kopā ar citiem partneriem Latvijā veidot ūdeņraža pētniecības un inovāciju ekselences centru, kas nodrošinās platformu sadarbībai pētniecībā, tehnoloģiju izstrādei un testēšanai, iepazīstinot ar RTU inovāciju veicināšanas iniciatīvām, stāsta RTU inovāciju prorektore Liene Briede. Nīderlandes uzņēmums ir iecerējis līdz 2035. gadam klientiem nodot pirmās ar ūdeņradi darbināmās pasažieru lidmašīnas, projekta īstenošanai noskatīta Latvija. Ūdeņraža tehnoloģiju straujāka attīstība būtu cieši saistīta ar vairākiem kritiski svarīgiem infrastruktūras projektiem, piemēram, atkrastes vēja parku Kurzemē, viņa piebilst.

Viņa iepazīstina arī ar citām ambiciozām zinātniskās ekselences un inovāciju iniciatīvām – ieceri veidot mikročipu testēšanas centru Latvijā un inovatīvu daļiņu terapijas centru Baltijā sekmīgai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, pētniecībai un sadarbībai ar industriju. Iniciatīvu veidot šādu centru izteikusi Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Baltijas grupa. Iespēju attīstīt pētniecību un inovācijas dažādās jomās – no bioloģijas un ģeofizikas līdz telekomunikācijām, AI un pat antropoloģijai – pavērtu nacionālās polārās pētniecības programma. Arktikā klimata pārmaiņas notiek straujāk nekā citviet pasaulē, tāpēc tā piesaista lielu pētnieku uzmanību. Tiešas Latvijas aktivitātes šajā reģionā gan šobrīd nav noteiktas nevienā plānošanas dokumentā, uzsver L. Briede. 

RTU pati ne vien sekmē enerģētikas un klimata tehnoloģiju pētniecību, bet izmanto tās, lai sasniegtu mērķi 2035. gadā kļūt klimatneitrālai. Mērķa sasniegšanai pakāpeniski tiek paaugstināta ēku energoefektivitāte, notiek īpašuma portfeļa optimizācija, atsakoties no ēkām, kas nav nepieciešamas RTU pamatfunkciju nodrošināšanai, pāreja uz efektīvāku apgaismojumu, videi draudzīgāku mobilitāti, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu, zaļajiem iepirkumiem, ir interese mainīt izmantotos energoresursus, vairāk koncentrējoties uz saules enerģiju. RTU jau paveikto apliecina starptautiski reitingi, piemēram, zaļās politikas un ilgtspējas reitingā «GreenMetric World University Rankings 2023» RTU ir ierindojusies 45. vietā pasaulē, kāpinot savu pozīciju par desmit vietām. RTU nemainīgi ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 200 zaļākajām universitātēm pasaulē.

RTU administratīvais direktors Juris Iljins uzsver, ka zaļā transformācija arvien vairāk tiek ietverta arī studiju procesā, lai nākotnes inženieriem ilgtspēja nebūtu tikai vārds. 

Apmeklējot RTU, K. Melnis viesojas arī vairākās laboratorijās. Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijā viņš profesores Lindas Mežules vadībā iepazīst gan ūdens attīrīšanas, gan bioenerģijas tehnoloģijas, kā arī apspriež aļģu izmantošanu notekūdeņu attīrīšanā un biodegvielas ražošanā. Savukārt Būvniecības un mašīnzinību fakultātes profesors Anatolijs Borodiņecs, izrādot Klimata kameru, informē gan par jaunākajiem pētījumiem telpu gaisa kvalitātes un ventilācijas jomā, gan par energoefektīvām īslaicīgas dzīvošanas ēkām, kā arī ballistiski drošu ēku izstrādnēm. Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta asociētais profesors Jānis Zaķis stāsta par elektroenerģijas pārveidošanas tehnoloģijām un demonstrē RTU studentu un RTU Inženierzinātņu vidusskolas studentu uzbūvētu elektrotriciklu. J. Zaķa vadīto studentu komandas mērķis ir uzbūvēt transportlīdzekli, kas enerģiju izmantotu pēc iespējas efektīvāk, un ar to startēt pasaulē vadošajās studentu inženierijas sacensībās. Viņi jau veiksmīgi startējuši sacensībās Latvijā un Vācijā. Ar degšanas procesiem biomasas apkures sistēmās un inovācijām kaitīgo emisiju samazināšanai Degšanas procesu izpētes laboratorijā iepazīstina VASSI asociētais profesors Vladimirs Kirsanovs, bet vadošais pētnieks Miķelis Dzikēvičs sarunā ar ministru pievēršas saules enerģijas aktualitātēm un izrāda Saules energosistēmu laboratoriju.