RTU Gada zinātnieks

Lai sekmētu RTU zinātniskās darbības attīstību, veicinātu jaunu zinātnieku iesaisti pētniecībā un izvērtētu RTU zinātnieku rezultātus, 2006. gadā pirmo reizi tika izsludināts konkurss par goda nosaukumu «RTU Gada zinātnieks».

Aizpildot pretendenta anketu, jānorāda pretendenta sasniegumus zinātniskajā darbībā par tekošo un iepriekšējo kalendāro gadu, kas var būt: organizatoriskais darbs pētniecībā, zinātnes pasākumos un institūcijās, izcilas starptautiskas zinātniskās publikācijas, RTU piesaistītā finansējuma apjoms, vadīto doktorantu skaits, pretendenta vadībā izstrādātie un aizstāvētie promocijas darbi, dalība zinātniskajos projektos, iegūtie patenti un licences vai citi radoši sasniegumi.

 
RTU gada zinātnieks 2023
Goda nosaukumu «RTU Gada zinātnieks» 2023. gadā piešķirts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes profesorei Diānai Bajārei.
Viņa ir pirmā tenūrprofesore ne tikai RTU, bet visā Latvijā. Viņas pētniecības intereses saistītas ar inovatīviem būvmateriāliem, to īpašībām un ražošanas tehnoloģijām, otrreizējo materiālu pārstrādi būvmateriālos, ekoloģiskiem būvmateriāliem un plaša lietojuma materiāliem. Ņemot vērā būvniecības un ar to saistītās būvmateriālu ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, D. Bajāres un viņas vadīto studentu pētījumiem ir nozīmīga loma nozares ceļā uz oglekļneitrālu un ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pēc D. Bajāres iniciatīvas RTU izveidota arī Baltijā pirmā 3D betona drukāšanas laboratorija.
RTU Gada zinātnieks 2022

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2022. gadā piešķirts Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētajam profesoram un vadošajam pētniekam Oskaram Ozoliņam.

Pagājušajā gadā viņš publicējis 32 Scopus datubāzē indeksētas publikācijas, bijis vienas zinātniskās monogrāfijas un viena patenta līdzautors. Pētnieka hirša indekss ir 17. Zinātnieka potenciālu un spēju radīt jaunus pētījumu virzienus apliecina divi 2022. gadā sasniegtie datu pārraides ātruma pasaules rekordi.

O. Ozoliņš ir datu pārraides nozares pasaules vadošo konferenču tehniskās programmas komiteju loceklis, kā arī asociētais redaktors starptautiskos zinātniskajos žurnālos. 

Zinātnieka vadībā tiek iztrādāti studiju noslēguma darbi bakalaura, maģistra un doktora līmenī, un vIņš ir bijis zinātnisko darbu līdzvadītājs arī vairākiem pēcdoktorantūras darbiem.

RTU Gada zinātnieks 2021

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2021. gadā piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūta asociētajam profesoram Andrim Šutkam.

Viņš kopumā publicējis 94 «Scopus» un «Web of Science» datubāzē indeksētus zinātniskos rakstus, kā arī ir autors sešiem patentiem. Pētnieka Hirša indekss – 20.

Kopš 2017. gada viņš ir piesaistījis un vadījis septiņus Latvijas un Eiropas mēroga zinātniskos projektus ar kopējo finansējumu 2,24 miljoni eiro.

Andra Šutkas vadībā tiek izstrādāti studiju noslēguma darbi bakalaura un maģistra programmās, viņš bijis vadītājs arī vairākiem promocijas darbiem.

Andris Šutka ir Inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu komisijas loceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts.

RTU Gada zinātnieks 2020

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2020. gadā piešķirts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekānam akadēmiķim Mārim Turkam.

Pagājušajā gadā Māris Turks ir bijis autors astoņpadsmit Scopus datubāzē indeksētām publikācijām, kā arī līdzautors divām grāmatu nodaļām un vienam patenta pieteikumam. 

Kā vieslektors lasījis lekcijas ārvalstu universitātēs, kā arī vadījis piecu doktora disertāciju izstrādi. Zinātniskajos projektos un līgumdarbos Māris Turks RTU pagājušajā gadā piesaistījis vairāk nekā 1,25 miljonus eiro. 

«RTU Gada zinātnieks 2020» Māris Turks tika sveikts 2020. gada 14. oktobrī RTU 61. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2019
Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2019. gadā piešķirts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras profesoram Aleksandram Korjakinam.
 
A. Korjakins ir autors sešdesmit Scopus datubāzē indeksētām publikācijām. Pagājušajā gadā publicējis septiņus rakstus zinātniskos žurnālos un astoņus rakstus konferenču krājumos.  Viņa vadībā aizstāvēti četri maģistra darbi, kā arī tiek izstrādāti divi promocijas darbi. 
 
Pētniecības projektos Aleksandrs Korjakins RTU piesaistījis vairāk nekā 320 000 eiro, kā arī veicis astoņpadsmit līgumdarbus sadarbībā ar Latvijas uzņēmumiem. Viņš ir arī trīs patentu līdzautors.
 
«RTU Gada zinātnieks 2019» Aleksandrs Korjakins tika sveikts 2019. gada 14. oktobrī RTU 60. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.
RTU Gada zinātnieks 2018

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2018. gadā piešķirts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakutātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktoram un vadošajam pētniekam Jānim Ločam.

2017./2018. gadā J. Ločs bijis autors deviņpadsmit Scopus datubāzē indeksētām publikācijām. Viņa vadībā izstrādāti un aizstāvēti trīs maģistra darbi, viens bakalaura darbs, un pašlaik tiek izstrādāti trīs promocijas darbi.

2017./2018. gadā pētniecības projektos J. Ločs piesaistījis RTU vairāk nekā 1.3 miljonus eiro.

Jānis Ločs ir RTU senāta loceklis, RTU MLĶF Domes loceklis un RTU pētniecības platformas «Materiāli, procesi un tehnoloģijas» koordinators. J. Ločs ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts «Ķīmijā», «Ķīmijas inženierzinātnē» un «Materiālzinātnē». Viņš ir Eiropas biomateriālu asociācijas «Jauno zinātnieku foruma» nacionālais pārstāvis Latvijā. J. Ločs darbojas ERA-NET stratēģiskajā ekspertu grupā un COST projektu vērtēšanas padomē. J. Ločs ir Skandināvijas Biomateriālu Asociācijas valdes loceklis un Eiropas Ķīmijas aģentūras sociālekonomiskās analīzes komitejas loceklis.

«RTU Gada zinātnieks 2018» Jānis Ločs tika sveikts 2018. gada 12. oktobrī RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2017

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2017. gadā piešķirts RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktorei profesorei Dagnijai Blumbergai.

D. Blumberga ir Latvijā atzīta eksperte enerģētikas un vides jautājumos. Viņas pētījumi ir saistīti ar energoplānošanu, energoefektivitāti, vides zinātni, atjaunojamo enerģiju un biotehonomiku – uzņēmējdarbības formu, kuras mērķis ir radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, maksimāli efektīvi izmantojot izejmateriālus, lai saudzētu dabu un mazinātu cilvēka ietekmi uz klimatu.

No 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. septembrim D.Blumberga ir publicējusi 74 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, četras zinātniskās monogrāfijas un četrus patentus. Starp RTU zinātniekiem viņai ir visvairāk publikāciju, kas citētas prestižajā SCOPUS datubāzē ar augstāko citējamības indeksu uz vienu publikāciju.

No 2016. līdz 2017. gadam profesore RTU piesaistījusi 1,5 miljonus eiro un piedalījusies deviņu starptautisku pētniecības projektu izstrādē.

Šajā laikā D. Blumberga vadījusi 16 promocijas darbu izstrādi, trīs no tiem ir aizstāvēti.

D. Blumberga ir zinātniskā žurnāla «Environmental and Climate Technologies» idejas autore un žurnāla zinātniskās padomes vadītāja. Šī žurnāla izdevumi tiek publicēti «Energy Procedia», ir iekļauti «Science Direct», kā arī tiek indeksēti prestižajā SCOPUS datubāzē.

«RTU Gada zinātniece 2017» D. Blumberga tika sveikta 2017. gada 14. oktobrī RTU 58. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2016

Karlis Andris GrossGoda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2016. gadā piešķirts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakutātes Neorganiskās ķīmijas institūta vadošajam pētniekam PhD Kārlim Agrim Grosam.

2015. un 2016. gadā K. A. Gross ir publicējis divpadsmit publikācijas. K. A. Grosa publikāciju Hirša indekss ir 29.

K. A. Gross ir Skandināvijas biomateriālu sabiedrības viceprezidents un 2015. gadā bija Skandināvijas biomateriālu konferences vadītājs. Viņš ir RTU Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs, Latvijas skolēnu zinātnisko konferenču Inženierzinātnes sekcijas vadītājs, kā arī līdz 2016. gadam bija Latvijas Starpuniversitāšu kalcija fosfātu pētniecības grupas vadītājs.

Kārlis Agris Gross ir redkolēģiju loceklis žurnālos «Bioactive Materials», «Journal of Materials Science: Materials in Medicine», «Journal of the Australian Ceramics Society», līdz 2016. gadam viņš bija redkolēģijas loceklis «Journal of Thermal Spray Technology».

K. A. Gross ir  Australian Research Council, National Health and Medical Research Council (Austrālija), National Research Council (Kanāda) un  FRST (Jaunzēlande) loceklis. K. A. Gross ir Armēnijas zinātnes komisijas  un FP7 «Small to Medium Enterprise» projektu eksperts.

K. A. Gross RTU pasniedz studiju priekšmetus «Zinātnisko rakstu izveide pēc ārzemju prasībām» un «Akadēmiskā rakstīšana».

No 2015. līdz 2016. gadam viņa vadībā RTU izstrādāti pieci promocijas darbi.

«RTU Gada zinātnieks 2016» K. A. Gross tika sveikts 2016. gada 14. oktobrī RTU 57. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2015

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2015. gadā piešķirts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakutātes Silikātu materiālu institūta direktoram un Silikātu augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedras vadītājam profesoram Gundaram Mežinskim.

Laikā no 01.01.2014. līdz 01.09.2015. Gundars Mežinskis ir publicējis astoņas SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas un trīs zinātniskos rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumos. 2014. un 2015. gadā viņa publikācijas citētas 106 reizes.

2014./2015. gadā G. Mežinskis ir uzstājies divās konferencēs, piedalījās starptautisku konferenču organizēšanā Slovēnijā, Polijā un Latvijā un vadījis četrus promocijas un četrus maģistra darbus.

G. Mežinska vadībā RTU Silikātu materiālu institūtam no 2014.01.01. līdz 2015.31.08.  piesaistīts finansējums vairāk nekā 552 635 EUR apmērā. Viņa vadībā šajā laika posmā publicēti arī četri Eiropas patentu pieteikumi.

Gundars Mežinskis ir RTU Zinātnes padomes loceklis, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes domes loceklis, RTU maģistrantūras programmas «Materiālu nanotehnoloģijas» direktors. Viņš ir redkolēģiju loceklis RTU zinātnisko rakstu krājumam «Materiālzinātne un lietišķā ķīmija», Kauņas Tehnoloģiskās universitātes žurnālam «Cheminè Technologija», Kauņas Tehnoloģiskās universitātes žurnālam «Journal of Sustainable Architecture and Civil Engineering», kā arī promocijas padomju «RTU P-02» un «RTU P-01» loceklis.

«RTU Gada zinātnieks 2015» Gundars Mežinskis tika sveikts 2015. gada 14. oktobrī RTU 56. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2014

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2014. gadā piešķirts RTU Materiālu un konstrukcijas institūta direktoram un Kompozītu materiālu un konstrukciju katedras vadītājam profesoram Andrim Čatem.

A. Čate ir autors kopumā vairāk nekā 180 zinātniskajām publikācijām, no kurām 120 citētas prestižajā SCOPUS datu bāzē. Viņa vadībā RTU pētniecībai ir piesaistīts finansējums vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā.

Paralēli pētniecībai Andris Čate darbojas kā Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, ir RTU promocijas padomju «RTU P-03» un «RTU P-06» loceklis. Viņš ir arī RTU Mehānikas nozares un Būvniecības un arhitektūras nozares profesoru padomju loceklis. A. Čate ir žurnāla «Aviation» (indeksēts SCOPUS datubāzē) redkolēģijas loceklis, kā arī RTU zinātnisko rakstu «Būvzinātne» 2. sērijas redkolēģijas loceklis.

Andra Čates vadībā RTU doktoranti ik gadu izstrādā savus promocijas darbus.

«RTU Gada zinātnieks 2014» – Andris Čate tika apbalvots 2014. gada 14. oktobrī RTU 55. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2013

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2013. gadā piešķirts RTU Polimērmateriālu institūta direktoram un RTU Polimērmateriālu parbaužu laboratororijas vadītājam profesoram Dr. sc. ing. Jānim Zicānam.

Laikā no 01.01.2012. līdz 01.09.2013. Jānis Zicāns ir publicējis 13 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī vadījis trīs ES 7. Ietvarprogrammas projekus, trīs ERAF projektus, divus valsts pētījumu programmas projektus, vienu ESF projektu un vienu starpvalstu sadarbības projektu.

Jāņa Zicāna vadībā RTU piesaistīts finansējums aptuveni viena miljona latu apmērā, kā arī saņemts viens Latvijas patents un iesniegts viens starptautiskā patenta pieteikums.

Jānis Zicāns bijis konferences «Baltic Polymer Symposium 2012» organizators, konferences «SLAVPOLIKOM 2013» starptautiskās organizācijas komitejas loceklis, konferences «BALTTRIB 2013» starptautiskās organizācijas komitejas loceklis.

Viņš ir LZP Nozaru ekspertu komisijas 2.2 «Inženierzinātnes» vadītājs, RTU senators, RTU Senāta Zinātņu, finanšu un budžeta komisijas loceklis, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes domes loceklis, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta direktors, RTU Polimērmateriālu institūta  materiālu pārbaužu laboratorijas vadītājs, zinātniskā izdevuma «Elastomers» redkolēģijas loceklis, RTU zinātniskā rakstu krājuma «Materiālzinātne un lietišķā ķīmija» redkolēģijas loceklis, zinātniskā žurnāla«Progress in rubber, plastics and recycling technology» redkolēģijas loceklis, promocijas padomes «RTU P-02» un «RTU P-01» loceklis.

«RTU Gada zinātnieks 2013» – Jānis Zicāns tika apbalvots 2013. gada 14. oktobrī RTU 54. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2012

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2012. gadā piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesorei Dr. sc. ing. Līgai Bērziņai-Cimdiņai.

Laikā no 01.01.2011. līdz 01.09.2012. Līga Bērziņa-Cimdiņa publicējusi sešdesmit divus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, divdesmit vienu publikāciju  zinātniskajos žurnālos, trīs publikācijas RTU zinātnisko rakstu krājumos, kā arī piedalījusies divdesmit trijās konferencēs Latvijā un četrdesmit  ārvalstīs.

Laika posmā no 01.01.2011. līdz 01.09.2012. profesores vadībā aizstāvēti divi maģistra darbi, piecas doktora disertācijas un divi promocijas darbi. Līga Bērziņa-Cimdiņa minētajā laika periodā piedalījusies vienpadsmit  zinātniskos projektos un ir bijusi divpadsmit zinātnisko projektu vadītāja, piesaistot RTU aptuveni 805 tūkstošus latu. Viņa pieteikusi un saņēmusi piecus patentus.

Bērziņa-Cimdiņa ir Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības biedre un Biomateriālu sekcijas vadītāja, kā arī Eiropas Keramikas biedrības padomes locekle, ECerSžurnāla «Journal of the European Ceramic Society» un RTU Zinātnisko rakstu «Materiālzinātne un lietišķā ķīmija» redkolēģijas locekle, Latvijas Zinātņu Akadēmijas eksperte, Promocijas padomes RTU P-18 un RTU P-03 eksperte un RTU Senāta locekle. Līga Bērziņa-Cimdiņa ir arī Latvijas zinātnieku savienības, Eiropas Biomateriālu biedrības (ESB), Starptautiskās keramikas biedrības (ICS) biedre.

«RTU Gada zinātnieks 2012» – Līga Bērziņa-Cimdiņa tika apbalvota 2012. gada 11. oktobrī RTU 53. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2011

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2011. gadā tika piešķirts Transporta un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves tehnoloģijas institūta direktoram profesoram Jānim Rudzītim.

