|
Latvijā iedzīvotāju psihiskā veselība ir viens no sabiedrības veselības jautājumiem pēdējos gados. Tās nozīme īpaši pieaugusi COVID-19 pandēmijas laikā, kad sabiedrība saskarās ar dažādiem izaicinājumiem, kas tieši un netieši ietekmēja garīgo veselību, piemēram, trauksme no nezināmā, saskarsmes ierobežojumi, veselības aprūpes pieejamības pasliktināšanās, sociālekonomisko apstākļu pasliktināšanās un ar vakcināciju saistītā neziņa (Surina, Martinsone et al. 2022), (SPKC, 2022).
Lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu pieejamību, sabiedrības veselības interesēs ir spēt pareizi novērtēt indivīda psihisko stāvokli, izmantojot validētus un Latvijā standartizētus instrumentus.
Šī projekta ietvaros divu universitāšu (Rīgas Stradiņa universitātes [RSU] un Rīgas Tehniskās universitātes [RTU]) zinātnieku un praktizējošu psihiskās veselības speciālistu sadarbībā tiks izstrādāts jauns datorizēts rīks psihiskās veselības stāvokļa mērīšanai un uzraudzībai pusaudžiem vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
Metodes ieviešana veselības aprūpes sistēmā uzlabos pusaudžiem sniegto psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, jo īpaši koncentrējoties uz pašnāvību riska faktoru identificēšanu pēc COVID pandēmijas. |
Pētījums tiks realizēts secīgos 4. posmos –
1.posms: Izstrādāt CAAT saturu (sākotnējos pantus) un daļēji strukturētu interviju pusaudžiem, vecumā no 13 līdz 19 gadiem, lai novērtētu emocionālās, uzvedības un funkcionēšanas problēmas (ekspertu vērtēta satura validitāti un piemērotības izvērtējums mērķa grupai).
2. posms: izstrādāt CAAT tehnisko daļu, tostarp spiediena sensoru integrēšanu ierīcē un to kalibrēšanu, kā arī izstrādātā testēšanas algoritma programmēšanu.
3. posms: CAAT un daļēji strukturētās intervijas empīriskā aprobācija pusaudžiem vecumā no 13 līdz 19 gadiem un CAAT gala versijas izstrāde. CAAT kriteriālās un konstruktu validātes pamatošana (klīniskā grupā (n = 150) un neklīniskā grupā (n = 300)).
4. posms: CAAT standartizācija pusaudžiem vecumā no 13 līdz 19 gadiem (izlasē1200 respondentu vai vairāk) un saistību starp COVID 19 un tā paveidu saslimšanas pieredzi un šī brīža pusaudžu psihiskās veselības problēmu izvērtējums. |
