Lai iekļūtu top 500, jāiegulda zinātnē, iesaka augstākās izglītības eksperti

Starptautiskie reitingi galvenokārt balstās uz augstskolu veikumu zinātnē un ar to cieši saistīto starptautisko reputāciju, tāpēc reitingu augšgalā visbiežāk var redzēt augstākās izglītības iestādes, kurās ir augsts zinātniskais sniegums. Salīdzinot Baltijas valstis, redzams, ka TU uz kopējā fona būtiski izceļas ar vairāk nekā divreiz lielāku publikāciju skaitu nekā Latvijas Universitātei (LU) – augstskolai, kurai Latvijā ir vislielākais publikāciju skaits, analizējot starptautiskā reitinga «U-Multirank» un Eiropas Augstākās izglītības reģistra datus, secina eksperti. 

Rakstā viņi akcentē vēl kādu nozīmīgu aspektu – reitingu kontekstā ļoti būtiska ir zinātnisko publikāciju kvalitāte, ko var novērtēt pēc žurnāliem, kuros publikācijas iekļautas, kā arī pēc citējamības, parādot, vai kāds atsaucas uz šīm publikācijām. Salīdzinot citējamību, redzams, ka Lietuvas un Latvijas līderi mainās, Mikola Romera Universitātei apsteidzot Viļņas Universitāti (VU) un RTU apsteidzot LU, taču TU stabili paliek Baltijas līdera lomā. Eksperti secina, ka šādus rezultātus TU sasniedz, jo ļoti apzināti veido savu specializāciju un necenšas vienlaikus nodrošināt visus Igaunijas attīstībai nepieciešamos aspektus. Piemēram, TU studijas ir pakārtotas zinātnei un zinātnieku sagatavošanai, bet mazāk – darba tirgus vajadzībām.

TU gandrīz puse no studējošajiem ir maģistranti un doktoranti, kamēr LU un VU – pēc publikāciju skaita vadošajās savas valsts augstskolās – maģistranti un doktoranti ir vien piektā daļu no studējošo skaita. Taču īpaši TU izceļas ar doktorantu īpatsvaru – no 10 000 studējošo gandrīz desmitā daļa ir doktoranti. Augstākā līmeņa studenti ir pamats pētnieku ataudzei un zinātniskās kapacitātes stiprināšanai ilgtermiņā, tāpēc TU kā pilnībā zinātnē specializētas augstskolas studējošie tiek gatavoti pētnieciskajam darbam, secina A. Zvaigzne un A. Zeps. 

Rakstā viņi norāda, ka Latvijā, savukārt, zinātnes universitātes galvenokārt nodarbojas ar bakalaura līmeņa studentu sagatavošanu darba tirgum, kas, protams, ir svarīgi, tomēr traucē šo universitāšu mērķim iekļūt pasaules vadošo augstskolu reitingos, kur būtiska loma ir zinātniskajam sniegumam.

Eksperti arī norāda, ka nozīmīgs priekšnosacījums zinātnes attīstībai ir finansējums, jo vadošie pētnieki, laboratorijas, datubāzes un pārējā infrastruktūra maksā ārkārtīgi dārgi, un, jo augstāk vēlas tikt reitingos, jo vairāk izmaksas pieaug. TU izdevumi ir gandrīz tikpat lieli, cik trīs Latvijas lielākajām universitātēm kopā, taču ar šādu finansējumu TU ir unikāla ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Igaunijā, jo TU budžets ir gandrīz divreiz lielāks nekā nākamajai «bagātākajai» Igaunijas augstskolai – Tallinas Tehnoloģiju universitātei.

Eksperti secina, ka Igaunija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu TU virzīt par valsts vadošo universitāti, kas arī saņem lielāko finansējumu, jo valsts nevar atļauties, ka visas augstskolas ir pasaules reitingu augšgalā, tāpēc ļoti svarīga ir augstskolu mērķu noteikšana un tipoloģija.

A. Zvaigzne un A. Zeps iesaka – viens no veidiem, kā palīdzēt vadošajām augstskolām uzlabot vietu reitingos, ir ļaut tām koncentrēties uz labāk sagatavotajiem studentiem. Tas viņiem palīdzēs darba tirgū radīt inovācijas un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, savukārt pašās augstskolās attīstīs zinātni un veidos lielāku augstākā līmeņa studentu proporciju, vienlaikus skaidri iezīmējot koledžu lomu darbaspēka sagatavošanā un izglītības pieejamības veicināšanā.

Esi kā Tartu Universitāte jeb Kā Baltijas augstskolām iekļūt top 500 (ir.lv, 12.06.2023.)