Jaunā kursā studentus un industriju māca modelēt transporta nozares attīstību un pieņemt datos balstītus lēmumus

Datu analīze, mākslīgais intelekts, robotika, radošums, inovācijas, aktīvā mācīšanās, kompleksa problēmu risināšana – šīs ir būtiskas strādājošo kompetences transporta nozares digitalizācijas laikmetā, apliecina vērienīgs starptautisks Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programmas «Apvārsnis 2020» projekts «WeTransform», ko īsteno vairāk nekā 30 pētniecības, izglītības un industrijas partneri Eiropā. Nozare mainās, bet ir daudz darbinieku, kuri šīm pārmaiņām netiek līdzi, apliecina projektā veikti pētījumi un aptaujas. Lai stātos pretim nākotnes digitalizētās darba vides izaicinājumiem, īpaši nepieciešamas ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un analītiskās prasmes. IKT prasmes kā svarīgas apliecina 100% dzelzceļa nozarē strādājošo respondentu, jūrniecības un autoceļu nozarē šie rādītāji ir nedaudz zemāki – 80–90% robežās, izriet no «WeTransform» pētījuma. Ļoti liels respondentu skaits arī norāda uz vajadzību pēc papildu izglītības vai pārkvalificēšanās, turklāt zināšanu aktualizācija būs nepieciešama nepārtraukti. Aptaujas iezīmē arī ieguvumus – digitalizācija paaugstinās dzīves kvalitāti un labklājību, uzlabos darba apstākļus. Vairāk par pētījumu.

Kā vadīt transporta sistēmas? 
«Vai vēlaties braukt ar digitālu biļeti visā Latvijā vai katram braucienam pirkt papīra biļeti pie kasieres? Vai vēlaties izsekot un zināt, kur atrodas Jūsu pirkums piegādes laikā?» tā ar vienkāršiem piemēriem studentiem nepieciešamību digitāli transformēt transporta nozari skaidro RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Justīna Hudenko. Arī industrijā ir izpratne par to, ka digitalizācija ir nepieciešamība, viņa piebilst, norādot, ka jau šobrīd virkne procesu tiek automatizēti, piemēram, e-muita. 

Projektā «Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā» (projekta Nr. 2.3.1.1.i.0/1/22/I/CFLA/003) J. Hudenko ir izstrādājusi studiju kursu «Starptautisko pārvadājumu vadīšana» maģistrantūras studentiem. Tajā studējošie varēs attīstīt izpratni par starptautisko pārvadājumu vadīšanas procesiem un to saistību ar ārējo vidi, kā arī prasmes praksē piemērot ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanas procedūras. Studiju kursā studenti apgūs gan teoriju, gan prasmes modelēt transporta sistēmu. «Es mācu transporta sistēmas vadīšanas paņēmienus – kā pieņemt lēmumus, veidot komandas, risināt problēmas, iegūt datus apstrādei, uz kā pamata pēcāk pieņemt lēmumus,» stāsta J. Hudenko. 

Liela vērība studiju kursā tiks veltīta digitālo prasmju paaugstināšanai atbilstoši DigComp 7.–8. līmenim, lai veicinātu augstās veiktspējas skaitļošanas (HPC) un citu tehnoloģiju, piemēram, blokķēžu lietošanu starptautisko pārvadājumu vadīšanā. 

Vairāk par studiju kursu var uzzināt Studiju kursu katalogā un video. 

Iemācīties pieņemt datos balstītus lēmumus
Izmantojot programmēšanas projektu pārvaldības platformā (GitHub) pieejamo Transporta intervenču novērtēšanas modeli, studenti radīs paši savus apakšmodeļus konkrētu problēmu risināšanai, piemeklēs problēmām atbilstošus datus un lēmumus pieņems digitāli. Tiks izmantota datu apstrādes programmēšanas valoda R un RTU HPC jeb Augstas veiktspējas skaitļošanas centra superdators. Studiju saturā iekļautas arī diskusijas, praktiski uzdevumi, dažādi testi un citi interaktīvi studiju elementi. 

Transporta sistēma ir kompleksa – to veido infrastruktūra, pa kuru pārvietojas dažādi transporta līdzekļi, kurus savukārt izmanto uzņēmēji vai pasažieri. Transporta sistēmu ietekmē arī dažādas iekārtas, kas, piemēram, pārkrauj preces no viena transporta otrā, elektrificē to vai veic citus uzlabojumus. Studiju kursā cilvēku uzvedības komponentei kopējā modelī tiks pievērsta liela uzmanība, sola asociētā profesore. Tas tādēļ, ka transports ir sociāla sistēma, vērsta uz cilvēku vajadzību apmierināšanu, tāpēc ir grūti prognozējama. «Tiklīdz kaut kas notiek, piemēram, pasauli pārņem Covid vai sākas karš Ukrainā, viss mainās. Transporta sistēma nevar būt iecirsta akmenī, tai ir jāreaģē uz izmaiņām, jāpielāgojas tām. Izmaiņas var modelēt,» viņa turpina. 

