Izstrādā digitālus rīkus Latvijas bioekonomikas vērtības paaugstināšanai

14. decembris, 2021
.
.
RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs un vadošā pētniece Lauma Žihare. Foto: Elīna Karaseva, RTU

Lai paaugstinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības pievienoto vērtību, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izveido modelēšanas rīkus. Tie palīdzēs politikas veidotājiem izstrādāt rīcībpolitikas, kas vērstas uz ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, bet nozares uzņēmumiem – izvērtēt biznesa ieceru potenciālu.

«Latvijā bioekonomika attīstās, taču tai vēl ir liels neizmantotais potenciāls. Mums ir vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropā, vērtējot lauksaimniecības un meža zemes platības uz vienu iedzīvotāju, mums ir daudz ūdenstilpņu, taču saražotās produkcijas pievienotā vērtība ir zema. Tas liecina, ka strādājam neefektīvi. Iemesls tam ir neilgtspējīga resursu izmantošana – tajā vietā, lai attīstītu augstas pievienotās vērtības produktu ražotnes, mēs daudz izejvielu eksportējam vai izmantojam enerģētikā, proti, sadedzinām,» norāda RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. 

Nepietiekami tiek izmantoti arī atlikumi un blakusprodukti. RTU zinātnieki min piemērus, kā, resursus izmantojot ilgtspējīgi un ekonomiski pamatoti, radīt augstākas pievienotās vērtības produktus. Koksni var sadedzināt, var eksportēt baļķus, izgatavot mēbeles un būvmateriālus, bet var arī to izmantot kā izejmateriālu ķīmiskajā vai tekstilrūpniecībā. No graudiem var iegūt eļļas, ekstraktus, uztura bagātinātājus, no piena un gaļas – proteīnus, no niedrēm var izgatavot kompozītmateriālus, bet no aļģēm iegūt bioenerģiju. 

Lai rastu risinājumu starp Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu un pievienotās vērtības paaugstināšu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, RTU VASSI zinātnieki projektā «Bioekonomika Zaļā kursa ēnā» (Nr. lzp-2020/2-0321) izveidojuši sistēmdinamikas modeli. Ar tā palīdzību iespējams analizēt dažādus attīstības scenārijus un politikas instrumentus. Tas būs pieejams arī nozares uzņēmumiem, lai novērtētu darbības efektivitāti. «Kā labāk izmantot ābolus – pārstrādāt sulā, ievārījumā, musli batoniņos? Modelis parādīs, kuram produktam būs lielāka pievienotā vērtība, kāds prognozējams noiets, utt. Tas būs labs palīgs, lai bioekonomikā pārietu no izejvielu ražošanas uz augstas pievienotās vērtības produktiem,» uzsver V. Kirsanovs. 

Vairāk informācijas.

Savukārt, lai nacionālā līmenī ilgtermiņā modelētu bioresursu izmantošanu tā, lai sasniegtu augstu pievienoto vērtību ar ekonomiski izdevīgiem risinājumiem, projektā «Bioresursu vērtības modelis» (LZP-2018/1-0426) izstrādāts optimizācijas modelis.

«Bioekonomikas attīstība ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kuru politikas veidotāji cer atrisināt pieaugošā patēriņa, izsīkstošo fosilo resursu un vides problēmas. Taču bioekonomikai ir transdisciplinārs raksturs, tādēļ tās attīstību ietekmē arī ar to tiešā vai netiešā veidā saistītās sfērās pieņemtie lēmumi un darbības. Nepieciešams identificēt visus bioekonomikas attīstību ietekmējošos faktorus un to mijiedarbību, izvērtēt dažādu pasākumu ietekmi uz tiem, kā arī faktoru mijiedarbības ietekmi,» pauž VASSI vadošā pētniece Lauma Žihare. Optimizācijas modelis ļauj sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas politikas veidotājiem, lai ieviestu pārdomātus un jēgpilnus risinājumus. 

Vairāk informācijas.

Par izveidoto sistēmdinamikas modeli V. Kirsanovs stāsta TV3 raidījumā «900 sekundes».

Par ieguvumiem no modelēšanas V. Kirsanovs un L. Žihare stāsta Latvijas Radio. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

14. decembris, 2021 plkst. 11:55

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi