Kāpēc RTU zinātnieki gatavo cilvēku virtuālos 3D dvīņus?

5. novembris, 2010
.
.
.

RTU Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta zinātnieki kopā ar Šveices kolēģiem izveidojuši Līgas virtuālo dvīni – 3D manekenu, ar kura palīdzību plānots izveidot sistēmu, kurā apģērbu iespējams projektēt virtuāli, izmantojot skenēšanas ceļā iegūtus cilvēka antropometriskos datus.

05.11.2010.

{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=Q5SSv9_tvyg}

Lai izveidotu Latvijas 3D apģērbu projektēšanas sistēmu, RTU docentes Ingas Dāboliņas māsa Līga Pričina piekritusi doties uz Šveici, kur zinātnieki ieguvuši viņas auguma mērus un kopā ar Latvijas kolēģiem izveidojuši virtuālo manekenu, kura ķermeņa izmērs atbilst 38. izmēra apģērbu valkātājām.

Kā stāsta I. Dāboliņa, šobrīd RTU ir sākts darbs pie manekena pārveides. Šobrīd manekenā integrēta tikai skaitliska informācija par ķermeņa perimetriem – apkārtmēriem u. tml. Taču apģērba projektēšanai nepieciešami arī dati par ķermeņa proporcijām, stājas īpatnībām u. c. RTU zinātnieku uzdevums ir integrēt sistēmā arī šādus mainīgos.

Gadsimtiem ilgi apģērbu projektēšana ir notikusi plaknē, bet mūsdienās modernie šūšanas uzņēmumi nespēj iedomāties darbu bez modernajām tehnoloģijām. Tāpēc apģērbu projektēšanā aizvien lielāka vērība tiek veltīta 3D CAD sistēmu attīstībai. RTU pētnieki ir testējuši vairākās citās valstīs tapušas sistēmas – CAD STAPRIM, LECTRA – un ir secinājuši, ka latviešiem vajag savu 3D modelēšanas paketi, kas labotu citu projektētāju pieļautās kļūdas.

Ir zināms, ka vidējās vācu sievietes auguma izmēri ir 92-72-100, vidējās amerikāņu sievietes auguma izmēri: 104-86-109. Kādi ir vidējās latviešu sievietes izmēri? Šādu datu Latvijā nav.

Kā atzīst RTU Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta direktore profesore Ausma Viļumsone: «Mēs neko daudz nezinām par Latvijas iedzīvotāju augumu tipoloģiju. Tirdzniecības uzņēmumiem ir dati par viņu pircējiem, taču tie ir tikai viņu pircēji, nevis aina kopumā. Protams, būtu vērts veikt zinātniski pamatotu antropometrisko apsekošanu, lai mēs skaidri zinātu, kāda ir Latvijas iedzīvotāju tipoloģija.»

Cilvēka figūras atveidošana virtuālajā vidē interesē ne vien apģērbu ražotājus, bet arī daudzu citu nozaru speciālistus: projektētājus, kas izmanto ergonomikas datus (mašīnbūve, autobūve, interjera un tā priekšmetu projektēšana), animācijas filmu veidotājus, mediķus u. c

Jau ziņots, ka, sākot ar 6. oktobri, katru trešdienu plkst. 19.15 LNT raidījuma «Tautas balss» laikā pus gada garumā tiks demonstrēti sižeti par RTU zinātnieku radītajām inovācijām.

6. oktobra videosižets par bezpilota lidaparātiem aplūkojams šeit.


13. oktobra videosižets par ūdens pētījumiem aplūkojams šeit.

20. oktobra videosižets par viedo apģērbu aplūkojams šeit.

27. oktobra videosižets par Latvijas māla pētījumiem aplūkojams šeit.

RTU Informācijas centrs

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

5. novembris, 2010 plkst. 13:09

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi