Ar RTU zinātnieku palīdzību Latvijas ceļu būvē ienāk plānkārtas asfaltbetons

«Plānkārtas aslfatbetonu izmanto ceļa virskārtas būvniecībai. Virskārta ir pakļauta visagresīvākajai ietekmei – ar to saskaras automašīnu riepas, tai jāiztur mainīgi laikapstākļi, karstums, sals, straujas temperatūras svārstības. Plānkārtas asfaltbetonam izmanto augstas kvalitātes izejvielas – magmatiskas izcelsmes minerālmateriālus, piemēram, granītu, un modificētu bitumenu. Taču to ieklāj plānākā – tikai divu līdz trīs centimetru – kārtā, nekā līdz šim tradicionāli izmanto asfaltbetonu,» stāsta RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Mazāks materiālu patēriņš un ātrāka ieklāšana to padara par ekonomiski konkurētspējīgu risinājumu. Tam ir arī augsta nodiluma, rišu un plaisu izturība, līdz ar to tā kalpošanas ilgums nav īsāks, kā biezākā kārtā ieklātam asfaltbetonam. Arī izmešu ziņā tas ir konkurētspējīgs ar tradicionāliem risinājumiem, uz vēl vienu svarīgu aspektu norāda V. Haritonovs. 

Pasaulē plānkārtas asfalts tiek izmantots jau ilgāku laiku, taču Latvijā pirmo reizi valsts ceļu tīklā tas ieklāts tikai tagad – šoruden atklātajā Ķekavas apvedceļā. VSIA «Latvijas Valsts ceļi» ziņo, ka Latvijā jaunā tehnoloģija izmantota visai apvedceļa pamata trasei un atsevišķu būvju rampās. Tehnoloģijas ieviešana Latvijā notika ar aktīvu RTU zinātnieku līdzdalību. 

«Zinātnieki ir mobili, starptautiski sadarbojas, redz aktuālāko, kas ir zinātnes un industrijas uzmanībā citviet pasaulē. Latvijā ceļu būves nozarē samērā lēni ienāk inovācijas, nav vērojama liela izmantoto materiālu un metožu daudzveidība. Tādēļ zināšanu un tehnoloģiju pārnesei ir liela nozīme nozares attīstībā,» atzīst V. Haritonovs. Lai radītu lielāku daudzveidību, kas ļautu atbilstoši ekonomiskajiem, vides, izmantošanas intensitātes un citiem aspektiem izvēlēties noteiktam ceļa posmam piemērotāko risinājumu, RTU zinātnieki pēc «Latvijas Valsts ceļu» pasūtījuma apzināja pasaules pieredzi, aprobēja to Latvijas vajadzībām, izstrādājot vairākas asfaltbetona receptes un piedāvājot dažādas stratēģijas ceļu uzturēšanai, lai tie kalpotu ilgāk un to uzturēšana būtu ekonomiski izdevīgāka.

«Apzinājām Ungārijas, Vācijas, Spānijas, Dānijas un citu valstu pieredzi, izmēģinājām viņu pieejas. Aprobējot inovācijas Latvijas apstākļiem, ir būtiski ņemt vērā mūsu tradīcijas, ražošanu, būvniekiem pieejamās iekārtas un materiālus, pretējā gadījumā tehnoloģijas ieviešana būs pārāk sarežģīta un dārga, uzņēmumi to nesteigsies izmantot. Laboratorijā izveidojām vairākas plānkārtas asfaltbetona receptes, pētījām īpašības. Laboratoriskos apstākļos tika uzrādīti labi rezultāti,» stāsta V. Haritonovs. 

Plānkārtas asfaltbetonu var izmantot gan ceļu jaunbūvēs, gan rekonstrukcijās, atjaunojot dilumkārtu. Taču to nebūtu ieteicams izmantot rekonstrukcijas darbos, kur ceļa segas bojājumi saistīti ar dziļiem strukturāliem bojājumiem. Tādos gadījumos plānkārtas asfaltbetons kalpos īsu laiku. Tiesa, kā piebilst V. Haritonovs, arī citā tehnoloģijā izbūvētas virskārtas dzīvildze šādā situācijā būs samērā īsa. 

Pētnieks ir gandarīts, ka sadarbībā ar «Latvijas Valsts ceļiem» plānkārtas asfaltbetons ir iekļauts autoceļu būvdarbu specifikācijā, kas nosaka prasības ceļu un ielu būvdarbu izpildei un tajā izmantoto produktu kvalitātei. Viņu arī priecē industrijas pozitīvais novērtējums – Ķekavas apvedceļš ir pirmais lielākais ceļu projekts Baltijā, kas īstenots privātajā un publiskajā partnerībā (PPP). Tas nozīmē, ka projektēšanas un būvniecības laikā visus ieguldījumus veica privātais partneris. Tikai pēc tam, kad būvniecība bija pabeigta un tās kvalitāte atzīta par atbilstošu, valstij iestājās pienākums 20 gadu norēķināties ar privāto partneri. 

Par pieredzi plānkārtas asfaltbetona tehnoloģijas aprobēšanā un izmantošanā RTU jau interesējušies arī Lietuvas pārstāvji. 

V. Haritonovs cer, ka turpinot attīstīt inovatīvus ceļu būves materiālus un izejvielas, nākotnē plānkārtas asfaltbetonā varētu izmantot arī ar gumiju modificētu bitumenu, ko izstrādā un arvien pilnveido RTU zinātnieki. 

Par plānkārtas asfalta izmantošanu Latvijā raksta arī «Autoceļu avīze», ko izdod «Latvijas Valsts ceļi».