CERN Latvijas grupu informē par Latvijas zinātnieku veikumu un uzņēmumu iespējām sadarboties ar ietekmīgo zinātnes centru

29. marts, 2022
.
.
.
Foto: CERN

Latvijas dalības Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) asociētās dalībvalsts statusā veicina cilvēkkapitāla attīstību Latvijā, tāpēc ir nepieciešams stiprināt gan zinātnes, gan uzņēmējdarbības kapacitāti, lai Latvija varētu jēgpilni darboties CERN un gūt no šī pasaulē ietekmīgā zinātnes centra pēc iespējas lielāku atdevi. Šādas atziņas tika izteiktas kārtējā CERN Latvijas grupas sanāksmē, kas norisinājās 28. martā un kurā tradicionāli piedalījās Latvijas zinātniskās institūcijas, uzņēmēji, kā arī lēmumu pieņēmēji. 

Jāaudzē zinātniskā kapacitāte

Šoreiz, mazinoties pandēmijai, grupas sanāksme notika hibrīdā režīmā – gan klātienē Latvijas Universitātē (LU), gan arī tiešsaistē. CERN Latvijas grupas dalībniekus pašā sākumā uzrunāja namatēvs LU rektors Indriķis Muižnieks, paužot atbalstu Latvijas zinātnieku arvien ciešākai iesaistei CERN eksperimentos. 

«Latvijas dalība CERN nav iedomājama bez universitāšu iesaistes,» atzina Latvijas pārstāvis CERN un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Toms Torims, akcentējot, ka Latvijas grupai ir pievienojušies jauni dalībnieki gan no akadēmiskās, gan uzņēmējdarbības vides. Jaunas dalībnieces no Latvijas – Daugavpils Universitāte un Ventspils Universitāte – ir izteikušas vēlmi pievienoties arī CERN Baltijas grupai. T. Torims šādu paplašināšanos uzskata par ieguvumu, jo Latvijas un arī Baltijas mērogā ir jāstiprina institūciju sadarbība, lai gan katra valsts atsevišķi, gan Baltija kā reģions kopumā spētu nodrošināt ilgtermiņa sadarbību ar CERN. 

Latvija ir kāpinājusi savu CERN strādājošo zinātnieku skaitu – patlaban tur darbojas vairāki pētnieki, kā arī, lai izstrādātu savus promocijas darbus, CERN ir ieradušies studenti, kuri šajā akadēmiskajā gadā sāka studijas jaunajā RTU un LU doktorantūras studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», ziņoja RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis. 

Līdz ar to Latvija kā starptautiskais sadarbības partneris ir iesaistījusies vēl divos jaunos projektos – I.FAST, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspēju nākotnes paātrinātajiem, samazinot tehnoloģiju izmaksas, enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, un HITRIplus, kurā, savukārt, notiek biofizikas un medicīnas pētījumi vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju. 

K. Dreimanis uzsvēra, ka RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs plāno stiprināt savu zinātnisko kapacitāti, lai centru attīstītu kā zinātniskās pētniecības struktūru. Tāpat viņš akcentēja centra ieceri kopā ar Latvijas un Baltijas kolēģiem veidot jaunu maģistrantūras programmu daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās, lai veidotu jauno zinātnieku kopienu, kas var iesaistīties CERN darbā. «Ja mēs vēlamies nākotnē pretendēt uz pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusu, tad ir jāaudzē mūsu zinātniskā kapacitāte – jāaug gan skaitā, gan kvalitātē,» uzskata K. Dreimanis. 

Jauno doktorantu darbs CERN

Jaunie doktoranti jau ir iejutušies CERN, un viens no viņiem – Kristaps Paļskis – CERN Latvijas grupas dalībniekiem pastāstīja par savu ikdienu un promocijas darba pētījumu, ko viņš veic CERN. Kristaps ir RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieks un medicīnas iekārtu inženieris, strādājis Latvijas Onkoloģijas centrā, kur viņa pārziņā bija staru terapijas iekārtas, ar kurām mediķi veic ļaundabīgu audzēju apstarošanu. Staru terapijas nākotnes tehnoloģijas Kristaps pēta arī savā doktora darbā CERN. 

