Elektromobilitāte – ne vien zaļāka, bet arī valsts makam draudzīgāka, liecina RTU zinātnieku aprēķini

89% no visām automašīnām, kas ik dienu piedalās ceļu satiksmē Eiropā, ir privātās. Lielākoties tās joprojām uz priekšu dzen fosilā degviela, liecina Eirobarometra dati. Mobilitāte ir nozīmīgs priekšnosacījums dzīves kvalitātei, taču fosilo resursu izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) un veicina klimata izmaiņas. Lai arī Eirobarometra aptauja liecina, ka liela daļa Eiropas autovadītāju ir gatavi mainīt savas paradumus pret ilgtspējīgākiem pārvietošanās risinājumiem, tomēr realitāte vismaz Latvijā liecina, ka pārmaiņas ir lēnas. Reģistrēto vieglo automašīnu skaits joprojām pieaug, un starp 760 tūkst. vieglo automašīnu vien divi tūkstoši ir elektromobiļu. Tiesa, arī to skaits pieaug.

Intensīvāka elektromobiļu izmantošana valstij nozīmētu ievērojamu tēriņu ekonomiju, liecina RTU VASSI projektā «Ilgtspējīga un atjaunīga transporta politikas formulēšana Latvijā» (Nr. VPP-EM-2018/AER-2-0003) veiktie aprēķini.

Gaisa piesārņojums, ko rada iekšdedzes dzinēji, veicina elpceļu un kardiovaskulāras saslimšanas, ierobežo cilvēku darba spējas, pazemina produktivitāti, radot slogu uz veselības un labklājības budžetu. Gaisa piesārņojums var ietekmēt ražu, samazināt dabas daudzveidību, novest pie ēku un materiālu degradācijas. Aizvietojot visas vieglās automašīnas, kas šobrīd piedalās satiksmē, ar elektromobiļiem, gaisa piesārņojuma izmaksas samazinātos no 28 milj. eiro līdz diviem milj. eiro gadā. Savukārt ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas samazinātos no 46,4 milj. eiro līdz 13,9 milj. eiro. Klimata pārmaiņas ir globālas, ilglaicīgas un ar riskiem, kurus ir grūti prognozēt. Lai arī ir noslēgti vairāki starptautiski nolīgumi, ar esošajām politikām globālā sasilšana ir nenovēršama un sliecas uz vairāk nekā 2°C pieaugumu šajā gadsimtā. Šādas klimata izmaiņas novedīs pie radikālām pārmaiņām ekosistēmās, cilvēku veselībā un sabiedrībās. Klimata pārmaiņu izmaksas ir saistītas ar ekstremāliem laika apstākļiem, no kā cietīs, piemēram, lauksaimnieki. Izmaksas, par sējumu atjaunošanu vai ražas zudumu nevarēs novelt tikai uz viņu pleciem, tās būs jāsubsidē valstij. Izmaksas saistītas arī ar jūras līmeņa celšanos, kā rezultātā tiks noskaloti krasti, apdraudētas būves, samazinās sauszemes platība, ūdens sistēmu pārvaldības problēmām, radot plūdu riskus apdzīvotās vietās, utt. 

Autotransports rada arī trokšņa piesārņojumu, kas, konvertēts naudas izteiksmē, Rīgā vien gadā rada vairāk nekā 19 milj. eiro lielus zaudējumus. Troksnis cilvēkus primāri ietekmē emocionāli – trokšņa dēļ cilvēki nevar izgulēties, kļūst īgni, tramīgi, viņiem var attīstīties dažādas nopietnas saslimšanas. Transporta dekarbonizācija ļautu izmaksas samazināt līdz apmēram 9,4 milj. eiro gadā, taču ne pilnībā novērst, jo cilvēku migrācija no laukiem uz pilsētām un pieaugošais transportlīdzekļu skaits palielina trokšņu daudzumu pilsētvidē. Samazinājums ir iespējams, jo elektriskie transportlīdzekļi ir klusāki, rada mazāk putekļu, tomēr to riepas tāpat saskaras ar asfaltu un nodilst. 

Vienā pozīcijā dekarbonizācija šobrīd gan radītu ārējo izmaksu pieaugumu no 13,3 milj. eiro līdz 31,9 milj. eiro – tās ir izmaksas, kas saistītas ar enerģijas ražošanu – ieguvi, apstrādi, transportēšanu un pārvadi, infrastruktūras izbūvi. Tomēr kopumā, ja šodien viss vieglais transports būtu elektrificēts, kopējās ārējās izmaksas samazinātos par gandrīz 60%. 

Visu rakstu var lasīt šeit.