Pēcdoktorantūras pētniecības projekti

Projekta nosaukums: «Ilgtspējīgi augstas efektivitātes poraini materiāli no sekundārām ģipsi saturošām izejvielām»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Development of sustainable and effective lightweight building materials based on secondary resources»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ģirts Būmanis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Diāna Bajāre

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/050

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/235

Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūta Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedra

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības pieteikuma zinātniskais mērķis ir izstrādāt metodes efektīvai ķīmiskās rūpniecības atkritummateriālu (fosforģipša pushidrāta, fosforģipša dihidrāta un silikāta gēla) izmantošanai inovatīvu būvmateriālu ražošanā, kas ietver jaunu materiālu radīšanu, ražošanas procesu optimizāciju, tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu un dabisko resursu aizvietošanu ar piemērotiem rūpnieciskiem atkritummateriāliem.

Realizējot pētniecības pieteikumā paredzētās aktivitātes, tiks risinātas vides un veselības riska problēmas, kas ir saistas ar rūpnieciskās ražošanas rezultātā uzkrāto un plānoto atkritumu apjomu un tā radīto vides piesārņojumu un kas atbilst ES direktīvai 2006/21/EK. Pētniecības rezultātā primārajā resursu tirgū tiks piedāvātas sekundāras izcelsmes ģipša izejvielas, tādējādi samazinot dabisko resursu patēriņu. Pētniecības gaitā tiks raksturoti pētāmie ģipsi saturošie atkritumprodukti, izstrādātas jaunas apstrādes metodes sekundāro izejvielu iegūšanai, kas novedīs pie jaunu būvmateriālu radīšanas un to efektivitātes novērtēšanas. Projekta rezultātā tiks izstrādātas zema tilpumsvara būvmateriālu iegūšanas un ražošanas metodes, kas balstītas uz efektīvu sekundāro resursu izmantošanu. Lai palielinātu pēcdoktoranta karjeras perspektīvas un jaunu prasmju apgūšanu projekta mobilitātes ietvaros paredzēts veikt pētniecisko darbu sadarbības partneru institūcijās, kā arī piedalīties kompetences paaugstināšanas kursos, semināros u.t.t. Projekta ilgtspēja saistās ar zināšanu pārnesi ieinteresētajām mērķgrupām (zinātniskajām institūcijām, sabiedrībai, ražotājiem).

Atslēgas vārdi: Ģipsi saturoši blakusprodukti, fosforģipsis, poraini ģipša būvmateriāli

Rezultāti:

• Eksperimentālie pētījumi par fosforģipša saistvielu ar samazinātu plastifikatoru daudzumu, saistīšanās laika un mehānisko īpašību noteikšana.
• Sagatavota zinātniskā atskaite ar būvmateriālos izmantojamo ģipsi saturošo sekundāro izejvielu aprakstu un īpašībām (nodevums D1 «Description of resources used for development of novel building materials»).
• Veikti pētījumi par komerciālu un alternatīvu pucolānu un smalki maltu minerālo piedevu aktivitātes novērtējumu ar stiprības indeksa pieauguma metodi dažādiem potenciāli aktīviem materiāliem. 
• Veikta sekundārās izejvielas - fosforģipša malšana ar efektīvu tehnoloģiju – malšanu dezintegratorā.Izpētīta malšanas parametru ietekme uz fosforģipša un iegūtās saistvielas tehnoloģiskajiem parametriem.
• Apzināti un pētīti putu veidotājmateriāli un novērtēts to potenciāls veidot putu materiālus uz fosforģipša bāzes. Izmēģināti un izgatavoti eksperimentāli putu ģipša sastāvi un pielāgota receptūra putu ģipša iegūšanai, lai sasniegtu putu ģipsi ar tilpumsvaru no 400-800 kg/m3.
• Veikta materiālu testēšanas metožu apmācība, to izmēģināšana un izmēģinājuma porainu paraugu izgatavošana Slovēnijas Nacionālajā būvniecības institūtā.
• Pētījumi par ģipša saistvielu iestrādājamību un saistīšanās laiku atkarībā no ūdens-ģipša attiecības, pievienotajām ķīmiskajām piedevām.
• Augsti porainu materiālu izgatavošana un fizikāli-mehānisko īpašibu noteikšana.
• Veikta fizikāli - mehānisko īpašību noteikšana jaunajam ģipša bāzes produkta prototipa materiālam sistēmā ģipsis-cements-pucolāns, saistvielas un tās bāzes pārbaude.
• Izstrādāts nodevums D2 "Metode jauna būvmateriāla ražošanā uz fotoģipša bāzes". 
• Izstrādāts nodevums D5 "Jauna būvmateriāla prototips.
• Vizīte SIA “Sakret” laboratorijā fosforģipša pārbaudei/aprobācijai uzņēmumā ražotā sausā maisījuma sastāvā.
• Iesniegts nodevums D3 (“Performance evaluation of novel building materials”).
• Iesniegts nodevums D4 “Environmental evaluation and life cycle assessment of novel building materials”

Publikācijas:

• Būmanis Ģ., Zoriča J., Bajāre D., Korjakins A. Technological properties of phosphogypsum binder obtained from fertilizer production waste.  (CONECT 2018 Conference on Environmental and Climate Technologies, Rīga, Latvija, 16.–18. maijs, 2018.) https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1876610218302534?via%3Dihub
• G. Bumanis, J. Zorica, I. Pundiene, D. Bajare “The workability kinetics of phosphogypsum binder”, zinātniskais raksts zinātniskajai konferencei (MBMST 2019, Lietuva 16.-17. maijs) http://webu3.vgtu.lt/uni/stf/mbmst/22-29_MBMST_103.pdf
• G.Bumanis, J.Zorica, D.Bajare, A.Korjakins "Effect of water-binder ratio on properties of phosphogypsum binder" Iesniegts zinātnisks raksts konferences rakstu krājumā  (IMST2019, Rīga,25.-27.septembris) https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1757899X/660/1/012071
• Bumanis, G., Zorica, J., Bajare, D., Properties of Foamed Lightweight High-Performance Phosphogypsum-Based Ternary System Binder, Applied Sciences, 2020, 10(18), 6222; https://doi.org/10.3390/app10186222 (Impact Factor: 2.474)
• Iesniegts raksts publicēšanai CoMS2020 konferenču rakstu krājumā Bumanis, G., Zorica, J., Gailitis, R., Sprince, A., Bajare, D., "Microstructural Investigation of Phosphogypsum Based Ternary System Binder"

Mobilitātes un tīkošanās pasākumi:

• Mobilitātes vizīte Kauņas Tehnoloģiskajā universitātē, Lietuva (02.04.2018. – 13.04.2018.);  
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē «Environmental and Climate Technologies, CONECT 2018» (17.–18.maijs 2018, Rīga, Latvija);
• Prezentēts populārzinātnisks ziņojums par pētniecības projektu “Zinātnieku nakts” pasākumā 28.09.2018. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē, Stacijas laukumā 2, Rīga.;
• Mobilitātes vizīte Slovēnijas Nacionālajā būvniecības institūtā (Slovenian National Building and Civil Engineering Institue ZAG), 13.01.2019.-26.01.2019.;
• Dalība ar stenda referātu zinātniskajā konferencē “The workability kinetics of phosphogypsum binder” (MBMST -2019 Lietuvā 16.-17. maijs);
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST 2019, Rīga, Latvija  25.-27.septembris) ;
• Dalība seminārā par sekundārā ģipša izmantošanu ar industrijas pārstāvjiem – “Baltijas Ģipša tehnoloģijas”, “Sakret”, "Warmhouse".
• Organizēta un veikta vizīte uz Kauņas Tehnoloģisko universitāti, lai ar Lietuvas KTU zinātniekiem, kas arī pēta fosforģipsi un tā izmantošanas iespējas, apspriestu iespējamo trīspusējo sadarbību starp RTU, KTU un SIA “Baltijas Ģipša tehnoloģijas” (Lietuva, Kauņa 16.01.2020.).

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Projekta nosaukums: «Pulsējošas plūsmas izmantošana siltummaiņas procesā un tās ietekme uz siltuma apmaiņas parametriem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Intensification of process of heat exchange with a pulsing flow of a working body of the heat-carrier in discrete-rough channels»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Nataļja Sidenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Egīls Dzelzītis

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/093

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/228

Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta galvenais mērķis ir attīstīt pulsējošas plūsmas siltummaiņu modelēšanas metodes, skaitlisko aprēķinu projektēšanas paņēmienus. Projektā izstrādātā metodoloģija un aprobētās optimizācijas un aprēķinu metodes ļaus paaugstināt izstrādāto siltummaiņu enerģētiskos parametrus visdažādākajās izmantošanas jomās, tādejādi paaugstinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai 2014-2020 gadam. Projekta rezultātā tiks būtiski paaugstināta dažādu jomu siltummaiņu ar uzlabotiem parametriem inženiertehnisko aprēķinu precizitāte. Projekta laikā tiks izstrādāta pulsējošas plūsmas siltummaiņas aprēķinu metodoloģija un sagatavotas rekomendācijas inženiertehnisko aprēķinu veikšanai. Projekta laikā tiks publicētas 2 pilna teksta publikācijas un iesniegts viens Latvijas patents. Projekta rezultātā izstrādātās aprēķinu metodes varēs izmantot uzņēmēji un zinātniskās institūcijas.

Atslēgas vārdi: siltuma apmaiņa, hidrauliskais raupjums, pulsējoša plūsma, skaitliskā analīze, datormodelēšana

Rezultāti:

• Sagatavots teorētiskais pētījums "The review of the Literature. The report documentation" (nodevums D1)
• CAD SolidWorks programmā uzbūvēti aprēķina trīsdimensiju modeļi ar gludām un diskrēti raupjām caurulēm. Pamatojoties uz veiktajiem aprēķiniem, ir aplūkotas plūsmas hidrodinamiskās īpašības kanālos ar diskrētu raupjumu.
• Skaitliska siltuma plūsmas ātruma periodisko pulsāciju modelēšana uz siltuma apmaiņu gludā kanālā un kanālos ar diskrēto raupjumu pussfērisko iedobumu veidā.
• Sagatavots apraksts “The description of technology of computer three-dimensional modelling” (nodevums D2)
• Sagatavots apraksts par plūsmas veidošanās īpašību analīzi (D3).
• Ātruma, temperatūras, siltumapmaiņas koeficentu u.c integrālā un lokālā parametru noteikšana. Kanāla formas ietekmes analīze uz virpuļa atraušanas frekvenci.
• Sagatavota atskaite par paveikto darbu pēc 4. aktivitātes «Kanāla formas un plūsmas pulsāciju frekvences savstarpējās likumsakarības» (D4).
• Iesniegta atskaite/nodevums D5 “Metode un tehnoloģija parametru noteikšanai”.
• Iesniegta atskaite “Metodoloģijas optimizēšana.” (D6)
• Iesniegta atskaite “Metodoloģijas apraksts un tās pielietojuma ierobežojumi” (D7)

Publikācijas

• Sidenko N., Dzelzitis E. The method of numerical modeling of hydrodynamics and heat exchange in a channel with discrete roughness. Publicēts starptautiskā zinātniskā žurnalā: „Mathematical Modeling” (International Scientific Journal „Mathematical Modeling” year II, ISSUE2/2018 ISSN (print) 2535-0986, ISSN (WEB) 2603-2929, 61-65 pp, pielikums 5. http://stumejournals.com/mm.htm).
• Sidenko N., Dzelzitis E.  Numerical simulation of separated currents and heat transfer in a channel with discrete roughness. Proceeding: CAD IN MACHINERY DESIGN IMPLEMENTATION AND EDUCATIONAL ISSUES, ISBN 978-966-941-229-4, Department of Computer Aided Systems Lviv Polytechnic National University, The Institute of Machine Design Fundamentals Warsaw University of Technology, pp.35-42.
• Sidenko N., Dzelzitis E. Influence of separated currents on heat transfer in a discrete rough channel. WEB Open Conference Systems (OCS)), UDK 536.242. pp.1.5.40-1.5.44. http://conference.nau.edu.ua/index.php/Congress/Congress2018/paper/viewFile/5485/3985
• E.Dzelzītis, N.Sidenko. Numerical simulation of heat exchange in discrete-rough channels at flow’s superimposed oscillations. Engineering for Rural Development 2019 rakstu krājumā (http://www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N203.pdf)
• Dzelzitis E., Sidenko N. Analysis of the effect of periodic pulsations of liquids flow on the heat transferring in a channel with discrete roughness. International Scientific Journal „Mathematical Modeling” Vol.3 (2019), ISSUE2/2019 ISSN (print) 2535-0986, ISSN (WEB) 2603-2929, 17-20 lpp,. (https://stumejournals.com/journals/mm/2019/1/17).
• Iesniegta atskaite “MetodoloģijaN.Sidenko, E.dzelzitis “FLOW FEATURES IN CHANNELS WITH PULSATING FLUID MOVEMENT REGIME”, ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT, Jelgava, 20.-22.05.2020 (DOI: 10.22616/ERDev2020.19.TF229)s optimizēšana.” (D6)

Mobilitāte

• Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē “Trans&MOTAUTO'18” (Burgasa, Bulgārija 27.–30.06.2018.)
• Dalība konferencē: “AVIATION IN THE XXI-st CENTURY 2018” – "Safety in Aviation and Space Technologies" (Ukraina, Kijeva, 10.–12.oktobris, 2018)
• Dalība konferencē: „XXVI-th International Ukrainian-Polish Scientific and Technical Conference CADMD 2018” (Ukraina, Ļvova, 19.-20.oktobris, 2018)
• Dalība starptautiskajā konferencē ERDEV-2019 (Engineering for Rural Development 2019), (Latvija, Jelgava , 20-21.05.2019).
• Dalība starptautiskajā konferencē “Trans&MOTAUTO'19” (Varna, Bulgārija, 17.–20.06.2019.).
• Dalība starptautiskā konferencē XXVII International Polish - Ukrainian Conference  (28. – 29. 2019., Belostoka, Polija).
• Mobilitāte Belostokas Tehnoloģiskajā universitātē (Polija, Belostoka 2.12.2019. -7.12.2019.).

Informācija atjaunota 15.12.2020.

Projekta nosaukums: «Jauno kompozītmateriālu no devulkanizētas gumijas (NGR) izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku izstarojumiem izstrāde un izpēte (NGRMAT)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of new composite materials based on devulcanised crumb rubber (NGR) for spilled oil collection, and electromagnetic shielding»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vjačeslavs Lapkovskis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Viktors Mironovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/175

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/288

Projekta īstenošanas vieta: Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums:

Ilgtspējīgas metodes atkritumu konversijai uz produktiem ar pievienoto vērtību izstrādāšanā ir liela nozīme efektīvu resursu izmantošanas ziņā. Tomēr, produktu ar pievienoto vērtību iegūšana, bieži prasa daudzpakāpju procesus, kas ietver tradicionālās un jaunās tehnoloģiskās metodes un pieejas. NGRMAT projekts koncentrēsies galvenokārt uz un devulkanizētas, granulētas/skaidiņas gumijas pētniecību un jaunu kompozītu materiālu izstrādi uz devulkanizētas gumijas pamata (t.s. gumijas masas, pulverveida un granulētās gumijas materiāliem). Īpaša uzmanība tiks pievērsta kompozītmateriāliem izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko nejonizējošo starojumu.

Plānotie rezultāti: 6 publikācijas, 6 konferences un tīklošanas pasākumi. Paredzēta laboratorijas mēroga kompozītmateriālu izstrāde uz devulkanizētas gumijas bāzes izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētiskiem starojumiem.

Atslēgas vārdi: gumijas skaidiņas, devulkanizēta gumija, izlijušas eļļas savākšana, sorbents, elektromagnētiskie starojumi, aizsardzība

Rezultāti:

• Eksperimentālais darbs pie devulkanizētas gumijas sagatavošanas, eksperimentālas iekārtas izveide tās modificēšanai. Iegūto paraugu izpēte un testēšana ar mikroskopiju.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Sadarbības veicināšanas vizīte Tallinas Tehnoloģiju universitātē, Tallina, Igaunija, 29.novembris - 1.decembris, 2017.
• Sadarbības veicināšanas vizīte Sofijas Tehniskajā universitātē, Sofija, Bulgārija, 5.-9. februāris, 2018.
• Dalība COST projekta vadības komitejas sanāksmē, Brisele, Beļģija, 14.-16. februāris, 2018.
• Dalība starptautiskās zinātniskās konferences “Environmental and Climate Technologies”, CONECT 2018 (16.–18.05.2018, Rīga, Latvija) posteru sesijā.
• Sadarbības veicināšanas vizīte Haifas Tehniskajā institūtā, Izraēla, 28.05.-04.06.2018.
• Sadarbības veicināšanas vizīte vizīte Stambulas Tehniskajā universitātē, Turcija, 18.-22.09.2018. 
• Dalība “Raw Materials Week 2018”, Brisele, Beļģija, 12.-15. novembris, 2018.
• Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tallinas Tehnoloģiju universitātē (TalTech), Igaunija, 4.-6. decembris, 2018.
• Kompetenču pilnveide matemātiskās modelēšanas programmatūras COMSOL apmācību seminārā, Comsol Oy, Helsinki, Somija, 31.janvāris, 2019.
• Jauno kompozītmateriālu no devulkanizētas gumijas (NGR) izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku izstarojumiem izstrāde un izpēte (NGRMAT).
• Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tallinas Tehnoloģiju universitātē (TalTech), Igaunija, 23.-25.04.2019.
• Eksperimentālo kompozitmateriālu izpēte uz devulkanizētas gumijas bāzes, procesu modelēšana.
• FEMM un COMSOL Multiphysics programatūras pētīšana.
• Piedalīšanās matemātiskas modelēšanas programmatūras COMSOL 2019 konferencē Kembridžā (Lielbritānijā) ar posteri (Title: Modelling of oil spills collection by means of devulcanised crumb rubber in COMSOL Multiphysics).
• Piedalīšanās konferencē Emergemat 2019 (Bukareste, Rumānija) ar posteri.
• Dalība Raw Materials Week 2019 (Brisele, Beļģija).
• Vizīte uz ENEA (Italian National Agency for New Technologies, Energy and Sustainable Economic Development) laboratorijas kompleksu (Centro Ricerche Casaccia) un tīklošanas pasākumā. 
• Santiago de Compostela universitātes apmeklēšana tīklošanās pasākuma ietvaros.

Publikācijas:

• Lapkovskis V., Mironovs V., Goljandins D. «Suitability of devulcanised crumb rubber for oil spills remediation». International Scientific Conference «Environmental and Climate Technologies», CONECT 2018, Energy Procedia, Vol 147, August 2018, p 351-357, doi.org/10.1016/j.egypro.2018.07.103, open access.
• V. Lapkovskis, V. Mironovs, K. Irtiseva, D. Goljandin, A. Shishkin. «Investigation of devulcanised crumb rubber milling and deagglomeration in disintegrator system», Key Engineering Materials, Vol. 800, pp. 216-220, 2019, doi.org/10.4028/www.scientific.net/KEM.800.216, open access.
• V. Lapkovskis, V. Mironovs, K. Irtiseva, D. Goljandin. «Study of Devulcanised Crumb Rubber-Peat Bio-Based Composite for Environmental Applications», Key Engineering Materials, Vol. 799, pp. 148-152, 2019, doi.org/10.4028/www.scientific.net/KEM.799.148.
• Publikācijas iesniegšana konferencei Materials Engineering and Modern Manufacturing 2020 (with publication in Solid State Phenomena (ISSN: 1662-9779)) Paper title: “Development of electromagnetic shielding material based on devulcanised crumb rubber”.
• Iesniegta Publikācija “Crumb Rubber as a Secondary Raw Material from Waste Rubber: A Short Review of Processing Methods"

Informācija atjaunota 30.10.2020.

Projekta nosaukums: «Biometāna iegūšanas tehnoloģiju izstrāde»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «The development of biomethane production technologies »

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Veģere

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Tālis Juhna

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/116

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/237

Projekta īstenošanas vieta: Ūdens pētniecības laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2021.

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta uzdevumi bija vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu biogāzes priekšrocības, izmantojot inovatīvus viedi strukturētus materiālus biogāzes bagātināšanai, lai atbalstītu tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā un palielinātu atjaunojamā biometāna kā transportlīdzekļu biodegvielas īpatsvaru kopējā enerģijas un degvielas ražošanā. Projekta ietvaros tika pētītas inovatīvu materiālu adsorbentu - modificētu ceolītu strukturēšanas metodes efektīvam biogāzes bagātināšanas procesam.

Pētījuma pieteikuma vispārējais mērķis tika sasniegts, īstenojot noteiktās projekta aktivitātes - 3 Darba pakas (WP1: Biogāzes bagātināšanas komerciāli pieejamo adsorbentu un nepieciešamo īpašību izpēte; WP2: Viedo metožu izpēte un izstrāde biogāzes adsorbentu strukturēšanai; WP3: Visefektīvāko strukturēto adsorbentu pētījums biogāzes bagātināšanas procesā un procesa dizaina izstrāde).

Projekta laikā tika realizēta dalība augsta līmeņa zinātniskās konferences, 5 kvalitatīvu zinātnisku manuskriptu sagatavošana un iesniegšana, zināšanu un know-how divvirzienu pārnese (HORIZON2020 projekta pieteikuma izstrāde, zināšanu pārnese bakalaura un maģistra studentiem). Īstenošanas aktivitātes ietvēra arī mobilitāti, apmācības un tīklošanas aktivitātes.

Informācija atjaunota 28.10.2021.

Atslēgas vārdi: biogāzes bagātināšana, biometāns, adsorbenti, CO₂ atdalīšana, ilgtspējīga biodegviela

Rezultāti:

• Veiktas ceolītu sintēzes metodes, izmantojot dažādas hidrotermālās sintēzes temperatūras (60, 80, 100 0C). Apstrādāti rezultāti, izdarīti secinājumi par efektīvāko hidrotermālās sintēzes temperatūru.
• Īstenots mobilitātes pasākums - dalība starptautiskā konferencē “18th International Conference and Exhibition on Materials Science and Engineering”, Osaka, Japāna, 28.05.2018.-30.05.2018.
• Sagatavots un iesniegts zinātniskais raksts konferencei: Kristine Rugele. Advanced materials for biogas upgrading. 18th International Conference and Exhibition on Materials Science and Engineering, Osaka, Japāna, 28.05.2018.-30.05.2018.
• Apskatītas NaX bezsaistvielu zeolīta granulēšanas opcijas. Secināts, ka šāda veida granulām ir daudz lielāka adsorbcijas kapacitāte (līdz 20%), kā arī labākas mehāniskās īpašības. Kā arī secināts, ka katjonu ienešana zeolītu struktūrā ietekmē sekojošas īpašības: jonapmaiņas katjonu raksturu un saturu, kā arī specifisku mijiedarbību starp polārām molekulām, kas ļauj izmainīt pildījuma limitējošo tilpumu.
• Projektā plānots pievērsties bezsaistvielu granulēšanai un ekstrūzijas procesa izpētei.
• Ceturtajā pārskata periodā projekta ietvaros salīdzinātas dažādas sintēzes metodes zemas pakāpes moduļa (mazmodulāra) zeolīta pagatavošanai. Šiem zeolītiem ir raksturīgas mazas intra-cellulārās poras, kuru izmēri ir no 0,3 līdz 0,45 nm. Šis poru diametrs ir kritiski būtisks biometāna ieguvei, jo atrodas diapazonā, kurā tiek nodalīts CO2 no CH4. Mazmodulāros zeolītus ir iespējams sintezēt no dažādiem prekursoru materiāliem un ar dažādām metodēm, ļaujot izmantot ilgtspējīgus, dabai draudzīgus un ekonomiskus risinājumus. Šiem zeolītiem ir neierobežotas pagatavošanas iespējas industriālām vajadzībām – granulu, ekstrudātu, sfēru u.c. formās, kas ir kritiski svarīgi biogāzes bagātināšanas materiālu izstrādē.
• Piektajā periodā  izpētīts, kā ir iespējams iegūt zeolītveidīgo materiālu, kuru varētu izmantot kā saistvielu zeolīta granulu ieguvē. Granulām ir svarīga ne tikai CO2 adsorbcijas kapacitāte, bet arī mehāniskās īpašības, jo PSA procesa laikā notiek lieli spiediena starpības kritumi. Izpētīts, kā dažādi adsorbenti ietekmē PSA tehnoloģijas izmaksas un kopējās CO2 emisijas.
• Publicēts raksts Vegere, K.; Vitola, L.; Argalis, P.P.; Bajare, D.; Krauklis, A.E. Alkali-Activated Metakaolin as a Zeolite-Like Binder for the Production of Adsorbents. Inorganics 2019, 7, 141.
• Uzstāšanās ar referātu Key Engineering Materials Online konferencē.
• Izpētītas iespējas izmantot CO2 adsorbcijai, kā arī aktīvās ogles iegūšanas veidi un iespējas izmantot CO2 adsorbcijai pulverveidā vai granulējot. Rezultātā tika izstrādāts metožu apraksts.
• Izpētīti 3 L / S attiecību veidi. Kā arī pētītas AAB mehāniskā stiprība, iegūta robežās no 3,38 līdz 12,55 MPa, atkarībā no L / S attiecības un sacietēšanas laika.
• Sagatavota prezentācija “Biomethane Production. Challenges and Future Perspectives” RTU zinātniskajai konferencei.
• Apskatītas aktīvās ogles pielietojums CO2 adsorbcijā. Turpināti pētījumi, kā dažādas saistvielas ietekmē granulēšanas īpašības. Sadarbībā ar Stokholmas universitāti veikti CO2 un CH4 adsorbcijas pētījumi. Analizēta kopējā virsma, BET, FTIR, SEM.
• Publikācija: "Perspective Biomethane Potential and Its Utilization in the Transport Sector in the Current Situation of Latvia".
• Projekta noslēgumā tika pētīta un aprakstīta vispiemērotākā procesa (biogāzes plūsma, spiediens, adsorbcijas laiks) izpēte un izstrāde jaunu adsorbentu izmantošana laboratorijas un izmēģinājuma mēroga iekārtās. Izstrādāta strukturēto adsorbentu izpēte biogāzes attīrīšanas procesā un ieteikumi atbilstošai biogāzes attīrīšanas tehnoloģijai.Tika izpētīts ieteicamais pilota iekārtas dizains un, pamatojoties uz šo pētījumu, tika izstrādāta pilotvienība.
• Uzstāšanās ar prezentāciju “Biometāna iegūšana un izmantošana lauksaimniecības nozarē” https://youtu.be/4J778IP4Y8U. Konferences "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai" ietvaros, Izdevniecība "Dienas Bizness", Riga, 7.10.2021.
• Dalība starptautiskajā konferencē par atjaunojamās enerģijas gāzes tehnoloģiju Regatec 2020. Vācijā  20.-21.09.2021.
• Biogas Future 2020 Vācijā, Berlīnē apmeklējums 24.-25.11.2021.

Informācija atjaunota 30.11.2021.

Projekta nosaukums: «Iekštelpu gaisa kvalitāte un cilvēku labklājība modernā ēku vidē»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «IAQ and well-being of humans in modern built environment»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jurģis Zemītis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Anatolijs Borodiņecs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/033

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/314

Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta galvenais mērķis ir veikt energoefektīvu ēku inženiersistēmu izpēti un sekmēt to tālāku attīstību, veicot sasaisti starp inženiersistēmu darbību, kā arī cilvēku veselību un labklājību. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, ir plānots veikt dažādus iekštelpu gaisa kvalitātes (turpmākajā tekstā “IGK”) parametru mērījumus gan jaunām, gan atjaunojamām ēkām, kā arī laboratoriskā, kontrolētā vidē. Saskaņā ar šiem mērījumiem, tiks iegūta informācija un dati par faktisko, aktuālo situāciju ēkās, un izstrādāta pieeja, lai to uzlabotu. Izmērītie dati ietvers dažādus IGK parametrus, piemēram, CO₂ un gaistošie organisko savienojumu (GOS) emisiju no dažādiem materiāliem, putekļu un daļiņu daudzumu gaisā, Legionella baktēriju risku, temperatūras gradientu un gaisa plūsmas ātrumu. Sekojoši tiks veikta ēku inženiersistēmu apsekošana un sasaistes starp pielietotajām inženiersistēmām un IGK izpēte.

Projekta ietvaros ir plānots veikt visaptverošus pētījumus un analīzi par piemērotākajām apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām (AVK sistēmām) ēkās ar ļoti zemu enerģijas patēriņu. Šī pētījuma daļa tiks balstīta uz dinamiskā tipa enerģijas patēriņa simulācijām, balstoties uz reāliem ēku moduļiem. Visbeidzot projekta ietvaros ir plānota modulāras ēku enerģijas ierīces teorētiska modeļa izstrāde, pamatojoties uz iepriekš iegūtajiem atzinumiem.

Projekta rezultātus ir plānots atspoguļot 3 publikācijās zinātniskajos žurnālos un prezentēt 3 starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: AVK sistēmas, iekštelpu gaisa kvalitāte, modernas ēkas, cilvēku veselība

Rezultāti:

Projekta galvenais mērķis bija atbalstīt energoefektīvu ēku sistēmu attīstību, nekaitējot cilvēku veselībai un labklājībai, kā arī vienlaikus atbalstīt mērķi attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti. Projekta ietvaros šīs problēmas tika risinātas no dažādiem aspektiem, ieskaitot AVK sistēmu teorētiskus pētījumus, mērījumus jau faktiskos objektos un laboratorijas testos, ventilācijas sistēmu un IGK parametru (mitruma, GOS) mērījumus u.c.. Projekta ietvaros tika risināts arī otrais no mērķiem, jo projekta vadītājs ir jauns zinātnieks, kurš projekta, laikā attīstīja jaunas prasmes projekta plānošanā, ieviešanā, ziņošanā un izplatīšanā. Projekta īstenotājs ir paaugstinājis kompetenci par ko liecina projekta laikā iegūtā asociētā profesora amats. Ir sasniegts neliels h-indeksa pieaugums no 4 līdz 5. Lai uzlabotu projekta īstenotāja zināšanas, tika apmeklēti arī TRNSYS kursi, kuros iegūtās zināšanas tika pielietotas zinātniskā raksta izstrādē.

Raksti žurnālos:

1. Publikācija: Zemitis, J., Borodinecs, A., Lauberts, A. Ventilation impact on VOC concentration caused by building materials. Magazine of Civil Engineering. 2018. 84(8). Pp. 130–139. doi: 10.18720/MCE.84.13.
2. Publikācija: Zemitis, J., Bogdanovics, R. Heat recovery efficiency of local decentralized ventilation devices. Magazine of Civil Engineering. 2020. 94(2). Pp. 120–128. DOI: 10.18720/MCE.94.10
3. Bogdanovica, S.; Zemitis, J.; Bogdanovics, R. The Effect of CO2 Concentration on Children’s Well-Being during the Process of Learning. Energies 2020, 13 6099. doi: 10.3390/en13226099. 
4. Bogdanovics, R.; Borodinecs, A., Zemitis, J.; Zajacs, A. Mobile Modular Energy Unit (MMEU) with PV panels applying for heating of small temporary shelter for off-grid operation. ASHRAE journal

Raksti konferenču krājumos:

1. Publikācija: Zemītis, J., Kalamees, T. Analysis of various ventilation solutions for residential and non-residential buildings in Latvia and Estonia. Springer Proceedings in Energy, 2019, Cold Climate HVAC 2018. CCC 2018., pp.51-61. Available from: doi:10.1007/978-3-030-00662-4_5 konferences "The 9th International Cold Climate Conference Sustainable new and renovated buildings in cold climates"
2. Publicēts zinātnisks raksts Zemītis J., Borodiņecs A. “Determination of moisture buffering capabilities of common furniture materials” konferences CESB19 rakstu krājumā
3. Publikācija "Energy saving potential of ventilation systems with exhaust air heat recovery". IOP Conference Series: Materials Science and Engineering. 660. 2019., pp.1-8. Available from: doi:10.1088/1757-899X/660/1/012019.
4. Zemītis, J., Bogdanovics, R. Preliminary results of indoor moisture excess measurements for residential and office buildings in Latvia E3S Web Conf. Volume 172, 2020 publicēts NSB2020 konferenču krājumā
5. Publikācija: Zemītis, J., Borodinecs, A. Analysis of Wind Speed Influence on Heat Recovery Efficiency of Local Decentralized Alternating Ventilation Units. 01.02.2020-05.02.2020 “2020 ASHRAE Winter Conference”

Informācija atjaunota 29.06.2018.

• Turpinājās aktīva darbība pie eksperimentu veikšanas un iegūto datu analīzes. 2018.gada jūlija – septembra periodā notika koncentrēšanās uz decentralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu testēšanu pie dažādām simulētiem ārā gaisa temperatūrām apvienojumā ar vēja ietekmi. Šādas sistēmas bieži tiek pielietotas kā jaunbūvēs, tā renovācijas projektos, jo tiek apsolīta to augsta siltuma atgūšanas efektivitāte. Tomēr iegūtie rezultāti parādīs vai tā tiešām ir patiesība un kā šādas iekārtas darbojas Latvijas auksta klimata apstākļos.

Informācija atjaunota 28.09.2018.

4. pārskata periods (01.10.2018.-31.12.2018.)

• Ir pabeigts pētniecības process par lokālu mehāniskās ventilācijas sistēmu siltuma atgūšanas efektivitāti pie dažādām simulētām ārā gaisa temperatūrām apvienojumā ar vēja ietekmi. Rezultāti parādīja, ka siltuma atgūšanas efektivitāte ir ļoti atkarīga no spiediena starpības līmeņa un strauji samazinās. Ja spiediena starpība ir robežās no 10-20 Pa, tad siltuma atgūšanas efektivitāte būs tikai no 20 līdz 50%, kaut gan ražotāja norādītā vērtība ir 85%. Mērījumi parādīja, ka pat pie 0 Pa spiediena starpības vidējā siltuma atgūšanas efektivitāte ir 73% un tikai pirmajās piegādes cikla sekundēs efektivitāte sasniedz 85%. Tas var ietekmēt aprēķināto ēkas energoefektivitātes klasi, kā arī novest pie apsildes sistēmas elementiem, kuri ir par mazu un nespēj nosegt nepieciešamo papildus enerģiju apkures vajadzībām.
• Veikts mobilitātes brauciens uz Pētera Lielā Sanktpēterburgas Politehnisko universitāti (Sanktpēterburga, Krievija, 19.-23.11.2018.)
• 19.10.2018. dalība RTU 59. starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar prezentāciju “Vēja ietekme uz decentralizētas mehāniskās pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmas siltuma atgūšanas efektivitāti”

Informācija atjaunota 28.12.2018.

5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

• Pirmā projekta īstenošanas gada darba rezultāti ir apkopoti viengabalainā aprakstā “HVAC technology for modern buildings / AVK sistēmas modernām ēkām”, kas sagatavots rokasgrāmtas nodaļas veidā. Tajā ir sniegta aktuālā pētījumu rezultātu informācija par dažādu ventilācijas sistēmu tehniski-ekonomisko salīdzinājumu, decentralizētās ventilācijas sistēmas siltuma atgūšanas efektivitāti kā arī simulācijas rezultātiem par dažādu risinājumu ietekmi uz ēkas termālo komfortu un enerģijas patēriņu. 
• Veikti pētījumi par to kā ikdienā bieži sastopamie mēbeļu saplākšņa materiāli ietekmē iekštelpu relatīvā mitruma svārstības un kā to ņemt vērā prognozējot to.
• Iesniegts un pieņemts publicēšanai zinātnisks raksts Zemītis J., Borodiņecs A.B., Lauberts A. "Ventilation impact on VOC concentration caused by building materials" zinātniskā žurnālā "Magazine of Civil Engineering" (SPbSPU)
• Iesniegts un pieņemts publicēšanai zinātnisks raksts Zemītis J., Borodiņecs A. “Determination of moisture buffering capabilities of common furniture materials” konferences CESB19 materiālos.

Informācija atjaunota 12.04.2019.

6.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

• Pabeidzot darbu pie pirmā zinātības apraksta “AVK sistēmas modernām, zema enerģijas patēriņa ēkām", tika izstrādāta un iesniegta publikācija “Energy saving potential of ventilation systems with exhaust air heat recovery" konferencei IMST2019. 
• Gatavošanās CESB2019 (Central Europe towards Sustainable Building 2019) konferencei, uzstājoties ar prezentāciju “Determination Of Moisture Buffering Capabilities Of Common Furniture Materials”. 
• Sagatavots populārzinātnisks raksts žurnālam “Būvinženieris” ar nosaukumu “Decentralizētu mehānisko pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmu siltuma atgūšanas efektivitāte pie mainīgiem ārā gaisa parametriem”. 
• Tālākā projekta uzmanība tiek pievērsta mitruma mērījumiem ēkās un to saistībai ar āra gaisa parametriem un telpā notiekošajiem procesiem.

Informācija atjaunota 12.06.2019.

7.pārskata periods

Vasaras sezonā tika turpināts darbs pie mitruma mērījumiem ēkās un veikta literatūras analīze, lai izstrādātu zināšanu pārskatu par iekšējā mitruma veidošanos un robežnosacījumiem, ko izmantot standarta ISO 13788:2012 vajadzībām. Tika veikta uzstāšanās IMST2019 konferencē ar publikāciju “Energy saving potential of ventilation systems with exhaust air heat recovery" un izdots populārzinātnisks raksts žurnāla “Būvinženieris” 69. numuram.

Informācija atjaunota 27.09.2019.

8.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

• Turpināts darbs pie mitruma mērījumiem ēkās un veikta iegūto rezultātu apstrāde, lai sagatavotu publikāciju konferencei par “Indoor moisture excess for residential and office buildings in Latvia”. Paralēli, iegūtās zināšanas no pēcdokturantūras projekta tika pielietotas, lai sagatavotu metodiskos norādījumus kursa darba izstrādei priekšmetā “Ventilācija”.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• Dalība ASHRAE konferencē ar publikāciju “Analysis of Wind Speed Influence on Heat Recovery Efficiency of Local Decentralized Alternating Ventilation Units", (Orlando, ASV 1.-5.februāris).
• Dalība mobilitātes vizītē Tallinas tehnoloģijas augstskolā (21.-24.01.2020.).

Informācija atjaunota 08.04.2020.

10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Darbs pie zinātības apraksta “Modular solutions of modern heating, ventilation and air-conditioning systems".
• IGK un termālā komforta mērījumi teltī pie dažādiem āra gaisa parametriem un novietojuma. 
• Modulāras energoapgādes sistēmas testēšana un iespējamo uzlabojumu izstrāde.

11.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Dalība virtuālā konferencē NSB2020 ar rakstu «Preliminary results of indoor moisture excess measurements for residential and office buildings in Latvia»

Informācija atjaunota 30.09.2020.

12.pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Publikācijas “Mobile Modular Energy Unit (MMEU) with PV panels applying for heating of small temporary shelter for off-grid operation” sagatavošana ASHRAE žurnālam
• Publikācijas “The effect of CO2 concentration on children’s well-being during the process of learning” noformēšana, labošana un publicēšana žurnālam Energies
• Uzstāšanās ar vieslekciju Kauņas Tehnoloģiju universitātes kursam "T230B173 Renewable Energy Systems in Buildings"

Informācija atjaunota 28.12.2020.

Projekta nosaukums: «Energoefektīvie un drošie siltumapgādes risinājumi»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Energy efficient and reliable heat supply solutions»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Zajacs

Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Anatolijs Borodiņecs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/344

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/90

Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2019. līdz 31.01.2022. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību energoefektīvās un uzticamās siltumapgādes sistēmās un vienlaikus atbalstīt mērķi attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti. Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, plānots kvantitatīvi noteikt pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu jaudas un efektivitātes nosacījumus, kā arī modelēt visu siltumapgādes sistēmu, kas vienlaikus izmantos vairākus enerģijas ražošanas avotus (koģenerācija, biomasa, alternatīvie atjaunojamie enerģijas avoti). Projekta rezultātā tiks izvērtēts atjaunojamo energoapgādes sistēmu īpatsvara palielināšanas potenciāls un kā tas ietekmēs sistēmas efektivitāti un uzticamību. Tiks izvērtēti esošie enerģijas pārvaldības risinājumi un tiks piedāvāti jauni inovatīvi viedās energo-pārvaldības risinājumi. Tiks izstrādāts siltummezgla vienība, pielietojot un kombinējot dažādus tirgū pieejamus tehniskus risinājumus. Laboratorijas un reālajos apstākļos tiks izpētīts izpētīta izstrādātā siltummezgla darbības efektivitāte un sniegtās tehniskas vadlīnijas siltummezgla ieviešanai praksē. Tiks izveidotā starptautiskā sadarbība ar Eiropas augstskolām atjaunojamo energoresursu un viedo energosistēmu jomā. Projekta rezultātus ir plānots atspoguļot trijās publikācijās zinātniskajos žurnālos un prezentēt trijās starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: centralizētā siltumapgāde, 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas, atjaunojamie enerģijas avoti

Rezultāti:

• Iesniegts nodevums D2.1 (Metodiskais apraksts atjaunojamo energoresursu integrēšana CSA tīklā.)
• Iesniegts nodevums D2.2 (Esošo apkures sistēmu rekonstrukcijas risinājumu tehniskais apraksts.)
• Sagatavots nodevums D.3.1. Methodological descriptions of symbiotic connection of RES and fossils.
• Sagatavota virtuālās mobilitātes atskaite (Nodevums D 2.4) 
• Iesniegts nodevums D3.2. Technical descriptions of the individual heat units for bidirectional heat energy supply.
• Papildināta atskaite D2.2 "Technical description of the individual bidirectional heat units".

Publikācijas:

• Zajacs, A., Borodiņecs, A., Bogdanovičs, R. Assessment of the Efficiency and Reliability of the District Heating Systems within Different Development Scenarios. No: Sustainability in Energy and Buildings: Proceedings of SEB 2019. Smart Innovation, Systems and Technologies. Vol.163, Ungārija, Budapest, 4.-5. jūlijs, 2019. Singapore: Springer Nature Singapore Pte Ltd., 2020, 371.-381.lpp. ISBN 978-981-32-9867-5. e-ISBN 978-981-32-9868-2. ISSN 2190-3018. e-ISSN 2190-3026. Pieejams: doi:10.1007/978-981-32-9868-2_32
• Zajacs, A., Odineca, T., Borodiņecs, A. “Combined Heat and Power Plant Energy Production Under Changing EU Policy” konference International Scientific Conference on Energy, Environmental and Construction Engineering (EECE – 2019),  Lecture Notes in Civil Engineering, 2020, 70, pp. 727–736
• Publikācija Aleksandrs Zajacs, Raimonds Bogdanovics, Anatolijs Borodinecs “Analysis of low temperature lift heat pump application in a district heating system for flue gas condenser efficiency improvement”, ScienceDirect, Sustainable Cities and Society 57 (2020) 102130 (https://doi.org/10.1016/j.scs.2020.102130)
• Publikācija Aleksandrs Zajacs, Anatolijs Borodiņecs and Igors Neviero "Optimal use of solar collectors in small-scale districts" IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering 869 (2020) 042039 (doi:10.1088/1757-899X/869/4/042039)
• Publikācija A. Borodinecs, A. Prozuments, A. Zajacs, J. Zemitis, Retrofitting of fire stations in cold climate regions, Magazine of Civil Engineering. 2019. 90(6). Pp. 85–92, DOI: 10.18720/MCE.90.8
• Publikācija Aleksandrs Zajacs, Anatolijs Borodinecs and Nikolai Vatin  "Environmental Impact of District Heating System Retrofitting" Atmosphere 2021, 12, 1110. https://doi.org/10.3390/atmos12091110
• Iesniegts raksts “Integration of decentralized solar collectors into a district heating system” žurnālā Sustainable cities and Society".

Mobiltāte un tīklošanās pasākumi:

• Piedalīšanās ar prezentāciju "Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi" Ekonomikas ministrijas rīkotā seminārā
• Dalība ar posteri starptautiskajā konferencē “Energy and Society in Transition: 2nd International Conference on Energy Research and Social Science”, 28-31 May 2019, Arizona State University, Tempe, USA.
• Dalība starptautiskajā konferencē “Conference on Sustainability in Energy and Buildings (KES-SEB-19)” 4-5 July 2019: Conference in Budapest, Hungary.
• Apmeklēti TRNSYS kursi.
• Dalība Būvniecības valsts kontroles biroja rīkotājās mācībās par tēmu “Projektēšanas process Būvniecības informācijas sistēmā”( 09.10.2019.)
• Dalība ar posteri un ziņojumu Rīgas Tehniskās universitātes 60. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, apakšsekcijā “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija” (18.10.2019.)
• 20.11.2019. uzstāšanās SIA “Paroc” organizētājā apmācības seminārā arhitektiem ar ziņojumu “Esošās prasības ēku energoefektivitātes nodrošināšanā ". Būvnormatīva LBN 002-19 izmaiņas; Ēku siltumenerģijas patēriņa aprēķinu moduļu piemēri”.
• Dalība konferencē “Mājokļu un komunālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana: problēmas, rīki, jauninājumi” Minskā, 3-4 decembrī.
• Mobilitāte uz TalTech universitāti (Tallina, 13.01.2020. – 31.01.2020.)
• Dalība ar prezentāciju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā (17.02.2020.)
• Dalība COST aktivitātes CA18219 “Research network for including geothermal technologies into decarbonized heating and cooling grids” (18.02.-20.02.)
• Publicitātes pasākums RTU Arhitektūras fakultātes studentiem ar tēmu “Energoefektīva un droša apkures veida izvēle”( 03.03.2020.).
• Dalība ar prezentāciju “Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi” online apmacībās (webinārā) 03.06.2020.
• Dalība online konferencē FORM 2020 ar ziņojumu “Optimal use of solar collectors in small-scale districts” (23.09.2020.)
• Dalība Ekonomikas ministrijas rīkotājā seminārā “Seminārs privātmāju īpašniekiem “Būvē un atjauno gudri!” ComfortHome 2020 izstādes ietvaros ar ziņojumu “Apkures veidi privātmājai”(04.10.2020.)
• Dalība RTU tiešsaistes seminārā «Viedpilsēta: izaicinājumi un risinājumi» ar ziņojumu «Viedā siltumapgāde»
• Vadīta tiešsaistes lekcija KTU būvinženieru bakalaura studentiem no ēku pakalpojumu sistēmu inženierzinātņu studiju programmas modulī “T230B173 Atjaunojamās enerģijas sistēmas ēkās”, 05.11.2020.
• Apmeklēta starptautiskā konference “Centralizētās siltumapgādes sistēmu transformācija” (LowTemp), 09.12.2020 
• Apmeklēts seminārs LATVIAN-DANISH DIGITAL SEMINAR ON DISTRICT HEATING, 27. 11.2020. un 02.12.2020.
• Dalība webinārā “Climate Friendly Smart Cities in the Baltics” ar ziņojumu “Fourth generation district heating in Riga” (23.02.2021.)
• Virtuālā mobilitāte ar KTU (01.02.-30.04.2021.)
• Dalība publicitātes pasākumā Ekonomikas ministrijas rīkotajā vebinārā “Privātmāju energoefektivitāte. Siltumapgāde un AER” ar ziņojumu “Apkures veidi privātmājā”
• Publicēts populārzinātniskais raksts “Pētījums par dzīvojamo ēku energoefektivitāti” žurnālā “Būvinženieris” jūnija izlaidumā Nr. 80.
• Dalība COST aktivitātē CA18219 Geothermal-DHC vadības komitejas tikšanās pasākumā 6.-8. jūlijā.
• Mobilitāte COST aktivitāte ietvaros 20.09.-24.09.2021. "CA18219 Cyprus-training-school" (tiešsaites dalība).
• Dalība ar ziņojumu "Integration of decentralized solar collectors into the city district heating system" studentu koferencē Geothermal DHC - Student Conference,
• Cyprus University of Technology, Limassol, Cyprus (tiešsaistes dalība).
• Dalība vebinārā mājsaimniecībām "Apsteidz enerģijas cenu kāpumu ar energoefektivitāti!" 28.09.2021. ar ziņojumu "Energoefektīvi apkures risinājumi mājsaimniecībā".
• Attālināta mobilitāte ar KTU partneriem 4.10. – 29.10.2021.
• Iesniegts populārzinātnisks raksts “Autonomā ražotāja saražotās atjaunojamās enerģijas integrēšana centralizētās siltumapgādes sistēmā” žurnālā Būvinženieris”.

Informācija atjaunota: 15.02.2022.

Projekta nosaukums: «Gāzes hibrīdu iekārtu efektivitāte Latvijas klimatiskajos apstākļos»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Efficiency of compact gas hybrid appliance in Latvian climate conditions»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jelena Tihana
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. sc. Ing. Anatolijs Borodiņecs 
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/259
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/14

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
 
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Šodienas izaicinājums Latvijas enerģētikai ir izpildīt Eiropas direktīvas prasības par energopatēriņa samazinājumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanu līdz 2030 gadam. Gandrīz 50% enerģijas Latvijā tiek saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, galvenokārt hidroelektrostacijās, bet tas nemazina fosilo energoresursu izmantošanu un neietekmē siltuma patēriņa samazināšanu apkures vajadzībām. Projektā galvenais mērķis ir izstrādāt optimālus, drošus un energoefektīvus sistēmu risinājumus, kuros gāze tiks pielietota ka enerģijas avots kombinācijā ar atjaunojamiem resursiem. 

Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiks veikts esoša gāzes apgādes tīkla iespēju novērtējums. Tiks apsekota informācija par eksistējošā sazarota ekspluatējama dabas gāzes sadales tīkla pieejamību dažādos Latvijas reģionos un meklēti viedo kombinēto sistēmu risinājumi. Plānotie pētījumi un neatkarīgais datu monitoringa pārskats ļaus gala patērētājam iegūt patieso, aktuālo informāciju par sistēmu visizdevīgāko un efektīvāko iekārtu kombināciju. Iegūtie eksperimentālie rezultāti var būtiski ietekmēt kombinēto iekārtu pielietojumu Latvijā, jo neatkarīgais monitorings ir vienreizēja iespēja nodrošināt patērētajam patieso informāciju par mūsdienīgo sistēmu lietderīgumu un efektivitāti. Realizējot projektu, ir plānots veikt izglītības programmu ar studentiem, rakstot publikācijas un maģistra darbus par inženierprojektiem.

Atslēgas vārdi: viedā enerģētika, gāzes sistēmas, gāzes hibrīdu iekārtas, energoefektivitāte

1. pārskata periods (01.04.2019.-30.06.2019.)

• Pētītas tendences gāzesvadu būvniecības sektorā Latvijā, montāžas un kvalitātes pārbaudes metodes. Detalizēti aprakstīts gāzesvadu būvniecības uzraudzības process, kas sastāv no vairākām starpoperācijām. Tiek novērtēta procesu efektivitāte un piedāvāti jaunievedumi šajā jomā procesu kvalitātes uzlabošanai. 
• St. Peterburgas Politehniskā Universitātē, Boloņas Tehniskajā universitātē, Gdaņskas Universitāte Hertfordšīres Universitātē tika organizētas tīklošanās tikšanās.
• Apmeklēts kompānijas Bosch Inovatīvo Tehnoloģiju centrs.
• Apmeklēts Imperial College London, Sustainable Gas Institute ar mērķi iepazīties ar enerģētisko modeļu veidošanas principiem. 
• Iesniegts raksts “Impact of hidden defects on the durability and reliability of gas pipelines in cities” un līdzautors A. Romanovs prezentēja to Sustainable Built Environment (SBE) Conferences The SBE19 Helsinki edition in 22-24 May https://sbe2019.exordo.com/files/papers/35/final_draft/Impact_of_hidden_defects_on_the_durability_and_reliability_of_gas_pipelines_in_cities_2019.pdf 

2. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Pētītas sašķidrinātas naftas gāzes sistēmu darbības principi un tehnoloģiskās shēmas, esošais pielietojums dažādu saimniecisko darbību sfērās, to pielietojuma ģeogrāfija Latvijas teritorijā. Īpaša uzmanība pievērsta SNG sistēmu efektivitātes radītājiem. Izvērtēti dotās sistēmas pielietojuma praktiskie un ekonomiskie riski. 

3. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Tikšanās ar A/s “Gaso” pārstāvjiem, saistībā ar sadarbības iespējam un informācijas apmaiņas iespējām par esošo gāzapgādes sadales sistēmu ekspluatāciju un apkalpošanu.
• Vienģimeņu dzīvojamas mājas ( ar AVK sistēmām ) projekta 3d modeļa izstrāde programma IDA Indoor Climate and Energy (IDA ICE). Matematiskā modeļa istrāde, dažādu scenāriju simulācija, iegūto datu matematiskā un grāfiskā analīze.
• Mērījumu veikšana ( ēkas konstrukcijas virsmas temperatūras, turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūras apkures sistēmā, CO datu mērīšana) objektā.

4. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)

• iesniegts raksts “Influence of internal gas pipelines built into the structure on the safety of residents and energy efficiency factors of the building” MPCPE-2021 (Starptautiskā konference par materiālu fiziku, būvkonstrukcijām un tehnoloģijām būvniecībā, rūpniecībā un ražošanas inženierijā)

5. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Uzstāšanas konferencē MPCPE-2021 (International Conference on Materials Physics, Building Structures and Technologies in Construction, Industrial and Production Engineering) ar prezentāciju “Influence of internal gas pipelines built into the structure on the safety of residents and energy efficiency factors of the building”.
• Publikācija Aleksandrs Romanovs, Jelena Tihana, Nikita Kondrahins and Anatolijs Borodinecs “Influence of internal gas pipelines built into the structure on the safety of residents and energy efficiency factors of the building” pieņemta publicēšanai.

6. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Veikts eksperimentālais darbs par noplūdēm gāzesvados. Pētīti koncentrācijas veidošanas un kustības procesi telpā, kā arī gaisa kustības shēmu ietekme uz noplūdes detektoru darbību. Eksperimentālo datu analīze par mērījumu veikšanas posmu 01.06.2021 – 31.08.2021
• Realizēti eksperimentāla stenda projektēšanas darbi. Tika sastādīta hidrauliskā apsaites shēma, tehniskās specifikācijas un darbu apjomi

Informācija atjaunota 27.09.2021.

7. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)

• Abstrakstu un rakstu sagatavošana uz koferencēm: CESBP 2022 5th Central European Symposium on Building Physics un SBEfin 2022 Conference Emerging Concepts for Sustainable Built Environment 
• Eksperimentāla stenda montāžas uzraudzība. Stenda datu nolasīšanas sistēmas projektēšana.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

8. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)

• Darbs ar hibrīd iekārtas efektivitātes parametru aprēķiniem, matemātiska modeļa izstāde.
• Aptaujas lapas par gaisa komforta vērtējumu, sastādīšana.
• Raksta “Influence of HVAC systems operating modes on of energy Efficiency” sagatavošana iesniegšanai zinātniska žurnālā “Building”.
• Raksta “Natural gas distributing steel pipeline pit survey methodology modification” sagatavošana iesniegšanai konferencē SBEfin 2022 Conference - Emerging Concepts for Sustainable Built Environment.
• Raksta abstrakta sagatavošana iesniegšanai konferencē 5th International Conference “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST 2022)

Informācija atjaunota 28.03.2022.

9. pārskata periods (01.04.2022.-30.06.2022.)

• “Hibrīd sistēmas efektivitātes un komforta ” pārskata sagatavošana.
• Esošās situācijas pārskats enerģetikas tirgū.
• Darbs ar rakstu “Hybrid heat pump efficiency in Latvian climatic conditions”

Informācija atjaunota 28.06.2022.

10. pārskata periods (01.07.2022.-30.09.2022.)

• Darbs pie rokasgrāmatas sadaļas “Effectiveness of hybrid gas appliance and thermal comfort in Latvian energy-efficient family house with low temperature heating system”
• Dalība 5th International Conference “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST 2022), Rigā 28 -30/09/2022.

Informācija atjaunota 28.09.2022.

11. pārskata periods (01.10.2022.-31.12.2022.)

• Tīklošanas pasākums ar kompāniju “UAB MELVILUS” Lietuvā, Viļņā 28-29/10/2022.
• Veikts darbs par dažādu hibrīdiekārtu tipu darbības un ekspluatācijas īpatnību salīdzinājumu. Veikti mērījumi uz vietas un iegūto datu apstrāde. Dinamisko simulāciju veikšana, lai novērtētu zemas temperatūras apkures sistēmu efektivitāti ar dažādiem enerģijas avotiem ģimenes māju ēkā.
• Uzstāšanās apmācību semināros “ Ēku un to inženiersistēmu energoefektivitāte”  un “Dabas gāze, biometāns un ūdeņradis . Izaicinājumi un perspektīva’’
• Dalība RTU 63. starptautiskajā konferencē
• Rakstisks ziņojuma gatavošana par tēmu “Hibrīdās gāzes iekārtas efektivitāte un siltuma komforts Latvijas energoefektīvās ģimenes mājā ar zemas temperatūras apkures sistēmu”

 

Informācija atjaunota 30.12.2022

Projekta nosaukums: «Pret augsta – ātruma daļiņu ietekmi materiālu aizsargājošo īpašību izvērtēšanas metodes izstrāde un attīstība»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of the method for estimation of protective properties of materials at high-velocity particles impact»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Yulia Usherenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Viktors Mironovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/335

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/7

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvzinātnes centra Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 16.04.2019. līdz 15.04.2022 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir izpētīt un izstrādāt metodi, kā novērtēt materiālu aizsargājošās īpašības liela ātruma daļiņu ietekmē.

Veicamā projekta uzdevumi:

•  Izpētīt dinamiskās slodzes metodes, izstrādāt metodes esošo tehnoloģisko risinājumu uzlabošanai
• Izpētīt esošos un daudzsološos aizsargmateriālus, to īpašības.
• Izstrādāt metodi, kā pārbaudīt materiālu aizsargājošās īpašības no bojājumiem izmantojot liela ātruma kosmosa putekļu plūsmu.
• Pamatojoties uz izstrādāto metodi, noteiktu vispiemērotākos materiālus izmantošanai kosmosa kuģu vairogos.

Projektā plānotās aktivitātes ietver zināšanu paplašināšanu par ātrgaitas dinamisko slodžu ietekmi, aizsargmateriālu atlasi, telpisko putekļu imitējošo iekraušanas apstākļu izvēli,  izvēlēto materiālu eksperimentālos testus, aizsargkonstrukciju izstrādi kā arī zinātnisko rezultātu izplatīšanu.

Rezultātā, izmantojot dinamiskās slodzes metodi ar ātrgaitas pulvera daļiņu plūsmu tiks  nodrošināta vieglu un efektīvu materiālu un elektronisko sistēmu aizsardzības īpašību testēšana zemes apstākļos. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs un publicēti SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos.

Atslēgas vārdi: dinamiskā ietekme, aizsardzības vairogs, aizsargāšana, pulvermetalurģija, kosmosa kuģi, kosmosa putekļi

1. periods (01.04.2019. – 30.06.2019)

• Darbs pie 1. uzdevuma „Pašreizējo šoku mijiedarbības metožu pārskatīšana, prasību noteikšana” darba uzdevuma 1.1. apzināta nepieciešamā zinātniskā un tehniskā literatūra par dažādām izkliedētu daļiņu paātrinošām metodēm un superdeep iespiešanās efektu, publikācijas sagatavošanai.

2. periods (01.07.2019.-30.11.2019.)

• publicēts raksts “Powder particle flow acceleration methods for simulation of interaction with materials used in spacecrafts” Agronomy Research (starptautiskā konference “BioSystems Engineering”) (https://doi.org/10.15159/AR.19.213). Raksts ir veltīts superdziļās iekļūšanas ietekmei, daļiņu paātrināšanas metodēm un optimālu metožu pielietošanai testos izvēlei.
• vizīte Baltkrievijas nacionālajā tehniskajā universitātē (14.10.2019.-28.10.2019. un 11.11.2019.-21.11.2019.)

3. periods (01.12.2019.-29.02.2020.)

• tika veiktas analīzes saņemtajiem eksperimentālajiem datiem par izvēlēto materiālu spēju izturēt dinamiskās slodzes bez neveiksmes. Konstatēts, ka visdaudzsološākais ir kosmisko putekļu plūsmas mijiedarbības pētījums ar alumīnija sakausējumiem, dzelzs sakausējumiem, polimēru materiāliem, kā arī ar sarežģītiem kompozītmateriāliem. Keramikas materiāli uzrāda paaugstinātu trauslumu, un tos iznīcina dinamiska iekraušana. 
• Pamatojoties uz analīzi, pieejamo informāciju, tika izveidotas galvenās sastāvdaļas kosmisko putekļu plūsmai. Tas ļauj norādīt pulvera materiālu klāstu tālākiem eksperimentiem. Ir identificēti visdaudzsološākie materiāli pulvera daļiņu ātrgaitas straumes izveidošanai, kas imitē kosmisko putekļu straumi. Tika pētīta izvēlēto pulveru struktūra. 
• 02.12.2019.-10.12.2019. un 03.02.2020.-18.02.2020. norisinājās vizītes Baltkrievijas nacionālajā tehniskajā universitātē.

Informācija atjaunota 26.02.2020.

4. periods (01.03.2020.-31.05.2020.)

•  09.03.2020.-17.04.2020.vizīte Baltkrievijas Nacionālajā tehniskajā universitātē.
• Publikācija "Analysis of the effects of dynamic alloying on the structure of aluminium and its alloys"" Y. Usherenko, V. Mironovs, S. Usherenko tika iesniegts konferencē "Materials Engineering and Modern Manufacturing 2020", Kauņa.
• Dalība tiešsaistes konferencē "Biosystems Engineering 2020", Tartu (6. maijā) ar plakātu "Powder particle flow acceleration methods for simulation of interaction with materials used in spacecrafts" Y.Usherenko, V.Mironovs, V. Lapkovskis, S. Usherenko, V.Gluschenkov.

Informācija atjaunota 30.05.2020.

5. periods (01.05.2020.-31.07.2020.)

• uzdevuma “Materiālu paraugu apstrāde izstrādātajā režīmā” veikšanai tika sagatavoti paraugi ikrostruktūras izpētei no apstrādātiem TiAlSi-cenosfēras un Al – W-B mērķu paraugiem.
• Raksta “Kosmosa kuģu materiālu mijiedarbības ar zemi simulācijas metodes izstrāde ar ātrgaitas putekļu daļiņām" sagatavošana, Y. Usherenko, V. Mironovs globālajai kosmosa izpētes konferencei (GLEX-2020), Sanktpēterburga.

6. periods (01.08.2020.-30.11.2020.)

• Alumīnija sakausējumu paraugu struktūras izpēte pēc dinamiskās apstrādes (MIRA3 TESCAN).
• Vidusposma atskaites sagatavošana.
• Iesniegts abstrakts " Properties of aluminium and its alloys under the effect of dynamic alloying" Y Usherenko, V Mironovs, S Usherenko, O Reut, V Lapkovskis Modern Materials and Manufacturing 2021 konferencei (Baltmattrib 2021), kas notika 2021. gada 26. - 29. aprīlī, Tallinā.
• Iesniegts abstrakts "Features of the structure formation of diffusion boride layers upon preliminary activation" Y Usherenko, V Mironovs, V Daškevičs virtuālajai tiešsaistes konferencei “Materials science and applied chemistry”, 2020. gada 23. oktobris, Rīga. (Pieņemts).
• Dalība tiešsaistes virtuālajā tiešsaistes konferencē "Materials science and applied chemistry" (MSAC) 2020. gada 23. oktobrī Rīgā, Latvijā ar plakātu "Features of the structure formation of diffusion boride layers upon preliminary activation" Y Usherenko, V Mironovs, V Daškevičs
• Piedalīšanās 28. starptautiskajā Baltijas konferencē " Materials Engineering and Modern Manufacturing 2020", 2020. gada 22.-23. Oktobris, Kauņa, Lietuva ar plakātu " Analysis of the effects of dynamic alloying on the structure of aluminium and its alloys" Yulia Usherenko, Viktors Mironovs , Sergejs Usherenko.

7. periods (01.12.2020.-28.02.2021.)

• Dalība konferencē 8TH INTERNATIONAL SCHOOL-CONFERENCE "NEW MATERIALS" NON-EQUILIBRIUM STATES: THEORY, PRODUCTION AND APPLICATION (2020. gada 14.-16. Decembris, Maskava, Krievijas Federācija) ar referātu V Mironovs, Y. Usherenko " Movement of metal macroparticles in a pulse electromagnetic field"
• Publicēts atvērtas piekļuves raksts V Mironovs, V Jakushevich  un Y Usherenko "Movement of discrete materials under the influence of a pulsed electromagnetic field", IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering (doi:10.1088/1757-899X/1005/1/012014 )

Informācija atjaunota 24.02.2021.

8. periods (01.03.2021.-31.05.2021.)

• Raksts "Tehniskā alumīnija īpašības dinamiskā sakausējuma ietekmē" Y. Usherenko, V. Mironovs, S. Usherenko, O. Rut un V. Lapkovskis konferencei "Mūsdienu materiāli un ražošana 2021" (Baltmattrib 2021), 2021. gada 26. - 29. aprīlī, Tallinā publicēts atvērtās piekļuves žurnālā IOP Conference Series: Material Science and Engineering. Raksts ir pieejams tiešsaistē (doi: 10.1088 / 1757-899X / 1140/1/012037).
• Iesniegts Latvijas patenta pieteikums "Metode un ierīce materiālu apstrādei ar elektromagnētiskā lauka impulsu", pieteikumam piešķirts numurs Nr. LVP2021000010.
• Piedalīšanās konferencē "Mūsdienu materiāli un ražošana 2021" (Baltmattrib 2021), 2021. gada 26. - 29. aprīlī ar ziņojumu "Alumīnija un tā sakausējumu īpašības dinamiskā leģēšanas ietekmē" Y. Usherenko, V. Mironovs, S. Usherenko, O. Ruts un V. Lapkovskis
• Y.Ušerenko, V. Mironova, L. Pakrastiņa raksts "Pulvera daļiņu ātrgaitas plūsmas ietekme uz polimēru materiālu un metāla-polimēru kompozītu struktūru" 13. Starptautiskajai zinātniskajai konferencei "VIDE. TEHNOLOĢIJA. RESURSI, "2021. gada 17. un 18. jūnijs, Rēzekne, Latvija, tika pieņemts publicēšanai Open-access konferences rakstu krājumā.

Informācija atjaunota 15.06.2021.

10. periods (01.09.2021.-30.11.2021.)

• Darbs pie kompozītmateriālu paraugu veidošanas, pamatojoties uz izstrādātajām pieejām un iegūto eksperimentālo informāciju par materiālu uzvedību pulverveida daļiņu ātrgaitas plūsmas ietekmē. Izvēlētajos režīmos tika veikta virkne kompozītmateriālu testu ar pulverveida daļiņu strauju plūsmu. Uzsākta aizsargkompozītmateriālu struktūru un mikroshēmu struktūras un mikroshēmu veiktspējas parametru izpēte pēc apstrādes. Turpinās pētījumi par aizsargkompozītmateriālu struktūru pēc apstrādes. Sagatavoti paraugi turpmākajiem mikrostruktūras pētījumiem.

Informācija atjaunota 28.10.2021.

• Publicēts zinātniskais raksts: Usherenko, Y., Mironov, V., & Dashkevich, V. (2021). Features of the Structure Formation of Diffusion Boride Layers upon Preliminary Activation. Key Engineering Materials Vol. 903, pp. 183-189. Trans Tech Publications Ltd

Informācija atjaunota 30.11.2021.

11. periods (01.12.2021.-15.04.2022.)

• Sagatavoti 2 zinātniskie raksti:
  • V. Mironovs, Y. Usherenko, I. Boiko and J.Kuzmina Recycling of Aluminum-Based Composites Reinforced with Boron-Tungsten Fibres was accepted for publication in in Materials Open Access Journal, Volume 15, Issue 6 - pieņemts publicēšanai
  • Usherenko, Y.; Mironovs, V.; Usherenko, S.; Lapkovskis, V.; Shishkin, A. Dynamic Alloying of Steels in the Super-Deep Penetration Mode. Materials 2022, 15, 2280 published in Materials Open Access Journal. open-access. https://doi.org/10.3390/ma15062280 - publicēts

Informācija atjaunota 15.04.2022.

Projekta nosaukums: «Ēku nesošo konstrukciju monitorings pie ārējās vides izraisītām vibrācijām»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Structural Health Monitoring of Buildings under Ambient Vibrations»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Gaile

Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Šliseris

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/393

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2

Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības un rekonstrukcijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2020 līdz 31.12.2022 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir novērtēt vibrācijās - balstītas metodes (VBM) pielietojamību, apkārtējās vides ierosinošo svārstību iespaidā, zemu un vidēja augstuma ēku būvkonstrukciju tehniskā stāvokļa izmaiņu konstatēšanai un brīdināšanai par novirzēm no normas.

Galvenie pētniecības uzdevumi: skaitliski un eksperimentāli novērtēt stingu būvju jutīgumu pret dažādiem apkārtējās vides svārstību avotiem (transports, dzelzceļš, vējš); noskaidrot dažādu modernu mēriekārtu (piem., akselerometru) signāla pret fona troksni attiecības ietekmi uz VBM rezultātu ticamību; izpētīt parametrus, kas ir visjutīgākie pret konstruktīvajām izmaiņām un ekspluatācijas apstākļiem; ekvivalento modeļu izveide un mašīnmācīšanās algoritmu izmantošana problēmu risināšanā; veikt mērījuma iekārtu atrašanās vietu optimizāciju un mērāmo parametru nodefinēšanu, pētāmo ēku nepārtrauktai uzraudzībai; izstrādāt ieteikumus nozarei par VBM pielietošanu stingu ēku (2-12 stāvi) tehniskā stāvokļa monitoringam; veikt gadījuma izpēti.

Sagaidāmie projekta rezultāti ir 2 oriģinālas žurnāla publikācijas (citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa) un 2 oriģinālas konferenču publikācijas indeksētas Scopus un/vai Web of Science datubāzēs, kā arī 2 populāras zinātniskās publikācijas un ieteikumu izstrāde nozarei, VBM metodes piemērošanai zemu un vidēji augstu ēku būvkonstrukciju monitoringam.

Atslēgas vārdi: Ēku nesošās konstrukcijas, vibrācijās - balstītas metodes, tehniskā stāvokļa novērtēšana.

Rezultāti:

• Lai attīstītu jaunas prasmes un pilnveidotu kompetenci, apgūti vairāki tiešsaistes apmācību kursi par atvērtā koda programmēšanas valodu “Python” kas ir interpretējama objektorientētā skriptu augsta līmeņa programmēšanas valoda. 
• Sensoru kalibrācijas metožu izvēle un piemērota kalibrācijas algoritma izveide atvērtā koda programmā Python, pielietojot jauniegūtās iemaņas.
• Izveidoti statiskās un dinamiskās kalibrācijas stendi sensoriem. Veikta sākotnējo apkārtējās vides ierosināto svārstību datu eksperimentālā iegūšana divām ēkām.
• Sensoru trokšņu mazināšanas algoritmu izpēte un “wavelet” transformācijas trokšņu mazināšanai “Python” koda izveide un testēšana ar eksperimentāli iegūtiem datiem.

Informācija atjaunota 15.05.2020.

• Sagatavots apraksts par jaunākajām tehnoloģijām, modeļiem un algoritmiem, kas attiecināmi uz pētījuma objektu (nodevums D1.1). Tajā aplūkotas šādas tēmas: pārskata aktualitāte, SHM sistēmas vispārējā darbības shēma, raksturīgie zemu un vidēji augstu ēku dinamiskie raksturlielumi un modelēšanas jautājumi, tipiski apkārtējās vides vibrācijas avoti, operatīvās modālās analīzes (OMA) identifikācijas paņēmieni, datu normalizēšanas un signālu apstrādes paņēmieni, tostarp darbības un vides faktoru izraisītās problēmas, bojājumu identificēšanas un lokalizācijas paņēmieni un attiecīgās mikroelektromehāniskās sistēmas uztveršanai.
• Sagatavots un iesniegts zinātniskā raksta abstrakts "Towards SHM of medium-rise buildings in non-seismic areas" konferencei “10th International Conference on Structural Health Monitoring of Intelligent Infrastructure” (30.06.-02.07.2021., Portugāle, Porto).

Informācija atjaunota 11.09.2020.

• Turpināta eksperimentāli iegūto ēku svārstību datu analīze, veikti grunts svārstību ieraksti Rīgā. Pētīts kā dažādie ģeoloģiskie apstākļi pilsētā ietekmē satiksmes izraisītās grunts vibrāciju amplitūdas, kā mainās PSD frekvenču spektrs attālinoties no vibrāciju avota, kā arī pētīts vai satiksmes izraisītās ēku vibrācijas ir pietiekamas, lai pielietotu konstrukciju monitoringā MEMS tehnoloģijas. Eksperimentālo datu apstrāde.
• Dalība tiešsaistē zinātniskajā konferencē “EURODYN 2020 XI International Conference on Structural Dynamics” (Atēnas, Grieķija, 23.-26.11.2020.).
• Veikta eksperimentālās programmas izstrāde zinātniskajam rakstam, kuru paredzēts prezentēt zinātniskajā konferencē “10th International Conference on Structural Health Monitoring of Intelligent Infrastructure”.

Kompetenču pilnveides pasākumi:

• Dalība programmatūras ARTeMIS Modal pielietošanas apmācību webinārā (02.09.2020). ARTeMIS Modal izvēlēta kā piemērota programmatūra dinamisko parametru (frekvenču, rimšanas un svārstību formu) noteikšanai no eksperimentālajiem datiem, izmantojot OMA aprēķinu metodiku;
• Dalība Ekonomikas ministrijas organizētā tiešsaistes apmācību seminārā “Laba prakse aprēķinos ar galīgo elementu metodi”. Lektors: Pīters Debnejs (Peter Debney) - sertificēts būvkonstruktors un skaitļošanas inženieris (Lielbritānija);
• Apmācības realizētas vietnē: https://www.udemy.com/ - kurss “Machine Learning and AI: Support Vector Machines (SVM) in Python”, nodrošina “Lazy Programmer Inc.”; kursā ietverta SVM teorētiskā bāze: Lineāras SVM izvedums, kvadrātiskās un lineārās programmēšanas pārskats, Lagrānža dualitāte, nelineāra SVM, un citi datu zinātņu klasifikācijas un regresijas algoritmi. (pabeigts 26.10.2020.);
• Turpināta “atvērtās zinātnes” koncepta apguve apmeklējot semināru “Īss ieskats pētniecības datu savaldīšanā” (19.10.2020.).

Tīklošanās pasākumi:

• Attālināta tikšanās ar Latvijas Universitātes profesoru Leo Seļavo. Pārrunātas sadarbības iespējas starpdisciplināros pētniecības jautājumos un tehniskās konsultācijas par MEMS sensoru iespējām.

Informācija atjaunota 15.01.2021.

• Veikti pētījumi par to, kādā veidā iespējams samazināt apkārtējās vides efektu (EOV) radīto troksni vibrāciju datos un būves dinamiskos parametros.
• Izveidots priekšlikums jaunai metodei, šo negatīvo aspektu samazināšanai, kas balstīta uz vienlaicīgu divu līdzīgu būvju dinamisko parametru monitoringu un šo datu sapludināšanu veidā, kas atfiltrē lielu daļu no EOV efektiem. Izveidoto metodi un iegūtos rezultātus plānots publicēt oriģinālā zinātniskā rakstā.
• Pētīta VBM metožu pielietošana monitoringā izteikti stingām ēkām uz vājas grunts, ievērtējot grunts un ēkas kopējo mijiedarbību. Analizēta dažādo operacionālo modālo identifikācijas (OMA) metožu precizitāte, šādu ēku modālo parametru iegūšanā. Iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs.
• Tīklošanās pasākumi un pieredzes apmaiņa e-vidē ar Peter the Great St.Petersburg Polytechnical University profesoru Nikolai Vatin (07.01.2021.). Sadarbības rezultātus plānots iekļaut kopējā publikācijā.
• Sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts “Structural Health Monitoring by merging dynamic response data” publicēšanai žurnālā “Magazine of Civil Engineering”.

Informācija atjaunota 15.03.2021.

• Īstenota virtuālā mobilitāte Viļņas Gediminas Tehniskajā universitātē, Dzelzsbetona konstrukciju un ģeotehnikas katedrā prof. Dr. Darius Bačinskas vadībā. Iegūta praktiskā pieredze un dziļāka teorētiskā izpratne operatīvās modālās analīzes (OMA) un dinamiskās testēšanas eksperimentālo datu pēcapstrādes un novērtēšanas procedūru pielietošanā.
• Sagatavots un publicēšanai konferences "13th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources 2021” rakstu krājumā iesniegts zinātnisks raksts “Evaluation of Vibration-based Global Structural Health Monitoring Method for Medium-rise Buildings”
• Sagatavots un publicēšanai konferences “10th International Conference on Structural Health Monitoring of Intelligent Infrastructure” rakstu krājumā iesniegts zinātnisks raksts "Towards SHM of medium-rise buildings in non-seismic areas".
• Īstenota zināšanu pārnese konsultējot ar projekta tēmu saistīta promocijas darba izstrādi.

Informācija atjaunota 17.05.2021.

• Dalība VIAA organizētajā vebinārā “Zinātniskās publikācijas rakstīšanas process un bibliometrija” (06.06.2021.);
• Novadīta lekcija industrijas pārstāvjiem un studentiem 04.06.2021 ‘Zoom’ formātā. Uz semināru reģistrējušies 71 dalībnieks, faktiski apmeklējuši 47 dalībnieki.
• Publicēts populārzinātnisks raksts  žurnālā “Būvinženieris” (Nr 80) jūnija numurā.
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “13th International Scientific Conference "ENVIRONMENT. TECHNOLOGY. RESOURCES", ar ziņojumu “Evaluation of Vibration-based Global Structural Health Monitoring Method for Medium-rise Buildings” (17.-18. 06. 2021.)
• Apmeklēti kursi “Online Short Course on SHM Optical Fiber Sensing for Structural & Geotechnical Health Monitoring” no 23. –  25. jūnijam, 2021.g.  "Evaluation of Vibration-based Global Structural Health Monitoring Method for Medium-rise Buildings".
• Dalība  starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Tenth International Conference on Structural Health Monitoring of Intelligent Infrastructure (SHMII-10)” ar ziņojumu "Towards SHM of medium-rise buildings in non-seismic areas" (30.06.2021.-02.07.2021.)
• Izgatavot divi eksperimentālo testu modeļi.
• Veikts eksperiments, kurā ievākti vairāku diennakšu dati par apkārtējās vides apstākļiem un izgatavoto modeļu vibrācijām vides ietekmē.

Informācija atjaunota 15.09.2021. 

• Eksperimentālo datu apstrāde ar OMA identifikācijas metodēm iepriekšējā mēnesī veiktajam eksperimentam.
• Veikta ārvalstu mobilitāte Dānijas tehniskajā universitātē (Dānija, Kopenhāgena 10.10.-24.10.)
• Iegūta pieredze/prakse pie profesora Rune Brinker, kas radījis populārus Operacionālās modālās analīzes algoritmus (OMA) būvniecības vajadzībām.
• Veikta apmācība automatizēt OMA algoritmus, kas būtiski atvieglos tālāko eksperimentu veikšanu, kas iepriekš tika darīts manuāli.

Informācija atjaunota 15.11.2021. 

• Veikta ārvalstu mobilitāte Dānijas tehniskajā universitātē (Dānija, Kopenhāgena 18.11.2021. līdz 03.12.2021.)
• Dalība Rīgas Tehniskās universitātes 62. starptautiskā zinātniskā konferencē zinātnisko projektu sekcijā “BŪVZINĀTNE ar referātu “Experimental study of environmental models for vibration-based damage detection of structures” (29.10.2021.).
• Sagatavota un iesniegta publikācija Liga Gaile, Lasma Ratnika and Leonids Pakrastins “RC medium-rise building damage sensitivity with SSI effect” atvērtās zinātnes  žurnālā  “Materials” speciālizdevumā "Advances in Serviceability Analysis of Concrete Structures"
• Iesniegti 2abstrakti konferencei “10th European Workshop on Structural Health Monitoring (10th  EWSHM)”. Abstraktu nosaukumi: “Rocking response of RC mid-rise building due to groundwater level fluctuation” un “Uncertainties of PCA model for environmental effects due to quality of frequency identification”.

Informācija atjaunota 14.01.2022.

• Veikta ārvalstu mobilitāte Dānijas tehniskajā universitātē Civilās inženierijas fakultātē  (Dānija, Kopenhāgena 02.01.2022. līdz 09.01.2022.)
• projekta pieteikuma gatavošana un iesniegšana klātienē kopā ar partneriem (DTU) uzsaukumā HORIZON-WIDERA-2021-ACCESS-03.
• Eksperimentālo datu apstrāde.
• Publicēts raksts Liga Gaile, Lasma Ratnika and Leonids Pakrastins “RC medium-rise building damage sensitivity with SSI effect” atvērtās zinātnes  žurnālā  “Materials” speciālizdevumā "Advances in Serviceability Analysis of Concrete Structures" https://www.mdpi.com/1996-1944/15/5/1653

Informācija atjaunota 14.03.2022.

• Turpināta ilgstoša eksperimentālo datu ievākšanas kampaņa un datu apstrāde.
• Iegūto pašsvārstību frekvenču laika rindas, tālāk izmantotas bojājumu noteikšanas modeļu radīšanai.
• Pielietota uz datiem balstīta (data-driven) mašīnmācīšanās metode - Principiālo komponenšu analīze laika rindām (PCA).
• Eksperimentālais paraugs – divstāvu ēkas karkasa modelis ir  ticis pakļauts sarežģītiem vides apstākļiem, tostarp dažādiem temperatūras režīmiem: i) krasas diennakts temperatūras svārstības no pozitīvas līdz negatīvai temperatūrai, ii) pakāpeniskas diennakts temperatūras svārstības gan negatīvā, gan pozitīvā apgabalā un iii) temperatūras svārstības tuvu nulles grādiem.
• Oriģinālas zinātniskās publikācija izstrāde konferenču krājumam konferencei “International Operational Modal Analysis Conference” (IOMAC 2022)

Informācija atjaunota 13.05.2022

• Uzsākta vadlīniju (vispārēju ieteikumu) izstrāde nozarei par VBM metožu pielietošanu zemu un vidēju ēku tehniskajā monitoringā, kas balstītas uz pēcdoktorantes veiktiem pētījumiem projekta laikā, kā arī atbilstošu zinātnisko literatūru;
• Turpināta ilgstoša eksperimentālo datu ievākšanas kampaņa un datu apstrāde. Iegūto pašsvārstību frekvenču laika rindas, tālāk izmantotas bojājumu noteikšanas modeļu radīšanai.
• Prezentācijas gatavošana specializētajai konferencei “International Operational Modal Analysis Conference” (IOMAC 2022);
• Dalība projekta pieteikuma gatavošanā Valsts pētījumu programmā “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma”. Projektā paredzēta mašīnmācīšanās algoritmu izstrāde un pielietošana SHM vajadzībām.
• Dalība konferencē IOMAC 2022 ar referātu (Kanāda, 03.-06.07.2022.)

Informācija atjaunota 15.07.2022.

• Uzsākta noslēdzošā mobilitāte Università Politecnica delle Marche, Ankonā, Itālijā, Civilo un ēku inženierijas un arhitektūras departamentā.
• Komandējuma laikā paredzēts iepazīties ar eksperimentiem, kuros tiek pētītas vibrācijas karkasiem, kas aizpildīti ar blokiem.

Informācija atjaunota 15.09.2022.

• Pabeigta vadlīniju (vispārēju ieteikumu) izstrāde nozarei par VBM metožu pielietošanu zemu un vidēju ēku tehniskajā monitoringā (D3.2)
• Īstenota mobilitāte Università Politecnica delle Marche, Ankonā, Itālijā, Civilo un ēku inženierijas un arhitektūras departamentā (28.08.-18.09.2022.)
• Organizēts publicitātes pasākums studentiem un akadēmiskam personālam Università Politecnica delle Marche, Ankonā, Itālijā ar prezentāciju “Structural Health Monitoring of Buildings under Ambient Vibrations”(16.09.2022.)
• Organizēts publicitātes pasākums darbseminārs industrijas pārstāvjiem nozarē starptautiskās konferences ‘‘Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST 2022) ietvaros Rīgā 2022.g. 28-30 septembrī.
• Pabeigta un iesniegta publikācija “Full-scale Multi-dataset OMA on a 368-meter High TV and Radio Transmission Tower”.
• Iesniegts abstrakts publikācijai konferencei EURODYN2023

Informācija atjaunota 15.11.2022.

• Publicēti dati atvētās zinātnes datu bāzē ZENODO
• Pabeigta pagājušā gada novembrī uzsāktā ilgstoša eksperimentālo datu ievākšanas kampaņa un datu apstrāde.
• Izstrādāts jaunas zinātniskās laboratorijas “Būvkonstrukciju dinamiskās testēšanas laboratorija” nolikums, kas saskaņots ar Būvniecības inženierzinātņu fakultātes domi (D3.4)
• Īstenota mobilitāte Dānijas Tehniskajā universitātē (18.-22.12.2022.)
• Publicēts populārzinātnisks raksts nozares 2022.g. decembra žurnālā #89 “Būvinženieris” 

Informācija atjaunota 13.01.2023. 

Projekta nosaukums: «Jaunas tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodes izstrāde konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa monitoringam»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of New Structural Health Evaluation Method for Health Monitoring of Structural Components»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Sandris Ručevskis

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Čate

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/414

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/16

 

Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Pētniecības pieteikuma darbības ietvēra: zinātnisko pētniecību, rezultātu publicēšanu zinātniskos rakstos, piedalīšanos konferencēs, mācību un tīklošanās braucienus, zināšanu pārnesi, rezultātu prezentāciju profesionālajām organizācijām, sabiedrības informēšanas pasākumus, un mobilitātes braucienus uz vadošajām Eiropas pētniecības iestādēm.

Pētniecības pieteikuma zinātniskie uzdevumi bija: (i) veikt teorētiskos un praktiskos pētījumus sensoru mērījumu un signālu apstrādes jomās; (ii) izstrādāt konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodi; (iii) validēt izstrādāto konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodi.

Pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā veiktās pētniecības darbības atbilst noteiktajiem zinātniskajiem mērķiem, plānotajiem rezultātiem un projekta īstenošanas grafikam. Pētniecības pieteikuma atskaites punkti un mērķi ir sasniegti saskaņā ar noteiktajiem plāniem un laika grafiku. Iegūtie rezultāti ir apkopoti 4 tehniskajos ziņojumos par izstrādātajām koncepcijām un metodēm. Pētījuma pieteikuma iegūtās zinātniskās un tehnoloģiskās zināšanas tika izplatītas atbilstoši sabiedrības informēšanas mērķiem: 3 oriģināli raksti, kas publicēti brīvpieejas starptautiskajos zinātniskos žurnālos ar citēšanas indeksu 50% no nozares, un 5 oriģināli raksti, kas publicēti konferences rakstu krājumos un indeksēti Web of Science vai SCOPUS datu bāzēs. Pētījuma pieteikuma rezultātu popularizēšanai Latvijas vadošajā inženierzinātņu nozares žurnālā “Būvinženieris” ir publicēts populārzinātnisks preses raksts. Iegūtie rezultāti prezentēti 5 starptautiskās konferencēs, 2 semināros un 1 darbnīcā. Dalība RTU rīkotajā Eiropas Zinātnieku nakts pasākumā ļāva iepazīstināt interesentus ar pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma aktivitātēm, mērķiem un izstrādātajām metodēm, kā arī piedāvāt izmēģināt spēkus torņu būvēšanas sacensībās, tādejādi interaktīvā veidā iepazīstoties ar svārstību ietekmi uz konstrukciju tehnisko stāvokli.

Pētniecības pieteikuma īstenošana sekmēja pēcdoktoranta kompetences celšanu un profesionālo karjeras attīstību, paaugstinot viņa zinātniskās, nododamās un horizontālās prasmes, izmantojot pētniecības pasākumus, mācību tīklus, seminārus, personības attīstības kursus, kā arī izveidojot jaunus un nostiprinot izveidotus kontaktus konstrukciju tehniskā stāvokļa monitoringa jomā, un paredzot mobilitāti uz vadošajām Eiropas pētniecības iestādēm. Pilnveidotās kompetences ir pozitīvi novērtētas, un pēcdoktorants ir ievēlēts RTU Būvniecības fakultātes Zinātnes prodekāna amatā, kā arī Kompozītmateriālu un konstrukciju katedras vadītāja amatā.

Atslēgas vārdi: tehniskā stāvokļa monitorings, mākslīgais intelekts, sensoru tīkls, signālu apstrāde.

Rezultāti:

• Literatūras analīze par sensoru pielietojumu un signālu apstrādes metodēm.
• Uzsākti praktiskie pētījumi MKI laboratorijā par sensoru tīklu projektēšanas un mērījumu signālu apstrādes metodēm konstrukciju tehniskā stāvokļa monitoringam.
• Analizēta deformāciju mērītāju telpiskās izšķirtspēja un fiziskās integrācijas pakāpe konstruktīvajā elementā.
• Apskatīti un analizēti literatūras avoti par MNET pielietojumu dažādu modeļa kalibrēšanas uzdevumu risināšanai.

Informācija atjaunota 18.06.2020.

• Izgatavoti kompozītmateriāla paraugi dinamisko deformāciju mērījumiem, lai praksē pārbaudītu dažādas mērījumu signālu apstrādes metodes darbībā.
• Sagatavots apskats par sensoru pielietojumu un signālu apstrādes metodēm («Report on sensor measurements and data/signal processing methods for structural health monitoring of structural components»).
• Kopsavilkums publicēts projekta tīmekļa vietnē.
• Izstrādāts sendvič tipa konstrukcijas galīgo elementu modelis datorprogrammā ANSYS. Veikta izstrādātā sendvič tipa konstrukcijas galīgo elementu modeļa mehānisko īpašību parametriskā analīze, novērtēta to ietekme uz konstrukcijas dinamiskajiem raksturlielumiem.
• Dalība ar posteri un referātu «Finite Element Model Calibration of Sandwich Structure Based on Mixed Numerical Experimental Technique» tiešsaistes starptautiskā konferencē 5th World Multidisciplinary Civil Engineering-Architecture-Urban Planning Symposium, WMCAUS 2020 (1.-5.09.2020.).
• Apgūts attālināts IBM lekciju kurss «Machine Learning with Python: A Practical Introduction».

• Analizēti literatūras avoti par mākslīgā intelekta metožu izmantošanu konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtēšanai.
• Darbs pie skaitliski-eksperimentālās metodes izstrādes. Veikta metodei nepieciešamo eksperimentālo plānu analīze, izvēlēti optimālie plāni datorsimulācijas punktu ģenerēšanai.
• Mākslīgā intelekta metožu analīze. Sākta dažādu metožu kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze bojājumu identifikācijai sijas un plātņu tipa elementos.
• Veikta metodei nepieciešamo optimizācijas algoritmu analīze, izvēlēti atbilstošākie algoritmi skaitliskā modeļa kalibrēšanai.
• Skaitliski-eksperimentālās metodes izstrāde. Metodei nepieciešamo aproksimācijas metožu analīze datorsimulāciju rezultātu apstrādei. 

Informācija atjaunota 15.12.2020.

• Sākts darbs pie tērauda kopnes, kas aprīkota ar deformāciju sensoriem, modeļa kalibrēšanas, izmantojot projektā līdz šim izstrādātos algoritmus. Sākta sija tipa elementu galīgo elementu modeļa izstrāde.

Publikācija:

• Rucevskis, S., Wesolowski, M., Kovalovs, A. Finite element model calibration of sandwich structure based on mixed numerical experimental technique (2020) IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 960 (3), art. no. 032048, . DOI: 10.1088/1757-899X/960/3/032048

Kompetenču pilnveides ietvaros:

• Apgūts attālinātais lekciju kurss “Signal processing problems, solved in MATLAB and in Python”
• Dalība tiešsaistes vebināros: "Projektu rezultātu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa projektos" (15.12.2020.) un "Reverse engineering of the Estonian ERA Chair ’miracle’" (16.12.2020.)

Informācija atjaunota 17.02.2021.

• Turpināta mākslīgā intelekta metožu kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze bojājumu identifikācijai sijas un plātņu tipa elementos.
• Izstrādāts kompozītmateriāla sijas elementu galīgo elementu modelis ar bojājumu mākslīgā intelekta metodes Anomality Detection mašīnmācīšanai.
• Uzsākts pētījums par optisko sensoru integrēšanas iespējām kompozītmateriālu paraugos konstrukciju tehniskā stāvokļa monitoringam. Veikti eksperimentāli pētījumi, lai novērtētu optisko sensoru veiktspēju konstrukciju dinamisko deformāciju iegūšanai.
• Darbs pie tērauda kopnes, kas aprīkota ar deformāciju sensoriem, modeļa kalibrēšanas, izmantojot projektā līdz šim izstrādātos algoritmus.
• Plātnes tipa elementu galīgo elementu modeļa izstrāde. Veikti modeļa konverģences pētījumi, veikta aprēķinu rezultātu analīze, un attiecīgi koriģēts modelis.
• Veikts izstrādāto sija un plātņu tipa elementu modeļu salīdzinošais pētījums, kā arī novērtēta kalibrēto modeļu atbilstība ar eksperimentāli iegūtajiem datiem.
• Darbs pie skaitliski-eksperimentāla metodes izstrādes.
• Izstrādāts un izgatavots stends paraugu dinamisko deformāciju mērījumiem pie dažādiem robežstāvokļiem.
• Virtuālā mobilitāte pēcdoktoranta pētnieciskās kapacitātes paaugstināšanai Silēzijas Tehniskajā universitātē. Darbs pie kopīgiem pētījumiem bojājumu identifikācijas un konstrukciju tehniskā stāvokļa monitoringa jomās.
• Sagatavoti 2 abstrakti - “Effectiveness of damage identification in composite plates using damage indices based on smoothing polynomials and curvelet transform: A comparative study” un “Prospects of Structural Damage Identification Using Modal Analysis and Anomaly Detection” dalībai starptautiskā konferencē dalībai starptautiskā konferencē “International Conference on Structural Integrity 2021” (30.08.-02.09.2021, Madeira).

Kompetenču pilnveides ietvaros dalība tiešsaistes semināros:

• “Projektu vadība un īstenošana programmā Apvārsnis 2020” (03.03.2021);
• "Zinātniskās publikācijas rakstīšanas process un bibliometrija" (06.05.2021.).

Informācija atjaunota 16.06.2021.

Rezultāti:

• Turpināts pētījums sadarbībā ar RTU Telekomunikāciju institūta (TI) pētniekiem par optisko sensoru integrēšanas iespējām kompozītmateriālu paraugos konstrukciju tehniskā stāvokļa monitoringam.
• Turpināts darbs pie skaitliski-eksperimentāla metodes izstrādes. Izstrādāts oglekļa šķiedras kompozītmateriāla plātnes tipa konstrukcijas ar mākslīgi izveidotu bojājumu (atslāņošanās) galīgo elementu modelis datorprogrammā ANSYS. Veikti modeļa konverģences pētījumi, veikta aprēķinu rezultātu analīze, un attiecīgi koriģēts modelis.
• Mācību mobilitāte (1.-29. augusts) uz Košalinas Tehnoloģiju universitāti, lai iepazītos ar mākslīgā intelekta metožu, mākslīgo neironu tīklu un optimizācijas metožu pielietošanai konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtēšanas sistēmu izstrādē.
• Publicēts zinātnisks raksts: Katunin, A., Ručevskis, S. Assessment of internal damage in sandwich structures by post-processing of mode shapes using curvelet transformē (2021) Materials, 14 (16), art. no. 4517, DOI: 10.3390/ma14164517
• 30. augusts-1. septembris virtuāla piedalīšanās starptautiskā konferencē “International Conference on Structural Integrity 2021”  ar referātiem “Effectiveness of damage identification in composite plates using damage indices based on smoothing polynomials and curvelet transform: A comparative study” un “Prospects of Structural Damage Identification Using Modal Analysis and Anomaly Detection”Uzsākts Udemy inc rīkots attālinātais lekciju kurss “Machine Learning for Data Science using MATLAB”

Informācija atjaunota 27.09.2021.

Rezultāti:

• Sākts darbs pie mašīnmācīšanās algoritmu  (Decision Trees, K-Nearest Neighbours, Support Vector Machines, Linear Discrimant, u.c.) trenēšanas, izmantojot kompozītmateriāla plātnes tipa konstrukcijas galīgo elementu aprēķinus. Kompozītmateriāla plātnes modelis kalibrēts, izmantojot projekta aktivitātē 2.2. “Skaitliskā modeļa kalibrēšanas metodes izstrāde” izstrādāto metodi.
• Sagatavots abstrakts “Finite Element modelling and simulation of Macro Fiber Composite actuated laminated plates with application to Structural Health Monitoring” dalībai starptautiskā konferencē “Materials, Methods & Technologies 2022”.

Informācija atjaunota 27.01.2022.

Rezultāti:

• Turpināts darbs pie mašīnmācīšanās algoritmu  (Decision Trees, K-Nearest Neighbours, Support Vector Machines, Linear Discrimant, u.c.) trenēšanas, izmantojot kompozītmateriāla plātnes tipa konstrukcijas galīgo elementu aprēķinus. Veikta mašīnmācīšanās algoritmu bojājuma lokalizācijas veiktspējas analīze, novērtēta to ietekme uz kompozītmateriāla plātnēs dinamiskajiem raksturlielumiem.
• 26.-27.maijs dalība starptautiskā konferencē “21st International Scientific Conference Engineering for Rural Development” ar referātu “Sensitivity of non-destructive technique for determination of material properties in reinforced laminated composite plate based on vibration response”.
• Mācību mobilitāte (24.-30. aprīlis) uz Silēzijas Tehnisko universitāti, Polija.

Informācija atjaunota 27.05. 2022.

Publicēti zinātniskie raksti:

• Katunin, A., Rucevskis, S. Effectiveness of damage identification in composite plates using damage indices based on smoothing polynomials and curvelet transform: A comparative study (2021) Procedia Structural Integrity, 37 (C), pp. 292-298. DOI: 10.1016/j.prostr.2022.01.087
• Mironovs, D., Rucevskis, S., Dzelzitis, K. Prospects of structural damage identification using modal analysis and anomaly detection (2021) Procedia Structural Integrity, 37 (C), pp. 410-416. DOI: 10.1016/j.prostr.2022.01.103
• Ručevskis, S.; Rogala, T.; Katunin, A. Optimal Sensor Placement for Modal-Based Health Monitoring of a Composite Structure. Sensors 2022, 22, 3867. DOI: 10.3390/s22103867
• Kovalovs A., Ručevskis S., Dzelzitis K., Chate A. Sensitivity of non-destructive technique for determination of material properties in reinforced laminated composite plate based on vibration response. Engineering for Rural Development, 2022, DOI: 10.22616/ERDev.2022.21.TF193.

Informācija atjaunota 27.05. 2022.

Rezultāti:

• Turpināti eksperimentālie dinamisko deformāciju mērījumi kompozītmateriāla plātnes, izmantojot iestrādātos deformāciju sensorus. Izgatavotas kompozītmateriāla plātnes ar mākslīgi izveidotu atslāņošanās bojājumu. Veikta bojājumu verifikācija, izmantojot ultraskaņas testēšanas metodi.
• 19.-22.08.2022. piedalīšanās starptautiskā konferencē “Materials, Methods & Technologies 2022” ar referātu “Finite Element modelling and simulation of Macro Fiber Composite actuated laminated plates with application to Structural Health Monitoring”
• 28.-30.09.2022. - piedalīšanās starptautiskā konferencē “5th International Conference on Innovative Materials,Structures and Technologies” ar referātu “OPTIMAL SENSOR PLACEMENT IN COMPOSITE CIRCULAR CYLINDRICAL SHELLS FOR STRUCTURAL HEALTH MONITORING”
• 30.09.2022. - konferences ietvaros organizēts tematisks seminārs par konstrukciju tehniskā stāvokļa uzraudzību (“Workshop on Structural Health Monitoring”, kura laikā konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma aktualitātēm, izstrādātajām metodēm, iegūtajiem rezultātiem. Semināra ietvaros dalībniekiem veikti arī praktiskie demonstrējumi institūta laboratorijā.
• 30.09.2022. – piedalīšanās RTU rīkotajā Zinātnieku Naktīs Būvniecības inženierzinātņu fakultātes telpās, kur interesentiem bija iespēja iepazīties ar pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma mērķiem un zinātniskajām aktivitātēm, kā arī izmēģināt spēkus torņu būvēšanas sacensībās, tādejādi interaktīvā veidā iepazīstoties ar svārstību ietekmi uz konstrukciju tehnisko stāvokli.
• Dalība semināros un kvalifikācijas celšanas kursos: Sekmīgi pabeigts 16 nedēļu 4 KP kurss “English Language Courses for RTU Staff (Advanced)”

Informācija atjaunota 27.09.2022.

Rezultāti:         

• Izstrādāti 5 mašīnmācīšanās klasifikācijas algoritmi bojājuma noteikšanai un lokalizācijai kompozītmateriāla plātnēs, izmantojot eksperimentāli iegūtos dinamisko deformāciju mērījumus. Veikta klasifikācijas algoritmu parametriskā optimizācija, iegūts mašīnmācīšanās algoritmu bojājuma noteikšanas veiktspējas salīdzinājums kompozītmateriāla plātnēs ar dažāda tipa bojājumiem.
• Dalība COST Akcijas: CA21155 - Advanced Composites under HIgh STRAin raTEs loading: a route to certification-by-analysis (HISTRATE) Vadības komitejes sēdē Briselē.
• Sagatavots nodevums 3.2. “Report on the application of the developed structural health evaluation method”.
• Mācību mobilitāte (23.-28. janvāris) uz Silēzijas Tehnisko universitāti. Mobilitātes laikā pabeigts darbs pie kopīgā pētījuma, kā arī sagatavots kopīgs zinātnisks raksts “Monitoring of Damage in Composite Structures using Optimized Sensor Network: A Data-Driven Experimental Approach” publicēšanai žurnālā Sensors.
• Publicēti zinātniskie raksti: (1) Rucevskis S., Kovalovs A., Chate A. Optimal Sensor Placement in Composite Circular Cylindrical Shells for Structural Health Monitoring, 2023 J. Phys.: Conf. Ser. 2423 012021 DOI 10.1088/1742-6596/2423/1/012021 (2) Ručevskis, S.; Rogala, T.; Katunin, A. Monitoring of Damage in Composite Structures Using an Optimized Sensor Network: A Data-Driven Experimental Approach. Sensors 2023, 23, 2290. https://doi.org/10.3390/s23042290

Informācija atjaunota 31.01.2023.

Projekta nosaukums: «Latentā siltuma uzkrājējs stabilai dzesēšanas sistēmas darbība»

Projekta nosaukums angļu valodā: Latent heat storage for sustainable cooling

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Lana Migla

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Anatolijs Borodiņecs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/661

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/317

Projekta īstenošanas vieta: BIF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)

Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir saules dzesēšanas sistēmas (SDS) efektivitātes paaugstināšana, pielietojot latentā siltuma uzkrāšanas viedās tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas izstrādes rezultātā laboratorijas apstākļos tiks izgatavota pilotiekārta (uz esošas iekārtas bāzes), kurai būs pilnveidots konstrukcijas risinājums, pielietojot inovatīvas tehnoloģijas - fāzes maiņas materiālus latentā siltuma uzglabāšanai. SDS validācijai tiks izstrādāts dinamiskais modelis, izmantojot simulācijas programmu TRNSYS. Tehnoloģijas gatavības līmenis TRL-3.Uzlabotā, efektīvā SDS risinās saules enerģijas nevienmērības/nepastāvības problēmu un samazinās fosilo energoresursu (tajā skaitā elektrības) patēriņu, sekojoši samazinot to kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. 

Plānotie galvenie rezultāti: 
Projekta ietvaros plānoti mobilitātes pasākumi pie partneriem 2 reizes (kopā vismaz 2 mēneši) , piedalīšanās 4 starptautiskās konferencēs, 4 zinātnisko rakstu publicēšana un viena Latvijas patenta saņemšana. 

Atslēgas vārdi: saules enerģija, saules dzesēšana, fāzmaiņas materiāli, latentā siltuma uzkrājējs.

Rezultāti:

• Kompetenču pilnveides plāna ietvaros apmeklētas moduļu mācības RTU MBA “Project Design and development”.
• Apskatīti un analizēti publicētie pētījumi par dažādiem FMM, lai sagatavotu pārskatu kā visaptverošu novērtējumu par piemērotu FMM atlasi.
• Darbs pie publikācijas sagatavošanas starptautiski zinātniskajai konferencei ICREE 2021 .

Informācija atjaunota: 30.06.2021.

• Turpinās darbs pie pētījumiem par dažādiem FMM, lai sagatavotu pārskatu kā visaptverošu novērtējumu par piemērotu FMM atlasi.
• Apskatīt dažādi konstruktīvie risinājumi fāzmaiņas materiālu izmantošanai siltumenerģijas akumulācijai.
• Veikta dažādu simulācijas optimizāciju programmu multikritēriju analīze.
• Dalība informatīvajā tiešsaistes seminārā "Zinātniskās publikācijas rakstīšanas process un bibliometrija", 06.05.2021.
• Dalība RTU organizētā BDAT Power BI Webinar 21. 06.2021.
• Dalība tiešsaistes praktiskā apmācībā 24. 08.2021 .kā tiešsaistē izmantot EBSCO e-grāmatas.
• Ziņošana 26. 08.2021. BIF SGŪTi Struktūrvienības sēdē par projekta progresu un sasniegtajiem rezultātiem.

Informācija atjaunota: 15.09.2021.

• Apskatīti un analizēti publicētie pētījumi par dažādiem FMM, lai sagatavotu pārskatu kā visaptverošu novērtējumu par piemērotu FMM atlasi.
• Apskatīti dažādi konstruktīvie risinājumi fāzmaiņas materiālu izmantošanai siltumenerģijas akumulācijai.
• Veikta mobilitātes aktivitāte pie sadarbības augstskolas Hellenic Mediterranean University, Grieķija 13.10.-20.10.2021.
• Iesniegts raksts “A review for Phase Change Materials in Solar Cooling systems” starptautiskā zinātniskās konferences ICREE 2021 (ICPSE 2021 ietvaros)  rakstu krājumā, kas tiks citēts Scopus datubāzē.
• Dalība tiešsaistes ICREE 2021 zinātniskajā konferencē 23.10.2021.
• Dalība Rīgas Tehniskās universitātes 62. starptautiskā zinātniskā konferencē 29.10.2021.

Kompetences celšanas aktivitātes:

• Dalība informatīvajā tiešsaistes seminārā "COMSOL Multiphysics", 15. 09.2021.
• Dalība starptautiskās konferences “5th International Conference on Renewable Energy and Environment (ICREE 2021)” tehniskajā komitejā, 21.23.10.2021.
• Dalību tiešsaistes seminārā “Simulating Heat Exchangers with COMSOL Multiphysics”, 07.10.2021.

Informācija atjaunota: 15.11.2021. 

• Dažādu simulācijas optimizāciju programmu multikritēriju analīze.
• Darbs pie Mock up modeļa izstrādes - konstruktīvo risinājumu plāna sastādīšana.
• Iesniegta publikācija “Optimization Model of Solar Cooling System with Latent Heat Storage”, Central Europe towards Sustainable Building 2022 Prague (CESB22) konferencei.
• Kompetences celšanas aktivitātes:
  • Dalību seminārā “Komandas vadības prasmes, plānošana” 22.11.2021. un 25.11.2021.
  • Dalība tiešsaistes seminārā - COMSOL Multiphysics Open Training 9.12.2021.

Informācija atjaunota: 14.01.2022.

• Veikts darbs ar zinātnisko literatūru. Apskatīti un analizēti publicētie pētījumi par dažādiem FMM, lai sagatavotu pārskatu kā visaptverošu novērtējumu par piemērotu FMM atlasi.
• Veikts darbs pie Mock up modeļa izstrādes - konstruktīvo risinājumu plāna sastādīšana.
• Izstrādāts pirmais robustais prototips, veikts PCM materiāla kušanas un sacietēšanas tests.
• Abstrakta sagatavošana "Performance improvement of solar thermal cooling systems integrated with encapsulated PCM" iesniegšanai ICSTESHCS 2022: 16. International Conference on Solar Thermal Energy, Solar Heating and Cooling Systems.
• Publikācijas “Optimization Model of Solar Cooling System with Latent Heat Storage”, Central Europe towards Sustainable Building 2022 Prague (CESB22) konferencei precizēšana atbilstoši recenzentu norādījumiem.

Kompetences pilnveides pasākumi:

• 27.01.2022. Dalība tiešsaistes seminārā - COMSOL Multiphysics Open Training plkst. 14:00 -15:00.
• 14.03.2022 Jauniešu psiholoģija. Mūsdienu jaunietis un darbs ar viņu, 7 (stundas);
• 11.03.2022 Saskarsmes kultūra un kompetences darbā ar studentiem, 7 (stundas).

Publicitātes pasākumi:

• 21.03.2022. Uzstāšanās Vebinārā “Privātmāju energoefektivitāte. Atjaunojamie energoresursi” organizēja Ekonomikas ministrija informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk un konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā ietvaros ar ziņojumu "Granulu katlu izvēle un efektīva ekspluatācija".
• 03.03.2022. Uzstāšanās Vebinārā "Valsts atbalsts īres un vēsturisko namu", ko organizēja Ekonomikas ministrija informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk ietvaros ar ziņojumu "Siltumapgādes sistēmu veidi daudzdzīvokļu ēkā".

Informācija atjaunota: 14.04.2022.

• Veikts darbs pie Mock up modeļa izstrādes - konstruktīvo risinājumu plāna sastādīšana.
• Noris darbs pie sistēmas modeļa TRNSYS vidē, lai to varētu pilnveidot un validēt sistēmu.
• Noris darbs pie pilotiekārtas izstrādes, kas tiks eksperimentāli pārbaudīta RTU laboratorijas apstākļos, tiks veikta sistēmas analīze un noskaidroti inovatīvā tehnoloģiskā risinājuma ieguvumi.
• Darbs pie prezentācijas sagatavošanas “Optimization Model of Solar Cooling System with Latent Heat Storage”  konferencei Central Europe towards Sustainable Building 2022 Prague (CESB22), kas norisināsies no 4.-6. jūlijam.

Informācija atjaunota: 15.06.2022.

• Simulācijas rezultātu apkopošana un darbs pie pilnas publikācijas “Performance Improvement of Solar Thermal Cooling Systems Integrated with Encapsulated PCM Cylinder Modules”.
• Dalība zinātniskajā konferencē Central Europe towards Sustainable Building 2022 (CESB22), kas norisinājās Prāgā, Čehijā no 4.-6. jūlijam ar prezentāciju “Optimization Model of Solar Cooling System with Latent Heat Storage”.
• Mobilitāte uz Francijas augstskolu Université Savoie Mont Blanc un  LabOratoire proCédés energIe bâtimEnt (LOCIE) Laboratoriju zinātnes centru Šamberī, Francija no 14.07.-23.07. Mobilitātes ietvaros 15.07.2022. tika apmeklēta siltuma akumulācijas tvertņu ražotne “M&M Solar Boiler S.R.L.”, Verona, Itālijā.
• Kompetences pilnveides aktivitātes:
  • Dalība tiešsaistes semināram „Grafiku un ilustrāciju veidošana publikācijām, pētījumu projektiem un prezentācijām” 31. maijā pl. 15.00-16.30.
  • Dalība tiešsaistes semināram „Ietekmīgu zinātnisko publikāciju rakstīšana” 13. maijā pl. 15.00-16.30 .
  • Pabeigts angļu valodas apmācības kurss (kursa ilgums 64 akadēmiskās stundas).

Informācija atjaunota: 15.08.2022.

• Norit darbs pie pilotiekārtas izstrādes, kas tika eksperimentāli pārbaudīta RTU laboratorijas apstākļos,  veikta sistēmas analīze un noskaidroti inovatīvā tehnoloģiskā risinājuma ieguvumi.
• Mobilitātes brauciens pie sadarbības partnera augstskolas Vidusjūras univeristāti (Grieķija 25.09.-1.10.2022.)
• Mobilitātes ietvaros tika ņemta dalība "International Week in Digital and Soft Skills Development darbnīcā.
• Dalība "International Conference on Innovative Materials, Structures and Technologies" (Rīga, 28.09-30.09.) ar posteri "Latent heat storage for sustainable solar cooling".

Informācija atjaunota: 14.10.2022.

• Noris darbs pie sistēmas modeļa TRNSYS vidē, lai to varētu pilnveidot un validēt atbilstoši pilotiekārtas darbībai. Validētajā modelī veikta dažādu parametru izmaiņu ietekmes noteikšana uz gala rezultātiem, mērījumu kļūdas noteikšana.
• 21.10. dalība LSGŪTIS seminārā (RTU 63. starptautiskā zinātniskās konferences ietvaros) “Ēku un to inženiersistēmu energoefektivitāte” ar prezentāciju “Inovatīvi siltuma akumulācijas risinājumi”.
• Noris darbs pie Mock-up pilotiekārtas darbības parametru iestatīšanas un datu vākšanas algoritmiem. Darbības testēšana, datu apkopošana, rezultātu grafiskā attēlošana.
• Darbs pie publikācijas: "Performance improvement of solar thermal cooling systems integrated with encapsulated PCM cylinder modules" iesniegšanai zinātniskajā žurnālā.
• Dalība kompetences pilnveides apmācībās “Digitālās multimediju prasmes, digitālā ētika”. 24. un 26. oktobrī,  2. un 7. novembrī.
• Darbs pie publikācijas “Performance Improvement of Solar Thermal Cooling Systems Integrated with Encapsulated PCM Cylinder Modules”.

Informācija atjaunota: 15.12.2022.

• Tiek turpināts darbs pie pilotiekārtas pilnveidošanas, kas tika eksperimentāli pārbaudīta RTU laboratorijas apstākļos,  veikta sistēmas analīze un noskaidroti inovatīvā tehnoloģiskā risinājuma ieguvumi.
• Darbs pie TRNSYS modeļa simulācijas datu analīzes un grafiskās vizualizācija.
• Dalība RTU metodiskā konferencē “Studiju satura pielāgošana nenoteiktības situācijai” 02.12.2022.

Informācija atjaunota: 15.02.2023.

• Sagatavots raksts par projekta rezultātiem izdevumam "Būvinženieris".
• Tiek gatavots patenta pieteikums.
• Norit darbs pie publikācijas: "Performance improvement of solar thermal cooling systems integrated with encapsulated PCM cylinder modules" iesniegšanai zinātniskajā žurnālā.
• Iesniegta publikācija "An experimental investigation of latent heat storage for solar cooling systems using paraffin wax" zinātniskajai konferencei RIS2023.
• Dalība klātienes apmācībās “Zinātniskās karjeras attīstība “Apvārsnis Eiropa” projektos” 23.-24.03.2023.

Informācija atjaunota: 14.04.2023. 

Projekta nosaukums: «Vairākmērogu nelineārā viskoelastīga un viskoplastiska materiāla modeļa implementācija galīgo elementu metodē»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Implementation of Multiscale Nonlinear viscoelastic and viscoplastic material model in Finite Element Method»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līva Pupure

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Leonīds Pakrastiņš

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/646

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/305

Projekta īstenošanas vieta: BIF Būvniecības un rekonstrukcijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)

Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir vairākmēroga nelineāru viskoelastīga un viskoplastiska materiāla modeļa implementēšana galīgo elementu metodē (GEM). Implementētais modelis dotu iespēju attīstīties tādām nozarēm, kā piemēram biokompozīti, augstas temperatūras kompozīti, materiālu cietēšana un rukums, tādējādi radot iespēju daudz efektīvāk izmantot advancētos materiālus un samazināt ražošanas izmaksas, samazināt oglekļa izmešus un izmantot videi draudzīgākus materiālus. Projekta zinātniskais mērķis iekļaujas Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3), kura ir izvirzīts mērķis palielināt inovācijas kapacitāti, veidot inovāciju sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. RIS3 stratēģijas pamatmērķis ir ekonomiska transformācija uz augstu pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam ir arī uzsvērts, ka valsts budžeta līdzekļiem īstenotās programmas un projekti ir jāfokusē prioritārajos virzienos, no kuriem viens ir “Inovatīvie un uzlabotie materiāli un viedās tehnoloģijas – daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti”, kas tieši atbilst piedāvātā projekta zinātniskajai tēmai. Projekta galvenais mērķis ir izveidot jaunu rīku, kas palīdzētu šīs nelinearitātes raksturošanā.

Plānotie galvenie rezultāti: 
Gala rezultāta tiks izstrādās komercializējams produkts ar tehniskās gatavība pakāpi 6. No projekta ietvaros iegūtajiem rezultātiem tiks izstrādātas 2 pilnas zinātniskās publikācijas, 2 konferences publikācijas, 3 konferences prezentācijas un tiks izstrādāts un iesniegts 1 Latvijas vai starptautiskais projekta pieteikums, turpinot dziļāku laika atkarīgo īpašību pētīšanu.

Atslēgas vārdi: Inženierzinātne un tehnoloģija, Mehānika, nelineārās materiāla īpašības, Galīgo Elementu modelēšana, Kompozītmateriāli

Rezultāti:

• Veikta nelineārā modeļa izstrāde.
• Izgatavotas eksperimentālo stiepes paraugu formas.
• Iesniegts nodevums D2.1 Manufacturing of specimen.

Informācija atjaunota: 30.06.2021.

• Tiek strādāts pie materiāla modeļa izveides un eksperimentālās metodoloģijas izstrādes.
• Tiek pētīti iespējamie implementēšanas veidi.
• No 17. maija līdz 21. maijam notiek virtuālā mobilitāte ar Profesoru Rui Miranda Guedes no Porto Universitātes.
• No 23. augusta līdz 28. augustam notika virtuāla mobilitāte ar Profesoru Albertu Turonu no Žironas Universitātes.
• Tiek strādāts pie jauna projekta iesnieguma Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta konkursam.

Informācija atjaunota: 15.09.2021. 

• Dalība ar prezentāciju internacionālajā konferencē World symposium on Mechanics - Materials Science and Engineering (WMMES 2021) Čehija, Prāga 09.-11.09.2021.
• Publicēts raksts Pupure, L., Pakrastiņš, L., Vārna, J. Challenges in Developing of 3D Nonlinear Viscoelastic Models.IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2021, Vol.1190. Article number 012005. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. Pieejams: doi:10.1088/1757-899X/1190/1/012005
• Dalība ar prezentāciju un abstraktu RTU Zinātniskajā konferencē (29.10.2021.)
• Tiek veikta aktīva paraugu izgatavošana.
• Norit darbs  pie eksperimentālā set-up uzstādīšanas.
• Tiek gatavots abstrakts ECCM konferencei.

Informācija atjaunota: 15.11.2021. 

• Tiek veikts spiedes paraugu atveidņošana process, kā arī stiepes paraugu izgatavošanas process.
• Tiek turpināts darbs pie implementācijas metodikām.
• Tiek pētīti eksistējošie materiāla modeļi komerciālajā datorprogrammā ANSYS, kurus būtu iespējams adaptēt projekta ietvaros izstrādātajam modelim.
• Tiek veikti statiskie spiedes testi un ilglaicīgie šļūdes testi.
• Tiek iesniegts abstrakts ECCM konferencei.

Informācija atjaunota: 14.01.2022.

• Paraugu izgatavošana, raksta veidošana, modelēšana.
• Sākotnējais materiāla modelis ir izstrādāts – tiek strādāts pie inkrementālajām materiāla modeļa formām.
• Turpinās darbs pie labākās implementācijas metodes atrašanas.
• Notiek aktīva eksperimentālā testēšana.
• Darbā gaitā notika zināšanu pārnese un pēcdoktorantūras projekta  un darba tēmas aktualizēšana studentu vidē.
• Tiek gatavots un iesniegts Twinning projekta pieteikums.
• Tiek gatavots un iesniegts Inteereg Baltic Sea region projekta pieteikums
• Iesniegts nodevums D 3.1 (“Iekšējā atskaite par implementācijas procesa progresu”).
• Veikts mobilitātes komandējums uz Luleo, Zviedriju (Luleo Tehnisko Universitāti un Rise-SICOMP).

Informācija atjaunota: 14.04.2022.

• Eksperimentu veikšana, modelēšana.
• Strukturēti  un  detalizēti tiek analizēti viscoplasticitātes dati.
• Iesniegts raksts (nodevums D4.2) publicēšanai Liva Pupure, Janis Varnaa, Rihards Gailitis, Zainab Al-Maqdasi, Leonids Pakrastins "DEVELOPMENT OF METHODOLOGY FOR EXPERIMENTAL PARAMETER IDENTIFICATION FOR INELASTIC 3D MATERIAL MODEL".
• Veikts mobilitātes komandējums uz Luleo, Zviedriju (Luleo Tehnisko Universitāti un Rise-SICOMP) 08.-14.06.2022.

Informācija atjaunota: 15.06.2022.

• Implementācijas procesa izpēte.
• Tiek studēts FEM modeļu implementācijas metodes.
• Dalība konferencē ECCM (The 20th European Conference on Composite Materials) Šveice 26.-30.06.2022. Tiek sniegta prezentācijas par eksperimentālās metodoloģiju parametru noteikšanai nelineārajam materiāla modelim, kas izstrādāts pēcdoktorantūras projekta gaitā.

Informācija atjaunota: 15.08.2022.

• Tiek pabeigta inkrementālā modeļa izstrāde un ir sasniegts mērķis M3.1 – ir nodefinēts materiāl modelis un tam nepieciešamie parametri.
• Darbs pie eksperimetālo datu apstrādes un rakstu plānošanas (viskoplasticitāte ir daļēji apstrādāta un tiek veidoti raksti).
• Darbs pie raksta “Time-dependent properties of high-density polyethylene with wood/graphene nanoplatelets reinforcement” kopā ar Luela Tehnsiko Universitāti.
• Eksperimentālo datu apstrāde – viskoplastiskuma analīze.
• Projekta pieteikuma veidošana Latvijas Zinātnes Padomes “Fundamentālās un Lietišķo pētījumu pieteikumu“ uzsaukumam.
• Uzstāšanās 5. Internacionālajā konferencē “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST2022, 29.-30. septembris 2022, Rīgā, Latvija) ar prezentāciju “Experimental parameter identification for inelastic 3D material model”.
• Dalība Zinātnieku nakts pasākumā (30.09.2022.)
• Konferences "Construction Goes Circular" un Peikko rūpnīcas  apmeklējums (Somija 11,-13.10.2022.
• Sagatavots un iesniegts raksts “Time-dependent Properties of High-density Polyethylene with Wood/Graphene Nanoplatelets Reinforcement” publicēšanai žurnālā Polymer Composites

Informācija atjaunota: 14.10.2022.

• Eksperimentālo datu apstrāde.
• Veikta viskoplasticitātes analīze.
• Dalība vadošo partneru seminārā Interreg Baltic Sea Region small project "GlassCircle" (Vācija 18.-20.10.2022.)
• Mobilitātes vizīte  Univeristat de Girona (Spānija 24.10.-06.11.2022.)
• Raksta “Effect of material state and temperature on nonlinear viscoleastic response: 3D consitutive modela nd incrementa; formulation for numerical analysis” formatēšana un iesniegšana žurnālā “Mechanics of Composite Materials”.
• Mobilitātes vizītes laikā sniegts seminārs par pēcdoktorantūras projektu  un tā rezultātiem (Spānija 28.10.2022.)
• ICCM konferences abstrakta iesniegšana.

Informācija atjaunota: 15.12.2022.

• Tiek turpināta eksperimentālo datu analīze.
• Tiek veidots raksts par viskoplastiskumu kopā ar Gironas Universitāti, veikta viskoplasticitātes modelēšana. Noris komunikācija un diskusijas ar Gironas Universitātes pārstāvjiem par modeļa implementēšanas procedūru.
• Abstrakta veidošana un iesniegšana LU konferencei.
• Abstrakta veidošana un iesniegšana Comptest konferencei.

Informācija atjaunota: 15.02.2023.

• Aktīvs darbs pie modeļa implementācijas. Tiek analizēts kā modeli ir iespējams ieviest gan ABAQUS, gan ANSYS programmatūrā. Tiek pētītas katras programmas īpatnības un subroutine nepieciešamie skaidrojumi.
• Tiek veikta implementētā modeļa vienkāršotā validācija un meklētas kļūdas implementētajā kodā.
• Prezentācijas izgatavošana un uzstāšanās Latvijas Universitātes rīkotajā 81. Internacionālajā zinātniskajā konferencē, sekcijā "Advanced Composites and Applications" (16.02.2023.)
• Mobilitāte uz Lulea Tehnsiko Universitāti (6.-10.03.2023.).
• Tiek gatavots raksts ICCM konferencei (apstrādāti viscoelastības dati).

Informācija atjaunota 14.04.2023.

Projekta nosaukums: «Bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma palielināšanas metožu izstrāde intelektuālās un adaptīvās vadības sistēmās»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Development and estimation of wireless sensor network life expectancy increasing methods in intelligent and adaptive control systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksejs Jurenoks

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jānis Grundspeņķis

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/043

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/227

Projekta īstenošanas vieta: Programmatūras inženierijas katedra

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt un izpētīt bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modeli un metodes, kas ļaus palielināt kopējo bezvadu sensoru tīkla dzīves ilgumu un līdzsvarot atlikušo enerģiju tīkla mezglos. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi uzdevumi:

(1) Izanalizēt esošās bezvadu tīkla dzīves ilguma palielināšanas metodes;

(2) Izstrādāt sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modeli;

(3) Izstrādāt bezvadu sensoru tīkla darbības vadības metodes, kas ļaus līdzsvarot atlikušo enerģiju tīkla mezglos un palielināt kopējo BST dzīves ilgumu;

(4) Veikt izstrādātā modeļa eksperimentālo aprobāciju reālās bezvadu sensoru tīklu sistēmās;

(5) Veikt izstrādāto metožu validāciju, izmantojot imitācijas modelēšanas rīku.

Projekta realizācijas laikā tiek plānotas 8 mobilitātes vizītes uz pētniecības iestādēm izstrādāto metožu un prototipa validācijai, kā arī zinātnisko rakstu, semināru un sabiedrības informēšanas pasākumu sagatavošanai. Projekta laikā tiks veikti eksperimenti, aprobējot izstrādātās bezvadu sensoru tīkla pārkonfigurēšanas metodes divos uzņēmumos - (apkures sistēmu automatizācijai Grandeg un Moderator tipa apkures katliem) un celtniecības tehnikas darbības stāvokļa uzraudzībai, izmantojot SIA "ARSAVA" esošo mobilo pacēlājtehniku (autoceltņi, auto pacēlāji u.c.) procesu uzskaites sistēmas. Izstrādāto procesu uzraudzībai un simulācijai, izmantojot modelēšanas metodes projekta laikā tiks izstrādāts eksperimentāls programmatūras prototips bezvadu sensoru tīkla pārkonfigurēšanas metožu vadībai tīklā. Projektā iegūtie rezultāti tiks atspoguļoti 8 publikācijās (publikācijas un konferenču raksti) un prezentēti starptautiskās konferencēs.

Projekta plānotie rezultāti: izstrādāts bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modelis, kas ļauj noteikt tīkla atteikuma laiku, ieskaitot tīkla atjaunošanas spējas; izstrādātas bezvadu sensora moduļa datu plūsmas vadības metodes; izstrādāts eksperimentālais bezvadu sensoru tīkla mezgla prototips.

Atslēgas vārdi: bezvadu sensoru tīkli, dzīves ilgums, viedā māja, vadības sistēmas

Rezultāti:

• Projekta 1. aktivitātes ietvaros ir izstrādāts sensoru tīkla modelis, kas ļauj novērtēt tīkla dzīves ilgumu, izmantojot apskatāmu tīkla uzbūves topoloģiju un mezglu tehniskās īpašības. Detalizēti aprakstīta galvenā modeļa parametru aprēķina metode. Ir novērtēts atsevišķo tīkla mezglu dzīves ilgums, izmantojot bezvadu sensoru tīkla mezglu tehniskās vērtības.
• Ir izanalizētas bezvadu sensoru tīkla galveno mezglu dzīves cikla aprēķina metodes un piedāvāts bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modelis, ņemot vērā tīkla elementa darbības rādiusu un pārsūtamās informācijas noslodzi. Praktiski ir apskatīts atsevišķo mezglu patērētās enerģijas aprēķinu piemērs, izmantojot piedāvāto dzīves ilguma novērtēšanas modeli.
• Projekta īstenošanas laikā noslēdzot pirmo aktivitāti tika izveidota kontaktu grupa kas apvieno zinātnisko sektoru, biznesa partnerus un ražotājus. Izveidotā kontaktu grupa apvieno 7 zinātniskas institūcijas, 3 tehnoloģiju ražotājus un 3 tehnoloģiju lietotājus (sīkāk http://pik.rtu.lv/web/projekti/postdoc.php).
• Rezultātu vadības moduļa programmatūras prototipa izstrāde un intelektuālo aģentu ieviešanas metodes apskats. Bezvadu sensora tīkla komponenšu izkārtojuma metodes aprobācija un optimāla izkārtojuma noteikšana izmantojot projekta laikā apskatītas metodoloģijas. Praktiskā eksperimenta sagatavošana izmantojot PLUM automatizācijas sistēmas vadības moduļus un ZigBee komunikācijas platformu.
• Bezvada sensora tikla parametru validācija izmantojot apkures vadības sistēmu kurā darbojas vairāki izpildu mehānismi. Izstrādāta individuālo dinamisko bezvadu sensora tīkla komponenšu noteikšanas metode. Izstrādāts produkta prototips, kas var būt autonomi integrēts esošajā WSN tīkla vadības modulī nemainot tīkla tehniskos parametrus.
• Bezvadu sensora tikla dzīves ilguma novērtēšanas modeļa aprobācija esošās Bezvadu sensora tīkla datu uzskaites sistēmās.
• Bezvada sensora tīkla simulācijas programmatūras prototipa izstrāde pamatojoties uz pētījuma rezultāta iegūtiem datiem.
• Bezvada sensora tīkla monitorēšanas sistēmas integrācija saules paneļu leņķa noteikšanai 5Kw saules paneļu elektrostacijā Latvijā.
• Izstrādāts bezvadu sensoru tīkla iegūto datu plūsmas apkopojums.
• Izstrādāta prototipa integrācija 10kw saules paneļu elektroenerģijas ražošanas stacijā reālā laikā informācijas saņemšanai.
• Izmantojot Liepājas ostas esošo bezvadu sensora tīkla datu uzskaites sistēmu, sadarbībā ar Liepājas zinātnisko centru tika integrēts sensora tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modulis.
• Iesniegta projekta eksperimentālās daļas atskaite : “Bezvadu sensoru tīkla fiziskās struktūras tehnisko risinājumu pārskats” (ietver D3.2, D3.3, D3.4).
• Iesniegts nodevums D3.7 Wireless sensor network simulation and control application tool development (wireless sensor network management system prototype).
• Iesniegts nodevums D3.5 Experimentally test the impact of individual operating modes in the nodes on the overall life expectancy of the network.

Publikācijas:

• Jurenoks, A., Jurenoka, S., Use of Scan Statistics in Intelligent Heating Control Systems, International Journal of Energy and Environment, vol. 11, 2017 pp. 121-126, ISSN: 2308-1007
• A. Jurenoks, S. Jurenoka. Fuzzy Logic based heating systems operation scenario selection. 13th Iberian Conference on Information Systems and Technologies. CISTI2018. ISBN: 978-989-98434-8-6, DOI: 10.23919/CISTI.2018.8399276. SCOPUS.
• S. Jurenoka, S. Bobrovskis, A. Jurenoks. Using Fuzzy Logic For Behavior Scenario Selection In Moodle Systems. EDULEARN2018. ISBN. 978-84-09-02709-5.
• Svetlana Jurenoka, Aleksejs Jurenoks “Intelligent Self-Examination Scenario Selection Method in E-Learning Systems" , konferences "10th International Conference on Studies in Education, Business, Economics and Interdisciplinary Studies" (Malaizija, Kuala Lumpura, 23.07. – 25.07.2018.) rakstu krājumā.
• A.Jurenoks, S.Jurenoka "Modelling of Stability of Wireless Sensor Network Control Systems in case of uncertainty" CISTI2019 konferences rakstu krājumā, electronic ISBN: 978-9-8998-4349-3, DOI: 10.23919/CISTI.2019.8760810 Print on Demand(PoD) ISBN: 978-1-7281-1552-8
• Iesniegts raksts A. Jurenoks, I. Gorbans, F. Khafizov "Estimation of Wireless Sensor Network Life Expectancy Using Dynamic Coordinator Method" rakstu krājumā PDES2019 konferencei ( nodevums D.2.9).
• Publicēts zinātniskais raksts zinātnisko rakstu krājumā Applied Computer Systems (Web of Science) “Some Aspects of Good Practice for Safe Use of Wi-Fi, Based on Experiments and Standards”.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Sadarbības veicināšanas vizīte Southeast University un dalība starptautiskā zinātniskā konferencē 2nd International Conference on Integrated Circuits and Microsystems (ICICM 2017), Ķīna, Nanjing, 8.-14. novembris, 2017.
• Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē International Conference on Applied Mathematics and Computer Science (AMACS 2017), Itālija, Roma, 13.-17. decembris, 2017.
• Sadarbības veicināšanas vizīte Beijing University of Technology, Ķīna, Pekina, 21.-27. marts, 2018.
• Tīklošanās pasākums ar Ekstremaduras universitātes (University of Extremadura) pārstāvi un dalība ar referātu 13. Ibērijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju konferencē (13th Iberian Conference on Information Systems and Technologies (CISTI)) (14.06.2018.-18.06.2018., Kaseresa, Spānija)
• Dalība ar referātu starptautiskā konferencē “10th International Conference on Studies in Education, Business, Economics and Interdisciplinary Studies” (Malaizija, Kuala Lumpura, 23.07.–25.07.2018.)
• Tīklošanās pasākums ar Singapūras Nacionālās universitātes pārstāvjiem (20.07.-21.07.2018.).
• Dalība "ICICM18" konferencē un tīklošanās ar "Linearis Translation Ltd." kompānijas pārstāvjiem (23.11.2018.-28.11.2018.)
• Tikšanās ar Aristoteļa universitātes darbiniekiem, Saloniki, Grieķija (17.10.-21.10.2018.)
• Mobilitāte uz International Burch University of Sarajevo un University of Mostrat, tikšanās ar Informācijas tehnoloģijas departamenta pārstāvjiem (02.03.2019.-07.03.2019., Bosnija un Hercegovina).
• Mobilitāte uz Technical Military Academy of Bucharest un Transilvania University of Brasov, tikšanās ar studentiem un mācībspēkiem (13.03.2019.-17.03.2019., Rumānija).
• Dalība starptautiskā konferencē CISTI'2019 un zināšanu apmaiņa ar University of Extremadura Informācijas tehnoloģijas departamenta pāŗstāvjiem (18.-23.06.2019.).
• Mobilitāte un tīklošanās pasākums Malaizijā  (Malasian Institute of Information Technology, tikšanas ar tehnoloģiju ražotājiem un izstāžu hales apmeklējums Tonasco Malaysia Sdn kompānija, (04.-12.08.2019.).
• Dalība PDES2019 konferencē ar rakstu "Estimation of Wireless Sensor Network Life Expectancy Using DynamicCoordinator Method", (Slovākija 28.10.-01.11.2019.).
• Tikšanās ar Bufalo universitātes tehnoloģijas fakultātes akadēmisko personālu un pētniekiem, (ASV 27.11.-05.12.2019.).

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Projekta nosaukums: «Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Distributed merging of heterogeneous maps in multi-robot systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ilze Andersone

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Agris Ņikitenko

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/030

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/236

Projekta īstenošanas vieta: Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta mērķis ir izstrādāt izkliedētu karšu apvienošanas ietvaru heterogēnām daudzu robotu sistēmām, paplašinot iepriekš izstrādātu sistēmu heterogēnu robotu gadījumam. Mērķa sasniegšanai tiks veiktas sekojošas galvenās aktivitātes:

1. Heterogēnas daudzu robotu sistēmas izveide, kurā katrs robots ir spējīgs patstāvīgi sastādīt apkārtējās vides karti.

2. Heterogēnu karšu apvienošanas algoritma izveide un tā realizēšana paplašināta karšu apvienošanas ietvara programmatūras prototipā.

3. Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošanas ietvara realizācija un validācija daudzu robotu sistēmā.

Galvenā pētījuma projekta inovācija būs pilnībā izstrādāts un validēts karšu apvienošanas ietvars izkliedētām heterogēnām daudzu robotu sistēmām. Ietvars būs pielietojams dažāda tipa robotu karšu apvienošana izkliedētā veidā un atbalstīs gan homogēnu, gan heterogēnu karšu apvienošanas algoritmu izmantošanu, no kuriem vismaz viens algoritms tiks izstrādāts projekta ietvaros. Projekta rezultāts būs arī izstrādāta un turpmākiem pētījumiem un demonstrācijām izmantojama heterogēna daudzu robotu sistēma.

Atslēgas vārdi: Robotu karšu sastādīšana, Robotu karšu apvienošana, Heterogēnas robotu sistēmas, Daudzu robotu sistēmas

Rezultāti:

• Identificētas izstrādājamo robotu konfigurācijas un izstrādāti to projektējumi.
• Izanalizētas heterogēnu karšu sastādīšanas un apvienošanas metodes un sagatavots apskats.
• Projekta ietvaros izstrādājamās daudzu robotu sistēmas projektējuma izstrāde un specifisku robotu sensoru konfigurācijas un citas aparatūras izvēle. >Komponenšu iegādes iespēju, esošo resursu izmantošanas iespēju un aptuveno izmaksu analīze.
• Veikta algoritmu izpēte līniju un stūra punktu iezīmju izguvei no metriskām kartēm un analizētas esošās iespējas iezīmju karšu pārveidošanai metriskās aizņemtības režģu kartēs
• Izstrādāts neironu tīklos balstīts algoritms, kas ir paredzēts automātiskai aizņemtības režģu karšu precizitātes novērtēšanai
• Izveidots video materiāls par pēcdoktorantūras pētījuma projekta tēmu.
• Izveidoti heterogēnu karšu apvienošanas algoritmi - Milestone M3 atskaite “Heterogēni karšu apvienošanas algoritmi”(M3 atskaite).
• Izveidota un uzstādīta programmatūra TurtleBot robota karšu sastādīšanas sistēmas vajadzībām.
• Karšu apvienošanas metodes paplašināšana izkliedētu robotu gadījumam. >Algoritmu adaptācija, specifisku problēmu risināšana.
• Iesniegta atskaite “At least two robotic platforms prepared for implementation of map merging” (nodevums D2.1).
• Log failu nolasīšanas un apstrādes funkcionalitātes īstenošana.
• Karšu kvalitātes novērtēšanas īstenošana prototipā.
• Hjū spektra karšu apvienošanas metodes īstenošana, asimetriskas vairāklīmeņu karšu apvienošanas realizācija.
• Sagatavots un iesniegts nodevums D5.1 Implemented and validated heterogeneous map merging framework on robotic platforms

Publikācijas:

• Sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts “Heterogeneous Map Merging: State of the Art” A2IC 2018 konferencei Barselonā 21.-23.11.2018. (nodevums D1.1).
• Sagatavots un iesniegts raksts “QUALITY EVALUATION OF THE OCCUPANCY GRIDS WITHOUT GROUND TRUTH MAPS” konferences ICAART 2020 rakstu krājumam.
• Sagatavots un iesniegts raksts publicēšanai žurnālā "Robotics": I.Andersone "Asymmetric Fusion of Heterogeneous Occupancy Grid Maps".
• Sagatavots raksts iesniegšanai ICAART 2021 konferences rakstu krājumam I.Andersone “Distributed Framework for Reversible Merging of Heterogeneous Robot Maps”.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Uzstāšanās “Eiropas Zinātnieku nakts 2018” ietvaros ar populārzinātnisku prezentāciju “Heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās ”Ievadpētījuma rezultāti prezentēti “A2IC” konferencē Barselonā, Spānijā (21.-23.novembris, 2018), tēma “Heterogeneous map merging: State of the art”.
• Tīklošanās konferences “ICT 2018: Imagine Digital – Connect Europe” ietvaros (4.-6.decembris, 2018, Vīne, Austrija).
• Mobilitāte un tīklošanās ar AS CDP Technologies un Norvēģijas Zinātnes un Tehnoloģiju universitātes pārstāvjiem (5.-7. marts, Norvēģija, Olisunde un Tronheima).
• Dalība ICT 2019:Proposers` day  tīklošanās pasākuma ietvaros (Somija, Helsinki 18.-21.09.2019.).
• Konferences ICAART 2020 apmeklējums ar referātu “Quality evaluation of the Occupancy Grids without Ground Truth Maps” (Malta, Valleta 21.-24.02.2020.).
• Dalība tiešsaistes publiskā lekcijā/seminārā “Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās” (28.10.2020.)

Informācija atjaunota 02.11.2020.

Projekta nosaukums: «Notikumos sakņota datorredze lauksaimniecības robotiem un droniem»

 

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Event-Based Vision for Agricultural Robots and Drones»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andrejs Zujevs

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Agris Ņikitenko

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/334

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/77

 

Projekta īstenošanas vieta: Lietišķo datorsistēmu institūta Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra

 

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 28.02.2022

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums:
Notikumos sakņotas kameras (event-based, no angļu val.), ko sauc arī par “silīciju tīklenēm” ir alternatīvas, lai pārvarētu ierobežojumus standarta kamerām. Notikumos sakņotas kameras imitē acs tīklenes darbības principu. Tā vietā lai pārraidītu visus pikseļus no attēla sensora, tiek pārraidīti tikai tie pikseļi (notikumi), kuru spilgtums mainījies par noteiktu spilgtuma sliekšņa vērtību, pieaugot pozitīvi vai negatīvi. Notikumu sakņotas kameras ir energoefektīvas, ātras (katrs pikselis tiek zīmogots ar mikro sekundes izšķirtspēju un asinhroni pārraidīts tālākai datu apstrādei), nodrošina lielu dinamisko diapazonu 140 dB (salīdzinājuma ar standarta kamerām - 60 dB).Notikumos sakņotām kamerām ir milzīgs potenciāls to pielietošanai lauksaimniecības robotos un dronos, kur viens no būtiskajiem tehnoloģiskiem ierobežojumiem ir spēja sevi lokalizēt ārējā vidē. Tam tiek izmantoti dažāda tipa sensori, t.sk. arī standarta kameras, tomēr to precizitātē un sensoru datu apstrādes laiks un nepieciešama skaitļošanas kapacitāte ir galvenie ierobežojumi autonomu mobilo robotizētu sistēmu ieviešanai dzīvē, t.sk. arī dronu.Vizuālā odometrija (VO) ļauj noteikt robota pozīcijas izmaiņas laikā, tikai izmantojot secīgus kadrus no vienas vai vairākām kamerām. VO ir precīzāka nekā kinemātiskā, bet diemžēl skaitļošanas resursu prasīga. Tā kā notikumos sakņotas kameras ir jauna tehnoloģija, ir maz pētījumu saistībā ar to izmantošanu un pielietošanu VO uzdevumos, jo datorredzes algoritmi, kas tika izstrādāti un pētīti pēdējo divu dekāžu laikā nav domāti darbam ar šāda tipa kameru datiem. Tāpēc ir nepieciešami pavisam jauni algoritmi kā apstrādāt notikumos sakņotas kameru datus. Līdz ar to pētījumu skaits šajā virzienā ir pavisam neliels, bet no otrās puses ārkārtīgi inovatīvs. VO algoritmu pielietojums lauksaimniecības robotos un dronos, kur izmanto notikumos sakņoto datorredzi, līdz šim netika pētīts.

 

Pētniecības pieteikuma mērķis - izpētīt jaunākos/pēdējos VO algoritmus, kas domāti notikumos sakņotām kamerām, pielietojot tos dažāda tipa lauksaimniecības vidēs, ar mērķi noteikt mobilā robota/drona pašreizējo pozīciju un aprēķināt scēnas dziļuma karti.

 

Pētījuma mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi galvenie uzdevumi/aktivitātes:

1) iegūt datu kopu no dažāda tipa lauksaimniecības vidēm to tālākai novērtēšanai un apstrādei, izmantojot mobilo robota platformu un dronu;

2) novērtēt un izanalizēt jaunākos/pēdējos VO algoritmus, izmantojot datu kopu, kura tiks izveidota robotam un/vai dronam atrodoties dažādās lauksaimniecības vidēs (piemēram, siltumnīcā, labības laukā, mežā, koku plantācijā u.c), ar mērķi noteikt mobilā robota/drona pašreizējo pozīciju un aprēķināt scēnas dziļuma karti;

3) identificēt/noteikt potenciālus notikumos sakņotas kameras pielietojuma veidus lauksaimniecības aktivitātēs;

4) piedāvāt ieteikumus vai izstrādāt jaunākos algoritmus VO (izmantojot notikumos sakņoto kameru) tālākai attīstībai un izmantošanai lauksaimniecības robotos un dronos.

 

Atslēgas vārdi:  dinamiskais vizuālais sensors, vizuālā odometrija, mobilie roboti, datorredze

Informācija atjaunota 03.01.2021.

Rezultāti: 

• Veikta zinātnisko publikāciju meklēšana un apkopošana par vizuālās odometrijas algoritmiem un to darbības principiem.
• Veikti mobilās robotu platformas (RMP) pilnveidojumi (mehānika), lai to sagatavotu DVS sensora un citu sensoru uzstādīšanai uz tās. Sagatavots sensoru kopējās arhitektūras uzmetums.
• Implementēti inerciālā mērījumu sensora kalibrācijas algoritmi. 
• Uzsākta sensoru kopas arhitektūras izstrāde un programmatūras izstrāde sensoru kopas datu ierakstīšanai.
• Sagatavots un pieņemts publicēšanai zinātnisks raksts  A. Zujevs, V. Vecins, A. Korsunovs. “A Method for Static and Dynamic Interval Detection within the IMU Calibration Procedure” starptautiskās konferences ICINCO2019 materiālos.
• Veikta vizuālās odometrijas algoritmu darbības principu  izpēte.
• Apskatītas un apkopotas datu kopu izveides prasības,  principi un pieejas, kā arī mobilās robotu platformas un drona modificēšana sensoru kopas iekārtu integrācijai. 
• Dalība starptautiskajā konferencē ICINCO2019 ar rakstu un prezentāciju. Konferences sekcijas vadīšana - “Nelineārie signāli un sistēmas”. 
• Dalība starptautiskajā konferencē ECMR2019 (European Conference on Mobile Robots, 2019) (03.09.19. – 08.09.19.), Prāgā, Čehijā.
• Dalība 30. starptautiskajā konferencē BMVC2019 (British Machine Vision Conference, 2019) (08.09.19. – 13.09.19.), Kārdifā, Lielbritānijā. 
• Zinātniskā raksta sagatavošana un iesniegšana konferencei ICRA2020 (International Conference on Robotics and Automation) par laika sinhronizācijas problemātiku. 
• Veikti sagatavošanas darbi sensoru datu ierakstīšanai no dažādām lauksaimniecības vidēm, izmantojot robotu mobilo platformu un/vai dronu. 
• Saņemts ziņojums par iepriekšēji sagatavotā un iesniegtā zinātniskā raksta apstiprināšanu top-3 pasaules līmeņa robotikas un automatizācijas konferencei - International Conference on Robotics and Automation (ICRA 2020).
• Pieņemts publicēšanai raksts Osadcuks, V., Pudzs, M., Zujevs, A., Pecka, A. Ardavs, A. Clock-based time synchronization for an event-based camera dataset acquisition platform. International Conference on Robotics and Automation, 2020.
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē ICRA2020 tiešsaistes režīmā ar prezentāciju.
• Zinātniskā raksta sagatavošana par laika sinhronizācijas precizitātes vizuālo validāciju.
• Konferences ICRA2021 raksta sagatavošana un iesniegšana par jauno notikumos sakņotas kameras datu kopu.
• Virtuālā mobilitātes aktivitāte CIIRC (Czech Institute of Informatics, Robotics and Cybernetics, Čehija) - kopīga zinātniska raksta izstrāde. Zinātniskā raksta sagatavošana par vizuālās odometrijas algoritmu novērtēšanu, izmantojot datus no jaunās datu kopas.
• Vizuālās odometrijas algoritmu veiktspējas testēšana/vērtēšana, tos darbinot ar iegulto datoru.  Zinātniskā raksta sagatavošana un iesniegšana par vizuālās odometrijas algoritmu novērtēšanu, izmantojot datus no jaunās datu kopas ECMR2021 (European Conference on Mobile Robots)
• VO metožu pielietošanas ierobežojumu noteikšana, metodes darbinot lauksaimniecības vidēs.
• RMP un drona pielietojuma lauksaimniecībā analīze.
• Notikumos sakņotas kameras pielietojumu lauksaimniecībā noteikšana un analīze.

Informācija atjaunota 28.02.2022.

Projekta nosaukums: «Acu sekošanas sistēmu un iegūto datu pielietojumi studējošo uzvedības trajektoriju modeļa izstrādē»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Eye tracking system applications and utilization of gaze data in students behaviour trajectory model development»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Gorbunovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc.prof. Atis Kapenieks

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/042

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/3

Projekta īstenošanas vieta: Tālmācības studiju centrs

Projekta īstenošanas periods: 01.08.2018 līdz 31.07.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izpētīt informācijas sistēmu lietotāju pielietotās uzvedības stratēģijas e-mācību materiālu apguves gaitā un attīstīt viedo tehnoloģisko mācīšanās un mācīšanas modeli, eksperimentālu vidi, lai nodrošinātu efektīvu zināšanu pārnesi, izmantojot adaptīvās pieejas daudzplatformu mācību vadības sistēmu un daudzekrānu mācību satura arhitektūras attīstībā.

Plānotie galvenie rezultāti:
1) vismaz divas publikācijas indeksētas SCOPUS vai Thomson Reuters Web of Science datu bāzē;
2) mācīšanās un mācīšanas tehnoloģiskais modelis, kas balstīts uz lietotāju uzvedības īpatnību atpazīšanu

Atslēgas vārdi: acu sekošana, skatiena dati, daudzekrānu apmācība, tehnoloģiskā mācīšanās, lietotāju uzvedības modeļi

Rezultāti:

• Uzsākta zinātniskās literatūras avotu atlase un izpēte, acu skatiena fiksēšanas un datu analīzes sistēmu tehnisko prasību izvērtēšana. 
• Nodots D1.1. projekta periodiskais pārskats. 
• Iesniegts D1.2 projekta vidusposma pārskats.
• Nodota atskaite par jaunākajiem inovatīvajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem lietotāju pieredzes atpazīšanā / acu sekošanas iekārtu iepazīšanā (D2.1).
• Iesniegts  D1.3 projekta periodiskais pārskats - 2.
• Iesniegts nodevums D3.1. “Technological learning and teaching model, an experimental environment, which considers users experience within the system.”

Publikācijas:

• A.Gorbunovs, Z.Timsans, I.Grada. “Eye-tracking introduction considerations in vestibular telerehabilitation in Latvia” Periodicals of Engineering and Natural Sciences, Vol.7, No.1. pp.177-186, June 2019, ISSN 2303-4521, doi: 10.21533/pen, Available online at: http://pen.ius.edu.ba/index.php/pen/article/view/354/252.
• Iesniegts raksts publicēšanai A.Gorbunovs "The Review on Eye Tracking Application in Digital Learning Environments", Baltic J. Modern Computing, Vol. 9 (2021), No. 1, 1-24; https://doi.org/10.22364/bjmc.2021.9.1.01 (nodevums D3.2).
• Izstrādāts zinātniskais raksts “Learners engagement improving and fatigue prevention model based on the analysis of their eye movement traces”
• Gorbunovs, A. (2021). Learners engagement improving and fatigue prevention model based on the analysis of their eye movement traces. In: Proceedings of the 17th International scientific conference “eLearning and Software for Education (eLSE-2021)”, Bucharest, Romania, 22-23 April, 2021, Vol. 2, pp. 155-166, doi 10.12753/2066-026X-21-090

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Sagatavots ziņojums RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā «E-Studiju Tehnoloģijas» A.Gorbunovs. «Postural balance assessment system linking considerations with eye movement and gaze blip tools» («Posturālā līdzsvara novērtēšanas sistēmas sasaistes apsvērumi ar acu kustību un skata fiksēšanas instrumentiem»).
• Dalība informācijas tehnoloģiju forumā ICT Proposers' Day 2018: Imagine Digital - Connect Europe, Vīne, Austrija, 4.-6. decembris, 2018.
• Dalība tīklošanās forumā “Learning Technologies” Londona, Lielbritānija, 13.-14.02.2019.
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē ICCMIT’19 (International Conference on Communication, Management and Information Technology) Vīne, Asutrija, 26.-28.03.2019., sniedzot ziņojumu “Eye-tracking introduction considerations in vestibular telerehabilitation in Latvia” par pētījuma rezultātiem.
• Dalība starptautiskajā konferencē "Integration Issues of Miniaturized Systems", Barselona, Spānija, 10.-11.04.2019.
• Piedalīšanās mobilitātes pasākumā - galvas smadzeņu elektrisko potenciālu (bioelektrisko potenciālu) reģistrēšanas metodes apgūšanā elektroencefalogrāfa (EEG) ražotāja kompānijā “Gtec medical engineering GmbH” (Schiedlberg, Austrijā) 2019.gada 20.-21.maijā. Iegūtas sākotnējās zināšanas par RTU iegādātās biosignālu apstrādes un novērtēšanas sistēmas (wireless EEG system) g.Nautilus © pielietojuma iespējām personu bioaktivitāšu noteikšanā.
• Dalība semināros, paneļdiskusijās un tīklošanās United Communication and Collaboration (UCC) konsorcija organizētajā forumā “UC Expo – Smarter Collaboration” (konferences semināros un izstādē) Londonā, 2019.gada 15.-16.maijā.
• Tīklošanās ECSEL (Electronic Components and Systems for European Leadership) JU (Joint Undertaking) 2019.gada simpozijā, Bukaretsē, 2019.gada 17.-18.jūnijā.
• RTU E-studiju tehnoloģiju un humanirāro zinātņu fakultātes (ETHZF) Zinātniskās komisijas sēdē 17.07.2019., kurā piedalījās arī ETHZF doktoranti, ziņoju par sava pēcdoktorantūras projekta attīstības gaitu.
• Piedalīšanās atklātajā lekcijā “Using eye-tracking on researching reading behavior on paper and screen” Vasaras skolas "Second Baltic Summer School of Digital Humanities (BSSDH 2019)" ietvaros, 24.07.2019., Rīgā
• Dalība starptautiskajā konferencē  CHIRA-2019 (International Conference on Computer-Human Interaction Research and Applications) 21.09.2019.
• Mobilitātes vizīte Beļģijā,  dalība zināšanu apguvē un apmaiņā darbnīcā “Workshop on Smart Bioelectronic and Wearable Systems" (Brisele, 21.-24.10.2019.)
• Mobilitātes vizīte Kauņas Tehnoloģiju Universitātē (KTU), zināšanu pārnese un apmaiņa, kā arī tīklošanās aktivitātes KTU Informātikas fakultātē, Tālmācības Tehnoloģiju centrā, Virtuālās realitātes un Papildinātās realitātes (VR & AR) Laboratorijā, Lietišķās informātikas departamentā, Biomedicīnas Inženierijas institūtā,  Sociālo zinātņu, mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē (Lietuva, 13.-14.02.2020.)
• Informātikas fakultātē KTU akadēmiskajam un zinātniskajam personālam vadīts zinātniskais seminārs “Technologies to Enhance Instructional Design”, iekļaujot acu kustību noteikšanas aktualitātes un iespējamās sadarbības jomas (Lietuva 14.02.2020.)
• Tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Egilu Leščinski Zemessardzes štābā un atbildīgajiem par zemessargu mācību procesa organizēšanu, nodrošināšanu un kontroli, pārrunājot e-studiju un datorizēto apmācību procesa novērtēšanas tehnoloģiju (t.sk. datu analīzi par lietotāju acu kustībām tālmācības gaitā / uzmanības pievēršanu e-mācību materiāliem) ieviešanu un attīstīšanu Zemessardzē (18.02.2020.)
• Dalība PfPC ADL (Advanced Distributed Learning) darba grupas darbnīcā – labās prakses un tīklošanās aktivitātes (Vācija, Minhene 23.-26.09.2020.
• Īstenots mobilitātes pasākums Uppsalas Universitātes ALM fakultātes (Department of ALM) Digitālo humanitāro zinātņu centrā 14.03.2022. Zviedrijā;
• Mobilitātes pasākums Politecnico di Torino 04.-06.04.2022. Itālijā;
• Mobilitātes vizīte Viļņas Universitātes Komunikācijas fakultātes Digitālo kultūru un komunikācijas katedrā 16.05.2022.Lietuvā;
• Dalība European University Information Systems (EUNIS2022) konferences darbnīcās 31.05.2022. -03.06.2022, Gētingenes Universitātē, Vācijā.
• Mobilitātes vizīte Gentes Universitātes imec starpsiciplinārajā pētnieciskajā grupā 21.-22.06.2022.
• Dalība un tīklošanās 14.starptautiskajā ACM WebSci2022 konferencē, 26.-29.06.2022.  Barselonā, Spānijā
• Dalība ar ziņojumu konferencē “International Conference on Education and New Learning Technologies (EDULEARN2022)”, 03.-06.07.2022. Palmā, Spānijā, konferences sesijā “Digital Transformation of Education
• Dalība un tīklošanās The 11th International Conference on Data Science, Technology and Applications (DATA2022)” konferencē, 11.-13.07.2022. Lisabonā, Portugālē
• Publicēts populārzinātniskais raksts (D4.1) “Acu izsekošanas tehnoloģijas izglītībā”, 1.-10.lpp., pieejams: http://www.vu.lv/lv/acu-izsekosanas-tehnologijas-izglitiba/.

Informācija atjaunota 15.07.2022.

Projekta nosaukums: «Pilnīgi optiskā signālu atjaunošana pielietojot nelineāros optiskos efektus»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «All-optical Signal Regeneration Using Nonlinear Optical Effects»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andis Supe

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jurģis Poriņš

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/151

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/292

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta pētniecības joma ir saistīta ar optiskajā pārraidē radītajiem signālu traucējumiem, to atjaunošanas paņēmienu izpēti un jaunas optiskā reģeneratora tehnoloģijas izstrādi, kura nodrošinās pārraides kvalitātes uzlabošanos. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt pilnīgi optisku signālu atjaunošanas tehnoloģiju, kas ietver pielietojamību vienkanāla un daudzkanālu šķiedru optiskās pārraides sistēmās. Plānotās projekta darbības ietver optisko traucējumu avotu un šobrīd izmantoto kā arī pētījumu stadijā esošo amplitūdas un fāzes modulētu signālu reģeneratoru izpēti, lai analītisku un eksperimentālu pētījumu rezultātā uzlabotu reģeneratoru darbību, ņemot vērā atjaunojamo signālu, optisko šķiedru un pārraides sistēmas parametru ietekmi. Sagaidāmais rezultāts ir jauna pilnīgi optiska signālu atjaunošanas tehnoloģija, kas ir pielietojama vienkanāla un daudzkanālu pārraides sistēmās. Projekts ietver arī mobilitāti ārzemju zinātniskajā institūcijā.

Ilgtermiņa pētniecības aktivitātes vērstas uz eksperimentālu esošo tehnoloģiju pilnveidošanu un jaunu izstrādi, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko intensīva stratēģija projekta zināšanu izplatīšanai un tehnoloģiju pārnesei (publikācijas, tehnoloģijas, patentu pieteikumi).

Atslēgas vārdi: šķiedru optikas pārraides sistēmas, optisko signālu traucējumi, nelineārā šķiedru optika, pilnīgi optiskā signālu atjaunošana

Rezultāti:

• Sagatavota zinātniskā atskaite par dažādu optisko modulācijas formātu noturību pret trokšņiem vienkanāla un daudzkanālu pārraides sistēmās;
• Sagatavota zinātniskā atskaite par dažādām optiskās atjaunošanas tehnoloģijām un to pielietojumu.
• Pilnveidots optisko šķiedru datorsimulācijas programmas modelis un izveidota optisko signālu reģeneratoru novērtēšanas simulācijas shēma datorprogrammā Synopsys OptSim.
• Sagatavota zinātniskā atskaite par uz izstrādāto simulācijas shēmu balstītu reģeneratora testu garām pārraides sistēmām.
• Sagatavota zinātniskā atskaite par optisko signālu 3R reģeneratora datorsimulācijas modeļa darbības novērtējumu.
• Simulācijas shēmas izveide datorprogrammā Synopsys OptSim un parametru pielāgošana laboratorijā pieejamajām komponentēm optisko signālu reģeneratoru novērtēšanai WDM sistēmā.
• Eksperimentāla 3R reģeneratora modeļa izveide RTU Telekomunikāciju institūta “Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā”. Nomērīti optisko polarizatoru parametri un izveidoti polarizācijas kontrolieri.
• Novērtēti pumpējošo lāzeru un paaugstinātas nelinearitātes optiskās šķiedras saslēgšanas risinājumi, kā arī nomērīti optisko signālu spektri, lai veiktu salīdzināšanu ar datorsimulācijās iegūtajiem rezultātiem no WP2.
• Nodota atskaite D3.1 (Report on experimentally created and optimized reconfigurable 2R and 3R regenerator models).

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Aveiro Universitātē, Aveiro, Portugāle, 15.-29. aprīlis, 2018.
• Projekta rezultāti prezentēti RTU 59. starptautiskajā zinātniskajā konferencē: N.Osis, A.Supe, V.Bobrovs. “EDFA Amplifier Operating Analysis and Application of WDM Communication Systems”, 12.10.2018, Rīga.
• Dalība konferencē PIERS 2019 ar stenda referātu “Modeling of Distorted Optical Signals in Long Haul Transmission Systems” , Roma, Itālija 16.-20.06.2019. (www.piers.org/piers2019Rome/programfinal.php).
• Apmeklēts 2. Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forums “5G Techritory”, kas notika Rīgā 27. – 29.11.2019.
• Mobilitātes aktivitāte pie sadarbības partnera: Aveiro Universitātes Telekomunikāciju institūts (Portugāle 14.-24.01.2020.).
• Apmeklēta IEEE Latvijas nodaļas un IEEE COM/MTT/AP biedrību apvienotās filiāles organizēta vieslekcija par mūsdienīgu antenu projektēšanu, ko vadīja Dr. Oscar Quevedo-Teruel no Karaliskā Tehnoloģiju institūta.
• Dalība virtuālajā konferencē CSNDSP 2020 ar prezentāciju (20.-22.jūlijs, 2020).
• Dalība RTU ETF Telekomunikāciju Institūta seminārā iepazīstinot visus klātesošos ar savu pēcdoktorantūras pētījumu projektu tematiku, atklājumiem un rezultātiem (28.09.2020.)
• Apmeklēts 3. gadskārtējais Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forums “5G Techritory”, kas notika virtuālajā vidē 11. – 12.11.2020. 

Publikācijas:

• Lavrinoviča, I., Supe, A., Poriņš, J. Experimental Measurement of Erbium-doped Optical Fibre Characteristics for EDFA Performance Optimization. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2019, Vol.56, No.2, 33.-41.lpp. ISSN 0868-8257. Pieejams: doi:10.2478/lpts-2019-0011
• Iesniegts publicēšanai raksts “Modeling of Distorted Optical Signals in Long Haul Transmission Systems” konferences PIERS 2019 rakstu krājumā.
• Iesniegts publicēšanai raksts K.Zaķis, A.Supe “Application of Phase-sensitive Fiber Optic Parametric Amplifier in Phase Modulated Signal Regeneration” konferences PIERS 2019 in Xiamen pilna teksta rakstu krājumā   (https://ieeexplore.ieee.org/document/9021568).
• Iesniegts publicēšanai raksts K.Zaķis, A.Supe “Recent Developments in All-Optical Signal Regeneration Based on Phase-Sensitive Parametric Amplification ” konferences CSNDSP 2020 pilna teksta rakstu krājumā.
• Iesniegts publicēšanai žurnāla “MDPI Fibers” raksts Raman Assisted Fiber Optical Parametric Amplifier for S-band Multichannel Transmission System”  Special issue: Fiber Laser Sources.

Informācija atjaunota 15.12.2020.

Projekta nosaukums: «Nākamās paaudzes ātrdarbīgas šķiedru optiskās piekļuves sistēmas (NG-FAST)»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Next-Generation High-Speed Fiber Optical Access Systems (NG-FAST)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Sandis Spolītis

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vjačeslavs Bobrovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/044

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/319

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projektā uzmanība tiek vērsta uz ātrdarbīgu šķiedru optisko piekļuves sistēmu izstrādi, kuras būs spektrāli efektīvākas un potenciāli spēs nodrošināt lielākus datu pārraides ātrumus. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt augstākas veiktspējas datu pārraides tehnoloģijas, iekļaujot kompleksus risinājumus tiešas uztveršanas šķiedu optiskajiem piekļuves tīkliem ar daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācijas (M-PAM) formātu.

Plānotās projekta darbības ietver līdz 16 līmeņu PAM modulācijas formātu un signālu spektrālās sagriešanas metodes izpēti, uzlabojot ātrdarbīgu optisko piekļuves tīklu infrastruktūras izmantošanu un vienkāršojot šo tīklu arhitektūru. Sagaidāmie rezultāti sevī ietver jaunas, energoefektīvas, spektrāli un izmaksu ziņā efektīvas viļņgarumdales blīvētas šķiedru optiskās piekļuves sistēmu tehnoloģijas, kuru pamatā ir PAM-4, PAM-8 un PAM-16 signāla modulācijas formāti.

Projekts ietver arī mobilitāti ārzemju zinātniskā institūcijā (Eindhovenas Tehniskās universitātes (TU/e) Fotonikas integrācijas institūta (IPI) Fotonikas tehnoloģiju integrācijas centrā (PITC)). Projekta ietvarā veiktās ilgtermiņa pētniecības aktivitātes ir vērstas uz eksperimentālu esošo tehnoloģiju pilnveidošanu un jaunu izstrādi, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko intensīva stratēģija projekta zināšanu izplatīšanai un tehnoloģiju pārnesei (publikācijas, tehnoloģijas, patentu pieteikumi).

Atslēgas vārdi: šķiedru optiskās piekļuves sistēmas, daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācija, signālu spektrālā sagriešana, viļņgarumdales blīvēšana, pasīvie optiskie tīkli

Rezultāti:

• Sagatavota zinātniskā atskaite par optiskajiem modulācijas formātiem WDM optiskajām piekļuves sistēmām.
• Sagtavota zinātniskā atskaite par izvēlēto optisko modulācija formāta risinājumu un priekšizpētes rezultātiem.
• Darbs pie padziļināta PAM-4 optiskā signāla modulācijas formāta pielietojuma un tā veiktspējas izpētes atkarībā no sistēmas frekvenču caurlaides joslas un MZM optiskā modulatora amplitūdas-frekvenču pārvades raksturlīknes, realizējot simulācijas modeli ātrdarbīgos optiskajos piekļuves tīklos.
• Darbs pie detalizētas, augstāku signāla līmeņu skaita (PAM-8 un PAM-16) daudzlīmeņu optiskā signāla modulācijas formātu izpētes un to darbības novērtējuma, realizējot ātrdarbīgu optisko piekļuves tīklu matemātisko simulācijas modeli, kā arī tika pētīta šādu optisko piekļuves tīklu un piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru tīklu savietojamība, lai nodrošinātu radio signālu pārraidi tajos.
• Sagatavots projektā paredzētais nodevums D2.1, kas sevī ietver iegūtos pētījumu rezultātus un analīzi par optisko piekļuves sistēmu darbības uzlabošanas metodēm, izmantojot PAM-4 līdz PAM-16 modulācijas formātus.
• Darbs pie nodevuma D2.2 “Zemas sarežģītības un uzlabotas veiktspējas M-PAM pārraides sistēmas tehnoloģija optiskajiem piekļuves tīkliem”, kas apraksta projektā izstrādāto jauno tehnoloģiju izveides.
• Darbs pie zinātniskās atskaites D3.1 “Spektrālās sagriešanas tehnikas integrāciju ar M-PAM šķiedru optiskajām piekļuves sistēmām”, kur tiek novērtas šādas tehnikas integrācijas jeb apvienošanas iespējas M-PAM piekļuves pārraides sistēmās izstrādes.
• Patenta pieteikums “Hibrīdā šķiedru optiskā piekļuves sistēma milimetru viļņu radio signālu pārraidei caur šķiedru” nr. P-19-73 ir publicēts Latvijas Republikas Patentu valdes Oficiālā izdevumā un tam ir piešķirts patenta numurs 15537A (20.11.2020)

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Eindhovenas Tehniskajā universitātē, Nīderlande, 10.-21. aprīlis, 2018.
• Dalība starptautiskā konferencē «SoftCOM 2018» (13.09.2018.-15.09.2018., Splita, Horvātija) ar referātu «Considering of PAM-4, DB, NRZ and RZ for Implementation in Next-Generation PONs»
• Dalība IEEE atbalstītā starptautiskā konferencē «RTUWO 2018» konferencē (15.11.2018 - 16.11.2018, Rīga, Latvija)
• Mobilitātes un tīklošanās vizīte pie sadarbības partnera Eindhovenas Tehniskās universitātes Fotonikas integrācijas institūta Fotonikas tehnoloģiju integrācijas centrā, Nīderlande, 9.-20.aprīlis, 2019.
• Dalība IEEE atbalstītā “PIERS 2019” konferencē ar stenda referātiem (16.06.2019 – 20.06.2019, Roma, Itālija).
• Dalība populārzinātniskā seminārā, kur pēcdoktorants iepazīstināja doktorantus un citus interesentus ar savu pētījumu tematiku.
• Dalība zinātniskā konferencē “IEEE 5G Pasaules Forums” (WF-5G) Drēzdenē, Vācijā.
• No 28.11.2019 līdz 29.11.2019 (Rīgā, Latvijā) piedalīšanās otrajā ikgadējā Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā “5G Techritory”. 
• 2020.g.septembrī organizēts seminārs par NG-FAST pēcdoktorantūras pētījumu projektu tematiku, atklājumiem un rezultātiem.

Publikācijas:

1. Spolītis, S., Kurbatska, I., Bobrovs, V. Considering of PAM-4, DB, NRZ and RZ for Implementation in Next-Generation PONs. No: Proceedings of the 26th International Conference on Software, Telecommunications and Computer Networks (SoftCom 2018), Horvātija, Split, 13.-15. septembris, 2018. Split: FESB, University of Split, 2018, 70.-75.lpp. ISBN 978-1-5386-6770-5
2. Spolītis, S., Kurbatska, I., Bobrovs, V. Evaluation of the Channel Spacing and Transceiver Bandwidth for PAM-4 Modulated WDM-PON. In: Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2018), Latvia, Rīga, 15-16 November, 2018. Rīga: IEEE, 2018, pp.148-153. ISBN 978-1-5386-0585-1.
3. Aleksejeva, M., Spolītis, S. Research on NRZ-OOK and Duobinary Modulation formats for C and L band 25 Gbit/s WDM-PON Transmission Systems. In: Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2018), Latvia, Rīga, 15-16 November, 2018. Rīga: IEEE, 2018, pp.144-147. ISBN 978-1-5386-0585-1
4. Salgals, T., Skladova, L., Vilcāne, K., Braunfelds, J., Spolītis, S. Evaluation of 4-PAM, NRZ and Duobinary Modulation Formats Performance for Use in 20 Gbit/s DWDM-PON Optical Access Systems. In: Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2018), Latvia, Riga, 15-16 November, 2018. Riga: IEEE, 2018, pp.134-138. ISBN 978-1-5386-0585-1
5. Sandis Spolitis, Inna Kurbatska and Vjaceslavs Bobrovs, “Evaluation of the impact of MZM frequency response on BER performance of PAM-4 modulated WDM-PON”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Rome, Italy, 2019, pp. 1 – 7.
6. Ambra Korra, Toms Salgals, Jurgis Porins, Edgars Kazoks, Rozeta Miho, and Sandis Spolitis, “Performance Analysis of Cost-efficient High-speed up to 32 Gbit/s WDM-PON Next-generation Access Network with Dispersion Compensation”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Rome, Italy, 2019, pp. 1 – 7.
7. Toms Salgals, Laura Skladova, Jurgis Porins, Vjaceslavs Bobrovs and Sandis Spolitis, “Analog radio-over-fiber WDM-PON architecture for 5G millimeter-wave interface”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Rome, Italy, 2019, pp. 1 – 7.
8. Kurbatska, I., R. Raddo, T., Braunfelds, J., Bobrovs, V., Cimoli, B., Rommel, S., Spolītis, S., Tafur Monroy, I. The Integration of 5G, PON and VLC Technologies for Ubiquitous Connectivity in Autonomous and Cooperative Systems. In: Proceedings of IEEE 5G World Forum (5GWF) 2019, Germany, Dresden, 30 Sep-2 Oct., 2019. Dresden: IEEE, 2019, pp.237-242. e-ISBN 978-1-7281-3627-1.
9. Toms Salgals, Inna Kurbatska, Vjaceslavs Bobrovs, and Sandis Spolitis, “Research of PAM-4 Modulated WDM-PON Architecture for 5G Millimeter-wave Hybrid Photonics-wireless Interface”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Xiamen, China, 2019, pp. 1 – 7.
10. Toms Salgals, Armands Ostrovskis, Aleksandrs Ipatovs, Vjaceslavs Bobrovs, and Sandis Spolitis, “Hybrid ARoF-WDM PON Infrastructure for 5G Millimeter-wave Interface and Broadband Internet Service”, in Proceedings of Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS) 2019, Xiamen, China, 2019, pp. 1 – 8.
11. Udalcovs, A., Salgals, T., Zhang, L., Pang, X., Djupsjöbacka, A., Spolitis, S., Bobrovs, V., Popov, S., Ozolins, O. “Optical power budget of 25+ Gbps IM/DD PON with digital signal post-equalization”, (2020) Applied Sciences (Switzerland), 10 (17), art. no. 6106. [WP2].
12. Salgals, T., Supe, A., Bobrovs, V., Porins, J., Spolitis, S., “Comparison of dispersion compensation techniques for real-time up to 160 Gbit/s DWDM C-band transmission”, (2020) Elektronika ir Elektrotechnika, 26 (2), pp. 85-93. [WP1]
13. Toms Salgals, Inna Kurbatska, Sandis Spolitis, Vjaceslavs Bobrovs and Girts Ivanovs., open access peer-reviewed book chapter “Research of M-PAM and Duobinary Modulation Formats for Use in High-Speed WDM-PON Systems” in Telecommunication Systems - Principles and Applications of Wireless-Optical Technologies; IntechOpen, DOI: 10.5772/intechopen.84600, 2019.[WP1]

Informācija atjaunota 28.12.2020.

Projekta nosaukums: «Datortīklu trafika vadība izmantojot mašīnapmācības paņēmienus»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Computer networks traffic management using machine learning techniques»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Elans Grabs

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Ernests Pētersons

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/332

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/80

 

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2018 līdz 30.11.2021 (36 mēneši)

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums:
Mūsdienu skaitļošanas un tīklu aparatūra ir ļoti sarežģīta un attīstīta. Tai piemīt augsta skaitļošanas veiktspēja un līdz ar to tāda aparatūra spēj veikt sarežģītas operācijas ar apstrādātiem datiem īsākajos laika intervālos. Gan datortīklu trafiks (kas nepārtraukti un eksponenciāli aug savā apjomā un daudzveidībā), gan mākslīgais intelekts ir aktuālas un ļoti plašas pētījumu sfēras. Pamatojoties uz pēdējiem sasniegumiem abās šīs sfērās, var runāt par starp-disciplinārā pētījumu virziena veidošanos, kas pielieto mašīnapmācības paņēmienus tīklu (4G/5G, Wi-Fi, Ethernet, heterogēni tīkli, sensoru tīkli, u.t.t.) trafika vadībā. Tāpat kā jebkurā citā sfērā, kur pašlaik tiek aktīvi pielietoti mašīnapmācības paņēmieni, datortīklos ir nepieciešams uzkrāt “labus” trafika datus (t.i., drošus, ar pēc iespējas lielāku daudzveidību, lielajā apjomā, u.t.t.). Ir iespējams arī simulēt (ģenerēt) tādus datus, lai veiktu sākotnējo sistēmas apmācīšanu.

 

Turpmāko apmācīšanu var papildināt ar reālajiem datiem, lai mašīnapmācības sistēma varētu tiem adaptēties un strādāt precīzāk. Lai realizētu tādu pieeju, parasti datus “marķē” tā, lai apmācīšanas posmā algoritms spētu novērtēt savas darbības pareizību. Tāda marķēšana būs nepieciešama arī datortīklu trafika datiem, un pašlaik nepastāv rīki šī mērķa sasniegšanai. Pētniecības projekta īstenošanas laikā ir paredzēts panākt, lai šis process būtu vismaz pus-automatizēts, jo datortīklu trafika dati tiks vākti visa tā izpildes laikā, kā arī pēc projekta norises.

 

Pētniecības projekta galvenais mērķis ir izstrādāt jaunās mašīnapmācības tehnikas datortīklu trafika apstrādei, gan vadu, gan bezvadu tīklos ar nolūku uzlabot kopējo tīkla veiktspēju.

 

Plānotie galvenie projekta rezultāti:
1. Pētījuma un saistīto eksperimentālo rezultātu apraksts ar datortīklu trafika datu banku, kas piemērota mašīnapmācības algoritmu apmācīšanai;
2. Izveidotais testēšanas stends mašīnapmācības veiktspējas novērtēšanai datortīklos;
3. Oriģinālās zinātniskās publikācijas, kas pieņemtas nozīmīgajos žurnālos vai konferenču pilnā teksta krājumos

 

Atslēgas vārdi: Mašīnapmācība, Datortīklu trafiks, Tīklu veiktspēja

Rezultāti:

• Veikta mašīnapmācības metožu priekšizpēte un apguve Matlab vidē.
• Noņemti datortīkla trafika dati 1 darbstacijā.
• Izveidots Matlab modelis datortīkla trafika apstrādei ar neironu tīklu.
• Klasifikatora veidošana uz neironu tīkla bāzes ar “backpropagation” apmācības algoritmu. 
• Neironu tīkla topoloģijas izvēle un pārbaude, piemērošana atšķirīgajām trafika plūsmu klasēm. Primārā trafika apstrāde un formatēšana neironu tīklu klasifikatoram, izmantojot Wireshark programmatūru. Sekundārā trafika apstrāde un parametru izvēle, izmantojot Matlab/Octave. Regresijas neironu tīkla pilnveidošana trafika plūsmas prognozēšanai pēc uzņemtām datortīkla trafika plūsmām. 
• Dažādu trafika veidu ģenerēšana klasifikatora apmācībai un darbības pārbaudei (WEB, failu lejuplāde, Torrent, Youtube, Internet-TV, Twitch-translācijas, u.t.t.). Faili tiek saglabāti PCAP formātā ar iespēju turpmāk filtrēt interesējošās paketes un trafika plūsmas parametrus.
• Saglabāto datu marķēšana (klases piešķiršana) un kategorizēšana, ērtākajai izmantošanai klasifikatoru apmācībā.
• Algoritmu pārbaudes rīka meklēšana automātiskajai algoritmu apmācībai un precizitātes pārbaudei ar iegūtajiem trafika datiem. 
• Izplatītāko mašīnapmācības algoritmu pārbaude klasifikācijas uzdevumā ar apmācību, izmantojot uzkrātus datortīklu (WiFi savienojums) trafika failus video-plūsmas veida (klases) noteikšanai. Mašīnapmācības algoritmi ar apmācību nodrošināti izmantojot PANDAS bibliotēku Python programmēšanas valodā.
• Iesniegts simulācijas modelis - nodevums D1.1. (Simulācijas modelis ar dažādu mašīnapmācības metožu realizāciju programmas izpildījumā (Matlab/Python)).
• Iesniegta datu kopa – Nodevums D1.2 (Datu kopums eksperimentiem,rīku izstrāde automātiskajai vai pus-automātiskajai apmācības datu sagatavošanai).
• Iesniegta atskaite - D1.3 (Mašīnapmācības paņēmienu pielietošanas iespējas savāktajam datortīklu trafikam).
• Iesniegts nodevums D.2.1. (Atskaite par mašīnapmācības metožu pielietošanu ar iepriekšējo apmācību datortīklu trafikam).
• Iesniegts nodevums D2.2 (Atskaite par mašīnapmācības metožu pielietošanu bez iepriekšējās apmācības datortīklu trafikam).
• Iesniegts nodevums D2.3 (Report on application of Deep Learning methods and Neural networks to computer networks traffic data. Source codes of selected algorithms).
• Iesniegts nodevumu D2.4 “Report that summarizes the previously acquired results and provides information on the most suitable Machine Learning methods to be used for computer networks traffic analysis”.
• Iesniegts nodevums D3.1.Working testbed for conducting experiments.
• Iesniegts nodevums D3.2. (Report on experimental results and developed system performance).
• Iesniegts nodevums D3.3 (Final report on practical results of Machine Learning techniques application to real-time computer networks traffic data)

Mobilitāte un tīklošanās pasākumi:

• Komandējums JKU Stohastikas Institūtā pieredzes iegūšanai datu sagatavošanā un mašīnapmācības algoritmu pielietošanā (Austrija 17.06.-17.07.2019.).
• Seminārs par pēcdoktorantūras projektu, tā mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem (Rīga, 20.09.2019.).
• Mobilitāte JKU Stohastiskas Institūtā pieredzes iegūšanai datu sagatavošanā un mašīnapmācības algoritmu pielietošanā (Austrija, Linca 20.01.-20.02.2020.).
• Dalība ar prezentāciju tiešsaistes konferencē ARCI`2021 (03.-05.02.2021.)
• Veikta virtuālā mobilitāte JKU Stohastikas Institūtā 
• Atklātā semināra/lekcijas vadīšana ārzemju studentu grupai par tēmu: “Deep Learning Algorithms Application for Video Traffic Classification” (Rīga, 14.04.2021.)
• Komandējums JKU Stohastiskas Institūtā pieredze dziļās mašīnmācīšanās (Deep Learning) modeļu izveidē un veiktspējas analīzei (Austrija, 28.06.2021.-27.07.2021.) 
• Mobilitātes komandējums JKU Stohastiskas Institūtā (Austrija, 15.09.2021.-15.10.2021.)
• Projekta rezultāti prezentēti seminārā-lekcijā (angļu valodā) 30.11.2021.

Publikācijas:

• Iesniegts raksts publicēšanai E. Grabs, E. Petersons, A. Ipatovs, D. Chulkovs, “Supervised Machine Learning based Classification of Video Traffic Types”, ELEKTRONIKA IR ELEKTROTECHNIKA, ISSN 1392-1215.
• Iesniegts raksts publicēšanai: Elans Grabs, Ernests Petersons, Dmitry Efrosinin, Aleksandrs Ipatovs, Valentin Sturm "Accuracy Evaluation of Supervised Machine Learning Classification Models for Wireless Network Traffic".

• Publikācijas “Research on Features Extraction for Live Streaming Video Classification with Deep and Convolutional Neural Networks” iesniegšana konferencē IEEE Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications.

• Publikācijas “Multi-Class Live Streaming Video Quality Classification Based on Convolutional Neural Networks” iesniegšana konferencē IEEE Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications.

Informācija atjaunota 07.09.2021.

Projekta nosaukums: «Šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu izveides risinājumi»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Anna Litviņenko / Artūrs Āboltiņš

Projekta zinātniskais vadītājs: asoc. prof. Dmitrijs Pikuļins

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/345

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/89

Projekta īstenošanas vieta: Radioelektronikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 13.10.2022.

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta pētniecības mērķis ir liela attāluma, energoefektīvu šaurjoslas pārraides risinājumu analīze un efektivitātes novērtēšana bezvadu sensoru tīkliem ar lielu sistēmas kapacitāti. Mērķa sasniegšanai ir izvirzītas sekojošas pētniecības darbības jeb aktivitātes:

• šaurjoslas modulācijas metožu analīze,
• šaurjoslas bezvadu sensoru sistēmu daudzpiekļuves metožu analīze,
• šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu darbības algoritmu un efektivitātes novērtējums,
• šaurjoslas bezvadu sensoru sistēmu realizācijas jautājumu izpēte.

Projekta rezultātā ir plānots:

• izveidot šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu sistēmu modeļus;
• publicēt 4 zinātniskus rakstus, indeksētus zin. starptautiskās datu bāzēs (SCOPUS, Web of Science);
• noteikt teorētiskās robežas šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu risinājumiem un sniegt vadlīnijas šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu sistēmu ieviešanai un ekspluatācijai;
• izveidot jaunu datu pārraides tehnoloģiju bezvadu sensoru tīkliem;
• iekļaut projektā iegūtos rezultātus RTU pamatstudiju un maģistrantūras studiju priekšmetos, kā arī nodrošināt iespēju izstrādāt un aizstāvēt bakalaura un maģistra darbus par doto tematiku;
• veicināt RTU personāla kvalifikācijas celšanu, regulāri organizējot zinātniskos seminārus;
• palielināt RTU sadarbību ar industriālajiem partneriem un tehniski orientētām Eiropas universitātēm.

Atslēgas vārdi: bezvadu sensoru tīkli (WSN), lietu internets (IoT), signālu apstrāde, šaurjoslas signāli

Informācija atjaunota: 02.01.2019.

2. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

Norit darbs pie projekta pirmās aktivitātes - šaurjoslas modulācijas shēmu analīze,  kuras ietvaros tiek veikti sekojoši uzdevumi:

• Projektā ir analizētas un salīdzinātas bezvadu sensoru tīklu LPWAN (Low Power Wireless Area Network – Zemas jaudas teritoriālie tīkli) klases komunikāciju tehnoloģijas. 
• Ir veikta haosa sakaru veidu priekš-izpēte un iesākta haosa ģeneratoru analīze.
• Sagatavotas pirmā MATLAB Simulink modeļa versija priekš uz haotisko ģeneratoru balstītas LPWAN komunikācijas sistēmas.
• Tika sagatavots zinātniskais raksts “Chaotic oscillator for LPWAN communication system”.

Informācija atjaunota: 12.06.2019.

3. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Sagatavoti un novadīti divi zinātniskie semināri pie projekta partnera Lubeck Universitāti  par projekta tematiku : “MATLAB Simulink model of  chaotic shift keying system. Performance analysis”,  “Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)” 
• Mobilitāte un tīklošanas pasākumi pie projekta partnera Lubeck Universitātes 11.08.2019-28.08.2019, Lubeck, Vācija. 
• Sagatavota zinātniskā publikācija “Advanced Chaos Shift Keying Based on a Modified Chua’s Circuit” un iesniegta starptautiskā pasākumā “Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications”.
• Piedalīšanas starptautiskā meistarklases “Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications” organizācijā.

Informācija atjaunota: 12.09.2019.

4. pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

• Tika organizēta un novadīta starptautiskā meistarklase, kas veltīta mikroviļņu teorijas un tehnikas pielietojumam bezvadu sakaru sistēmās – Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications (MTTW’2019), kurā piedalījās dalībnieki no 25 valstīm (Turcija, Latvija, Lietuva, Ukraina, Ekvadora, Vācija, Austrālija, Lībija, Indija, Bulgārija, Itālija, Ēģipte, Krievija, Irāna, Kipra, Čehija, Ķīna, Irāka, Lielbritānija, Alžīrija, Spānija, Zviedrija, ASV, Grieķija, Pakistāna). Šajā meisterklasē pēcdoktorante uzstājās ar runu par modulācijas shēmai balstītas uz haotisko sinhronizāciju modificēta Čua ķēdē. 
• Zinātniskais raksts "Advanced Chaos Shift Keying Based on a Modified Chua’s Circuit" ir publicēts un pieejams IEEE Explore un Scopus datu bāzēs. 
• Izstrādātas vēl trīs zinātniskas publikācijas par haosa R-C ģeneratoru īpašībām, haotiskas sinhronizācijas stabilitāti un trokšņu noturību, un šo ģeneratoru pielietojuma iespējām haotiskas modulācijas izveidei bezvadu sensortīklos.

Informācija atjaunota: 27.12.2019.

5. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• Uzstāšanās ar semināru “Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)” un atklātā lekcija “Haosa teorijas pielietojums sakaru sistēmās”.
• Zinātniskā raksta “Frequency Modulated Chaos Shift Keying System for Wireless Sensor Network” sagatavošana  un iesniegšana starptautiskā konferencē 2020 Signal Processing Workshop (SPW).

Informācija atjaunota: 08.04.2020.

6. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Veikta šaurjoslas bezvadu sensoru sistēmu daudzpiekļuves shēmu analīze (sagatavots bezvadu sensoru sistēmu tehnoloģiju salīdzinājuma tulkojums un papildinājums). 
• Zinātniskā projekta pieteikuma sagatavošana par IoT tehnoloģiju pielietojumu medicinā. 

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Zinātnisko rakstu sagatavošana starptautiskai konferencei IEEE workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications:
• “Experimental Study of the Impact of Component Nominal Deviations on the Stability of Vilnius Chaotic Oscillator” 
• “Encoded Chaos Shift Keying Communication System” 
• “Noise Immunity of Substitution Method - based Chaos Synchronization in Vilnius Oscillator”

Informācija atjaunota: 30.09.2020.

8. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Zinātnisko rakstu sagatavošana publikācijai žurnālos: 1. Experimental study of the chaotic Jerk circuit application for chaos shift keying 2. Impact of the Chaotic Synchronization's Stability on 3 the Performance of QCPSK Communication System 3. Impact of elements nominal deviation on chaos oscillator dy- 2 namics and FM-CSK noise immunity

Informācija atjaunota: 28.12.2020.

9. pārskata periods (14.09.2021.-31.12.2021.)

• Darbs pie “Task 2.2. The identified multiple access algorithms simulation via MATLAB or Simulink software”. Izveidota uz OFDMA balstīta daudzpiekļuves mehānisma MATLAB simulācija šaurjoslas sensoru tīklam.
• Darbs pie “Task 3.1. Synthesis the WSN system based on WP1 and WP2 more promising results.”. Uzkonstruēts uz Antipodal Chaos Shift Keying balstītas sakaru sistēmas modelis.
• Raksts “FPGA Implementation and Study of Antipodal Chaos Shift Keying Communication System” prezentēts starptautiskā zinātniskā konferencē “Workshop in Microwave Techniques and Technologies in Wireless Communications MTTW’21”.
• Sadarbībā ar jauno partneri “Hochschule Wismar, University of Applied Sciences, Technology, Business and Design” izstrādāts mobilitātes plāns.
• Zinātniskā raksta “Use of Chaotic Oscillations for Precoding and Synchronization in OFDM” sagatavošana.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

10. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)

• Darbs pie “Task 2.3. The obtained results comparison and more perspective algorithm identification.” Salīdzināta savstarpējā ietekme un dauzpiekļuves iespējas uz haotiskajiem ģeneratoriem balstītās sakaru sistēmās. Realizēta virtuālā mobilitāte.
• Darbs pie “Task 3.1. Synthesis the WSN system based on WP1 and WP2 more promising results”. Izstrādāta daudzlietotāju sistēma ar FM-CSK. Realizēta virtuālā mobiltāte
• Darbs pie “Task 3.2. The narrow band WSN systems simulation via MATLAB or Simulink software.” Izveidota daudzlietotāju sakaru sistēmas ar FM-CSK simulācijas daudzlietotāju režīmā. Rezultātus ir plānots prezentēt 2022. gada 22. aprīlī studentu konferencē un iesniegt uz BEC konferenci (4.- 6. okt.)
• Iesniegts zinātniskais raksts “Use of Chaotic Oscillations for Precoding and Synchronization in OFDM” zinātniskā žurnālā “Advances In Electrical And Electronic Engineering” (ISSN 1336-1376, SNIP: 0.561)

Informācija atjaunota 22.04.2022.

11. pārskata periods (01.04.2022.-30.06.2022.)

• Publicēts zinātniskais raksts “Cirjulina, D., Pikulins, D., Babajans, R., Zeltins, M., Kolosovs, D., & Litvinenko, A. (2022). Experimental Study on FM-CSK Communication System for WSN. Electronics (Switzerland), 11(10), 1517. https://doi.org/10.3390/electronics11101517”
• Publicēts zinātniskais raksts “Capligins, F., Litvinenko, A., Kolosovs, D., Terauds, M., Zeltins, M., & Pikulins, D. (2022). FPGA-Based Antipodal Chaotic Shift Keying Communication System. Electronics, 11(12), 1870. https://doi.org/10.3390/electronics11121870”
• Izstrādāti WSN daudzlietotāju sakaru sistēmu modeļi. Veikts daudzlietotāju traucējumu novērtējums dažādās uz haosu balstītās sakaru sistēmās.

Informācija atjaunota 30.06.2022.

12. pārskata periods (01.07.2022.-13.10.2022.)

• Īstenoti divi mobilitātes braucienu uz Technische Hochschule Lubeck un Hochschule Wismar, Vācijā
• Publicēta publikācija: Aboltins, A., Litvinenko, A., Terauds, M., Ahrens, A. (2022). Use of Chaotic Oscillations for Precoding and Synchronization in OFDM. Advances in Electrical and Electronic Engineering, 20(3), 260–271. https://doi.org/10.15598/aeee.v20i3.4461
• Publikācija pieņemta publicēšanai : Hasjuks, N., Hellbruck, H., Aboltins, A. (2022). Performance study of chaos-based DSSS and FHSS multi-user communication systems. 2022 IEEE Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications (MTTW).
• Sagatavots tehnoloģijas apraksts.

Informācija atjaunota 10.10.2022.

Projekta nosaukums: «Fotoniskā signālu apstrāde optiskiem starp-savienojumiem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «PhotoniC-Assisted Signal PRocessing for OpticAl InterconnecTs (CARAT)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Oskars Ozoliņš / Xiaodan Pang

Projekta zinātniskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/660

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/309

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)

Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: CARAT projekts tiks īstenots Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Telekomunikāciju Institūtā (TI) un ir veltīts datu centru optisko starp-savienojumu (angļu val. optical interconnects) tehnoloģiju attīstībai atbilstoši attiecīgo optisko pārraides sistēmu pilnveidošanai, kas ir īpaši aktuāla ievērojot datu centru straujo attīstību. CARAT projekts ir ar saimniecisku darbību nesaistīts rūpniecisks pētījums. Projekta mērķis ir attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumus, lai izveidotu ilgtspējīgus un energoefektīvus optiskos starp-savienojumus. Mērķis atbilst Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas" (IKT) un 4. izaugsmes prioritātei – Modernas un mūsdienu prasībām atbilstošas IKT sistēmas attīstība privātajā un valsts sektorā. Projekta galvenās darbības un aktivitātes ir sekojošās: (1) abpusēja zināšanu pārnese starp RTU un jauno zinātnieku Oskaru Ozoliņu; (2) komponentu nepilnību ietekmes modelēšana optiskajiem starp-savienojumiem; (3) sistemātiskas novērtēšanas metožu izstrāde un ieviešana fotoniskai signālu apstrādei; (4) sistēmas līmeņa eksperimenti ar ātrgaitas vairāku līmeņu signāliem; (5) Uzlabota fotoniskās signālu apstrādes metode ātrgaitas vairāku līmeņu signāliem. Rezultātā tiks iegūti pētnieciskie rezultāti, kas būs aktuāli datu centru optiskajiem starp-savienojumiem, kā arī tiks nodrošināta fotoniskās signālu apstrādes metode. Tādējādi projektā paredzētas darbības dos būtisko ieguldījumu IKT sistēmas attīstībā saskaņā ar RIS3 mērķiem. Sagaidāmie rezultāti ietver sevī 3 zinātniskās publikācijas, kā arī konferenču tēzes vai abstraktus.

Plānotie galvenie rezultāti: Rezultātā tiks iegūti pētnieciskie rezultāti, kas būs aktuāli datu centru optiskajiem starp-savienojumiem, kā arī tiks nodrošināta fotoniskās signālu apstrādes metode. Tādējādi projektā paredzētas darbības dos būtisko ieguldījumu IKT sistēmas attīstībā saskaņā ar RIS3 mērķiem. Sagaidāmie rezultāti ietver sevī 3 zinātniskās publikācijas, kā arī konferenču tēzes vai abstraktus.

Atslēgas vārdi: optiskie starp-savienojumi; šķiedru optikas pārraides sistēmas; fotoniskās signālu apstrādes metodes.

Informācija atjaunota 05.02.2021.

1. periods 01.02.2021.-30.04.2021.

• Darbs pie teorētiskām un skaitliskām metodēm, lai modelētu komponentu nepilnību ietekmi uz optiskajiem starpsavienojumiem. Izstrādāti skaitliskie modeļi un analītiskas metodes, lai modelētu nepilnības komponentos un statistiskās pieejas, lai novērotu ietekmi uz ātrgaitas optiskajiem starpsavienojumiem.

Pieņemtas publicēšanai publikācijas starptautiskos Q1 līmeņa zinātniskajos žurnālos: 

• O. Ozolins, X. Pang, A. Udalcovs, R. Schatz, S. Spolitis, V. Bobrovs, G. Jacobsen, S. Popov, “100 Gbaud On-Off Keying/Pulse Amplitude Modulation Links in C-Band for Short-Reach Optical Interconnects,” Applied Sciences. pieņemts 2021.05.05.
• X. Pang, A. Udalcovs, R. Schatz, V. Bobrovs, G. Jacobsen, S. Popov, O. Ozolins, “Short Reach Communication Technologies for Client-side Optics beyond 400 Gbps,” IEEE Photonics Technology Letters, pieņemts 2021.05.05

Informācija atjaunota 20.04.2021.

2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.

• Darbs pie simulācijas shēmas optiskiem starpsavienojumiem. Pētīti vairāku līmeņu signāli un sasniedzamā informācijas caurlaides spēja ar digitālo izlīdzināšanu atkarībā no pārraides attāluma.
• 2021. gada 20. maijā uzstāšanās RTU organizētā “Pôle Universitaire Léonard De Vinci” vasaras skolā ar prezentāciju “High-speed components and modulation formats for world record transmission demonstrations”.

Pieņemtas publicēšanai 2 pilna teksta publikācijas konferenču ziņojumu izdevumā (proceedings) ECOC2021 konferencē, kas ir uzskatāma par prestižāko projekta tematikā Eiropā:

• X. Pang, O. Ozolins, S. Jia, L. Zhang, R. Schatz, A. Udalcovs, V. Bobrovs, H. Hu, T. Morioka, Y.-T. Sun, J. Chen, S. Lourdudoss, L. K. Oxenløwe, S. Popov, X. Yu, “Free-Space Transmissions in the Upper- and Lower-THz Bands Assisted with Photonics,” in Proc. of ECOC 2021 (OSA/IEEE, 2021), invited paper 0018.
• X. Pang, R. Schatz, M. Joharifar, A. Udalcovs, V. Bobrovs, L. Zhang, X. Yu, Y.-T. Sun, S. Popov, S. Lourdudoss, O. Ozolins “Up to 6 Gbps Mid-Infrared Free-Space Transmission with a Directly Modulated Quantum Cascade Laser,” in Proc. of ECOC 2021 (OSA/IEEE, 2021), paper 0275

Informācija atjaunota 30.08.2021.

3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.

• Apstiprināta (pieņemta publicēšanai) oriģināla zinātniskā publikācija starptautiskā Q1 līmeņa zinātniskā žurnālā “Journal of Lightwave Technology”:  X. Pang, R. Schatz, M. Joharifar, A. Udalcovs, V. Bobrovs, L. Zhang, X. Yu, Y.-T. Sun, G. Maisons, M. Carras, S. Popov, S. Lourdudoss, O. Ozolins “Direct Modulation and Free-space Transmissions of Up to 6 Gbps Multilevel Signals with A 4.65-μm Quantum Cascade Laser at Room Temperature,” IEEE/Optica Publishing Group Journal of Lightwave Technology, JLT28979-2021.R1 accepted
• Dalība European Conference on Optical Communication (ECOC 2021), kas notika Bordo Francijā no 2021.09.13 - 2021.09.16. uzstājoties  ar prezentāciju (mutisku referātu) par projektā izstrādātajiem zinātniskajiem rakstiem: 
  • X. Pang, O. Ozolins, S. Jia, L. Zhang, R. Schatz, A. Udalcovs, V. Bobrovs, H. Hu, T. Morioka, Y.-T. Sun, J. Chen, S. Lourdudoss, L. K. Oxenløwe, S. Popov, X. Yu, “Free-Space Transmissions in the Upper- and Lower-THz Bands Assisted with Photonics,” in Proc. of ECOC 2021 (OSA/IEEE, 2021), invited paper 0018; 
  • X. Pang, R. Schatz, M. Joharifar, A. Udalcovs, V. Bobrovs, L. Zhang, X. Yu, Y.-T. Sun, S. Popov, S. Lourdudoss, O. Ozolins “Up to 6 Gbps Mid-Infrared Free-Space Transmission with a Directly Modulated Quantum Cascade Laser,” in Proc. of ECOC 2021 (OSA/IEEE, 2021), paper 0275.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

4. periods 01.03.2022.-30.06.2022.

