Cieša sadarbība ar biznesu ļautu piesaistīt vairāk līdzekļu pētniecībai

«Mēs esam ļoti produktīvi, ja salīdzina ar finansējumu, kas pieejams zinātnei Latvijā,» Pasaules latviešu zinātnieku kongresā norāda E. Gaile-Sarkane. Šobrīd aktuāls ir jautājums – ko darīt, lai kopējo finansējumu pētniecībai Latvijā paaugstinātu. Viens no risinājumiem - cīnīties par publisko finansējumu, kas pieejams Eiropas un pasaules telpā, un konkurēt ar starptautiskiem zinātniekiem, ko, visa starpā, Latvijas zinātnieki jau šobrīd dara. Otrs risinājums – piesaistīt lielāku privāto finansējum. «Mēs nesadarbojamies ar uzņēmējiem, privātajam finansējumsam, kas mums ir tepat līdzās, mēs nemākam piekļūt,» skarba ir profesore. Viņa atsaucas uz pirms gada RTU pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma tapušu pētījumu par industrijas un universitāšu sadarbību, kurā tika pētīti šķēršļi universitāšu un universitāšu sadarbībai. Tas atklāja dažādus šķēršlus, E. Gaile-Sarkane kongresā min trīs būtiskākos.

«Pirmakis šķērslis, ko minēja uzņēmēji un zinātniskās institūcijas, ir komunikācijas un informācijas trūkums. Respektīvi, mēs nestāstam, kas mums ir, ko mēs varam un protam. Varbūt tā ir latvieša daba – nelielīties ar to, kas mums ir. Tas būtu pirmais solis, kas jāveic! Komunikācija mums palīdzētu sadarboties, piesaistīt lielāku finansējumu, kas ļautu ieguldīt vairāk zinātnē un pētniecībā. Kā otru nozīmīgu šķērsli abas puses minēja birokrātiju. Mēs varam iedomāties, piemēram, kādas nodokļu atskaites jāraksta, ja ir dažāda veida finansējuma avoti. Nodokļu sistēma ir viens no birokrātijas aspektiem, ko min uzņēmumi un pētnieki. Trešais nozīmīgākais aspekts – ir jāmaina kultūra. Pētījums liecina – jo jaunāks uzņēmējs, jo atvērtāks viņš vai viņa ir sadarbībai un investīcijām pētniecībā un attīstībā ar mērķi, protams, attīstīt savu uzņēmējdarbību,» atzīst RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes dekāne.

Laba pieredze sadarbībā starp biznesu un universitāti ir Masačūsetas Tehnoloģiju institūtam (MIT), stāsta Agnis Stibe, Parīzes biznesa skolas ESLSCA profesors un sociālais inženieris Agnis Stibe, iepriekš zinātniskais līdzstrādnieks MIT mediju laboratorijā. Uzņēmumi maksā biedru naudu - 250 tūkst. dolāru gadā -, ko laboratorija izmanto profesoru, pētnieku algošanai, programmas uzturēšanai. Ja uzņēmums vēlas īstenot konkrētu pētījumu ar kādu no laboratorijas pētnieku grupām, tiek slēgts līgums, notiek vienošanās par papildu finansējumu, kas var sasniegt pat vairākus miljonus dolāru, stāsta A. Stibe. Pretim uzņēmums iegūst «atvērtas durvis», proti, tam ir piekļuve laboratorijai, pētniekiem, iespēja divreiz gadā piedalīties konferencēs, kur pētnieki stāsta par paveikto, kā arī dalītas īpašumtiesības.

Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek no 18. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. RTU kongresā nodrošina Inženierzinātņu sekcijas norisi, kurā zinātnieki iepazīstina ar jaunākajiem pētījumiem materiālzinātnē, fotonikā, digitālajās tehnoloģijās, vides inženierijā un bioekonomikā, kā arī dalīsies ar Latvijas veiksmes stāstiem zinātnisko ideju komerciālizēšanā. RTU organizē arī vairākus saistītos pasākumus: diskusiju forumu «Kāpēc Latvija ir zaļa valsts?», semināru «Izaugsmes formula» un īpašu pasākumu jaunajiem zinātniekiem – «ResearchSlam». Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izdots arī žurnāla «Innovation» speciālizdevums.