Ieguvumus no transporta sistēmas un tās elementu modelēšanas viņa pamato ar piemēru. «Ir iecere ieviest maksu par iebraukšanu noteiktās Rīgas teritorijās jeb zemas emisijas zonās. Kā novērtēt tā ietekmi? Kas jāņem vērā? Privāto autotransportu vajadzēs kaut kur novietot – vai ir pietiekami infrastruktūras automašīnu novietošanai, neiebraucot Rīgas centrā? Vai sabiedriskā transporta kapacitāte ir pietiekama? Kā uzvedīsies cilvēki – vai ar citiem pārvietošanās veidiem viņiem šīs zonas vispār būs sasniedzamas? Mainās apstākļi un rodas jautājumi – vai ir nepieciešams vairāk subsidēt sabiedrisko transportu, investēt  autostāvvietās, vai palielināsies sabiedriskā transporta noslodze un ir nepieciešams iegādāties papildu transporta vienības, vai parādīsies papildu ieņēmumi, ar ko tie būs saistīti? Ja risināsim šo problēmu uz papīra, tā neatspoguļosies pilnībā. Izmantojot modelēšanu, ir iespējams pieņemt vispārīgākus lēmumus, izvērtējot dažādus apsvērumus, jo modelis dod iespēju novērtēt, kā mainīsies kopējā transporta sistēma, veicot izmaiņas vienā vienībā. Tā ir kursa galvenā doma – iemācīt skatīties plašāk, redzēt kopainu, saprast, ka lēmumus nevar pieņemt, neizmantojot datus,» uzsver asociētā profesore. Īpaši svarīgi tas ir transporta sfērā, kas, kā viņa uzsver, tieši ietekmē daudzu citu nozaru attīstību. 

Būs pieprasīti darba tirgū 
J. Hudenko norāda, ka jau šobrīd Latvijas tautsaimniecībā, tajā skaitā transporta nozarē, ir pieejams liels apjoms datu, taču tie netiek efektīvi izmantoti. Viens no būtiskākajiem iemesliem – trūkst speciālistu un instrumentu. Sagaidāms, ka datu apjoms tikai turpinās augt, tāpēc arvien vairāk būs nepieciešami speciālisti ar augsta līmeņa digitālām zināšanām. Šīs prasmes viņus padarīs pieprasītus arī globālā līmenī. Tam piekrīt arī Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš, kurš kā industrijas eksperts tika piesaistīts studija kursa izvērtēšanai. Viņš pozitīvi novērtēja kursu. Arī J. Hudenko pati strādā industrijā – ir AS «LatRailNet» valdes priekšsēdētāja –, tādēļ labi zina, kas tirgū ir nepieciešams. 

Plānots, ka industrijā nodarbinātie kursu industrijas vajadzībām pielāgot tālmācības kursu sāks aprobēs no rudens. Tas viņiem būs pieejams bez maksas. 

«Man ir plašāka vīzija – es šo projektu redzu kā savienojošo elementu starp universitāti un industriju zināšanu pārnesē,» atklāj J. Hudenko. Izglītosies pirmie speciālisti, uzkrāsies zinātība un dati, attīstīsies HPC lietošana. Studenti, pēc studijām nonākot darba tirgū, šīs prasmes un zināšanas izplatīs, sekmējot datos balstītas tautsaimniecības attīstību, kā arī atgriezīsies universitātē, sadarbosies, integrēs zinātni uzņēmējdarbībā. Arī nozarē jau strādājošie redzēs ieguvumus no zināšanu pārneses un izmantošanas industrijā. Kā tas izdosies, laiks rādīs, viņa nosaka, jo šobrīd vēl ir vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar datu uzkrāšanu, izmantošanu, nodošanu lietošanai.

Projektu «Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstība Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā» īsteno RTU, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa Universitāte, kuras līdz 2026. gadam izstrādās un īstenos 12 studiju moduļus augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā. Tie tiks integrēti studiju procesā un izmantoti mācību nodrošināšanā industrijā nodarbinātajiem, lai palielinātu tādu speciālistu skaitu Latvijā, kuru digitālās prasmes ļauj attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs, kā arī radīt augstākās izglītības, zinātnes un industrijas sinerģiju, kas veicina inovācijas ar maksimālu komercializācijas un eksporta potenciālu. Iecerēts, ka, izmantojot studiju saturu, līdz 2026. gadam padziļinātas digitālās prasmes gūs ap 2000 studentu un speciālistu no uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora. Projektu finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija un valsts budžets.