G. Liberts: «Izdevīgāks uz Maskavu pasažieriem – «Rail Baltic» projekts un aviosatiksme

4. janvāris, 2011
.
.
.

Pēc tam, kad Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Krievijā aizvadītā gada nogalē tika pausta apņēmība izveidot ātrvilciena līniju Rīga–Maskava, daudz tiek diskutēts par to, vai tā nepieciešama, kā arī par to, kurš projekts būtu prioritārāks – minētais ātrvilciens vai «Rail Baltic». Kā eksperts laikrakstā «Dienas Bizness» savu viedokli pauž arī RTU Autotransporta institūta direktors profesors Gundars Liberts. 

04.01.2011.

G. Liberts uzskata, ka attiecībā uz Maskavas ātrvilcienu situācija nav viennozīmīga. Ja reiz tas būs ātrvilciens, tad tam būtu jākursē ar ātrumu 200 līdz 250 km/h, un tādējādi no vienas galvaspilsētas līdz otrai varētu nokļūt četru stundu laikā.

Pagaidām 922 kilometru garā ceļa mērošanai ar vilcienu no Rīgas uz Maskavu jārēķinās apmēram ar 16 stundām.

G. Liberts uzskata, ka ātrvilciena līnija izmaksātu ļoti dārgi: «Pašlaik tiek lēsts, ka šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 4,2 miljardi Ls, taču nav skaidrs, vai šajā summā ietilpst tikai infrastruktūra – sliedes, pārmijas, drošības ierīces, vai arī ritošais sastāvs, proti, vilcieni. Ņemot vērā visus šos aspektus, jāsecina, ka ekonomiski izdevīgāk un operatīvāk būtu padarīt intensīvāku aviosatiksmistarp abām pilsētām, palielinot reisu skaitu. Jāņem vērā arī, ka šī pasažieru plūsma ir ļoti nepastāvīga. Lai atpelnītu vairāku miljardu latu lielas investīcijas, ir nepieciešams nodrošināt regulāra pasažieru plūsmu, ko diemžēl nav iespējams garantēt.

Ja runa ir par pasažieru plūsmas attīstīšanu, tad izdevīgāk būtu attīstīt «Rail Baltic» projektu, kas dotu iespēju aptuveni trīs stundu laikā nokļūt no Rīgas gan uz Viļņu Lietuvā, gan arī Tallinu Igaunijā. Šāda vertikālā transporta sistēma būtu interesanta tikai no pasažieru pārvadājumu aspekta, jo kravu pārvadājumu jautājums virzienos uz Viļņu uz Tallinu Latvijai nav īpaši aktuāls.»

«Savukārt horizontālajā jeb Krievijas virzienā mums aktuāls ir tieši kravu pārvadājumu jautājums, līdz ar to jāsecina, ka uz Lietuvu un Igauniju mums būtu izdevīgi attīstīt pasažieru pārvadājumus, realizējot «Rail Baltic» projektu. Taču attiecībā uz Maskavas virzienu jāattīsta kravu pārvadājumi – pretējā gadījumā šādam virzienam būs stipri maza ekonomiska jēga,» atzīst G.Liberts.

G. Liberta viedoklis laikrakstā «Dienas Bizness» (03.01.2011.) G. Liberta viedoklis laikrakstā «Dienas Bizness» (03.01.2011.) 333.82 Kb

Par dzelzceļu atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai» norādījusi, ka ātrvilciena līnija ir tikai iecere, par kuru bez ekspertu secinājumiem ir pāragri spriest.

«SM atzinīgi vērtē šādu Krievijas ierosinājumu. Tas vēl ir ieceres līmenī, tādēļ precīzus projekta tehniskos parametrus nevaram nosaukt. Lai noteiktu projekta ieguvumus, izmaksas un tehniskos rādītājus, būtu jāveic padziļināta izpēte, kā arī jāsaprot, kā Krievijas puse skatās uz projektu. Šis jautājums būtu vērtējams ekspertu līmenī,» skaidro SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka ātrgaitasvilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu ir lielāka prioritāte nekā līdz šim atbalstītais dzelzceļa projekts «Rail Baltica». Ministrs uzsvēris, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide Krievijas virzienā būtu ekonomiski pamatotāka, salīdzinot ar iespējamo dzelzceļa līniju Eiropas virzienā.

RTU Informācijas centrs

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

4. janvāris, 2011 plkst. 13:32

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi