Projekts

.
.
Nākamās paaudzes ātrdarbīgas šķiedru optiskās piekļuves sistēmas
Projekta nosaukums: Nākamās paaudzes ātrdarbīgas šķiedru optiskās piekļuves sistēmas
Projekta īsais nosaukums: NG-FAST
Vienošanās par projekta īstenošanu numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/044
RTU Projektu reģistra numurs: 3394
Struktūrvienība: Telekomunikāciju institūts
Finansējošais fonds: ERAF, 1.1.1.2. “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”
RTU loma projektā: vadošais partneris
Statuss: Noslēdzies
Projekta uzsākšanas datums: 01.01.2018.
Projekta noslēguma datums: 31.12.2020.
Finansējuma piešķīrēja nosaukums: Valsts izglītības un attīstības aģentūra
Projekta zinātniskais/saturiskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs
Projekta kopējais finansējums:
1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 113 735.10 EUR jeb 85%
2. Valsts budžeta finansējums 13 380.60 EUR jeb 10%
3. RTU līdzfinansējums 6690.30 EUR jeb 5%
Projekta kopsavilkums:

Atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (VSS) mērķiem un uzdevumiem viens no apstiprinātiem prioritāriem virzieniem ir “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”. Līdz ar to ir nepieciešamas jaunas datu pārraides tehnoloģijas, kas spēs nodrošināt nepārtrauktu informācijas apjoma pieaugumu piekļuves tīklos, no komersanta līdz gala abonentam jeb patērētājam. Optiskā šķiedra mūsdienās tiek izmantota gan globālo un lokālo datoru tīklu izveidē, gan arī privāto tīklu (angl. fiber to the home (FTTH) – šķiedra līdz abonentam) nodrošināšanā. Šodienas izaicinājums izmaksu jūtīgos optiskajos piekļuves tīklos, kuros tiek izmantota bez atgriešanās pie nulles (NRZ) kodēšana, ir palielināt seriālo datu pārraides ātrumu, kuru ierobežo izmantotais kodēšanas formāts, fiziskā optisko, elektro-optisko un elektrisko komponenšu frekvenču caurlaides josla (piem. optiskie modulatori vai fotodiodes) un tīkla arhitektūra. Tas ierobežo komersantus sniegt ātrdarbīgākus datu pārraides pakalpojumus (UHD televīziju, tiešsaistes videospēles, augstas izšķirtspējas video straumēšana, u.c.).

Šo problēmu risinājums ir jauna veida un arhitektūras optiskie piekļuves tīkli, kuros kā alternatīva NRZ kodēšanai tiek ieviesta daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācija (M-PAM), kur vairāki biti tiek iekodēti M atšķirīgos signāla amplitūdas līmeņos. PAM-4 formāta izmantošana ir efektīvs veids kā dubultot datu pārraides ātrumu (nepalielinot vajadzību pēc lielākas caurlaides joslas), savukārt PAM-8 un PAM-16 ļauj trīskāršot un pat četrkāršot pieejamo datu pārraides ātrumu, izmantojot jau eksistējošo optiskās piekļuves sistēmas infrastruktūru.

Projekta laikā tiks īstenotas sekojošas aktivitātes:
1. Optisko signālu modulācijas formātu izpēte optiskajiem WDM piekļuves tīkliem.
Apraksts: 1.1. Esošo optisko modulācijas formātu novērtējums un izpētes plāna izveide optiskajos piekļuves tīklos. 1.2. Daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācijas (M-PAM) formātu pielietojuma izpēte optiskajos piekļuves tīklos. 1.3. Projekta rezultātu izplatīšana (publikācijas un konferences), mobilitāte, semināri, publicitāte internetā.

2. M-PAM modulācijas formātu izpēte un ieviešana optiskajās piekļuves sistēmās.
Apraksts: 2.1. Optisko piekļuves sistēmu ar PAM-4, PAM-8 un PAM-16 daudzlīmeņu modulācijas formātiem modelēšana simulācijas vidē. 2.2. Izvēlēto tehnoloģisko risinājumu izpēte, projektēšana un eksperimentāla validācija RTU TI un TU/e IPI Fotonikas tehnoloģiju integrācijas centra laboratoriju vidē. 2.3.Projekta rezultātu izplatīšana (publikācijas un konferences), tehnoloģiju tiesību aizsardzība, mobilitāte, semināri, publicitāte internetā.

3. Elastīgas spektrālās sagriešanas tehnikas izmantošanas izpēte M-PAM optiskajās piekļuves sistēmās
Apraksts: 3.1. Spektrālās sagriešanas tehnikas integrācijas izpēte optiskajās M PAM piekļuves pārraides sistēmās, spektrālā sagriezēja un apvienotāja tehnikas izstrāde šādai sistēmai. 3.2. Spektrālās sagriešanas tehnikas veiktspējas un lietderības novērtējums M-PAM tiešās detektēšanas šķiedru optiskajām piekļuves sistēmām. 3.3. Projekta rezultātu izplatīšana (publikācijas un konferences), mobilitāte, semināri, publicitāte internetā.
Sadarbības partneris:
  • Eindhovenas Tehniskā universitāte
Publicēts RTU mājas lapā: 03.06.2019.

Universitāte