Laikā no 2010 gada 1. septembra līdz 2011. gada 1. septembrim J. Rudzītis par veiktajiem pētījumiem publicējis sešus nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, vienu publikāciju zinātniskajā žurnālā, vienu publikāciju citos zinātniskajos izdevumos. Ar priekšlasījumiem piedalījies vienā Latvijas un sešās ārvalstu (Polijā, Bosnijā un Hercegovinā u. c.) zinātniskajās konferencēs. Laikā no 2010. gada 1. janvārim līdz 2011. gada 1. septembrim viņa vadībā aizstāvēti divi maģistra darbi. J. Rudzīša vadībā ir aizstāvēti divi promocijas darbi un šobrīd tiek vadīti seši doktoranti.

Nozīmīgākie projekti:

  • «Industriālās tehnoloģijas prototipa izstrāde daudzkomponentu nanostrukturētu jonu-plazmas nodilumizturīgu pārklājumu iegūšanai»;
  • «Mehānisku elementu virsmas un to iekšējās struktūras nanotehnoloģiskie pētījumi mašīnbūvē»;
  • «Materiāla virsmu un makrostruktūras īpašību izpēte»;
  • «Mehatronikas sistēmas kontroles līnijas darbības nodrošinājuma reģistrācija»;
  • «Nepārtrauktas darbības rūpnieciskas ražības mazo zivju dozēšanas iekārta»;
  • «Titāna uznešanas tehnoloģija lokanai metāla pamatnei vakuumā»;
  • «Nemetālisku materiālu nanopārklājumu raksturlielumu pētījumi»;
  • «Nanopārklājumu raupjuma raksturojošu telpisku nestandarta parametru pētījumi».

Izstrādājot minētos projektus un līgumdarbus, J. Rudzītis Rīgas Tehniskajai universitātei piesaistījis ap diviem miljoniem latu.

Organizatoriskais darbs: RTU Senāta loceklis, LZP 2. NEK. vadītājs, LZP zinātniskās ekspertīzes komisijas loceklis, LZP Stratēģijas komisijas loceklis, Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas valdes loceklis, Eiropas Precīzās mehānikas un nanotehnoloģijas biedrības loceklis (EU SPEN), Mašīnbūves nozares profesoru padomes priekšsēdētājs, RTU promocijas padomes «P–16» priekšsēdētājs, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis.

RTU Gada zinātnieks 2010

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2010. gadā tika piešķirts Transporta un mašīnzinību fakultātes (TMF) Mehānikas institūta (MI) direktoram, Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras vadītājam, profesoram Dr. habil. sc. ing. Jānim Vībam.

Laikā no 01.01.2009. līdz 01.09.2010. J. Vība par veiktajiem pētījumiem publicējis 10 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, 5 rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumā, 8 rakstus zinātniskajos žurnālos. Ar priekšlasījumiem piedalījies 2 Latvijas un 3 ārzemju (Krievija, Lietuva u. c.) zinātniskajās konferencēs, pieteicis un saņēmis 8 patentus. Laikā no 01.01.2009. līdz 01.09.2010. viņa vadībā aizstāvēti 10 maģistra darbi. J. Vība vada 4 doktora disertācijas. Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

  • ES 7IP projekts «Robotizētas zivs peldēšanas un vadības izpēte (Robotic Fish Locomotion and Sensing), FILOSE »;
  • LZP tematisko pētījumu projekts «Inovatīvu diskrētu un nepārtrauktu sistēmu, tehnoloģiju, kompozītu materiālu un mehatronisku sistēmu radīšana, pielietojot dinamiskās analīzes, optimizācijas un strukturālās sintēzes metodes»;
  • RTU fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti: «Objektu formas parametru analīze stacionāras un oscilējošās gaisa plūsmās»; «Armētu elastomeru (gumijas) izstrādājumu komplekso mehānisko īpašību identifikācijas un jaunu struktūru sintēze».

Izstrādājot minētos projektus J. Vība pētījumu veikšanai piesaistījis RTU aptuveni 233 tūkstošus latus.

Organizatoriskais darbs zinātnes pasākumos un institūtos: Latvijas Zinātnes padomes «Inženierzinātņu un datorzinātnes» ekspertu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Senāta loceklis, Latvijas Nacionālās Mehānikas komitejas prezidija loceklis un zinātniskā semināra vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas korespondētājloceklis, RTU Promociju padomes P-04 priekšsēdētājs.

«RTU Gada zinātnieks 2010» – J. Vība tika apbalvots 2010. gada 14. oktobrī RTU 
51. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2009

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2009. gadā tika piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Lietišķās ķīmijas institūta (LĶI) direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ģenerālsekretāram profesoram Dr. habil. chem. Valdim Kamparam.

Laikā no 01.01.2008. līdz 01.09.2009. V. Kampars par veiktajiem pētījumiem sagatavojis vairākas nozīmīgas publikācijas, ar priekšlasījumiem piedalījies 2 Latvijas un 5 ārzemju (Čehija, Francija, Somija u. c.) zinātniskajās konferencēs. Laikā no 01.01.2008. līdz 01.09.2009. viņa vadībā aizstāvēts 1 maģistra darbs un 1 promocijas darbs. V. Kampars vada 4 doktora disertācijas. Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

  • ESF projekts «Vispārīgo dabaszinātņu (fizikas, ķīmijas, materiālzinātnes un matemātikas) multimediju kursu izstrāde tehnisko augstskolu inženierzinātņu studentiem».
  • Structural organization and optical nonlinearities of low – dimensional molecular structures. Latvia – Lithuania – Taiwam Three Years Joint Project, 2007.–2009.
  • ERAF projekts «Biodegvielas pētījumu infrastruktūras pilnveidošana RTU Lietišķās ķīmijas institūtā».
  • LZP projekti «Biodegvielu kvalitātes nodrošināšana», «Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas un pārstrādes tehnoloģijas, ilgmūžība. Sadaļa: Nano–, mikro– un makrostrukturēti materiāli uz minerālo izejvielu bāzes», «Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas un pārstrādes tehnoloģijas, ilgmūžība. Sadaļa: Materiāli optoelektronikai uz organisko polimeru bāzes gaismas enerģijas pārveidei», «Organiskie materiāli mikroelektronikai un fotonikai» un «Organiskie hromofori nanomateriāliem».
  • Valsts pētījumu programmas projekti «Materiāli fotonikai un nanoelektronikai balstīti uz jauniem funkcionāliem zemmolekulāriem un augstmolekulāriem organiskiem savienojumiem» un «Biodegvielas ieguves un izmantošanas optimizācija».
  • Ekonomikas ministrijas projekts «Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts. Biodīzeļa un to saturošu dīzeļdegvielu ražošana un kvalitātes nodrošināšana».
  • RTU iekšējās zinātniskās pētniecības projekts «Augsti virstošu šķīdinātāju sintēze no glicerīna».
  • RTU fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts «PEG fragmentus saturošu mono un binaro nelineāru hromoforu sintēzes metožu izstrāde».

Izstrādājot minētos projektus V. Kampars pētījumu veikšanai piesaistījis RTU aptuveni 500 tūkstošus latus.

Laikā no 01.01.2008. līdz 01.09.2009. V. Kampars bijis Eiropas Biodegvielu platformas spoguļkomitejas loceklis, Latvijas Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, Latvijas Republikas Biodegvielas politikas jautājumu darba grupas loceklis, RTU Zinātnisko rakstu Ķīmijas sērijas atbildīgais redaktors, RTU Zinātnisko konferenču orgkomitejas loceklis, LR Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā «Lietišķās ķīmijas institūta» direktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs.

«RTU Gada zinātnieks 2009» – V. Kampars tika apbalvots 2009. gada 14. oktobrī RTU 
50. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

RTU Gada zinātnieks 2008

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2008. gadā tika piešķirts Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūta profesoram Dr. habil. sc. ing.Antanam Sauļum Sauhatam. 

