|
Meža nozare ir Latvijas ekonomikas attīstības stimulētāja un viens no galvenajiem tautsaimniecības dzinējspēkiem. Latvijas meži aizņem 3,435 miljonus ha un klāj 53% valsts teritorijas, turklāt, mežu teritorijas nepārtraukti turpina palielināties. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan mākslīgā - stādot vai sējot mežu. Trīs reizes straujāk nekā mežu platības, katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes krāja, kas ir uzskatāms pierādījums tam, ka valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība. Vidēji Latvijas mežos tiek iegūti ap 11 miljoniem m³ koksnes, kas ir mazāk nekā dabiskais pieaugums, tādēļ mežsaimniecība raksturojama kā ilgtspējīga.
Viens no Latvijas meža nozares stratēģiskajiem mērķiem ir līdz 2030. gadam panākt to, lai koksnes produkts, nonākot pie ārpus nozares pircēja, būtu pieaudzis vismaz 12 reizes. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem šī mērķa sasniegšanai ir nodrošināt kvalitatīvu stādmateriālu izaudzēšanu. Kokaudzētavās stādu audzēšana vidēji ilgst no 1.5 – 2 gadiem, un to ietekmē ne tikai izaudzējamo stādu apjoms, bet arī to suga un reģionālā izcelsme. Stādmateriālu audzēšana tiek veikta siltumnīcā , izmantojot dažādu koku sugu sēklas (bērzs, priede, egle, melnalksnis u.c.).
Ja katrs koka stādiņš būtu stiprāks un veselīgāks, jaunaudzei (stādītai vai sētai) kopumā būtu lielāka iespēja pretoties klimata radītajai negatīvajai ietekmei. Mežu plānota atjaunošana ar jauniem kvalitatīviem stādījumiem ir ilgtspējīga atjaunojamo dabas resursu pārvaldība.
Šobrīd kokaudzētavās (kuru vidējā platība ir ~1000 m2) uzskaite par stādiņu ravēšanu, barošanu, laistīšanu un apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem tiek veikta manuāli, izmantojot lielu cilvēkresursu apjomu. Projekta iesniegšanas brīdī, nav pieejama tāda informācijas sistēma, kura nodrošinātu telpisko piesaisti stādiņiem. Tajā pašā laikā, tiek patērēts liels laika resurss, lai ievāktu un analizētu būtiskus datus par augošajiem stādiņiem.
Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu tehnoloģiju pasaules tirgū, kas iekļauj aparatūras projektēšanu un izstrādi, kā arī sensoru datu apstrādes un analīzes programmatūras izstrādi. Jaunievedums nodrošinās iespēju koku stādiņu audzētavām laicīgi iegūt datus (ar monitoringa palīdzību) par stādiņu veselības stāvokli, nezāļu esamību un augsnes relatīvo mitruma līmeni. Analīzes rezultāti tiks nodoti ĢIS sistēmā telpiskai attēlošanai un siltumnīcas turpmāko darbu plānošanai. Jaunradītā tehnoloģija palielinās ne tikai kokaudzētavu un stādmateriālu kvalitāti, bet palielinās arī cilvēkresursu ražīgumu, kas tiešā veidā sasaucas ar Latvijas meža nozares stratēģisko mērķi – līdz 2030.gadam dubultot pievienoto vērtību uz darba vietu.
Projekta darbības paredzēts sadalīt 4 posmos, kuros iesaistīti visi sadarbības partneri:
P1 - uzsākšana: projekta partneru darbu sinhronizācija, projektam nepieciešamās aparatūras un pakalpojumu iepirkumu organizēšana;
P2 - aparatūras projektēšana un izstrāde. Vizuālo sensoru pozicionēšanas aparatūras projektēšana un izstrāde;
P3 - sensoru datu apstrādes un analīzes programmatūras izstrāde;
P4 - risinājuma komponenšu savstarpēja integrācija. Jaunās aparatūras, siltumnīcas laistīšanas iekārtas, sensoru aparatūras un datu apstrādes un analīzes programmatūras integrācija, t.sk. ar ĢIS sistēmu un testēšana.
Projekta kvantitatīvie rādītāji: sensoru datu apstrādes un analīzes programmatūra-1; siltumnīcas stādiņu grafiskās informācijas datu kopa - 1; sensoru aparatūras komplekts kopā ar gaisa sliedēm-1; ziņojumi par projekta gaitu un rezultātiem-vismaz-2; jaunās tehnoloģijas efektivitātes un precizitātes novērtējums-1.
Projekta kvalitatīvie rādītāji: mežsaimniecības cilvēkresursu prasīgu procesu – siltumnīcas koku stādiņu augšanas procesa monitoringa automatizācija un digitalizācija. Iespēja gudri, laikā un optimāli veikt siltumnīcu stādaudzētavu procesus, izmantojot jaunākas IT, mākslīgā intelekta un paralēlās skaitļošanas tehnoloģijas. |
