Pēcdoktorantūras pētniecības projekti

Pēcdoktorantūras pētniecības projekti

Arhitektūras fakultāte

Būvniecības inženierzinātņu fakultāte

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte

E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte

Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte

Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte

Inženierekonomikas un vadības fakultāte

Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 


Arhitektūras fakultāte

E-līdzdalība pilsētplānošanā Baltijas valstīs: pieredze, ietekme un iespējas

Projekta nosaukums: «E-līdzdalība pilsētplānošanā Baltijas valstīs: pieredze, ietekme un iespējas»

Projekta nosaukums angļu valodā: «E-participation in urban planning in the Baltic States: experiences, impact, and potentials»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Lita Akmentiņa

Projekta zinātniskais vadītājs: Sandra Treija

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/387

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/14

Projekta īstenošanas vieta: Pilsētplānošanas centrs

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir labāk izprast e-līdzdalības lomu esošajos iedzīvotāju iesaistes procesos pilsētplānošanā un novērtēt e-līdzdalības rīku izmantošanas pievienoto vērtību un potenciālu pilsētplānošanā Baltijas valstīs.
Galvenās pētniecības aktivitātes ietver (1) esošās situācijas analīzi e-līdzdalības rīku izmantošanā pilsētplānošanā Baltijas valstīs; (2) ietekmes novērtējumu, lai izprastu e-līdzdalības pievienoto vērtību pilsētplānošanas procesā no pašvaldību pilsētplānošanas speciālistu skatupunkta; (3) e-līdzdalības lomas un potenciāla analīzi iedzīvotāju iesaistei pilsētplānošanas procesā iedzīvotāju skatījumā. 
Projekta rezultāti atspoguļos, kā e-līdzdalība ir integrēta kopējā iedzīvotāju iesaistes procesā Baltijas valstīs, vai un kāda veida pozitīvu ietekmi e-līdzdalības rīku izmantošana rada uz iedzīvotāju iesaistes mērogu, saņemto atsauksmju/satura kvalitāti, pielietojamību, atbilstību un pārneses iespējām uz plānošanas un politikas dokumentiem, kā arī esošos izaicinājumus un nepieciešamos uzlabojumus. 
Projekta rezultāti tiks publicēti 3 zinātniskajos rakstos un prezentēti vismaz 2 starptautiskajās konferencēs. Uz projektā radīto zināšanu bāzes tiks arī izstrādātas rekomendācijas pašvaldībām par e-līdzdalības integrēšanu pilsētplānošanas procesā.

Atslēgas vārdi: e-līdzdalība, pilsētplānošana, viedā pārvaldība.

Rezultāti:

  • Esošās pētnieciskās bāzes par līdzdalību un e-līdzdalību Baltijas valstīs analīze padziļināta apzināšana. Detalizētas informācijas un datu ievākšana par Rīgas plānošanas dokumentu izstrādi.
  • Izstrādāti kritēriji informācijas un datu iegūšanai par e-līdzdalības rīku un pieeju izmantošanu pilsētplānošanā Baltijas valstīs, balstoties uz izstrādāto e-līdzdalības rīku un pieeju klasifikāciju.
  • Izstrādāti intervijas jautājumi/intervijas vadlīnijas primāro datu ievākšanai par e-līdzdalību Baltijas valstu pilsētās.
  • Sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts «Participatory Planning in Post-socialist Cities: A Case Study of Riga» (Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning).
  • Dalība tiešsaistes vasaras skolā – 9th GESIS Summer School in Survey Methodology 2020, Course 1: Questionnaire Design (03.08.-07.08.2020).

Informācija atjaunota 08.10.2020.

Būvniecības inženierzinātņu fakultāte

Ilgtspējīgi augstas efektivitātes poraini materiāli no sekundārām ģipsi saturošām izejvielām

Projekta nosaukums: «Ilgtspējīgi augstas efektivitātes poraini materiāli no sekundārām ģipsi saturošām izejvielām»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Development of sustainable and effective lightweight building materials based on secondary resources»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ģirts Būmanis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Diāna Bajāre

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/050

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/235

Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūta Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedra

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības pieteikuma zinātniskais mērķis ir izstrādāt metodes efektīvai ķīmiskās rūpniecības atkritummateriālu (fosforģipša pushidrāta, fosforģipša dihidrāta un silikāta gēla) izmantošanai inovatīvu būvmateriālu ražošanā, kas ietver jaunu materiālu radīšanu, ražošanas procesu optimizāciju, tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu un dabisko resursu aizvietošanu ar piemērotiem rūpnieciskiem atkritummateriāliem.

Realizējot pētniecības pieteikumā paredzētās aktivitātes, tiks risinātas vides un veselības riska problēmas, kas ir saistas ar rūpnieciskās ražošanas rezultātā uzkrāto un plānoto atkritumu apjomu un tā radīto vides piesārņojumu un kas atbilst ES direktīvai 2006/21/EK. Pētniecības rezultātā primārajā resursu tirgū tiks piedāvātas sekundāras izcelsmes ģipša izejvielas, tādējādi samazinot dabisko resursu patēriņu. Pētniecības gaitā tiks raksturoti pētāmie ģipsi saturošie atkritumprodukti, izstrādātas jaunas apstrādes metodes sekundāro izejvielu iegūšanai, kas novedīs pie jaunu būvmateriālu radīšanas un to efektivitātes novērtēšanas. Projekta rezultātā tiks izstrādātas zema tilpumsvara būvmateriālu iegūšanas un ražošanas metodes, kas balstītas uz efektīvu sekundāro resursu izmantošanu. Lai palielinātu pēcdoktoranta karjeras perspektīvas un jaunu prasmju apgūšanu projekta mobilitātes ietvaros paredzēts veikt pētniecisko darbu sadarbības partneru institūcijās, kā arī piedalīties kompetences paaugstināšanas kursos, semināros u.t.t. Projekta ilgtspēja saistās ar zināšanu pārnesi ieinteresētajām mērķgrupām (zinātniskajām institūcijām, sabiedrībai, ražotājiem).

Atslēgas vārdi: Ģipsi saturoši blakusprodukti, fosforģipsis, poraini ģipša būvmateriāli

Rezultāti:

  • Eksperimentālie pētījumi par fosforģipša saistvielu ar samazinātu plastifikatoru daudzumu, saistīšanās laika un mehānisko īpašību noteikšana.
  • Sagatavota zinātniskā atskaite ar būvmateriālos izmantojamo ģipsi saturošo sekundāro izejvielu aprakstu un īpašībām (nodevums D1 «Description of resources used for development of novel building materials»).
  • Veikti pētījumi par komerciālu un alternatīvu pucolānu un smalki maltu minerālo piedevu aktivitātes novērtējumu ar stiprības indeksa pieauguma metodi dažādiem potenciāli aktīviem materiāliem. 
  • Veikta sekundārās izejvielas - fosforģipša malšana ar efektīvu tehnoloģiju – malšanu dezintegratorā.Izpētīta malšanas parametru ietekme uz fosforģipša un iegūtās saistvielas tehnoloģiskajiem parametriem.
  • Apzināti un pētīti putu veidotājmateriāli un novērtēts to potenciāls veidot putu materiālus uz fosforģipša bāzes. Izmēģināti un izgatavoti eksperimentāli putu ģipša sastāvi un pielāgota receptūra putu ģipša iegūšanai, lai sasniegtu putu ģipsi ar tilpumsvaru no 400-800 kg/m3.
  • Veikta materiālu testēšanas metožu apmācība, to izmēģināšana un izmēģinājuma porainu paraugu izgatavošana Slovēnijas Nacionālajā būvniecības institūtā.
  • Pētījumi par ģipša saistvielu iestrādājamību un saistīšanās laiku atkarībā no ūdens-ģipša attiecības, pievienotajām ķīmiskajām piedevām.
  • Augsti porainu materiālu izgatavošana un fizikāli-mehānisko īpašibu noteikšana.
  • Veikta fizikāli - mehānisko īpašību noteikšana jaunajam ģipša bāzes produkta prototipa materiālam sistēmā ģipsis-cements-pucolāns, saistvielas un tās bāzes pārbaude.
  • Izstrādāts nodevums D2 "Metode jauna būvmateriāla ražošanā uz fotoģipša bāzes". 
  • Izstrādāts nodevums D5 "Jauna būvmateriāla prototips.
  • Vizīte SIA “Sakret” laboratorijā fosforģipša pārbaudei/aprobācijai uzņēmumā ražotā sausā maisījuma sastāvā.
  • Iesniegts nodevums D3 (“Performance evaluation of novel building materials”).
  • Iesniegts nodevums D4 “Environmental evaluation and life cycle assessment of novel building materials”

Publikācijas:

  • Būmanis Ģ., Zoriča J., Bajāre D., Korjakins A. Technological properties of phosphogypsum binder obtained from fertilizer production waste.  (CONECT 2018 Conference on Environmental and Climate Technologies, Rīga, Latvija, 16.–18. maijs, 2018.) https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1876610218302534?via%3Dihub
  • G. Bumanis, J. Zorica, I. Pundiene, D. Bajare “The workability kinetics of phosphogypsum binder”, zinātniskais raksts zinātniskajai konferencei (MBMST 2019, Lietuva 16.-17. maijs) http://webu3.vgtu.lt/uni/stf/mbmst/22-29_MBMST_103.pdf
  • G.Bumanis, J.Zorica, D.Bajare, A.Korjakins "Effect of water-binder ratio on properties of phosphogypsum binder" Iesniegts zinātnisks raksts konferences rakstu krājumā  (IMST2019, Rīga,25.-27.septembris) https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1757899X/660/1/012071
  • Bumanis, G., Zorica, J., Bajare, D., Properties of Foamed Lightweight High-Performance Phosphogypsum-Based Ternary System Binder, Applied Sciences, 2020, 10(18), 6222; https://doi.org/10.3390/app10186222 (Impact Factor: 2.474)
  • Iesniegts raksts publicēšanai CoMS2020 konferenču rakstu krājumā Bumanis, G., Zorica, J., Gailitis, R., Sprince, A., Bajare, D., "Microstructural Investigation of Phosphogypsum Based Ternary System Binder"

Mobilitātes un tīkošanās pasākumi:

  • Mobilitātes vizīte Kauņas Tehnoloģiskajā universitātē, Lietuva (02.04.2018. – 13.04.2018.);  
  • Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē «Environmental and Climate Technologies, CONECT 2018» (17.–18.maijs 2018, Rīga, Latvija);
  • Prezentēts populārzinātnisks ziņojums par pētniecības projektu “Zinātnieku nakts” pasākumā 28.09.2018. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē, Stacijas laukumā 2, Rīga.;
  • Mobilitātes vizīte Slovēnijas Nacionālajā būvniecības institūtā (Slovenian National Building and Civil Engineering Institue ZAG), 13.01.2019.-26.01.2019.;
  • Dalība ar stenda referātu zinātniskajā konferencē “The workability kinetics of phosphogypsum binder” (MBMST -2019 Lietuvā 16.-17. maijs);
  • Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST 2019, Rīga, Latvija  25.-27.septembris) ;
  • Dalība seminārā par sekundārā ģipša izmantošanu ar industrijas pārstāvjiem – “Baltijas Ģipša tehnoloģijas”, “Sakret”, "Warmhouse".
  • Organizēta un veikta vizīte uz Kauņas Tehnoloģisko universitāti, lai ar Lietuvas KTU zinātniekiem, kas arī pēta fosforģipsi un tā izmantošanas iespējas, apspriestu iespējamo trīspusējo sadarbību starp RTU, KTU un SIA “Baltijas Ģipša tehnoloģijas” (Lietuva, Kauņa 16.01.2020.).

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Pulsējošas plūsmas izmantošana siltummaiņas procesā un tās ietekme uz siltuma apmaiņas parametriem

Projekta nosaukums: «Pulsējošas plūsmas izmantošana siltummaiņas procesā un tās ietekme uz siltuma apmaiņas parametriem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Intensification of process of heat exchange with a pulsing flow of a working body of the heat-carrier in discrete-rough channels»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Nataļja Sidenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Egīls Dzelzītis

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/093

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/228

Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta galvenais mērķis ir attīstīt pulsējošas plūsmas siltummaiņu modelēšanas metodes, skaitlisko aprēķinu projektēšanas paņēmienus. Projektā izstrādātā metodoloģija un aprobētās optimizācijas un aprēķinu metodes ļaus paaugstināt izstrādāto siltummaiņu enerģētiskos parametrus visdažādākajās izmantošanas jomās, tādejādi paaugstinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai 2014-2020 gadam. Projekta rezultātā tiks būtiski paaugstināta dažādu jomu siltummaiņu ar uzlabotiem parametriem inženiertehnisko aprēķinu precizitāte. Projekta laikā tiks izstrādāta pulsējošas plūsmas siltummaiņas aprēķinu metodoloģija un sagatavotas rekomendācijas inženiertehnisko aprēķinu veikšanai. Projekta laikā tiks publicētas 2 pilna teksta publikācijas un iesniegts viens Latvijas patents. Projekta rezultātā izstrādātās aprēķinu metodes varēs izmantot uzņēmēji un zinātniskās institūcijas.

Atslēgas vārdi: siltuma apmaiņa, hidrauliskais raupjums, pulsējoša plūsma, skaitliskā analīze, datormodelēšana

Rezultāti:

  • Sagatavots teorētiskais pētījums "The review of the Literature. The report documentation" (nodevums D1)
  • CAD SolidWorks programmā uzbūvēti aprēķina trīsdimensiju modeļi ar gludām un diskrēti raupjām caurulēm. Pamatojoties uz veiktajiem aprēķiniem, ir aplūkotas plūsmas hidrodinamiskās īpašības kanālos ar diskrētu raupjumu.
  • Skaitliska siltuma plūsmas ātruma periodisko pulsāciju modelēšana uz siltuma apmaiņu gludā kanālā un kanālos ar diskrēto raupjumu pussfērisko iedobumu veidā.
  • Sagatavots apraksts “The description of technology of computer three-dimensional modelling” (nodevums D2)
  • Sagatavots apraksts par plūsmas veidošanās īpašību analīzi (D3).
  • Ātruma, temperatūras, siltumapmaiņas koeficentu u.c integrālā un lokālā parametru noteikšana. Kanāla formas ietekmes analīze uz virpuļa atraušanas frekvenci.
  • Sagatavota atskaite par paveikto darbu pēc 4. aktivitātes «Kanāla formas un plūsmas pulsāciju frekvences savstarpējās likumsakarības» (D4).
  • Iesniegta atskaite/nodevums D5 “Metode un tehnoloģija parametru noteikšanai”.
  • Iesniegta atskaite “Metodoloģijas optimizēšana.” (D6)

Publikācijas

  • Sidenko N., Dzelzitis E. The method of numerical modeling of hydrodynamics and heat exchange in a channel with discrete roughness. Publicēts starptautiskā zinātniskā žurnalā: „Mathematical Modeling” (International Scientific Journal „Mathematical Modeling” year II, ISSUE2/2018 ISSN (print) 2535-0986, ISSN (WEB) 2603-2929, 61-65 pp, pielikums 5. http://stumejournals.com/mm.htm).
  • Sidenko N., Dzelzitis E.  Numerical simulation of separated currents and heat transfer in a channel with discrete roughness. Proceeding: CAD IN MACHINERY DESIGN IMPLEMENTATION AND EDUCATIONAL ISSUES, ISBN 978-966-941-229-4, Department of Computer Aided Systems Lviv Polytechnic National University, The Institute of Machine Design Fundamentals Warsaw University of Technology, pp.35-42.
  • Sidenko N., Dzelzitis E. Influence of separated currents on heat transfer in a discrete rough channel. WEB Open Conference Systems (OCS)), UDK 536.242. pp.1.5.40-1.5.44. http://conference.nau.edu.ua/index.php/Congress/Congress2018/paper/viewFile/5485/3985
  • E.Dzelzītis, N.Sidenko. Numerical simulation of heat exchange in discrete-rough channels at flow’s superimposed oscillations. Engineering for Rural Development 2019 rakstu krājumā (http://www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N203.pdf)
  • Dzelzitis E., Sidenko N. Analysis of the effect of periodic pulsations of liquids flow on the heat transferring in a channel with discrete roughness. International Scientific Journal „Mathematical Modeling” Vol.3 (2019), ISSUE2/2019 ISSN (print) 2535-0986, ISSN (WEB) 2603-2929, 17-20 lpp,. (https://stumejournals.com/journals/mm/2019/1/17).
  • Iesniegta atskaite “MetodoloģijaN.Sidenko, E.dzelzitis “FLOW FEATURES IN CHANNELS WITH PULSATING FLUID MOVEMENT REGIME”, ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT, Jelgava, 20.-22.05.2020 (DOI: 10.22616/ERDev2020.19.TF229)s optimizēšana.” (D6)

Mobilitāte

  • Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē “Trans&MOTAUTO'18” (Burgasa, Bulgārija 27.–30.06.2018.)
  • Dalība konferencē: “AVIATION IN THE XXI-st CENTURY 2018” – "Safety in Aviation and Space Technologies" (Ukraina, Kijeva, 10.–12.oktobris, 2018)
  • Dalība konferencē: „XXVI-th International Ukrainian-Polish Scientific and Technical Conference CADMD 2018” (Ukraina, Ļvova, 19.-20.oktobris, 2018)
  • Dalība starptautiskajā konferencē ERDEV-2019 (Engineering for Rural Development 2019), (Latvija, Jelgava , 20-21.05.2019).
  • Dalība starptautiskajā konferencē “Trans&MOTAUTO'19” (Varna, Bulgārija, 17.–20.06.2019.).
  • Dalība starptautiskā konferencē XXVII International Polish - Ukrainian Conference  (28. – 29. 2019., Belostoka, Polija).
  • Mobilitāte Belostokas Tehnoloģiskajā universitātē (Polija, Belostoka 2.12.2019. -7.12.2019.).

Informācija atjaunota 15.07.2020.

Jauno kompozītmateriālu no devulkanizētas gumijas (NGR) izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku izstarojumiem izstrāde un izpēte (NGRMAT)

Projekta nosaukums: «Jauno kompozītmateriālu no devulkanizētas gumijas (NGR) izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku izstarojumiem izstrāde un izpēte (NGRMAT)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of new composite materials based on devulcanised crumb rubber (NGR) for spilled oil collection, and electromagnetic shielding»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vjačeslavs Lapkovskis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Viktors Mironovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/175

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/288

Projekta īstenošanas vieta: Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums:

Ilgtspējīgas metodes atkritumu konversijai uz produktiem ar pievienoto vērtību izstrādāšanā ir liela nozīme efektīvu resursu izmantošanas ziņā. Tomēr, produktu ar pievienoto vērtību iegūšana, bieži prasa daudzpakāpju procesus, kas ietver tradicionālās un jaunās tehnoloģiskās metodes un pieejas. NGRMAT projekts koncentrēsies galvenokārt uz un devulkanizētas, granulētas/skaidiņas gumijas pētniecību un jaunu kompozītu materiālu izstrādi uz devulkanizētas gumijas pamata (t.s. gumijas masas, pulverveida un granulētās gumijas materiāliem). Īpaša uzmanība tiks pievērsta kompozītmateriāliem izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko nejonizējošo starojumu.

Plānotie rezultāti: 6 publikācijas, 6 konferences un tīklošanas pasākumi. Paredzēta laboratorijas mēroga kompozītmateriālu izstrāde uz devulkanizētas gumijas bāzes izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētiskiem starojumiem.

Atslēgas vārdi: gumijas skaidiņas, devulkanizēta gumija, izlijušas eļļas savākšana, sorbents, elektromagnētiskie starojumi, aizsardzība

Rezultāti:

  • Eksperimentālais darbs pie devulkanizētas gumijas sagatavošanas, eksperimentālas iekārtas izveide tās modificēšanai. Iegūto paraugu izpēte un testēšana ar mikroskopiju.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Sadarbības veicināšanas vizīte Tallinas Tehnoloģiju universitātē, Tallina, Igaunija, 29.novembris - 1.decembris, 2017.
  • Sadarbības veicināšanas vizīte Sofijas Tehniskajā universitātē, Sofija, Bulgārija, 5.-9. februāris, 2018.
  • Dalība COST projekta vadības komitejas sanāksmē, Brisele, Beļģija, 14.-16. februāris, 2018.
  • Dalība starptautiskās zinātniskās konferences “Environmental and Climate Technologies”, CONECT 2018 (16.–18.05.2018, Rīga, Latvija) posteru sesijā.
  • Sadarbības veicināšanas vizīte Haifas Tehniskajā institūtā, Izraēla, 28.05.-04.06.2018.
  • Sadarbības veicināšanas vizīte vizīte Stambulas Tehniskajā universitātē, Turcija, 18.-22.09.2018. 
  • Dalība “Raw Materials Week 2018”, Brisele, Beļģija, 12.-15. novembris, 2018.
  • Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tallinas Tehnoloģiju universitātē (TalTech), Igaunija, 4.-6. decembris, 2018.
  • Kompetenču pilnveide matemātiskās modelēšanas programmatūras COMSOL apmācību seminārā, Comsol Oy, Helsinki, Somija, 31.janvāris, 2019.
  • Jauno kompozītmateriālu no devulkanizētas gumijas (NGR) izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku izstarojumiem izstrāde un izpēte (NGRMAT).
  • Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tallinas Tehnoloģiju universitātē (TalTech), Igaunija, 23.-25.04.2019.
  • Eksperimentālo kompozitmateriālu izpēte uz devulkanizētas gumijas bāzes, procesu modelēšana.
  • FEMM un COMSOL Multiphysics programatūras pētīšana.
  • Piedalīšanās matemātiskas modelēšanas programmatūras COMSOL 2019 konferencē Kembridžā (Lielbritānijā) ar posteri (Title: Modelling of oil spills collection by means of devulcanised crumb rubber in COMSOL Multiphysics).
  • Piedalīšanās konferencē Emergemat 2019 (Bukareste, Rumānija) ar posteri.
  • Dalība Raw Materials Week 2019 (Brisele, Beļģija).
  • Vizīte uz ENEA (Italian National Agency for New Technologies, Energy and Sustainable Economic Development) laboratorijas kompleksu (Centro Ricerche Casaccia) un tīklošanas pasākumā. 
  • Santiago de Compostela universitātes apmeklēšana tīklošanās pasākuma ietvaros.

Publikācijas:

  • Lapkovskis V., Mironovs V., Goljandins D. «Suitability of devulcanised crumb rubber for oil spills remediation». International Scientific Conference «Environmental and Climate Technologies», CONECT 2018, Energy Procedia, Vol 147, August 2018, p 351-357, doi.org/10.1016/j.egypro.2018.07.103, open access.
  • V. Lapkovskis, V. Mironovs, K. Irtiseva, D. Goljandin, A. Shishkin. «Investigation of devulcanised crumb rubber milling and deagglomeration in disintegrator system», Key Engineering Materials, Vol. 800, pp. 216-220, 2019, doi.org/10.4028/www.scientific.net/KEM.800.216, open access.
  • V. Lapkovskis, V. Mironovs, K. Irtiseva, D. Goljandin. «Study of Devulcanised Crumb Rubber-Peat Bio-Based Composite for Environmental Applications», Key Engineering Materials, Vol. 799, pp. 148-152, 2019, doi.org/10.4028/www.scientific.net/KEM.799.148.
  • Publikācijas iesniegšana konferencei Materials Engineering and Modern Manufacturing 2020 (with publication in Solid State Phenomena (ISSN: 1662-9779)) Paper title: “Development of electromagnetic shielding material based on devulcanised crumb rubber”.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

Biometāna iegūšanas tehnoloģiju izstrāde

Projekta nosaukums: «Biometāna iegūšanas tehnoloģiju izstrāde»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «The development of biomethane production technologies »

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Veģere

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Tālis Juhna

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/116

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/237

Projekta īstenošanas vieta: Ūdens pētniecības laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta zinātniskais mērķis ir maksimāli palielināt biogāzes kā atjaunojamā resursa potenciālu, izmantojot inovatīvus strukturētus materiālus biogāzes bagātināšanai un biometāna iegūšanai, tādējādi veicinot dabai draudzīgu degvielu ekonomiski tehnoloģisko attīstību un palielinot biometāna kā atjaunojamās degvielas īpatsvaru kopējā enerģijas un degvielas tirgū. Efektīva adsorbentu strukturēšana ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomiski izdevīgu biogāzes bagātināšanas procesu. Projektā ir iekļautas trīs galvenās aktivitātes:

  1. Komerciāli pieejamu adsorbentu izpēte biogāzes bagātināšanā un to nepieciešamo īpašību noteikšana;
  2. Jaunu viedu materiālu strukturēšanas metožu izpēte un izstrāde;
  3. Efektīvāko adsorbentu pielietojuma izpēte un procesa izstrāde CO2 atdalīšanai spiediena maiņas adsorbcijas procesā.

Projekta rezultātā tiks (1) apgūtas jaunas metodes adsorbentu strukturēšanai, (2) tiks iegūti inovatīvi strukturēti adsorbenti efektīvākai CO2 adsorbcijai un biometāna iegūšanai, un (3) tiks izstrādāts inovatīvs procesa dizains šo jaunizveidoto adsorbentu pielietojumam biogāzes bagātināšanas iekārtās.

Kā viens no projekta uzdevumiem būs Gāzu pētījumu laboratorijas izveides uzsākšana, kas būs kā pamats Baltijas reģionā pirmās tāda veida laboratorijas izveidošanai, un, nākotnē piesaistot nepieciešamo infrastruktūru, tiks nodrošināta jauna pētījumu virziena attīstība, kas veicinātu dažādu zinātņu mijiedarbību gāzu pētīšanas un jaunu tehnoloģiju izstrādes jomā.

Atslēgas vārdi: biogāzes bagātināšana, biometāns, adsorbenti, CO2 atdalīšana, ilgtspējīga biodegviela

Rezultāti:

  • Veiktas ceolītu sintēzes metodes, izmantojot dažādas hidrotermālās sintēzes temperatūras (60, 80, 100 0C). Apstrādāti rezultāti, izdarīti secinājumi par efektīvāko hidrotermālās sintēzes temperatūru.
  • Īstenots mobilitātes pasākums - dalība starptautiskā konferencē “18th International Conference and Exhibition on Materials Science and Engineering”, Osaka, Japāna, 28.05.2018.-30.05.2018.
  • Sagatavots un iesniegts zinātniskais raksts konferencei: Kristine Rugele. Advanced materials for biogas upgrading. 18th International Conference and Exhibition on Materials Science and Engineering, Osaka, Japāna, 28.05.2018.-30.05.2018.
  • Apskatītas NaX bezsaistvielu zeolīta granulēšanas opcijas. Secināts, ka šāda veida granulām ir daudz lielāka adsorbcijas kapacitāte (līdz 20%), kā arī labākas mehāniskās īpašības. Kā arī secināts, ka katjonu ienešana zeolītu struktūrā ietekmē sekojošas īpašības: jonapmaiņas katjonu raksturu un saturu, kā arī specifisku mijiedarbību starp polārām molekulām, kas ļauj izmainīt pildījuma limitējošo tilpumu.
  • Projektā plānots pievērsties bezsaistvielu granulēšanai un ekstrūzijas procesa izpētei.
  • Ceturtajā pārskata periodā projekta ietvaros salīdzinātas dažādas sintēzes metodes zemas pakāpes moduļa (mazmodulāra) zeolīta pagatavošanai. Šiem zeolītiem ir raksturīgas mazas intra-cellulārās poras, kuru izmēri ir no 0,3 līdz 0,45 nm. Šis poru diametrs ir kritiski būtisks biometāna ieguvei, jo atrodas diapazonā, kurā tiek nodalīts CO2 no CH4. Mazmodulāros zeolītus ir iespējams sintezēt no dažādiem prekursoru materiāliem un ar dažādām metodēm, ļaujot izmantot ilgtspējīgus, dabai draudzīgus un ekonomiskus risinājumus. Šiem zeolītiem ir neierobežotas pagatavošanas iespējas industriālām vajadzībām – granulu, ekstrudātu, sfēru u.c. formās, kas ir kritiski svarīgi biogāzes bagātināšanas materiālu izstrādē.
  • Piektajā periodā  izpētīts, kā ir iespējams iegūt zeolītveidīgo materiālu, kuru varētu izmantot kā saistvielu zeolīta granulu ieguvē. Granulām ir svarīga ne tikai CO2 adsorbcijas kapacitāte, bet arī mehāniskās īpašības, jo PSA procesa laikā notiek lieli spiediena starpības kritumi. Izpētīts, kā dažādi adsorbenti ietekmē PSA tehnoloģijas izmaksas un kopējās CO2 emisijas.
  • Publicēts raksts Vegere, K.; Vitola, L.; Argalis, P.P.; Bajare, D.; Krauklis, A.E. Alkali-Activated Metakaolin as a Zeolite-Like Binder for the Production of Adsorbents. Inorganics 2019, 7, 141.
  • Uzstāšanās ar referātu Key Engineering Materials Online konferencē.
  • Izpētītas iespējas izmantot CO2 adsorbcijai, kā arī aktīvās ogles iegūšanas veidi un iespējas izmantot CO2 adsorbcijai pulverveidā vai granulējot. Rezultātā tika izstrādāts metožu apraksts.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

Iekštelpu gaisa kvalitāte un cilvēku labklājība modernā ēku vidē

Projekta nosaukums: «Iekštelpu gaisa kvalitāte un cilvēku labklājība modernā ēku vidē»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «IAQ and well-being of humans in modern built environment»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jurģis Zemītis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Anatolijs Borodiņecs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/033

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/314

Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta galvenais mērķis ir veikt energoefektīvu ēku inženiersistēmu izpēti un sekmēt to tālāku attīstību, veicot sasaisti starp inženiersistēmu darbību, kā arī cilvēku veselību un labklājību. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, ir plānots veikt dažādus iekštelpu gaisa kvalitātes (turpmākajā tekstā “IGK”) parametru mērījumus gan jaunām, gan atjaunojamām ēkām, kā arī laboratoriskā, kontrolētā vidē. Saskaņā ar šiem mērījumiem, tiks iegūta informācija un dati par faktisko, aktuālo situāciju ēkās, un izstrādāta pieeja, lai to uzlabotu. Izmērītie dati ietvers dažādus IGK parametrus, piemēram, CO2 un gaistošie organisko savienojumu (GOS) emisiju no dažādiem materiāliem, putekļu un daļiņu daudzumu gaisā, Legionella baktēriju risku, temperatūras gradientu un gaisa plūsmas ātrumu. Sekojoši tiks veikta ēku inženiersistēmu apsekošana un sasaistes starp pielietotajām inženiersistēmām un IGK izpēte.

Projekta ietvaros ir plānots veikt visaptverošus pētījumus un analīzi par piemērotākajām apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām (AVK sistēmām) ēkās ar ļoti zemu enerģijas patēriņu. Šī pētījuma daļa tiks balstīta uz dinamiskā tipa enerģijas patēriņa simulācijām, balstoties uz reāliem ēku moduļiem. Visbeidzot projekta ietvaros ir plānota modulāras ēku enerģijas ierīces teorētiska modeļa izstrāde, pamatojoties uz iepriekš iegūtajiem atzinumiem.

Projekta rezultātus ir plānots atspoguļot 3 publikācijās zinātniskajos žurnālos un prezentēt 3 starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: AVK sistēmas, iekštelpu gaisa kvalitāte, modernas ēkas, cilvēku veselība

Rezultāti:

  • Pētnieciskā projekta ietvaros tika veikti gaistošo organisko savienojumu izdalījumu mērījumi no tādiem procesiem, kā logu tīrīšana, aromātisko sveču dedzināšana, gaisa atsvaidzinātāja lietošana, silikona hermētiķa izmantošana, krāsošana ar akrila un šķīdinātāja bāzes krāsu.
  • Mērījumi tika veikti Siltuma, Gāzes un Ūdens institūta klimatiskajā kamerā, un mērījumu gaita tika sadalīta divos posmos. Pirmajā posmā, klimatiskajā kamerā tika ienests noteikts apjoms ar pētāmo vielu un veikti kopējie gaistošo organisko savienojumu koncentrācijas mērījumi, lai noskaidrotu cik ātri, kādos apjomos un pēc kāda principa šie savienojumi izdalās gaisā, atkarībā no piesārņojuma veida un daudzuma. Savukārt, otrajā posmā tika pieslēgta ventilācijas sistēma, kas nodrošina minimāli nepieciešamo gaisa apmaiņu atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Tādējādi tika pārbaudīts, vai koncentrācija pie šādiem apstākļiem pārsniedz bīstamības robežu, kā arī kāds ir šīs pārsniegšanas ilgums.
  • Rezultāti parādīja, ka visos šajos procesos izdalās liels daudzums GOS, kas, pie noteiktiem apstākļiem, var atstāt negatīvu iespaidu uz cilvēku veselību. Pat ja telpa tiek ventilēta, tad GOS koncentrācija, eksperimentā, kad klimatiskajā kamerā tika uzklāti 0,25 m2 šķīdinātāja bāzes krāsas, tika pārsniegta aptuveni 10 h ilgu periodu pēc eksperimenta sākuma. Tas nozīmē, ka pēc nozīmīgu būvdarbu veikšanas ir nepieciešams ilgstoši un kārtīgi ventilēt telpas, lai aizvadītu izdalītos GOS.

Informācija atjaunota 29.06.2018.

  • Turpinājās aktīva darbība pie eksperimentu veikšanas un iegūto datu analīzes. 2018.gada jūlija – septembra periodā notika koncentrēšanās uz decentralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu testēšanu pie dažādām simulētiem ārā gaisa temperatūrām apvienojumā ar vēja ietekmi. Šādas sistēmas bieži tiek pielietotas kā jaunbūvēs, tā renovācijas projektos, jo tiek apsolīta to augsta siltuma atgūšanas efektivitāte. Tomēr iegūtie rezultāti parādīs vai tā tiešām ir patiesība un kā šādas iekārtas darbojas Latvijas auksta klimata apstākļos.

Informācija atjaunota 28.09.2018.

4. pārskata periods (01.10.2018.-31.12.2018.)

  • Ir pabeigts pētniecības process par lokālu mehāniskās ventilācijas sistēmu siltuma atgūšanas efektivitāti pie dažādām simulētām ārā gaisa temperatūrām apvienojumā ar vēja ietekmi. Rezultāti parādīja, ka siltuma atgūšanas efektivitāte ir ļoti atkarīga no spiediena starpības līmeņa un strauji samazinās. Ja spiediena starpība ir robežās no 10-20 Pa, tad siltuma atgūšanas efektivitāte būs tikai no 20 līdz 50%, kaut gan ražotāja norādītā vērtība ir 85%. Mērījumi parādīja, ka pat pie 0 Pa spiediena starpības vidējā siltuma atgūšanas efektivitāte ir 73% un tikai pirmajās piegādes cikla sekundēs efektivitāte sasniedz 85%. Tas var ietekmēt aprēķināto ēkas energoefektivitātes klasi, kā arī novest pie apsildes sistēmas elementiem, kuri ir par mazu un nespēj nosegt nepieciešamo papildus enerģiju apkures vajadzībām.
  • Veikts mobilitātes brauciens uz Pētera Lielā Sanktpēterburgas Politehnisko universitāti (Sanktpēterburga, Krievija, 19.-23.11.2018.)
  • 19.10.2018. dalība RTU 59. starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar prezentāciju “Vēja ietekme uz decentralizētas mehāniskās pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmas siltuma atgūšanas efektivitāti”

Informācija atjaunota 28.12.2018.

5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

  • Pirmā projekta īstenošanas gada darba rezultāti ir apkopoti viengabalainā aprakstā “HVAC technology for modern buildings / AVK sistēmas modernām ēkām”, kas sagatavots rokasgrāmtas nodaļas veidā. Tajā ir sniegta aktuālā pētījumu rezultātu informācija par dažādu ventilācijas sistēmu tehniski-ekonomisko salīdzinājumu, decentralizētās ventilācijas sistēmas siltuma atgūšanas efektivitāti kā arī simulācijas rezultātiem par dažādu risinājumu ietekmi uz ēkas termālo komfortu un enerģijas patēriņu. 
  • Veikti pētījumi par to kā ikdienā bieži sastopamie mēbeļu saplākšņa materiāli ietekmē iekštelpu relatīvā mitruma svārstības un kā to ņemt vērā prognozējot to.
  • Iesniegts un pieņemts publicēšanai zinātnisks raksts Zemītis J., Borodiņecs A.B., Lauberts A. "Ventilation impact on VOC concentration caused by building materials" zinātniskā žurnālā "Magazine of Civil Engineering" (SPbSPU)
  • Iesniegts un pieņemts publicēšanai zinātnisks raksts Zemītis J., Borodiņecs A. “Determination of moisture buffering capabilities of common furniture materials” konferences CESB19 materiālos.

Informācija atjaunota 12.04.2019.

6.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

  • Pabeidzot darbu pie pirmā zinātības apraksta “AVK sistēmas modernām, zema enerģijas patēriņa ēkām", tika izstrādāta un iesniegta publikācija “Energy saving potential of ventilation systems with exhaust air heat recovery" konferencei IMST2019
  • Gatavošanās CESB2019 (Central Europe towards Sustainable Building 2019) konferencei, uzstājoties ar prezentāciju “Determination Of Moisture Buffering Capabilities Of Common Furniture Materials”. 
  • Sagatavots populārzinātnisks raksts žurnālam “Būvinženieris” ar nosaukumu “Decentralizētu mehānisko pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmu siltuma atgūšanas efektivitāte pie mainīgiem ārā gaisa parametriem”. 
  • Tālākā projekta uzmanība tiek pievērsta mitruma mērījumiem ēkās un to saistībai ar āra gaisa parametriem un telpā notiekošajiem procesiem.

Informācija atjaunota 12.06.2019.

7.pārskata periods

Vasaras sezonā tika turpināts darbs pie mitruma mērījumiem ēkās un veikta literatūras analīze, lai izstrādātu zināšanu pārskatu par iekšējā mitruma veidošanos un robežnosacījumiem, ko izmantot standarta ISO 13788:2012 vajadzībām. Tika veikta uzstāšanās IMST2019 konferencē ar publikāciju “Energy saving potential of ventilation systems with exhaust air heat recovery" un izdots populārzinātnisks raksts žurnāla “Būvinženieris” 69. numuram.

Informācija atjaunota 27.09.2019.

8.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

  • Turpināts darbs pie mitruma mērījumiem ēkās un veikta iegūto rezultātu apstrāde, lai sagatavotu publikāciju konferencei par “Indoor moisture excess for residential and office buildings in Latvia”. Paralēli, iegūtās zināšanas no pēcdokturantūras projekta tika pielietotas, lai sagatavotu metodiskos norādījumus kursa darba izstrādei priekšmetā “Ventilācija”.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • Dalība ASHRAE konferencē ar publikāciju “Analysis of Wind Speed Influence on Heat Recovery Efficiency of Local Decentralized Alternating Ventilation Units", (Orlando, ASV 1.-5.februāris).
  • Dalība mobilitātes vizītē Tallinas tehnoloģijas augstskolā (21.-24.01.2020.).

Informācija atjaunota 08.04.2020.

10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Darbs pie zinātības apraksta “Modular solutions of modern heating, ventilation and air-conditioning systems".
  • IGK un termālā komforta mērījumi teltī pie dažādiem āra gaisa parametriem un novietojuma. 
  • Modulāras energoapgādes sistēmas testēšana un iespējamo uzlabojumu izstrāde.

11.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Dalība virtuālā konferencē NSB2020 ar rakstu «Preliminary results of indoor moisture excess measurements for residential and office buildings in Latvia»

Informācija atjaunota 30.09.2020.

Energoefektīvie un drošie siltumapgādes risinājumi

Projekta nosaukums: «Energoefektīvie un drošie siltumapgādes risinājumi»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Energy efficient and reliable heat supply solutions»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Zajacs

Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Anatolijs Borodiņecs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/344

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/90

Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2019. līdz 31.01.2022. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību energoefektīvās un uzticamās siltumapgādes sistēmās un vienlaikus atbalstīt mērķi attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti. Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, plānots kvantitatīvi noteikt pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu jaudas un efektivitātes nosacījumus, kā arī modelēt visu siltumapgādes sistēmu, kas vienlaikus izmantos vairākus enerģijas ražošanas avotus (koģenerācija, biomasa, alternatīvie atjaunojamie enerģijas avoti). Projekta rezultātā tiks izvērtēts atjaunojamo energoapgādes sistēmu īpatsvara palielināšanas potenciāls un kā tas ietekmēs sistēmas efektivitāti un uzticamību. Tiks izvērtēti esošie enerģijas pārvaldības risinājumi un tiks piedāvāti jauni inovatīvi viedās energo-pārvaldības risinājumi. Tiks izstrādāts siltummezgla vienība, pielietojot un kombinējot dažādus tirgū pieejamus tehniskus risinājumus. Laboratorijas un reālajos apstākļos tiks izpētīts izpētīta izstrādātā siltummezgla darbības efektivitāte un sniegtās tehniskas vadlīnijas siltummezgla ieviešanai praksē. Tiks izveidotā starptautiskā sadarbība ar Eiropas augstskolām atjaunojamo energoresursu un viedo energosistēmu jomā. Projekta rezultātus ir plānots atspoguļot trijās publikācijās zinātniskajos žurnālos un prezentēt trijās starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: centralizētā siltumapgāde, 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas, atjaunojamie enerģijas avoti

Rezultāti:

  • Iesniegts nodevums D2.1 (Metodiskais apraksts atjaunojamo energoresursu integrēšana CSA tīklā.)
  • Iesniegts nodevums D2.2 (Esošo apkures sistēmu rekonstrukcijas risinājumu tehniskais apraksts.)

Publikācijas:

  • Iesniegta publikācija publicēšanai zinātniskajā žurnālā, “Analysis of low temperature lift heat pump application in a district heating system for flue gas condenser efficiency improvement”.
  • Raksta “CHP plant development according to the Latvian energy policy” iesniegšana publicēšanai konferences International Scientific Conference on Energy, Environmental and Construction Engineering (EECE – 2019) rakstu krājumam.
  • Iesniegta publikācija Aleksandrs Zajacs, Raimonds Bogdanovics, Anatolijs Borodinecs “Analysis of low temperature lift heat pump application in a district heating system for flue gas condenser efficiency improvement”, ScienceDirect, Sustainable Cities and Society 57 (2020) 102130 (https://doi.org/10.1016/j.scs.2020.102130).
  • Iesniegts un pieņemts publicēšanai raksts: Aleksandrs Zajacs, Anatolijs Borodiņecs and Igors Neviero "Optimal use of solar collectors in small-scale districts" IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering 869 (2020) 042039 (doi:10.1088/1757-899X/869/4/042039).

Mobiltāte un tīklošanās pasākumi:

  • Piedalīšanās ar prezentāciju "Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi" Ekonomikas ministrijas rīkotā seminārā
  • Dalība ar posteri starptautiskajā konferencē “Energy and Society in Transition: 2nd International Conference on Energy Research and Social Science”, 28-31 May 2019, Arizona State University, Tempe, USA.
  • Dalība starptautiskajā konferencē “Conference on Sustainability in Energy and Buildings (KES-SEB-19)” 4-5 July 2019: Conference in Budapest, Hungary.
  • Apmeklēti TRNSYS kursi.
  • Dalība Būvniecības valsts kontroles biroja rīkotājās mācībās par tēmu “Projektēšanas process Būvniecības informācijas sistēmā”( 09.10.2019.)
  • Dalība ar posteri un ziņojumu Rīgas Tehniskās universitātes 60. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, apakšsekcijā “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija” (18.10.2019.)
  • 20.11.2019. uzstāšanās SIA “Paroc” organizētājā apmācības seminārā arhitektiem ar ziņojumu “Esošās prasības ēku energoefektivitātes nodrošināšanā ". Būvnormatīva LBN 002-19 izmaiņas; Ēku siltumenerģijas patēriņa aprēķinu moduļu piemēri”.
  • Dalība konferencē “Mājokļu un komunālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana: problēmas, rīki, jauninājumi” Minskā, 3-4 decembrī.
  • Mobilitāte uz TalTech universitāti (Tallina, 13.01.2020. – 31.01.2020.)
  • Dalība ar prezentāciju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā (17.02.2020.)
  • Dalība COST aktivitātes CA18219 “Research network for including geothermal technologies into decarbonized heating and cooling grids” (18.02.-20.02.)
  • Publicitātes pasākums RTU Arhitektūras fakultātes studentiem ar tēmu “Energoefektīva un droša apkures veida izvēle”( 03.03.2020.).
  • Dalība ar prezentāciju “Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi” online apmacībās (webinārā) 03.06.2020.

Informācija atjaunota: 14.08.2020.

Gāzes hibrīdu iekārtu efektivitāte Latvijas klimatiskajos apstākļos

Projekta nosaukums: «Gāzes hibrīdu iekārtu efektivitāte Latvijas klimatiskajos apstākļos»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Efficiency of compact gas hybrid appliance in Latvian climate conditions»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jelena Tihana
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. sc. Ing. Anatolijs Borodiņecs 
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/259
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/14

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
 
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Šodienas izaicinājums Latvijas enerģētikai ir izpildīt Eiropas direktīvas prasības par energopatēriņa samazinājumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanu līdz 2030 gadam. Gandrīz 50% enerģijas Latvijā tiek saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, galvenokārt hidroelektrostacijās, bet tas nemazina fosilo energoresursu izmantošanu un neietekmē siltuma patēriņa samazināšanu apkures vajadzībām. Projektā galvenais mērķis ir izstrādāt optimālus, drošus un energoefektīvus sistēmu risinājumus, kuros gāze tiks pielietota ka enerģijas avots kombinācijā ar atjaunojamiem resursiem. 

Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiks veikts esoša gāzes apgādes tīkla iespēju novērtējums. Tiks apsekota informācija par eksistējošā sazarota ekspluatējama dabas gāzes sadales tīkla pieejamību dažādos Latvijas reģionos un meklēti viedo kombinēto sistēmu risinājumi. Plānotie pētījumi un neatkarīgais datu monitoringa pārskats ļaus gala patērētājam iegūt patieso, aktuālo informāciju par sistēmu visizdevīgāko un efektīvāko iekārtu kombināciju. Iegūtie eksperimentālie rezultāti var būtiski ietekmēt kombinēto iekārtu pielietojumu Latvijā, jo neatkarīgais monitorings ir vienreizēja iespēja nodrošināt patērētajam patieso informāciju par mūsdienīgo sistēmu lietderīgumu un efektivitāti. Realizējot projektu, ir plānots veikt izglītības programmu ar studentiem, rakstot publikācijas un maģistra darbus par inženierprojektiem.

Atslēgas vārdi: viedā enerģētika, gāzes sistēmas, gāzes hibrīdu iekārtas, energoefektivitāte

1.pārskata periods (01.04.2019.-30.06.2019.)

  • Pētītas tendences gāzesvadu būvniecības sektorā Latvijā, montāžas un kvalitātes pārbaudes metodes. Detalizēti aprakstīts gāzesvadu būvniecības uzraudzības process, kas sastāv no vairākām starpoperācijām. Tiek novērtēta procesu efektivitāte un piedāvāti jaunievedumi šajā jomā procesu kvalitātes uzlabošanai. 
  • St. Peterburgas Politehniskā Universitātē, Boloņas Tehniskajā universitātē, Gdaņskas Universitāte Hertfordšīres Universitātē tika organizētas tīklošanās tikšanās.
  • Apmeklēts kompānijas Bosch Inovatīvo Tehnoloģiju centrs.
  • Apmeklēts Imperial College London, Sustainable Gas Institute ar mērķi iepazīties ar enerģētisko modeļu veidošanas principiem. 
  • Iesniegts raksts “Impact of hidden defects on the durability and reliability of gas pipelines in cities” un līdzautors A. Romanovs prezentēja to Sustainable Built Environment (SBE) Conferences The SBE19 Helsinki edition in 22-24 May https://sbe2019.exordo.com/files/papers/35/final_draft/Impact_of_hidden_defects_on_the_durability_and_reliability_of_gas_pipelines_in_cities_2019.pdf 

2.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Pētītas sašķidrinātas naftas gāzes sistēmu darbības principi un tehnoloģiskās shēmas, esošais pielietojums dažādu saimniecisko darbību sfērās, to pielietojuma ģeogrāfija Latvijas teritorijā. Īpaša uzmanība pievērsta SNG sistēmu efektivitātes radītājiem. Izvērtēti dotās sistēmas pielietojuma praktiskie un ekonomiskie riski. 

Informācija atjaunota: 06.09.2019.     

Piena pārstrādes ražošanas notekūdens attīrīšana ar elektroķīmiskām un katalītiskām metodēm

Projekta nosaukums: «Piena pārstrādes ražošanas notekūdens attīrīšana ar elektroķīmiskām un katalītiskām metodēm»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Dairy Wastewater Treatment by Electrochemical and Catalytic Methods»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ekka Basanti

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof.Tālis Juhna

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/325

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/21

Projekta īstenošanas vieta: Ūdens pētniecības zinātniskā Laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019 līdz 31.03.2022 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 
Projekta mērķis ir izstrādāt sistemātisku pieeju efektīvākai piena pārstrādes notekūdens attīrīšanai. Tiks izveidota izmēģinājuma iekārta piena notekūdeņu attīrīšanai, izmantojot vairākas metodes, lai maksimāli palielinātu piena piesārņotāju attīrīšanu. Prioritāri izmantojot anaerobo attīrīšanu, elektroķīmiskās koagulācijas un katalītiskās oksidācijas metodes.

Pētījumā galvenā uzmanība ir pievērsta krāsu, duļķainuma, amonjaka, slāpekļa organisko savienojumu un neorganisko savienojumu atdalīšanai, kas ieplūst piena ražošanas nozarēs. Tiks izmantotas dažādas analīzes metodes, piemēram, NMR, HPLC, LC-MS, CHNS, ICP-OES u.c. Šīs metodes tiks veiktas Zaļās ķīmijas laboratorijā Lappeenrantas Tehnoloģiju universitātē, Somijā. Tad piena notekūdeņu attīrīšanai tiks izstrādātas dažādas metodes, kas saistītas ar elektroķīmiju (elektrokoagulācija un elektroksidācija) un izmantotas katalītiskās metodes.

Pilotiekārta tiks uzstādīta un pārbaudīta «Latvijas Piensaimnieka» piena produktu ražotnē Jelgavā.

Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentētistarptautiskās konferencēs un publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos. Tiks iegūts kopējs priekšstats par piena ražošanas industrijas radīto piesārņojumu.

Atslēgas vārdi: Piena pārstrādes ražošanas notekūdeņi, koagolācija, Elektrooksidācija, katalīze, pilotiekārta

Rezultāti:

  • Veikts literatūras apkopojums par lopkopības formām un piena nozari Eiropas savienībā.
  • Uzrakstīts ziņojums «Par Latvijas piensaimniecības nozari».
  • Iesniegts abstrakts Basanti Ekka, Tālis Juhna "Dairy Wastewater Treatment by Electrochemical and Catalytic Method" Starptautiskajā konferencē (ICWTTMS 2019), 16. – 17. 09.2019. Cīrihē, Šveicē.
  • Apkopoti notekūdens paraugi no Latvijas Piensaimnieka piena pārstrādes uzņēmuma Jelgavā.
  • Uzrakstīts ziņojums, apraksts Latvijas piena pārstrādes industrijas notekūdens kvalitāti un apjomiem (D2.1).
  • Ar HACH ūdens analizatora komplektu tika analizēti fizikāli ķīmiskie parametri, piemēram, pH, temperatūras, sāļuma, vadītspējas, BSP, ĶSP, TDS, detalizēts raksturojums, kā arī dažu citu piesārņotāju, tādu kā dzelzs, kadmijs, svins, dzīvsudrabs, arsēns, milīds, klātbūtne. Rezultāti parādīja, ka Latvijas Piensaimnieka piena notekūdeņos nav sastopami smagie metāli un fluora joni.
  • Iesniegts nodevums D3.1 Development of Coagulation Method for Dairy Wastewater Treatment.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Dalība partneru sanāksmē projekta «Labāka efektivitāte rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanā» (BEST, Better efficiency for industrial sewage treatment) ietvaros, kas norisinājās RTU.
  • Dalība starptautiskā konferencē par notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām un vadības sistēmām (ICWTTMS 2019), 16. – 17. 09.2019. Cīrihē, Šveicē.
  • Apmeklēta Starptautisko tīmekļa semināru ciklu “Biomolekulārā dinamika un kinētika”, ko organizēja Rourkela Nacionālā Tehnoloģiju institūta Ķīmijas departaments sadarbībā ar Indijas Fotobioloģijas biedrību (23.-27.08.2020.).

Publikācijas:

  • Sagatavots raksts publicēšanai žurnālā Basanti Ekka, Sandis Dejus, Talis Juhna, “Assessing the Environmental Impact of the Dairy Processing Industry in Latvia”.

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Pret augsta – ātruma daļiņu ietekmi materiālu aizsargājošo īpašību izvērtēšanas metodes izstrāde un attīstība

Projekta nosaukums: «Pret augsta – ātruma daļiņu ietekmi materiālu aizsargājošo īpašību izvērtēšanas metodes izstrāde un attīstība»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of the method for estimation of protective properties of materials at high-velocity particles impact»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Yulia Usherenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Viktors Mironovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/335

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/7

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvzinātnes centra Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 16.04.2019. līdz 15.04.2022 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir izpētīt un izstrādāt metodi, kā novērtēt materiālu aizsargājošās īpašības liela ātruma daļiņu ietekmē.

Veicamā projekta uzdevumi:

  •  Izpētīt dinamiskās slodzes metodes, izstrādāt metodes esošo tehnoloģisko risinājumu uzlabošanai
  • Izpētīt esošos un daudzsološos aizsargmateriālus, to īpašības.
  • Izstrādāt metodi, kā pārbaudīt materiālu aizsargājošās īpašības no bojājumiem izmantojot liela ātruma kosmosa putekļu plūsmu.
  • Pamatojoties uz izstrādāto metodi, noteiktu vispiemērotākos materiālus izmantošanai kosmosa kuģu vairogos.

Projektā plānotās aktivitātes ietver zināšanu paplašināšanu par ātrgaitas dinamisko slodžu ietekmi, aizsargmateriālu atlasi, telpisko putekļu imitējošo iekraušanas apstākļu izvēli,  izvēlēto materiālu eksperimentālos testus, aizsargkonstrukciju izstrādi kā arī zinātnisko rezultātu izplatīšanu.

Rezultātā, izmantojot dinamiskās slodzes metodi ar ātrgaitas pulvera daļiņu plūsmu tiks  nodrošināta vieglu un efektīvu materiālu un elektronisko sistēmu aizsardzības īpašību testēšana zemes apstākļos. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs un publicēti SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos.

Atslēgas vārdi: dinamiskā ietekme, aizsardzības vairogs, aizsargāšana, pulvermetalurģija, kosmosa kuģi, kosmosa putekļi

1.periods (01.04.2019. – 30.06.2019)

  • Darbs pie 1. uzdevuma „Pašreizējo šoku mijiedarbības metožu pārskatīšana, prasību noteikšana” darba uzdevuma 1.1. apzināta nepieciešamā zinātniskā un tehniskā literatūra par dažādām izkliedētu daļiņu paātrinošām metodēm un superdeep iespiešanās efektu, publikācijas sagatavošanai.

2.periods (01.07.2019.-30.11.2019.)

  • publicēts raksts “Powder particle flow acceleration methods for simulation of interaction with materials used in spacecrafts” Agronomy Research (starptautiskā konference “BioSystems Engineering”) (https://doi.org/10.15159/AR.19.213). Raksts ir veltīts superdziļās iekļūšanas ietekmei, daļiņu paātrināšanas metodēm un optimālu metožu pielietošanai testos izvēlei.
  • vizīte Baltkrievijas nacionālajā tehniskajā universitātē (14.10.2019.-28.10.2019. un 11.11.2019.-21.11.2019.)

3.periods (01.12.2019.-29.02.2020.)

  • tika veiktas analīzes saņemtajiem eksperimentālajiem datiem par izvēlēto materiālu spēju izturēt dinamiskās slodzes bez neveiksmes. Konstatēts, ka visdaudzsološākais ir kosmisko putekļu plūsmas mijiedarbības pētījums ar alumīnija sakausējumiem, dzelzs sakausējumiem, polimēru materiāliem, kā arī ar sarežģītiem kompozītmateriāliem. Keramikas materiāli uzrāda paaugstinātu trauslumu, un tos iznīcina dinamiska iekraušana. 
  • Pamatojoties uz analīzi, pieejamo informāciju, tika izveidotas galvenās sastāvdaļas kosmisko putekļu plūsmai. Tas ļauj norādīt pulvera materiālu klāstu tālākiem eksperimentiem. Ir identificēti visdaudzsološākie materiāli pulvera daļiņu ātrgaitas straumes izveidošanai, kas imitē kosmisko putekļu straumi. Tika pētīta izvēlēto pulveru struktūra. 
  • 02.12.2019.-10.12.2019. un 03.02.2020.-18.02.2020. norisinājās vizītes Baltkrievijas nacionālajā tehniskajā universitātē.

Informācija atjaunota 26.02.2020.

4.periods (01.03.2020.-31.05.2020.)

  •  09.03.2020.-17.04.2020.vizīte Baltkrievijas Nacionālajā tehniskajā universitātē.
  • Publikācija "Analysis of the effects of dynamic alloying on the structure of aluminium and its alloys"" Y. Usherenko, V. Mironovs, S. Usherenko tika iesniegts konferencē "Materials Engineering and Modern Manufacturing 2020", Kauņa.
  • Dalība tiešsaistes konferencē "Biosystems Engineering 2020", Tartu (6. maijā) ar plakātu "Powder particle flow acceleration methods for simulation of interaction with materials used in spacecrafts" Y.Usherenko, V.Mironovs, V. Lapkovskis, S. Usherenko, V.Gluschenkov.

Informācija atjaunota 30.05.2020.

5.periods (01.05.2020.-31.07.2020.)

  • uzdevuma “Materiālu paraugu apstrāde izstrādātajā režīmā” veikšanai tika sagatavoti paraugi ikrostruktūras izpētei no apstrādātiem TiAlSi-cenosfēras un Al – W-B mērķu paraugiem.
  • Raksta “Kosmosa kuģu materiālu mijiedarbības ar zemi simulācijas metodes izstrāde ar ātrgaitas putekļu daļiņām" sagatavošana, Y. Usherenko, V. Mironovs globālajai kosmosa izpētes konferencei (GLEX-2020), Sanktpēterburga.

Informācija atjaunota 31.08.2020.

Ēku nesošo konstrukciju monitorings pie ārējās vides izraisītām vibrācijām

Projekta nosaukums: «Ēku nesošo konstrukciju monitorings pie ārējās vides izraisītām vibrācijām»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Structural Health Monitoring of Buildings under Ambient Vibrations»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Gaile

Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Šliseris

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/393

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības un rekonstrukcijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2020 līdz 31.12.2022 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir novērtēt vibrācijās - balstītas metodes (VBM) pielietojamību, apkārtējās vides ierosinošo svārstību iespaidā, zemu un vidēja augstuma ēku būvkonstrukciju tehniskā stāvokļa izmaiņu konstatēšanai un brīdināšanai par novirzēm no normas.

Galvenie pētniecības uzdevumi: skaitliski un eksperimentāli novērtēt stingu būvju jutīgumu pret dažādiem apkārtējās vides svārstību avotiem (transports, dzelzceļš, vējš); noskaidrot dažādu modernu mēriekārtu (piem., akselerometru) signāla pret fona troksni attiecības ietekmi uz VBM rezultātu ticamību; izpētīt parametrus, kas ir visjutīgākie pret konstruktīvajām izmaiņām un ekspluatācijas apstākļiem; ekvivalento modeļu izveide un mašīnmācīšanās algoritmu izmantošana problēmu risināšanā; veikt mērījuma iekārtu atrašanās vietu optimizāciju un mērāmo parametru nodefinēšanu, pētāmo ēku nepārtrauktai uzraudzībai; izstrādāt ieteikumus nozarei par VBM pielietošanu stingu ēku (2-12 stāvi) tehniskā stāvokļa monitoringam; veikt gadījuma izpēti.

Sagaidāmie projekta rezultāti ir 2 oriģinālas žurnāla publikācijas (citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa) un 2 oriģinālas konferenču publikācijas indeksētas Scopus un/vai Web of Science datubāzēs, kā arī 2 populāras zinātniskās publikācijas un ieteikumu izstrāde nozarei, VBM metodes piemērošanai zemu un vidēji augstu ēku būvkonstrukciju monitoringam.

Atslēgas vārdi: Ēku nesošās konstrukcijas, vibrācijās - balstītas metodes, tehniskā stāvokļa novērtēšana.

Rezultāti:

  • Lai attīstītu jaunas prasmes un pilnveidotu kompetenci, apgūti vairāki tiešsaistes apmācību kursi par atvērtā koda programmēšanas valodu “Python” kas ir interpretējama objektorientētā skriptu augsta līmeņa programmēšanas valoda. 
  • Sensoru kalibrācijas metožu izvēle un piemērota kalibrācijas algoritma izveide atvērtā koda programmā Python, pielietojot jauniegūtās iemaņas.
  • Izveidoti statiskās un dinamiskās kalibrācijas stendi sensoriem. Veikta sākotnējo apkārtējās vides ierosināto svārstību datu eksperimentālā iegūšana divām ēkām.
  • Sensoru trokšņu mazināšanas algoritmu izpēte un “wavelet” transformācijas trokšņu mazināšanai “Python” koda izveide un testēšana ar eksperimentāli iegūtiem datiem.
  • Sagatavots apraksts par jaunākajām tehnoloģijām, modeļiem un algoritmiem, kas attiecināmi uz pētījuma objektu (nodevums D1.1). Tajā aplūkotas šādas tēmas: pārskata aktualitāte, SHM sistēmas vispārējā darbības shēma, raksturīgie zemu un vidēji augstu ēku dinamiskie raksturlielumi un modelēšanas jautājumi, tipiski apkārtējās vides vibrācijas avoti, operatīvās modālās analīzes (OMA) identifikācijas paņēmieni, datu normalizēšanas un signālu apstrādes paņēmieni, tostarp darbības un vides faktoru izraisītās problēmas, bojājumu identificēšanas un lokalizācijas paņēmieni un attiecīgās mikroelektromehāniskās sistēmas uztveršanai.
  • Sagatavots un iesniegts zinātniskā raksta abstrakts "Towards SHM of medium-rise buildings in non-seismic areas" konferencei “10th International Conference on Structural Health Monitoring of Intelligent Infrastructure” (30.06.-02.07.2021., Portugāle, Porto).

Informācija atjaunota 11.09.2020.

Jaunas tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodes izstrāde konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa monitoringam
Projekta nosaukums: «Jaunas tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodes izstrāde konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa monitoringam»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of New Structural Health Evaluation Method for Health Monitoring of Structural Components»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Sandris Ručevskis
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Čate
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/414
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/16
 
Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir jaunas tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodes izstrāde konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa monitoringam, izmantojot jaunākās skaitļošanas un mākslīgā intelekta metodes. 
 
Konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodes izstrādei projektā tiek piedāvāts jauns datu apvienošanas piegājiens, kas spēj apvienot gan skaitliskos, gan eksperimentālos monitoringa datus. Kombinējot datus, kas iegūti no dažādiem sensora mērījumiem un, integrējot tos vienā funkcijā, ir paredzēts uzlabot konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtējuma metodes veiktspēju. Mākslīgā intelekta metodes, piemēram, lēmumu koki un k-tuvākie kaimiņi, tiks izmantotas, lai izstrādātu metodi. Projekta tehniskās daļas pēdējais solis paredzēs izstrādāto metožu testēšanu un validāciju. Visas izstrādātās koncepcijas tiks eksperimentāli pārbaudītas ar vienkāršiem testa paraugiem (sijas, plātnes un paneļi), kā arī izmantojot reālus konstruktīvos elementus (helikoptera rotora lāpsta). Projekta uzdevumi: (1) Veikt teorētiskos un praktiskos pētījumus sensoru mērījumu un datu / signālu apstrādes metožu jomās, lai izvēlētos vispiemērotākos piegājienus konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodes izstrādei; (2) Izstrādāt konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodi; (3) Validēt izstrādāto konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodi.
 
Pētniecības pieteikuma sagaidāmie rezultāti ir 4 oriģināli zinātniskie raksti, kas indeksēti Web of Science vai SCOPUS datu bāzēs, 2 izstrādāto metožu apraksti un 1 zinātības apraksts. Zinātniskā pētījuma rezultāti tiks ziņoti 4 starptautiskās konferencēs.
 
Atslēgas vārdi: tehniskā stāvokļa monitorings, mākslīgais intelekts, sensoru tīkls, signālu apstrāde.

Rezultāti:

  • Izgatavoti kompozītmateriāla paraugi dinamisko deformāciju mērījumiem, lai praksē pārbaudītu dažādas mērījumu signālu apstrādes metodes darbībā.
  • Sagatavots apskats par sensoru pielietojumu un signālu apstrādes metodēm («Report on sensor measurements and data/signal processing methods for structural health monitoring of structural components»).
  • Kopsavilkums publicēts projekta tīmekļa vietnē.
  • Izstrādāts sendvič tipa konstrukcijas galīgo elementu modelis datorprogrammā ANSYS. Veikta izstrādātā sendvič tipa konstrukcijas galīgo elementu modeļa mehānisko īpašību parametriskā analīze, novērtēta to ietekme uz konstrukcijas dinamiskajiem raksturlielumiem.
  • Dalība ar posteri un referātu «Finite Element Model Calibration of Sandwich Structure Based on Mixed Numerical Experimental Technique» tiešsaistes starptautiskā konferencē 5th World Multidisciplinary Civil Engineering-Architecture-Urban Planning Symposium, WMCAUS 2020 (1.-5.09.2020.).
  • Apgūts attālināts IBM lekciju kurss «Machine Learning with Python: A Practical Introduction».
Informācija atjaunota 08.10.2020. 
3D drukāti bioloģiskas izcelsmes materiāli pielietojumam būvniecībā

Projekta nosaukums: «3D drukāti bioloģiskas izcelsmes materiāli pielietojumam būvniecībā»

Projekta nosaukums angļu valodā: «3D printed bio-based materials for application in construction industry»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māris Šinka

Projekta zinātniskais vadītājs: Diāna Bajāre

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/394

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/78

Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2020 līdz 31.03.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta mērķis ir samazināt būvniecības nozares negatīvo ietekmi uz vidi, izgatavojot 3D drukātus bioloģiskas izcelsmes būvmateriālus ar pazeminātu ietekmi uz vidi. Resursu taupīšanai ražošanas procesā arvien biežāk tiek izmantotas 3D drukāšanas tehnoloģijas, un tās kļūst arvien izplatītākas un pieejamākas. Šo tehnoloģiju izmantošana būvniecības nozarē strauji attīstās un dažu gadu laikā to izmantošana no prototipu izgatavošanai nonākusi līdz pat pilnībā drukātām ēkām. Tādējādi abu ideju kombinācija - inovatīvi, bioloģiskas izcelsmes materiāli un 3D druka - varētu veicināt izmaiņas, kas nepieciešamas, lai samazinātu būvniecības nozares ietekmi uz vidi, kā arī palīdzētu sasniegt starptautiskās kopienas mērķi samazināt kopējo CO2 izmešu daudzumu.

Projekta gaitā plānots izstrādāt 3D drukājamus materiālus pielietojumam būvniecībā, kuri sastāv no minerālas saistvielas un bioloģiskas izcelsmes pildvielas.
 
Plānotās darbības ietver izejvielu un drukāšanas tehnoloģiju izvēli, minerālu saistvielu izstrādi 3D drukāšanas pielietojumam, 3D drukājamu bioloģiskas izcelsmes materiālu izstrādi, demonstrēšanu un testēšanu, kā arī jauno izstrādājumu un metožu ilgtspējības novērtēšanu, izmantojot dzīves cikla novērtējumu. Tiks veidoti dažāda blīvuma bioloģiskas izcelsmes materiāli, kuru pielietošanas mērķi ir atšķirīgi, piemēram, vieglais materiāls ar augstu pildvielas daudzumu var tikt izmantots siltumizolācijai vai paliekošajiem veidņiem, savukārt smagais materiāls ar nelielu pildvielas vai šķiedru daudzumu tiktu izmantots tikai nesošajām konstrukcijām. Tiks pārbaudītas izstrādāto kompozītu galvenās mehāniskās un termo-fizikālās īpašības. Izstrādātie bioloģiskas izcelsmes materiāli tiks analizēti ar DCA metodi, izmantojot SimaPro programmatūru un Ecoinvent datubāzi. Lai novērtētu radīto materiālu ietekmi uz vidi, tie tiks salīdzināti ar tradicionālajiem būvmateriāliem un to ražošanas tehnoloģijām.

Pētniecības pieteikuma sagaidāmie rezultāti ir 3 zinātniskie raksti, kas indeksēti WoS vai SCOPUS datu bāzēs un jauna tehnoloģija 3D drukātu bioloģiskas izcelsmes materiālu ražošanai. Zinātniskā pētījuma rezultāti tiks ziņoti 2 starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: Bioloģiskas izcelsmes materiāli, 3D drukāšana, magnija saistvielas, kalcija sulfoaluminātu cementi, DCA.

Jaunu betonu un cementa kompozītu šļūdes un rukuma deformāciju eksperimentālā izpēte

Projekta nosaukums: «Jaunu betonu un cementa kompozītu šļūdes un rukuma deformāciju eksperimentālā izpēte»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Experimental study of new cement and concrete composites creep and shrinkage deformations»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andīna Sprince

Projekta zinātniskais vadītājs: Leonīds Pakrastiņš

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/401

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/80

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības un rekonstrukcijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta mērķis - eksperimentālā veidā noteikt jauno betonu un cementa kompozītu (NCCC) ilglaicīgās īpašības - šļūdes deformācijas spiedes un stiepes slogojumā, un rukuma deformācijas, izmantojot jaunu deformāciju noteikšanas metodi - kvantitatīvo attēlu analizēšanas (QIA) metodi, kas būs jauna pieeja deformāciju noteikšanā. 

Projektējot ēkas un inženierbūves, ir nepieciešams prognozēt būvkonstrukciju elementu darbību un iespējamo seku attīstību visā kalpošanas laikā. Ilgstošas slodzes ietekmē konstrukcijās rodas šļūdes deformācijas, kas var izsaukt būvkonstrukciju pārmērīgu izlieci, plaisāšanu, nestabilitāti, izkļaušanos, iepriekšējo sasprieguma zudumus u.c. novirzes. Kopš 20. gadsimta sākuma zinātnieki un cementa inženierkompozītu tehnologi nodarbojas ar jaunu, atšķirīgu dažāda veida konstruktīvo daudz komponenšu betona un cementa inženierkompozītu izveidi, veidojot cementa kompozītu matricas, kas ir daudz stiprākas, izturīgākas un dabu saudzējošākas, bet diemžēl ir nepietiekama informācija par šādu jaunu, betona un cementa inženierkompozītu ilglaicīgajām īpašībām, jo esošās, standartizētās šļūdes deformāciju noteikšanas metodes spiedes slogojumā ir neatbilstošas jaunizveidotajiem betona un cementa kompozītiem. 

Zinātniskās problēmas risinājumam projektā tiek piedāvāts piemērot digitālo attēlu analizēšanas (QIA) metodi ilglaicīgo īpašību noteikšanai, kas līdz šim šādam mērķim nav izmantota. QIA metodes piemērošana un pielietošana vienlaikus atrisinātu arī stiepes slogojuma izraisīto mikrodeformāciju reģistrēšanu, tāpat jāmin, ka šī jaunā pieeja, iespējams, ļautu veikt arī esošo konstrukciju ilglaicīgo deformāciju monitorēšanu. Piedāvāts izmantot jaunas pārbaužu iekārtas, pielietot jaunu paraugu formu un eksperimentāli aprobēt metodi, nosakot jaunizveidoto betona un cementa inženierkompozītu ilglaicīgās īpašības stiepes un spiedes slogojumā, izmantojot jaunus šļūdes sviru stendus stiepes slogojumā un adaptētus šļūdes sviru stendus spiedes slogojumā, kā arī pielietojot jaunas formas paraugus šļūdes deformāciju noteikšanai stiepes slogojumā.

Zinātniskā mērķa sasniegšana veicinās arvien jaunu, perspektīvāku un ekoloģiskāku, betona un cementa daudz komponenšu inženierkompozītu izveidi un drošāku, racionālāku - spriegumu laukiem atbilstošāku būvkonstrukciju projektēšanu, kuru ilgstošo darbību, būs iespējams precīzāk prognozēt un novērtēt. 

Pētījuma gaitā iegūtos rezultātus paredzēts prezentēt 2 starptautiskās, zinātniskās konferencēs; publicēt 2 starptautisko, zinātnisko konferenču krājumos, kas tiks indeksēti Scopus datubāzē; publicēt 2 recenzēto, zinātnisko žurnālu publikācijas, kuru citējamības rādītājs ir augstāks par nozares vidējo (IF=1.721), kas tiks indeksētas Scopus datubāzē; publicēt 2 populārzinātniskus rakstus internetā un/vai drukātos žurnālos; iesniegt vismaz 1 patenta pieteikumu; izstrādāt 1 zinātības aprakstu un rekomendācijas.

Atslēgas vārdi: jaunie betona un cementa kompozīti, šļūdes un rukuma deformācijas, ilglaicīgās īpašības.

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte

Bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma palielināšanas metožu izstrāde intelektuālās un adaptīvās vadības sistēmās

Projekta nosaukums: «Bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma palielināšanas metožu izstrāde intelektuālās un adaptīvās vadības sistēmās»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Development and estimation of wireless sensor network life expectancy increasing methods in intelligent and adaptive control systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksejs Jurenoks

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jānis Grundspeņķis

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/043

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/227

Projekta īstenošanas vieta: Programmatūras inženierijas katedra

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt un izpētīt bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modeli un metodes, kas ļaus palielināt kopējo bezvadu sensoru tīkla dzīves ilgumu un līdzsvarot atlikušo enerģiju tīkla mezglos. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi uzdevumi:

(1) Izanalizēt esošās bezvadu tīkla dzīves ilguma palielināšanas metodes;

(2) Izstrādāt sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modeli;

(3) Izstrādāt bezvadu sensoru tīkla darbības vadības metodes, kas ļaus līdzsvarot atlikušo enerģiju tīkla mezglos un palielināt kopējo BST dzīves ilgumu;

(4) Veikt izstrādātā modeļa eksperimentālo aprobāciju reālās bezvadu sensoru tīklu sistēmās;

(5) Veikt izstrādāto metožu validāciju, izmantojot imitācijas modelēšanas rīku.

Projekta realizācijas laikā tiek plānotas 8 mobilitātes vizītes uz pētniecības iestādēm izstrādāto metožu un prototipa validācijai, kā arī zinātnisko rakstu, semināru un sabiedrības informēšanas pasākumu sagatavošanai. Projekta laikā tiks veikti eksperimenti, aprobējot izstrādātās bezvadu sensoru tīkla pārkonfigurēšanas metodes divos uzņēmumos - (apkures sistēmu automatizācijai Grandeg un Moderator tipa apkures katliem) un celtniecības tehnikas darbības stāvokļa uzraudzībai, izmantojot SIA "ARSAVA" esošo mobilo pacēlājtehniku (autoceltņi, auto pacēlāji u.c.) procesu uzskaites sistēmas. Izstrādāto procesu uzraudzībai un simulācijai, izmantojot modelēšanas metodes projekta laikā tiks izstrādāts eksperimentāls programmatūras prototips bezvadu sensoru tīkla pārkonfigurēšanas metožu vadībai tīklā. Projektā iegūtie rezultāti tiks atspoguļoti 8 publikācijās (publikācijas un konferenču raksti) un prezentēti starptautiskās konferencēs.

Projekta plānotie rezultāti: izstrādāts bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modelis, kas ļauj noteikt tīkla atteikuma laiku, ieskaitot tīkla atjaunošanas spējas; izstrādātas bezvadu sensora moduļa datu plūsmas vadības metodes; izstrādāts eksperimentālais bezvadu sensoru tīkla mezgla prototips.

Atslēgas vārdi: bezvadu sensoru tīkli, dzīves ilgums, viedā māja, vadības sistēmas

Rezultāti:

  • Projekta 1. aktivitātes ietvaros ir izstrādāts sensoru tīkla modelis, kas ļauj novērtēt tīkla dzīves ilgumu, izmantojot apskatāmu tīkla uzbūves topoloģiju un mezglu tehniskās īpašības. Detalizēti aprakstīta galvenā modeļa parametru aprēķina metode. Ir novērtēts atsevišķo tīkla mezglu dzīves ilgums, izmantojot bezvadu sensoru tīkla mezglu tehniskās vērtības.
  • Ir izanalizētas bezvadu sensoru tīkla galveno mezglu dzīves cikla aprēķina metodes un piedāvāts bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modelis, ņemot vērā tīkla elementa darbības rādiusu un pārsūtamās informācijas noslodzi. Praktiski ir apskatīts atsevišķo mezglu patērētās enerģijas aprēķinu piemērs, izmantojot piedāvāto dzīves ilguma novērtēšanas modeli.
  • Projekta īstenošanas laikā noslēdzot pirmo aktivitāti tika izveidota kontaktu grupa kas apvieno zinātnisko sektoru, biznesa partnerus un ražotājus. Izveidotā kontaktu grupa apvieno 7 zinātniskas institūcijas, 3 tehnoloģiju ražotājus un 3 tehnoloģiju lietotājus (sīkāk http://pik.rtu.lv/web/projekti/postdoc.php).
  • Rezultātu vadības moduļa programmatūras prototipa izstrāde un intelektuālo aģentu ieviešanas metodes apskats. Bezvadu sensora tīkla komponenšu izkārtojuma metodes aprobācija un optimāla izkārtojuma noteikšana izmantojot projekta laikā apskatītas metodoloģijas. Praktiskā eksperimenta sagatavošana izmantojot PLUM automatizācijas sistēmas vadības moduļus un ZigBee komunikācijas platformu.
  • Bezvada sensora tikla parametru validācija izmantojot apkures vadības sistēmu kurā darbojas vairāki izpildu mehānismi. Izstrādāta individuālo dinamisko bezvadu sensora tīkla komponenšu noteikšanas metode. Izstrādāts produkta prototips, kas var būt autonomi integrēts esošajā WSN tīkla vadības modulī nemainot tīkla tehniskos parametrus.
  • Bezvadu sensora tikla dzīves ilguma novērtēšanas modeļa aprobācija esošās Bezvadu sensora tīkla datu uzskaites sistēmās.
  • Bezvada sensora tīkla simulācijas programmatūras prototipa izstrāde pamatojoties uz pētījuma rezultāta iegūtiem datiem.
  • Bezvada sensora tīkla monitorēšanas sistēmas integrācija saules paneļu leņķa noteikšanai 5Kw saules paneļu elektrostacijā Latvijā.
  • Izstrādāts bezvadu sensoru tīkla iegūto datu plūsmas apkopojums.
  • Izstrādāta prototipa integrācija 10kw saules paneļu elektroenerģijas ražošanas stacijā reālā laikā informācijas saņemšanai.
  • Izmantojot Liepājas ostas esošo bezvadu sensora tīkla datu uzskaites sistēmu, sadarbībā ar Liepājas zinātnisko centru tika integrēts sensora tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modulis.
  • Iesniegta projekta eksperimentālās daļas atskaite : “Bezvadu sensoru tīkla fiziskās struktūras tehnisko risinājumu pārskats” (ietver D3.2, D3.3, D3.4).
  • Iesniegts nodevums D3.7 Wireless sensor network simulation and control application tool development (wireless sensor network management system prototype).
  • Iesniegts nodevums D3.5 Experimentally test the impact of individual operating modes in the nodes on the overall life expectancy of the network.

Publikācijas:

  • Jurenoks, A., Jurenoka, S., Use of Scan Statistics in Intelligent Heating Control Systems, International Journal of Energy and Environment, vol. 11, 2017 pp. 121-126, ISSN: 2308-1007
  • A. Jurenoks, S. Jurenoka. Fuzzy Logic based heating systems operation scenario selection. 13th Iberian Conference on Information Systems and Technologies. CISTI2018. ISBN: 978-989-98434-8-6, DOI: 10.23919/CISTI.2018.8399276. SCOPUS.
  • S. Jurenoka, S. Bobrovskis, A. Jurenoks. Using Fuzzy Logic For Behavior Scenario Selection In Moodle Systems. EDULEARN2018. ISBN. 978-84-09-02709-5.
  • Svetlana Jurenoka, Aleksejs Jurenoks “Intelligent Self-Examination Scenario Selection Method in E-Learning Systems" , konferences "10th International Conference on Studies in Education, Business, Economics and Interdisciplinary Studies" (Malaizija, Kuala Lumpura, 23.07. – 25.07.2018.) rakstu krājumā.
  • A.Jurenoks, S.Jurenoka "Modelling of Stability of Wireless Sensor Network Control Systems in case of uncertainty" CISTI2019 konferences rakstu krājumā, electronic ISBN: 978-9-8998-4349-3, DOI: 10.23919/CISTI.2019.8760810 Print on Demand(PoD) ISBN: 978-1-7281-1552-8
  • Iesniegts raksts A. Jurenoks, I. Gorbans, F. Khafizov "Estimation of Wireless Sensor Network Life Expectancy Using Dynamic Coordinator Method" rakstu krājumā PDES2019 konferencei ( nodevums D.2.9).
  • Publicēts zinātniskais raksts zinātnisko rakstu krājumā Applied Computer Systems (Web of Science) “Some Aspects of Good Practice for Safe Use of Wi-Fi, Based on Experiments and Standards”.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Sadarbības veicināšanas vizīte Southeast University un dalība starptautiskā zinātniskā konferencē 2nd International Conference on Integrated Circuits and Microsystems (ICICM 2017), Ķīna, Nanjing, 8.-14. novembris, 2017.
  • Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē International Conference on Applied Mathematics and Computer Science (AMACS 2017), Itālija, Roma, 13.-17. decembris, 2017.
  • Sadarbības veicināšanas vizīte Beijing University of Technology, Ķīna, Pekina, 21.-27. marts, 2018.
  • Tīklošanās pasākums ar Ekstremaduras universitātes (University of Extremadura) pārstāvi un dalība ar referātu 13. Ibērijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju konferencē (13th Iberian Conference on Information Systems and Technologies (CISTI)) (14.06.2018.-18.06.2018., Kaseresa, Spānija)
  • Dalība ar referātu starptautiskā konferencē “10th International Conference on Studies in Education, Business, Economics and Interdisciplinary Studies” (Malaizija, Kuala Lumpura, 23.07.–25.07.2018.)
  • Tīklošanās pasākums ar Singapūras Nacionālās universitātes pārstāvjiem (20.07.-21.07.2018.).
  • Dalība "ICICM18" konferencē un tīklošanās ar "Linearis Translation Ltd." kompānijas pārstāvjiem (23.11.2018.-28.11.2018.)
  • Tikšanās ar Aristoteļa universitātes darbiniekiem, Saloniki, Grieķija (17.10.-21.10.2018.)
  • Mobilitāte uz International Burch University of Sarajevo un University of Mostrat, tikšanās ar Informācijas tehnoloģijas departamenta pārstāvjiem (02.03.2019.-07.03.2019., Bosnija un Hercegovina).
  • Mobilitāte uz Technical Military Academy of Bucharest un Transilvania University of Brasov, tikšanās ar studentiem un mācībspēkiem (13.03.2019.-17.03.2019., Rumānija).
  • Dalība starptautiskā konferencē CISTI'2019 un zināšanu apmaiņa ar University of Extremadura Informācijas tehnoloģijas departamenta pāŗstāvjiem (18.-23.06.2019.).
  • Mobilitāte un tīklošanās pasākums Malaizijā  (Malasian Institute of Information Technology, tikšanas ar tehnoloģiju ražotājiem un izstāžu hales apmeklējums Tonasco Malaysia Sdn kompānija, (04.-12.08.2019.).
  • Dalība PDES2019 konferencē ar rakstu "Estimation of Wireless Sensor Network Life Expectancy Using DynamicCoordinator Method", (Slovākija 28.10.-01.11.2019.).
  • Tikšanās ar Bufalo universitātes tehnoloģijas fakultātes akadēmisko personālu un pētniekiem, (ASV 27.11.-05.12.2019.).
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās

Projekta nosaukums: «Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Distributed merging of heterogeneous maps in multi-robot systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ilze Andersone

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Agris Ņikitenko

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/030

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/236

Projekta īstenošanas vieta: Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta mērķis ir izstrādāt izkliedētu karšu apvienošanas ietvaru heterogēnām daudzu robotu sistēmām, paplašinot iepriekš izstrādātu sistēmu heterogēnu robotu gadījumam. Mērķa sasniegšanai tiks veiktas sekojošas galvenās aktivitātes:

1. Heterogēnas daudzu robotu sistēmas izveide, kurā katrs robots ir spējīgs patstāvīgi sastādīt apkārtējās vides karti.

2. Heterogēnu karšu apvienošanas algoritma izveide un tā realizēšana paplašināta karšu apvienošanas ietvara programmatūras prototipā.

3. Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošanas ietvara realizācija un validācija daudzu robotu sistēmā.

Galvenā pētījuma projekta inovācija būs pilnībā izstrādāts un validēts karšu apvienošanas ietvars izkliedētām heterogēnām daudzu robotu sistēmām. Ietvars būs pielietojams dažāda tipa robotu karšu apvienošana izkliedētā veidā un atbalstīs gan homogēnu, gan heterogēnu karšu apvienošanas algoritmu izmantošanu, no kuriem vismaz viens algoritms tiks izstrādāts projekta ietvaros. Projekta rezultāts būs arī izstrādāta un turpmākiem pētījumiem un demonstrācijām izmantojama heterogēna daudzu robotu sistēma.

Atslēgas vārdi: Robotu karšu sastādīšana, Robotu karšu apvienošana, Heterogēnas robotu sistēmas, Daudzu robotu sistēmas

Rezultāti:

  • Identificētas izstrādājamo robotu konfigurācijas un izstrādāti to projektējumi.
  • Izanalizētas heterogēnu karšu sastādīšanas un apvienošanas metodes un sagatavots apskats.
  • Projekta ietvaros izstrādājamās daudzu robotu sistēmas projektējuma izstrāde un specifisku robotu sensoru konfigurācijas un citas aparatūras izvēle. >Komponenšu iegādes iespēju, esošo resursu izmantošanas iespēju un aptuveno izmaksu analīze.
  • Veikta algoritmu izpēte līniju un stūra punktu iezīmju izguvei no metriskām kartēm un analizētas esošās iespējas iezīmju karšu pārveidošanai metriskās aizņemtības režģu kartēs
  • Izstrādāts neironu tīklos balstīts algoritms, kas ir paredzēts automātiskai aizņemtības režģu karšu precizitātes novērtēšanai
  • Izveidots video materiāls par pēcdoktorantūras pētījuma projekta tēmu.
  • Izveidoti heterogēnu karšu apvienošanas algoritmi - Milestone M3 atskaite “Heterogēni karšu apvienošanas algoritmi”(M3 atskaite).
  • Izveidota un uzstādīta programmatūra TurtleBot robota karšu sastādīšanas sistēmas vajadzībām.
  • Karšu apvienošanas metodes paplašināšana izkliedētu robotu gadījumam. >Algoritmu adaptācija, specifisku problēmu risināšana.
  • Iesniegta atskaite “At least two robotic platforms prepared for implementation of map merging” (nodevums D2.1).
  • Log failu nolasīšanas un apstrādes funkcionalitātes īstenošana.
  • Karšu kvalitātes novērtēšanas īstenošana prototipā.
  • Hjū spektra karšu apvienošanas metodes īstenošana, asimetriskas vairāklīmeņu karšu apvienošanas realizācija.

Publikācijas:

  • Sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts “Heterogeneous Map Merging: State of the Art” A2IC 2018 konferencei Barselonā 21.-23.11.2018. (nodevums D1.1).
  • Sagatavots un iesniegts raksts “QUALITY EVALUATION OF THE OCCUPANCY GRIDS WITHOUT GROUND TRUTH MAPS” konferences ICAART 2020 rakstu krājumam.
  • Sagatavots un iesniegts raksts publicēšanai žurnālā "Robotics": I.Andersone "Asymmetric Fusion of Heterogeneous Occupancy Grid Maps".

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Uzstāšanās “Eiropas Zinātnieku nakts 2018” ietvaros ar populārzinātnisku prezentāciju “Heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās ”Ievadpētījuma rezultāti prezentēti “A2IC” konferencē Barselonā, Spānijā (21.-23.novembris, 2018), tēma “Heterogeneous map merging: State of the art”.
  • Tīklošanās konferences “ICT 2018: Imagine Digital – Connect Europe” ietvaros (4.-6.decembris, 2018, Vīne, Austrija).
  • Mobilitāte un tīklošanās ar AS CDP Technologies un Norvēģijas Zinātnes un Tehnoloģiju universitātes pārstāvjiem (5.-7. marts, Norvēģija, Olisunde un Tronheima).
  • Dalība ICT 2019:Proposers` day  tīklošanās pasākuma ietvaros (Somija, Helsinki 18.-21.09.2019.).
  • Konferences ICAART 2020 apmeklējums ar referātu “Quality evaluation of the Occupancy Grids without Ground Truth Maps” (Malta, Valleta 21.-24.02.2020.).

Informācija atjaunota 14.08.2020.

Notikumos sakņota datorredze lauksaimniecības robotiem un droniem
Projekta nosaukums: «Notikumos sakņota datorredze lauksaimniecības robotiem un droniem»
 
Projekta nosaukums angļu valodā:  «Event-Based Vision for Agricultural Robots and Drones»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andrejs Zujevs
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Agris Ņikitenko
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/334
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/77
 
Projekta īstenošanas vieta: Lietišķo datorsistēmu institūta Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra
 
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 31.10.2021 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Notikumos sakņotas kameras (event-based, no angļu val.), ko sauc arī par “silīciju tīklenēm” ir alternatīvas, lai pārvarētu ierobežojumus standarta kamerām. Notikumos sakņotas kameras imitē acs tīklenes darbības principu. Tā vietā lai pārraidītu visus pikseļus no attēla sensora, tiek pārraidīti tikai tie pikseļi (notikumi), kuru spilgtums mainījies par noteiktu spilgtuma sliekšņa vērtību, pieaugot pozitīvi vai negatīvi. Notikumu sakņotas kameras ir energoefektīvas, ātras (katrs pikselis tiek zīmogots ar mikro sekundes izšķirtspēju un asinhroni pārraidīts tālākai datu apstrādei), nodrošina lielu dinamisko diapazonu 140 dB (salīdzinājuma ar standarta kamerām - 60 dB).Notikumos sakņotām kamerām ir milzīgs potenciāls to pielietošanai lauksaimniecības robotos un dronos, kur viens no būtiskajiem tehnoloģiskiem ierobežojumiem ir spēja sevi lokalizēt ārējā vidē. Tam tiek izmantoti dažāda tipa sensori, t.sk. arī standarta kameras, tomēr to precizitātē un sensoru datu apstrādes laiks un nepieciešama skaitļošanas kapacitāte ir galvenie ierobežojumi autonomu mobilo robotizētu sistēmu ieviešanai dzīvē, t.sk. arī dronu.Vizuālā odometrija (VO) ļauj noteikt robota pozīcijas izmaiņas laikā, tikai izmantojot secīgus kadrus no vienas vai vairākām kamerām. VO ir precīzāka nekā kinemātiskā, bet diemžēl skaitļošanas resursu prasīga. Tā kā notikumos sakņotas kameras ir jauna tehnoloģija, ir maz pētījumu saistībā ar to izmantošanu un pielietošanu VO uzdevumos, jo datorredzes algoritmi, kas tika izstrādāti un pētīti pēdējo divu dekāžu laikā nav domāti darbam ar šāda tipa kameru datiem. Tāpēc ir nepieciešami pavisam jauni algoritmi kā apstrādāt notikumos sakņotas kameru datus. Līdz ar to pētījumu skaits šajā virzienā ir pavisam neliels, bet no otrās puses ārkārtīgi inovatīvs. VO algoritmu pielietojums lauksaimniecības robotos un dronos, kur izmanto notikumos sakņoto datorredzi, līdz šim netika pētīts.
 
Pētniecības pieteikuma mērķis - izpētīt jaunākos/pēdējos VO algoritmus, kas domāti notikumos sakņotām kamerām, pielietojot tos dažāda tipa lauksaimniecības vidēs, ar mērķi noteikt mobilā robota/drona pašreizējo pozīciju un aprēķināt scēnas dziļuma karti.
 
Pētījuma mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi galvenie uzdevumi/aktivitātes:
1) iegūt datu kopu no dažāda tipa lauksaimniecības vidēm to tālākai novērtēšanai un apstrādei, izmantojot mobilo robota platformu un dronu;
2) novērtēt un izanalizēt jaunākos/pēdējos VO algoritmus, izmantojot datu kopu, kura tiks izveidota robotam un/vai dronam atrodoties dažādās lauksaimniecības vidēs (piemēram, siltumnīcā, labības laukā, mežā, koku plantācijā u.c), ar mērķi noteikt mobilā robota/drona pašreizējo pozīciju un aprēķināt scēnas dziļuma karti;
3) identificēt/noteikt potenciālus notikumos sakņotas kameras pielietojuma veidus lauksaimniecības aktivitātēs;
4) piedāvāt ieteikumus vai izstrādāt jaunākos algoritmus VO (izmantojot notikumos sakņoto kameru) tālākai attīstībai un izmantošanai lauksaimniecības robotos un dronos.
 

Atslēgas vārdi: dinamiskais vizuālais sensors, vizuālā odometrija, mobilie roboti, datorredze

Rezultāti: 

  • Veikta zinātnisko publikāciju meklēšana un apkopošana par vizuālās odometrijas algoritmiem un to darbības principiem.
  • Veikti mobilās robotu platformas (RMP) pilnveidojumi (mehānika), lai to sagatavotu DVS sensora un citu sensoru uzstādīšanai uz tās. Sagatavots sensoru kopējās arhitektūras uzmetums.
  • Implementēti inerciālā mērījumu sensora kalibrācijas algoritmi. 
  • Uzsākta sensoru kopas arhitektūras izstrāde un programmatūras izstrāde sensoru kopas datu ierakstīšanai.
  • Sagatavots un pieņemts publicēšanai zinātnisks raksts  A. Zujevs, V. Vecins, A. Korsunovs. “A Method for Static and Dynamic Interval Detection within the IMU Calibration Procedure” starptautiskās konferences ICINCO2019 materiālos.
  • Veikta vizuālās odometrijas algoritmu darbības principu  izpēte.
  • Apskatītas un apkopotas datu kopu izveides prasības,  principi un pieejas, kā arī mobilās robotu platformas un drona modificēšana sensoru kopas iekārtu integrācijai. 
  • Dalība starptautiskajā konferencē ICINCO2019 ar rakstu un prezentāciju. Konferences sekcijas vadīšana - “Nelineārie signāli un sistēmas”. 
  • Dalība starptautiskajā konferencē ECMR2019 (European Conference on Mobile Robots, 2019) (03.09.19. – 08.09.19.), Prāgā, Čehijā.
  • Dalība 30. starptautiskajā konferencē BMVC2019 (British Machine Vision Conference, 2019) (08.09.19. – 13.09.19.), Kārdifā, Lielbritānijā. 
  • Zinātniskā raksta sagatavošana un iesniegšana konferencei ICRA2020 (International Conference on Robotics and Automation) par laika sinhronizācijas problemātiku. 
  • Veikti sagatavošanas darbi sensoru datu ierakstīšanai no dažādām lauksaimniecības vidēm, izmantojot robotu mobilo platformu un/vai dronu. 
  • Saņemts ziņojums par iepriekšēji sagatavotā un iesniegtā zinātniskā raksta apstiprināšanu top-3 pasaules līmeņa robotikas un automatizācijas konferencei - International Conference on Robotics and Automation (ICRA 2020).
  • Pieņemts publicēšanai raksts Osadcuks, V., Pudzs, M., Zujevs, A., Pecka, A. Ardavs, A. Clock-based time synchronization for an event-based camera dataset acquisition platform. International Conference on Robotics and Automation, 2020.
  • Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē ICRA2020 tiešsaistes režīmā ar prezentāciju.
  • Zinātniskā raksta sagatavošana par laika sinhronizācijas precizitātes vizuālo validāciju.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte

Acu sekošanas sistēmu un iegūto datu pielietojumi studējošo uzvedības trajektoriju modeļa izstrādē

Projekta nosaukums: «Acu sekošanas sistēmu un iegūto datu pielietojumi studējošo uzvedības trajektoriju modeļa izstrādē»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Eye tracking system applications and utilization of gaze data in students behaviour trajectory model development»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Gorbunovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc.prof. Atis Kapenieks

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/042

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/3

Projekta īstenošanas vieta: Tālmācības studiju centrs

Projekta īstenošanas periods: 01.08.2018 līdz 31.07.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izpētīt informācijas sistēmu lietotāju pielietotās uzvedības stratēģijas e-mācību materiālu apguves gaitā un attīstīt viedo tehnoloģisko mācīšanās un mācīšanas modeli, eksperimentālu vidi, lai nodrošinātu efektīvu zināšanu pārnesi, izmantojot adaptīvās pieejas daudzplatformu mācību vadības sistēmu un daudzekrānu mācību satura arhitektūras attīstībā.

Plānotie galvenie rezultāti:
1) vismaz divas publikācijas indeksētas SCOPUS vai Thomson Reuters Web of Science datu bāzē;
2) mācīšanās un mācīšanas tehnoloģiskais modelis, kas balstīts uz lietotāju uzvedības īpatnību atpazīšanu

Atslēgas vārdi: acu sekošana, skatiena dati, daudzekrānu apmācība, tehnoloģiskā mācīšanās, lietotāju uzvedības modeļi

Rezultāti:

  • Uzsākta zinātniskās literatūras avotu atlase un izpēte, acu skatiena fiksēšanas un datu analīzes sistēmu tehnisko prasību izvērtēšana. 
  • Nodots D1.1. projekta periodiskais pārskats. 
  • Iesniegts D1.2 projekta vidusposma pārskats.
  • Nodota atskaite par jaunākajiem inovatīvajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem lietotāju pieredzes atpazīšanā / acu sekošanas iekārtu iepazīšanā (D2.1).
  • Iesniegts  D1.3 projekta periodiskais pārskats - 2.

Publikācijas:

  • A.Gorbunovs, Z.Timsans, I.Grada. “Eye-tracking introduction considerations in vestibular telerehabilitation in Latvia” Periodicals of Engineering and Natural Sciences, Vol.7, No.1. pp.177-186, June 2019, ISSN 2303-4521, doi: 10.21533/pen, Available online at: http://pen.ius.edu.ba/index.php/pen/article/view/354/252.
  • Iesniegts raksts publicēšanai A.Gorbunovs "The Review on Eye Tracking Application in Educational Settings" žurnālā “Baltic Journal of Modern Computing”.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Sagatavots ziņojums RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā «E-Studiju Tehnoloģijas» A.Gorbunovs. «Postural balance assessment system linking considerations with eye movement and gaze blip tools» («Posturālā līdzsvara novērtēšanas sistēmas sasaistes apsvērumi ar acu kustību un skata fiksēšanas instrumentiem»).
  • Dalība informācijas tehnoloģiju forumā ICT Proposers' Day 2018: Imagine Digital - Connect Europe, Vīne, Austrija, 4.-6. decembris, 2018.
  • Dalība tīklošanās forumā “Learning Technologies” Londona, Lielbritānija, 13.-14.02.2019.
  • Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē ICCMIT’19 (International Conference on Communication, Management and Information Technology) Vīne, Asutrija, 26.-28.03.2019., sniedzot ziņojumu “Eye-tracking introduction considerations in vestibular telerehabilitation in Latvia” par pētījuma rezultātiem.
  • Dalība starptautiskajā konferencē "Integration Issues of Miniaturized Systems", Barselona, Spānija, 10.-11.04.2019.
  • Piedalīšanās mobilitātes pasākumā - galvas smadzeņu elektrisko potenciālu (bioelektrisko potenciālu) reģistrēšanas metodes apgūšanā elektroencefalogrāfa (EEG) ražotāja kompānijā “Gtec medical engineering GmbH” (Schiedlberg, Austrijā) 2019.gada 20.-21.maijā. Iegūtas sākotnējās zināšanas par RTU iegādātās biosignālu apstrādes un novērtēšanas sistēmas (wireless EEG system) g.Nautilus © pielietojuma iespējām personu bioaktivitāšu noteikšanā.
  • Dalība semināros, paneļdiskusijās un tīklošanās United Communication and Collaboration (UCC) konsorcija organizētajā forumā “UC Expo – Smarter Collaboration” (konferences semināros un izstādē) Londonā, 2019.gada 15.-16.maijā.
  • Tīklošanās ECSEL (Electronic Components and Systems for European Leadership) JU (Joint Undertaking) 2019.gada simpozijā, Bukaretsē, 2019.gada 17.-18.jūnijā.
  • RTU E-studiju tehnoloģiju un humanirāro zinātņu fakultātes (ETHZF) Zinātniskās komisijas sēdē 17.07.2019., kurā piedalījās arī ETHZF doktoranti, ziņoju par sava pēcdoktorantūras projekta attīstības gaitu.
  • Piedalīšanās atklātajā lekcijā “Using eye-tracking on researching reading behavior on paper and screen” Vasaras skolas "Second Baltic Summer School of Digital Humanities (BSSDH 2019)" ietvaros, 24.07.2019., Rīgā
  • Dalība starptautiskajā konferencē  CHIRA-2019 (International Conference on Computer-Human Interaction Research and Applications) 21.09.2019.
  • Mobilitātes vizīte Beļģijā,  dalība zināšanu apguvē un apmaiņā darbnīcā “Workshop on Smart Bioelectronic and Wearable Systems" (Brisele, 21.-24.10.2019.)
  • Mobilitātes vizīte Kauņas Tehnoloģiju Universitātē (KTU), zināšanu pārnese un apmaiņa, kā arī tīklošanās aktivitātes KTU Informātikas fakultātē, Tālmācības Tehnoloģiju centrā, Virtuālās realitātes un Papildinātās realitātes (VR & AR) Laboratorijā, Lietišķās informātikas departamentā, Biomedicīnas Inženierijas institūtā,  Sociālo zinātņu, mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē (Lietuva, 13.-14.02.2020.)
  • Informātikas fakultātē KTU akadēmiskajam un zinātniskajam personālam vadīts zinātniskais seminārs “Technologies to Enhance Instructional Design”, iekļaujot acu kustību noteikšanas aktualitātes un iespējamās sadarbības jomas (Lietuva 14.02.2020.)
  • Tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Egilu Leščinski Zemessardzes štābā un atbildīgajiem par zemessargu mācību procesa organizēšanu, nodrošināšanu un kontroli, pārrunājot e-studiju un datorizēto apmācību procesa novērtēšanas tehnoloģiju (t.sk. datu analīzi par lietotāju acu kustībām tālmācības gaitā / uzmanības pievēršanu e-mācību materiāliem) ieviešanu un attīstīšanu Zemessardzē (18.02.2020.)
  • Dalība PfPC ADL (Advanced Distributed Learning) darba grupas darbnīcā – labās prakses un tīklošanās aktivitātes (Vācija, Minhene 23.-26.09.2020.

Informācija atjaunota 13.11.2020.

E-studiju tehnoloģiju pētījumi «spaced learning» situācijās

Projekta nosaukums: «E-studiju tehnoloģiju pētījumi «spaced learning» situācijās»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Spaced Learning Efficiency Research in E-learning»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jānis Kapenieks

Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc.prof. Atis Kapenieks

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/156

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/121

Projekta īstenošanas vieta: Tālmācības studiju centrs

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019 līdz 31.12.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētījuma zinātniskais mērķis ir augsta līmeņa informācijas sistēmas radīšana, lai attīstītu inovatīvu e-mācību metodoloģiju būtiskai inženierzinātņu orientētu STEM zināšanu apguves efektivitātes paaugstināšanai augstskolās un profesionālās izglītības iestādēs. Inovatīvā metodoloģija uzlabos instrukcionālās apguves un radošās darbības prasmes. Tā tiks īstenota, kombinējot e-mācību un klātienes mācību procesa metodes atbilstoši "Spaced e-Learning" (mācīšanās ar intervāliem) principiem, kas balstās uz metakognitīvajām prasmēm un intervālu efektu (spacing effect).

Pētījuma ietvaros tiks veikti sekojoši uzdevumi:

  1. Detalizēta esošās situācijas izpēte Spaced learning lietojumu pētījumiem e-studiju vidē saistībā ar to atbilstību mūsdienīgas izglītības vajadzībām;
  2. “Spaced Learning” mācību metodei atbilstošas e-studiju vides izveide,
  3. Metodikas izstrāde metodes izmantošanai instrukcionālu zināšanu apguvei inženierzinātņu apguvē augstskolas un profesionālās izglītības mācību kursos,
  4. metodikas izstrāde radošās darbības prasmju un motivācijas attīstīšanai Space Learning metodes ietvaros,
  5. radīta inovatīva augsta līmeņa informācijas sistēma Living Lab ietvaros, lai identificētu pasākumus, kas izriet no lietotāja uzvedības "Spaced e-Learning" situācijās,
  6. salīdzināti mācību rezultāti konvencionālo e-studiju metožu un “Spaced Learning” metodes izmantošanas gadījumos,
  7. izvērtēti apguves rezultāti atbilstoši nākotnē nepieciešamo kompetenču ietvaram un
  8. veikts izglītības darbības pētījums ar mērķi atrast efektīvākos metodiskos risinājumi, pilnveidojot e-studiju vidi un mācību metodiku, balstoties uz lietotāja uzvedības pētījumiem.

Atslēgas vārdi: e-mācīšanās, "Spaced learning", lielie dati, dzīvā laboratorija

Rezultāti:

  • “State of the arts" izpēte un praktisko risinājumu iespējas "spaced learning" situācijās. 
  • ICT praktiskie risinājumi datu izguvei "spaced learning" pētījumiem. 
  • “State of the arts” izpēte reālās “spaced learning” situācijās studijās MOOC tipa e-studiju vidē, atbilstoši studentu viedokļiem un iepriekšējai pieredzei.
  • Iesniegts nodevums D1.2. Spaced e-Learning methodology.
  • Iesniegts vidustermiņa ziņojums.
    Iesniegts pilnveidots nodevums D1.1 (State of the arts).

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Tīklošanās pasākums Digital Excellence Forum @ ICT Proposers' Day 2019 ar FLAG–ERA JTC 2016 partneriem Helsinkos (18.-20.09.2019.).
  • Mobilitātes pasākuma apmeklēšana Brašovas Transilvānijas universitātē (15.-18.10.2019.).
  • Sniegta prezentācija par projekta progresu HTZF Zinātnes komisijai (Rīga, 11.09.2020.)

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte

Pilnīgi optiskā signālu atjaunošana pielietojot nelineāros optiskos efektus

Projekta nosaukums: «Pilnīgi optiskā signālu atjaunošana pielietojot nelineāros optiskos efektus»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «All-optical Signal Regeneration Using Nonlinear Optical Effects»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andis Supe

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jurģis Poriņš

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/151

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/292

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta pētniecības joma ir saistīta ar optiskajā pārraidē radītajiem signālu traucējumiem, to atjaunošanas paņēmienu izpēti un jaunas optiskā reģeneratora tehnoloģijas izstrādi, kura nodrošinās pārraides kvalitātes uzlabošanos. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt pilnīgi optisku signālu atjaunošanas tehnoloģiju, kas ietver pielietojamību vienkanāla un daudzkanālu šķiedru optiskās pārraides sistēmās. Plānotās projekta darbības ietver optisko traucējumu avotu un šobrīd izmantoto kā arī pētījumu stadijā esošo amplitūdas un fāzes modulētu signālu reģeneratoru izpēti, lai analītisku un eksperimentālu pētījumu rezultātā uzlabotu reģeneratoru darbību, ņemot vērā atjaunojamo signālu, optisko šķiedru un pārraides sistēmas parametru ietekmi. Sagaidāmais rezultāts ir jauna pilnīgi optiska signālu atjaunošanas tehnoloģija, kas ir pielietojama vienkanāla un daudzkanālu pārraides sistēmās. Projekts ietver arī mobilitāti ārzemju zinātniskajā institūcijā.

Ilgtermiņa pētniecības aktivitātes vērstas uz eksperimentālu esošo tehnoloģiju pilnveidošanu un jaunu izstrādi, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko intensīva stratēģija projekta zināšanu izplatīšanai un tehnoloģiju pārnesei (publikācijas, tehnoloģijas, patentu pieteikumi).

Atslēgas vārdi: šķiedru optikas pārraides sistēmas, optisko signālu traucējumi, nelineārā šķiedru optika, pilnīgi optiskā signālu atjaunošana

Rezultāti:

  • Sagatavota zinātniskā atskaite par dažādu optisko modulācijas formātu noturību pret trokšņiem vienkanāla un daudzkanālu pārraides sistēmās;
  • Sagatavota zinātniskā atskaite par dažādām optiskās atjaunošanas tehnoloģijām un to pielietojumu.
  • Pilnveidots optisko šķiedru datorsimulācijas programmas modelis un izveidota optisko signālu reģeneratoru novērtēšanas simulācijas shēma datorprogrammā Synopsys OptSim.
  • Sagatavota zinātniskā atskaite par uz izstrādāto simulācijas shēmu balstītu reģeneratora testu garām pārraides sistēmām.
  • Sagatavota zinātniskā atskaite par optisko signālu 3R reģeneratora datorsimulācijas modeļa darbības novērtējumu.
  • Simulācijas shēmas izveide datorprogrammā Synopsys OptSim un parametru pielāgošana laboratorijā pieejamajām komponentēm optisko signālu reģeneratoru novērtēšanai WDM sistēmā.
  • Eksperimentāla 3R reģeneratora modeļa izveide RTU Telekomunikāciju institūta “Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā”. Nomērīti optisko polarizatoru parametri un izveidoti polarizācijas kontrolieri.
  • Novērtēti pumpējošo lāzeru un paaugstinātas nelinearitātes optiskās šķiedras saslēgšanas risinājumi, kā arī nomērīti optisko signālu spektri, lai veiktu salīdzināšanu ar datorsimulācijās iegūtajiem rezultātiem no WP2.
  • Nodota atskaite D3.1 (Report on experimentally created and optimized reconfigurable 2R and 3R regenerator models).

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Aveiro Universitātē, Aveiro, Portugāle, 15.-29. aprīlis, 2018.
  • Projekta rezultāti prezentēti RTU 59. starptautiskajā zinātniskajā konferencē: N.Osis, A.Supe, V.Bobrovs. “EDFA Amplifier Operating Analysis and Application of WDM Communication Systems”, 12.10.2018, Rīga.
  • Dalība konferencē PIERS 2019 ar stenda referātu “Modeling of Distorted Optical Signals in Long Haul Transmission Systems” , Roma, Itālija 16.-20.06.2019. (www.piers.org/piers2019Rome/programfinal.php).
  • Apmeklēts 2. Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forums “5G Techritory”, kas notika Rīgā 27. – 29.11.2019.
  • Mobilitātes aktivitāte pie sadarbības partnera: Aveiro Universitātes Telekomunikāciju institūts (Portugāle 14.-24.01.2020.).
  • Apmeklēta IEEE Latvijas nodaļas un IEEE COM/MTT/AP biedrību apvienotās filiāles organizēta vieslekcija par mūsdienīgu antenu projektēšanu, ko vadīja Dr. Oscar Quevedo-Teruel no Karaliskā Tehnoloģiju institūta.
  • Dalība virtuālajā konferencē CSNDSP 2020 ar prezentāciju (20.-22.jūlijs, 2020).

Publikācijas:

  • Lavrinoviča, I., Supe, A., Poriņš, J. Experimental Measurement of Erbium-doped Optical Fibre Characteristics for EDFA Performance Optimization. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2019, Vol.56, No.2, 33.-41.lpp. ISSN 0868-8257. Pieejams: doi:10.2478/lpts-2019-0011
  • Iesniegts publicēšanai raksts “Modeling of Distorted Optical Signals in Long Haul Transmission Systems” konferences PIERS 2019 rakstu krājumā.
  • Iesniegts publicēšanai raksts K.Zaķis, A.Supe “Application of Phase-sensitive Fiber Optic Parametric Amplifier in Phase Modulated Signal Regeneration” konferences PIERS 2019 in Xiamen pilna teksta rakstu krājumā   (https://ieeexplore.ieee.org/document/9021568).
  • Iesniegts publicēšanai raksts K.Zaķis, A.Supe “Recent Developments in All-Optical Signal Regeneration Based on Phase-Sensitive Parametric Amplification ” konferences CSNDSP 2020 pilna teksta rakstu krājumā

Informācija atjaunota 14.08.2020.

Nākamās paaudzes ātrdarbīgas šķiedru optiskās piekļuves sistēmas (NG-FAST)

Projekta nosaukums: «Nākamās paaudzes ātrdarbīgas šķiedru optiskās piekļuves sistēmas (NG-FAST)»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Next-Generation High-Speed Fiber Optical Access Systems (NG-FAST)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Sandis Spolītis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vjačeslavs Bobrovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/044

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/319

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projektā uzmanība tiek vērsta uz ātrdarbīgu šķiedru optisko piekļuves sistēmu izstrādi, kuras būs spektrāli efektīvākas un potenciāli spēs nodrošināt lielākus datu pārraides ātrumus. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt augstākas veiktspējas datu pārraides tehnoloģijas, iekļaujot kompleksus risinājumus tiešas uztveršanas šķiedu optiskajiem piekļuves tīkliem ar daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācijas (M-PAM) formātu.

Plānotās projekta darbības ietver līdz 16 līmeņu PAM modulācijas formātu un signālu spektrālās sagriešanas metodes izpēti, uzlabojot ātrdarbīgu optisko piekļuves tīklu infrastruktūras izmantošanu un vienkāršojot šo tīklu arhitektūru. Sagaidāmie rezultāti sevī ietver jaunas, energoefektīvas, spektrāli un izmaksu ziņā efektīvas viļņgarumdales blīvētas šķiedru optiskās piekļuves sistēmu tehnoloģijas, kuru pamatā ir PAM-4, PAM-8 un PAM-16 signāla modulācijas formāti.

Projekts ietver arī mobilitāti ārzemju zinātniskā institūcijā (Eindhovenas Tehniskās universitātes (TU/e) Fotonikas integrācijas institūta (IPI) Fotonikas tehnoloģiju integrācijas centrā (PITC)). Projekta ietvarā veiktās ilgtermiņa pētniecības aktivitātes ir vērstas uz eksperimentālu esošo tehnoloģiju pilnveidošanu un jaunu izstrādi, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko intensīva stratēģija projekta zināšanu izplatīšanai un tehnoloģiju pārnesei (publikācijas, tehnoloģijas, patentu pieteikumi).

Atslēgas vārdi: šķiedru optiskās piekļuves sistēmas, daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācija, signālu spektrālā sagriešana, viļņgarumdales blīvēšana, pasīvie optiskie tīkli

Rezultāti:

  • Sagatavota zinātniskā atskaite par optiskajiem modulācijas formātiem WDM optiskajām piekļuves sistēmām.
  • Sagtavota zinātniskā atskaite par izvēlēto optisko modulācija formāta risinājumu un priekšizpētes rezultātiem.
  • Darbs pie padziļināta PAM-4 optiskā signāla modulācijas formāta pielietojuma un tā veiktspējas izpētes atkarībā no sistēmas frekvenču caurlaides joslas un MZM optiskā modulatora amplitūdas-frekvenču pārvades raksturlīknes, realizējot simulācijas modeli ātrdarbīgos optiskajos piekļuves tīklos.
  • Darbs pie detalizētas, augstāku signāla līmeņu skaita (PAM-8 un PAM-16) daudzlīmeņu optiskā signāla modulācijas formātu izpētes un to darbības novērtējuma, realizējot ātrdarbīgu optisko piekļuves tīklu matemātisko simulācijas modeli, kā arī tika pētīta šādu optisko piekļuves tīklu un piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru tīklu savietojamība, lai nodrošinātu radio signālu pārraidi tajos.
  • Sagatavots projektā paredzētais nodevums D2.1, kas sevī ietver iegūtos pētījumu rezultātus un analīzi par optisko piekļuves sistēmu darbības uzlabošanas metodēm, izmantojot PAM-4 līdz PAM-16 modulācijas formātus.
  • Darbs pie nodevuma D2.2 “Zemas sarežģītības un uzlabotas veiktspējas M-PAM pārraides sistēmas tehnoloģija optiskajiem piekļuves tīkliem”, kas apraksta projektā izstrādāto jauno tehnoloģiju izveides.
  • Darbs pie zinātniskās atskaites D3.1 “Spektrālās sagriešanas tehnikas integrāciju ar M-PAM šķiedru optiskajām piekļuves sistēmām”, kur tiek novērtas šādas tehnikas integrācijas jeb apvienošanas iespējas M-PAM piekļuves pārraides sistēmās izstrādes.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Eindhovenas Tehniskajā universitātē, Nīderlande, 10.-21. aprīlis, 2018.
  • Dalība starptautiskā konferencē «SoftCOM 2018» (13.09.2018.-15.09.2018., Splita, Horvātija) ar referātu «Considering of PAM-4, DB, NRZ and RZ for Implementation in Next-Generation PONs»
  • Dalība IEEE atbalstītā starptautiskā konferencē «RTUWO 2018» konferencē (15.11.2018 - 16.11.2018, Rīga, Latvija)
  • Mobilitātes un tīklošanās vizīte pie sadarbības partnera Eindhovenas Tehniskās universitātes Fotonikas integrācijas institūta Fotonikas tehnoloģiju integrācijas centrā, Nīderlande, 9.-20.aprīlis, 2019.
  • Dalība IEEE atbalstītā “PIERS 2019” konferencē ar stenda referātiem (16.06.2019 – 20.06.2019, Roma, Itālija).
  • Dalība populārzinātniskā seminārā, kur pēcdoktorants iepazīstināja doktorantus un citus interesentus ar savu pētījumu tematiku.
  • Dalība zinātniskā konferencē “IEEE 5G Pasaules Forums” (WF-5G) Drēzdenē, Vācijā.
  • No 28.11.2019 līdz 29.11.2019 (Rīgā, Latvijā) piedalīšanās otrajā ikgadējā Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā “5G Techritory”. 
  • 2020.g.septembrī organizēts seminārs par NG-FAST pēcdoktorantūras pētījumu projektu tematiku, atklājumiem un rezultātiem.

Publikācijas:

  • Spolītis, S., Kurbatska, I., Bobrovs, V. «Considering of PAM-4, DB, NRZ and RZ for Implementation in Next-Generation PONs.» No: Proceedings of the 26th International Conference on Software, Telecommunications and Computer Networks (SoftCom 2018), Horvātija, Split, 13.-15. septembris, 2018. Split: FESB, University of Split, 2018, 70.-75.lpp. ISBN 978-1-5386-6770-5.
  • Spolītis, S., Kurbatska, I., Bobrovs, V. «Evaluation of the Channel Spacing and Transceiver Bandwidth for PAM-4 Modulated WDM-PON». No: Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2018), Latvija, Rīga, 15.-16. novembris, 2018. Rīga: IEEE, 2018, 148.-153.lpp. ISBN 978-1-5386-0585-1.
  • Aleksejeva, M., Spolītis, S. «Research on NRZ-OOK and Duobinary Modulation formats for C and L band 25 Gbit/s WDM-PON Transmission Systems». No: Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2018), Latvija, Rīga, 15.-16. novembris, 2018. Rīga: IEEE, 2018, 144.-147.lpp. ISBN 978-1-5386-0585-1.
  • Salgals, T., Skladova, L., Vilcāne, K., Braunfelds, J., Spolītis, S. «Evaluation of 4-PAM, NRZ and Duobinary Modulation Formats Performance for Use in 20 Gbit/s DWDM-PON Optical Access Systems». No: Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2018), Latvija, Riga, 15.-16. novembris, 2018. Riga: IEEE, 2018, 134.-138.lpp. ISBN 978-1-5386-0585-1.
  • Kurbatska, I., R. Raddo, T., Braunfelds, J., Bobrovs, V., Cimoli, B., Rommel, S., Spolītis, S., Tafur Monroy, I. The Integration of 5G, PON and VLC Technologies for Ubiquitous Connectivity in Autonomous and Cooperative Systems. In: Proceedings of IEEE 5G World Forum (5GWF) 2019, Germany, Dresden, 30 Sep-2 Oct., 2019. Dresden: IEEE, 2019, pp.1-6. e-ISBN 978-1-7281-3627-1.

Sagatavoti un iesniegti publicēšanai zinātniskie raksti:

  • Ambra Korra, Toms Salgals, Jurgis Porins, Edgars Kazoks, Rozeta Miho, and Sandis Spolitis, «Performance Analysis of Cost-efficient High-speed up to 32 Gbit/s WDM-PON Next-generation Access Network with Dispersion Compensation», in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Rome, Italy, 2019, pp. 1 – 7.
  • Sandis Spolitis, Inna Kurbatska and Vjaceslavs Bobrovs, «Evaluation of the impact of MZM frequency response on BER performance of PAM-4 modulated WDM-PON», in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Rome, Italy, 2019, pp. 1 – 7. 
  • Toms Salgals, Laura Skladova, Jurgis Porins, Vjaceslavs Bobrovs and Sandis Spolitis, “Analog radio-over-fiber WDM-PON architecture for 5G millimeter-wave interface”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Rome, Italy, 2019, pp. 1 – 7.
  • T. Salgals, I. Kurbatska, V. Bobrovs, and S. Spolitis, “Research of PAM-4 Modulated WDM-PON Architecture for 5G Millimeter-wave Hybrid Photonics-wireless Interface”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Xiamen, China, 2019.
  • T. Salgals, A. Ostrovskis, A. Ipatovs, V. Bobrovs, and S. Spolitis, “Hybrid ARoF-WDM PON Infrastructure for 5G Millimeter-wave Interface and Broadband Internet Service”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Xiamen, China, 2019.

Informācija atjaunota 30.09.2020.

Datortīklu trafika vadība izmantojot mašīnapmācības paņēmienus
Projekta nosaukums: «Datortīklu trafika vadība izmantojot mašīnapmācības paņēmienus»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Computer networks traffic management using machine learning techniques»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Elans Grabs
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Ernests Pētersons
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/332
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/80
 
Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2018 līdz 30.11.2021 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Mūsdienu skaitļošanas un tīklu aparatūra ir ļoti sarežģīta un attīstīta. Tai piemīt augsta skaitļošanas veiktspēja un līdz ar to tāda aparatūra spēj veikt sarežģītas operācijas ar apstrādātiem datiem īsākajos laika intervālos. Gan datortīklu trafiks (kas nepārtraukti un eksponenciāli aug savā apjomā un daudzveidībā), gan mākslīgais intelekts ir aktuālas un ļoti plašas pētījumu sfēras. Pamatojoties uz pēdējiem sasniegumiem abās šīs sfērās, var runāt par starp-disciplinārā pētījumu virziena veidošanos, kas pielieto mašīnapmācības paņēmienus tīklu (4G/5G, Wi-Fi, Ethernet, heterogēni tīkli, sensoru tīkli, u.t.t.) trafika vadībā. Tāpat kā jebkurā citā sfērā, kur pašlaik tiek aktīvi pielietoti mašīnapmācības paņēmieni, datortīklos ir nepieciešams uzkrāt “labus” trafika datus (t.i., drošus, ar pēc iespējas lielāku daudzveidību, lielajā apjomā, u.t.t.). Ir iespējams arī simulēt (ģenerēt) tādus datus, lai veiktu sākotnējo sistēmas apmācīšanu.
 
Turpmāko apmācīšanu var papildināt ar reālajiem datiem, lai mašīnapmācības sistēma varētu tiem adaptēties un strādāt precīzāk. Lai realizētu tādu pieeju, parasti datus “marķē” tā, lai apmācīšanas posmā algoritms spētu novērtēt savas darbības pareizību. Tāda marķēšana būs nepieciešama arī datortīklu trafika datiem, un pašlaik nepastāv rīki šī mērķa sasniegšanai. Pētniecības projekta īstenošanas laikā ir paredzēts panākt, lai šis process būtu vismaz pus-automatizēts, jo datortīklu trafika dati tiks vākti visa tā izpildes laikā, kā arī pēc projekta norises.
 
Pētniecības projekta galvenais mērķis ir izstrādāt jaunās mašīnapmācības tehnikas datortīklu trafika apstrādei, gan vadu, gan bezvadu tīklos ar nolūku uzlabot kopējo tīkla veiktspēju.
 
Plānotie galvenie projekta rezultāti:
1. Pētījuma un saistīto eksperimentālo rezultātu apraksts ar datortīklu trafika datu banku, kas piemērota mašīnapmācības algoritmu apmācīšanai;
2. Izveidotais testēšanas stends mašīnapmācības veiktspējas novērtēšanai datortīklos;
3. Oriģinālās zinātniskās publikācijas, kas pieņemtas nozīmīgajos žurnālos vai konferenču pilnā teksta krājumos
 
Atslēgas vārdi: Mašīnapmācība, Datortīklu trafiks, Tīklu veiktspēja

Rezultāti:

  • Veikta mašīnapmācības metožu priekšizpēte un apguve Matlab vidē.
  • Noņemti datortīkla trafika dati 1 darbstacijā.
  • Izveidots Matlab modelis datortīkla trafika apstrādei ar neironu tīklu.
  • Klasifikatora veidošana uz neironu tīkla bāzes ar “backpropagation” apmācības algoritmu. 
  • Neironu tīkla topoloģijas izvēle un pārbaude, piemērošana atšķirīgajām trafika plūsmu klasēm. Primārā trafika apstrāde un formatēšana neironu tīklu klasifikatoram, izmantojot Wireshark programmatūru. Sekundārā trafika apstrāde un parametru izvēle, izmantojot Matlab/Octave. Regresijas neironu tīkla pilnveidošana trafika plūsmas prognozēšanai pēc uzņemtām datortīkla trafika plūsmām. 
  • Dažādu trafika veidu ģenerēšana klasifikatora apmācībai un darbības pārbaudei (WEB, failu lejuplāde, Torrent, Youtube, Internet-TV, Twitch-translācijas, u.t.t.). Faili tiek saglabāti PCAP formātā ar iespēju turpmāk filtrēt interesējošās paketes un trafika plūsmas parametrus.
  • Saglabāto datu marķēšana (klases piešķiršana) un kategorizēšana, ērtākajai izmantošanai klasifikatoru apmācībā.
  • Algoritmu pārbaudes rīka meklēšana automātiskajai algoritmu apmācībai un precizitātes pārbaudei ar iegūtajiem trafika datiem. 
  • Izplatītāko mašīnapmācības algoritmu pārbaude klasifikācijas uzdevumā ar apmācību, izmantojot uzkrātus datortīklu (WiFi savienojums) trafika failus video-plūsmas veida (klases) noteikšanai. Mašīnapmācības algoritmi ar apmācību nodrošināti izmantojot PANDAS bibliotēku Python programmēšanas valodā.
  • Iesniegts simulācijas modelis - nodevums D1.1. (Simulācijas modelis ar dažādu mašīnapmācības metožu realizāciju programmas izpildījumā (Matlab/Python)).
  • Iesniegta datu kopa – Nodevums D1.2 (Datu kopums eksperimentiem,rīku izstrāde automātiskajai vai pus-automātiskajai apmācības datu sagatavošanai).
  • Iesniegta atskaite - D1.3 (Mašīnapmācības paņēmienu pielietošanas iespējas savāktajam datortīklu trafikam).
  • Iesniegts nodevums D.2.1. (Atskaite par mašīnapmācības metožu pielietošanu ar iepriekšējo apmācību datortīklu trafikam).
  • Iesniegts nodevums D2.2 (Atskaite par mašīnapmācības metožu pielietošanu bez iepriekšējās apmācības datortīklu trafikam).
  • Iesniegts nodevums D2.3 (Report on application of Deep Learning methods and Neural networks to computer networks traffic data. Source codes of selected algorithms).

Mobilitāte un tīklošanās pasākumi:

  • Komandējums JKU Stohastikas Institūtā pieredzes iegūšanai datu sagatavošanā un mašīnapmācības algoritmu pielietošanā (Austrija 17.06.-17.07.2019.).
  • Seminārs par pēcdoktorantūras projektu, tā mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem (Rīga, 20.09.2019.).
  • Mobilitāte JKU Stohastiskas Institūtā pieredzes iegūšanai datu sagatavošanā un mašīnapmācības algoritmu pielietošanā (Austrija, Linca 20.01.-20.02.2020.).

Publikācijas:

  • Iesniegts raksts publicēšanai E. Grabs, E. Petersons, A. Ipatovs, D. Chulkovs, “Supervised Machine Learning based Classification of Video Traffic Types”, ELEKTRONIKA IR ELEKTROTECHNIKA, ISSN 1392-1215.

Informācija atjaunota 15.09.2020.

Šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu izveides risinājumi

Projekta nosaukums: «Šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu izveides risinājumi»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Anna Litviņenko

Projekta zinātniskais vadītājs: asoc. prof. Dmitrijs Pikuļins

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/345

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/89

Projekta īstenošanas vieta: Radioelektronikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta pētniecības mērķis ir liela attāluma, energoefektīvu šaurjoslas pārraides risinājumu analīze un efektivitātes novērtēšana bezvadu sensoru tīkliem ar lielu sistēmas kapacitāti. Mērķa sasniegšanai ir izvirzītas sekojošas pētniecības darbības jeb aktivitātes:

  • šaurjoslas modulācijas metožu analīze,
  • šaurjoslas bezvadu sensoru sistēmu daudzpiekļuves metožu analīze,
  • šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu darbības algoritmu un efektivitātes novērtējums,
  • šaurjoslas bezvadu sensoru sistēmu realizācijas jautājumu izpēte.

Projekta rezultātā ir plānots:

  • izveidot šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu sistēmu modeļus;
  • publicēt 4 zinātniskus rakstus, indeksētus zin. starptautiskās datu bāzēs (SCOPUS, Web of Science);
  • noteikt teorētiskās robežas šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu risinājumiem un sniegt vadlīnijas šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu sistēmu ieviešanai un ekspluatācijai;
  • izveidot jaunu datu pārraides tehnoloģiju bezvadu sensoru tīkliem;
  • iekļaut projektā iegūtos rezultātus RTU pamatstudiju un maģistrantūras studiju priekšmetos, kā arī nodrošināt iespēju izstrādāt un aizstāvēt bakalaura un maģistra darbus par doto tematiku;
  • veicināt RTU personāla kvalifikācijas celšanu, regulāri organizējot zinātniskos seminārus;
  • palielināt RTU sadarbību ar industriālajiem partneriem un tehniski orientētām Eiropas universitātēm.

Atslēgas vārdi: bezvadu sensoru tīkli (WSN), lietu internets (IoT), signālu apstrāde, šaurjoslas signāli

Informācija atjaunota: 02.01.2019.

2.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

Norit darbs pie projekta pirmās aktivitātes - šaurjoslas modulācijas shēmu analīze,  kuras ietvaros tiek veikti sekojoši uzdevumi:

  • Projektā ir analizētas un salīdzinātas bezvadu sensoru tīklu LPWAN (Low Power Wireless Area Network – Zemas jaudas teritoriālie tīkli) klases komunikāciju tehnoloģijas. 
  • Ir veikta haosa sakaru veidu priekš-izpēte un iesākta haosa ģeneratoru analīze.
  • Sagatavotas pirmā MATLAB Simulink modeļa versija priekš uz haotisko ģeneratoru balstītas LPWAN komunikācijas sistēmas.
  • Tika sagatavots zinātniskais raksts “Chaotic oscillator for LPWAN communication system”.

Informācija atjaunota: 12.06.2019.

3.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Sagatavoti un novadīti divi zinātniskie semināri pie projekta partnera Lubeck Universitāti  par projekta tematiku : “MATLAB Simulink model of  chaotic shift keying system. Performance analysis”,  “Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)” 
  • Mobilitāte un tīklošanas pasākumi pie projekta partnera Lubeck Universitātes 11.08.2019-28.08.2019, Lubeck, Vācija. 
  • Sagatavota zinātniskā publikācija “Advanced Chaos Shift Keying Based on a Modified Chua’s Circuit” un iesniegta starptautiskā pasākumā “Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications”.
  • Piedalīšanas starptautiskā meistarklases “Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications” organizācijā.

Informācija atjaunota: 12.09.2019.

4.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

  • Tika organizēta un novadīta starptautiskā meistarklase, kas veltīta mikroviļņu teorijas un tehnikas pielietojumam bezvadu sakaru sistēmās – Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications (MTTW’2019), kurā piedalījās dalībnieki no 25 valstīm (Turcija, Latvija, Lietuva, Ukraina, Ekvadora, Vācija, Austrālija, Lībija, Indija, Bulgārija, Itālija, Ēģipte, Krievija, Irāna, Kipra, Čehija, Ķīna, Irāka, Lielbritānija, Alžīrija, Spānija, Zviedrija, ASV, Grieķija, Pakistāna). Šajā meisterklasē pēcdoktorante uzstājās ar runu par modulācijas shēmai balstītas uz haotisko sinhronizāciju modificēta Čua ķēdē. 
  • Zinātniskais raksts "Advanced Chaos Shift Keying Based on a Modified Chua’s Circuit" ir publicēts un pieejams IEEE Explore un Scopus datu bāzēs. 
  • Izstrādātas vēl trīs zinātniskas publikācijas par haosa R-C ģeneratoru īpašībām, haotiskas sinhronizācijas stabilitāti un trokšņu noturību, un šo ģeneratoru pielietojuma iespējām haotiskas modulācijas izveidei bezvadu sensortīklos.

Informācija atjaunota: 27.12.2019.

5.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • Uzstāšanās ar semināru “Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)” un atklātā lekcija “Haosa teorijas pielietojums sakaru sistēmās”.
  • Zinātniskā raksta “Frequency Modulated Chaos Shift Keying System for Wireless Sensor Network” sagatavošana  un iesniegšana starptautiskā konferencē 2020 Signal Processing Workshop (SPW).

Informācija atjaunota: 08.04.2020.

6.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Veikta šaurjoslas bezvadu sensoru sistēmu daudzpiekļuves shēmu analīze (sagatavots bezvadu sensoru sistēmu tehnoloģiju salīdzinājuma tulkojums un papildinājums). 
  • Zinātniskā projekta pieteikuma sagatavošana par IoT tehnoloģiju pielietojumu medicinā. 

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Zinātnisko rakstu sagatavošana starptautiskai konferencei IEEE workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications:
  • “Experimental Study of the Impact of Component Nominal Deviations on the Stability of Vilnius Chaotic Oscillator” 
  • “Encoded Chaos Shift Keying Communication System” 
  • “Noise Immunity of Substitution Method - based Chaos Synchronization in Vilnius Oscillator”

Informācija atjaunota: 30.09.2020.

Saistītu turpvērsto kļūdu labojošo kodu izveide ātrdarbīgiem optiskajiem sakaru tīkliem (FECON)

Projekta nosaukums: «Saistītu turpvērsto kļūdu labojošo kodu izveide ātrdarbīgiem optiskajiem sakaru tīkliem (FECON)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Generation of Concatenated Forward Error Correction Codes for High-Speed Optical Communication Networks (FECON)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Svitlana Matsenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/421

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/44

Projekta īstenošanas vieta: Sakaru sistēmu Tehnoloģiju izpētes centrs

Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Saistībā ar pārraidīto datu apjoma un ātruma pieaugumu ir nepieciešams paaugstināt datu pārraides tīklu trokšņnoturību un to uzticamību. Turpvērsti kļūdu labojošie kodi (FEC) kodi ir vitāli svarīgi optiskajos sakaru tīklos, lai nodrošinātu augsti efektīvu un augsti uzticamu datu pārraidi. FEC kodi ir viena no nozīmīgākajām un izmaksu ziņā izdevīgākajām metodēm, lai uzlabotu pārraides kvalitāti (QoT), tādējādi nodrošinot arvien lielāku pakalpojumu kvalitātes (QoS) pieprasījumu. Kļūdu labojošo kodu (ECC) teorija iekļauj dažādus trokšņnoturīgus kodu tipus. Tomēr mūsdienās ir nepieciešami daudz jaudīgāki kļūdu labojošie kodi, kā, piemēram, saistītie FEC kodi. 

Pētniecības projekta mērķis ir izpētīt un izstrādāt derīgus nesaistītus/saistītus FEC kodus šķiedru optikas sakaru tīkliem (OCNs), kur arī tiek lietoti advancēti optiskā signāla modulācijas formāti, lai nodrošinātu spektrāli efektīvāku datu pārraidi. 

Sagaidāmie rezultāti ietver dažādu saistītu FEC kodu tipu izveidošanu, kas tiks paveikts ar eksistējošo kodu izpēti un šo kodu parametru analīzi (piemēram, labošanas spēja, BER raksturojumi, NCG, Q robeža, redundances koeficients. Šis projekts ietver arī ilgtermiņa izpētes aktivitātes, kas ir domātas, lai eksperimentāli uzlabotu eksistējošās tehnoloģijas, iegūtu jaunas zināšanas, radītu inovācijas, kam sekos intensīva rezultātu izplatīšanas stratēģija, tādējādi nododot iegūtās zināšanas un tehnoloģijas praktiskai realizācijai.

Projektā izstrādātajām šķiedru optisko piekļuves sistēmu tehnoloģijām, iegūtajām zināšanām un pieredzei būs augsta pievienotā vērtība un ilgtermiņa ietekme uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari, kā arī uz viedo tehnoloģiju un inženiersistēmu sektoru. Izstrādātās šķiedru optisko piekļuves sistēmu tehnoloģijas un risinājumi var tikt potenciāli attiecināmi uz «Viedo pilsētu» iniciatīvu saskaņā ar «Eiropa 2020» vadlīnijām, kur, izmantojot jaunākās IKT tehnoloģijas eksistējošie datu pārraides tīkli un pakalpojumi tiek padarīti efektīvāki, tādā veidā uzlabojot pilsētvidi, biznesa vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Plānotie rezultāti ietver 2 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī jaunas tehnoloģijas izstrādi. 

Atslēgas vārdi: optiskie sakaru tīkli (OCNs), turpvērsti kļūdu labojošie kodi (FEC), trokšņnoturība, modulācijas formāti, saistītie kodi.

Konverģento šķiedru optisko piekļuves tīklu modelēšana

Projekta nosaukums: «Konverģento šķiedru optisko piekļuves tīklu modelēšana»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Modeling of the converged Fiber Optical Access Networks (MODEL-FOAN)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inna Kurbatska

Projekta zinātniskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/406

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/96

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums

Strauji pieaugošā platjoslas lietojumprogrammu popularitāte palielina interneta lietotāju pieprasījumu attiecībā uz pārraidāmo datu apjomu. Līdz ar 5G tehnoloģijas attīstību īpaši aktuāls kļūst šķiedru optisko piekļuves tīklu pielietojums savienojumiem starp mobilā tīkla elementiem, pielietojot RoF (radio-over-fiber) tehnoloģiju. Attiecīgi pilnveidotajam piekļuves tīklam jābūt konverģentam – jāspēj nodrošināt vairāku tehnoloģiju līdzāspastāvēšanu.

Pētniecības pieteikuma mērķis ir definēt prasības konverģenta šķiedru optiskā piekļuves tīkla elementiem un paplašināt eksistējošo šķiedru optisko pārraides sistēmu simulācijas programmatūru iespējas ar jaunajiem, konverģentiem piekļuves tīkliem aktuālajiem modeļiem.

Pētniecības projekta ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu, kura gaitā tiks izstrādāti jauni, konverģentam tīklam paredzēti specifiski modeļi, tādējādi būtiski palielinot konverģento tīklu modelēšanas un tātad arī plānošanas un tālākas izpētes iespējas. Modeļus būs iespējams pielietot, lai tīkla operatori varētu izvēlēties tīkla praktiskai realizācijai piemērotākos elementus, savukārt zinātnieki un ražotāji tos varēti izmantot tīkla elementu pilnveidošanai. Pētījumā ir paredzēts izmantot nozarē atzīto VPI Design Suite simulācijas programmatūru un paplašināt tajā pieejamo elementu klāstu ar modeļiem, kas būs balstīti uz zinātniekiem, ražotājiem un tīkla operatoriem pieejamajiem datiem, kā rezultātā nodrošinot efektīvu galapatērētāju – interneta lietotāju prasības apmierinošu tīklu risinājumu izstrādi.

Projekta galvenās aktivitātes ir: konverģento optisko piekļuves tīklu realizācijas iespēju izpēte, ietekmējošo faktoru robežu noteikšana, kā arī pārraides sistēmas elementu un/vai funkcionālo bloku modeļu izstrāde, novērtējums un pielietojums konverģenta šķiedru optiskā piekļuves tīkla izpētei. Veicot pētījumu, tiks iegūti rezultāti, kas būs aktuāli konverģenta piekļuves tīkla realizācijai, kā arī tiks nodrošināti efektīvai plānošanai nepieciešami modelēšanas rīki.

Zinātniskie rezultāti tiks apkopoti 6 zinātniskās publikācijās, kas indeksētas Scopus/Web of Science datu bāzēs.

Atslēgas vārdi: piekļuves tīkls, pasīvais optiskais tīkls, modelēšana, radio-caur-šķiedru.

Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte

Viedo energosistēmu vadības un automatizācijas metodes, algoritmi un paņēmieni

Projekta nosaukums: «Viedo energosistēmu vadības un automatizācijas metodes, algoritmi un paņēmieni»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Smart energy system automatization and control methods, algorithms and techniques»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Romāns Petričenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Antans - Sauļus Sauhats

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/021

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/231

Projekta īstenošanas vieta: Enerģētikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Elektroenerģētiskajām sistēmām (EES) ir nepārtraukti jātransportē elektroenerģiju no ražošanas vietām (elektrostacijas) līdz patērētājam (privātmājas, rūpnīcas), līdz ar to EES ir jābūt efektīvām un drošām, jo avārijas rašanās var izraisīt katastrofālas sekas. Valsts valdība investē nozīmīgus līdzekļus pretavārijas aparatūras un programmatūras pilnveidošanā. Uzmanība šajā projektā tiek pievērsta optimizācijas skaitlisko un modelēšanas metožu attīstībai un pielietošanai, lai uzlabotu aktuālo problēmu risinājumus, kuras saistītas ar Latvijas energosistēmas vadību un plānošanu.

EES vadība nozīmē sekojošus mērķus:

  • ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanu;
  • drošuma līmeņa paaugstināšanu;
  • ietekmes uz ārējo vidi mazināšanu;
  • ilgtspējas palielināšanu.

Iepriekšminētie mērķi tiks izpētīti un izmantoti mērķa funkcijas formulēšanai. Latvijas energosistēmas modeļa formulēšanai un pielietošanas iespējai jāņem vērā valsts energosistēmas matemātiskais modelis, kopā ar hidroelektrostaciju (HES) un siltumelektrostaciju (TEC) optimizācijas procedūrām.

Attiecīgas elektrostacijas optimizācijas procedūras (ņemot vērā daudzus ierobežojumus (tehniskus, ekoloģiskus)) galvenie mērķi ir (1) samazināt nevēlamas sekas (izmaksas, enerģijas zudumus, kļūdas u.c.) un (2) maksimizēt vēlamus efektus (peļņu, kvalitāti, efektivitāti u.c.).

Pētījuma ietvaros ir plānots izveidot un papildināt optimizācijas ietekmes procesu datu bāzi (DB). Pēc DB izveidošanas jāizpēta procesu sakarības (korelācijas analīze). Pēc iegūtajiem datiem jāizstrādā ietekmējošā procesa (optimizācijas procedūru ietekmējošo) stohastiskais modelis, algoritmi, programmatūra. Tas dos iespēju uzbūvēt Latvijas energosistēmas un energoresursu modeļus, veikt to validāciju un koriģēšanu. Projekta noslēguma etaps ir Latvijas energosistēmas (HES+TEC) modeļa optimizācija, kā arī validācija un koriģēšana.

Pētījuma gaitā tiek plānots veikt datu analīzi, izstrādāt programmas aprakstu un par pētījuma tēmu sagatavot vismaz vienas zinātniskās monogrāfijas nodaļas melnrakstu. Plānota dalība semināros ar AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls” un AS „Augstsprieguma tīkls” pārstāvju piedalīšanos, kā arī dalība starptautiskos semināros.

Atslēgas vārdi: elektroenerģētisko sistēmu vadība, elektroenerģētisko sistēmu optimizācija, korelācijas analīze, procesu prognozēšana, viedās tehnoloģijas, plānošana, elektroenerģētisko sistēmu attīstība

Informācija atjaunota 02.02.2018.

Rezultāti:

  • Sagatavoti zinātniskie raksti konferencēm:

Petrichenko R., Sobolevsky D., Sauhats A., Short-term forecasting of district heating demand, IEEE 18th International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2nd Industrial and Commercial Power Systems Europe, 12.-15.06.2018, Palermo, Itālija
Petrichenko R., Baltputnis K, Sobolevsky D., Sauhats A., Estimating the costs of operating reserve provision by poundage hydroelectric power plants, 15th International Conference on the European Energy Market 2018, 27.-29.06.2018., Lodza, Polija.

  • Izstrādāta siltumslodzes datu korelācijas analīzes aplikācija

Informācija atjaunota 25.05.2018.

  • Divu zinātnisko publikāciju mutiska prezentācija konferencēs 2018.g. jūnijā:
    • IEEE 18th International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2nd Industrial and Commercial Power Systems Europe, Palermo, Itālija;
    • 15th International Conference on the European Energy Market 2018, Lodza, Polija
  • Datu bāzes pilnveidošana elektroenerģijas cenu, ūdens pieteces Pļaviņu HES rezervuārā un siltumslodzes prognozēšanai, korelācijas analīze starp datubāzes parametriem un rezultātu analizēšana, korelācijas analīzes aplikācijas koriģēšana

Informācija atjaunota 30.08.2018.

  • Ceturtajā pārskata periodā iesniegts raksts RTU konferences "2018 IEEE 59th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON 2018)" rakstu krājumam "Lubov Petrichenko, Antans Sauhats, Roman Petrichenko, Deniss Bezrukov, Long-Term Price Forecasting for the Cost-Benefit Analysis of Power Equipment".
  • Iesniegts raksts Viļņas konferences "6th IEEE Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering (AIEEE` 2018)" (8.-10.11.2018.) rakstu krājumam un prezentēts stenda refereāts - "Baltputnis, K., Petrichenko, R., Sobolevsky, D. Heating Demand Forecasting with Multiple Regression: Model Setup and Case Study".
  • Datu bāzes kontrole un uzturēšana elektroenerģijas cenu, ūdens pieteces Pļaviņas HES rezervuārā un siltumslodzes prognozēšanai. Korelācijas aplikācijas koriģēšana. Ūdens pieteces prognozēšanas ar mākslīgo neironu tīklu (MNT) aplikācijas realizēšana: optimālas MNT struktūras meklēšana.

Informācija atjaunota 30.11.2018.

Piektais pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)

  • Ūdens pieteces prognozēšanas ar mākslīgo neironu tīklu (MNT) aplikācijas koriģēšana.
  • Optimālas MNT struktūras meklēšana.
  • Elektroenerģijas cenu vidēja termiņa prognozēšana, rezultātu analīze un publikācijas sagatavošana starptautiskai zinātniskai konferencei: L. Petrichenko, R. Petrichenko, A. Sauhats, Feasibility study of consumers` energy storage plant, 16th International Conference on the European Energy Market, 18-20 September 2019, Ljubljana, Slovenia

Informācija atjaunota 28.02.2019.

Sestais pārskata periods 

  • Datu bāzes kontrole un uzturēšana elektroenerģijas cenu, ūdens pieteces Pļaviņas HES rezervuārā un siltumslodzes prognozēšanai.
  • Optimālas MNT struktūras meklēšana siltumslodzes un elektroenerģijas cenas prognozēšanai.
  • Elektroenerģijas cenu vidēja termiņa prognozēšana, rezultātu analīze un publikācijas sagatavošana starptautiskai zinātniskai konferencei (abstrakts tiek pieņemts). Iepriekšēju rezultātu koriģēšana. L. Petrichenko, R. Petrichenko, A. Sauhats, Feasibility study of consumers` energy storage plant, 16th International Conference on the European Energy Market, 18-20 September 2019, Ljubljana, Slovenia.
  • Darbs pie lineāras optimizācijas programmas izstrāde Daugavas HES kaskādes kompleksam.

Informācija atjaunota 31.05.2019.

Septītais pārskata periods

  • Izstrādāta Daugavas HES kaskādes optimālas ekspluatācijas programmatūra, kurā tiek izmantota lineāras programmēšanas metode. Tā pamatā ir elektroenerģijas cenas vidtermiņa prognozēšana ar mākslīgo neironu tīklu palīdzību.

Informācija atjaunota 06.09.2019.

Astotais pārskata periods

  • Realizēta programmatūra Daugavas HES kaskādes optimālai ekspluatācijai ar nelineāras programmēšanas metodes palīdzību. Kā mobilitātes rezultāts uz Kauņas Tehnoloģisko universitāti tiek sākts pētījums par Kruonis HAES (hidroakumulējoša elektrostacija) optimizētu ekspluatāciju kopā ar plānoto saules paneļu staciju būvēšanu HAES rezervuārā.

Informācija atjaunota 06.11.2019.

Devītais pārskata periods

  • Sadarbības rezultātā ar Kauņas Tehnoloģisko universitāti realizēts matemātiskais modelis, ar kuru palīdzību var aprēķināt Kruonis HAES (hidroakumulējoša elektrostacija) optimālu ekspluatāciju kopā ar plānoto peldošo saules paneļu staciju būvēšanu HAES rezervuārā, kā arī veikt tehniski ekonomiskus aprēķinus.

Informācija atjaunota 06.02.2020.

Desmitais pārskata periods

  • Sadarbības rezultātā ar Kauņas Tehnoloģisko universitāti realizēts matemātiskais modelis, ar kuru palīdzību var noteikt Kruonis HAES (hidroakumulējoša elektrostacija) optimālu ekspluatāciju kopā ar plānoto peldošo saules paneļu (PSP) staciju būvēšanu HAES rezervuārā. Kā arī tika veikti tehniski ekonomiski aprēķini. Izpētīta Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas tarifu formēšanas sistēma, meklēti optimālas tarifu vērtības un aprēķināts plānoto PSP ekspluatācijas atmaksāšanas periods.

Informācija atjaunota 30.05.2020.

Vienpadsmitais pārskata periods

  • Publikāciju rakstīšana, koriģēšana un prezentācijas sagatavošana: Roman Petrichenko, Lubov Petričenko, Karlis Baltputnis, Antans Sauhats, Saulius Gudzius, Aivaras Slivikas. Selection of the Initial State and Duration of the Planning Period in the Tasks of Managing Energy Storage Systems. 61st International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON2020) 4-7 November 2020, Riga, Latvia: http://www.conference.rtu.lv/index.html

Informācija atjaunota 31.08.2020.

Strāvas bezsensora vadības metodes izstrāde un izpēte spēka elektronikas pārveidotāju pielietojumos
Projekta nosaukums: «Strāvas bezsensora vadības metodes izstrāde un izpēte spēka elektronikas pārveidotāju pielietojumos»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Research and development of current sensorless control approach applied to power electronics converters»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Suzdaļenko
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Jānis Zaķis
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/328
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/75
 
Projekta īstenošanas vieta: Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.10.2018 līdz 30.09.2021 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt strāvas bezsensora vadības (SBV) metodi ar dažādiem spēka elektronikas pārveidotāju tipiem un topoloģijām, demonstrējot priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem strāvas vadības paņēmieniem, izvērtējot vadības sistēmas statiskās un dinamiskās īpašības, elektromagnētiskās savietojamības problēmas un piedāvātas metodes izdevīgumu pārveidotāju izbūvē.
 
Pētījuma rezultāti veicinās mūsdienu jaudas elektronikas pārveidotāja konstrukciju attīstību un ļaus sasniegt lielāko efektivitāti, svara un jaudas blīvuma parametru uzlabošanu, izmantojot uzlabotas vadības metodes. Fizikālo pārveidotāju prototipi balstīsies uz GaN un/vai SiC pusvadītāju slēdžiem, kas ļaus izmantot šo pusvadītāju materiālu priekšrocības strādājot ar augstām komutācijas frekvencēm, kas aktualizēs pētījumu veikšanu arī aizvara vadības ķēdēs, termisko problēmu un elektromagnētiskās saderības jomā.
 
Galvenie uzdevumi:
1. Aprakstīt SBV darbību strāvas pārtrauktajā un nepārtrauktajā režīmā dažādu topoloģiju AC/DC un DC/DC pārveidotājiem ar iespēju kontrolēt jaudas plūsmu divos virzienos;
2. Izpētīt parazītisko shēmas elementu un tīkla pilnās pretestības iedarbību uz SBV metodi;
3. Izpētīt LCL filtra pielietojumu ar SBV metodi;
4. Salīdzināt SBV metodi ar aperiodiskās (angl. deadbeat) un modeļa prognozētās vadības (angl. Model Predictive Control) metodi;
5. Izpētīt īssavienojuma un tīkla atslēgšanas notikumus neizmantojot strāvas sensoru.
6. Nodefinēt kombinēto SBV un tradicionālo strāvas vadības metodes pielietojuma scenārijus;
7. Publicēt 3 rakstus augstā ranga žurnālos (ar SNIP> 1) par projekta saistītām tēmām;
8. Iesniegt patenta pieteikumu par daudzfunkcionālā spēka elektronikas pārveidotāja vadības paņēmieniem.
9. Sagatavot pilno projekta atskaiti ar konkrētajiem piemēriem, kas tiks publicēta kā monogrāfija vai nodaļa monogrāfijā.

Rezultāti:
Pašlaik tiek sagatavota publikācija zinātniskajam žurnālam, strādājot pie matemātiskā pamatojuma apraksta; pārveidotāja ekvivalentās shēmas apraksta pie dažādiem tranzistoru komutācijas kombinācijas; skriptu sagatavošanas automātiskai grafiku zīmēšanai; noslēgtās sistēmas pārvades funkcijas apraksta, vadības moduļu izvēles; ka arī strāvas sakritības trajektorijas apraksta. Projekta laikā ir apmeklēti semināri “Viedās mājas un BSR projekts Green Power Electronics” un “Kāpēc saules enerģijai ir nākotne Latvijā?”, kas norisinājās LATVENERGO Energoefektivitātes centrā.

Atslēgas vārdi: Energoefektivitāte, Spēka elektronikas pārveidotāji, digitālā vadība

3.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

  • Veikti daudzlīmeņa pārveidotāja ar strāvas bezsensora vadību simulācijas modeļa vadības algoritma uzlabojumi: 
    • Līmeņu pārejas perioda saīsināšana; 
    • Strāvas vadība ievērojot uzdošanas signāla mainīgo amplitūdu; 
    • Joslas ierobežojošā filtra izmantošana strāvas amplitūdas vadības ķēdē; 
  • Uzsākta zinātniskā raksta sagatavošana ziņošanai RTUCON konferencē. 
  • Kompetences paaugstināšanas kursu apmeklēšana “OPAL-RT reālā laika simulācijas iespējas”.

4.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Sagatavots konferences raksts, kurā tika izpētīts ar datorsimulācijas palīdzību parazītisko shēmas elementu iespaids uz bezsensora vadības metodes veiktspēju. Iegūtie dati ļaus pilnveidot eksperimentāla modeļa vadību, realizējot adaptīvo mehānismu shēmas parazītisko elementu vērtību noteikšanai un to pastāvīgai novērošanai.

Informācija atjaunota 12.09.2019.

5. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

  • ELECO 2019 konferences apmeklējums ar ziņojumu “Single-loop Sensorless Current Control with Self-detection of Conduction Losses Applied to Neutral Point Clamped Multilevel Converter”;
  • Žurnalraksta “Biderectional single-loop current sensorless control applied to NPC multi-level converter considering conduction losses” sagatavošana publicēšanai IJPEDS žurnālā (SNIP>1, iesniegts recenzēšanai 2020.01.06);
  • Spēka elektronikas pārveidotāja projektēšana un tehniskās dokumentācijas izstrāde;
  • Mobilitāte Spānijā 26.10.-23.11.2019.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

6.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • Spēka elektronikas pārveidotāja lodēšana un integritātes testēšana.
  • Žurnalraksta “Biderectional single-loop current sensorless control applied to NPC multi-level converter considering conduction losses” sagatavošana publicēšanai IJPEDS žurnālā.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

7.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Dalība tiešsaistes kursos “Single Phase and Three-Phase Inverters Control”. 
  • Žurnālraksta “Biderectional single-loop current sensorless control applied to NPC multi-level converter considering conduction losses” koriģēšana saskaņā ar recenzentu komentāriem (SNIP>1).
  • Dalība “Augstāk par zemi – zemāk par sauli” tiešsaistes seminārā ekspertu lomā.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

8.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Mobilitātes pasākums Igaunijā Tallinas Tehnoloģiskajā universitātē 
  • Dalība CPE-POWERENG2020 konferencē ar ziņojumu “Study of Disturbing Factors in Current Sensorless Control Applied to NPC MLC”
  • Žurnālraksta melnraksta sagatavošana par 3 fāžu daudzlīmeņa pārveidotāja vadību bez strāvas sensoriem

Informācija atjaunota 30.09.2020.

Elektrisko tīklu projektēšanas metodes un ierīces, ievērojot viedās tehnoloģijas un tirgus apstākļus

Projekta nosaukums: «Elektrisko tīklu projektēšanas metodes un ierīces, ievērojot viedās tehnoloģijas un tirgus apstākļus»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Electrical GRID DESIGN methods and tools, considering smart technologies and market conditions»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ļubova Petričenko
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Antans - Sauļus Sauhats
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/317
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/10

Projekta īstenošanas vieta: Enerģētikas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums, klimata pārmaiņas un energoresursu pieejamības ierobežojumi ir galvenie iemesli energosistēmu pārstrukturēšanai un tirgus mehānismu pielietošanai. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunus energosistēmu darbības un vadības principus un radīt jaunas elektrisko tīklu projektēšanas prasības, kurās iekļautas jaunas izstrādes un īstenošanas metodes un algoritmi. 

Jāizmanto jaunas tehnoloģijas (viedie tīkli (VT), atjaunojamie enerģijas avoti, izkliedētā ģenerācija, uzlabotās bezvadu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas ierīces un tml.), līdzekļi, automatizācijas iekārtas un programmatūras. Tieši no jauno tehnoloģiju pielietojuma ir atkarīga līniju vadu optimāla šķērsgriezuma un transformatoru jaudas izvēle. Korekta šo parametru izvēle būtiski ietekmēs tīkla investīcijas un enerģijas zudumus tīklā. Rezultātā šāda analīze sniegs iespēju novērtēt gan ieguvumus no viedajiem risinājumiem, gan iespējamās problēmas sakarā ar to straujo attīstību (tīkla gatavība jaunām slodzēm, nepieciešamie ieguldījumi, VT ietekme uz sprieguma novirzēm, VT ietekme uz enerģijas zudumiem un elektroenerģijas cenu). 

Projekta mērķis ir radīt tīkla projektēšanas metodes un līdzekļus, ņemot vērā viedo tīklu un tirgus nosacījumus, lai sasniegtu energosistēmas efektīvu darbību, par piemēru izmantojot Latvijas sistēmu.

Galvenie uzdevumi:

  • Analizēt pilsētas rajonu slodzes blīvumu, ievērojot VT klātbūtni; aplūkot un analizēt jaunās stratēģijas un tehnoloģijas (izkliedētā ģenerācija, enerģijas uzkrāšana, tieša slodzes vadība, dinamiska cenu noteikšana, slodzes ierobežošana, viedā mērīšana un iekārtas un tml.); 
  • veikt rentabilitātes analīzi no VT ieviešanas Latvijā;
  • analizēt elektroapgādes sistēmas slodzes prognozēšanas metodes; 
  • matemātiski formulēt sadales tīkla parametru noteikšanas modelēšanas un risināšanas algoritma izvēli; 
  • radīt sadales tīkla shēmas (iekļaujot izkliedētās enerģijas saglabāšanu un atjaunīgās enerģijas ierīces);
  • izveidot elektroenerģijas lietotāju slodzes procesu bibliotēku.

Atslēgas vārdi:  viedās tehnoloģijas, elektroapgādes sistēmas, energoapgāde

1.un 2. pārskata periods:

Veikta izpēte par ražošanas procesu plānošanu un kontroles uzlabošanu energoietilpīgos uzņēmumos, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus cenu izmaiņas un enerģijas uzkrāšanas iespējas. Tika izveidots akumulatora enerģijas uzkrāšanas sistēmas (AEUS) uzlādes / izlādes cikla numura izvēles modelis, kā arī tiek izstrādātas AEUS kontroles pieejas un aprēķinātas novērstas izmaksas. Paralēli tam tiek veikts Baltijas valstu viļņu potenciāla izmaksu un ieguvumu novērtējums, ņemot vērā viļņu un cenu mainīgumu; elektriskās slodzes optimālais sadalījums, pielietojot lineārās progrāmēšanas metodes; elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un izlādes plānošana stāvvietā, ievērojot Šepli ieguvumu sadalījumu.

Informācija atjaunota 27.09.2019.

3.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

Tika veikts pasaules hidroakkumulācijas elektrisko staciju (HAES) un peldošo saules paneļu optimizācijas darba modeļu literatūras apskats. Tiek sākta Kruoņu HAES darba plānošanas optimizācija, ievērojot peldošas saules paneļa stacijas ekspluatācijas noteikumus. Paralēli tam tiek veikta pašreizējās situācijas analīze pieprasījuma un patērētāju veidu enerģijas patēriņa jomā.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

4.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

Tika izstrādāts pasaules hidroakkumulācijas elektrisko staciju (HAES) un peldošo saules paneļu optimizācijas darba modelis un veikts tehniski ekonomiskais pamatojums. Paralēli tam tiek sākta Latvijas un Lietuvas saules paneļu (no reāliem objektiem) ik stundu saražoto enerģiju datu apkopšana un bāzes veidošana. Analizēta norēķinu sistēmas ietekme uz elektrisko transportlīdzekļu attīstību.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

 5.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Sadarbība ar Okan Ozonnel profesoru no Samsun Tehniskās universitātes izstrādāts kopīgais darbs par metodiku, kas balstīta uz pārklājuma zonu, lai mainītu sadales transformatoru atrašanās vietu un jaudas parametrus.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

6.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Sadarbībā ar Okan Ozonnel profesoru no Samsun Tehniskās universitātes uzrakstīta un iesniegta kopīga publikācija “ An Efficient Methodology Based on Coverage Area to Modify Location and Power Ratings of Distribution Transformers” IEEE Transactions on Power Delivery žurnālā.
  • Dalība EEM 2020 konferencē 16.-18.septembrī

Informācija atjaunota 30.09.2020.

Multifizikālā termiskā analīze augstā drošuma dzinēja piedziņai elektrisko transportlīdzekļu lietojumā

Projekta nosaukums: «Multifizikālā termiskā analīze augstā drošuma dzinēja piedziņai elektrisko transportlīdzekļu lietojumā»

Projekta nosaukums angļu valodā: « Multi physics-Based Thermal Analysis of HighReliability Motor Drives for Electrical Vehicles»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Payam Shams Ghahfarokhi

Projekta zinātniskais vadītājs: Andrejs Podgornovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/501

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/79

Projekta īstenošanas vieta: IEEI Elektrisko mašīnu un aparātu katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2020 līdz 31.03.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt metodoloģiju un aprēķinu metodi elektriskām sinhronām mašīnām ar statora regulāro tinumu, ko atdzesē ar eļļas smidzināšanas metodi. 
Elektriskajās automašīnās elektriskajām ierīcēm ir augsts jaudas blīvums un kompakta struktūra. Līdz ar to parastās elektrisko mašīnu dzesēšanas metodes nevar nodrošināt pietiekamu siltuma pārnesi un ir nepieciešamas jaunas dzesēšanas metodes, piemēram, eļļas smidzināšanas dzesēšana. Pētījuma tematika galvenokārt koncentrējas uz termiskajiem aspektiem, tostarp pasīvo un aktīvo dzesēšanu. Tiks pētīta termiskās analīzes rīku izstrāde sinhroniem relaktances dzinējiem ar statora regulāro tinumu, ko atdzesē ar eļļas smidzināšanas metodi. Pielietojot šādu metodi varēs iegūt augstākus enerģētiskos radītājus, kā arī mazāku svaru un gabarītus.

Tiks izstrādāts analītisks siltuma modelis dažādam neatkarīgo sprauslu skaitam, ko var novietot uz vārpstas, gala vāka un korpusa, kā arī tiks nodrošināts analītisks termisks modelis šim konkrētam iepriekšējas dzesēšanas veidam, kas ļauj lietotājam izstrādāt analītisko modeli dažādām sprauslu pozīcijām, sprauslu skaitam, diametram, caurplūdumam caur sprauslām.

Plānotie rezultāti ietver dzinēja piedziņas modeļa izstrādi un 5 SCOPUS datubāzē indeksētu zinātnisko rakstu izstrādi. 

Atslēgas vārdi: matadata tinums, elektriskā mašīna, vienreizējs parametru termālais tīkls (Lumped Parameter Thermal Network), mūsdienīga dzesēšanas metode, vilces pielietojums.

Uz izkliedēta spektra bāzēto magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu vadības metožu izstrāde un izpēte

Projekta nosaukums: «Uz izkliedēta spektra bāzēto magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu vadības metožu izstrāde un izpēte»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development and research of spread-spectrum-based control methods for magnetic resonance wireless power transfer systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Deniss Stepins

Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Zaķis

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/415

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/81

Projekta īstenošanas vieta: Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Šī pētniecības projekta mērķis ir magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu (MRBPS) uz izkliedēta spektra bāzēto vadības metožu izstrāde un izpēte. 
Mūsdienās, līdz ar arvien pieaugošo elektronisko un elektrisko iekārtu skaitu, ir ļoti liela nepieciešamība pēc bezvadu enerģijas pārvades. Bezvadu elektroenerģijas pārvadei ir zināmas priekšrocības (drošāka un ērtākā enerģijas pārvade) salīdzinājumā ar tradicionālu pārvadi ar vadiem. Pateicoties plašam jaudas diapazonam un pietiekami augstam lietderības koeficientam, induktīvas rezonanses un magnētiskas rezonanses bezvadu pārvades sistēmas (MRBPS) ir ļoti populāras. Galvenais šķērslis induktīvo rezonanses un it īpaši MRBPS attīstībai ir elektromagnētiskie (EM) izstarojumi (gan konduktīvie, gan arī izstarotie). Šie izstarojumi var radīt traucējumus dažādu elektronisko iekārtu darbībai. Tradicionālās metodes EM izstarojumu samazināšanai ir filtri un ekrāni, bet tie būtiski palielina bezvadu pārvades sistēmas izmērus un svaru. Ir svarīgi izstrādāt jaunas uz izkliedēta spektra bāzētas vadības metodes ar minimālu negatīvu ietekmi uz citiem magnētiskās MRBPS parametriem (lietderības koeficients, ieejas strāvas harmonikas koeficients, jaudas faktors, utt.), kas ļautu būtiski samazināt konduktīvo traucējumu filtru un ekrānu izmērus, izstarojumu līmeņus noturot zem maksimāli pieļaujamām robežām. 

Šī pētījuma novitāte ir MRBPS jaunas izkliedēta spektra metodes bāzētas uz vadības signālu parametru hibrīdmodulācijām. Projekta ietvaros tiks izpētīta dažādu modulācijas veidu kombināciju ietekme uz MRBPS parametriem, tajā skaita arī uz konduktīvo un izstaroto traucējumu līmeņiem. Pētījuma īstenošanas gaitā izstrādātās vadības metodes ļaus izveidot magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu ar augsto jaudas blīvumu, augsto drošumu, augsto lietderības koeficientu, augsto jaudas faktoru un zemiem elektromagnētiskiem izstarojumiem. Turklāt šī projekta ietvaros plānots izstrādāt optimālās vadības metodes, kuras ļaus samazināt bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu izmērus, svaru, izmaksas, uzlabot šo sistēmu jaudas faktoru, samazināt elektromagnētiskos izstarojumus, kas savukārt sekmēs bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu veiktspējas un ekonomiskās atdeves palielināšanu.

Plānotie rezultāti: 1) jaunas uz izkliedēta spektra bāzētas vadības metodes, kas sniegs būtisku ieguldījumu magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu attīstībā; 2) patenta pieteikums par izstrādātajām jaunajām vadības metodēm; 3) 4 konferenču raksti, izdevumos kas indeksēti SCOPUS/Web of Science datubāzēs un 4 zinātniskie raksti žurnālos, kas indeksēti SCOPUS/Web of Science datubāzēs, tajā skaitā 3 raksti ar citēšanas indeksu 50% no nozares vidējā; 4) automātiskā mobilo robotu bateriju bezvadu lādētāja ar šajā projektā izstrādātām uz izkliedēta spektra bāzētām jaunām vadības metodēm komercializācijas pieteikums.

Atslēgas vārdi: bezvadu enerģijas pārvade, izkliedes spektrs, vadības metode, elektromagnētiskās emisijas, efektivitāte

Inženierekonomikas un vadības fakultāte

Vērtībās balstītas teritorijas plānošanas pieeja ilgtspējīgai zemes izmantošanai un attīstībai

Projekta nosaukums: «Vērtībās balstītas teritorijas plānošanas pieeja ilgtspējīgai zemes izmantošanai un attīstībai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «A values-led planning approach for sustainable land use and development»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Armands Auziņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Ineta Geipele

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/161

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/226

Projekta īstenošanas vieta: Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izpētīt vērtībās balstītas teritorijas plānošanas teorētiskos un praktiskos aspektus, ieviešot šo pieeju zemes pārvaldības praksē, pamatojoties uz (1) mainīgo telpiskās plānošanas sistēmu salīdzinošo analīzi un (2) teritorijas ietekmes un zemes izmantošanas efektu novērtēšanai lietojamo paņēmiemu un instrumentu attīstību. Pētījums paredz izstrādāt metodoloģiskos risinājumus un ieteikumus inovatīvu novērtēšanas instrumentu izmantošanai labākai un efektīvākai zemes izmantošanai, uzlabotai sadarbībai starp pilsētu un lauku pašvaldībām un veicinošai starpnozaru sadarbībai, kas kopumā sekmētu ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību. Vērtībās balstīta teritorijas plānošanas pieeja, galvenokārt, nosakot vērtības un identificējot iesaistīto preferences, atbalstīs ikvienu viedās specializācijas jomu un izaugsmes prioritāti, ievērojot to relatīvo nozīmīgumu un attīstības stratēģijas.

Pētījuma aktivitātes iekļauj: (1) analītisko izpēti, (2) pieredzes apkopojumu, (3) metodoloģijas izstrādi un (4) vērtībās balstītas plānošanas pieejas ieviešanu. Pētījuma laikā paredzēts izstrādāt: 2 analītiskos pārskatus, 2 Eiropas projektu pieteikumus, 4 aktivitāšu kopsavilkumus, iekļaujot darbību plānus, kopumā 13 starptautiskas zinātniskās publikācijas, t.sk. zinātniskajā grāmatā, indeksētos žurnālos un konferenču rakstu krājumos, kā arī jaunu metodoloģiju. Pētījuma laikā paredzēti kopumā 11 ziņojumi starptautiskās zinātniskajās konferencēs, semināros un darba grupās.

Atslēgas vārdi: vadības zinātne un ekonomika, zemes izmantošana, telpiskās attīstības plānošana

Rezultāti:

  • Sagatavots empīriskā pētījuma kopsavilkums un metodoloģisko risinājumu veidošanas programma (nodevums D2.5).
  • Sagatavots pārskats: Auziņš A. Analytical overview of spatial planning domain and systems in Europe.
  • Sagatavots pārskats: Auziņš A. Analytical overview of techniques and tools for territorial impact assessment and evaluation of land use effects.
  • Iesniegts nodevums D3.2. "Resume of methodology development and draft of methodology guidelines".

Publikācijas:

  • Auziņš, A., Viesturs, J. A «Values-Led Planning Approach for Sustainable Land Use and Development». Baltic Journal of Real Estate Economics and Construction Management. Nr.5, 2017, 275.-286.lpp. e-ISSN 2255-9671. Pieejams: doi:10.1515/bjreecm-2017-0021
  • Auziņš A. «Key trends and aspects influencing changes into spatial planning systems and practices in Europe». 19. starptautiskā konference «Economic Science for Rural Development» (ESRD 2018), Jelgava, LLU ESAF, 9. -11. maijs, 2018, lpp. 26-35, ISSN 2255-9930 on-line, DOI 10.22616/ESRD.2018.065
  • Tēzes A. Auziņš, R. Kočanova «Socio-economic, environmental and institutional dimensions of values and preferences of stakeholders» RTU 59. konferences tēžu krājumā
  • A.Auziņš, T.Köhler «Cause-Effect Relationship Between Land Fragmentation, Multi-Functionality and Development in the Context of Incremental Urban Development» European Academy of Land Use and Development (EALD) grāmatas gadskārtējais izdevums (D2.3) Pieejams tiešsaistē. 
  • A.Auziņš «Land Value Capture for Balanced Socio-Economic Development: A Case of Latvia» European Academy of Land Use and Development (EALD) grāmatas gadskārtējais izdevums (D2.3) Pieejams tiešsaistē. 
  • A.Auziņš, I. Geipele, R. Kočanova “Methodological Guidelines and Recommendations to Support Implementation of Values-led Planning Approach into Practice” ICEREE`2019 ABSTRACTS, ISBN: 978-9934-22-369-3, (http://buni.rtu.lv/wp-content/uploads/sites/68/2019/09/ICEREE-2019-Abstracts.pdf)(Nodevums D3.1)
  • Iesniegts raksts “Land Fragmentation and Multi-functionality of Land Use in Peri-urban Areas” publicēšanai Elsevier zinātniskajā žurnālā LUP (IF 2.768, Scopus) sadarbībā ar Evelin Jürgenson (EMU, Igaunija).
  • Populāri zinātniskas publikācijas iesniegšana saistībā ar pēcdoktoranta projekta tēmu publicēšanai arhitektūras un būvniecības prestižajā profesionālajā žurnālā “Latvijas architektūra” (24.09.2019.).
  • Iesniegts raksts “Problems and challenges in European spatial planning practices and territorial governance” publicēšanai MDPI (Citescore Scopus 2.15) zinātniskā žurnāla “Land” speciālajā izdevumā.
  • Publicēts raksts A.Auziņš “Comparative Analysis of Spatial Planning Systems and Practices: Changes and Continuity in Baltic Countries” EALD 2020 zinātniskajā monogrāfijā. 
  • Publicēts raksts A.Auziņš “Comparative Analysis of Spatial Planning-Implementation Practices and Territorial Governance” EALD 2020 zinātniskajā monogrāfijā.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Mobilitātes vizīte Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju Institūtā (KTH), Stokholma, Zviedrija, 20.-23. februāris, 2018.
  • Mobilitātes vizīte Igaunijas Dabaszinātņu universitātē (EMU), Tartu, Igaunija, 03.-06. aprīlis, 2018.
  • Dalība LDTU konferencē "Economic Science for Rural Development", ESRD'2018, Jelgava, Latvija (9.-11.05.2018).
  • Dalība Rīgas plānošanas reģiona biroja organizētā diskusijā par Rīgas metropoles areāla ietekmes rādītājiem un turpmāko rīcības politiku (03.05.2018)
  • Mobilitātes vizīte Minhenes TUM, Vācija (03.-06.07.2018)
  • Dalība RTU 59. starptautiskās konferences ietvaros organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē SCEE’2018
  • Mobilitātes vizīte Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē, Viļņa, Lietuva, 5.-7. novembris,.2018.
  • Mobilitātes vizīte Ģentes koledžas universitātē (HOGENT), Ģente, Beļģija, 20.-23. novembris, 2018.
  • Mobilitātes vizīte un tīklošanās Stokholmas KTH (Royal Institute of Technology), Zviedrija, 18.-21.02.2019.
  • Dalība “Baltic Science Network” organizētā konferencē “Par mobilitāti pētniecībā un kopīgu pētniecisko izcilību Baltijas jūras reģionā” (22.02.2019.).
  • Dalība VARAM un LPS pārstāvju organizētā diskusijā par nepieciešamajām un iespējamām izmaiņām Zemes pārvaldības likumā saistībā ar koplietošanas ceļiem un ielām detālplānojumu teritorijās un ārpus tām (05.03.2019.).
  • Mobilitātes vizīte un tīklošanās Lucernas HSLU (Lucerne University of Applied Sciences and Arts) , Šveice, 25.-29.03.2019.
  • Mobilitātes un tīklošanās vizīte Brešas Universitātē, Itālija, 9.-10.04.2019.
  • Mobilitātes un tīklošanās vizīte Minhenes Tehniskajā universitātē, Vācija, 26.-28.06.2019.
  • Dalība ikgadējā 9. EALD simpozijā, kā arī EALD ģenerālajā asamblejā Kauņā (4.-6.09.2019.).
  • Mobilitātes vizīte un tīklošanās Kauņā ar ekspertiem no BOKU un TUV (06.09.2019.).
  • Dalība RTU 60.zinātniskās konferences sekcijā “Scientific Problems of Engineering Economics of Construction, Real Estate Management, Regions and Territories Development” (27.-28.sept.).
  • Informatīvi zinātniska semināra organizēšana un vadīšana VARAM ministrijā (08.10.2019.).
  • Mobilitātes vizīte un tīklošanās ar ekspertiem no BOKU un TUV (Vīne, 19.-22.01.2020.).
  • Sadarbībā ar viespētnieku BUNIE institūtā Frančesko Bottičini (Botticini) no UNIBS (Itālija) organizēti un vadīti semināri par metodoloģijas veidošanas tēmām (Rīga 04.02.-02.04.2020.).
  • Dalība seminārā par telpiskās plānošanas instrumentiem “Ekosistēmu pakalpojumi, to novērtēšana un novērtējuma izmantošana plānošanā” (06.02.2020.).
  • Dalība seminārā “Vērtībās balstīta teritorijas plānošana Latvijā: izaicinājumi un iespējas” organizēšanas un saturiskajiem jautājumiem (13.02.2020.). 
  • Dalība VARAM organizētā seminārā jūras teritorijas plānošanas instrumentiem “Jūras plānošana, izmantošana un dzīvotspējīga jūras ekosistēma – vai tas viss ir iespējams?” (20.02.2020.).
  • Semināra “Vērtībās balstīta teritorijas plānošana Latvijā: izaicinājumi un iespējas” Latvijas līdzdalībniekiem zemes izmantošanas pārvaldībā organizēšana un vadīšana (Rīga, 28.02.2020.).
  • Dalība tiešsaistes seminārā “Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa” par prasībām atvērtās zinātnes kontekstā” (16.04.2020).
  • Dalība Interreg projektā PROGRESS, TV24 studijā tiešsaistes starptautiskā 1.ITW konferencē (https://buni.rtu.lv/1st-international-training-workshop-itw/?lang=en) ar prezentāciju par VLP ieviešanas rīkiem “Thematical Training on Values-led planning approach and instruments for land use management” (10.06.2020.).
  • Dalība VASAB BSR tiešsaistes vebinārā par aktualitātēm telpiskās plānošanas jomā Baltijas jūras reģiona valstīs (17.06.2020.).
  • Dalība FLPP vebinārā (26.08.2020.)
  • Dalība Linkolna Zemes politikas institūta seminārā “Improving Values-Based Taxation of Real Property in Latvia” (08.07.2020.).

Informācija atjaunota 13.11.2020.

Inovatīvo biomedicīnisko ierīču komercializācijas metodoloģija un ražošanas finansēšanas modeļa izvērtēšana

Projekta nosaukums: «Inovatīvo biomedicīnisko ierīču komercializācijas metodoloģija un ražošanas finansēšanas modeļa izvērtēšana»

Projekta nosaukums angļu valodā: «The methodology for the commercialization of innovative biomedical devices and the evaluation of the productions financing model»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Nadežda Semjonova

Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Nataļja Lāce

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/343

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/81

Projekta īstenošanas vieta: Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Raksturojot situāciju Latvijā, var konstatēt, ka medicīnisko ierīču komercializācijas process ir ļoti sarežģīts, nepilnību tiesību aktos dēļ, kas bieži neatbilst mūsdienu ekonomikas vajadzībām, kā arī valstī nav izstrādāta inovāciju finansēšanas politika. Topošajiem uzņēmējiem trūkst finanšu prasmes, kā arī zināšanas par iespējamiem finansēšanas avotiem. Tas viss negatīvi ietekmē MVU attīstību medicīnisko ierīču sektorā (angl. - MDI) Latvijā. Projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt biomedicīnas ierīcēm komercializācijas metodoloģiju, kas būs piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpašu uzmanību pievēršot finansēšanas modeļa izstrādei.

Projektā plānotās aktivitātes:

  1. Pašreizējā stāvokļa un attīstības tendenču novērtējums MD sektorā;
  2. Plānota modeļa izstrāde jauno MD projektu novērtēšanai;
  3. Inovatīvo MDI produktu komercializācijai nepieciešamo materiālo, cilvēku un finanšu resursu novērtēšanas metodoloģijas izstrāde.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots sagatavot 6 publikācijas (t.sk. 3 Web of Science/Scopus rakstu skaits).

Atslēgas vārdi: medicīniskas ierīces, produktu komercializācija, finanšu resursi

Informācija atjaunota: 02.01.2019.  

1.pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

  • LR uzņēmumu datu bāzes Firmas.lv, Zāļu valsts aģentūras datu bāzes un Pasaules uzņēmumu datu bāzes Bloomberg pētīšana, informācijas par medicīniskām ierīcēm iegūšanai;
  • Zinātniska raksta sagatavošana iesniegšanai uz konferenci: 10th International Conference On Applied Economics Contemporary Issues In Economy.

2.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

  • Zinātnisko rakstu, kā arī Latvijas un ES normatīvo aktu, kas reglamentē medicīnisko ierīču ražošanu un apriti, pētīšana pētījuma vajadzībām;
  • LR uzņēmumu, kas ražo medicīniskās iekārtas, datu izpēte;
  • Informācijas apkopošana, prezentācijas sagatavošana un atklātas lekcijas sniegšana “Medicīnisko ierīču tirgus attīstība Latvija”;
  • Informācijas apkopošana, prezentācijas sagatavošana un piedalīšanās ES aktivitātē “Atpakaļ uz skolu, atpakaļ uz universitāti”.

