Atjaunojamo enerģijas avotu integrācija, to ražošanas neparedzamība, palielināts kopējo patēriņu un elektrisko transportlīdzekļu skaits tuvā nākotnē, kā arī decentralizētas enerģijas plūsmas rada jaunus izaicinājumus elektrotīkla pārvaldībai. Šo problēmu nevar atrisināt tikai ar paaugstinātu energoefektivitāti, tāpēc ir jāpieņem jauni instrumenti un viena no jaunajām pieejām ir ieviest virtuālās spēkstacijas, integrējot jaunākos sasniegumus un tehnoloģijas šajā jomā. Pilsētā esošās ēkas lielākoties tiek uzskatītas par patērētājiem un šobrīd ir neaktīvas enerģijas tirgus dalībnieces, bet izmantojot jauno pieeju - virtuālos agregatorus, tās var kļūt par aktīvu spēlētāju, ļaujot pārvaldīt vai pārvietot relatīvi nekritiskas slodzes (piemēram, HVAC sistēmas) noteiktās stundās, tādējādi ietaupot papildu naudu, kad enerģijas maksimums tīklā rada lielu pieprasījumu un izmaksas, un pat rada papildu ienākumus, ko maksātu agregators. Tāpat vairākas ēkas, piemēram, universitāšu pilsētiņās un apkārtējos rajonos, varētu apvienot virtuālā platformā un kļūstot par tirgus dalībnieku, kas veicina zaļās tehnoloģijas. Šī ir jauna pieeja, un tirgus stratēģijas vēl tikai attīstās, jo nepieciešamie noteikumi un valsts politika vēl tikai tiek veidota, kas nākotnē ļautu izmantot šo pieeju. Atjaunojamās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas sistēmu integrēšana ēkā var padarīt to pat par nelielu enerģijas ražotāju, radot papildu peļņu, kas var samazināt tās ekspluatācijas izmaksas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka izmantošana plašai lietošanai rada potenciālus riskus saistībā ar kiberdrošību un datu manipulācijas riski ir jāņem vērā un jārisina atbilstoši pieejamajai tehnoloģijai un nezaudējot lietotājam draudzīgo funkcionalitāti. Šis ir sarežģīts jautājums un ir rūpīgi jāizpēta, tāpēc projekts “Vadlīnijas Nākamās Paaudzes Ēkām kā Nākotnes Mērogojamai Mikrotīklu Virtuālai Pārvaldībai (Next-uGrid)” nodarbojas ar šādām tehnoloģijām un pētīs un analizēs esošo pieredzi Somijā, bet Dānija, Latvija un Igaunija tuvinātu šo koncepciju zinātnieku aprindām un plašai sabiedrībai, izmantojot reālu pielietojuma piemēru izpētes rezultātus. Sistēmas fiziskie ierobežojumi, tīkla savienojumi un stabilitāte, slodzes pārvaldības scenāriji un investīciju izmaksas ir izaicinoši jautājumi, uz kuriem tiks meklētas atbildes šī pētniecības projekta laikā. |