Klimata pionieri izstrādā risinājumu uzņēmumu zaļuma novērtēšanai

14. septembris
.
.

«Izveidot zaļo nomināciju uzņēmumu vērtēšanai bez dziļākas domas nav jēgas, mēs vēlamies, lai tai ir nozīme, lai tā motivē uzņēmumu attīstīties un kļūt dabai draudzīgākiem.»

Tā saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studente, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vecākā laborante zinātniskajā darbā Kristīne Irtiševa, kura piedalās pasaules vadošajā mobilitātes programmā profesionāļiem «Pioneers into Practice», kas vērsta uz klimata pārmaiņu samazināšanu.

«Pioneers into Practice» ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» atbalstīta izglītības un mobilitātes programma profesionāļiem, kurā apvienojas industrijas pārstāvji, mazie uzņēmumi, augstākās izglītības iestādes, zinātnes institūti, valstiskās un nevalstiskās institūcijas. Programmu Latvijā īsteno RTU, kas ir EIT biedrs.

Ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi

Piedaloties mobilitātes programmā, profesionāļi gūst ne vien plašākas zināšanas un skatījumu par klimata pārmaiņu ietekmi, bioekonomiku, cirkulāro ekonomiku un inovācijas sistemātisko pieeju, bet, darbojoties starpdisciplinārās komandās, arī izstrādā ar klimata izmaiņām saistītu projekta risinājumu Latvijas uzņēmumu un organizāciju vajadzībām. Lai gūtu arī starptautisku pieredzi klimata pārmaiņu mazināšanā, dalībnieki dodas četru līdz sešu nedēļu praksē kādā no «Climate-KIC» dalībvalstu vadošajām organizācijām. No Latvijas programmā šogad piedalās desmit profesionāļu, tie risina divu pašvaldību – Valmieras un Jelgavas – definētas problēmsituācijas.

Kopā ar komandu K. Irtiševa izstrādā risinājumu, kā Valmierā palielināt videi un klimatam draudzīgas uzņēmējdarbības prestižu, ieinteresējot mazos un vidējos uzņēmumus investēt «zaļumā». Valmiera ir industriāla un strauji augoša pilsēta, kurai ir svarīga ilgtspējīga attīstība, saglabājot dabas daudzveidību un mazinot ietekmi uz vidi. Jau 2015. gadā ir apstiprināta Valmieras vides deklarācija, kurā, ir minēta apņemšanās atbalstīt inovatīvas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību pilsētā, tostarp ekotehnoloģiju risinājumus, tā veicinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus pašvaldības dibinātas biedrības «Valmieras attīstības aģentūra» pērn veikta pilsētas un reģiona uzņēmēju aptauja liecina, ka viņi savas ietekmes uz vidi samazināšanai nākotnei neplāno būtiskas investīcijas. Tāpēc, iesaistoties «Pioneers into Practice» programmā, pašvaldība aicina dalībniekus piedāvāt risinājumu problēmai, kas saistīta ar videi un klimatam draudzīgākas uzņēmējdarbības veicināšanu.

Savukārt Jelgavu nodarbina problēma, ka pilsēta, kļūstot viedākai, ir pakļauta jauniem riskiem, kurus nepieciešams izvērtēt. Jelgava mērķtiecīgi tiek veidota kā vieda pilsēta, Eiropā sava līmeņa pilsētu grupā ir novērtēta kā sestā viedākā, norāda pašvaldībā. Ir izveidots Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC), kura funkcijās ietilpst ikdienas iedzīvotāju informācijas apstrāde un nodošana pašvaldības organizācijām, izmantojot modernos IKT risinājumus. Izmantojot IKT tiek veikta kritiskās infrastruktūras uzraudzība un operatīvas reakcijas nodrošināšana infrastruktūra elementa bojājuma gadījumā. POIC nodrošina civilās aizsardzības sistēmas uzturēšanu, kas ietver pilnu spektru darbības sākot ar katastrofas draudu prevenciju, operatīvu reaģēšanu līdz seku likvidēšanai. Visos šajos procesos tiešā veidā tiek izmantoti moderni IKT risinājumi, kuri ir pakļauti klimata izmaiņu radītiem riskiem. Tādēļ Jelgava piedāvāja meklēt risinājumus, kas palīdzētu uzlabot ikdienas pilsētas infrastruktūras uzraudzību un uzturēšanu, piemēram, ņemot vērā ziemas mainīgo laika apstākļu ietekmi uz publisko infrastruktūru, kā arī sensoru tīkla un ekspluatācijā esošo kā arī perspektīvo infrastruktūras elementu aizsardzību pret klimata izmaiņām. Izpētes laikā «Pioneers into Practice» komanda īpašu uzmanību pievērsusi ievākto datu izmantošanas potenciāla izpētei. Komanda redz iespēju POIC datus izmantot gan veselības, gan transporta, gan citu jomu uzlabošanai.

Motivēt attīstīties

Iepazīstot Valmieras situāciju, apzinot citu valstu pieredzi, objektīvi izvērtējot resursus un programmas «Pioneers into Practice» laika rāmi, komanda rosina papildināt Valmierā jau pirms vairākiem gadiem ieviesto uzņēmējdarbības balvu papildināt ar zaļo nomināciju. Lai novērtētu, cik uzņēmums ir videi draudzīgs, tiek noteikti kritēriji, stāsta K. Irtiševa. Kritēriji nav «rauti no zila gaisa», viņa ar smaidu sejā papildina. Lai tos atlasītu, lasīta zinātniskā literatūra, no citu valstu piemēriem aizgūti labākie, kas attiecināmi uz Latvijas situāciju. Lūgta minēt kādu kritēriji, viņa saka, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem ir tas, vai uzņēmums īsteno zaļo iepirkumu.

K. Irtiševa neslēpj – ceļš līdz šādam risinājumam Valmieras definētajai problēmsituācijai nebija viegls, nepārtraukti nācies pārvarēt arvien jaunus šķēršļus. Sākotnēji komanda apsvērusi domu par īpaša rīka izveidi, kas jebkuram uzņēmumam ļautu novērtēt savu zaļumu un rast ieteikumus, ko darīt, lai sasniegtu augstāku novērtējumu, taču tas izrādījies pārāk laikietilpīgs risinājums. Izaicinoši ir arī tas, ka Valmierā attīstās dažādas tautsaimniecības nozares, atšķiras to darbību regulējošas normatīvo aktu prasības, vienādas nav arī lielu un mazu uzņēmumu iespējas investēt ilgtspējā. «Valmierā ir dažādas ražošanas un pakalpojumu jomas, tāpēc jāpielāgo rīks, lai attiektos kā uz kefīra, tā stikla šķiedras ražošanu,» rezumē K. Irtiševa. Nav jēgas izveidot nomināciju tikai ķeksīša pēc, tai jāmotivē uzņēmumus attīstīties. «Kā mācīja citā «Climate-KIC» iniciatīvā, videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad», kurā es arī piedalos, vispirms jāveic tirgus izpēte, lai saprastu, cik ļoti tas nepieciešams klientiem. Mēs arī vadāmies pēc tā – vai cilvēkam zaļo vērtējumu vispār vajag, vai uzņēmumiem to vajag. Aptaujājām, zvanījām uzņēmumiem. Izrādījās, ka vajag, tomēr katra ir savas intereses, piemēram, uzņēmumiem, kam jau ir ISO sertifikāts, interese ir mazāka,» piebilst K. Irtiševa.

Vērtība – viedokļu daudzveidība

Jāņem arī vērā, ka «Pioneers into Practice» komandā ir profesionāļi no dažādām nozarēm, tāpēc atšķiras viņu skatījums uz lietām. Tieši dalībnieku viedokļu daudzveidību K. Irtiševa dēvē par programmas lielāko ieguvumu - katra iepriekšējā pieredze, zināšanas un intereses ir vērtīgas arī pārējiem komandas locekļiem. «Cenšos arī darbā kolēģiem stāstīt, ko uzzinu «Climate-KIC» aktivitātēs. Nav jēgas mācīties un pēcāk nedalīties ar zināšanām,» viņa ir pārliecināta. Pašu K. Irtiševu interesē cirkulārā ekonomika un oglekļa mazietilpīga ekonomika, arī viņas pētniecības joma saistīta ar atkritumvielu atkārtotu lietderīgu izmantošanu. Šīs intereses viņu vadīja par prakses vietu ārvalstīs izvēlēties Frankfurtes vides konsultāciju uzņēmumu «Agentur Auf».

«Pioneers into Practice» programmas noteikumi paredz, ka dalībnieki saņem stipendiju praksei ārvalstīs, par sadzīves jautājumiem jāgādā pašiem. Sarežģītākais bijis atrast dzīvokli Frankfurtes centrā, lai no tā ar kājām varētu aiziet līdz prakses vietai, atzīst K. Irtiševa.

Šogad pirmo reizi «Pioneers into Practice» programmā prakses vietas četriem citu valstu profesionāļiem nodrošina arī Latvijas uzņēmumi un organizācijas – RTU Cēsu filiāle un plānošanas uzņēmums «Grupa 93». «Pioneers into Practice» projekta vadītāja Santa Krastiņa norāda, ka šogad programmai prakses vietas piedāvājuši vairāk nekā 250 uzņēmumu un institūciju no visas Eiropas.

Kāpt kokos

Līdztekus zinātnei K. Irtiševai ir interese arī par videi draudzīgu biznesu. Viņa ir viena no dalībniecēm projektā «TreeHouse Place», kas būvē platformas kokos. «TreeHouse Place», kas audzis RTU biznesa pirmsinkubatorā «IdeaLAB», startē lielākajā zaļo biznesa ideju konkursā «Climate Launchpad». Apliecinot, ka bizness ar zinātni un vidi var iet roku rokā, viņa šogad līdzdarbojās arī komandā «SpaceTree», kas uzvarēja pavasarī notikušajā kosmosa tehnoloģiju hakatonā «Act in Space». Komanda izstrādāja mežu monitoringa sistēmu, izmantojot satelīta datus.

Jautāta, kas sirdij tuvāka – zinātne vai bizness –, viņa saka, ka galvenais ir nezaudēt fokusu, ka visam, ko dari, ir jārada labums sabiedrībai. Viņa vēlētos saglabāt veselīgu līdzsvaru starp zinātnisko darbību un biznesu, jo aizejot tikai vienā, ceļš atpakaļ varētu būt grūts.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

14. septembris plkst. 10:36

Līdzīgi raksti

Ziņas