Informācija atjaunota: 07.06.2019.   

3.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Uzņēmēju aptaujas anketas izstrāde un aprobācija;
  • Mobilitāte Brno Tehniskā universitātē Čehijā.

Informācija atjaunota: 07.09.2019.   

4. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

  • ES normatīvo aktu, kas reglamentē medicīnisko ierīču ražošanu un aprīti, izmaiņu pētīšana.
  • LR un ES uzņēmumu, kas ražo medicīniskas ierīces, datu pētīšana. 
  • Individuālās konsultācijas pie uzņēmējiem ražotājiem/izplatītajiem.
  • Zinātniskā raksta sagatavošana 

Informācija atjaunota: 27.12.2019.   

5.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • Informācijas par medicīnisko ierīču komercializācijas problēmām pētīšana un komercializācijas modeļa izstrāde.
  • Zinātniska raksta rakstīšana un iesniegšana konferencei: The Annual 26th International Scientific Conference “Research for Rural Development 2020”.
  • Dalība “Ēnu dienā”.

Informācija atjaunota: 27.03.2020. 

6.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Prezentācijas sagatavošana LLU konferencei: The Annual 26th International Scientific Conference “Research for Rural Development 2020” 13 - 15 May 2020.
  • Medicīnisko ierīču komercializācijas modeļa pilnveide un apraksta sagatavošana atbilstoši ES un LR normatīviem aktiem. 
  • Zinātniska raksta sagatavošana uz RTU konferenci “Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship” 2020 un publicēšanai žurnālā “Economics and Business”.

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Aptaujas par nēsājamām medicīniskām ierīcēm datu apstrāde. (D2.1)
  • Medicīnisko ierīču tirgus dalībnieku aptaujas lapas pilnveide un aptaujas veikšana. (D2.1) 
  • Zinātniskā raksta uz RTU konferenci sagatavošana

Informācija atjaunota: 30.09.2020.  

Veiktspējas pārvaldības pilnveidošana valsts sektora reformu ietekmē klīniskās universitātes slimnīcās

Projekta nosaukums: «Veiktspējas pārvaldības pilnveidošana valsts sektora reformu ietekmē klīniskās universitātes slimnīcās»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Impact of public sector reforms on performance management improvement in clinical university hospitals»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māra Pētersone

Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Ingars Eriņš, prof. Dainis Krieviņš, prof. Kārlis Ketners

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/330

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/92

Projekta īstenošanas vieta: Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus veiktspējas pārvaldības pilnveidošanai klīniskās universitātes slimnīcās valsts sektora reformu kontekstā. Mērķu sasniegšanai izvirzāmi šādi uzdevumi: Analizēt klīnisko universitāšu slimnīcu (turpmāk KUS) darbu un identificēt raksturīgākās iezīmes, kas nosaka to vadīšanas īpatnības; Novērtēt KUS darba izmaiņas valsts sektora reformu ietekmē; Izpētīt procesu vadības sistēmu; Novērtēt faktorus, kas ietekmē KUS veiktspēju; Piedāvāt jaunu vai pilnveidot esošo darba novērtēšanas sistēmas KUS modeli. Pētījumā ietver četras aktivitātes: KUS pārvaldības raksturojums Latvijā; Procesu vadības sistēmas elementi KUS; Veiktspējas vadības sistēma KUS; Darba novērtēšanas sistēma KUS. Pētījums tiks izstrādāts sadarbība ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu”. Pētījumā tiks konstatētas problēmas, kas jāuzlabo KUS darbā, veicinot uz procesu orientētu izpratni ārstniecības iestādēs un meklēt risinājumus KUS efektīvākam darbam, esošā finansējuma ietvaros. Projekts tiks īstenots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātē (IEVF). Pētījumu rezultātu publicēšana plānota 5 zinātniskos rakstos, kas ir indeksēti Web of Science vai Scopus datubāzē iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, paredzēta dalība vismaz 6 zinātniskajās konferencēs, veidota unikāla pieeja darba novērtēšanai KUS.

Atslēgas vārdi: Veiktspējā; efektivitāte; ražīgums;  klīniskā universitātes slimnīca.

Informācija atjaunota: 02.01.2019.

1. posms

  • Publicēts zinātniskais raksts: Conceptualizing the Possible Implementation of Food Taxes in Developed Economies: Case of Latvia. Pētersone, M., Ketners, K., Āboliņa, I. AD ALTA: Journal of Interdisciplinary Research, 2018, Volume 8, Issue 2, 193.-197.lpp. ISSN 1804-7890. e-http://www.magnanimitas.cz/08-02
  • Praktiskās apmācības “tiešsaistes rīku “Funding&Tender Portal”un “SciVal” sniegtās iespējas “Apvārsnis 2020 “ finansējuma piesaistei, 2019.gada 22.janvāris , VIAA, Rīga
  • Projekta prezentācija VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” PKUS Valdē 05.02.2019.;
  • Projekta prezentācija VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” Zinātnes padomē; 26.02.2019.;
  • Dalība “Baltic Science Network” organizētā konference “Par mobilitāti pētniecībā un kopīgu pētniecisko izcilību Baltijas jūras reģionā” (22.-23.02.2019.)

2. posms

  • Mobilitāte un tīklošanās vizīte Lietuvas veselības zinātņu universitātē, Sabiedrības veselības fakultātē. Lietuva, Kauņa. 06.-11.05.2019.
  • Dalība starptautiskā forumā "Global health: yesterday, today, tomorrow”. Lietuvas veselības zinātņu universitātē, Sabiedrības veselības fakultātē. Lietuva, Kauņa.08.05.2019.
  • Dalība 28th EBES Starptautiskā zinātniskā konferencē. Coventry, U.K.29.-31.maijs. 2019.
  • Precision Medicine Conference. Riga, Latvija, 22.05.2019.
  • Mobilitāte un tīklošanas vizīte Koventrijas universitātē. Coventry, U.K.27.-31.maijs. 2019.
  • Konference "Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā", Rīga, Latvija. 06.06.2019.

3. posms

  • Mobilitāte Polytechnic Institute of Maia - IPMAIA (Maia, Portugal) 8.-12.jūlijs. 2019.
  • Apmācības - Course in Design Thinking Polytechnic Institute of Maia - IPMAIA (Maia, Portugal) 8.-12.jūlijs. 2019.
  • Pētersone, M., Ketners, K., Krieviņš, D., Kreicberga, I., Eriņš, I. Developing A Comprehensive Model for Forthcoming Reforms of University Hospitals. Management Theory and Studies for Rural Business and Infrastructure Development, 2019, Vol.41, No.2, 197.-212.lpp. e-ISSN 2345-0355. Pieejams: doi:10.15544/mts.2019.17

4. posms

  • Dalība RTU Starptautiskā zinātniskā konferencē “Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship” (SCEE’2019) ar "Strategic Purchasing of Health Care Services: Possibilities for Health Sector Reform of Latvia". 11.oktobris. 2019.
  • Mobilitāte UiT The Arctic University of Norway (Norvēģija, Tromsø) 3.-7.novembris. 2019.
  • Mobilitāte Universidad Católica de Valencia San Vicente Mártir (Spānija, Valensija) 11.-15.novembris. 2019.
  • Informatīvais pasākums “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā”, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Komunikācijas ģenerāldirektorāts
  • Apmācības – Projektu plānošana un pieteikumu sagatavošana (RTU Doktorantūras skola)
  • Apmācības - EIT RawMaterials Baltic Hub “Winter school” (RTU Dizaina fabrika) 11.-12.decembris 2019.

5. posms

  • Dalība 14. Straptautiskā zinātniskā konference BUSINESS ADMINISTRATION (ICBA '20) Madride, Spānija, The World Scientific and Engineering Academy and Society (WSES), 18.-19.janvāris 2020.
  • Dalība darbnīcā “Apvārsnis 2020 partneru meklēšana”, VIAA, Rīga, 20.-21.janvāris.
  • MĀRA PĒTERSONE, KĀRLIS KETNERS, INGARS ERINS, HEALTH FINANCING POLICY REFORM TRENDS: THE CASE OF LATVIA, AD ALTA: Journal of Interdisciplinary Research, volume 09, issue 02, ISSN 1804-7890, ISSN 2464-6733 (Online), www.doi.org/10.33543/0902, https://doi.org/10.33543/0902265271
  • Dalība starptautiskajā zinātniskā konferencē " Economic and Social Development 2020, Rabat, Maroka On-line, 26.03.2020.

6.posms

  • Uzstāšanās 16th annual International Scientific Conference “SOCIAL INNOVATIONS FOR SUSTAINABLE REGIONAL DEVELOPMENT”, prezentācija “Conducting Clinical Researches In Small Population Countries: Case Study of Latvia”, 29.04.2010., Klaipeda University , Klaipēda, Lietuva, On-line.
  • Mobilitāte, Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa. 03.06.2020. - 07.06.2020.
  • Mobilitāte, Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa. 10.06.2020. - 19.06.2020.
  • Progresa ziņojums VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” Zinātnes padomē;15.06.2020.

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7.posms

  • publicēts raksts M.Petersone, K.,Ketners, I.Eriņš, FORTHCOMING REFORM OF UNIVERSITY HOSPITAL FINANCING AND POSSIBILITIES FOR EFFICIENCY IMPROVEMENT IN LATVIA, Economic and Social Development, 51st International Scientific Conference on Economic and Social Development Development, Book of Proceedings, Editors: Khalid Hammes, Mustapha Machrafi, Vladimir Huzjan, ISSN 1849-7535
  • Mobilitāte uz Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa. 08.07.2020 - 19.07.2020., 20.07.2020 - 31.07.2020. un 20.09.2020 - 03.10.2020.
  • Uzstāšanās INTERNATIONAL CONFERENCE STUDIES-BUSINESS-SOCIETY: PRESENT AND FUTURE INSIGHTS V, prezentācija Developing Coordination Network Model for Reforms of University Hospitals: Latvian Case, KLAIPEDA STATE UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES BUSINESS FACULTY,  Klaipēda, Lietuva,  29.09.2020.On-line
  • Uzstāšanās INTERNATIONAL SCIENTIFIC-PRACTICAL CONFERENCE SUSTAINABLE ENVIRONMENTAL DEVELOPMENT: INNOVATIVE TECHNOLOGIES 30.09.2020., KLAIPEDA STATE UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES,  Klaipēda, Lietuva, prezentācija HEALTH FINANCING POLICY REFORM TRENDS: THE CASE OF LATVIA, On-line

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte

Gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa monitoringa lidojuma laikā (FLY SAFE) sistēmas izstrāde

Projekta nosaukums: «Gaisa kuģu konstrukcijas uzraudzības lidojumu laikā monitoringa (FLY-SAFE) sistēmas izstrāde»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislav Turko

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Structural Health Monitoring system for Inflight Monitoring (FLY-SAFE)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Carjova

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksandrs Urbahs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/104

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/234

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta mērķis ir izstrādāt gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa monitoringa lidojuma laikā sistēmu (turpmāk - FLY SAFE sistēmu), kas ir balstīta uz akustisko diagnostiku. Konstrukciju stāvokļa monitoringa (Structural Health Monitoring - SHM) sistēmas mērķis ir ik brīdi visā konstrukcijas ekspluatācijas laikā sniegt dažādu materiālu, detaļu un mezglu, kas veido gaisa kuģa konstrukcijas, "stāvokļa" tehnisku novērtējumu.

Aviācijas konstrukciju atteiču lielākā daļa ir saistīta ar noguruma bojājumu uzkrāšanos un noguruma plaisu attīstību. Tāpēc viens no svarīgiem jautājumiem noguruma izvērtēšanā ir zinātniski pamatotu metožu izstrāde noguruma bojājumu izvērtēšanai un konstruktīvo elementu ilgmūžības aprēķins mainīga sprieguma apstākļos. Izmantojot šādas metodes, ir iespējams izvēlēties optimālo formu un konstrukcijas izmērus projektēšanas stadijā un kontrolēt reālu bojājumu uzkrāšanās procesu konstrukcijās to ekspluatācijas laikā.

Viena no perspektīvām diagnostikas metodēm, kas dod iespēju risināt šāda veida uzdevumus ir akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metode, kas balstās uz akustiskās emisijas signālu parametru analīzes. Praktiskā šīs metodes izmantošana ir saistīta ar diagnostikas mērījumu datu interpretāciju.

Projekta gaitā tiks izstrādāta gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa uzraudzības lidojuma laikā monitoringa sistēma (FLY SAFE sistēma), izmantojot akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metodi. Izmantojot FLY SAFE sistēmas datorizēta modeļa CAD vidē un akustiskās emisijas mērījumu un datu apstrādes un uzglabāšanas metodikas izstrādi, tiks radīta FLY SAFE tehnoloģija gaisa kuģa kniežu un skrūvju savienojumiem, apšuvumam un kompozītmateriāla konstrukcijām. Stendu izmēģinājumi gaisa kuģu konstrukcijām tiks veikti reālā lidojuma režīmā FLY SAFE sistēmas galīgai optimizācijai.

Atslēgas vārdi: konstrukcijas stāvokļa monitorings, gaisa kuģu konstrukcijas, akustiskās emisijas, diagnostika, nogurums

Rezultāti:

  • Sagatavota atskaite gaisa kuģu konstrukciju defektu rašanās konstruktīvo, tehnoloģisko un ekspluatācijas faktoru attīstības analīzi.
  • Sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts:
    Urbahs A., Carjova K. Defects helicopter tail boom jointing bolts during helicopter bench tests (“Journal of Aerospace Engineering”).
  • Veikta gaisa kuģu konstrukciju defektu materiālu atlase un analīze, kā arī iespējamo objektu elementu atlase un to diagnostikas iespējas.
  • Darbs pie 3D-modelēšanas materiālu izvēles un raksta sagatavošanas. 
  • Piedalīšanās 2.aviācijas un kosmosa kongresā Polija 2019.gada 18.-20.septembrī. Prezentācijas sniegšana par projekta tēmu Kielces Politehniskajā universitāte.
  • Publicēts zinātniskais raksts: Nedelko D., Urbahs A.,Turko V., Urbaha M., Carjova K., Nagaraj P. (2019) Assessment of the limits of signs of health and usage monitoring system for helicopter transmission. Procedia Computer Science, ICTE in Transportation and Logistics, Elsevier, 2019.  SOURCE: Scopus, Open Access.
  • Zinātniskā raksta sagatavošana žurnālam “Aviation” FEATURES OF HELICOPTER DEFLECTION CURVE CALCULATION DURING FULL-SCALE BENCH TESTS Aleksandrs URBAH, Dmitrij S. NEDELKO, Vladislav TURKO, Margarita URBAHA.  
  • Raksta “Experimental Evaluation Of Static And Fatigue Strength Of Aluminium-Based Structural Metallic Alloys” iesniegšana konferencei “Engineering of Rural Development” Jelgavā 20.-22.maijā.
  • Dalība starptautiskā konferencē (on-line) Engeneering of Rural Development 20.-22. Maijs, Jelgava ar publikāciju “EXPERIMENTAL EVALUATION OF STATIC AND FATIGUE STRENGTH OF ALUMINIUM-BASED STRUCTURAL METALLIC ALLOYS”.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam

Projekta nosaukums: «Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Smart textile monitoring systems for sport and medicine»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pēteris Eizentāls

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksejs Kataševs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/153

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/229

Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt uz viedajiem tekstiliem balstītas sistēmas, kas tiktu izmantotas ar gaitu un kustību saistīto slimību diagnostikā, gaitas un kustību rehabilitācijā pēc traumām vai operācijām, kā arī sportistu (amatieru un profesionāļu) treniņa optimizācijai un kapacitātes celšanai. Šīs sistēmas veiktu pacientu kustību un vitālo parametru monitorēšanu bez ietekmes uz veiktajām darbībām, tai pat laikā pildot sporta apģērba funkciju.

Pētījuma galvenās aktivitātes ir viedtekstila aplikāciju izveide (1) podometrijai, (2) elpošanas monitorēšanai un (3) ķermeņa un ekstremitāšu pozīciju kontrolei, kā arī (4) izstrādāto sistēmu validācija. Katra aktivitāte ietver sistēmas prototipu izstrādi, saistīto elektroniku izstrādi, mērījumu apstrādes protokolu izveidi un izstrādāto sistēmu testēšanu ārstu un treneru uzraudzībā. Papildus ir plānota pētījuma rezultātu izplatīšana gan zinātnieku aprindās, gan arī sabiedrībā.

Projekta rezultātā tiks izveidoti trīs uz viedajiem tekstiliem balstīti produktu prototipi. Pētījuma rezultāti tiks publicēti piecos žurnālu rakstos un prezentēti trijās starptautiskās un reģionālā mēroga konferencēs. Pētījuma materiālu ražošanai un pētījuma rezultātu realizēšanai tiks piesaistīti tekstilražotāji no Latvijas.

Atslēgas vārdi: viedais tekstils; valkājamas sistēmas; valkājami sensori

Rezultāti:

  • Veikti klīniskie pētījumi rehabilitācijas centrā “Vaivari” un praktiskie eksperimenti sporta medicīnas centrā “Sporta Laboratorija”.
  • izstrādāti viedo tekstilizstrādājumu sensoru sistēmu paraugi podometrisko, spirometrisko mērījumu veikšanai, stājas un kustību novērtēšanai;
  • izstrādāta Android aplikācija datu analīzei un atspoguļošanai;
  • izstrādāts datu apstrādes algoritms un programmatūra podometriskajiem mērījumiem;
  • sagatavots izstrādātā viedo tekstilizstrādājumu sensoru sistēmu podometrisko, spirometrisko mērījumu veikšanai, stājas un kustību novērtēšanai eksperimentālā prototipa apraksts;
  • izgatavots spirometrijas krekla prototips un datu ieguves moduļa prototips. Veikta spirometrijas krekla sākotnējā testēšana.
  • Izstrādāts “Gait partitioning” algoritms izmantojot gudrās zeķes;
  • Analizēta gaitas stabilitāte izmantojot gudrās zeķes un “Phase coordination index”;
  • Izstrādāta spirometrijas krekla mobilās aplikācijas testa versija (D3.3);
  • Izstrādāta stājas kontroles krekla datu ieguves programmatūra (D5.3).
  • Jauna spirometrijas krekla prototipa izstrāde, kustību atpazīšanas algoritma izstrāde stājas kontroles kreklam;
  • Izstrādāta mobilā aplikācija gudro zeķu prototipam;
  • Veikti stājas krekla mērījumi fizioterapijas centrā “Orto klīnika”.
  • Stājas krekla validācijas eksperiments.
  • Spirometrijas krekla kalibrācija ,datu un rezultātu analīze.
  • Spirometrijas krekla validācija pret laboratorijas spirometru un spirometrijas jostu.
  • Izveidots zinātības apraksts “Spirometrijas krekla sistēmas novērtējums” (Laika parametru aprēķins, D4.1).
  • Izveidots zinātības apraksts “Stājas krekla sistēmas novērtējums (Stājas krekls nekontrolēto kustību profilaksei; Stājas krekls fizioterapijas vingrinājumu asistēšanai, D6.1).
  • Izveidots zinātības apraksts “Spirometrijas krekla sistēmas novērtējums” (Elpošanas plūsmas un tilpuma mērījuma novērtējums (D4.1).
  • Iesniegts apraksts “System description”.

Publikācijas:

  • Iesniegts raksts publicēšanai P.Eizentals, A.Katashev, A.Oks and G.Semjonova "Smart Shirt for Uncontrolled Movement Retraining" in J.Henriques et.al.(Eds.):MEDICON 2019, IFMBE Proceedings 76,pp.933-937, 2020 (https://doi.org/10.1007/978-3-030-31635-8_113)
  • Iesniegts un pieņemts publicēšanai raksts Eizentāls P., Kataševs A., Okss A. "A Smart Socks System for Running Gait Analysis" In Proceedings of the 7th International Conference on Sport Sciences Research and Technology Support (icSPORTS 2019), pages 47-54 ISBN: 978-989-758-383-4
  • Eizentāls P., Kataševs A., Okss A. "Gait partitioning with smart socks system" SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION, Proceedings of the International Scientific Conference. Volume IV, May 24th -25th, 2019. 134-143 http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3844/3847
  • Eizentals P., Katashev A., Okss A., Pavare Z., Balcuna D. Detection of Excessive Pronation and Supination for Walking and Running Gait with Smart Socks. World Congress on Medical Physics and Biomedical Engineering 2018, IFMBE Proceedings 68/2, https://doi.org/10.1007/978-981-10-9038-7_112
  • Baribina N., Oks A., Ilze Baltina, Eizentals P. Comparative Analysis of Knitted Pressure Sensors. Engineering for Rural Development, Jelgava, 23.-25.05.2018., DOI: 10.22616/ERDev2018.17.N498  (https://www.researchgate.net/publication/325423062_Comparative_analysis_of_knitted_pressure_sensors)
  • P. Eizentals, A Katashev, A. Oks "Gait analysis by using Smart Socks system" , IOP Conference Series Materials Science and Engineering, 459(1), 012037, 2018, https://doi.org/10.1088/1757-899x/459/1/012037
  • Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā "Health and Technology”: Eizentals Peteris, Katashev Alexei, Oks Alexander, Semjonova Guna "Smart shirt system for compensatory movement retraining assistance:feasibility study".
  • Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā " Gait and Posture": Eizentals Peteris, Katashev Alexei, Oks Alexander, and Pavare Zane "DAid Pressure Socks System: performance evaluation".
  • Iesniegts raksts publicēšanai konferences icSPORTS 2020 rakstu krājumam, Anna Januskevica, Guna Semjonova, Alexander Oks, Alexei Katashev and Peteris Eizentals "Evaluation of the Foot Performance in “Single Leg Squat” Test of Female Athletes Using Smart Socks".

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Dalība konferencē Aegean International Textile and Advanced Engineering Conference AΙTAE 2018, 05.-07.09.2018., Mytilene, Grieķija;
  • Dalība Rīgas Tehniskās universitātes aktivitātēs pasākuma “Eiropas zinātnieku nakts” ietvaros;
  • Dalība zinātniskajā konferencē SIE2019 (“Society.Integration.Education.”) ar prezentāciju par pētījuma rezultātiem;
  • Dalība “Latvijas Valsts Meži” rīkotajā pasākumā “Nākamie 20”.
  • Dalība festivālā iNOVUSS 2019, Rīga (30.08.2019.).
  • Dalība konferencē icSPORTS 2019, Austrija (19.09.-22.09.2019.).
  • Dalība konferencē MEDICON 2019, Portugāle (25.09.-29.09.2019).
  • Seminārs “Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam” (Rīgā,19.12.2019.)
  • Dalība konferencē IUPESM2018 (3.-8.06.2018., Prāga, Čehija).

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde

Projekta nosaukums: «Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of innovative metal-ceramic nanostructured coatings (McBLADE) for the hot section parts of gas turbine engines »

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Konstantins Savkovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Aleksandrs Urbahs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/126

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods:  01.03.2018 līdz 28.02.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta "Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde" ietvaros tiks izveidoti inovatīvi nanopārklājumi, kas būs radīti uz vakuuma jonu-plazmas uzputināšanas tehnoloģiju pamata. Šī veida pārklājumi izceļas ar augstu tehnoloģiskumu un plašu fizikāli mehānisko un ekspluatācijas īpašību daudzveidību.

Aviopārvadājumu efektivitātes un drošības palielināšana ir viens no aviācijas industrijas pamatvirzieniem. Jaunas paaudzes gāzes turbīnas dzinēju (GTD), kam ir zems īpatnējais svars un kas patērē mazāk degvielas, izveide ir prioritārs aviācijas uzdevums. Veidojot perspektīvu GTD, kompresora saspiešanas pakāpe ir 35-40 reizes un tai piemīt tālāka palielināšanās tendence. Turklāt kompresoru gaisa darba temperatūras pēdējās pakāpēs sasniedz pat vairāk kā 500ºC, savukārt, gāzu temperatūra turbīnas ieejā sasniedz 1 900ºC.

Lai nodrošinātu tik augstas ekspluatācijas īpašības, papildus efektīvai dzesēšanas sistēmai, nepieciešams izveidot jaunus karstumizturīgus un karstumlietderīgus materiālus, kā arī nepieciešams izveidot jaunus speciālus karstumizturīgus pārklājumus GTD turbīnas, sadegšanas kameras un kompresora detaļu aizsardzībai. Kā viens no dotās problēmas risinājuma variantiem ir vairāku slāņu funkcionāla nanopārklājumu izstrāde, kuriem piemīt augstas erozijas un karstumizturības īpašības, un kas ir spējīgi izturēt augstas temperatūras gaisa plūsmu ilgā laikā periodā.

Atslēgas vārdi: gāzturbīnu dzinējs, nanopārklājums, karstumizturība

Rezultāti:

  • Izstrādāts jaunais karstumizturīga metālkeramiskā vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma (McBlade) fiziskais modelis, kas nodrošina gāzturbīnu dzinēja  (GTD) turbīnas un kompresora lāpstiņu materiāla efektīvu aizsardzību no augstas temperatūras oksidēšanās gaisa un gāzes vidēs.
  • Modificēta vakuuma iekārta NNV-6,6-I1 karstumizturīga metālkeramiskā vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma uzputināšanas īstenošanai viena cikla laikā bez uzputināšanas avotu maiņas.
  • Ir izstrādātā vairāku slāņu karstumizturīga nanopārklājuma (McBlade) uzputināšanas un pētījumu metodoloģijā GTD lāpstiņām ar kondensēšanas un jonu bombardēšanas metodēm un eksperimentālā ceļā tika noteikti pārklājuma uzputināšanas tehnoloģisko parametru - (J1,J2,Jm,Um,Ubas,Par,PN) diapazoni pētījumā.
  • Veikta pārklājumu iegūšanas eksperimentu sērija. Visi pārklājumi tika uzputināti modernizētā iekārtā uz paraugiem no titāna sakausējumiem.
  • Izstrādāta un tehnoloģiski īstenota jauna intermetalīdu, konglomerātu un nitrīdu slāņu (no Al,Ti,Cr,Si,N) iegūšanas metodika uz  kompresora statora lāpstiņām  GTD TV2-117А no titāna sakausējuma OT4-1.
  • Veikts paraugu ar intermetāliskiem pārklājumiem 146,147,148 oksidēšanās novērtējums pie 700°C, 750°C, 800°C un 850°C.
  • Veikta paraugu ar nitrīdu pārklājumiem 152,153,154 oksidēšanās novērtējums pie 750 ° C un pie 800 ° C.  Pārklājumu ķīmiskais sastāvs un mikrostruktūra pēc testēšanas tika noteikti ar rastra elektronmikroskopa HITACHI-S3000N rentgena energodispersijas spektrometra BRUKER palīdzību pie palielinošā sprieguma 9,6 kV.
  • Uzsākta paraugu ar daudzslāņu pārklājumiem 155,156,157 ilgstoša (0-40stundas) oksidēšanās testēšana, karstumizturību novērtējumam pie 750 ° C un pie 800 ° C.
  • Uzklāta paraugu partija N167 ar optimizētu Ti-Al-Cr-Si-N nitrīda pārklājumu.
  • Iesniegta atskaite D4.1 (Report on experimental results of McBLADE combined layer coated samples’ heat resistance tests).

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Mobilitātes vizīte uzņēmumā "Inospectra" Kauņā, Lietuvā (26.09.2018.)
  • Mobilitātes vizīte uzņēmumā "AMTEST" Viļņā, Lietuvā (27.09.2018.)
  • Dalība Starptautiskā zinatniskā konference "Modern Materials and Manufacturing 2019" BALTMATTRIB (23.-26.04.2019., Tallina, Igaunija).
  • Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde.

Publikācijas:

  • Aleksandrs Urbahs, Konstantins Savkovs “ Features of Creating Nanostructured Intermetallic Ti-Al-Si-Cr Coatings for the Hot Section Part of Gas Turbine Engines” Key Engineering Materials ISSN: 1662-9795, Vol. 799, pp 52-58 doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.799.52 © 2019 Trans Tech Publications, Switzerland
    Aleksandrs Urbahs, Konstantins Savkovs “Heat resistant conglomerate Ti-Al-Si-Cr-N coatings for titan alloy-based parts of gas turbine engine” (http://www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N242.pdf).

  • Ieniegts raksts publicēšanai K.Savkovs, D.Andrejeva " Determining High-temperature Oxidation Resistance of Ti-Al-Cr-Si-N Based Nitride Thin Coatings Deposited on Titanium Alloys" konferencē (ICIEM 2020) “2020 4th International Conference on Innovative Engineering Materials”, Maskava, 20.-22.maijs).

  • Iesniegts publicēšanai raksts K.Savkovs, M.Urbaha "Heat Resistance of Ti-Al-Si-Cr-N Coatings With Different Structure for Titan Alloy-based Parts of a Gas Turbine Engines", Proceedings of 24th International Scientific Conference "Transport Means 2020"

Informācija atjaunota 14.08.2020.

Multifunkcionālie nanostrukturētie pārklājumi gaisa kuģu konstrukcijām (NANOCOAIRS)

Projekta nosaukums: «Multifunkcionālie nanostrukturētie pārklājumi gaisa kuģu konstrukcijām (NANOCOAIRS)»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Multifunctional Nanostructured Coatings for Aircraft Structures (NANOCOAIRS)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Margarita Urbaha

Projekta zinātniskais vadītājs: Ēriks Geriņš

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/176

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/317

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods:  01.02.2018 līdz 31.01.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Multifunkcionālo nanostrukturēto pārklājumu gaisa kuģa konstrukcijām (NANOCOAIRS) projekta vispārīgais mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un pētniecības kompetences un veicināt zinātnieku karjeras uzsākšanu zinātniskajā institūcijā, izveidojot vienu jaunu pilna laika zinātniskā amata vietu RTU un sagatavojot un iesniedzot publicēšanai sešas zinātniskās publikācijas un vienu jaunu komercializējamu tehnoloģiju.

Projekta specifiskais (zinātniskais) mērķis ir izstrādāt inovatīvo tehnoloģiju nanostrukturēto daudzkomponentu pretapledojuma pārklājumu izveidei gaisa kuģa konstrukcijām, eksperementāli izpētīt izveidoto nanostrukturēto pārklājumu kvalitātes raksturojumus un pielietot pretapledojuma pārklājumus uz attiecīgiem gaisa kuģa konstrukciju paraugiem. Piedāvātā pārklājuma uzklāšanas tehnoloģija ir balstīta uz fizisko tvaiku uznešanas (PVD - Physical Vapor Deposition) metodi ar izsmidzināšanas magnetrona un elektroloka iztvaikotāju pielietošanu pārklājuma nepieciešamā sastāva iegūšanai katrā izsmidzināšanas posmā.

Projekts ietver materiālu un procesu specifikāciju gaisa kuģa konstrukcijas paraugiem pretapledošanas pārklājuma tehnoloģijai pamatojoties uz PVD metodi, kas ietver elektriski vadoša pārklājuma izveidi.

Materiāla un procesa tehnoloģijas sākotnēja izstrāde pirmajai pārklāto dažāda ķīmiskā sastāva pārklājumu paraugu kopai un to testēšana tiks veikta projekta pirmajā gadā. Materiālu un procesa tehnoloģija otrai pārklāto paraugu kopai, izmantojot izvēlētā ķīmiskā sastāva daudzslāņu pārklājumus, tiks īstenota trešā projekta gada sākumā, kad labākie risinājumi daudzfunkcionalitātei tiks izvēlēti tālākai NANOCOAIRS parklājumu uzklāšanai uz reāliem gaisa kuģu konstrukciju paraugiem to turpmākai testēšanai un optmizācijai.

Atslēgas vārdi: Gaisa kuģu kompozītu konstrukcijas, nanotehnoloģijas gaisa kuģu konstrukcijās, pretapledošanas pārklājums, inovatīvas PVD tehnoloģijas

Rezultāti:

  • Iespējamo aizsargpārklājumu materiālu analīze. Analizēta iespēja veidot erozijizturīgus pārklājumus no metālveidīgiem nitrīdiem.
  • Modificēta vakuuma iekārta NNV-6,6-I1 erozijizturīga metālkeramiska vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma uzputināšanas īstenošanai viena cikla laikā bez uzputināšanas avotu maiņas.
  • Sagatavots pārskats “Pārklājuma materiālu un procesu specifikācija”
  • Izstrādāts erozijizturīgo pārklājumu no metālveidīgiem nitrīdiem uzputināšanas tehnoloģiskais process, definēti tehnoloģiskie posmi  metālkeramiskā vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma uzputināšanas īstenošanai viena cikla laikā bez uzputināšanas avotu maiņas, turpināta aizsarg-dekoratīvo pārklājumu iegūšanas eksperimentu sērija
  • Dekoratīvo pārklājumu spektrālā analīze tika veikta pēc RGB aditīvās sistēmas (sarkanais (Red), zaļais (Green), zilais (Blue), izmantojot grafiskā redaktora Paint.NET v 3.5.6.programmu.
  • Ar modernizētas vakuuma iekārtas NNV 6 .6-I palīdzību tika veikta jonu-plazmas pārklājumu uzputināšana
  • Pabeigta erozijizturīgo pārklājumu no metālveidīgiem nitrīdiem uzputināšanas sākotnējā tehnoloģiskā procesa izstrāde. Tika izveidoti eksperimentālie paraugi - GK planiera naturkonstukciju elementi un tāllvadības gaisa kuģa konstruktīvie elementi no kompozītmateriāliem ar pārklājumiem
  • Dalība ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Transport means 2018” (3.-5.10.2018., Traķi, Lietuva).
  • Dalība ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Modern Materials and Manufacturing” (23-26.04.2019, Estonia, Tallina)
  • Sagatavota prezentācija un dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “18th International Scientific Conference, Engineering for Rural Development". 22.-24.05.2019. Jelgava, LATVIA ar referātu “Evaluating accuracy of fault localization when monitoring condition of large structures by acoustic method”. 
  • Piedalīšanās publicitātes pasākumā ar posteri PE2 (Presentations and posters, flyers for society ), informējot sabiedrību par savu pētījumu: Rīgas Aeronavigācijas institūta pārstāvjus vizītes laikā (28.06.2019).
  • Piedalīšanās publicitātes pasākumā ar posteri PE2 (Presentations and posters, flyers for society ), informējot sabiedrību par savu pētījumu: Aviokompānijas Smartlynx darbiniekus vizītes laikā 19.06.2019.
  • Turpinās darbs pie radīto aizsargdekoratīvo pārklājumu ķīmiskā sastāva pētīšanas.
  • Uzsākts darbs pie pārklājuma un tā atsevišķu slāņu biezuma novērtēšanas.
  • Uzsākti pārklājuma paraugu grupu izmēģinājumi pārklājuma adhēzijas stiprības novērtēšanai ar Scratch testeri Revetest
  • Uzsākts darbs pārklājuma virsmas raupjuma novērtēšanai
  • Piedalīšanās publicitātes pasākumā ar posteri PE2 (Presentations and posters, flyers for society ), informējot sabiedrību par savu pētījumu RTU zinātnieku nakts 2019 pasākumu laikā RTU laboratorijas mājā (27.09.2019.)
  • Veikta pārklāto paraugu mikrocietības novērtēšana, mērīšana ar Vikkersa metodi ar HITACHI PMT-3M1 mikromērīšanas iekārtas palīdzību.

Publikācijas:

  • Urbaha, M., Bogdanova, S., Savkovs, K. Technological Features of Creating Nanostructured Decorative-Protective Coatings. In: Transport Means 2018: Proceedings of the 22nd International Scientific Conference, Lithuania, Trakai, 3-5 October, 2018. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2018, pp.1179-1179. ISSN 1822-296X. e-ISSN 2351-7034
  • M. Urbaha et al., Multi-Criteria Assessment of Physical Properties of Nanostructured Decorative Protective Coatings, Key Engineering Materials, Vol. 799, pp. 43-51, 2019, doi.org/10.4028/www.scientific.net/KEM.799.43
  • A.Urbahs, M.Urbaha, K.Carjova, Z.Koruba. Technological solutions for the computer-aided design and manufacturing of a remotely piloted aircraft, In: Procedia Computer Science, Vol. 149, 2019, Pages 390-397, https://doi.org/10.1016/j.procs.2019.01.153
  • D.Gorelikovs, M.Urbaha Control of agricultural land flooding by using romotely piloted aircraft system, ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT, Jelgava, 22.-24.05.2019. DOI: 10.22616/ERDev2019.18.N080, www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N080.pdf
  • Glīzde, N., Urbaha, M. Remotely Piloted Aircraft System Air Vehicle Type Selection. No: 18th International Scientific Conference "Engineering for Rural Development": Proceedings, Latvija, Jelgava, 22.-24. maijs, 2019. Jelgava: Latvia University of Life Sciences and Technologies, 2019, 1302.-1312.lpp. ISSN 1691-5976. Pieejams: doi:10.22616/ERDev2019.18.N241
    www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N241.pdf
  • J.Prostaks, M.Urbaha  Evaluating accuracy of fault Localization when monitoring condition of Large Structures by acoustic metod, ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT, Jelgava, 22.-24.05.2019., DOI: 10.22616/ERDev2019.18.N143
    www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N143.pdf
  • Dmitrijs GORELIKOVS and Margarita URBAHA "Optimizing the Flight Route of Remotely Piloted Aircraft for Updating Information in Electronic Chart Systems" 2019 International Conference on Informatics, Control and Robotics (ICICR 2019), ISBN: 978-1-60595-633-6

Informācija atjaunota 31.01.2020.

Plānās kārtiņas ar nanodaļiņām jonizējošā starojuma dozimetrijai

Projekta nosaukums: «Plānās kārtiņas ar nanodaļiņām jonizējošā starojuma dozimetrijai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Thin films with embedded nanoparticles for  dosimetry of ionizing  radiation»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Marina Romanova

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jurijs Dehtjars

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/167

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/9

Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2018 līdz 30.04.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir piesaistīt jauno zinātnieku pētījuma veikšanai un izstrādāt dozimetrijas metodi, kas ļauj mērīt jonizējošā starojuma absorbēto dozu no nanoslāņa ar biezumu līdz 10 nm. Kā dozimetra jutīgie elementi tiks izmantotas nanodaļiņas, kas ir ieslēgtas plānā kārtiņā. Tiks veikts rūpniecisks pētījums ar aktivitātēm: 1) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām iegūšana; 2) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām raksturošana; 3) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām dozimetriskās īpašības.

Plānotie galvenie rezultāti: 1) trīs publikācijas indeksētas SCOPUS datu bāzē; 2) starojuma dozimetrijas metode; 3) patenta pieteikums par dozimetrijas metodi.

Atslēgas vārdi: nanodaļiņas, starojuma dozimetrija, medicīniskā fizika, fotoelektronu emisija, jonizējošais starojums.

Rezultāti:

  • Izmantojot ekstrakcijas-pirolītisko metodi, sintezētas nanodaļiņas no gadolīnija oksīda (Gd2O3) uz dažādām pamatnēm (priekšmetstikls, kvarcs, segstikli). Veikta iegūto paraugu morfoloģijas raksturošana (SEM, AFM), kristāliskās struktūras raksturošana (XRD), ķīmisko saišu raksturošana (FTIR), reģistrēti fotoelektronu emisijas un eksoelektronu emisijas spektri. Uzsākti eksperimenti ar Gd2O3 nanodaļiņu apstarošanu ar jonizējošo starojumu (gamma un paātrinātie elektroni).
  • Publicētas tēzes konferences “20th International Conference-School "Advanced Materials and Technologies” (Palanga, 27.-31. augusts, 2018) tēžu krājumā:  Romanova, M., Serga, V., Poplausks, R., Krumina, A., Burve, R., Dekhtyar, Yu. Synthesis of Nanocrystalline Gd2O3 Powders and Films.
  • Dalība RTU 59. starptautiskajā zinātniskajā konferencē (11.10.2018., Rīga) un konferencē “16th Biennial Baltic Electronics Conference (BEC2018)" (8.-10.oktobris, 2018, Tallina, Igaunija). 
  • Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera uz Čehijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtu, kur veikta Gd2O3 un MgO paraugu raksturošana, izmantojot atomspēka mikroskopiju (AFM), rentgenstaru fotoemisijas spektroskopiju (XPS) un fotoelektronu emisijas mikroskopiju (PEEM).
  • Dallība pasākumā skolēniem “Ēnu diena 2019” (13.02.2019.)
  • Mobilitātes vizīte Kauņas Tehnoloģiskajā Universitātē (17.-22.03.2019), lai apgūtu rentgenstaru fotoelektronu spektroskopijas (XPS) iekārtas darbības principus un mērījumu veikšanas metodiku.
  • Projekta rezultāti tika prezentēti un apspriesti starptautiskajā konferencē, nopublicētas konferences tēzes: Romanova, M., Serga, V., Timofejeva, K., Poplausks, R., Krumina, A., Burve, R., Krainukovs, I., Lescinskis, A., Dekhtyar, Yu. Influence of Ionizing Radiation on Photo-Thermo-Stimulated Exoelectron Emission Spectra of Gd2O3 Nanoparticles and Films. In: The 3rd International Conference on Dosimetry and its Applications (ICDA-3): Book of Abstracts, Portugal, Lisbon, 27-31 May, 2019.
  • Raksta “Effect of gamma radiation on thermostimulated exoelectron emission of Gd2O3 films” iesniegšana žurnālā “Nuclear Instruments and Methods Section B”.
  • Veikta mobilitātes vizīte (15.09.-28.09.) pie sadarbības partnera Čehijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā. Mobilitātes laikā apspriesti materiāli, kurus var potenciāli izmantot starojuma dozimetrijā, un izgatavoti paraugi.
  • Projekta rezultāti tika prezentēti un apspriesti starptautiskajā konferencē, nopublicētas konferences tēzes: Romanova, M., Serga, V., Timofejeva, K., Burve, R., Popļausks, R., Cichon, S., Fekete, L., Krūmiņa, A., Dehtjars, J. Radiation Resistance of Nanocrystalline Gadolinium Oxide Films Studied by the Exoelectron Emission Method. In: 20th International Conference on Radiation Effects in Insulators: Book of Abstracts, Kazakhstan, Nur-Sultan, 19-23 August, 2019. Nur-Sultan: 2019, p.201. 
  • Piedalīšanās ar prezentāciju ikgadējā RTU konferencē: M. Romanova, V. Serga, R. Burve, Yu. Dekhtyar. Characteristics of Gd2O3 films for dosimetry of gamma radiation. Riga Technical University 60th International Scientific Conference, Latvia, Riga, 17 October, 2019.
  • Veikta mobilitātes vizīte (24.11.-01.12.) pie sadarbības partnera Čehijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā. Mobilitātes laikā izgatavoti paraugi un apspriesti iepriekšējo mērījumu rezultāti.
  • 2020. gada 12. februārī dalība pasākumā skolēniem “Ēnu diena 2020”. 
  • Izmērīti pliku Si/SiO2 un priekšmetstiklu pamatņu FE un EE spektri pirms apstarošanas ar jonizējošo starojumu. Veikta MgO un Lu2O3:Eu nanokārtiņu virsmas morfoloģijas raksturošana, izmantojot atomspēka mikroskopiju (AFM) un Gd2O3 nanodaļiņu paraugu AAO matricā virsmas morfoloģijas izpēte, izmantojot skenējošo elektronu mikroskopiju (SEM). 
  • Izmantojot ekstrakcijas-pirolītisko metodi, izgatavota MgO paraugu jauna sērija uz Si/SiO2 pamatnēm jonizējošā starojuma dozimetrijas eksperimentiem.
  • Tika pārbaudīta poraina melnā alumīnija pamatņu termiskā stabilitāte, karsējot šīs pamatnes vakuumā līdz 350-600 ºC, karsēšanas laikā reģistrējot eksoelektronu emisiju un pēc karsēšanas veicot kārtiņu virsmas izpēti, izmantojot skenējošo elektronu mikroskopiju (SEM).

Informācija atjaunota 30.07.2020.

Inovatīva virsskaņas aerodinamiskā tuneļa un aerokosmisku objektu īpašību izpētes metodoloģijas izstrāde

Projekta nosaukums: «Inovatīva virsskaņas aerodinamiskā tuneļa un aerokosmisku objektu īpašību izpētes metodoloģijas izstrāde»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an Innovative High-Speed Wind Tunnel Testing Facility for the Research of the Characteristics of Aerospace Objects»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ali Arshad

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksandrs Urbahs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/321

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/78

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2018 līdz 30.11.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju inovatīvu un modernu aerokosmisku objektu īpašību izpētei. Fokusējoties uz turpmākajiem pētījumu mērķiem, tiek plānota virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentāla prototipa izstrāde ar ātruma diapazonu M= 1,2~4,0, kad tiks izstrādāts pārejoša tipa pārslodzes virsskaņas tuneļa prototips.

Projekta mērķa sasniegšanai vispirms tiks veikti aerodinamiskie aprēķini, datormodelēšana par aerodinamiskā tuneļa plūsmas lauku. Aerodinamiskie aprēķini un modelēšana tiks validēti, izmantojot mūsdienu CFD instrumentus. Virsskaņas aerodinamiskā tuneļa prototipa komponentes tiks izstrādātas izmantojot mūsdienu CAD-CAM rīkus. Projekta gaitā ir paredzēts izstrādāt inovatīvu un elastīgu tuneļa testa sekcijas plānojumu, kas dos iespēju veikt daudzdimensiju aerokosmisku objektu multifunkcionālus pētījumus. Virsskaņa aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju būs iespēja pielietot inovatīvu aerokosmisku objektu izpētei, t.sk. virsskaņas bezpilota lidaparātu un kosmisko aparātu konstrukciju testēšanai. Projekta ietvaros tiks veikti pētījumi par aerokosmiskās inženierijas sarežģītajiem risinājumiem, kā piemēram, ātrgaitas dzinēja ieplūdes profiliem, spārnu un asmeņu plākšņiem, kosmosa kuģu un starta raķešu plūsmas īpašību papildinājumiem.

