Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte modernizē laboratoriju aprīkojumu

«Gāzu hromatogrāfija ir nozīmīga analītiskā metode, ko aktīvi izmanto gan pētniecībā, gan industrijā, lai noteiktu vielu identitāti un tīrību, veiktu kvalitātes kontroli,» stāsta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns profesors Māris Turks. 

Savu teikto viņš ilustrē ar vienkāršu piemēru – traukā ir kāds šķidrums, bet trūkst precīzas informācijas par tā sastāvu. Ar gāzu hromatogrāfu, kas aprīkots ar masseletīvo detektoru, var noteikt gan šāda maisījuma ķīmisko sastāvu, gan to saturu. «100% tīru vielu nav, bet zinātnē un it īpaši farmācijā vielām ir jābūt ar ļoti augstu tīrības pakāpi. Tādēļ vienmēr ir jānosaka to tīrība. Ir arī gadījumi, kad svarīgi ir noteikt tieši piemaisījumu sastāvu un koncentrāciju, piemēram, šķīdinātāja atlikumu farmaceitiskā laboratorijā sintezētajā zāļu vielā. Lai medikamentu varētu izmantot ārstniecībā, piemaisījumu saturam ir precīzi jāatbilst noteiktām normām,» viņš turpina. Arī radot jaunas ķīmiskās reakcijas un iegūstot jaunas vielas, ar šīs metodes palīdzību pētnieki nosaka, vai tas ir izdevies. Un, lai gan neviena metode nav tik visaptveroša, lai ar to spētu analizēt pilnīgi visu, hromatogrāfija (izdala gāzu un šķidrumu hromatogrāfiju) ir būtiska modernās analītiskās ķīmijas joma.

Iepriekšējais gāzu hromatogrāfs RTU studentiem un zinātniekiem labi kalpoja no 2007. gada, taču tas ne vien fiziski novecoja, bet arī izgāja no ierindas. Zinātniskais aprīkojums kā jebkura tehnoloģiska iekārta arvien tiek pilnveidots un modernizēts, vecāku modeļu veiktspēja ir ierobežotāka. Ja ar zinātniskiem atklājumiem vēlamies konkurēt globālā līmenī, tam nepieciešams atbilstošs un mūsdienīgs aprīkojums, saka M. Turks. Taču tas prasa lielus līdzekļus, kurus galvenokārt iespējams piesaistīt vai nu ar kādu projektu vai ziedotāju atbalstu. 

Ar šo metodi analizē gaistošas vielas. Analizējamais paraugs tiek automātiski ievadīts jeb injicēts gāzu hromatogrāfā un karsēts. Analītiskajā kolonā, kas ir mata biezuma caurulīte, paraugs sadalās komponentēs. Pie kolonas izejas atrodas detektors, kas par katru ķīmisko komponentu dod signālu. Iepriekš RTU izmantotajā iekārtā bija liesmas jonizācijas detektors, kas, kā stāsta M. Turks, ļāva noteikt vielu kvantitatīvo saturu un tīrību, bet ne tās uzreiz identificēt. Lai tās identificētu, analīzes rezultāti bija jāsalīdzina ar jau zināmām vielām. Jaunajā iekārtā ir masselektīvais detektors, kas uzreiz dod katras komponentes masspektrālo ainu, tādejādi identificējot ķīmiskās sastāvdaļas, uzlabojumus iezīmē M. Turks. 

Jauno gāzu hromatogrāfu fakultāte jau aktīvi izmanto gan studiju procesā, gan zinātniskos pētījumos un industrijas līgumdarbos. 

SIA «Mikrotīkls» kopš 2017. gada ir RTU Attīstības fonda sadarbības partneris. Šo gadu laikā uzņēmums ziedojis vairāk nekā 3,25 miljonus eiro RTU laboratoriju modernizācijai, infrastruktūras uzlabošanai un iekārtu iegādei.