Diskutē, kā sekmēt uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta politiku

Valsts kontrole veic revīzijas jomās, kur potenciāli redz problēmas, un inovāciju jomā tās ir saskatāmas, uz tām norāda arī uzņēmumi, atklājot diskusiju «Kā uzlabot uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta politiku?» pauž valsts kontrolieris Rolands Irklis. Viņš pauž, ka Valsts kontroles motivācija bija izprast problēmu cēloņus, lai tuvotos risinājumam. «Valstij ir liela iespēja ietekmēt to, kur virzās mūsu uzņēmējdarbība, valstij ir finanšu instrumenti, kā to atbalstīt, un mums ir svarīgi, lai tas notiktu pēc iespējas efektīvāk, proti, lai mehānismi, kas tiek izvēlēti, finansējums, kas tiek virzīts, tiešām sasniegtu savu mērķi, un mēs kā valsts kļūtu inovatīvāka, mūsu uzņēmēji – produktīvāki, ar augstāku pievienoto vērtību, mēs varētu vairāk eksportēt un celt mūsu tautsaimniecību un sabiedrības labklājību,» uzsver R. Irklis.

«Vakar vēlu atgriezos no Tallinas, kur bija tikšanās ar Igaunijas un Latvijas rūpniecības kamerām un vadošajām zinātnes universitātēm. Par ko runājām? Kā veicināt inovācijas Baltijā, sadarbojoties rūpniecības kamerām, uzņēmumiem un universitātēm. Secinājums – šis ir īstais laiks, kad investēt inovācijās. Ja vēlamies būt labklājīga valsts, kas skatās nākotnē ar attīstību, inovācijām būs izšķiroša nozīme,» uzsver RTU rektors T. Juhna. Lai gan inovācijas var attīstīties arī bez valsts instrumentu palīdzības, tomēr šie atbalsta mehānismi piešķir ātrumu inovāciju sistēmas attīstībai, pārmaiņām uzņēmumos, lai tie strādātu ar lielāku pievienoto vērtību, vidējā ienākuma līmeņa straujākai augšanai, turpina RTU rektors. 

Viņš kā inženieris arī norāda, ka no kļūdām nav jābaidās, jo labākie risinājumi top, labojot kļūdas, pilnveidojot tos, taču no tām ir jāmācās un kļūdas jārisina. «Plānojam kā universitāte vēl aktīvāk iesaistīties, palīdzot inovāciju ekosistēmu gan universitātē, gan valstī,» viņš piebilst. 

Vērtējot, kā Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija plāno un īsteno inovāciju atbalsta politiku, Valsts kontrole secināja, ka atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības inovācijām ir pat plašāki nekā citviet ES, taču rezultāti maz ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Latvijā inovāciju attīstība lielā mērā ir atkarīga no ES fondu finansējuma, iepriekšējā plānošanas periodā (2014–2020) inovāciju atbalsta pasākumiem Latvijā izmantots 681 milj. eiro publiskā līdzfinansējuma. 

RTU rektors iezīmē vairākus šķēršļus zinātņietilpīgu inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piemēram, trūkst ilgtermiņa atbalsta instrumentu. No idejas līdz prototipam, tā aprobācijai un tirgus meklējumiem paiet septiņi, pat desmit gadi. Taču dažādas struktūrfondu finansētas atbalsta programmas darbojas īsāku laiku. Kā piemērus viņš min gan tehnoloģiju pārneses programmu, gan studentu inovāciju grantu programmu, kuras šogad noslēdzas. Inovāciju ekosistēmu veido cilvēki, uzsver rektors, norādot, ka programmas ļāvušas gan sekmēt jaunrades prasmes un uzņēmējspējas vairākiem tūkstošiem studentu, gan zinātniekiem un universitātes darbiniekiem gūt zināšanas, kā veiksmīgi komercializēt zinātnisko pētījumu rezultātus, taču, beidzoties programmām, tām nav secīga turpinājuma. 

Arī LMT Inovāciju ekosistēmu daļas vadītāja Elīna Lidere un jaunuzņēmuma «starwatcher.io» līdzdibinātājs un «TechChill» valdes priekšsēdētājs Ernests Štāls norāda uz cilvēkresursu kritisko lomu dažādos zināšanu sabiedrības veidošanās posmos. 

Vēl viens būtisks izaicinājums ir finansējums – gan nepietiekamais valsts finansējums zinātnei, gan līdzekļu pieejamība jaunuzņēmumu attīstībai, īpaši agrīnā stadijā. Kā norāda T. Juhna, struktūrfondu finansējumam ir nulle riska tolerances, taču inovāciju attīstība ir riskants bizess. Tiesa, vairāk drosmes nepieciešamas arī novatoru pusē, piemēram, piesaistot ārvalstu riska kapitālu. «Lai Latvijā investētu lielie pasaules uzņēmumi, vispirms nepieciešami valsts ieguldījumi,» saka T. Juhna. Uzskatāms piemērs ir mikročipu tehnoloģiju attīstība – Latvijas zinātnieku veikums silīcija fotonikas čipu attīstībā ir piesaistījis gan pasaules zinātnes, gan uzņēmējdarbības vides interesi, kas būtu gatavi investēt Latvijā, ja tiktu izveidota kritiskā infrastruktūra. Tam nepieciešams valsts atbalsts. Jau iepriekš ziņots, ka mikročipu testēšanas un dizainēšanas laboratorijas izveidei, kas būtu pirmais solis uz mikročipu ražošanu Latvijā, būtu nepieciešami ap 20 milj. eiro. Secīgs turpinājums būtu mikročipu iepakošanas un arī prototipēšanas centra izveide. Pakāpeniski vairojot augsti izglītotu speciālistu skaitu, būtu radītas zināšanas un tehnoloģiskais pamats mikročipu ražošanai Latvijā.

Skatoties nākotnē, RTU rektors cer, ka pēc 10 gadiem kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai veidos 3% no IKP, bet zinātnes universitāšu un vadošo pētniecības institūtu finansēs vismaz 30% radīs inovācijas. Viņš arī cer, ka zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem Latvija pārspēs Igauniju un vismaz trīs pasaules ekonomikas smagsvari būs investējuši Latvijā un atvēruši te pētniecības un attīstības centrus. 

Valsts kontroles revīzijas ziņojums un diskusija.