L. Ribickis: «Mēs esam nabadzīga valsts, tāpēc nedrīkstam noliegt jaunus patentus un tehnoloģijas»

Šādu viedokli prorektors pauž žurnāla «Enerģija un Pasaule» (2010. gada decembra–janvāra numurā Nr. 6 (65)) publikācijā «Leonīda Ribicka dzīves formula».

«Ar zinātni ir tā – jo vairāk naudas tai dod, jo vairāk rezultātu var saņemt. Lietišķie zinātnes pētījumi ir vajadzīgi tautsaimniecībai, lai būtu ko ražot, pārdot un eksportēt, pelnīt naudu un maksāt valsts kasē nodokļus. Cēls mērķis ir nodarboties ar fundamentālo zinātni un rakstīt starptautiskas publikācijas, kas sniedz zināšanas visai pasaulei, bet tā nevar būt vienīgā valsts prioritāte zinātnes jomā. Vajag radīt produktu, ko pārdot,» saka L. Ribickis.

«Mūsu profesori ir gudri cilvēki, viņos politiķiem vajadzētu ieklausīties vai vismaz pasūtīt pētījumu, lai izstrādātu viedokli, nevis otrādi – kaut ko pateikt un tad par visu varu censties teiktajam kaut ko zinātnisku pielāgot,» norāda L. Ribickis. «Es domāju, ka augstskolu ļaudīm ir jādara daudz vairāk, lai mūsu tautas tumsonībā nonākušo apziņu būtiski ietekmētu. Mūsdienu masu mediji perfekti izmanto tehnoloģiskos rīkus, ko viņiem rokās ir ielikusi zinātne un, lai cik tas fantastiski izklausītos, viņi tos izmanto vienkāršas informācijas ģenerēšanai, kas apnicīgi atkārto vienu un to pašu: mums nekā nav, mēs esam dziļā purvā un netiksim no tā ārā, – nevis lai produktīvi veicinātu informāciju par zinātnes, biznesa un ražošanas attīstību. Izņemt cilvēkam no rokām makšķeri, nosēdināt upes malā un teikt: «Tici, varbūt tev kaut kas pieķersies» – ir noziegums. Bet esmu optimists un ticu, ka sabiedrība iemācīs valdību atbalstīt patiesās prioritātes tautas attīstībai – izglītību un zinātni.»

Runājot par nākotnes iecerēm, kā galveno ieceri L. Ribickis norāda jaunas Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes celtniecību Ķīpsalā: «Man jau gribētos, lai elektrotehnikas nozare pētniecības jomā (mums šobrīd nav problēmu sastrādāties ar pētniecības centriem Eiropā un pasaulē) varētu piesaistīt citu valstu zinātniekus Latvijā. Šim mērķim nepieciešams savest kārtībā laboratorijas. (..) Otrais, ko vēlos, lai Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtam būtu ilgtspējīga attīstība un es savus studentus redzētu, pārņemot mūsu mācībspēku labākās tradīcijas. Šobrīd viens mūsu fakultātes bijušais students, mans audzēknis, jau ir institūta profesors, divi par tādiem drīz vien kļūs. Vēl nedaudz jāpalīdz, bet domāju, ka viss nostāsies savās vietās. Mani doktoranti šobrīd ļoti labi strādā Vācijā. Doktorants Dāvis Meike veic pētījumus energoresursu taupīšanas jomā robotiem, kas izgatavo automobiļus «Mercedes Benz», un ir pieteicis četrus patentus. Rūpnīca Zindelfingenā ir automatizēta, tur strādā vairāk par 1500 robotiem, kas dienā palīdz izgatavot ap 2500 jaunu augstākās klases automašīnu. Ja tādām ražotnēm mūsu doktorants var pierādīt, kā ieekonomēt miljoniem eiro, tas nozīmē, ka veiksmīgi ejam pareizajā virzienā un sadarbības projektu realizācija ir ļoti būtiska arī universitātes attīstībai. Mēs paši caur to iegūstam jaunas zināšanas, caur sadarbību attīstās mūsu institūts un universitāte.»

 Pilns publikācijas teksts, kurā ietverts arī L. Ribicka dzīvesstāsts un pasaules uzskats 5.50 Mb

RTU Informācijas centrs