Projekta rezultātā tiks izstrādāts eksperimentāls prototips un CAD/CFD modeļi. Projekta izpildes laikā ir plānotas vismaz 6 augstas kvalitātes publikācijas, 2 patenti, vairāki ziņojumi konferencēs un semināri.

Atslēgas vārdi: Ātrgaitas vēja tunelis, aviācijas un kosmosa objekti, virsskaņas plūsma, datormodelēšanas šķidruma dinamikas aprēķini, šķidruma mehānika

Rezultāti:

  • Salīdzināti iespējamie vēja tuneļa projektēšanas veidi.
  • Uzsākti ieplūdes konstrukcijas aerodinamiskie aprēķini. Izstrādāts teorētiskais modelis testa sekcijas platības aprēķināšanai. Sagatavotas Mach numuru variācijas lapas un novērtēts difuzora kanāla izmērs.
  • Pabeigts spiediena attiecības novērtējums pirmajam posmam, kas vajadzīgs sprauslas kaklam. Laval-sprauslas spiediena, ātruma un laukuma vērtību modeļa izstrāde dažādos Mach ātrumos.
  • Uzsākti projektēšanas aprēķini - sākotnējā aprēķina inicializēšana liela ātruma vēja tunelim un aprēķini aerodinamiskās ieplūdes sprauslas paplašinājuma daļai. Veikta aerodinamisko aprēķinu pārbaude.
  • Sagatavoti piedāvātās vēja tuneļa prototipa iekārtas 3D modeļi kur katram Mach skaitlim (1,5, 2,0, 2,5, 3,0, 3,5 un 4,0) tika izstrādāti attiecīgi modeļi. Ir pabeigts pirmais nodevums (D. 1.1.), t.i., vēja tuneļa kanāla sekcijas CAD modeļi.
  • Izstrādāti un iesniegti publicēšanai sekojošie raksti: "A Simplified Design Approach for High-speed Wind Tunnels"; "Design optimization and Investigation of Aerodynamic Characteristics of Airfoils."; "Computational Study of Noise Reduction in Engine CFM56-5B".
  • Kad sākotnējais dizains tika izveidots iepriekšējā ceturksnī, otrajā posmā, izmantojot programmēšanas kodu, tika pārbaudīti vēja tuneļa prototipa 3D modeļi. Katra Mach numura (1.5., 2.0., 2.5., 3.0., 3.5. Un 4.0.) modeļi tika pārbaudīti ar kodiem. Visas konstrukcijas bija precīzākas nekā sākotnējais novērtējums, kas parāda, ka konstrukcijas aprēķini un modelēšana bija precīzi un nekļūdīgi. 
  • Pabeigta vēja tuneļa modeļa ieplūdes sprauslas daļas linuma stratēģija. Tīkla ģenerēšanai tika izmantots ANSYS ICEM modulis. Acu shēmā ir gandrīz 2 miljoni elementu, no kuriem lielākā daļa ir sešstūru elementi.
  • ANSYS ICEM izveidots trīs dažādu vēja tuneļa sprauslu 3D modeļu režģis. Tīkla faili tika tālāk izmantoti skaitliskajām simulācijām. Skaitliskajai analīzei tika piemēroti attiecīgi robežnosacījumi.
  • Pētniecības darbu prezentēšana 2020. gada Starptautiskajā mašīnbūves un kosmosa inženierijas konferencē (ICMAE), Atēnās Grieķijā.
  • 3D difuzora projektēšana un optimizācija.

Informācija atjaunota 31.08.2020.

Integrētas sensoru sistēmas izveide materiālu un konstrukciju monitoringam

Projekta nosaukums: «Integrētas sensoru sistēmas izveide materiālu un konstrukciju monitoringam»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an integrated sensor system for material and structure monitoring»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māris Hauka

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vitālijs Pavelko

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/326

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/79

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 31.10.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir attīstīt ekonomiski efektīvu konstrukcijas tehniska stāvokļa monitoringa integrētu sistēmu, izmantojot daudzfunkcionālo pjezoelektrisko sensoru tīklu, radīt sistēmas tehnoloģiju un bāzes komponenšu prototipus, kā arī demonstrēt sistēmas efektivitāti dažādiem lietojumiem (mašīnbūves, transporta, civilās būvniecības un aerokosmiskā nozarēs).

Sistēmai jānodrošina vairāku tipu un uzdevumu konstrukcijas drošu ekspluatāciju, savlaicīgi atklājot bīstamus ražošanas vai novecošanas bojājumus. Paredzēts attīstīt tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu konstrukcijas monitoringa sistēmai, kas balstītas uz defekta atpazīšanas bez-etalona principu. Šīs problēmas sekmīgas atrisināšanas priekšnoteikums ir pēdējo oriģinālu pētījumu rezultāti par pāri „konstrukcija/sensors” slogojuma ietekmi uz ultraskaņa viļņu mijiedarbību ar strukturālu defektu. Sistēma sastāv no divām apakšsistēmām, izmantojot konstrukcijā integrētu pjezoelektrisko sensoru tīklu. Pirmajā apakšsistēmā paredzētas konstrukcijas nepārtrauktam monitoringam un primārai signalizācijai par defekta briesmām. Tās tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu izstrāde balstītas uz minēto slogošanas ietekmi uz pāri „konstrukcija/sensors” elektromehānisku impedanci. Otrā monitoringa apakšsistēma normāli ir gaidīšanas režīmā un tai jābūt aktivizētai ar pirmajās apakšsistēmas radītu signālu par defektu parādīšanās briesmām. Apakšsistēma ir paredzēta, lai novērstu monitoringa otrās kārtas kļūdas (signalizācija par bojājuma klātbūtni tā faktiskajā prombūtnē) un prastu novērtēt defekta esamību ar augstu drošumu, pamatojoties uz šādām tehnoloģijām: 1) aktīvo ultraskaņas viļņu; 2) piezo-pretestības efektu; 3) pasīvu ultraskaņas viļņu (modālā akustiskā emisija); 4) pjezoelektriskie akselerometri.

Galvenās aktivitātes ietver: integrēto sensoru sistēmas algoritma izstrādi; datu apstrādes elementa izstrādi; barošanas avota un integrēto sensoru sistēmas prototipa izstrādi; integrētās sensoru sistēmas testēšanu un rezultātu pārbaudi.

Atslēgas vārdi: Integrētais stāvokļa monitorings, pjezoelektriskie devēji, impedance, ultraskaņas viļņi.

Rezultāti:

  • Tiek pētītas pjezokeramikas dielektriskās īpašības un to atkarība no mehāniskās slodzes, temperatūras un frekvences un to nolasīšanas un skaitļošanas iespējas.
  • Literatūras analīze par Microchip Technology un citu kompāniju tehniskie risinājumi dažādām ultraskaņas ierīcēm.
  • Darbs pie publikācijas izstrādes par tipiskajiem bojājumiem un noteikšanas modeļiem.
  • Iesniegta atsjkaite/nodevums D1.1 ("Algoritma izstrāde katram sensoram sistēmā").
  • Nodota atskaie / nodevums (D1.3.).
  • Darbs pie AD5933 1MSPS, 12-Bit converter, darbības algoritmu atgūšanas.
  • Iesniegta atskaite/nodevums D2.1 (Data processing unit).
  • Iesniegts vidusposma ziņojums.
  • Darbs pie prototipa izveides “Data processing unit”.
  • Darbs pie prototipa izveides. “Data power unit”.

Publikācijas:

  • Iesniegts raksts publicēšanai: Maris Hauka, Pavelko Vitalijs "Automated sensory monitoring system for continuous monitoring of material and structure state".
  • Iesniegts raksts publicēšanai: Deniss Borodnevs, Māris Hauka "Method for estimating delays in parallel redundant data transfer networks" konferences RTUCON2019 rakstu krājumā (D1.4)
  • Publicēts raksts Māris, Hauka, Vitālijs Pavelko “POSSIBILITIES OF A LOW COST AUTOMATED CONSTRUCTION MONITORING SYSTEM”, konferences “The 2nd Aviation and Space Congress - KLiK 2019” rakstu krājumā.

Mobilitātes un tīklošanās  pasākumi:

  • Mobilitāte uz Poliju Kielce University of Technology (01.08.-08.09.2019.).
  • Dalība un Postera prezentācija, The 2nd Aviation and Space Congress - KLiK 2019, Polija, Kielce 17.-21.09.2019.).

Informācija atjaunota 14.08.2020. 

Netradicionāli betoni ar «gudro» stiegrojumu (NONCSR)

Projekta nosaukums: «Netradicionāli betoni ar «gudro» stiegrojumu (NONCSR)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Non-traditional concrete with smart reinforcement (NONCSR)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Lūsis

Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Andrejs Krasņikovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/324

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/13 

Projekta īstenošanas vieta: Mehānikas un mašīnbūves institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētījuma ietvaros tiks izstrādāti jaunie inovatīvie betoni ar netradicionāliem stiegrojumiem, kā arī tiks dotas rekomendācijas netradicionālo stiegrojumu (stikla, oglekļa, kompozīto šķiedru un citu) izgatavošanai, kā arī konstrukciju ar stiegrojumu sadalījumu izgatavošanai.

Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiek pilnveidota/-s tehnoloģija/-s, kas patērē mazāk energoresursus, nekā šāda veida tirgū pieejama tehnoloģija/-s. Projekta īstenošanas rezultātā tiks iesniegtas 3 publikācijas SCOPUS vai WoS datu bāzē iekļautos konferenču rakstu krājumā/-os vai žurnālā/-os, tiek plānota dalība 5 zinātniskās konferencēs. Sabiedrības informēšanai plānota publikācija populārzinātniskā žurnālā un dalība izgudrojumu un inovāciju izstādē. Tiks iesniegti divi Latvijas Republikas vai starptautiskie izgudrojuma patenta pieteikumi.

Atslēgas vārdi: Betons, netradicionāls stiegrojums, kompozītās šķiedras

2.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Cementa kompozītu komponentu (HPC) matricas izejkomponentu izvēle, sastāvu izstrāde un proporciju izvēle šķiedrbetona (FRC) matricas izstrādei, betonam tiks pievienotas CNT, nanoplāksnes vai cita veida elektriski vadītspējīgs stiegrojums, piem., kā oglekļa mikrošķiedras. Cementa kompozīta matricas izstrāde, betona granulometriskā sastāva – “Fullera” līknes. Sākuma sastāvu izgatavošana pre-testēšanai, paraugu sagatavošana/betonēšana (sastāvu turpmākai pilnveidošanai un izvēlei).
  • Mobilitāte uz Alžīriju zināšanu izplatīšanai savā jomā.

Informācija atjaunota 06.09.2019. 

3.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

  • Sastāvu šķiedrbetona ar hibrīdo stiegrojumu izgatavošana un pre-testēšana, paraugu sagatavošana/betonēšana un testēšana.
  • Piedalīšanās tīklošanās pasākumā - „EIT RawMaterials” forumā.

Informācija atjaunota 27.12.2019. 

4.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • mobilitātes pasākumi: „World of Concrete 2020” (04.-07.02.2020.) izstādes apmeklēšana, pasākumu norises vieta: ASV: Las Vegasā un mobilitāte uzņēmumā “Primekss” (10.-18.02.2020.) Tampā un Filadelfijā.

Informācija atjaunota 08.04.2020. 

5.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Rezultātu apkopošana ņemot vērā iepriekš iegūtos testēšanas rezultātus grupām 1.-3. un 4.-6., augstas stiprības betona sastāva izvēlei atkarībā no betona masas iestrādājamības un testēšanas skaitliskajiem rezultātiem. Projekta ietvaros sagatavota un iesniegta žurnālā “Road Materials and Pavement Design” zinātniska publikācija: "Experimental study on the structural response of Fibre reinforced concrete sidewalks.

Informācija atjaunota 30.06.2020. 

6.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • mobilitāte uz Viļņas Gediminas Tehnisko universitāti 20.08.-18.09.2020.
  • eksperimentu plānošana ar dažādu šķiedru koncentrāciju slāņos šķiedrbetonam ar hibrīdo stiegrojumu (FRC). Sastāva noteikšana un izejmateriālu sagatavošana cementa kompozītam, izmantojot kombinēto disperso stiegrojumu.

Informācija atjaunota 30.09.2020. 

Metode dzīvu, neiezīmētu šūnu identificēšanai un šķirošanai pēc telomēru garuma

Projekta nosaukums: «Metode dzīvu, neiezīmētu šūnu identificēšanai un šķirošanai pēc telomēru garuma»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of method for identifying and isolating viable, non-labelled cells by telomere length»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Uldis Bērziņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Jurijs Dehtjars

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/450

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/45

Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Dielektroforēze ir metode, ar kuras palīdzību šūnas tiek polarizētas, reaģējot uz elektriskā lauka gradientu. Cilmes šūnu telomēru garumam ir būtiska nozīme šūnu potencei: dalīties, migrēt un diferencēties, veidot starpšūnu matriksu un kopumā spējai sekmēt audu reģenerāciju. Nepastāvot metodei, kas ļautu cilmes šūnas pēc telomēru garuma nomērīšanas izmantot terapijā vai orgānu veidošanai uz biočipa, pastāv aktualitāte jaunas metodes izveidei vai esošās metodes optimizēšanai.

Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir optimizēt dielektroforēzes metodi tā, lai to varētu izmantot, lai atdalītu cilmes šūnas pēc telomēru garuma, dzīvas un neiezīmētas no heterogēnas cilmes šūnu populācijas mikroplūsmas biočipā. Atdalīta dzīvu, neiezīmētu cilmes šūnu subpopulācija ar garām telomērām būtu efektīga terapeitiskos nolūkos, jo no tās tiktu atdalītas replikatīvi vecas šūnas, kurām piemīt zema potence un ir palielināts onkogenitātes risks. Pēc telomēru garuma atdalītas cilmes šūnu subpopulācijas arī ir izmantojamas kā izejmateriāls orgānu 3D-modeļu veidošanai uz biočipa, lai pētītu orgānu novecošanās procesus, piemēram, ādas (“Skin-on-a-chip”, “Organ-on-a-chip” modeļos); izstrādātu jaunas zāles, piemēram, senolītiķus; pētītu ar vecumu saistītas slimības, piemēram, sirds asinsvadu mazspēju, diabētu, vēža veidošanos. Dielektroforēzes optimizēta metode būs pielietojama gan ārstnieciskos, gan diagnostiskos nolūkos konvencionālajā un precīzā (personalizētā) medicīnā. 

Pētniecības projekta aktivitātes sevī ietver: 1) Dielektroforēzes parametru noteikšanu metodes optimizācijai; 2) DEP-biočipa prototipa šūnu šķirošanai mikroplūsmā pēc telomēru garuma ar šķirošanas ātrumu 1 miljons šūnu 5 minūtēs, izstrādi. 

Plānotie rezultāti ietver patenta pieteikumu un sagatavotas un iesniegtas 3 zinātniskas publikācijas par tēmām: replikatīvā šūnu senescence, DEP metodes optimizācija, DEP un šūnu replikatīvā senescence.

Atslēgas vārdi: Telomēru garums, dielektroforēze, neiezīmētu šūnu sortēšana

Stikla/oglekļa šķiedru hibrīdo plānslāņu laminātu termo-mehāniskās darbības analīze daudzfunkcionāliem pielietojumiem
Projekta nosaukums: «Stikla/oglekļa šķiedru hibrīdo plānslāņu laminātu termo-mehāniskās darbības analīze daudzfunkcionāliem pielietojumiem»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Thermo-mechanical behavior analysis of glass/carbon hybrid thin-ply laminates for multifunctional applications»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andrejs Pupurs

Projekta zinātniskais vadītājs: Andrejs Krasņikovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/408
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/92

Projekta īstenošanas vieta: MMI Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2020 līdz 31.03.2023 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta mērķis ir izpētīt inovatīvu stikla/oglekļa šķiedru hibrīdo plānslāņu laminātu termo-mehānisko darbību daudzfunkcionālos pielietojumos, kuros laminātu slāņi vienlaicīgi pilda mehāniskās slodzes uzņemšanas un termiskās funkcijas. 
 
Galvenās pētniecības pieteikuma aktivitātes ir plānslāņu hibrīdo laminātu izgatavošana, to eksperimentāla pārbaude pie vienlaicīgas mehāniskas un termiskas slodzes, to darbības modelēšana pie dažādām mehānisko un termisko slodžu kombinācijām kā arī rezultātu izplatīšana un publicēšana. Tiks veikta kvantitatīva mikro-plaisu veidošanās izpēte hibrīdo laminātu slāņos pie mehāniskas slodzes. Vienlaicīgi tiks mērīta lamināta slāņu termiskā vadītspēja, lai iegūtu sakarību starp laminātu mehānisko un termisko darbību. Lai veiktu šādu saistītu termo-mehānisko īpašību pētījumu, tiks izstrādāta jauna eksperimentālas pārbaudes metodoloģija vienlaicīgai termo-mehāniskai slogošanai. Mehāniskās un termiskās slodzes rezultātā radītās deformācijas, mikro-plaisas un temperatūras sadalījums tiks mērīts izmantojot jaunākās tehnoloģijas aparatūru – augstas izšķirtspējas infrasarkano termisko kameru un mikro digitālo attēlu korelācijas sistēmu, tādējādi iegūstot unikālus eksperimentālos rezultātus, kādi nebija iegūstami līdz šim. Projekta ietvaros veiktie termo-mehāniskie eksperimenti tiks papildināti ar analītisku un skaitlisko modelēšanu, lai veiktu rezultātu validāciju un parametrisko analīzi slāņu hibridizācijas un daudzfunkcionālo efektu noteikšanai. Projekta rezultāti demonstrēs hibrīdo plānslāņu laminātu potenciālu izmantošanai daudzfunkcionālos pielietojumos un dos izpratni par optimālu hibrīdo laminātu slāņojumu, lai iegūtu nepieciešamo stingumu, stiprības un siltuma vadīšanas īpašības.
 
Projekta rezultātus paredzēts iekļaut 6 zinātniskās publikācijās, kā arī izstrādāt un iesniegt 1 jauna projekta pieteikumu uz “Apvārsnis 2020” vai tam sekojošas līdzvērtīgas platformas projektu konkursiem.  
 
Atslēgas vārdi: inženierzinātne un tehnoloģija, mehānika, daudzfunkcionālie kompozītmateriāli, mehāniskās īpašības, termiskās īpašības.

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Oglekli saturošu materiālu izpēte un metodes izstrāde ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem
Projekta nosaukums: «Oglekli saturošu materiālu izpēte un metodes izstrāde ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Investigation of carbon containing materials and method development for heavy metal removal from water»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inga Jurgelāne
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Jānis Ločs
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/049
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/11
 
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 31.10.2021 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Ūdens piesārņojums ar smagajiem metāliem, piemēram, svins, kadmijs un arsēns, joprojām ir izplatīta globāla problēma. Katru gadu vairākiem miljoniem cilvēku rodas veselības problēmas smago metālu piesārņojuma rezultātā. Ūdens attīrīšanai izmanto vairākas metodes, bet adsorbcijas process ir viens no visefektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem. Vairāki dažādu veidu materiāli ir pētīti šīs problēmas risināšanai, bet pētījumi joprojām turpinās. Pētniecības pieteikuma zinātniskais mērķis ir izstrādāt efektīvus un videi draudzīgus adsorbcijas materiālus ar salīdzinoši zemām izmaksām un laboratorijas izmēra prototipu ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem.
 
Plānotie galvenie rezultāti:
1) divas starptautiski citējamas publikācijas;
2) izstrādātas 3 metodoloģijas smago metālu adsorbcijai, materiālu reģenerācijai;
3) laboratorijas izmēra prototips ūdens attīrīšanai no konkrētiem smagiem metāliem
 
Atslēgas vārdi: smago metālu adsorbcija, šungīts, aktivētā ogle, hidroksiapatīts, ūdens attīrīšana
 
Rezultāti:
  • Veikti smago metālu sorbcijas pētījumi uz šungīta paraugiem (skalotiem, neskalotiem, karsētiem, pārklātiem ar HAp), izmantojot UV-VIS spektrofotometru. 
  • Veikti pētījumi par niķeļa un vara izdalīšanos no šungīta ūdens vidē. 
  • Vizīte sadarbības partnera institūcijā - Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā (25.-27.03.2019.). 
  • Veikti svina, cinka un vara sorbcijas pētījumi uz šungīta (skalota, neskalota, apdedzināta 500°C gaisa atmosfērā un vakuumā). 
  • Veikti pētījumi par kadmija jonu noteikšanu ar spektrofotometru. Porainības noteikšana mālu granulām ar dažādiem poru veidojošiem aģentiem un apdedzināšanas temperatūrām.
  • Mobilitāte pie sadarbības partnera - Mehāniskās un rūpniecības inženierijas departamenta, Tallinas Tehniskā universitāte. 
  • Dalība Euromat 2019 konferencē Stoholmā (01.-05.09.2019.)
  • Konstatēts, ka šungītam ir pārāk zema smago metālu sorbcijas efektivitāte un no tā ūdenī izdalās citi smagie metāli, kā rezultātā tika nolemts šungītu neizmantot tālākos pētījumos. Pamatojoties uz pārāk zemu hidroksilapatīta un aktīvās ogles maisījuma pārklājuma noturību uz māla granulām, kā arī pārāk zemu hidroksilapatīta noturību uz aktīvās ogles granulām, tiek meklēti alternatīvi risinājumi pārklājuma noturības nodrošināšanai.
  • Hidroksilapatīta un aktīvās ogles daļiņu noturību uz māla granulām nodrošina ar nātrija alginātu – polimēru, kuram piemīt ļoti labas smago metālu sorbcijas īpašības, tādējādi palielinot iegūtā materiāla sorbcijas īpašības. Tiek veikti smago metālu sorbcijas pētījumi algināta, hidroksilapatīta un aktīvās ogles maisījumam pie dažādām hidroksilapatīta un aktīvās ogles masas attiecībām.
  • Izgatavotas granulas, kurās aktivētā ogle tiek iegūta mālu granulu tilpumā (pirolīzes procesā) un pēc tam pārklātas ar hidroksilapatītu. Šīs granulas uzradīja labākas sorbcijas īpašības nekā iepriekš izgatavotie materiāli. 
  • Iesniegta publikācija par to, kā šungīta izmantošana dzeramā ūdens apstrādē piesārņo to ar smagajiem metāliem. Sagatavota vidusposma atskaite. 
  • Veikta granulu gatavošanas un karbonizēšanas tehnoloģijas mērogošana. 
  • Darbs pie publikācijas sagatavošanu par ar sērsskābi apstrādātu un karbonizētu granulu sorbcijas īpašībām un raksturlielumiem.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

Viedo izolācijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai

Projekta nosaukums: «Viedo izolācijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Structures and technology development of smart insulation materials for indoor microclimate regulation»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Edgars Kirilovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Silvija Kukle

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/152

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/232

Projekta īstenošanas vieta: Dizaina tehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta rezultātā tiks radīts viedā materiāla produkts siltuma enerģijas uzkrāšanai latentā formā un atdošanai, izmantojot fāzmaiņu materiālu mikrokapsulas dažādu struktūru siltuma un skaņas izolācijas materiālos. Fāzmaiņu materiāls uzlabos arī materiāla skaņas izolācijas īpašības. Pateicoties siltuma un akustikas izolācijas materiāla struktūrai un kaņepju un vilnas atlikumu materiāla īpašībām, tiks radīts labvēlīgs iekštelpu klimats. Lai izveidotu kompozīta materiālu, ko varētu izmantot kā būvniecības un ārtelpu materiālu, tas tiks aplīmēts ar cietkoku finieri, kas apstrādāts ar Sol-Gel tehnoloģiju; tas samazinās arī materiāla ūdens uzsūktspēju. Projekta ietvaros tiks apvienoti trīs pētījuma virzieni: izstrādāti industriālā kaņepju izejmateriāla un dažādu struktūru izolācijas materiālu izgatavošanas paņēmieni; tiks pētītas iespējas iestrādāt fāzmaiņas materiālus siltuma un skaņas izolācijā, kā arī pētīti jauniegūto materiālu parametri; tiks izstrādāta metode kaņepju kompozīta materiālu cietkoku finiera apdares apstrādei ar Sol-Gel tehnoloģiju.

Plānotie rezultāti: izstrādāts jauns izolācijas materiāls ar iestrādātu fāzmaiņas materiālu latentā siltuma uzkrāšanai un atdošanai optimālu iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai un aprobēta tā izgatavošanas tehnoloģija. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs un publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos.

Atslēgas vārdi: fāzmaiņas materiāli, mikrokapsulas, viedais siltumizolācijas materiāls, skaņas absorbēšana, cietas koksnes finieris, Sol-Gel tehnoloģija, iekštelpu mikroklimata regulācija

Rezultāti:

  • Publicētās literatūras, Latvijā veikto pētījumu, praktiskās pieredzes izpēte un analītiskā apskata izveide, balstoties uz Eiropas standartiem izstrādātas metodikas izejmateriāla pārbaužu veikšanai.
  • Literatūras un tirgus analīzes rezultātā noteikts fāzmaiņu materiāla veids. Sadarbībā ar BASF ražotni Berlīnē iegādātas saistvielas izolācijas plātņu materiālu izgatavošanai melamīna-urīnvielas-formaldehīda bāzes līme (MUF) un akrila līme. 
  • Veikta izejmateriāla granulometriskā sastāva noteikšana izmantojot laboratorijas sietu kratītāja un Fibre Shape frakciju daļiņu izmēra noteikšanai metodi. 
  • Veikts eksperimentālais darbs pie izolācijas plātņu pirmo paraugu izgatavošanas ar 10% MUF saistvielas apjomu.
  • Eksperimentālais darbs pie izolācijas plātņu paraugu izgatavošanas ar formaldehīdu nesaturošu saistvielu BASF Acrodur, variējot ar biezumu un blīvumu.  
  • Testa paraugu izgatavošana izmantojot kaņepju spaļus un epoksīda sveķu saistvielu ar augstu biomasas sastāvu (HSBE) un izmantojot ēveļskaidas un epoksīda sveķu saistvielu ar augstu biomasas sastāvu (WCBE).
  • Eksperimentālais darbs pie izgatavoto paraugu masas un blīvuma noteikšanas HSBE un WCBE.
  • Izstrādāts Nodevums “D2 Method description” par 2.aktivitāti “Develop different structures heat / sound insulation material manufacturing technology”.
  • Izstrādāts Nodevums (D2)  “The development of different structures heat/sound insulation material manufacturing technology instruction schemes”.
  • Paraugu 12 gab. siltumvadītspējas noteikšana.
  • Uzstādīts informatīvs stends RTU dizaina centrā.
  • Iesniegts nodevums D3 The development of finishing materials treated with Sol-Gel method.
  • ​Iesniegts jauna produkta apraksts.
     

Publikācijas:

  • Kirilovs, E., Kukle, S., Zotova, I., Nagle, A. Structures of Sound Absorbing and Thermal Conductivity Composite from Raw Renewable Materials. In: SGEM 2018: 18th International Multidisciplinary Scientific GeoConference: Conference Proceedings. Vol.18, Iss.6.3: Nano, Bio, Green and Space: Technologies for Sustainable Future: Green Buildings Technologies and Materials, Green Design and Sustainable Architecture, Bulgaria, Albena, 2-8 July, 2018. Sofia: STEF92 Technology Ltd., 2018, pp.333-340. ISBN 978-619-7408-52-2. ISSN 1314-2704.
  • Iesniegts zinātnisks raksts E. Kirilovs, S. Kukle, H-J. Gusovius, I. Zotova, V. Stramkale “Development of wet-preserved hemp fibreboard with thermal and sound insulation properties” konferences “XIX International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2019” (30.06.2019. - 04.07.2019. Albena Bulgārija) konferences rakstu krājumā.
  • Iesniegts raksts publicēšanai, Kirilovs E., Zotova I., Gendelis S., Gusovius H-J., Kukle S., Stramkale V. Development of smart insulation material for indoor microclimate regulation. MDPI journal Buildings.
  • Iesniegts raksts publicēšanai, Kirilovs E., Zotova I., Kukle S., Pugovics K. Low density hemp shive particleboards for latent thermal energy storage performance. Journal of Energy Systems.

 

Mobilitātes un tīkošanās pasākumi:

  • Komandējums tīklošanās pasākumu ietvaros, Roterdama, Nīderlande (14.03.2018. – 16.03.2018.)  
  • Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera «Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs» (12.07.2018., Viļāni).
  • Dalība starptautiskā konferencē “ADVANCED MATERIALS AND TECHNOLOGIES” (Palanga, Lietuva, 29.08.-30.08.2018.)
  • Mobilitāte pie sadarbības partnera “The Leibniz Institute for Agricultural Engineering and Bioeconomy” (Vācija, Potsdama, 12.09.-29.10.2018.)
  • Īstenota mobilitāte uz Tallinas tehnoloģiju universitāti, (18.12.2018.-19.12.2018.)
  • Apmeklēts Koksnes pārstrādes un mēbeļu ražošanas kompetences centrs "TSENTER" Igaunijā (03.04.2019.).
  • Apmeklēta starptautiskā izstāde "Ligna 2019" Hannoverē (27.05.2019.-31.05.2019.).
  • Uzstāšanās ar prezentāciju RTU 59. Studentu zinātniski tehniskā konferencē (Rīga, 28.04.2018.).
  • Dalība ar stenda referātu 7. Starptautiskajā Izgudrojumu inovāciju izstādē «Minox 2018» (Cēsis, 02.06.2018.).
  • Uzstāšnās ar prezentāciju RTU 60. Studentu Zinātniski Tehniskā Konferencē (Rīga, 25.04. 20129.).
  • Dalība starptautiskā konferencē “Advanced materials and technologies 2019”,Lietuva, Palanga (21.-22.08.2019.).
  • Dalība starptautiskā konferencē Bulgārijā (30.06.-04.07.2019.).
  • Mobilitātes braucienam uz "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru".
  • Mobilitātes brauciens uz Lietuvu (01.10.2019.).
  • Dalība izstādē Design Isle2019 (18.10.2019.).
  • Apmeklēta starptautiskā izstāde “Māja I”.
  • Mobilitātes vizīte pie Sadarbības partnera “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" (Jelgava, 25.09.2020.)
  • Dalība 21 International Conference “ADVANCED MATERIALS AND TECHNOLOGIES" ar stenda referātu “Phase change material integrated in to indoor two layer shive hemp wallboard” (Lietuva, 27.-28.08.2020.)

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Inovatīvi nano-antioksidanti oksidatīvā stresa izsauktām saslimšanām

Projekta nosaukums: «Inovatīvi nano-antioksidanti oksidatīvā stresa izsauktām saslimšanām»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Innovative nano-antioxidants for oxidative stress induced diseases»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inese Mieriņa

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māra Jure

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/039

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/230

Projekta īstenošanas vieta: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izpētīt 5-arilmetil-1,3-dioksān-4,6-dionu un taukskābju konjugātus kā nano-antioksidantus, kas varētu rast pielietojumu neirodeģeneratīvo saslimšanu prevencijā. Projekts sniegs ieguldījumu Valsts noteikto viedās specializācijas jomu "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija", bet tā kā par taukskābju izcelsmes avotu varētu kalpot arī vietējās augu eļļas, kuras tostarp var tikt iegūtas no pārtikas rūpniecības atkritumproduktiem (spraukumiem un sēklām), tādējādi uz vietējo izejvielu bāzes izveidojot produktus ar augstu pievienoto vērtību, projekts var sekmēt arī tādu viedās specializācijas jomu kā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" un "Zināšanu ietilpīga bioekonomika" mērķu sasniegšanu. Projekta sekmīgas realizācijas rezultātā paredzēts sagatavot 3 patentu pieteikumus, 3 augsta līmeņa starptautiskas zinātniskās publikācijas, kā arī prezentēt (referāts vai posteris) rezultātus 3 starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: arilmetilmeldrumskābe, taukskābes, konjugāti, antioksidanti, antoksidantu aktivitāte, antiradikāļu aktivitāte

Rezultāti:    

  • Sagatavots zinātnisks apraksts par taukskābju-meldrumskābju konjugātu A-tipa savienojumu atvasinājumu sintēzes metodēm.
  • Sagatavots zinātnisks raksts D.Z.Skrastiņa, V.Vitkovska, I.Mieriņa, A.Mishnev, M.Jure “Crystal structure of 7,11-bis(3,4-dimethoxyphenyl)-3,3-dimethyl-2,4-dioxaspiro[5.5]undecane-1,5,9-trione”
  • Sagatavots apraksts pētījumam par taukskābju-meldrumskābju konjugātu A-tipa savienojumu un zināmo antioksidantu sinerģiju un prooksidantu efektiem.
  • Arilmetilmeldrumskābju sintēzes metodes izstrāde un optimizācija, kur lipofīlais fragments saistīts ar izoksazola tiltiņu - struktūras A un B.
  • Garas alkilķēdes saturošu antioksidantu ar 1,2,3-triazola tiltiņu, kas arilfragmentā satur brīvu hidroksilgrupu, sintēze. Antioksidantu aktivitātes pētījumi.
  • Sagatavota informācija par antioksidantu pētījumiem RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta/Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras pārskatam par darbību 2013-2018.
  • Dalība ar referātu “New antioxidants containing 1,3-dioxane-4,6-dione moiety” RTU starptautiskajā konferencē apakšsekcijā 24.10.2019.
  • Raksta iesniegšana žurnālā Chemistry of Heterocyclic Compounds.
  • Raksts “Recent Applications of (Di)Alkyl Meldrum's Acids”.  Publicēts: Chem. Heterocycl. Compd. 2020, 56, 161-163.
  • Darbs pie publikācijas par 1.paaudzes dendrimēro arilmetilmeldrumskābju antioksidantiem sagatavošanas. 
  • Antiradikāļu aktivitātes datu apkopošana un noformēšana. 

Publikācijas:

  • A.Stikute, K.Skestere, I.Mierina, A.Mishnev, M.Jure, 3-Hydroxy-2-(4-hydroxy-3-methoxybenzyl)-5,5-dimethylcyclohex-2-enone. Acta Crystallographica Section E: Crystallographic, E74, 796-798, ISSN: 2056-9890 journals.iucr.org/e
  • Mieriņa, I., Skrastiņa, D., Zoltnere, E., Krasauska, K. 1st Generation Dendrimeric Structures and Fatty Acid Conjugates of Arylmethyl Meldrum’s Acids. No: 22nd International Conference on Organic Synthesis: Scientific Program and Abstract Book, Itālija, Florence, 16.-21. septembris, 2018. Florence: 2018, P343.-P343.lpp.
  • Mieriņa, I., Skrastiņa, D., Zoltnere, E., Krasauska, K., Jure, M. New Antioxidants Containing Moieties of Arylmethyl Meldrum’s Acid. No: Balticum Organicum Syntheticum (BOS 2018): Program and Abstracts, Igaunija, Tallina, 1.-4. jūlijs, 2018. Tallinn: 2018, 107.-107.lpp.
  • Skrastiņa, D., Rimaševskis, K., Ivanova, M., Mieriņa, I. 1-Alkyl-1,2,3-Triazole Moiety Containing Arylmethyl Meldrum’s Acids. No: 77th International Scientific Conference of the University of Latvia. Chemistry Section: Book of Abstracts, Latvija, Riga, 8.-8. februāris, 2019. Riga: University of Latvia, 2019, 52.-52.lpp. ISBN 978-9934-18-399-7.
  • Patenta pieteikums "Aizvietotu 5-metilidēn-1,3-dioksān-4,6-dionu kā aldehīdu sintētisko ekvivalentu izmantošanas paņēmiens". Autori: I.Mieriņa, V.Vitkovska, M.Jure.
  • Skrastiņa, D., Jumītis, J., Rimaševskis, K., Bērziņa, L., Bužs, A., Mieriņa, I. Alyphatic chains containing arylmethyl Meldrum`s acid antioxidants with heterocyclic linker. In: 11th Paul Valden Symposium on Organic Chemistry, Latvia, Rīga, 19-20 September, 2019,  52.
  • Mieriņa, I., Peipiņa, E., Aišpure, K., Jure, M. New antioxidants containing several arylmethyl Meldrum`s acid moieties. In: International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019. Portugal, Evora, 3-6 September, 2019, 304.
  • Skrastiņa, D., Mieriņa, I., Rimaševskis, K., Bērziņa, L., Bužs, A., Jure, M. Arylmethyl Meldrum`s acid antioxidants modified with 1-alkyl-1H-1,2,3-triazol-4-yl moiety. In: International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019. Portugal, Evora, 3-6 September, 2019, 299.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Uzstāšanās ar ziņojumu “Arilmetilmeldrumskābes: Jauna antioksidantu klase” Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdē (24.05.2018).
  • Dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros notiekošajā aktivitātē “Research Slam. Vienkārši par sarežģīto”. Tēmas nosaukums “Meldrumiņa armija jeb arilmetilmeldrumskābes pret brīvajiem radikāļiem” (19.06.2018).
  • Dalība konferencē “Balticum Organicum Syntheticum 2018”, 02.-04.07.2018.Tallina, Igaunija.
  • Dalība Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes aktivitātēs (“Antioksidantu darbnīca”)  pasākuma “Eiropas zinātnieku nakts” ietvaros.
  • Dalība konferencē XXII International Conference on Organic Synthesis – 22-ICOS, 16.09.-21.09.2018, Florence, Itālija.
  • Dalība konferencē International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019,  03.09.-06.093.2019., Evora, Portugāle
  • Dalība Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes aktivitātēs pasākuma “Eiropas zinātnieku nakts” ietvaros 2019.gada 27.septembrī.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

Rapšu eļļas ražošanas/rafinēšanas atkritumu izmantošana ogļūdeņražu un biodīzeļa sintēzei

Projekta nosaukums: «Rapšu eļļas ražošanas/rafinēšanas atkritumu izmantošana ogļūdeņražu un biodīzeļa sintēzei»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Utilization of industrial waste from rapseed oil production/refining for hydrocarbon and biodiesel synthesis»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristaps Māliņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Valdis Kampars

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/031

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/233

Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma galvenie uzdevumi:

  • Izpētīt rapšu eļļas (RE) rafinēšanas rūpniecisko atkritumu (RA), kuri sastāv no - rapšu eļļas taukskābju (RET) nātrija sāļiem, RE un citiem piemaisījumiem izmantošanas iespējas ogļūdeņražu (otrās paaudzes degvielas) iegūšanai, izmantojot hidroapstrādi augstā spiedienā/temperatūrā (autoklāvos-reaktoros) komerciālu un RTU sintezētu katalizatoru klātbūtnē. Katalizatoru raksturojumi tiks noteikti vai nu izmantojot RTU rīcībā esošās analītiskās un zinātniskās iekārtas, vai arī, ja nepieciešams, pētniecības institūcijās Igaunijā vai Lietuvā.
  • Izpētīt Na3PO4 (var tikt izdalīts no RA, tās apstrādājot ar H3PO4) izmantošanas iespējas kā sārmainu, vairākas reizes izmantojamu, heterogēnu katalizatoru biodīzeļa (pirmās paaudzes biodegvielas) iegūšanā.

Galvenās aktivitātes un sagaidāmie rezultāti:

  • ~97% no kopējā eksperimentālā un analītiskā darba apjoma tiks realizēti RTU un ~3% citās zinātniskās pētniecības institūcijās;
  • 3 zinātniskās publikācijas, piedalīšanās 3 starptautiskajās konferencēs, 1 komercializācijas pieteikums - tehnoloģijas kopsavilkums par rapšu eļļas rafinēšanas atkritumu izmantošanu biodegvielu iegūšanai Pieteicēja elektroniskajā "Valorizācijas" sistēmā un papildus 20 aktivitātes, kas saistītas ar sabiedrības informēšanu;

Gaidāmie zinātniskie atklājumi un rezultāti varētu būt ļoti nozīmīgi ilgtspējīgu, zemu atkritumu tehnoloģiju radīšanai un attīstībai pirmās un otrās paaudzes biodegvielu ražošanai Latvijā.

Atslēgas vārdi: Rapšu eļļa, Biodīzeļdegviela, Atjaunojamie lineārie ogļūdeņraži, Heterogēnā katalīze, Hidrogenēšana, Hidroapstrāde, Deoksidēšana, Uznesti Pt grupas, Ni, Mo katalizatori.

Rezultāti:

  • Veikti eksperimenti par Na3PO4, K3PO4, Na2CO3 un K2CO3 izmantošanas iespējām kā atkārtoti lietojamus katalizatorus biodīzeļa iegūšanai.
  • Veikti katalizatoru sintēzes eksperimenti ogļūdeņražu iegūšanai no rapšu eļļas un tās taukskābēm. Veikti rapšu eļļas un tās taukskābju pārvēršanas eksperimenti par ogļūdeņražiem iegūto uzsintezēto katalizatoru klātbūtnē.
  • Projekta uzdevumi, mērķi un iegūtie rezultāti prezentēti plašākai sabiedrībai seminārā/lekcijā «Mūsdienu atjaunojamās degvielas» pasākuma «Zinātnieku nakts» ietvaros 28.09.2018.
  • Uzsākti pētījumi par rapšu eļļas/rapšu eļļas taukskābju (RE/RET-1/1) hidroapstrādi. Veiktas laikietilpīgas ar šiem eksperimentiem saistītās analītiskās un reakcijas maisījuma apstrādes procedūras.
  • Noskaidrota katalizatora daudzuma (1-7%) un H2 sākuma spiediena (6-10MPa) ietekme uz modeļa izejvielas RE/RET (1/1) konversiju perspektīvākā sintezētā katalizatora klātbūtnē.
  • Noskaidrota temperatūras (320 un 340 oC) ietekme uz modeļa izejvielas RE/RET (1/1) konversiju perspektīvākā sintezētā katalizatora klātbūtnē.
  • Noskaidroti perspektīvāko katalizatoru svarīgākie raksturojumi – SEM, TEM, XRD un virsmas īpašības. 
  • Noteikti galvenie raksturojumi no ziepēm iegūtas ogļūdeņražu izejvielas ar minimālu pelnu saturu.
  • Noskaidrota temperatūras (280, 300, 320 un 340 oC) un spiediena (4 un 6 MPa) ietekme uz ogļūdeņražu iegūšanas procesu augsta satura Ni komerciālā katalizatora klātbūtnē.
  • Veikti procesā iegūto gāzveida savienojumu identificēšanas mēģinājumi, izmantojot GC-MS un GC-TCD.
  • Veikti hidroapstrādes testi ar dažādām nekvalitatīvām izejvielām, ieskaitot no ziepēm iegūtu taukskābju un eļļas maisījumu perspektīvākā sintezētā katalizatora klātbūtnē.
  • Veikti hidroapstrādes eksperimenti ar divām Latvijā ražotām (rapšu un linsēklu) un divām no ārvalstīm piegādātām ( saulespuķu un kokosriekstu) augu eļļām, lai noskaidrotu ogļūdeņražu iegūšanas iespējas no augu izcelsmes izejvielām ar dažādu piesātināto un nepiesātināto taukskābju sastāvu, kā arī atšķirīgu ķēdes garumu komerciālā katalizātora klātbūtnē ar augstu Ni saturu.

Publikācijas:

  • K.Malins. The potential of K3PO4, K2CO3, Na3PO4 and Na2CO3 as reusable alkaline catalysts for practical application in biodiesel production. Fuel Processing Technology (Netherlands), 2018, 179, 302-312, Publisher – Elsevier.
  • K.Malins. Production of biodiesel using K2CO3, K3PO4 Na2CO3 and Na3PO4 as alkaline catalysts, conference proceedings, Energy and Clean Technologies 18 (4.1.), 579-586.
  • Publicēts pilna teksta konferenču raksts: K.Malins, The Synthesis of Renewable Hydrocarbons from Vegetable Oil Feedstock in the Presence of Ni-supported Catalysts, Proceedings of the 5th World Congress on New Technologies (NewTech'19), ICERT 117-1-7, DOI: 10.11159/icert19.117, 2019.
  • Iesniegts publicēšanai raksts ”Synthesis of renewable hydrocarbons from vegetable oil feedstock by Hydrotreatment over selective sulfur-free SiO2-Al2O3 supported monometallic Pd, Pt, Ru, Ni, Mo and biometallic NiMo catalysis”.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Mobilitātes vizīte SIA “Bio-Venta” rapšu eļļas un biodīzeļdegvielas ražotnē, Ventspils, Latvija, 4. aprīlis, 2018.
  • Dalība konferencē 18Th International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2018, 03.-10.07.2018., Bulgārija.
  • Vizīte Sesavas pamatskolā ar mērķi informēt skolēnus par pēcdoktorantūras projekta nozīmīgumu, iegūtajiem un sagaidāmajiem zinātniskajiem rezultātiem, finansētāju, potenciālo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izglītību un zinātni.
  • Mobilitātes vizītes 27.03.2019. un 25.04.2019. uz Lietuvas Valsts pētniecības centra Fizikālo zinātņu un tehnoloģiju centru (State Research Institute, Center for Physical Sciences and Technology, Department of Characterization of Materials Structure), Viļņa, Lietuva.
  • Mobilitātes vizīte 17.06.2019. Lietuvas pētniecības centrā (State Research Institute, Center for Physical Sciences and Technology, Department of Characterization of Materials Structure), lai gūtu pieredzi un zināšanas katalizatoru, matricu raksturošanai, Viļņa, Lietuva.
  • Projekta uzdevumi, mērķi un iegūtie rezultāti tika prezentēti plašākai sabiedrībai K.Māliņa seminārā/lekcijā “No atkritumiem līdz degvielai - programmatūru izmantošana ķīmisku procesu uzraudzībai un vadīšanai” RTU Zinātnieku nakts 2019 ietvaros (27.09.2019.)
  • Mobilitāte-tīklošanās biodīzeļdegvielas un rapšu eļļas rūpnīcā SIA Bio-Venta, (Ventspils, 08.2019.)
  • Jelgavas Valsts ģimnāzijas vizīte ar mērķi informēt sabiedrību par postdoka projekta nozīmīgumu, iegūtajiem un sagaidāmajiem rezultātiem, finansētāju, potenciālo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izglītību un zinātni (Jelgava, 22.01.2020.)

Rezultāti:  

  • Darbs pie publikācijas par 1. paaudzes dendrimēro arilmetilmeldrumskābju antioksidantiem sagatavošanas. 
  • Antiradikāļu aktivitātes datu apkopošana un noformēšana.

Informācija atjaunota 14.08.2020.

Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoārdāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai

Projekta nosaukums: «Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoārdāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Multifunctional calcium phosphate and biodegradable polymer composites for therapeutic bone tissue engineering»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Šalma-Ancāne

Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/045

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/289

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.11.2017 līdz 15.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma zinātniskais mērķis ir vērsts uz inovatīvu biomateriālu izstrādi veselības aprūpes sektora vajadzībām. Iegūtās jaunās zināšanas ir iespējams transformēt no laboratorijas un biomedicīnas produktu industriju, tādējādi nodrošinot atbilstību VSS 6.priotitātei un tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija, un viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma ietvaros tiks realizētas sekojošas aktivitātes: tehnoloģiju izstrāde kompozītmateriālu un hidrogēlu iegūšanai; iegūto materiālu in vitro šūnu uzvedības un antibakteriālo īpašību izvērtējums, pētījuma rezultātu izplatīšana. Pētniecības pieteikuma ietvaros paredzēts sasniegt sekojošus rezultātus: publicētas 2 zinātniskās publikācijas žurnālos ar augtu ietekmes faktoru, izstrādātas 2 tehnoloģiju apraksti, 2 zinātības apraksti, 3 mobilitātes un tīklošanās komandējumi.

Atslēgas vārdi: kaulu aizvietotājmateriāli, organiskie-neorganiskie kompozītmateriāli, osteoporoze/osteoporosis, lūzumu sadzīšana, vēža izraisīta kaulu slimība

Rezultāti:

  • Eksperimentālais darbs pie tehnoloģiju izstrādes pretosteoporozes medikamentu - stroncija ranelātu saturošu nanostrukturētu kompozītmateriālu un kompozīthidrogēlu iegūšanai uz kalcija fosfāta (amorfa kalcija fosfāta un hidroksilapatīta) un polivinilspirta vai ɛ-polilizīna bāzes.
  • Eksperimentālais darbs pie tehnoloģiju izstrādes multifunkcionālu kompozītmateriālu un hidrogēlu iegūšanai uz hidroksilapatīta nanodaļiņu un ɛ-polilizīna vai polivinilspirta bāzes, kas satur pretosteoporozes un pretvēža medikamentus.
  • Sagatavots tehnoloģijas apraksts "Developed technology of fabrication of SrRAN or DOX loaded composite" (D1.1.).
  • Darbs pie metodoloģijas izstrādes pretosteoporozes medikamenta Sr RAN izdalīšanās pētījumiem no izstrādātajiem kompozītmaterāliem uz HAp un PVA bāzes ūdens moduļa vidē, izmantojot UV-VIS spektrofotometrijas metodi.
  • Izstrādāta tehnoloģija hidrogēlu iegūšanai uz ε-PL un hialuronskābes bāzes (eksperimentāli noteikta optimālā hialuronskābes koncentrācija in situ sintezētajiem hidrogēliem, lai iegūtu homogēnus paraugus un saglabātu struktūras integritāti).
  • Sadarbībā ar Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociāciju Pasaules Osteoporozes dienā 2019 (20.10.2019.) nolasīta vieslekcija “Zinātne cīņā pret osteoporozi” un populārzinātniski prezentēti pēcdoktorantūras granta mērķis un galvenie sasniedzamie rezultāti.
  • Izstrādāts un iesniegts abstrakts “Nanostrontium ranelate loaded bioactive composites” dalībai straptautiskā konferencē Tissue Engineering and Regenerative Medicine International Society (TERMIS) European Chapter Meeting 2020 (TERMIS EU 2020).
  • Izstrādāti un iesniegti 2 abstrakti “Antibacterial Activity of Chemically Cross-linked Hydrogels Based on ε-Polylysine and Hyaluronic Acid” un “A Comparative Study of Strontium-Substituted and Strontium Ranelate - Loaded Nanocrystalline Hydroxyapatite” dalībai straptautiskā konferencē Scandinavian Society for Biomaterials 2020 13th Annual Meeting in Latvia (ScSB2020).
  • Piedalīšanās RTU Ēnu dienā 2020. RTU RBIAC novadīta populārzinātniska prezentācija 31 skolēnam – ēnai par zinātniski pētniecisko darbu biomateriālu izstrādes jomā, kā arī vadīts eksperimentālais darbs 5 skolēniem laboratorijā par pēcdoktorantūras granta antibakteriālu hidrogēlu izstrādes pētījumiem.
  • Dalība LTV1 populārzinātniskā pusaudžu raidījumā “Zūmeri”, 8. sērija “Nākotne”, kur bija iespēja pastāstīt par projektā izstrādātajiem kaulu aizvietotājmateriāliem.

Mobilitātes, tīklošanās un kompetenču pilnveides pasākumi:

  • Dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sesijā „ResearchSlam” ar populārzinātnisku lekciju „Implantmateriāli slimu kaulu ārstēšanai” vienkāršā un atraktīvā veidā pastāstot par pēcdoktorantūras pētniecības projekta tēmu.
  • Dalība pasākumā “Zinātnieku nakts” (28.09.2018.) RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomaterālu inovāciju un attīstības centrā, kur sniegta populārzinātniska prezentācija par biomaterāliem kā rezerves daļām cilvēka ķermenī.
  • Mobilitātes vizītes Inovatīvās medicīnas centrā Lietuvā (6.08.-10.08.2018. un 27.08.2018.-31.08.2018.), lai iegūtu zināšanas par pamatmetodoloģiju in vitro šūnu pētījumiem mijiedarbībā ar izstrādātajām biomateriālu pamatnēm, kā arī paraugu sagatavošanai in vitro šūnu eksperimentiem.
  • dalība COST Action European Network Bioadhesion “ENBA” ietvaros rīkotajās apmācībās un tīklošanās pasākumā Training School "Bioinspired adhesive polymers and hydrogels" par biomimētisku polimēru un hidrogēlu izstrādi un to fizikālķīmisko un bioloģisko īpašību (šūnu pētījumi) raksturošanu (Portugāle, Aveiro, 05.11.2018.-09.11.2018.)
  • Dalība RTU “Ēnu dienā 2019” (13.02.2019.) RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomaterālu inovāciju un attīstības centrā nolasīta populārzinātniska lekcija “Biomaterālu pielietojums modernajā medicīnā”, novadīta ekskursija un veikts eksperimentālais darbs ar ēnu - skolēnu hidrogēlu izstrādei uz ε-PL un hialuronskābes bāzes.
  • Dalība starptautiskajā konferencē TERMIS EU 2019 (Grieķija, 27.-31.05.2019.) ar stenda referātu “Bioactive Composite Hydrogels Based on Hydroxyapatite/ε-Polylysine/Hyaluronic Acid”.
  • Veikta mobilitātes vizīte un apmācības antibakteriālo īpašību pētījumiem Mikrobioloģijas laboratorijā un advancētu analītisko iekārtu izmantošanu biomateriālu raksturojumam Olsteras Universitātes Nanotehnoloģiju un Integrētās Bioinženierijas centrā (NIBEC) (Apvienotā Karaliste) (6.10.2019.-19.10.2019.). 
  • Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Bioceramics 31 – 31st Annual Meeting of the International Society for Ceramics in Medicine ar mutisko referātu “Strontium Ranelate Loaded Composites Based on Hydroxyapatite and Poly(Vinyl Alcohol)” (14.11.2019.-17.11.2019.).

Publikācijas

  • Publicēti populārzinātniski raksti:
    • “Zinātne cīņā pret osteoporozi” pacientu žurnāla "Kaulu Veselība" rudens 2018 (#11) numurā
    • “Cilvēku rezerves daļu meistare” zinātnes un biznesa RTU žurnālā “Innovation”, rudens/ziema 2018 (#5) numurā
  • Abstrakts: K.Salma-Ancane, A.Sceglovs, J.Vecstaudza, D.Loca. "Strontium Ranelate Containing Composite Hydrogels Based on Calcium Phosphate and Poly(Vinyl Alcohol)"
  • Abstrakts “K.Salma-Ancane, A.Sceglovs, J.Vecstaudza, D.Loca, “Bioactive Composite Hydrogels Based on Hydroxyapatite/ε-Polylysine/Hyaluronic Acid”
  • Iesniegts un pieņemts abstrakts K.Salma-Ancane, S.Batalova, A.Dubnika, D.Loca, “Strontium Ranelate Loaded Composites Based on Hydroxyapatite and Poly(Vinyl Alcohol)”
  • Sadarbības publikācija ar pēcdoktoranti Līgu Stīpnieci “Influence of precursor characteristics on properties of porous calcium phosphate-titanium dioxide composite bioceramics» SCOPUS datu bāzē indeksētā žurnālā Ceramics International (IF(2018): 3,450; SNIP(2018): 1,279)

Informācija atjaunota 30.06.2020.

Ar silāndioliem saistīti ogļhidrāti un nukleozīdi

Projekta nosaukums: «Ar silāndioliem saistīti ogļhidrāti un nukleozīdi»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Silane diol-interlinked carbohydrates and nucleosides»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Rjabovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māris Turks

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/036

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/293

Projekta īstenošanas vieta: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir, par izejvielām izmantojot dabīgus ogļhidrātus un nukleozīdus, pārveidot tos par dabā nesastopamiem ar silīciju saturošiem tiltiņiem saistītiem oligomēriem. Šāds saistīšanas veids kalpos kā fosfātu starpnukleozīdu saites analogs, nodrošinot, ka šie savienojumi potenciāli var veidot telpiskās otrējās struktūras līdzīgi kā to dara dabīgās nukleīnskābes vai olbaltumvielas. Projekta uzdevumi ir izstrādāt metodes šādu saišu veidošanai, jaunu savienojumu iegūšana un izpēte ar fizikāli-ķīmiskajām metodēm, kā arī bioloģiskās aktivitātes noskaidrošana. Projekta rezultāti tiks publicēti SCI indeksētajos zinātniskajos žurnālos.

Atslēgas vārdi: silāndioli; ogļhidrāti; nukleozīdi; nedabīgie nukleotīdi

Rezultāti:

  • Uzsākta izejvielu sintēze, lai iegūtu jaunus atvasinājumus, kas kopā ar silīciju saturošiem reaģentiem veidotu dabā sastopamās fosfātu starpnukleozīdu saites analogu.
  • Turpinās pētījumi pie silānus saturošu monosaharīdu iegūšanas. Paralēli veiktas iepriekš iegūto savienojumu reakcijas optimālos apstākļos.
  • Veikta jauna ar silāndioliem saistīta savienojuma iegūšanas reakcija optimālos apstākļos, produkta attīrīšana ar kolonnas hromatogrāfiju un kodolu magnētiskās rezonanses spektru uzņemšana un analīze. Veiktas iegūtā savienojuma sililēšanas mēģinājuma reakcijas ar mērķi piemeklēt optimālos reakcijas apstākļus.
  • Sagatavots apraksts par izstrādāto sintēzes procedūru silānus saturošu monosaharīdu sintēzei.
  • Veikta alkīna  sintēze un sililēšanas reakcijas, iegūstot savienojumus. Atkārtotas savienojumu sintēzes ar mērķi izpētīt sililētu produktu iegūšanas reakcijas.
  • Veikta aldehīda , alkīna  un alkēna  sintēzes sākot no glikozes.
  • Veikta ribozes  tritilēšana, acetilēšana un glikozilēšana, kā bāzi izmantojot adenīnu un uracilu.
  • Projektā notiek darbs pie nukleozīdu sintēzes un modificēšanas turpmākajām sililēšanas reakcijām
  • Tiek optimizēta iepriekš iegūto ogļhidrātu atvasinājumu pārveidošanas par silanolus saturošiem produktiem metode.

Publikācijas:

  • Vladislavs Kroskins, Karina Nikitina, Jevgenija Luginina, Vitalijs Rjabovs "Investigation of Carbohydrate C-Silylation with Chlorosilanes", Key Engineering Materials ISSN: 1662-9795, Vol. 850, pp 254-258.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Projekta rezultāti prezentēti kā stenda referāts Rjabovs, V., Ņikitina, K. “Towards C-Silylated Carbohydrates” starptautiskajā konferencē Balticum Organicum Syntheticum 2018 (02.-04.07.2018., Tallina, Igaunija).
  • Dalība Bruker BioSpin organizētajos kompetences paaugstināšanas kursos “Advanced NMR system operation” (Šveice, 25.-29.03.2019).
  • Projekta rezultāti prezentēti starptautiskajā konferencē “International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019” ar stenda referātu “Construction of C-Si Bonds in Carbohydrate derivatives” (Evorā, Portugālē 03.09.2019.-06.09.2019.). 
  • Dalība konferencē “XI Paul Walden Symposium” ar stenda referātu “Formation of C-Si bond in carbohydrates” (Rīgā, Latvijā, 19.-20.09.2019.).
  • Dalība RTU 60. starptautiskajā konferencē “Materials Science and Applied Chemistry 2019” ar stenda referātu “Investigation of carbohydrate C-silylation with chlorosilanes” (Rīgā, Latvijā 24.10.2019.).
  • Dalība sipozijā “1st Virtual International Symposium on C–H Activation” (27.-30.07.2020.).
  • Dalība firmas Bruker Biospin ar KMR saistītos vebināros (“Analys tools” (20.07.2020.); “Solvent Suppression” (23.07.2020.); “Advanced DAISY (28.07.2020.)).

Informācija atjaunota 15.09.2020.

Uz stimuliem reaģējoša transdermāla zāļu piegādes sistēma

Projekta nosaukums: «Uz stimuliem reaģējoša transdermāla zāļu piegādes sistēma»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Stimuli responsive transdermal drug delivery system»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Anna Šutka

Projekta zinātniskais vadītājs: Kārlis-Agris Gross

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/157

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/238

Projekta īstenošanas vieta: Neorganiskās ķīmijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta zinātniskais mērķis ir izgatavot un pētīt uz stimuliem reaģējošas transdermālas polimēru nanošķiedru tīmekļu nanokompozītās membrānas kontrolētai mazmolekulāru vielu (zāļu) piegādei, kurās izdalīšanās kinētiku regulē ar multifunkcionālām biosavietojamām, pēc izmēriem par polimēru nanošķiedrām mazākām, nanopildvielām (dabiskas izcelsmes nanocelulozes, geotīta nanošķiedru u.c.). Projekta gaitā pētīs šādu pildvielu ietekmi uz mehāniskajām īpašībām, polimēra matricas šķerssaistīšanās vai destruģēšanās kinētiku, mitruma izturību un mazmolekulāru vielu izdalīšanas kinētiku. Atkarībā no nanopildvielas veida polimēru nanošķiedrās, mazmolekulāro vielu izdalīšanas kinētika tiks variēta ar kādu no stimuliem – redzamās gaismas starojums, temperatūra, magnētiskais lauks u.c. Tiks pētīta arī nanopildvielu mijiedarbība ar polimērmatricu makromolekulārā līmenī. Nanošķiedru nanokompozīti klasificējami kā viedie materiāli. Projekta rezultāti: (i) pieņemtas publicēšanai zinātniskās publikācijas (ne mazāk kā 5) Web of Science un Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) industrializējams tehnoloģiskais process polimēru nanošķiedru kompozītu tīmekļu izgatavošanai; (iii) iegūtas papildus prasmes un kompetences; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem piedaloties starptautiskās zinātniskajās konferencēs un izpildot starptautisku mobilitāti; (v) sabiedrības informētība par projekta rezultātiem; (iv) sadarbība ar komersantu.

Atslēgas vārdi: polimēru kompozīti, transdermālas zāļu piegādes sistēma, elektrovērpšana, nanopildvielas, zāļu izdalīšana, nanošķiedras

Rezultāti:

  • Izstrādāta sintēzes metode augstas tīrības pakāpes goetīta nanostienīšu iegūšanai. Veikta detalizēta goetīta nanostienīšu fizikālo un strukturālo īpašību izpēte. Pētītas mazmolekulāru vielu adsorbcijas un desorbcijas raktura īpašības ūdenī, gaismā un tumsā pie dažāda pH.
  • Turpināta Latvijas patenta pieteikuma izveide, ņemot vērā ieteiktos labojumus.
  • Uzsākta zinātniskā raksta izveide par tēmu, kas saistīta ar metilēnzilā adsorbcijas un desorbcijas spējām redzamajā gaismā ūdens šķīdumos izmantojot geotīta nanostienīšus.

Informācija atjaunota 31.05.2018.

  • Sagatavoti sintēžu protokoli nanopildvielu sintēzei un stabilu koloīdu iegūšanai.
  • Iesniegts Latvijas patenta pieteikums “Uz geotīta bāzēta mazmolekulāro vielu izdalīšanas sistēma redzamajā gaismā”.
  • Dalība ar mutisko prezentāciju un stenda referātu starptautiskā konferencē “1st International Conference on Materials, Mimicking, Manufacturing from and for Bio Application”, Milānā, Itālijā, kā arī dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, Rīgā

Informācija atjaunota 30.08.2018.

  • Ceturtajā pārskata periodā notikusi dalība starptautiskā konferencē 32nd CONFERENCE OF THE EUROPEAN COLLOID AND INTERFACE SOCIETY ar stenda referātu Visible light controlled absorption-desorption on goethite nanowires for drug delivery applications (02.09.2018. – 07.09.2018., Ļubļanā, Slovēnijā)
  • Iesniegta zinātniskā publikācija “Anna Šutka, Martin Järvekülg, Karlis Agris Gross, Mati Kook, Tanel Käämbre, Meeri Visnapuu, Gregor Trefalt, Andris Šutka Visible Light to switch-on Desorption from Goethite”
  • Īstenota mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tartu universitātē, Ķīmijas institūtā (26.-30.11.2018.)

Informācija atjaunota 30.11.2018.

5. pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)

  • Pieņemts publicēšanai zinātniskais raksts Visible Light to switch-on Desorption from Goethite (Anna Šutka, Martin Järvekülg, Karlis Agris Gross, Mati Kook, Tanel Käämbre, Meeri Visnapuu, Gregor Trefalt, Andris Šutka) žurnālā «Nanoscale» (Impact factor 7.233). «Nanoscale» žurnāls iekļaujas TOP 50 visaugstāk novērtēto žurnālu reitingā Materiālzinātnē pēc Scimago Journal & Country Rank
  • Īstenota mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tartu universitātē, Ķīmijas institūtā (14.01.-18.01.2019.). Vizītes rezultātā elektrovērpšanas procesā iegūtas kompozītās nanošķiedru membrānas.
  • Pētīta kompozīto nanošķiedru membrānu aktivitāte redzamajā gaismā.

Informācija atjaunota 28.02.2019.

6. pārskata periods 

  • Elektrovērpšanas procesā iegūtas kompozītās nanošķiedru membrānas variējot ar pildvielām un to saturu, veikta membrānu šķērssaistīšana izmantojot atšķirīgas metodes. 
  • Veikta moduļzāļu izvērtēšana nanošķiedru zāļu piegādes sistēmas piemērotībai dažādās pH vidēs, tumsā un redzamajā gaismā.
  • Darbs pie zinātniskās publikācijas par tēmu, kas saistīta ar potenciālā zāļu nesējmateriāla ķīmisko ietekmi uz adsorbātu.

Informācija atjaunota 31.05.2019.

7. pārskata periods 

  • Dalība konferencē NANOtoday 2019 ar stenda referātu «Electrospun core-shell nanofiber and goethite based visible light responsive transdermal drug delivery system» no 16.-20. jūnijam, Lisabonā, Portugālē.
  • Īstenots mobilitātes brauciens uz Tartu univeristāti no 22. – 24.jūlijam.
  • Dalība tīklošanās pasākumā «The 2019 EU-China Symposium on Electrospinning in Drug Delivery» ar mutisko prezentāciju «Visible light responsive nanofiber composite drug delivery system» no 28. – 29. augustam, Londonā, Lielbritānijā.

Informācija atjaunota 06.09.2019.

8. pārskata periods    

  • Dalība RTU rīkotajā konferencē “Materiālzinātnes un lietišķā ķīmija (MSAC)” ar stenda referātu “Core-shell PVA/PVP-FeOOH nanofibers as potential visible light responsive drug delivery system” 24. oktobrī, Rīgā. Iesniegts arī pilnais raksts konferenču rakstu krājumā “Key Engineering Materials”;
  • Iesniegta publikācija “Identifying iron-bearing nanoparticle precursor for thermal transformation into the highly active hematite photo-Fenton catalyst” žurnālā “Catalysis Communications”;
  • Dalība konferencē un tīkošanās pasākumā “OKINAWA COLLOIDS 2019” no 3. – 8. novembrim, Okinavā, Japānā.

Informācija atjaunota 25.11.2019.

9. pārskata periods    

  • Īstenots mobilitātes brauciens uz University College London School of Pharmacy, Londonu, Lielbritāniju laika posmā no 09.12.2019. – 13.12.2019;
  • Alternatīvu uz polimēru matricu balstīta zāļu piegādes sistēmu izveide, raksturošana un analizēšana;
  • Iegūta stabila, ar redzamo gaismu kontrolējama zāļu piegādes sistēma. Eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde un analīze.

Informācija atjaunota 25.02.2020.

10. pārskata periods    

  • Medikamentu izdalīšanās izvērtēšana no nanošķiedru membrānām redzamās gaismas stimula ietekmē ūdens vidē.
  • Uz polimēru matricu balstīta zāļu piegādes sistēmu izveide plāno kārtiņu veidā, raksturošana ar FTIR, DSC un analizēšana.

Informācija atjaunota 30.05.2020.

11. pārskata periods    

  • Publicēts zinātniskais raksts “Identifying iron-bearing nanoparticle precursor for thermal transformation into the highly active hematite photo-Fenton catalyst”.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

Mikro- un nanoizmēra oksīdu pulveru ietekme uz siltumizolējošās augsttemperatūras keramikas īpašībām

Projekta nosaukums: «Mikro- un nanoizmēra oksīdu pulveru ietekme uz siltumizolējošās augsttemperatūras keramikas īpašībām»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Influence of micro- and nanosized oxide powders on the properties of thermal insulating high temperature ceramics»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ludmila Mahņicka-Goremikina

Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Ruta Švinka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/121

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/315

Projekta īstenošanas vieta: Silikātu materiālu institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projektā zinātniski praktiskā uzmanība pievērsta siltumu izolējošas augsttemperatūras porainas keramikas sintēzei, īpašību uzlabošanai un šādas keramikas pielietošanai tautsaimniecībā un rūpniecībā.

Pētniecības projekta mērķis ir ar izejvielu koncentrētas suspensijas liešanas metodi iegūt siltumu izolējošu un vienlaicīgi termisko triecienu izturīgu augsti porainu mullīta keramiku. Porainas mullīta keramikas pētīšanas laikā tiek analizēta fāžu sastāva, struktūras un modificējošo oksīdu ietekme uz keramikas termiskām un mehāniskām īpašībām. Tas ļauj izmainīt keramikas sintēzes temperatūru, paplašināt šādas keramikas ekspluatācijas sfēras, pateicoties iespējai samazināt siltuma zudumus, izturēt straujas temperatūras izmaiņas un vienlaicīgi kalpot par slodzi nesošu konstrukcijas materiālu vai kā iekārtu siltumizolējošās un augsttemperatūras izturīgas keramiskas sastāvdaļas un komponentes.

Porainas keramikas iegūšanas laikā poras veidojas sabiezējošā suspensijā alumīnija un ūdens ķīmiskas reakcijas rezultātā, kas nekaitē apkārtējai videi un cilvēka veselībai atšķirībā no metodēm, kur parasti izmanto karbonātu sadalīšanās reakcijas vai organiskās izdegošās pildvielas, kuru rezultātā notiek oglekļa oksīda veidošanās, kas var kaitēt videi.

Tehniskās mullīta keramikas izpētes un sintēzes laikā plānots publicēt 4 publikācijas un izstrādāt siltumu izolējošu augsttemperatūras porainu keramiku ar zemu siltumvadāmību, uzlabotu termiskā trieciena izturību un spiedes stiprību.

Atslēgas vārdi: mullīts, poraina keramika, leģējošās piedevas, siltuma izolēšana, termiskā trieciena izturība

Rezultāti:

  • Tika izvērtēta izejvielu efektivitātes palielināšana un keramikas īpašību uzlabošanas iespēja, pievienojot paraugu kompozīcijai noteiktas piedevas - metālu oksīdus, tādus kā mikroizmēra WO3 un ZrO2.
  • Noskaidrots, ka WO3 un ZrO2 klātbūtne izmaina keramisko paraugu struktūru, palielina kopīgo mullīta saturu paraugos un dod iespēju samazināt keramikas apdedzināšanas temperatūru no 1750oC līdz 1500-1650oC. Paraugiem ar WO3 piedevu porainība palielināta no 20 % līdz 80 %.
  • Informācija par projektu prezentēta starptautiskajā zinātniskajā konferencē "BaltSilica2018" 30.05.-01.06.2018., Rīgā, Latvijā. Minētajai konferencei sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts: Ludmila Mahnicka-Goremikina, Ruta Svinka, Visvaldis Svinka “Influence of WO3 Amount on the Properties of Porous Mullite Ceramic”

Informācija atjaunota 29.06.2018.

  • Piedalīšanās ar stenda referātu "Effect of the WO3 and ZrO2 Additives on the Phase Compositions and Properties of the Porous Mullite Ceramics" starptautiskajā zinātniskajā konferencē "20th International Conference-School ADVANCED MATERIALS AND TECHNOLOGIES”, 27.-31.08.2018., Palangā, Lietuvā.
  • "Zinātnieku nakts 2018" ietvaros uzstāšanās ar populārzinātnisku prezentāciju "Keramikas veidi un izgatavošanas paņēmieni", kā arī ar skenējošā elektronu mikroskopa palīdzību apmeklētājiem tika rādīta un populārzinātniski paskaidrota keramikas un citu materiālu paraugu struktūra.

Informācija atjaunota 01.10.2018.

4. pārskata periods (01.10.2018.-31.12.2018.)

  • Tiek izvērtēta metālu oksīdu piedevu ietekme uz mullīta keramikas fāžu sastāvu. Analizēti noteikto fāžu kristālu veidošanās nosacījumi. Atsevišķām paraugu kompozīcijām ievērojami samazināts termiskās izplēšanās koeficients temperatūru diapazonā no 200°C līdz 1300°C.
  • Rezultāti prezentēti starptautiskajā zinātniskajā konferencē "The 5th International Conference of Competitive Materials and Technology Processes", 08.-12.10.2018., Ungārijā.

Informācija atjaunota 28.12.2018.

5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

  • Izvērtēta metālu oksīdu un fāžu sastāvu ietekme uz mullīta keramikas termiskajām īpašībām, piemēram, siltumvadāmību un īpatnējo siltumietilpību. 
  • Sintezēta poraina mullīta keramika ar papildus kristāliskajām fāzēm ar negatīvu vai zemu lineāras termiskās izplēšanās koeficientu, kas uzlabo keramikas termiskās īpašības. 
  • Dalība RTU Atvērto durvju dienā, kā ietvaros apmeklētājiem tika stāstīts par ar pēcdoktorantūras pētniecības projekta tēmu saistītām aktualitātēm.  

Informācija atjaunota 12.04.2019.

6. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

  • Veikti paraugu dilatometrijas testi, un noteikta paraugu lineārās termiskās izplēšanās koeficienta atkarība no temperatūras. 
  • Veiktas keramikas paraugu termiskā trieciena izturības pārbaudes. 
  • Analizēta paraugu termiskā trieciena izturība atkarībā no keramikas fāžu sastāva, porainības, poru izmēra sadalījuma un lineārās termiskās izplēšanās koeficienta. 
  • Piedalīšanās ar mutisko referātu “Modification of the porous mullite ceramic with some metal oxides” – ID 410” starptautiskajā zinātniskajā konferencē“XVI ECerS Conference”2019, XVI Conference of the European Ceramic Society, 16.-20.06.2019., Turīnā, Itālijā. 
  • Semināra "Porainas mullīta keramikas modifikācija ar metālu oksīdiem" sagatavošana un prezentēšana RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

Informācija atjaunota 12.06.2019.

7. pārskata periods (01.07.2019.- 30.09.2019.)

  • Zinātniskajā pētījumā analizēta porainas mullīta keramikas modifikācija ar nanoizmēra metālu oksīdiem. 
  • Piedalīšanās ar stenda referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē 21th International Conference-School "Advanced Materials and Technologies". 
  • Populārzinātniskajā pasākumā "Zinātnieku nakts 2019" tika organizēta darbnīca "Mālu brīnumi", kuras laikā apmēram 35 apmeklētāji nodarbojas ar plastiskajiem māliem, un kuriem tika stāstīts par mālu īpašībām un izmantošanas iespējām. 

Informācija atjaunota 27.09.2019.

8. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

  • Piedalīšanās ar mutisko referātu "Influence of Microsize and Nanosize WO3 on the properties of Porous Mullite Ceramic" starptautiskajā zinātniskajā konferencē XI International Symposium "Combustion and Plasmochemistry" 20.-22.11.2019., Almati, Kazahstānā.
  • No 19.11.2019. līdz 26.11.2019. mobilitāte Degšanas problēmu institūtā, vairāku zinātnisko laboratoriju apmeklējums, Almati, Kazahstānā. Paraugu testēšana.
  • Nodevuma D2.1 Formation of lectures about the influence of raw materials particle size on the properties (shrinkage, bulk density, phase composition and structure, thermal and mechanical properties) sastādīšana
  • Struktūras un īpašību izmaiņas noteikšana atkarībā no attiecīgām nanoizmēra piedevām (ZrO2 un WO3). Eksperimenti un testi ar SEM un XRD iekārtām.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • Nodevuma D3.1 “Preparation of lecture about the influence of the thermal conductivity from ceramics structure, porosity” sastādīšana.
  • Publikācija “The formation of phases with low or negative linear thermal expansion coefficient in porous mullite ceramics” pieņemta publicēšanai žurnālā “Építőanyag – JSBCM“.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Paraugu sintēze un salīdzinājums. Tika veikti paraugu dilatometrijas testi, un noteikta paraugu lineārās termiskās izplēšanās koeficienta atkarība no temperatūras. Analizēta LTIK atkarība no keramikas fāžu sastāva, struktūras un testēšanas laikā notiekošajiem fizikālajiem procesiem. Modificētas ar nanoizmēra piedevām mullīta keramikas īpašību struktūras noteikšana.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

Gaismu emitējošu ar šķīdumu metodes iegūstamo organisko cietvielu lāzeru sistēmas komponentu dizains un izpēte

Projekta nosaukums: «Gaismu emitējošu ar šķīdumu metodes iegūstamo organisko cietvielu lāzeru sistēmas komponentu dizains un izpēte»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Design and investigation of solution processable light-emitting system components for organic solid state lasers»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Elmārs Zariņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Valdis Kokars

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/035

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/316

Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta  mērķis ir palielināt komponentu savietojamību 4-dicianometilēn-2-metil-6-N,N-dimetilamino-stiril-4H-pirāna (DCM):alumīnija tris-(8-hidroskihinolīna (Alq3) organisko cietvielu lāzeru sistēmās (DCM:Alq3), kā arī uzlabot izstarotās gaismas enerģijas intensitāti, ķīmisko stabilitāti, termoplastisko un stiklu veidojošās īpašības. Tas tiks veikts balstoties uz jaunu energoefektīvu viedo materiālu - lāzerkrāsvielu sintēzi, izejot no iepriekš sintezētājiem 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirāniem (DWK) tos uzlabojot, kā arī modificējot Alq3 molekulas.

Plānotā mērķa sasniegšanai paredzētas sekojošas galvenās aktivitātes:

  1. Veikt DWK-tipa lāzerkrāsvielu molekulāro struktūru modifikāciju, izmainot elektronu akceptoro un elektronu donoro fragmentu struktūras.
  2. Realizēt 4H-pirān-4-ilidēn struktūrfragmenta transformāciju izveidojot 1H-piridīn-4-ilidēn fragmentu;
  3. Ievadīt DWK-tipa lāzerkrāsvielu struktūrās amorfo fāzi veicinošus apjomīgos molekulāros fragmentus;
  4. Sintezēt jaunus metālorganiskos Alq3 tipa molekulāros stiklus, kas piemēroti DCM:Alq3 tipa organiskajiem cietvielu lāzeriem.

Projekta realizācija ļaus izveidot efektīvas DCM:Alq3 tipa lāzeru sistēmas ar lētu un vienkāršu uzklāšanas metodi no šķīdumiem.

Projekta realizācijas laikā plānotas 3 publikācijas zinātniskos žurnālos ar augstu citējamības indeksu, dalība vismaz 3 augsta līmeņa zinātniskajās konferencēs un 3 vietējās starptautiskās zinātniskās konferencēs, vismaz 3 paplašinātās konferenču tēzēs, kuras citētas SCOPUS un Web of Science datu bāzēs. Sagatavot vismaz 1 publikāciju "Open Access" retropozīcijā un vismaz 3 populārzinātniskus rakstus vai seminārus.

Atslēgas vārdi latviešu (un angļu) valodās: Lāzerkrāsviela, amorfie materiāli, molekulārie stikli, organiskie cietvielu lāzeri, DCM atvasinājumi, DWK atvasinājumi,  Alq3 atvasinājumi

Rezultāti:

  • Tika veikta tādu 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirānu (jeb DWK-tipa atvasinājumu) sintēze, kuros organisko stiklveida struktūru veidojošās trifenil-grupas tika ķīmiski stabili piesaistītas pie aktīvās molekulas daļas caur piperazīna (1.aktivitāte) vai estera (3.aktivitāte) fragmentiem.
  • Izpētītas iegūto savienojumu fizikālās īpašības. Sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu tiek pētīta to atbilstība pielietojumam organiskajos cietvielu lāzeros.

Informācija atjaunota 29.06.2018.

  • Laika periodā 2018. gada jūlijs - septembris tika veikta tādu 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirānu (jeb DWK-tipa atvasinājumu) sintēze, kuros organisko stiklveida struktūru veidojošās trifenil-grupas tika piesaistītas aktīvajai molekulas daļai caur 2-oksietil- fragmentiem. Aktīvi pētītas šo un iepriekš iegūto savienojumu fizikālās īpašības un to atbilstība pielietojumam organiskajos cietvielu lāzeros ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu Fizikas Institūtu.
  • Par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem ziņots augsta līmeņa zinātniskajā konferencē „SPIE Optics and Photonics 2018”, kas notika no 19.08.2018. līdz 23.08.2018. San Diego, Kalifornijas štatā, ASV. Konferences rakstu krājumā publicēts raksts “Solution processable piperazine and triphenyl moiety containing nonsymmetric bis-styryl-DWK type molecular glasses with light-emitting and amplified spontaneous emission properties. Elmars Zarins, Toms Puciriuss, Julija Prevenecka, Aivars Vembris, Valdis Kokars”
  • Tāpat par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem interaktīvā un populārzinātniskā veidā tika stāstīts „Zinātnieku Nakts 2018” ietvaros.

Informācija atjaunota 01.10.2018.

4. pārskata peirods (01.10.2018.-31.12.2018.)

  • Tika veikta tādu 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirānu (jeb DWK-tipa atvasinājumu) sintēze, kuros organisko stiklveida struktūru veidojošās trifenil-grupas tika piesaistītas aktīvajai molekulas daļai caur metilēn- (3.aktivitāte) fragmentiem. Aktīvi pētītas to fizikālās īpašības un atbilstība pielietojumam organiskajos cietvielu lāzeros ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu
  • Par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem ziņots ”MSAC 2018” starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas notika 26.10.2018. RTU Materiālzinātnes un Lietišķās ķīmijas fakultātē. Konferences „MSAC 2018” paplašinātās konferences tēzes pieņemtas publicēšanai žurnālā "Key Engineering Materials" - "Several derivatives of 6-(tert-butyl)-4H-pyran-4-ylidene malononitrile with different amorphous phase promoting substituents for light-amplification systems. Elmars Zarins, Deins Alksnis, Julija Pervenecka, Patricija Paulsone, Kristine Lazdovica, Aivars Vembris and Valdis Kokars"
  • Publicēts raksts žurnālā "Journal of Photonics for Energy" ar "open access" retropozīciju - "Glass-forming nonsymmetric DWKdyes with 5,5,5-triphenylpentyl and piparazine moieties for lightamplification studies. Elmars Zarins, Toms Puciriuss, Julija Pervenecka, Aivars Vembris, Valdis Kokars"
  • Publikācija žurnālā "Dyes and Pigments" ar elektronisko pielikumu - "Glass-forming derivatives of 2-cyano-2-(4H-pyran-4-ylidene) acetate for light-amplification systems. Elmars Zarinsa, Karina Siltane, Julija Pervenecka, Aivars Vembris, Valdis Kokars".

Informācija atjaunota 28.12.2018.

5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

  • Veikta ķīmisko savienojumu sintēze atbilstoši literatūrā aprakstītajai metodikai.
  • Sintezēto savienojumu ķīmisko struktūru raksturošana ar KMR spektroskopiju un fizikālo īpašību mērījumi. Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde zinātniskā raksta eksperimentālajai daļai.

Informācija atjaunota 12.04.2019.

6.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

  • Darbs pie sintezēto savienojumu ķīmisko struktūru raksturošanas ar KMR spektroskopiju un fizikālo īpašību mērījumi. Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde topošās(o) zinātniskās(o) publikācijas(u) eksperimentālajai daļai (un/vai ar publikāciju saistītajiem elektroniskajiem pielikumiem).
  • Publicēts raksts: E. Zarins, J. Pervenecka, A. Vembris, V. Kokars. Glass-forming non-symmetric bis-styryl-DWK-type dyes for infra-red radiation amplification systems. Optical Materials, 2019, 93, 85–92. https://doi.org/10.1016/j.optmat.2019.05.002

Informācija atjaunota 12.06.2019.

7.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Iegūto rezultātu apstrāde un prezentēšana "The 13th International Conference on Optical Probes of Organic and Hybrid Optoelectronic Materials and Applications 2019" konferencē, kas notika Lietuvā, Viļņā no 7. jūlija līdz 12. jūlijam.
  • Alumīnija tris [5-(1-piperidīn-oksi-metil)hinolīn-8-olāta] un alumīnija tris [5-(5,5,5-trifenilpentil-oksi-metil)hinolīn-8-olāta] sintēze atbilstoši literatūras (J. Org. Chem. 1961; 26:4078 un Dyes and Pigments 2005; 66:89) aprakstītajai metodikai.
  • Iegūto rezultātu apstrāde, apspriede un pieteikuma/tēžu sagatavošana dalībai "MSAC 2019" konferencē, kas notiks Rīgā, RTU 2019. gada 24. oktobrī,  kā arī iegūto rezultātu apstrāde, apspriede un pieteikuma/tēžu sagatavošana dalībai "SPIE Photonics Europe 2020" konferencē, kas notiks Strasbūrā (Francija/Vācija) no 29. marta līdz 2. aprīlim.

Informācija atjaunota 27.09.2019.

8.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

  • Dalība "Materials Science and Applied Chemistry” (MSAC) 2019", konferencē, kas 2019. gada 24. oktobrī notika RTU, Rīgā, Latvijā.
  • Mobilitāte uz Kauņas Tehnoloģiju Universitāti (KTU): Apjomīgo trifenilaizvietotāju un 9H-karbazola fragmentu saturošu savienojumu un modeļsavienojumu teorētiskā pētīšana (kvantu ķīmiskie aprēķini) ar „Gaussian” programmas paketi. 
  • Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde topošās(o) zinātniskās(o) publikācijas(u) rezultātu un diskusiju daļai, kā arī eksperimentālajai daļai (un/vai ar publikāciju saistītajiem elektroniskajiem pielikumiem).

Informācija atjaunota 27.12.2019.

9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

  • Divas mobilitātes vizītes uz Kauņas Tehnoloģiju Universitāti, kuru laikā veikti apjomīgo trifenilaizvietotāju un 9H-karbazola fragmentu saturošu savienojumu kvantu ķīmiskie aprēķini; savienojumu agregācijas inducētās emisijas pētījumi; iegūto rezultātu apkopošana un apstrāde kopīgas zinātniskās publikācijas tapšanā.
  • Publicētas paplašinātās konferences tēzes: Elmars Zarins, Julija Pervenecka, Elina Misina, Kristine Lazdovica, Karlis Balodis, Aivars Vembris, Valdis Kokars, "Glassy 2-(1-benzyl-2-styryl-6methylpyridin-4(1H)-ylidene) fragment containing 1H-indene-1,3(2H)-dione and pyrimidine-2,4,6(1H,3H,5H)-trione derivatives with light-emitting and amplified spontaneous emission properties," Proc. SPIE 11357, Fiber Lasers and Glass Photonics:  Materials through Applications II, 113571K (1 April 2020); doi: 10.1117/12.2553687

Informācija atjaunota 08.04.2020.

10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • iesniegta publikācija “HAPPY dyes for organic solid state laser applications“ žurnālā ACS Applied Materials & Interfaces.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

11.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Veikta eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde prezentēšanai un dalībai „Materials Science and Applied Chemistry 2020” (MSAC 2020) starptautiskajā zinātniskajā konferencē (2020. gada 23. oktobrī). Kā arī ar konferenci saistīto tēžu un zinātniskā raksta sagatavošana.

Informācija atjaunota 30.09.2020.

Duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu izveide kaulaudu inženierijai uz dažādu biomateriālu bāzes (2ForBone)

Projekta nosaukums: «Duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu izveide kaulaudu inženierijai uz dažādu biomateriālu bāzes (2ForBone)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Drug and growth factor dual delivery from different biomaterial carriers for bone tissue engineering – 2ForBone»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Arita Dubņika

Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/048

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/318

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods:  01.03.2018. līdz 28.02.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Kaulu slimības un traumas ir plaši izplatīta problēma visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka kauliem ir ievērojamas reģenerācijas spējas, traumas un citas patoloģiskās problēmas lielākoties tiek ārstētas ķirurģiski un izmantojot dažādus implantmateriālus. Tādēļ projekta 2ForBone mērķis ir attīstīt duālas medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmas uz dažādu biomateriālu bāzes (biokeramika, kaulu cementi un hidrogēli) un salīdzināt iegūtās sistēmas, lai attīstītu labākus aktīvo vielu nesējus nekā šobrīd pieejami klīnikās. Galvenās aktivitātes iekļauj biomateriālu un medikamentu/augšanas faktoru nesēju sagatavošanu un raksturošanu un visaptverošu duālās sistēmas raksturošanu, ietverot jaunu iekārtu un metodoloģiju izmantošanu. Papildus plānoti mobilitātes braucieni pie projekta sadarbības partneriem jaunu iekārtu un metodiku apgūšanai, kā arī starptautiskās pieredzes gūšanai. Sasniedzot zinātnisko mērķi, tiks izstrādātas jaunas metodoloģijas, potenciālā produkta apraksts, iesniegtas vismaz 2 publikācijas un ņemta dalība vismaz 3 starptautiskās konferencēs, līdz ar to pēcdoktorante paaugstinās savu zinātnisko kapacitāti multidisciplinārās nozarēs, kas atbilst SAM mērķu īstenošanai. Projekta zinātniskais virziens atbilst VSS specializācijas jomām - 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un 3) viedie materiāli, tehnoloģijas (Implantu materiāli, kompozītmateriāli). Turklāt tieši saistās ar VSS prioritātēm 1 - augstas pievienotās vērtības produkti un 6 - zināšanu bāze.

Atslēgas vārdi: kaulaudu reģenerācija, duāla medikamentu piegādes sistēma, augšanas faktori, biomateriālu pamatnes

Rezultāti:

  • Pētniecības pieteikuma ietvaros uzsākts eksperimentālais darbs pie materiālu izstrādes zāļu piegādes sistēmu veidošanai. Noteiktas iegūto materiālu īpašības – fāžu sastāvs, porainība, mikrostruktūra, kā arī uzbriešanas pakāpe u.c.
  • 2018. gada augustā veikti divi mobilitātes braucieni pie sadarbības partnera Lietuvā “State Research Institute Centre for Innovative Medicine” (Lietuvas Valsts pētnieciskais institūts Inovatīvas medicīnas centrs), kur apgūtas zināšanas par in vitro šūnu pētījumiem dažādām šūnu līnijām, kā arī veikta priekšizpēte hidrogēlu paraugiem, lai noteiktu optimālos paraugu parametrus turpmākiem pētījumiem.

Informācija atjaunota 30.08.2018.

  • Projekta trešajā pārskata periodā turpināts darbs pie biomateriālu pamatņu izstrādes. Balstoties uz iegūtajām zināšanām pie sadarbības partnera Lietuvā, izstrādāti jauni pielāgotas formas hidrogēlu paraugi, pielāgota metode poraino hidroksilapatīta pamatņu izstrādei un uzsākts darbs pie kaulu cementu sagatavošanas un īpašību pielāgošanas.
  • Dalība divās konferencēs – RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē 12.10.2018. un “3rd International conference on Biological and Biomimetic Adhesives” (21.-22.11.2018.) ar stenda referātu "Development of lipid based liposomes for adhesive patches”.

Informācija atjaunota 30.11.2018.

4. pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)

  • Balstoties uz iegūtajām zināšanām un eksperimentu sērijām projekta pirmajos ceturkšņos, pabeigts darbs pie porainu hidroksilapatīta pamatņu un hidrogēlu izstrādes. Sagatavoti un nosterilizēti paraugi tālākiem pētījumiem un modifikācijai ar medikamentu un augšanas faktoriem. 
  • Uzsākts darbs pie mikrokapsulu un liposomu sagatavošanas otrās darba pakas ietvaros. 
  • Rezultāti prezentēti ziemas apmācību skolā Austrijā (13.01.-16.01.2019.) un mobilitātē Gentas Universitātē Beļģijā (21.02.2019.). 

Informācija atjaunota 28.02.2019.

5. pārskata periods 

  • Sagatavots metodoloģiskais apraksts HAp pamatņu, kaulu cementu un hidrogēlu sagatavošanai ar noteiktu porainību, mehāniskajām un fizikāli-ķīmiskajām īpašībām.
  • Pielāgota metode Vankomicīna hlorīda noteikšanai, izmantojot augsti efektīvās hromotgrāfijas metodi. Tiek turpināts darbs pie parametru optimizēšanas.
  • Mobilitāte pie sadarbības partnera ASV, uzsākta Raman spektroskopijas apmācība, kā izpētes paraugus izmantojot dažāda tipa kolagēna paraugus. Papildus teorētiskajām apmācībām paralēli norisinājās iekārtas lietošanas prasmju apgūšana, tai skaitā iekārtas kalibrēšana.

Informācija atjaunota 31.05.2019.

6. pārskata periods 

  • Sasniedzot projekta vidusposmu sagatavoti un noraksturoti biomateriālu paraugi tālākiem pētījumiem zāļu piegādes sistēmu izveidei. 
  • Turpināts darbs pie zāļu un augšanas faktoru nesēju izstrādes, izskatot dažādus bionoārdāmus polimērus un lipīdus. 
  • Mobilitātes ietvaros Stenforda Universitātē, ASV, apgūtas metodikas pamatņu un zāļu nesēju raksturošanai

Informācija atjaunota 06.09.2019.

7. pārskata periods

  • Veikta liposomu sintēze ar VEGF un BMP-2, liposomu sasatāvam izmantojot DSPC:holesterīns 2:1 un divus hidratēšanas ciklus. Noslēgti vankomicīna izdalīšanās pētījumi PLA un PLGA mikrokapsulām, veikta rezultātu analīze. Uzsākta eksperimentu plānošana mikrokapsulu un liposomu vienlaicīgai ievadīšanai pamatnēs. Izmēģināta nātrija algināta pārklājuma uznešana.
  • Dalība konferencē “31st Symposium & Annual Meeting of  the International Society for Ceramics in Medicine" (Bioceramics31) ar mutisko referātu “ Drug and growth factor dual delivery from biceramic hydroxyapatite scaffolds for bone tissue engineering”.
  • Publikācijas sagatavošana par vankomicīna iekapsulēšanas un noteikšanas metodiku, kā bāzes materiālu izmantojot fibrīnu saturošu autologu plazmu. 
  • 27.09.2019. piedalīšanās Zinātnieku Nakts pasākumos RTU RBIAC.

Informācija atjaunota 06.11.2019.

8. pārskata periods

Publikācija “A new network for the advancement of marine biotechnology in Europe and beyond” iesniegta žurnālā Frontiers in Marine Science, section Marine Biotechnology.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

Kontrolētas izdalīšanās antibakteriālo preparātu piegādes sistēmas uz kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu bāzes
Projekta nosaukums: «Kontrolētas izdalīšanās antibakteriālo preparātu piegādes sistēmas uz kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu bāzes»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Bioceramic-based scaffolds for bone regeneration and controlled-release local delivery of antimicrobials»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Stīpniece
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/339
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/76
 
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.10.2018 līdz 30.09.2021 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir nodrošināt inovatīvu augsti porainu kalcija fosfātu kaulu implantmateriālu multifunkcionalitāti – osteokonduktivitāti un antibakteriālo aktivitāti, modificējot ar tādiem antibakteriāliem preparātiem kā sudraba(I) un titāna(IV) joni un bakteriofāgi. Lai sasniegtu zinātnisko mērķi tiks sistemātiski un kompleksi pētītas un izvērtētas sakarības starp dažādu antibakteriālo preparātu kombinācijām un koncentrāciju, nesēju fizikālķīmiskajām īpašībām un bioloģisko saderību. Pētījums ir saistīts uz progresīvu materiālu izstrādi cilvēku veselības aprūpes uzlabošanas vajadzībām, kas nodrošinās tādu Viedās specializācijas stratēģijas (VSS) jomām kā viedie materiāli un tehnoloģijas, kā arī biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija attīstību.
 
Pētniecības projekta ietvaros paredzēts sasniegt sekojošus rezultātus:
(i) vismaz 3 zinātniskās publikācijas augsta ietekmes faktora Web of Science un/vai Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos;
(ii) izstrādāti 2 tehnoloģiju apraksti;
(iii) iegūtas papildus prasmes un kompetences;
(iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem, piedaloties starptautiskās zinātniskajās konferencēs un izpildot starptautisko mobilitāti;
(v) sabiedrības informētība par projekta rezultātiem.
 

1.periods (01.10.2018.-31.12.2018.)

  • Izmantojot ķīmisko suspensijas nogulsnēšanas metodi, sintezēts kalcija deficītais hidroksilapatīts (nominālā Ca/P molārā attiecība 1,5 vai 1,67), kas ir porainas kalcija fosfātu biokeramikas prekursors, modificēts, iekļaujot struktūrā sudraba (nominālā koncentrācija 0,5 un 1 masas%) un/vai titāna (nominālā koncentrācija 0,5, 1 un 2 masas%) jonus.

2.periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

  • Eksperimentālais darbs pie tehnoloģijas izstrādes kalcija fosfātu ar dažādu Ti un/vai Ag saturu augsti porainu biokeramikas pamatņu iegūšanai, izmantojot poliuretāna šablonu piesūcināšanas metodi;
  • 13.02.2019. dalība «Ēnu dienā», kad pēcdoktorantu ēnoja un darbu vēroja Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 10. klases skolniece;
  • 18.02.2019. informatīvs zinātniskais seminārs RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra darba grupai par pētniecības projektā veiktajām aktivitātēm.

3.periods (01.04.2019.-30.06.2019.)

  • Sagatavotas daļa augsti porainu Ag un/vai Ti saturošu kalcija fosfātu biokeramikas paraugu sērijas tālākiem pētījumiem un pārklāšanai ar bakteriofāgus saturošiem biopolimēru pārklājumiem;
  • 20.05.2019. akcijas «Atpakaļ uz skolu/atpakaļ uz universitāti 2019» ietvaros apmeklēta Salacgrīvas vidusskola, tiekoties ar 7., 8, 10 un 11. klases skolēniem un cita starpā informējot arī par pēcdoktorantūras pētniecības projektā veiktajām aktivitātēm;
  • Darbs pie zinātniskās publikācijas «Influence of precursor characteristics on properties of porous calcium phosphate-titanium dioxide composite bioceramics» izstrādes.

4.periods (01.07.2019.-30.09.2019)

  • Sagatavotas augsti porainu Ag un/vai Ti saturošu kalcija fosfātu biokeramikas paraugu sērijas tālākiem pētījumiem un pārklāšanai ar bakteriofāgus saturošiem biopolimēru pārklājumiem;
  • Sākts eksperimentālais darbs pie tehnoloģijas izstrādes biopolimēru pārklājumu iegūšanai uz augsti porainiem biokeramikas paraugiem, lai iegūtu homogēnus pārklājumus un saglabātu biokeramikas pamatņu mikrostruktūru.
  • Zinātniskā publikācija L.Stipniece, A.Kondratjeva, K.Salma-Ancane, «Influence of precursor characteristics on properties of porous calcium phosphate-titanium dioxide composite bioceramics» pieņemta publicēšanai Ceramics International (IF(2018): 3,450; SNIP(2018): 1,279) un pieejama https://doi.org/10.1016/j.ceramint.2019.08.257;
  • Sagatavots tehnoloģijas apraksts «Technology for the production of highly porous Ag and/or Ti containing calcium phosphate bioceramic scaffolds»;
  • 27.09.2019. dalība pasākumā «Zinātnieku nakts» RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā.

Informācija atjaunota 27.09.2019

5.periods (01.10.2019.-31.12.2019)

  • Turpināts eksperimentālais darbs pie tehnoloģijas izstrādes biopolimēru pārklājumu iegūšanai uz augsti porainiem biokeramikas paraugiem;
  • No 07.10.2019. līdz 18.10.2019. mobilitātes ietvaros Olsteras universitātes Nanotehnoloģiju un integrētās bioinženierijas centrā apgūtas jaunas un papildinātas esošās iemaņas tādu modernu analītisko iekārtu kā fotoelektronu spektroskopa un augstas izšķirtspējas skenējošā elektronu mikroskopa, kas aprīkots ar enerģijas dispersīvo rentgenstaru spektroskopijas detektoru, kā arī mikrobioloģisko pētījumu veikšanā;
  • Veikti izmēģinājumi jeb pilotpētījumi augsti poraino Ag- un/vai Ti-saturošo kalcija fosfātu biokeramikas antibakteriālās efektivitātes novērtēšanā, izmantojot Staphylococcus aureus references kultūru;
  • 24.10.2019. dalība RTU MLĶF konferencē „Materials Science and Applied Chemistry” ar referātu “Influence of Ag/Ti co‐substitution on the hydroxyapatite physicochemical properties”.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

6.periods (01.01.2020.-31.03.2020)

  • Eksperimentālais darbs pie tehnoloģijas izstrādes bakteriofāgus saturošu biopolimēru pārklājumu iegūšanai uz augsti porainiem biokeramikas paraugiem.
  • Ag un/vai Ti saturošu kalcija fosfātu antibakteriālās efektivitātes testi.
  • Iesniegts abstrakts ar nosaukumu «Silver and titanium co-doped calcium phosphate bioceramics: thermal stability, mechanical and antibacterial properties» dalībai starptautiskā zinātniskā konferencē Scandinavian Society for Biomaterials 13th annual meeting (ScSB 2020), kas norisināsies Jūrmalā, 2020.gada 10.-12.jūnijā.
  • 12.02.2020. dalība Ēnu dienā, kad pēcdoktorantu ēnoja un darbu vēroja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10. klases skolniece un Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12. klases skolniece.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

7. periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Turpināts eksperimentālais darbs pie ar lītiskus S. aureus bakteriofāgus saturošu biopolimēru pārklājumu izstrādes. Sagatavotas ar biopolimēriem/bakteriofāgiem pārklātas biokeramikas paraugu sērijas mehānisko īpašību novērtēšanai partnerinstitūcijā Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē, kā arī antibakteriālajiem testiem.
  • Turpināti pētījumi, lai noskaidrotu dažādās temperatūrās apstrādātu (900, 1000, 1100, 1200, 1300 oC) Ag un/vai Ti saturošu kalcija fosfātu pulveru minimālo inhibējošo koncentrāciju pret garm-pozitīvām S. aureus un gram-negatīvām E. coli baktērijām.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

8.periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Turpināti porainu Ag un/vai Ti saturošu kalcija fosfātu biokeramikas pamatņu sērijas in vitro bioaktivitātes novērtēšanai pus-dinamiskos apstākļos simulētajā ķermeņa šķidrumā.
  • Darbs pie zinātniskās publikācijas «Antibacterial activity of silver and titanium co-doped calcium phosphates: influence of thermal treatment»

Informācija atjaunota 30.09.2020.

Aukstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai

Projekta nosaukums: «Aukstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Application of cold sintering process for preparation of bioceramics and biocomposites with enhanced properties»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristaps Rubenis

Projekta zinātniskais vadītājs:  prof. Jānis Ločs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/318

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/91

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts 

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir palielināt jaunā zinātnieka prasmes un pētniecības kompetences, īstenojot zinātnisko pētījumu par aukstā saķepināšanas procesa pielietošanu biokeramiku un biokompozītu iegūšanai. Līdz šim aukstās saķepināšanas process praktiski nav pielietots biokeramiku un biokompozītu iegūšanai, taču sagaidāms, ka biokeramikām un biokompozītiem, kuru iegūšanai tiks izmantots aukstās saķepināšanas process, būs augstvērtīgākas mehāniskās īpašības un augstāka bioaktivitāte, nekā tiem, kuru iegūšanai izmantotas tradicionālās metodes. Pētniecības pieteikuma realizācijas rezultātā iegūtās jaunās prasmes, zināšanas un paaugstinātā zinātniskā kapacitāte veicinās jaunā zinātnieka karjeras uzsākšanas iespējas gan zinātniskajās institūcijās, gan pie komersantiem. Galvenās projekta pieteikuma aktivitātes saistītas ar dažādu biokeramiku un biokompozītu materiālu iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu, kā arī to īpašību raksturošanu. Pētniecības pieteikuma ietvaros paredzēts iesniegt 3 zinātniskās publikācijas žurnālos ar augtu ietekmes faktoru un izstrādāt 3 tehnoloģiskās instrukcijas. Pētniecības pieteikums tiks īstenots Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā. Projekta pieteikums saistīts ar RIS3 prioritātēm ”Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas", kā arī “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”.

Atslēgas vārdi: aukstās saķepināšanas process, biokeramika, biokompozīti, mehāniskās īpašības

Informācija atjaunota: 02.01.2019.

2.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

  • Darbs pie zinātniskās publikācijas par kalcija fosfāta keramikas iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu. 
  • 2019. gada 11. aprīlī piedalīšanās Akadēmiskās izcilības centra rīkotajā prof. Anda Klegera seminārā “Flipped classroom. Studentu nodarbinātības prasmju attīstīšana un monitorings”. 
  • 2019. gada 16. aprīlī piedalīšanās CFLA un VIAA organizētajā seminārā par “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projektu. 2019. gada 10. maijā piedalīšanās Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā seminārā “Writing research papers and good practices in scholarly publishing”. 
  • 2019. gada 5 - 7. jūnijs - mobilitātes vizīte Leibnicas Polimēru Pētniecības Institūtā Drēzdenē (IPF Dresden) – iepazīstināšana ar pēcdoktorantūras projektu, iepazīšanās ar institūrā pieejamo aprīkojumu un metodēm polimērmateriālu kompozītmateriālu iegūšanā un pārstrādē.

3.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

  • Veikta amorfā kalcija fosfātu sintēze, izšķīdinot hidroksilapatīta pulveri sālsskābē un atkārtoti izgulsnējot ar nātrija hidroksīdu. Iegūtie produkti raksturoti ar rentgendifrakcijas, Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.
  • Veikti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iepriekš sintezētos kalcija fosfātu pulverus un polilaktāta/amorfā kalcija fosfāta biokompozītus. Variēts presēšanas spiediens, temperatūra, izturēšanas laiks, kā arī izejas pulverim pievienotā šķīdinātāja daudzums. Iegūtajiem paraugiem noteikts relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. Paraugi raksturoti ar skenējošās elektronu mikroskopijas metodi.
  • Turpināts darbs pie zinātniskās publikācijas par kalcija fosfāta keramikas iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu.

4. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

  • Analizēta literatūra par kalcija fosfātu saķepināšanu ar aukstās saķepināšanas procesu un citām zemtemperatūras saķepināšanas metodēm, kas ļauj iegūt amorfa vai nanokristāliska kalcija fosfāta keramiku ar augstu blīvumu, saglabājot to strukturālās un bioloģiskās īpašības. 
  • Veikta amorfā un nanokristāliskā kalcija fosfātu sintēze, izšķīdinot hidroksilapatīta pulveri sālsskābē un atkārtoti izgulsnējot ar nātrija hidroksīdu. Sintēzes rezultātā iegūtie produkti raksturoti ar rentgendifrakcijas, Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.
  • 8. - 9.10.2019 dalība “The 2nd International workshop in advanced materials for healthcare applications”. Pasākuma ietvaros prezentēts stenda referāts "K. Rubenis, J. Vecstaudža, J. Ločs. Preparation of dense nanocrystalline apatite ceramics from amorphous calcium phosphate powder by cold sintering process".
  • 1. novembrī dalība Latvijas karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA ) un vadošo zinātnisko institūciju kopīgajā seminārā karjeras konsultantiem. Pasākuma dalībnieki tika informēti par pēcdoktorantūras pētniecības projektu, kā arī par pētniecības darbu kopumā.

Informācija atjaunota: 27.12.2019.

5.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

Turpināti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iegūtos biokompozītu pulverus. Variēts presēšanas spiediens, temperatūra, izturēšanas laiks, kā arī izejas pulverim pievienotā šķīdinātāja daudzums. Iegūtajiem paraugiem noteikts patiesais, šķietamais, kā arī relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. Tāpat tie raksturoti ar Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.

Informācija atjaunota: 08.04.2020.

 6.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

  • Zinātniskā publikācija par kalcija fosfātu keramikas iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu: “Densification of amorphous calcium phosphate using principles of cold sintering process” iesniegta žurnālā Journal of the European Ceramic Society
  • Turpināta ar auksto saķepināšanas procesu iegūto kalcija fosfāta keramikas un biokeramikas paraugu raksturošana - iegūtajiem paraugiem noteikts patiesais, šķietamais, kā arī relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. 
  • Uzsākti paraugu mehānikas testi, izmantojot the ball on three balls metodi.

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

  • Publicēts raksts “Densification of amorphous calcium phosphate using principles of the cold sintering process” žurnālā Journal of the European Ceramics Society
  • Meklēta un analizēta zinātniskā literatūra par kalcija fosfātu - biopolimēru kompozītu iegūšanu. Veikta amorfā un nanokristāliskā kalcija fosfātu sintēze.

Informācija atjaunota: 30.09.2020.

Jauno antimikrobiālo pārklājumu izstrāde ar asām Z-shēmas fotokatalītiskajām nanoarhitektūrām iekštelpu lietojumiem

Projekta nosaukums: «Jauno antimikrobiālo pārklājumu izstrāde ar asām Z-shēmas fotokatalītiskajām nanoarhitektūrām iekštelpu lietojumiem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of novel antimicorbial coatings with sharp Z-scheme photocatalytic nanoarchitectures for indoor applications»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Svetlana Vihodceva

Projekta zinātniskais vadītājs:  asoc. prof. Andris Šutka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/331

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/9

Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.03.2019. līdz 28.02.2022. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt super-efektīvas virsmas ar dezinfekcijas īpašībām iekštelpu lietošanai sabiedriskās vietās, it īpaši veselības aprūpes iestādēs. Virsmu izstrāde ar uzlabotu pārklājuma mikrobiālā piesārņojuma degradāciju, ir svarīgs uzdevums, lai samazinātu veselības aprūpē iegūtās infekcijas, kā arī vides un veselības problēmas, kas saistītas ar biocīdu līdzekļu izskalošanas novēršanu no biocīdu atbrīvojošiem antimikrobiālajiem produktiem, kas piemīt citām antimikrobiālām tehnoloģijām. Pētniecības pieteikuma projekts ir starpdisciplinārs, ietver ķīmiju, fiziku un mikrobioloģiju, un tiek plānots kā rūpnieciskais pētījums, kas atbilst VSS 6.prioritātei un veicinās tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma galvenās darbības: darbs laboratorijā, pētījumu veikšana (sintēzē, dažādu tehnoloģiju aprobācija), sabiedrības informēšana par projekta norisi, mobilitāte uz ārvalstu institūcijām, apmācības darbs sadarbības organizācijā, publikāciju rakstīšana un uzstāšanās starptautiskajās konferencēs, kontaktu dibināšana.

Plānotie projekta rezultāti: (i) publicētas 3 augsta līmeņa zinātniskās publikācijas Web of Science un Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) rezultāti prezentēti 3 starptautiskās konferencēs; (iii) sagatavoti tehnoloģiju apraksti; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem, izpildot starptautisku mobilitāti; (v) informēta sabiedrība par projekta rezultātiem.

Atslēgas vārdi: antimikrobiālie fotokatalītiskie nanopārklājumi, z-shēma, hematīts, asās-nanoarhitektūras

Rezultāti:

  • Eksperimentālais  darbs un literatūras analīze, lai izstrādātu dažādas formas hematīta nanodaļiņu sintēzes metodes.
  • Eksperimentālais  darbs un literatūras analīze, lai izstrādātu dažādas formas Fe2O3 un CaFe2O4  nanodaļiņu sintēzes metodes.
  • Veikts eksperimentālais darbs pie “asās” struktūras Fe2O3 pārklājumu izgatavošanas.
  • Veikta Hematīta (Fe2O3) nanodaļiņu/pārklājuma sintēze ar solvotermalo metodi.  
  • Veikta paraugu antibakteriālu īpašību testēšana ar Agara Difūzijas metodi pret 10 baktēriju kultūrām uz Nutrient agar un Mueller-Hinton agara.
  • CaFe2O4 nanodaliņu un pārklājumu sintēze ar solvothermalo metodi, variējot sintēzes laiku (6h , 12h un 24 h) (FeCl3·6H2O un CaCl3·6H2O koncentrācijas 0.05 M un 0.1M), iegūti pirmie paraugi.
  • Nodota atskaite (D.3.2) par mobilitātes braucienu uz Nacionālo Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūtu.
  • Nodota atskaite (D.3.2) par mobilitātes braucienu uz Portugāli.
  • Nodota atskaite (D3.2) par paveikto pie sadarbības partnera LU.
  • Iesniegts nodevums D1.1 (1st Protocol for the synthesis and preparation of photocatalytic nanoarhitectures).

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

  • Uzstāšanās ar stenda un īso mutisko prezentāciju “Anti-Microbial Coating Innovations to prevent infectious diseases – Workshop for Early Career Investigators and  Short Term Scientific Missions” darbnīcā/seminārā. (07.03.2019., Rīga, Latvija).
  • Dalība un uzstāšanās ar mutisko prezentāciju apmācības un tīklošanas pasākumā “5-day Training School on Antimicrobial Coatings” par antimikrobiālo pārklājumu testēšanas metodēm (08.04.-12.04.2019., Amsterdama, Nīderlande).
  • Mobilitātes vizīte Lietuvas Veselības zinātņu universitātē (20.05.2019. – 22.05.2019, Kauņa, Lietuva).
  • Īstenota mobilitāte uz Lietuvas Veselības zinātņu universitāti, lai apzinātu sadarbības iespējas un infrastruktūru. (10-21.06.2019., Kauņa, Lietuva).
  • Dalība ar stenda referātu COST akcijas AMiCI rīkotajā seminārā/konferencē Aristoteļa universitāte, Salonikos, Grieķijā (26.09.-27.09.2019.).
  • Mobilitātes brauciens uz Lietuvas Veselības zinātņu universitāti, Kauņā, Lietuvā (21.10.2019. – 25.10.2019.).
  • Dalība COST akcijas “Chemobrionics” rīkotājā apmācību  skolā “Instrumental Techniques for Characterization of Solids”  Granadas Universitāte, Granadā, Spānijā (04.11.2019.-08.11.2019.).
  • Dalība MRS, 2019 konferencē ar stenda referātu popularizējot pēcdoktorantūras projektu un prezentējot jaunus projekta rezultātus (ASV, Bostonā, 01.12.-06.12.2020.).
  • Mobilitātes brauciens pie projekta sadarbības partnera Nacionālais Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūts (Tallinna, Igaunija, 26.01.-22.02.2020.).
  • Dalība ar mutisku prezentāciju sadarbības partnera Nacionālais Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūta Vides Toksikoloģijas laboratorijas seminārā, prezentējot Funkcionālo Materiālu Tehnoloģiju Zinātniskās laboratorijas un pēcdoktorantūras projektu un jaunus projekta rezultātus (Tallinna, Igaunija 07.02.2020.).
  • Mobilitāte University of Minho LIBRO-Biofilms Research Laboratory Rosario Oliveira Centre of Biological Engineering (Portugāle 29.02.-12.03.2020.).
  • Darbs pie pētījuma ar sadrabības partneri LU (Rīga, 11.05.-15.05.2020).
  • Darbs pie pētījuma ar sadarbības partneri LU (Rīga, 16.06.-10.07.2020; 24.08.-28.08.20202.).

Informācija atjaunota: 15.09.2020.

Mākslīgā apgaismojuma projektēšana fikocianīna ražošanai burbuļu kolonnas fotobioreaktorā
Projekta nosaukums: «Mākslīgā apgaismojuma projektēšana fikocianīna ražošanai burbuļu kolonnas fotobioreaktorā»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Design of artificial lighting for phycocyanin production in bubble column photobioreactor»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Agnese Stunda-Zujeva
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Juris Vanags
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/427
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/17
 
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izveidot efektīvu mākslīgā apgaismojuma režīmu Arthrospira kultivēšanai burbuļu kolonnas fotobioreaktorā (PBR). Arthorspira ir mikroaļģe, kas komerciālos pārtikas produktos pazīstama ar nosaukumu spirulīna. Projektā tiks pētīti biotehnoloģiskā procesa, Spirulīnas kultivēšanas procesu ietekmējošie faktori, tiks izstrādāti ieteikumi energoefektīvai fotobioreaktora apgaismošanai, izmantojot reaktora iekšpusē novietotu apgaismojumu.
 
Pētījumā tiks risināta mikroaļģu ražošanas efektivitātes paaugstināšanas problēma, izstrādājot burbuļu kolonnas fotobioreaktora iekšējā apgaismojuma projektu. Pirmo reizi Arthrospiras kultūrai tiks izmēģināta divu stadiju kultivēšanas metode, izmantojot atšķirīgu gaismas režīmu biomasas veidošanās un fikocianīna sintēzes stadijām un arī pirmo reizi tiks izmēģināts nakts apgaismojums. Tālāk iegūtais apgaismojuma režīms tiks pielietots 30 un 200L reaktoru mērogā, lai noteiktu aerācijas režīma ietekmi uz gaismas izkliedi un siltuma zudumiem sistēmā. Apgaismojums tiks ievietots RTU izstrādātā inovatīvā reaktorā. Projektā tiks izstrādāts apgaismojuma topoloģijas modelis, kas tālāk būs adaptējams arī citiem fotobioreaktoriem.
 
Tā kā elektrības izmaksas par apgaismojumu var sastādītu būtisku daļu no ražošanas izmaksām, tad šis pētījums ir būtisks ieguldījums jaunākās paaudzes LED spuldžu pielietojuma analīzē. Pētījumā tiks analizēta gaismas režīma ietekme uz mikroaļģes Arthrospira sastāvu, lai noteiktu režīmu, kas ir visefektīvākais tieši fikocianīna ieguvei.
 
Par iegūtajiem rezultātiem plānots ziņot vismaz 6 konferencēs, vairākos pasākumos industrijai un vispārīgai publikai, kā arī 3 zinātniskās publikācijās.
 
Atslēgas vārdi: mikroaļģu kultivēšana, Arthrospira, Spirulina, fotobioreaktors, apgaismojums.

Rezultāti:

  • Literatūras pētījumi un analīze par spirulīnas bioaktīvajiem savienojumiem un eksperimentālais darbs spirulīnas sastāva noteikšanai.
  • Uzsākta organisma morfoloģijas analīze ar mikroskopijas metodi.
  • Literatūras apkopošana par «Horticulture indoor lighting, illumination spectra».
  • Sākta eksperimentu plānošana divu stadiju apgaismošanai un uzsākti eksperimenti ar gaismas garumu (d:n – 18:6) un izšķīdušā skābekļa daudzumu kā biomasas augšanas rādītāju
  • Dalība DOBA - 12th Virtual Summer School «Course Creative Cross Cultural Communication» (4-14.06.2020.)
  • Zinātniskās kompetences pilnveidošanas ietvaros dalība konferencē e-EUBCE 2020 (Algae workshop) un dalība vebinārā «EU Programmes and Opportunities» ko rīko Algae Workshops Team.
Informācija atjaunota: 08.10.2020.
Restaurējošās zobārstniecības nākotne - sintētiska, bioaktīva zobu emalja (BioDEN)
Projekta nosaukums: «Restaurējošās zobārstniecības nākotne - sintētiska, bioaktīva zobu emalja (BioDEN)»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Bioactive, synthetic dental enamel – the future of restorative stomatology (BioDEN)»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vita Zālīte
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Ločs
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/459
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/18
 
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izveidot jaunu bioaktīvu kompozītmateriālu, kas spētu atdarināt dabīgā zoba audus un īpašības. Lai īstenotu ieceri, biokompozīta iegūšanai tiks izmantoti kalcija fosfāti un organiskā fāze tādās pašās attiecībās kā dabīgā zobu emaljā. Lai iegūtu mehāniski izturīgu, bioaktīvu kompozītmateriālu, tiks pielietota aukstās saķepināšanas metode (ASM), kas ir jauns virziens keramikas iegūšanas jomā.
 
Projekta ieviešanas laikā paredzēts veikt kalcija fosfātu sintēzes, izveidot un raksturot iegūto bioaktīvo kompozītmateriālu, sagatavot jaunu metodiku aprakstus. Projekta BioDEN zinātniskās aktivitātes sevī ietver: 1) Kalcija fosfātu nanodaļiņu sintēzi un raksturošanu; 2) Kalcija fosfātu nanodaļiņu un organiskās fāzes homogēna maisījuma iegūšanu; 3) Bioaktīva kompozītmateriāla iegūšanu, izmantojot ASM; 4) Bioaktīvā kompozītmateriāla īpašību raksturošanu, izmantojot dažādas instrumentālās metodes (rentgentaru difraktometriju, infrasarkano spektroskopiju, skenējošo elektronu mikroskopiju, mehānisko īpašību noteikšanu u.c.), kā arī baktēriju adhēzijas raksturošanu.
 
Projekta zinātniskā mērķa sasniegšanas rezultātā izveidotais biokompozītmateriāls tālāk tiks analizēts klīniskajos pētījumos un piedāvāts rūpnieciskajai ražošanai. Projekta rezultāti tiks aprobēti starptautiskās zinātniskās konferencēs un publikācijās. 
 
Atslēgas vārdi: bioaktīvie kompozītmateriāli, kalcija fosfāti, atjaunošana, zobārstniecība

Rezultāti:

  • Veikta zinātniskās literatūras izpēte un analīze par amorfā kalcija fosfāta īpašībām.
  • Veikta kalcija deficītā hidroksilapatīta sintēze, ko plānots izmantot sākotnējiem eksperimentiem, kā arī analizēts iegūtais produkts.
  • Darbs pie zinātniskās publikācijas gatavošanas par kalcija fosfātu izmantošanu zobu emaljas remineralizācijai.
  • Eksperimentu plānošana amorfā kalcija fosfāta sintēzei un tās modificēšanai ar mērķi iekļaut tā struktūrā fluora jonus.
  • Lai attīstītu jaunas prasmes un pilnveidotu zinātnisko ekselenci, dalība AO Research Institute Davos (ARI, Šveice) rīkotos apmācību semināros par tēmām: kvalitātes sistēmas (ISO, GLP) ieviešana un uzturēšana, zinātniskā ētika, datortomogrāfijas principi un izmantošana zinātniskiem mērķiem u.c.
Informācija atjaunota: 08.10.2020.
Inovatīva lāzertehnoloģija epitaksiālajiem cietajiem šķīdumiem, kas balstīti uz ceturtās grupas elementiem

Projekta nosaukums: «Inovatīva lāzertehnoloģija epitaksiālajiem cietajiem šķīdumiem, kas balstīti uz ceturtās grupas elementiem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Innovative Laser Technology to Epitaxial Solid Solutions Based on Group IV Elements»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pāvels Onufrijevs

Projekta zinātniskais vadītājs: Artūrs Medvids

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/409

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/15

Projekta īstenošanas vieta: Tehniskās fizikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt inovatīvu lāzertehnoloģiju, ar kuras palīdzību varētu mērķtiecīgi palielināt nelīdzsvara piemaisījumu atomu šķīdību cietajos šķīdumos, pielietojumam alvas atomu pārdalīšanā epitaksiālajos GeSn, SiGeSn slāņos, kā rezultātā izveidosies varizonu struktūra un izraisītie spriegumi relaksēsies kristālisko režģu nesaderības dēļ. Projektā pētāmais objekts ir tieši saistīts ar fotoniku un optoelektroniku

Galvenās pētniecības pieteikuma aktivitātes ietver: 1) GeSn un SiGeSn slāņu audzēšanu ar dažādu Sn atomu koncentrāciju uz Si pamatnes, izmantojot molekulārās staru epitaksijas metodi; 2) iegūto paraugu apstarošanu ar impulsa Nd:YAG lāzera starojumu, optimālo parametru piemeklēšanu Sn atomu pārdalīšanai ar lāzera starojumu; 3) paraugu izpēti un raksturošanu pirms un pēc mijiedarbības ar lāzera starojumu, izmantojot dažādas pētniecības metodes; 4) testa ierīces izstrādi. 

Plānotie rezultāti ietver 3 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī Latvijas Republikas patenta pieteikumu.

Atslēgas vārdi: Lāzers, GeSn, molekulārā staru epitaksija, šķīdība.

Rezultāti:

  • Veikta zinātniskās literatūras par GeSn cietajiem šķīdumiem analīze.
  • Sagatavotas tēzes P. Onufrijevs, P. Ščajev, A. Mekys, T. Malinauskas, L. Subačius, A. Medvids, Kuo-Chih Lee, H. H. Cheng «Laser technology for controlling the spectral sensitivity of the GeSn IR photodiode» konferencei MSAC 2020 (23.10.2020.).
  • Sagatavotas tēzes P.Onufrijevs, P.Ščajev, A.Medvids, M.Andrulevicius, T.Malinauskas, S.Stanionytė, M.Skapas, L.Grase, M. Oehme, J.Schulze «Laser-Induced Redistribution of Sn atoms in GeSn Solid solutions» simpozijam LPM 2020.
  • Dalība ar prezentāciju «Laser-Induced Redistribution of Sn atoms in GeSn Solid solutions» starptautiskajā tiešsaistes simpozijā «Laser Precision Microfabrication LPM 2020» (22.-26.06.2020.).
  • Publikācija P. Onufrijevs, P. Ščajev, A. Medvids, M. Andrulevicius, S. Nargelas, T. Malinauskas, S. Stanionytė, M. Skapas, L. Grase, A. Pludons, M. Oehme, K. Lyutovich, E. Kasper, J. Schulze, H.H. Cheng, Direct-indirect GeSn band structure formation by laser Radiation: The enhancement of Sn solubility in Ge, Opt. Laser Technol. 128 (2020) 106200. https://doi.org/10.1016/j.optlastec.2020.106200.

Mobilitāte:

  • Mobilitāte un apmācības Viļņas universitātē (Lietuva, 14.-20.06.2020.). Tika veikti spektrālās jutības mērījumi tuvajā infrasarkanajā apgabalā GeSn/Ge paraugiem pirms un pēc apstarošanas ar Nd:YAG lāzera starojumu.
  • Mobilitāte un apmācības Vītauta Dižā universitātē (Lietuva, 19.-25.07.2020.). Tika veikti cietības (Micro Combi Tester CSM) un virsmas raupjuma (Profilometer Mahr GD 25) pētījumi ar lāzeru apstarotiem un neapstarotiem paraugiem.

Informācija atjaunota: 08.10.2020.

Sakārtotas struktūras metālu modificētu SBA-15 katalizatoru izmantošana CO2 hidrogenēšanā metanola vai augstāko spirtu iegūšanai
Projekta nosaukums: «Sakārtotas struktūras metālu modificētu SBA-15 katalizatoru izmantošana CO2 hidrogenēšanā metanola vai augstāko spirtu iegūšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā: «CO2 hydrogenation to methanol and higher alcohols over metal loaded ordered mesoporous SBA-15 catalysts»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Zane Ābelniece
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Valdis Kampars
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/396
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/51
 
Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izpētīt CO2 hidrogenēšanas iespējas, izmantojot sakārtotas struktūras metālu modificētus SBA-15 katalizatorus metanola vai augstāko spirtu iegūšanai. 
 
CO2 kā oglekli saturošas izejvielas izmantošana, lai iegūtu augstas pievienotās vērtības ķimikālijas un degvielu, klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas kontekstā rada lielu interesi. Starp dažādiem transformācijas ceļiem CO2 hidrogenēšanu uzskata par vienu no daudzsološākajiem procesiem, lai ražotu ķimikālijas, piemēram, metanolu un augstākus spirtus. Pētniecības projekta īstenošanas gaitā tiks izstrādāta metodika sakārtotas struktūras metālu modificētu SBA-15 katalizatoru sintēzei CO2 pārveidošanai. Tiks pētīta dažādu metālu modificētu SBA-15 katalizatoru aktivitāte, selektivitāte un reģenerācijas iespējas CO2 hidrogenēšanai par metanolu un augstākiem spirtiem. H2/CO2 molārās attiecības, reakcijas temperatūras un spiediena, katalizatora daudzuma, struktūras un reakcijas laika ietekme uz CO2 konversiju tiks pētīta, izmantojot Microactivity Effi katalītisko reaktoru aprīkotu ar divām gāzu hromatogrāfu sistēmām. Tiks atrasti optimālie apstākļi un aktīvākais un selektīvākais katalizators CO2 pārvēršanai par metanolu un/vai augstākiem spirtiem. Paredzamie zinātniskie atklājumi un rezultāti varētu būt nozīmīgi un noderīgi CO2 ķīmiskai pārveidošanai. 
 
Pētniecības projekta rezultātā paredzēts sagatavot 2 starptautiskas publikācijas un 3 konferenču rakstus un prezentācijas starptautiskajās konferencēs.
 
Atslēgas vārdi: CO2, hidrogenēšana, SBA-15, dabaszinātnes, ķīmijas zinātne
Ļoti elastīgu elektrodu izstrāde hibrīdiem triboelektriskajiem nanoģeneratoriem no robežvirsmu slāņiem ar augstu kontakta uzlādi

Projekta nosaukums: «Ļoti elastīgu elektrodu izstrāde hibrīdiem triboelektriskajiem nanoģeneratoriem no robežvirsmu slāņiem ar augstu kontakta uzlādi»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Elaboration of highly elastic electrodes for hybrid triboelectric nanogenerators from interface layers exhibiting high contact charging»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Artis Linarts

Projekta zinātniskais vadītājs: Māris Knite

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/416

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/43

Projekta īstenošanas vieta: Tehniskās fizikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt augsti elastīgus triboelektrisko nanoģeneratoru (TENG) elektrodus, kuru pamatā ir elektrovadošie nanostrukturētie polimēru kompozīti, kā arī paaugstināt TENG elektrisko jaudu iestrādājot feroelektriskās nanodaļiņas triboelektriskos slāņos, kas izgatavoti no elastomēriem.

TENG pārveido dažāda veida mehānisko enerģiju par izmantojamu elektroenerģiju un to izcilo īpašību dēļ ir piesaistījuši uzmanību pārnēsājamo elektronikas ierīču uzlādei. Tomēr lielākai daļai izstrādāto TENG ierīču trūkst lokanības un deformējamības, kas ierobežo to pielietošanu praktiskās valkājamajās ierīcēs. Piedāvātā pētījuma mērķis ir attīstīt augsti elastīgus TENG elektrodus, kuru pamatā ir vadoši nanostrukturētie polimēru kompozīti un paaugstināt elektriskās izejas jaudu iestrādājot feroelektriskās nanodaļiņas triboelektriskos slānos, kas izgatavoti no elastomēriem. Papildus TENG ierīcēm, kurās indukciju veic virsmas lādiņš, ir plānots izstrādāt TENG no segnetoelektriskiem slāņiem. Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka augstas efektivitātes TENG ierīces var iegūt, izmantojot pretēji polarizētus segnetoelektriskus materiālus kā triboelektrisko slāni. Projekta laikā izstrādātie materiāli tiks izmantoti, lai izstrādātu ļoti elastīgu enerģijas ražotāju, kas tiks integrēts apģērbā kopā ar enerģijas pārvaldības sistēmu enerģijas uzglabāšanai. Sagaidāms, ka izstrādātie materiāli tiks izmantoti novatorisku un starptautiski konkurētspējīgu materiālu izstrādei elektroenerģijas iegūšanai no mehāniskas deformācijas.

Plānotie rezultāti ietver 2 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī laboratorijas izmēra prototipa izstrādi. 

Atslēgas vārdi: Triboelektriskie nanoģeneratori, enerģijas savācēji, elastīga elektronika, elektrovadoši polimēru kompozīti, feroelektrisks

Triboelektriskas robežvirsmas mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā

Projekta nosaukums: «Triboelektriskas robežvirsmas mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Triboelectric interfaces for energy harvesting systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kaspars Mālnieks

Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Šutka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/404

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/91

Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt augstas veiktspējas triboloģisku materiālu mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā, izmantojot triboelektriskus un fleksoelektriskus materiālus ar pjezoelektriskām īpašībām. Dabā ir daudz mehānisku enerģiju, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, un, izstrādājot triboloģiskus materiālus, tos varētu integrēt triboloģiskos nanoģeneratoros (TEG), ar kuru palīdzību būtu iespējams iegūt elektrisko enerģiju līdzīgi kā saules baterijās, kā arī sniegt zināšanas par polimēru kontakta elektrifikācijas mehānismu polimēros un izstrādāt materiālus ar uzlabotu kontakta elektrifikāciju, kas tiks ieviesti TEG ierīcēs, lai iegūtu tīru un ilgtspējīgu enerģiju.
Projekta gaitā tiks pētītas sakarības starp polimēru fizikāli ķīmiskajām un virsmas īpašībām ar kontakta elektrifikāciju. Iegūtās zināšanas tiks izmantotas, lai izveidotu augstas veiktspējas virsmas, kas tiks integrētas TEG ierīcēs enerģijas savākšanai. Lai sasniegtu šādus rezultātus, projekta laikā ir jāiemācas kontrolēt polimēru kontakta elektrifikāciju. To var panākt sekojoši (i) izpētot kohēzijas enerģijas ietekmi uz kontakta elektrifikāciju (ii) izpētot polimēru šķērsaistīšanas ietekmi uz virsmas lādiņu veidošanos (iii) izpētot adhēzijas nozīmi elektrifikācijā (iv) attīstot polimēru virsmas ar uzlabotām fizikāli ķīmiskām īpašībām (v) noskaidrojot polimēros pievienoto piedevu (cits polimērs, neorganiskas pildvielas) ietekmi uz virsmas lādiņu veidošanos.

Pētniecības pieteikuma galvenās aktivitātes: materiālu sintēze un pētījums par kontakta elektrifikācijas mehānismu, TEG ierīču un daudzslāņu materiālu izgatavošana un testēšana ar triboelektriskām virsmām, sabiedrības informēšana par projekta norisi, mobilitāte uz ārvalstu institūcijām, apmācības pie mobilitātes partnera, publikāciju rakstīšana un uzstāšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kontaktu dibināšana. 

Plānotie projekta rezultāti: (i) publicētas 3 augsta līmeņa zinātniskās publikācijas Web of Science/Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) rezultāti prezentēti 5 starptautiskās konferencēs; (iii) izveidots augstas veiktspējas materiāls mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem, īstenota starptautiska mobilitāte; (v) informēta sabiedrība par projekta rezultātiem.

Atslēgas vārdi: kontakta elektrifikācija, triboelektrība, polimēra virsma.

Atsaistīta amfotēriska elektrolīze ūdeņraža ģenerēšanai

Projekta nosaukums: «Atsaistīta amfotēriska elektrolīze ūdeņraža ģenerēšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Decoupled amphoteric electrolysis for hydrogen generation»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Mārtiņš Vanags

Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Šutka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/466

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/97

Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt ļoti efektīvu un inovatīvu atsaistītas ūdens elektrolīzes tehnoloģiju, lai ražotu tīru H2 no skābiem un sārmainiem elektrolītiem. Ūdeņraža enerģētika tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām alternatīvām ogļūdeņraža enerģētikai, kur ūdeņradis tiek izmantots kā enerģijas nesējs starp enerģijas ražotāju un patērētāju. Patērētājs ūdeņradi var izmantot iekšdedzes dzinējos, kurināmajos elementos un citur, lai iegūtu enerģiju. Iegūstot ūdeņradi no skābiem un sārmainiem ūdeņiem ar super augstu efektivitāti var dot lielu ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības īstenošanā.

Ūdens elektrolīze ir videi draudzīga un to var darbināt ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Efektīva ūdens elektrolīze tiek panākta protonu apmaiņas membrānu elektrolīzeros (PEM elektrolīzeri), kur tiek apvienota lieliska enerģētiskā lietderība, kompaktums un augsta reakcijas intensitāte. Galvenā PEM elektrolīzeru problēma ir to dārdzība un visnotaļ kaprīzie ekspluatācijas apstākļi, un dēļ īsā membrānas darba mūža šie elektrolīzeri mūsdienās neatmaksājas. Daudz lētāki un abrazīvāki ir sārma elektrolīzeri, kuros sārma-ūdens šķīdumā tiek realizēta ūdens elektrolīze uz anoda un katoda. Izdaloties pie anoda skābeklim un pie katoda ūdeņradim, pamatīgas tehniskas problēmas ir jāatrisina, lai šīs abas gāzes atdalītu elektrolīzes procesa laikā.

Projektā paredzēts izveidot enerģētiski efektīvu tehnoloģiju ūdeņraža ražošanai atsaistītā ūdens elektrolīzē. Lai to izdarītu, tiks konstruēta elektroķīmiska iekārta ar atdalītām anoda un katoda telpām, kur anoda telpā skābekļa izdalīšanās reakcija tiks darbināta sārmainā vidē, un katoda telpā ūdeņraža izdalīšanās reakcija tiks darbināta skābā vidē, tā panākot amfotērisku ūdens elektrolīzi. Tiks identificēti palīgelektrodi, kuru uzdevums būs pārvadīt elektronus no vienas telpas uz otru veicot protonāciju un deprotonāciju. Izveidotā ūdens elektrolīzes ierīce būs viegli izgatavojama un efektīva ar lielu potenciālo ieguldījumu atdevi.

Zinātniskie rezultāti tiks apkopoti 3 zinātniskās publikācijās, kas indeksētas Scopus/Web of Science datu bāzēs.

Atslēgas vārdi: ūdeņraža paaudzes atsaistītā amfotēriskā elektrolīze, elektrodu materiāli elektrolīzei.

Zinātne

_