Laikā no 1.01.2007. līdz 01.09.2008. A. S. Sauhats par veiktajiem pētījumiem sagatavojis vairākas nozīmīgas publikācijas, ar priekšlasījumiem piedalījies vienā Latvijas un 12 ārzemju (Portugāle, Skotija, Slovākija, Šveice, Kauņa, Tallina u. c.) zinātniskajās konfernecēs. Laikā no 1.01.2007. līdz 01.09.2008. viņa vadībā aizstāvēti četri maģistra darbi un četri promociju darbi. A. S. Sauhats vada 10 doktora disertācijas.

Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

  • FP6 Project: SES6-CT-2003-503516 The Birth of a European Distributed Energy Partnership that will help the Large-scale Implementation of Distributed Energy Resaources in Europe (EUDEEP).
  • Fp7 Project: Grant agreement 211407, Pan European Advanced Simulation and state Estimation (PEGAS).
  • FP7 Project: Grant agreement 227122, Intelligent coordination of operation and emergency contros of EU and Russian power grids.
  • LZP projekti «Globālo kulmināciju tīklu izmantošana energosistēmu relejaizsardzībā un pretavāriju automātikā» un «Energosistēmu optimizācijas un automatizācijas metožu, algoritmu un līdzekļu sintēze».
  • Valsts pētījumu programmas projekts «Enerģijas apgādes drošības paaugstināšanas veidi, tehnoloģijas un to noteicošo faktoru analīze».
  • IZM-RTU pētniecības projekti «Mazas un vidējās jaudas koģenerācijas staciju tehniski ekonomiskais pamatojums» un «Energosistēmu pretavāriju automātikas efektivitātes paaugstināšanas metodes un līdzekļi».

(Izstrādājot minētos projektus A. S. Sauhats pētījumu veikšanai piesaistījis RTU vairāk nekā 400 tūkstošus latus).

Laikā no 1.01.2007. līdz 01.09.2008. A. S. Sauhats bijis promociju padomes RTU P-05 priekšsēdētājs, Enerģētikas nozares profesoru padomes vadītājs, LZP eksperts, RTU Senāta Zinātnes komisijas loceklis, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniskās komisijas vadītājs, RTU rakstu krājuma «Enerģētika un elektrotehnika» galvenais redaktors, Kauņas Tehnoloģijas universitātes doktorantūras komiteju loceklis, Lietuvas Republikas Saeimas komisijas par Ignalīnas atomstacijas problēmām aicinātais eksperts. Starptautiskā zinātniskā žurnāla «Enerģētika» (Minskā) redkolēģijas loceklis. Starptautisko konferenču Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā organizācijas komiteju loceklis. Konferences PSCC (Glasgow 2008) eksperts-recenzents, Konferences «Powertech 2009» orgkomitejas loceklis. Latvijas Enerģētiķu biedrības zinātnes un izglītības komisijas priekšsēdētājs, Latvenergo tehniskās padomes loceklis.

A. S. Sauhats saņēmis atzinības rakstu no SIA «ABB» LIF mērķprogrammas «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» – pateicība par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu.

«RTU Gada zinātnieks 2008» profesors A. S. Sauhats tika apbalvots 14. oktobrī RTU 49. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē.

RTU Gada zinātnieks 2007

Goda nosaukums «RTU Gada  zinātnieks» 2007. gadā tika piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta Cietvielu fizikas profesora grupas profesoram un Tehniskās fizikas institūta direktoram Dr.h.fiz. Mārim Knitem.

Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007. M. Knite par veiktajiem pētījumiem sagatavojis vairākas nozīmīgas publikācijas, kā līdzautors darbojies triju mācību līdzekļu izveidē («Mehānikas fizikālie pamati. Molekulārfizikas un termodinamikas pamati», «Uzdevumu krājums fizikā», «Viļņu optika»), ar priekšlasījumiem piedalījies 7 Latvijas un 12 ārzemju (Slovākija, Francija, Polija, Šveice, Austrija, Somija, Singapūra, Portugāle) zinātniskajās konferencēs. Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007 aizstāvēts viens viņa vadītais maģistra darbs. M. Knite vada 2 doktora disertācijas. Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

  • ESF projekts «Vispārīgo dabas zinātņu multimediju mācību materiālu izstrāde tehnisko augstskolu inženierzinātņu studentiem»
  • LZP projekti «Funkcionālie mikro- un nanokompozīti kā sensormateriāli un aktuātori: dizains, izgatavošana un fizikālo efektu pētīšana» un «Multifunkcionāli elektroaktīvi kompozītmateriāli, t.sk. nanokompozīti»
  • Valsts pētījumu programmas projekti «Modernu funkcionālu materiālu mikro- un nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde» un «Sensorefekti poliizoprēna un nanostrukturēta oglekļa kompozītos».

(Izstrādājot minētos projektus, M. Knite pētījumu veikšanai piesaistījis RTU vairāk nekā 200 tūkstošus latu)

Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007. Tehniskās fizikas institūta direktors profesors Māris Knite bija RTU Zinātnisko rakstu «Materiālzinātne un lietišķā ķīmija» redaktors, 2006. gada septembrī ievēlēts par starptautisko ekspertu materiālu fizikāCOST (European Cooperation in the Field of Scientific and Technical research)programmas apakšprogrammā DC: Materials, Physical and Nanosciences. M. Knite minēts Latvijas Zinātņu akadēmijas Gadagrāmatas 2007 sadaļā «Nozīmīgi notikumi Latvijas zinātnē un Latvijas Zinātņu akadēmijā 2006. gadā» ievērojamu zinātnisko sasniegumu sarakstā (109. lpp.): «Izgatavots un pētīts elastomēra un oglekļa nanostrukturētu daļiņu kompozīts, kas uzrāda izcilas deformāciju sensora un gāzu sensora īpašības».

M. Knite ir Latvijas fizikas biedrības biedrs, Latvijas materiālu pētnieku biedrības biedrs, no 2006. gada decembra Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs, no 2004. gada decembra – Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS) biedrs.

Profesors Māris Knite tika apbalvots 11. oktobrī RTU 145. jubilejas svinību ietvaros 48. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Svinīgajā apbalvošanas pasākumā profesors Māris Knite pateicās ģimenei un kolēģiem un atzina: «Ir gandarījums, ka darbs tiek novērtēts. Lai mums visiem arī turpmāk veicas. Gods kalpot RTU!»

RTU Gada zinātnieks 2006

Goda nosaukums «RTU Gada zinātnieks» 2006. gadā tika piešķirts Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras profesoram Dr. habil. sc. ing. Jānim Grundspeņķim.

Laikā no 01.01.2005. līdz 01.09.2006. J. Grundspeņķis par veiktajiem pētījumiem publicējis 16 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, 4 rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumā un 2 rakstus zinātniskajos izdevumos. Ar priekšlasījumiem piedalījies 2 Latvijas un 1 ārzemju zinātniskajā konferencē. Laikā no 01.01.2005. līdz 01.09.2006. viņa vadībā aizstāvēti 8 maģistra darbs un 1 promocijas darbs. 
J. Grundspeņķis vada 8 doktora disertācijas. Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

  • ES projekts «Competence Network for Introduction of Modern ICTE Technologies in Vocational Learning in Social Systems Simulation and Research (SocSimNet)».
  • SOCRATES/ERASMUS Thematic Network DEC – Doctoral Education in Computing.
  • LZP projekts «Intelektuālu aģentu un zināšanu pārvaldības tehniku integrēšana apmācības procesu intelektuālam atbalstam».
  • RTU iekšējais pētniecības projekts «Intelektuāla sistēma orientētai studiju efektivitātes analīzes atbalstam».
  • IZM-RTU pētniecības projekts «Uz jēdzienu tīkliem un ontoloģiju balstīta intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu zināšanu pārbaudei».

Izstrādājot minētos projektus J. Grundspeņķis pētījumu veikšanai piesaistījis RTU 213 725 latus.

Laikā no 01.01.2005. līdz 01.09.2006. J. Grundspeņķis bijis šādu konferenču programmu komiteju loceklis: Conference on Advanced Information Systems Engineering (CAiSE), International Conference on Computer Systems and Technologies (CompSysTech), International Conference on Information Systems Development (ISD), International Baltic Conference on Databases and Information Systems (Baltic DB&IS) un RTU zinātnisko rakstu krājuma 5. sērijas galvenais redaktors.
«RTU Gada zinātnieks 2006» – J. Grundspeņķis tika apbalvots 2006. gada 14. oktobrī RTU 47. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Zinātne