Staru terapija kā metode tiek izmantota vēža ārstēšanai, lai maksimāli sagrautu vēža šūnas un minimāli – veselos audus, tomēr ir daži audzēju veidi, ko šādi nevar ārstēt, tāpēc tiek meklēti varianti, kā CERN lietotās paātrinātāju tehnoloģijas izmantot vēža terapijā. 

«Viena no iespējām – staru terapijā izmantot smagos jonus, kas samazinātu devas izkliedi laterālā virzienā, vēl vairāk to piegādājot audzējam, kā arī devas iedarbība, īstenojot šādu metodi, nav atkarīga no skābekļa, līdz ar to parādītos iespēja ārstēt audzējus, ko citos apstākļos nevarētu,» Kristaps CERN Latvijas darba grupas dalībniekiem izskaidroja sava pētījuma būtību. 

Viņa pārstāvētais ir jauns un perspektīvs zinātnes virziens, kurā, izmantojot CERN sniegtās iespējas, Kristaps var nodarboties ar pētniecību, kas Latvijā nav iespējama. «CERN vide pētniecībai ir burvīga – te daudz ātrāk un efektīvāk var noskaidrot neskaidros jautājumus, jo visapkārt ir cilvēki, kuri ātri var snieg atbildi,» stāstīja Kristaps. 

CERN plāno apmeklēt Latvijas uzņēmumus

Līdz ar Latvijas asociētās dalībvalsts statusa iegūšanu arī uzņēmējiem ir iespējas piedalīties CERN iepirkumos. Latvijas uzņēmējdarbības koordinatore (Industrial Liaison Officer – ILO) CERN Lauma Muižniece, kura vienlaikus ir arī Latvijas Zinātnes padomes direktore, pēc dalības CERN ILO sanāksmē, kas norisinājās CERN padomes nedēļā martā, ziņoja, ka CERN pārstāvji aprīļa beigās ieradīsies Latvijā, lai apmeklētu Latvijas uzņēmumus un iepazītos ar to piedāvājumu, ko, iespējams, nākotnē varētu izmantot CERN. 

Tāpat arī vairākiem uzņēmumiem būs iespēja piedalīties CERN Industrijas dienās, klātienē Šveicē demonstrējot savu piedāvājumu, kas varētu interesēt CERN. Taču, lai darītu zināmu par sevi, uzņēmumiem ir aktīvi jāreģistrējas CERN piegādātāju portālā, precīzi aprakstot savu profilu un iespējas. 

L. Muižnieces pienākums ir nodrošināt Latvijas uzņēmumus ar informāciju par CERN iepirkumiem, kā arī sniegt atbalstu uzņēmumiem, lai tie varētu startēt CERN iepirkumos ar saviem piedāvājumiem. Jo tagad, kad Latvijai ir oficiāls asociētās dalībvalsts statuss, uzņēmumiem ir iespējams piedalīties CERN iepirkumos, un koordinators uzņēmumiem palīdz orientēties CERN vajadzībās un aktuālajos konkursos. 

Aptur sadarbību ar Krieviju

CERN Latvijas grupa tika informēta arī par CERN padomes lēmumu, ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā. CERN padome 25. martā lēma apturēt CERN zinātnieku darbību Krievijas un Baltkrievijas zinātnisko institūciju sēdēs, kā arī atcelt CERN zinātnieku dalību visos iecerētajos pasākumos, kas bija paredzēti Krievijas un Baltkrievijas teritorijā. 

Šis lēmums papildināja iepriekš, 8. martā, CERN padomes ārkārtējā sanāksmē nolemto, apturot Krievijas novērotājas statusu CERN. 

CERN 1954. gadā, desmitgadē pēc Otrā Pasaules kara, tika dibināta kā zinātnes organizācija, kas pētījumus daļiņu fizikas jeb kodolpētījumus veic tikai zinātniskajiem, nevis, piemēram, militāriem mērķiem, un šo zinātnes misiju, kā arī mērķi CERN radušos atklājumus izmantot sabiedrības labumam CERN joprojām stingri ievēro. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

29. marts, 2022 plkst. 16:44

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi