Iegulda 20 tūkstošus eiro studentu radītu Covid-19 triecienrisinājumu attīstīšanā

12. maijs
.
.

Triecienprogrammā «CrisisLab» uzvar četri studentu komandu izstrādāti risinājumi, kas palīdzēs pārvietot un uzraudzīt Covid-19 pacientus, uzlabos attālinātās mācīšanās pieredzi skolēniem un skolotājiem, kā arī ļaus samazināt vides piesārņojumu. Risinājumu tālākai attīstībai studentiem piešķirti 20 tūkstoši eiro. 

«Mūsu studenti ir pasaules līmeņa inovatori. Es nezinu daudz gadījumu, kad divu nedēļu laikā, strādājot kopā 250 studentiem, zinātniekiem un ekspertiem, tiktu radītas unikālas lietas. Ar šo programmu mēs mainām paradigmu, kas ir students. Mēs sagatavojam ne tikai profesionāļus, bet inovatorus un uzņēmējus, kas nākotnē veidos mūsu tautsaimniecību,» uzsver «CrisisLab» žūrijas pārstāvis, RīgasTehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna. 

Triecienprogrammu «CrisisLab» izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA), Ventspils Augstskola (VeA) un Liepājas Universitāte (LiepU), lai kopējiem spēkiem cīnītos ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām  problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ. Programmā piedalījās 230 studenti no 15 augstskolām un koledžām, divu nedēļu laikā izstrādājot 24 risinājumus. Četru labāko risinājumu autori saņēma naudas balvas. Balvu kopējais fonds ir 20 tūkstoši eiro.

Par labāko inženiertehnisko risinājumu atzīta īpaša drošības aproce koronavīrusa inficētajiem, lai uzraudzītu lietotāja pulsu, temperatūru un atrašanās vietu, nodrošinot šifrētu datu pārraidi medicīnas un policijas darbiniekiem operatīvu lēmumu pieņemšanai, tādējādi mazinot slimības izplatību. Pēc Nacionālo bruņoto spēku aicinājuma risinājumu izstrādāja RTU un LU studenti.

Savukārt par risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu nosaukts LU studentu radīts inovatīvs vienreiz lietojamas pacientu pārvietošanas kameras koncepts. Kamera ļauj novērot pacientu pārvietošanas laikā, samazina riskus pacienta, medicīnas personāla un sabiedrības veselībai un dzīvībai, samazina piesārņojuma riskus, ir izmantojama arī kā maiss miruša pacienta apglabāšanai. «Pacientu pārvietošanas kameru Latvijā ir maz, risinājumam varētu būt liela ietekme gan šajā, gan jebkuras citas infekcijas laikā. Tas ir produkts, ko var ražot un izmantot Latvijā, un to var lieliski eksportēt,» vērtē žūrijas locekle, LU rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos Signe Bāliņa. Problēmsituāciju iesniedza «Latvijas Mobilais Telefons». 

RTU un LU studentu radīta platforma dažādu digitālo rīku meklēšanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai, individualizētai atgriezeniskajai saitei un pedagogu apmācībai ir triecienatbilde Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izaicinājumam izglītot skolotājus digitālo rīku lietošanā. Platforma palīdz pedagogiem uzlabot digitālās prasmes un izvēlēties piemērotākos rīkus, lai paaugstinātu kompetences un mācību satura kvalitāti. Tā saņēma balvu kā risinājums ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu. Pasniedzot balvu, žūrijas loceklis, VeA rektors Kārlis Krēsliņš norāda, ka platforma ir risinājums šodienai un nākotnei, jo Covid-19 krīze ir paātrinājusi mācību procesa digitalizāciju gan skolās, gan augstskolās un digitāli rīki tiks lietoti arvien intensīvāk.  

Arī IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš aicina paturēt prātā, ka krīze nav tikai apgrūtinājums, tā ir arī iespēja padarīt izglītību pieejamāku, ieviest inovācijas un skriet izaicinājumiem pa priekšu, ne tikai cīnīties ar tiem. IZM studentiem risināšanai iesniedza piecas problēmsituācijas.

Balvu par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām saņem LU un Biznesa augstskolas «Turība» studentu piedāvāts rapša vaska iepakojums – videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem. Iepakojuma materiāla izveidē plānots sadarboties ar Latvijas zemniekiem, sākot ražot jaunu produktu – rapša vasku –, un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, procesu padarot sociāli atbildīgu. Problēmsituāciju pieteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēlas rast videi draudzīgus un sanitārajām normām atbilstošus iepakojumus, lai samazinātu krīzes laikā pieaugošo plastmasas atkritumu apjomu. «Šis risinājums pozitīvi ietekmēs ne vien katru no mums, bet visu planētu,» pauž LJA projekta «Inovāciju granti jūrniecības nozarē studējošiem» vadītāja Astrīda Rijkure. Žūrijas locekle īpaši novērtē sinerģiju, programmā kopā strādājot dažādu augstskolu pārstāvjiem. 

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, žūrijas pārstāve Katrīna Zariņa pievienojas, ka dažādu augstskolu un zinātņu disciplīnas studentu sadarbība, radot idejas, ir nozīmīga kā studentu un izglītības sistēmas, tā tautsaimniecības attīstībai. «Ir svarīgi izmantot izglītības sistēmas iespējas, lai veicinātu jauniešu vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību,» viņa uzsver. 

Triecienprogramma «CrisisLab» ir daļa no vērienīgā projekta «Inovāciju granti studentiem», ko kopš pagājušā gada īsteno RTU, LU, LJA, VeA un LiepU, lai attīstītu studentu inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas. Dažādas aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. «Inovāciju grantus studentiem» koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.

Triecienrisinājumu prezentācijas skatāmas RTU Facebook lapā. 

Papildu informācija.

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

12. maijs plkst. 13:20

Līdzīgi raksti

Ziņas

_