Globālie un valsts politikas mērķi uzsver nepieciešamību veidot veselīgas, iekļaujošas un sociāli ilgtspējīgas pilsētas, veicināt veselīgu dzīvesveidu un atbalstīt labas kvalitātes izglītības, veselības un aprūpes iestādes. Sociālā infrastruktūra (SI), kas tiek definēta kā “vietas un organizācijas, kas veicina cilvēku savstārpējo mijiedarbību” (Klinenberg, 5. lpp.) un kurā attīstās sociālais kapitāls, ir būtisks veselīgo kopienu veidojošs pilsētvides elements. Tas ietver publiskās bibliotēkas, skolas, bērnu rotaļu laukumus, parkus, sporta objektus, publiskās zaļās zonas un sabiedriskās ēkas, piemēram, nevalstisko organizāciju centrus. Sociālās infrastruktūras nodrošināšanai un uzturēšanai apkaimēs nepieciešama integrēta nozaru politika un prioritātes, sadarbība starp nevalstisko, valsts un privāto sektoru, un noteikta finansēšanas kārtība. Tas padara SI sniegšanu potenciāli sadrumstalotu un nevienmērīgi sadalītu starp valstīm, pilsētām un pat apkaimēm. Pietrūkst arī zināšanu par to, kādi pārvaldības pasākumi vislabāk atbalsta SI nodrošināšanu un uzturēšanu. GASO projekta mērķis ir risināt šo problēmu, izstrādājot vienotu pieeju sociālās infrastruktūras nodrošināšanai un uzturēšanai apkaimju līmenī, integrējot dažādu iesaistīto pušu interešu ievērošanu. |