Ekonomikas ministrs sola atbalstu vērienīgas mikročipu laboratorijas izveidei RTU

23. februāris
.
.
.
RTU rektors Tālis Juhna (no kreisās) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Foto: Vitālijs Vinogradovs, RTU

Ekonomikas ministrija ir gatava uzņemties atbildību par vērienīgā projekta, kas paredz mikroshēmu kompetenču centra, dizaina un testēšanas laboratorijas izveidi Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), tālāko virzību un nepieciešamā finansējuma avota atrašanu – vai nu ES fondu programmu pārdales vai valsts budžeta investīciju veidā

«Tā ir unikāla Latvijas iespēja iekļauties globālajā mikroshēmu ražošanas ķēdē un būtisks solis uz mūsu valsts izvirzīšanos pasaules tehnoloģiju līderu lokā. Te nav šaubu, ka valstij ir jāpieslēdzas un jādara viss iespējamais, lai šis projekts izdotos,» uzser ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Tiekoties ar RTU vadību, viņš pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar potenciālu laboratorijas izveidi RTU, kā arī RTU iesaisti Ekonomikas ministrijas izvirzīto cilvēkkapitāla mērķu sasniegšanā. 

Prasību pēc mikroshēmu kompetenču centra izveides katrā dalībvalstī paredz pērn septembrī pieņemtais ES Mikroshēmu akts, kura galvenais mērķis ir nodrošināt ES suverenitāti un lielā mērā pašapgādi pusvadītāju tirgū. RTU sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Cietvielu fizikas institūtu šobrīd ir izvirzījusies kā pusvadītāju ekosistēmas koordinētāja, veikusi nepieciešamos priekšdarbus un uzsākusi sadarbības sarunas ar vadošajiem Eiropas un pasaules spēlētājiem šajā jomā. Pasaules zinātnes un uzņēmējdarbības vides interesi ir sekmējis RTU zinātnieku veikums silīcija fotonikas čipu attīstībā, tajā skaitā vairāki pasaules rekordi Datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās.

Kā sarunā ar ekonomikas ministru stāstīja RTU pārstāvji, plāns ir ne tikai nodibināt pusvadītāju kompetenču centru atbilstoši ES regulas prasībām, bet iet soli tālāk un RTU paspārnē izveidot mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju. Tā tad tālāk apkalpotu mikroshēmu ražotājus – gan globālos, gan vietējos, kad tādi būtu izveidojušies. Tieši dizaina un testēšanas posms mikroshēmu vērtības ķēdē šobrīd veido apgrozījuma lielāko daļu, un Latvijai šajā jomā ir unikālas priekšrocības attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem – kompetenti speciālisti un sagatavotas tehnoloģijas. Taču laboratorijas izveidei no valsts puses ir nepieciešamas aptuveni 45 miljonu eiro lielas investīcijas turpmākajos četros gados. 

Latvijas iespējas un potenciāls iekļauties globālajā pusvadītāju vērtību ķēdē, to ietekme uz Latvijas ekonomiku novērtēts RTU un LU Cietvielu fizikas institūta veiktā pētījumā «Pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomas attīstība Latvijā». Tajā arī izstrādāti priekšlikumi pētniecības, izglītības un inovāciju un uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

23. februāris plkst. 12:53

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi