A. Barševskis: priekšlikums samazināt augstākās izglītības finansējumu ir nepieņemams

A. Barševskis raksta: «2010. gada 8. septembrī Reformu vadības grupas sēdē tikšot izvērtēti darba grupas priekšlikumi no valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai. Plašākai sabiedrībai ierēdņu un atsevišķu sociālo partneru piedāvātie risinājumi joprojām nav pieejami, tomēr mediji jau ziņo, ka funkciju audita darba grupa cita starpā ierosina samazināt valsts budžeta finansējumu augstākajā izglītībā – par 5,6 miljoniem latujeb 9,5 %.

Ar lielākām vai mazākām ekonomiskajām grūtībām pēdējos divos gados ir sastapušās gandrīz visas Eiropas Savienības (ES) valstis, nonākot arī pie nepieciešamības pārskatīt savus budžeta izdevumus. Zīmīgi, ka valsturīcība, izvērtējot finansējumu augstākajai izglītībai, bijusi ļoti atšķirīga.

Eiropas Universitāšu asociācija 2010. gada maija ziņojumā par ekonomiskāskrīzes ietekmi uz Eiropas universitātēm (IMPACT OF THE ECONOMIC CRISIS ON EUROPEAN UNIVERSITIES, May 2010, The European University Association)norādīja, ka atsevišķas valstis finansējumu augstskolām samazināja ne vairāk kā 5% apmērā (Čehija, Polija, Serbija, Maķedonija). Lēmumus par smagu finansējuma samazinājumu pieņēma Itālija (10% trīs gadu periodā), Igaunija (7% 2009. un vēl 10% 2010.gadā), Īrija (5,4% 2009. un papildus 9.4% 2010.gadā), Lielbritānija (6,6% laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam), kā arī Lietuva (8%) un Rumānija (10%).

Virkne valstu finansējumu nesamazināja vai pārskatīja iepriekš akceptētos finansējuma palielinājuma plānus, bet dažas Eiropas valstis krīzes apstākļos finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei pat palielināja, apzinoties zināšanu nozīmi valsts izaugsmē un krīzes pārvarēšanā.»

Latvija Eiropas Universitāšu asociācijas ziņojumā tika izcelta kā valstsar visdramatiskāko finansējuma samazinājumu. Valsts budžeta finansējumsLatvijas augstskolām 2009.gadā tika samazināts par 48%, kam sekoja 18% samazinājums 2010.gadā. Turpmāks finansējuma samazinājums vēl vairāk iedragātu augstākās izglītības pieejamību un atņemtu mūsu augstskolām pēdējās konkurētspējas paliekas.

Izglītības ministres un ekonomikas ministra vadītā darba grupa Informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai» (apstiprināts Ministru kabinetā 2010.gada 12.janvārī) norāda, ka kopējie izdevumi uz vienu studentu gadā Latvijā ir ievērojamimazāki, nekā citās ES valstīs. Darba grupa arī konstatēja, ka Latvijā ir ļoti zems valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai īpatsvarsIKP – Latvija atvēl augstākajai izglītībai ievērojami mazāk līdzekļu nekā citas ES valstis. Dažādu apsvērumu dēļ pēdējos gados samazinās privāto līdzekļu īpatsvars kopējā augstākās izglītības finansējumā. Tikmēr attīstītajās valstīs vērojama pretēja tendence – privāto līdzekļuieguldījums augstākajā izglītībā ar katru gadu pieaug.

«Mums beidzot jāapzinās, ka augstākā izglītība ir ļoti būtiska nacionālavērtība, kuru nedrīkst tupināt graut, tā ir jāstiprina. 2009. un 2010. gadā izdarītajam valsts budžeta finansējuma samazinājumam mūsdienu Eiropā nav precedenta. Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, ņemot vērā finansējumu uz vienu studentu. Ja mēs gribam ne tikai noturēt, bet celt augstākās izglītības kvalitāti un eksportspēju, mums ir jāmeklē iespējas, kā finansējumu augstskolām palielināt,» atzīstA. Barševskis.

Rektoru padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuru sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai izveidojušasvisas Latvijas augstskolas un kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori.

RTU Informācijas centrs