Iespēja noskatīties RTU skatuves «Pietura 2030» diskusijas sarunu festivālā «Lampa»

Sarunu festivāla divās dienās 20.un 21. augustā notiks astoņas diskusiju sesijas, kurās piedalījās dažādu jomu eksperti un zinātnieki no Latvijas un ārvalstīm. 

Diskusijā «Eiropas zaļais kurss un pašvaldības – kā inovācijas var palīdzēt?» tiek spriests, kā Latvijā sasniegt Eiropas Savienības ambiciozos mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku. Kādas pārmaiņas ir vajadzīgas? No kā nāksies atteikties un ko – ieviest no jauna? Kas ir Latvijas pašvaldību lielākie izaicinājumi? 

Diskusijā «Klimatam draudzīga lauksaimniecība – vai iespējama?» tiek apsriests, cik viegli vai grūti ir pārkārtoties lauksaimniekam, pārtikas ražotājam vai lielam industriālam saimniekam, un kā saimniekot gudri, izmantot inovācijas un bioekonomikas principus. 

Diskusija «Kā veidojas nākotnes sadarbības ekonomika? Piktogrammu projekta piemērs» pievēršas aprites ekonomikas principiem, kuri pieprasa dažādu sabiedrības grupu līdzdalību. Tajā tiek apspriests arī viens no aprites ekonomikas krāsainākajiem piemēriem – 91 piktogrammas izstrāde, kas sākusies Dānijā, bet nu tiek ieviesta visās Ziemeļvalstīs un apsvērta arī Baltijā. Piktogrammas, kas labāk palīdz orientēties, kā šķirot atkritumus, ir arī nozīmīgs motivētājs ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku iepakojuma sistēmu. 

Savukārt diskusijā «Inovācijas – ilgstpējas un pārmaiņu atslēga» eksperti meklē atbildi uz jautājumu, vai koprade ar jaunuzņēmumiem ir labākais veids, kā lieliem uzņēmumiem un organizācijām atmodināt novatoru sevī, un kāpēc tas ir tik sarežģīti. Diskusijā piedalās RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks un 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka iesaistītās diskusijā «Vai aprites ekonomika būvniecībā ir modē?» un stāsta par inovācijām, kas padarīs nozari klimatam draudzīgāku. Diskusijā tiek meklētas atbildes uz ļoti aktuāliem jautājumiem: kā būvēt ēkas, izmantojot aprites ekonomikas principus, kā uzlabot jau esošās ēkas un tās izmantot efektīvāk, kāda ir labākā prakse videi draudzīgu ēku projektēšanā, būvniecībā un apsaimniekošanā.

Sarunas «Covid-19 ietekme uz pārtikas nozari: Nākotnes ēdienkarte» uzmanības centrā ir pārmaiņas, kuras veicinājusi globālā korona vīrusa pandēmija. Vai ēdiens līdzņemšanai un pusdienošana mājās ir uz palikšanu? Vai mūsu nākotnes ēdienkarte kļūs neveselīgāka? Vai pieaugs pārtikas atkritumu apjoms un kā risināsim pārtikas nevienlīdzības jautājumus – tie ir tikai daži no aktuālajiem jautājumiem. Diskusijā piedalās RTU programmas «Apvārsnis 2020» projekta «Cities 2030» vadītāja, SIA «BIORGANIK5» dibinātāja Iveta Cīrule. 

Festivālā RTU ar partneriem rīkoja arī interaktīvu sesiju «Sabiedriskā zinātne – vai ikviens no mums var būt zinātnieks jau šodien?», kurā zinātnieka lomā varēja iejusties ikviens. Vai Latvijas zinātnieki un sabiedrība ir gatavi sadarboties, ko nozīmē – būt daļai no pētījuma, un vai, kļūstot par sabiedrisko zinātnieku, ikviens var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas? Ar savu pieredzi, kā izmantot sabiedrisko zinātni dažādu sabiedrības grupu izglītošanā, paradumu maiņā un politiskas veidošanā, stāsta RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga. Viņa īsteno nebijušu energoefektivitātes projektu Latvijā. 

Zinātnieka «ādā» palīdz iejusties arī pētnieku stāsti sesijā «No Kosmosa līdz jūras dzīlēm». Viens no pētniekiem ir fiziķis, RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra vadītājs Kārlis Dreimanis, kurš atklāj, kā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) notiek elementārdaļiņu pētījumi, kuru mērķis ir rast atbildes uz vēl neatbildētajiem jautājumiem par Visuma eksistenci.

Sarunu festivālā «Lampa» RTU diskusijas rīkoja kopā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) koprades kontaktpunktu «EIT Climate-KIC Hub Latvia» un «EIT Food Hub Latvia», Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, Nīderlandes Karalistes vēstniecību, SIA «Rimi Latvia» un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Foto ieskats festivāla norisē.