Jaunie zinātnieki saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvas par ieguldījumu ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā

Kristai Gulbei – Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa vārdbalva

K. Gulbei piešķirta Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa vārdbalva ķīmijā par darbu «Sēra dioksīda fizikāli ķīmisko īpašību pielietojums jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādē», kas izstrādāts MLĶF dekāna un LZA īstenā locekļa profesora Māra Turka vadībā. Viņa vadībā Krista zinātnisko darbību veic jau kopš bakalaura studijām.  

Studējot maģistrantūrā, Krista pievienojās MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta kolēģiem projektā par sēra dioksīda kā šķīdinātāja un reaģenta izmantošanu organiskajā sintēzē, un savu eksperimentāli apjomīgo maģistra darbu sēra dioksīda organiskās ķīmijas tēmā Krista aizstāvēja 2017. gadā. 

Doktorantūrā Krista kopā ar M. Turku turpināja attīstīt sēra dioksīda pielietojumu organiskajā sintēzē. Tika veiksmīgi publicēti darbi par alkīnu hidratēšanu un hidrohalogenēšanu, kā arī spirtu un tiolu glikozilēšanu ar glikozilhalogenīdiem šķidrā sēra dioksīdā. Sadarbībā ar kolēģi Kristapu Leškovski tika izstrādāta jauna metode metilēnciklopropānu cikla atvēršanai ar halogenīdiem šķidrā SO₂. Krista atklāja arī Ru(II) kompleksu spēju katalizēt aromātisko borskābju šķērssametināšanas reakciju ar SO₂ iespiešanu. Viņai ir publikācijas augsta līmeņa zinātniskajos žurnālos. 

Krista ir saņēmusi vairākas balvas, arī LZA piešķirto profesores Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu. 

Andrim Jeminejam – Emīlijas Gudrinieces vārdbalva

A. Jeminejam piešķirta Emīlijas Gudrinieces vārdbalva ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā par darbu «Annelētu piramidīna atvasinājumu sintēze un KMR spektroskopiskā analīze», kura vadītājas ir MLĶF asociētā profesore Irina Novosjolova un profesore Ērika Bizdēna.

A. Jeminejs RTU MĻKF ar izcilību absolvēja 2021. gadā, iegūstot inženierzinātņu maģistra grādu ķīmijas tehnoloģijā. Arī Andris maģistrantūras laikā strādāja MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta, kur kopā ar M. Turku, Ē. Bizdēnu un I. Novosjolovu veica plašu pētījumu annelētu pirimidīna atvasinājumu rindā, apskatot dažādu purīnu, hinazolīnu un tetrazolohinazolīnu ieguves metodes, kā arī ķīmiskās un spektroskopiskās īpašības. Andra maģistra darbs ir veidots kā triju starptautiskās datu bāzēs indeksētu publikāciju kopa, kas apliecina tā augsto zinātnisko līmeni.

Patlaban Andris turpina studijas doktorantūrā Orhūsas Universitātē (Aarhus University) Dānijā, kur viņš izmanto iepriekš Latvijā gūtās iemaņas, pētot dezoksiribonukleīnskābju (DNS) un antivielu mijiedarbību jaunu medicīnisku sensoru izstrādē.

LZA vārdbalvas

LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem jau tradicionāli piešķir par izcilību pētniecībā. 

Mārtiņš Eduards Straumanis (1898–1973) un Alfrēds Ieviņš (1897–1975) bija latviešu ķīmiķi, kristāliskā režģa parametru rentgenogrāfiskās metodes autori (1935). A. Ieviņš bija arī Rīgas Politehniskā institūta (RPI, tagad – RTU) profesors. Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa vārdbalvu jaunajiem zinātniekiem LZA piešķir kopš 1999. gada. 

Emīlija Gudriniece (1920–2004) bija ķīmiķe, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, RPI profesore, kura izveidojusi RPI Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru un vairāk nekā 20 gadus to vadījusi. Par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā E. Gudriniece saņēmusi vairākas prēmijas. Apbalvota ar Paula Valdena medaļu un «Grindex» un LZA balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā. 

2022. gadā piešķirtās LZA vārdbalvas.