Izaudzēt superēdienu spirulīnu vēsajā klimatā

Fotogalerija

«Pagaršojiet,» sniedzot nelielu glāzīti ar zaļu ūdeni bez izteiktas garšas vai smaržas, biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» noslēguma pasākumā aicina idejas «SpirulinaNord» komandas pārstāvji. Ja ne zaļās krāsas, nevarētu pat nojaust, ka ūdenim pievienota svaiga spirulīna – viena no pasaulēm vecākajām aļģēm. Atšķirībā no veikalos pieejamās importētā kaltētā mikroaļģu pulvera, svaigai spirulīnai nav raksturīgs veca dīķa aromāts. Tāpēc svaigā veidā tā būtu piemērota pievienošanai zaļajiem kokteiļiem, mērcēm, jogurtiem, smēriņiem un citiem produktiem kā izcils augu valsts olbaltumvielu un antioksidantu avots, saka Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un docente. Viņa ir «SpirulinaNord» dzinējspēks. Komandā darbojas arī RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta docente Kristīne Veģere, RTU students un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta laborants Matīss Zuteris un biznesā pieredzējušais Kaspars Veģeris.

Aizstāt karbonādes

Olbaltumvielu spirulīnā ir divas līdz trīs reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Lietojot spirulīnu svaigā veidā, netiek zaudēts arī nekas no pārējām vērtīgajām vielām - dažādiem vitamīniem un antioksidantiem. «10 g spirulīnas ir tik daudz karatonoīdu jeb A vitamīna pirmvielas kā kilogramā burkānu, hlorofila – kā kilogramā spinātu, un vēl daudz fikocianīna jeb zilā pigmenta, kas arī ir vērtīgs antioksidants» dažus salīdzinājumus min A. Stunda-Zujeva. «Tās vērtīgās īpašības atklāja, konstatējot, ka areālā ap Čadas ezeru Āfrikā cilvēkiem ar nepietiekamu uzturu nebija tādu veselības problēmu, kā citviet kontinentā, jo viņi ēda spirulīnu. Kopš septiņdesmitajiem gadiem spirulīna tiek pētīta un atklātas arvien jaunas svarīgas īpašības - gan spēja uzlabot imunitāti, gan aknu un nieru darbību u.tml. Zinātnieki to ir iekļāvuši superproduktu TOP 10, un NASA to servē astronautiem kosmosa izpētes misijās,» tie parasti ir pirmie fakti, ko par spirulīnu var atrast tīmeklī. Tomēr mūsu reģionā tās joprojām netiek daudz lietotas, jo kaltētā veidā tās garša nav pieņemama lielai daļai rietumu civilizācijas, savukārt Āzijā, kur jūras augi tiek tradicionāli patērēti kaltēti, spirulīnas garša ir pieņemama. Spirulīnu mūsu reģionā noteikti pazīst veģetārieši un vegāni, kā arī cilvēki, kas pastiprināti interesējas par veselīgu uzturu.

Viņa arī norāda, ka spirulīna ir viens no retajiem viegli sagremojamiem pilnvērtīgu olbaltumvielu avotiem, kas satur visas neaizvietojamās aminoskābes, tāpēc ir tā uzskatāma par vērtīgu uzturvielu avotu cilvēkiem dažādu slimību gadījumos, kad tiek ierobežots uzturs, kā arī cilvēkiem, kuri cieš no malnutrīcijas – nepietiekama uztura radītām sekām. Nereti malntrucījas riskam pakļauti gados veci cilvēki, cilvēki ar ēšanas traucējumiem.

21. gadsimta kartupelis

Spirulīnas audzēšana ir dabai daudz draudzīgāka, nekā gaļas iegūšana, saka RTU pētniece un nosauc vairākus skaitļus – CO₂ emisijas ir par 99 %, bet ūdens patēriņš – par 98 % mazāks, nekā audzējot gaļu, rēķinot uz vienu kilogramu olbaltumvielu. Turklāt spirulīnas audzēšanai nav nepieciešami pesticīdi, jo tā aug diezgan specifiskos apstākļos bioreaktorā. Tādejādi arī rūpnieciskos mērogos kultivēta spirulīna ir ekoloģiska.

Mikroaļģu audzēšana arī tieši nekonkurē ar tradicionālo pārtikas produktu ražošanu, jo tai nav vajadzīga auglīga  lauksaimniecības zeme un der arī sāļiem bagāts ūdens. Proti, tradicionāli spirulīna tiek audzēta seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā.

«Vēsturē līdzīga situācija ir bijusi kartupeļiem un tomātiem, kurus reiz šeit nepazina un nelietoja, bet tagad mūsu ēdienreizes sākas un beidzas ar kartupeļiem, un vecmāmiņu dārzi bez tomātiem nav iedomājami. Pēc gadiem divdesmit spirulīnu audzēs un lietos plaši,» domā A. Stunda-Zujeva.

Attīstīt tehnoloģiju

Lai spirulīnu audzētu vēsajā klimatā, RTU zinātnieki piedāvā izmantot speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole - ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti». Tas ir būtiski, jo šī aļģe labi aug 30 – 35 grādu temperatūrā. Ja temperatūra pārsniedz 38 grādus, tā mirst, ja temperatūra mazāka - guļ. Saules gaisma patiesībā spirulīnai ir par spožu, tāpēc mākslīgos apstākļos tā aug ražīgāk, nekā spožajā tuksneša saulē. Audzējot to pareizos apstākļos, ražu iespējams novākt trīs reizes nedēļā un tūlīt pat likt uz galda. Turklāt ar mūsu tehnoloģiju spirulīnu audzēs visu cauru gadu, kas lielākoties nav iespējams ar tradicionālo dīķu tehnoloģiju.

Skatoties nākotnē, SpirulinaNord komanda vēlas attīstīt un pārdot spirulīnas audzēšanas bioreaktorus un vēsajam klimatam piemērotu tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļautu izaudzēt svaigu spirulīnu bez ievērojamām zināšanām jebkurā vietā vēsajā klimatā, tādejādi nodrošinot patērētājiem svaigu un lokāli audzētu produktu. Šobrīd SpirulinaNord orientējas uz pārtikas produktu ražotājiem, kuri spirulīnu varētu izmantot kā augstvērtīgu olbaltumvielu avotu, piemēram, smūtijos un smēriņos.

Pārstāv Latviju «ClimateLaunchpad»

Startējot biznesa pirmsinkubatorā «RTU IdeaLAB», «SpirulinaNord» radīja pirmo reaktoru, šobrīd tehnoloģija tiek pilnveidota un uzlabota. «RTU IdeaLAB» ir pirmsinkubācijas programma, kas apvieno jaunos un topošos uzņēmējus, mentorus, jaunrades entuziastus, mācībspēkus un investorus, nodrošinot vidi un atbalstu agrīnā attīstības stadijā esošu biznesa ideju realizēšanai. Agrīns atbalsts ir ļoti nepieciešams un citviet reti pieejams. Programma tiek īstenota deviņus mēnešus, piedāvājot dalībniekiem gan apmācības, kouču sesijas, finanšu un juristu konsultācijas, RTU Dizaina fabrikas tehnisko atbalstu, gan finansiālu atbalstu.

Turpinot attīstību, komanda piedalījusies arī pasaulē vadošajā zaļo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad», kļūstot par vienu no trim komandām, kas Latviju pārstāvēja novembra sākumā Skotijas galvaspilsētā Edinburgā notikušajā lielajā finālā.

«ClimateLaunchpad» ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» iniciatīvām, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus veicinot zaļo uzņēmumu izaugsmi pasaules mērogā. Dalība «ClimateLaunchpad» zinātniekiem, studentiem, inovatoriem un jaunuzņēmējiem nodrošina pieeju apmācībām, ļauj celt dažādas kompetences, pilnveidot biznesa modeli, produkta attīstības ciklus, paplašināt sadarbības partneru loka un veicināt savas biznesa idejas starptautiskos atpazīstamību. «Dalība konkursā ir iespēja iezīmēt pasaules zaļo un tīro tehnoloģiju inovāciju kartē Latvijas vārdu, vienuviet satikt politikas veidotājus, investorus un inovatorus, kuriem rūp klimata pārmaiņas, no visas pasaules. Tā ir lieliska iespēja pārvērtēt savu biznesa ideju – kā tā var mainīt un uzlabot pasauli, kuras resursu patērējam katru dienu,» skaidro RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja, «Climate-KIC HUB Latvia» un «RTU IdeaLAB» vadītāja Liene Briede. A.Stunda-Zujeva piebilst, kā «RTU IdeaLab» un «ClimateLaunchpad» ir lieliskas programmas, kur iegūt pirmās koncentrētās zināšanas ar biznesu un kopā ar pieredzējušiem lektoriem un mentoriem saprast, kā pārkāpt no «idejas galvā» uz «ideja realitātē jeb skaidram rīcības plānam idejas pārtapšanā reālā pelnošā biznesā ar reāliem klientiem».

Redzēt augļus

A. Stunda-Zujeva iepriekš pētījusi biomateriālus. Jautāta, kā pievērsusies idejai par spirulīna audzēšanu un komercializāciju, viņa teic, ka bērna kopšanas atvaļinājumā bijis laiks apdomāt, ko vēlas dzīvē sasniegt. Viņa vēlas redzēt sava pētījuma augļus - ka cilvēki to lieto, drīzāk nekā pēc 10 vai 20 gadiem, kā tas ir radot jaunus implantmateriālus. Ja spirulīnai kas nepatīk, to var redzēt jau dažu stundu laikā. Sarunās ar kolēģi, pieredzējušo biotehnoloģi Kristīni Veģeri, kurai ideja par spirulīnas audzēšanu ir bijusi tuva jau gadus piecus, viņas nonākušas līdz domai sākt aktīvu darbu pie šī projekta realizācijas.

Jāpiebilst, ka RTU un pasaulē mikroaļģu un makroaļģu izmantošanas potenciāls tiek plaši tiek pētīts visdažādākajos rakursos, piemēram, ūdens attīrīšanā, biodegvielas ražošanā, bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai utt.