• Dalība OFC 2022 zinātniskajā konferencē un uzstāšanās ar prezentāciju (mutisku referātu) par projektā izstrādāto zinātnisko rakstu:
• X. Pang, H. Dely, R. Schatz, D. Gacemi, M. Joharifar, T. Salgals, A. Udalcovs, Y.-T. Sun, Y. Fan, L. Zhang, E. Rodriguez, S. Spolitis, V. Bobrovs, X. Yu, S. Lourdudoss, S. Popov, O. Ozolins, A. Vasanelli, C. Sirtori, “11 Gb/s LWIR FSO Transmission at 9.6 μm using a Directly-Modulated Quantum Cascade Laser and an Uncooled Quantum Cascade Detector”, Optical Fiber Communication Conference (OFC), 2022, paper Th4B.5
• Oriģināla zinātniskā raksta sagatavošana un iesniegšana starptautiskā Q1 līmeņa zinātniskajā žurnālā “Journal of Lightwave Technology”:
• M. Joharifar, H. Dely, X. Pang, R. Schatz, D. Gacemi, T. Salgals, A. Udalcovs, Y.-T. Sun, Y. Fan, L. Zhang, E. Rodriguez, S. Spolitis, V. Bobrovs, X. Yu, S. Lourdudoss, S. Popov, A. Vasanelli, O. Ozolins, C. Sirtori, “9.6 μm Long-wave Infrared Free-Space Transmission Enabled by Directly-Modulated Quantum Cascade Laser and Quantum Cascade Detector”.
• Darbs pie prasību definēšanas sistemātiskai fotoniskās signālu apstrādes testēšanai optiskās pārraides sistēmās;
• Darbs ar simulācijas rīkiem, lai ieviestu optiskā starp-savienojuma aprēķināšanas metodes;
• Darbs pie ātrdarbīgu komponentu testēšanas optiskās pārraides sistēmās;
• Eksperimentāls darbs ar vairāku līmeņu signāliem. Pētīta sasniedzamā informācijas caurlaides spēja ar digitālo izlīdzināšanu.

Informācija atjaunota 30.06.2022.

5. periods 01.07.2022.-31.10.2022.

• Darbs pie prasību definēšanas sistemātiskai fotoniskās signālu apstrādes testēšanai optiskās pārraides sistēmās.
• Eksperimentāls darbs ar vairāku līmeņu signāliem. Pētīta sasniedzamā informācijas caurlaides spēja ar digitālo izlīdzināšanu.    
• Darbs pie sistemātiskās atgriezeniskās saites no optiskajām pārraides sistēmām. Pētīta optisko pārraides sistēmu veiktspēja.       
• Oriģinālā zinātniskā raksta publikācija apstiprināta starptautiskajā Q1 līmeņa zinātniskajā žurnālā "Journal of Lightwave Technology":
• Mahdieh Joharifar, Hamza Dely, Xiaodan Pang, Richard Schatz, Djamal Gacemi, Toms Salgals, Aleksejs Udalcovs, Yan-Ting Sun, Yuchuan Fan, Lu Zhang, Etienne Rodriguez, Sandis Spolitis, Vjaceslavs Bobrovs, Xianbin Yu, Sebastian Lourdudoss, Sergei Popov, Angela Vasanelli, Oskars Ozolins, Carlo Sirtori, “High-Speed 9.6-μm Long-Wave Infrared Free-Space Transmission with a Directly-Modulated QCL and a Fully-Passive QCD”

Informācija atjaunota 28.10.2022.

6. periods 01.11.2022.-28.02.2023.

• Darbs pie prasību definēšanas sistemātiskai fotoniskās signālu apstrādes testēšanai optiskās pārraides sistēmās.
• Darbs pie ātrdarbīgu komponentu testēšanas optiskās pārraides sistēmās.
• Darbs ar simulācijas rīkiem, lai ieviestu optiskā starp-savienojuma aprēķināšanas metodes.
• Eksperimentāls darbs ar vairāku līmeņu signāliem. Pētīta sasniedzamā informācijas caurlaides spēja ar digitālo izlīdzināšanu.
• Darbs pie sistemātiskās atgriezeniskās saites no optiskajām pārraides sistēmām. Pētīta optisko pārraides sistēmu veiktspēja.

 Informācija atjaunota 28.02.2023.

Projekta nosaukums: «Optisko frekvenču ķemmju izstrāde šķiedru optiskajām sakaru sistēmām (COMBSYS)»

 

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Development of optical frequency combs for fiber - optic communication systems (COMBSYS)»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ilya Lyashuk

 

Projekta zinātniskais vadītājs:  Vjačeslavs Bobrovs

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/659

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/308

 

Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikācijas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)

 

Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums: Projekts “Optisko frekvenču ķemmju izstrāde šķiedru optiskajām sakaru sistēmām” COMBSYS ir ar saimniecisku darbību nesaistīts rūpniecisks pētījums, kas atbilst Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijas(RIS3) 4.izaugsmes prioritātei, kur tiek sagaidīta modernu IKT sistēmu izstrāde. Projekta mērķis ir izpētīt un izstrādāt dažāda veida optisko frekvenču ķemmju (OFC)ģeneratorus šķiedru optiskajām sakarus istēmām, lai palielinātu to datu pārraides veiktspēju, kas ir īpaši svarīgi, kad sabiedrība veic attālinātu darbu no mājām vai studē no mājām, kā to varēja novērot COVID-19 globālās epidemioloģiskās krīzes apstākļos. Plānotās darbības ietver uz dažādām fiziskajām realizācijām un uzbūvēm balstītu OFC ģeneratoru izpēti. Kā rezultātā, šīs tehnoloģijas tiks novērtētas pēc to veiktspējas, piemēram, ģenerētā nesēja līnijas platuma, kvalitātes faktora Q, uztvertā datu signāla bitu kļūdas koeficienta (BER), kas ļaus atrast vispiemērotāko OFC tehnoloģiju mūsdienu viļņgarumdales blīvētām (WDM) šķiedru optiskajām sakaru sistēmām. Projekts ietver arī ārzemju mobilitāti, ilgtermiņa pētniecības aktivitātes, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko zināšanu izplatīšana. Projektā ir paredzēts sagatavot un iesniegt vismaz 4 oriģinālas zinātniskās publikācija un izstrādāt jaunu OFC tehnoloģiju. Projektu īstenos zinātniska institūcija-Rīgas Tehniskās universitātes Telekomunikāciju institūts, iesaistot ārzemju zinātnisko institūciju –Krievijas Zinātņu akadēmijas federālo pētniecības centru -Lietišķās fizikas institūtu (IAP RAS). 

 

Plānotie galvenie rezultāti: Projektā ir paredzēts sagatavot un iesniegt vismaz 4 oriģinālas zinātniskās publikācija un izstrādāt jaunu OFC tehnoloģiju.

 

Atslēgas vārdi: šķiedru optika, WDM, optiskā frekvenču ķemme.

 

1. periods 01.02.2021.-30.04.2021.

• Mobilitāte mobilitātes partnera institūcijā – Krievijas Zinātņu akadēmijas federālā pētniecības centra Lietišķās fizikas institūtā (IAP RAS). Virtuālās mobilitātes laikā veikta zināšanu pārnese un konsultācijas par OFC ģeneratoru modelēšanu, to raksturošanu un integrāciju ar šķiedru optiskajām sakaru sistēmām.

Informācija atjaunota 20.04.2021.

2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.

• Sagatavota zinātniskā atskaite “Atskaite par pieejamajiem OFC ģeneratoru veidiem šķiedru optiskajām sakaru sistēmām” (angļu valodā) (1.1. optisko frekvenču ķemmju (OFC) ģeneratoru veidu novērtēšana un to pielietojums šķiedru optiskajās sakaru sistēmās).
• Padziļināta zinātnisko publikāciju analīze par optisko frekvenču ķemmju ģeneratoru veidiem un to pielietojumu šķiedru optiskajās sakaru sistēmās. (1.2. COMBSYS projekta OFC ģeneratora kandidāt-tehnoloģiju iepriekšēja izpēte un definēšana).
• Apstiprināta un nopublicēta zinātniskā publikācija žurnālā MDPI Photonics, Q2 līmeņa žurnāls (citēšanas indekss ir virs 50% no nozares vidējā), “Optical frequency combs generated in silica microspheres in the telecommunication C-, U-, and E-bands”, 1-12.lpp. Saite: www.mdpi.com/2304-6732/8/9/345

Informācija atjaunota 30.08.2021.

3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.

• Sagatavota zinātniskā atskaite “Atskaite par izvēlētajām OFC ģeneratoru kandināt-tehnoloģijām
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Topical problems of nonlinear wave physics” NWP-2021 (nwp2021.ipfran.ru/) ar tiešsaistes prezentāciju “FWM-based optical frequency combs for next-generation WDM fiber-optic communication system”, 20.09.2021. 
• Raksts konferenču tēžu krājumā:  Ilya Lyashuk, Janis Braunfelds, Sandis Spolitis, Vjaceslavs Bobrovs, “FWM-based optical frequency combs for next-generation WDM fiber-optic communication system”, NWP-2021, pp.1, Online, Sept 20, 2021. Pieejams: https://nwp2021.ipfran.ru/program/abstract/93
• Oriģināls zinātniskais raksts Web of Science/Scopus (T.sk. ar citēšanas indeksu 50% no nozares vidējā) : Mūrnieks, R., Skladova, L., Braunfelds, J., Lyashuk, I., Supe, A., A.Anashkina, E., V.Andrianov, A., Spolītis, S., Bobrovs, V. Impact of Kerr Optical Frequency Comb Linewidth on the Performance of NRZ-OOK Modulated Fiber Optical Communication System. Laser Physics, 2021, Vol. 31, No. 11, Article number 115101. ISSN 1054-660X. e-ISSN 1555-6611. Available from: doi:10.1088/issn.1555-6611. Pieejama: https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1555-6611/ac3015 
• Dalība starptautiskā konferencē “Photonics and Electromagnetics Research Symposium” PIERS 2021 (22. – 25. novembris) ar tiešsaistes stenda referātu “Research on Super-PON Communication System with FWM-based Comb Source” 
• Oriģināls zinātniskais raksts Web of Science/Scopus :  Aleksejeva, M., Lyashuk, I., Kudojars, R., Prigunovs, D., Ortiz, D., Braunfelds, J., Salgals, T., Spolītis, S., Bobrovs, V. Research on Super-PON Communication System with FWMbased Comb Source. No: Photonics & Electromagnetics Research Symposium (PIERS 2021): Proceedings, Ķīna, Handžou, 21.-25. novembris, 2021. Piscataway, NJ: IEEE, 2021, 1.-7.lpp. Konferences programma: https://hz2021.piers.org/program.html?q=Lyashuk

Informācija atjaunota 22.12.2021.

4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.

• sagatavota zinātniskā atskaite par OFC ģeneratoru saderību ar ātrdarbīgām šķiedru optiskajām sakaru sistēmām
• Ilya Lyashuk, Dmitrijs Prigunovs, Marina Aleksejeva, Ricards Kudojars, Dilan Ortiz, Janis Braunfelds, Toms Salgals, Sandis Spolitis, and Vjaceslavs Bobrovs, “FWM-based comb source for PON communication systems”, dalība “First Workshop of the EUt+ European Telecommunications and Networks Institute“, Online, session 5b, 14 – 15 March 14, 2022, see online: www.univ-tech.eu/first-workshop-of-the-eut-european-telecommunications-and-networks-institute
• Pieņemta publicēšanai publikācija: I. Lyashuk, R. Murnieks, L. Skladova, S. Spolitis, V. Bobrovs “The Comparison of OFC Generation Techniques for Fiber Optical WDM Networks”, “20th International Conference Laser Optics, ICLO 2022” online, 20-24 June, 2022. See online: https://laseroptics.ru/ - pieņemta publicēšanai
• Pieņemta publicēšanai publikācija: J. Braunfelds, K. Zvirbule, U. Senkans, R. Murnieks, I. Lyashuk, J. Porins, S. Spolitis and V. Bobrovs, “Application of FWM-based OFC for DWDM optical communication system with embedded FBG sensor network”, (2022) Latvian Journal of Physics and Technical Sciences (LJPTS), pp. 1 – 13
• Īstenota virtuālā mobilitāte

Informācija atjaunota 28.03.2022.

5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.

• Īstenota virtuālā mobilitāte mobilitātes partnera institūcijā – IAP RAS. Virtuālās mobilitātes laikā veikta zināšanu pārnese un konsultācijas par optisko frekvenču ķemmju ģeneratoru modelēšanu, to raksturošanu un integrāciju ar šķiedru optiskajām sakaru sistēmām, saņemtas nepieciešamās konsultācijas un ekspertīze, lai izstrādātu eksperimentālu optiskās frekvenču ķemmes avota laboratorijas shēmu šķiedru optiskajām sakaru sistēmām.
• Attālināta dalība starptautiskā zinātniskajā konferencē “20th International Conference Laser Optics ICLO 2022” (20.–24. jūnijs) ar postera prezentāciju un pilna teksta rakstu. Saite: https://www.laseroptics.ru/  Lyashuk, R. Murnieks, L. Skladova, S. Spolitis, V. Bobrovs, “The Comparison of OFC Generation Techniques for Fiber Optical WDM Networks”, 20th International Conference Laser Optics (ICLO 2022), 2022. DOI: 10.1109/ICLO54117.2022.9840130
• Publikācija: A.A. Sorokin, V. V. Dorofeev, S. E. Motorin, I. Lyashuk, J. Porins, G. Leuchs, V. Bobrovs. Formation of Non-Classical Multiphoton States of Light with Squeezed Quantum Fluctuations in Bismuth-Modified Tellurite Glass Fibers. Springer, Optics and Spectroscopy, 130, 102–107 (2022). https://doi.org/10.1134/S0030400X22010167

Informācija atjaunota 29.07.2022.

6. periods 01.08.2022.-30.11.2022.

• Darbs pie eksperimentāla OFC ģeneratora tehnoloģiskā risinājuma izveides RTU TI laboratoriju vidē.
• Sagatavots D2.2. “Report on the OFC generators compatibility with the high-speed fiber optical communication systems”
• Dalība RTU 63. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā “Telekomunikācijas” (14.10.2022) ar prezentāciju “Optisko frekvenču ķemmju ģeneratoru novērtējums salīdzinājumā ar plaši pielietotajiem raiduztvērēju tipiem”.

Informācija atjaunota 29.11.2022.

7. periods 01.12.2022.-31.03.2023.

• Darbs pie eksperimentāla uz mikrostieņa čukstošo galeriju modu rezonatora balstīta OFC ģeneratora tehnoloģiskā risinājuma izveides un validācijas RTU TI laboratoriju vidē.
• Q1 žurnālā Optics Express (ietekmes faktors 3.833) iesniegta zinātniskā publikācija “Silica micro-rod resonator-based Kerr frequency comb for high-speed short-reach optical interconnects”.
• Darbs pie abstrakta sagatavošanas un iesniegšanas PIERS zinātniskajā konferencē ar nosaukumu “Experimental Demonstration of WDM-PON Transmission System Based on the FWM-Assisted Optical Frequency Comb Generator”. https://prague2023.piers.org/

Informācija atjaunota 29.03.2023.

Projekta nosaukums: «Jaunā tipa iegultie robustie haotiskie oscilatori drošām sakaru sistēmām»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Novel type of robust embedded chaotic oscillators for secure communication systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Ipatovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Dmitrijs Pikuļins

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/651

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/109

Projekta īstenošanas vieta: ETF Telekomunikāciju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.06.2021.-31.05.2023.

Projekta finansējums: 89 203.92 EUR t. sk. ERAF finansējums 75823.33 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 8920.39 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 4460.20 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta pētniecības mērķis ir izstrādāt metodoloģiju jaunā tipa robusto pārslēdzamo haotisko ģeneratoru pielietojumiem drošām sakaru sistēmām. Projektā iegūtie rezultāti veicinātu resursefektīvu un drošu sakaru sistēmu attīstību, kas dotu ieguldījumu tautsaimniecībā, tajā skaitā viedo pilsētu, viedās lauksaimniecības, e-veselības attīstībā, kas ir īpaši svarīgi ārkārtas situāciju gadījumos (dabas katastrofas, Covid-19 pandēmija utt.), kad tiek ierobežota iedzīvotāju mobilitāte un manāmi pieaug pieprasījums pēc drošu attālinātu datu apmaiņu.

Plānotie galvenie rezultāti:
Mērķa sasniegšanai tiek izvirzītas sekojošas pētniecības darbības (aktivitātes): izstrādāt Matlab rīkus iegulto SIP nelineārās dinamikas izpētei; SIP parametru plaknēs identificēt robusto haotisko svārstību apgabalus un izpētīt to robustumu (pret sistēmas parametru izmaiņām un elementu vērtību pielaidēm); praktiski realizēt SIP, kas spēj ģenerēt robustās haotiskās svārstības, nodrošinot minimālu ietekmi uz sprieguma pārveidošanas parametriem; integrēt piedāvāto risinājumu komunikāciju sistēmā, nodrošinot haotisko SIP sinhronizēšanu; vadlīniju izstrāde haotisko sakaru sistēmu izstrādei un realizācijai.

Projekta rezultātā tiek plānots: nopublicēt 4 zinātniskus rakstus, kas ir indeksēti zin. starptautiskās bāzēs (SCOPUS, WoS).

Atslēgas vārdi: Nelineārā dinamika, haosa ģeneratori, bezvadu sensoru tīkli.

Informācija atjaunota: 30.06.2021.

Rezultāti:

• Algoritmu izstrāde SIP pilnai bifurkāciju analīzei.
• Algortimiskās bāzes arhitektūras izveide, nosakot komponenšu savstarpējo mijiedarbību.
• Matlab rīkkopas izstrāde.

Informācija atjaunota: 15.09.2021.

• Turpinās darbs pie algoritmu izstrādes pilno bifurkāciju diagrammu veidošanai, kā arī bifurkāciju punktu attēlošanai.
• Uzsākta algortimu realizācija MATLABā, veidojot modulāro sistēmu ar iespēju griezties pie atsevišķām funkcijām, kombinējot izejas datus, veidojot aprēķinu kaskādes.

Informācija atjaunota: 15.11.2021.

• Tiek turpināts darb pie Matlab rīkkopas izstrādes.
• Veikta SIP diskrētā laika modeļu izstrāde.
• Rīkkopā izveidotās algoritmiskās bāzes aprobācija un haotiskā oscilatora, kas balstās uz 3 vienādojumu sistēmu.
• Bifurkāciju diagrammu iegūšana, bifurkāciju karšu iegūšana un analīze.
• Novadīts Zinātnisks seminārs: Application of Method of Complete Bifurcation Groups, 12.10.2021. (nodevums D.1.1).
• Sagatavots teorētiskās un algoritmiskās bāzes apraksts (D1.2)
• Dalība  konferencē MTTW'21 (7.-8.10.2021.)
• Iesniegta zinātniskā publikācija Dmitrijs Rjazanovs, Ernests Petersons, Aleksandrs Ipatovs, Loreta Ju škaite, Roman Yeryomin "Byzantine Failures and Vehicular Networks"(D1.3) .
• Ievietota informācija researchgate.net portālā.

Informācija atjaunota: 14.01.2022.

• Darbs pie  Matlab rīkkopas un SIP diskrētā laika modeļa.
• Periodisko un haotisko režīmu identificēšana parametru plaknēs, robusto haotisko režīmu izpēte.
• Tika izvēlēts arī piemērotākais parametrs, kas ļaus izveidota vadības sistēmu SIP pārslēgšanai starp haotisku un periodisku režīmu.
• Izstrādāto algoritmu pārveidošana un pielāgošana izveidotiem modeļiem daudzkodolu procesoru izmantošanai, paralēlai skaitļošanai.
• Darba rezultātu prezentēšana ICNDA 2022 konferencē.
• Veikta virtuālā mobilitāte: Konsultācijas par eksistējošām un aktuālajām modelēšanas metoloģijām, salīdzinājumā ar DP1 izstrādātām metodēm. Zināšanu pārnese un konsultācijas par sprieguma impulsveida pārveidotāju nelineārās dinamikas modelēšanu.

Informācija atjaunota: 14.04.2022.

• Algoritmu izstrāde SIP pilnai bifurkāciju analīzei.
• Matlab rīkkopas izstrāde.
• Turpinās darbs pie algoritmu izstrādes pilno bifurkāciju diagrammu veidošanai, kā arī bifurkāciju punktu attēlošanai.
• Rezultātu prezentēšana ETF TI semināra 08.06.2022 (gan klātiene, gan attālināti)

Informācija atjaunota: 15.06.2022.

• Uzsākta algortimu realizācija MATLABā, veidojot modulāro sistēmu ar iespēju griezties pie atsevišķām funkcijām, kombinējot izejas datus, veidojot aprēķinu kaskādes.
• Plānotā prototipa izveides risinājumu meklēšana, balstoties uz komerciāli pieejamām vadības shēmām.
• Uzsākts darbs pie prototipa nelineārās dinamikas izpētes (modelēšana un eksperimenti).
• Atrastā prototipa modelēšana Spice vidē, pamata parametru novērtēšana.
• Rezultātu prezentēšana Chaos 2022 konferencē 14.-17. jūnijā.
• Rezultātu prezentēšana ENOC 2022 konferencē 17.-22. jūlijā.

Informācija atjaunota: 15.08.2022.

• Algoritmu izstrāde SIP pilnai bifurkāciju analīzei, matlab rīkkopas izstrāde.
• Turpinās darbs pie algoritmu izstrādes pilno bifurkāciju diagrammu veidošanai, kā arī bifurkāciju punktu attēlošanai.
• Uzsākta algortimu realizācija MATLABā, veidojot modulāro sistēmu ar iespēju griezties pie atsevišķām funkcijām, kombinējot izejas datus, veidojot aprēķinu kaskādes.
• Sprieguma pārveidotāja prototipa modelēšana, haotisko darbības režīmu izpēte.
• Veikta virtuālā mobilitāte.
• Piedalīšana zinātnieku naktī RTU ETF  30.09.2022.

Informācija atjaunota: 14.10.2022.

• Eksperimentālo pētījumu veikšana, nelineāro darbības režīmu ietekmes izpēte uz sprieguma pārveidotāju pamata parametriem.
• Rezultātu prezentēšana MTTW 2022 konferencē 5.-7.10.2022.
• Vadīti zinātniskie semināri ar prezentāciju par sprieguma pārveidotāju nelineārās dinamikas teorētisko un eksperimentālo izpēti 08.11.2022 un 22.11.2022.
• Publicēts raksts A. Ipatovs, S. Tjukovs, D. Pikulins, J. Grizans, D. Surmacs and I. C. Victor, "Chaos Generation in Hybrid Microcontroller-Based DC-DC Switching Converters," 2022 Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications (MTTW), 2022, pp. 68-71, doi: 10.1109/MTTW56973.2022.9942492.

Informācija atjaunota: 15.12.2022.

• Zinātniskā raksta "The Complete Bifurcation Analysis of Buck Converter Under Current Mode Control" sagatavošana NODYCON 2023 konferencei.
• Mobilitāte uz IS-Wireless, Polija, Varsava (12.-14.12.2022.). PostDoc projekta zinātnes rezultātu prezentācija un apspriešana. Jaunu starptautisku kontaktu dibināšana. Komandējuma laikā tika iegūtas zināšanas par laboratorijas iekārtu uzbūvi, partneri arī sniedza konkrēto informāciju par izmantotajām iekārtām un to iegādes vietām.

Informācija atjaunota: 15.03.2023.

Projekta nosaukums: «Viedo energosistēmu vadības un automatizācijas metodes, algoritmi un paņēmieni»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Smart energy system automatization and control methods, algorithms and techniques»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Romāns Petričenko

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Antans - Sauļus Sauhats

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/021

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/231

Projekta īstenošanas vieta: Enerģētikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Elektroenerģētiskajām sistēmām (EES) ir nepārtraukti jātransportē elektroenerģiju no ražošanas vietām (elektrostacijas) līdz patērētājam (privātmājas, rūpnīcas), līdz ar to EES ir jābūt efektīvām un drošām, jo avārijas rašanās var izraisīt katastrofālas sekas. Valsts valdība investē nozīmīgus līdzekļus pretavārijas aparatūras un programmatūras pilnveidošanā. Uzmanība šajā projektā tiek pievērsta optimizācijas skaitlisko un modelēšanas metožu attīstībai un pielietošanai, lai uzlabotu aktuālo problēmu risinājumus, kuras saistītas ar Latvijas energosistēmas vadību un plānošanu.

EES vadība nozīmē sekojošus mērķus:

• ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanu;
• drošuma līmeņa paaugstināšanu;
• ietekmes uz ārējo vidi mazināšanu;
• ilgtspējas palielināšanu.

Iepriekšminētie mērķi tiks izpētīti un izmantoti mērķa funkcijas formulēšanai. Latvijas energosistēmas modeļa formulēšanai un pielietošanas iespējai jāņem vērā valsts energosistēmas matemātiskais modelis, kopā ar hidroelektrostaciju (HES) un siltumelektrostaciju (TEC) optimizācijas procedūrām.

Attiecīgas elektrostacijas optimizācijas procedūras (ņemot vērā daudzus ierobežojumus (tehniskus, ekoloģiskus)) galvenie mērķi ir (1) samazināt nevēlamas sekas (izmaksas, enerģijas zudumus, kļūdas u.c.) un (2) maksimizēt vēlamus efektus (peļņu, kvalitāti, efektivitāti u.c.).

Pētījuma ietvaros ir plānots izveidot un papildināt optimizācijas ietekmes procesu datu bāzi (DB). Pēc DB izveidošanas jāizpēta procesu sakarības (korelācijas analīze). Pēc iegūtajiem datiem jāizstrādā ietekmējošā procesa (optimizācijas procedūru ietekmējošo) stohastiskais modelis, algoritmi, programmatūra. Tas dos iespēju uzbūvēt Latvijas energosistēmas un energoresursu modeļus, veikt to validāciju un koriģēšanu. Projekta noslēguma etaps ir Latvijas energosistēmas (HES+TEC) modeļa optimizācija, kā arī validācija un koriģēšana.

Pētījuma gaitā tiek plānots veikt datu analīzi, izstrādāt programmas aprakstu un par pētījuma tēmu sagatavot vismaz vienas zinātniskās monogrāfijas nodaļas melnrakstu. Plānota dalība semināros ar AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls” un AS „Augstsprieguma tīkls” pārstāvju piedalīšanos, kā arī dalība starptautiskos semināros.

Atslēgas vārdi: elektroenerģētisko sistēmu vadība, elektroenerģētisko sistēmu optimizācija, korelācijas analīze, procesu prognozēšana, viedās tehnoloģijas, plānošana, elektroenerģētisko sistēmu attīstība

Informācija atjaunota 02.02.2018.

Rezultāti:

• Sagatavoti zinātniskie raksti konferencēm:

Petrichenko R., Sobolevsky D., Sauhats A., Short-term forecasting of district heating demand, IEEE 18th International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2nd Industrial and Commercial Power Systems Europe, 12.-15.06.2018, Palermo, Itālija
Petrichenko R., Baltputnis K, Sobolevsky D., Sauhats A., Estimating the costs of operating reserve provision by poundage hydroelectric power plants, 15th International Conference on the European Energy Market 2018, 27.-29.06.2018., Lodza, Polija.

• Izstrādāta siltumslodzes datu korelācijas analīzes aplikācija

Informācija atjaunota 25.05.2018.

• Divu zinātnisko publikāciju mutiska prezentācija konferencēs 2018.g. jūnijā:
  • IEEE 18th International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2nd Industrial and Commercial Power Systems Europe, Palermo, Itālija;
  • 15th International Conference on the European Energy Market 2018, Lodza, Polija
• Datu bāzes pilnveidošana elektroenerģijas cenu, ūdens pieteces Pļaviņu HES rezervuārā un siltumslodzes prognozēšanai, korelācijas analīze starp datubāzes parametriem un rezultātu analizēšana, korelācijas analīzes aplikācijas koriģēšana

Informācija atjaunota 30.08.2018.

• Ceturtajā pārskata periodā iesniegts raksts RTU konferences "2018 IEEE 59th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON 2018)" rakstu krājumam "Lubov Petrichenko, Antans Sauhats, Roman Petrichenko, Deniss Bezrukov, Long-Term Price Forecasting for the Cost-Benefit Analysis of Power Equipment".
• Iesniegts raksts Viļņas konferences "6th IEEE Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering (AIEEE` 2018)" (8.-10.11.2018.) rakstu krājumam un prezentēts stenda refereāts - "Baltputnis, K., Petrichenko, R., Sobolevsky, D. Heating Demand Forecasting with Multiple Regression: Model Setup and Case Study".
• Datu bāzes kontrole un uzturēšana elektroenerģijas cenu, ūdens pieteces Pļaviņas HES rezervuārā un siltumslodzes prognozēšanai. Korelācijas aplikācijas koriģēšana. Ūdens pieteces prognozēšanas ar mākslīgo neironu tīklu (MNT) aplikācijas realizēšana: optimālas MNT struktūras meklēšana.

Informācija atjaunota 30.11.2018.

Piektais pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)

• Ūdens pieteces prognozēšanas ar mākslīgo neironu tīklu (MNT) aplikācijas koriģēšana.
• Optimālas MNT struktūras meklēšana.
• Elektroenerģijas cenu vidēja termiņa prognozēšana, rezultātu analīze un publikācijas sagatavošana starptautiskai zinātniskai konferencei: L. Petrichenko, R. Petrichenko, A. Sauhats, Feasibility study of consumers` energy storage plant, 16th International Conference on the European Energy Market, 18-20 September 2019, Ljubljana, Slovenia

Informācija atjaunota 28.02.2019.

Sestais pārskata periods 

• Datu bāzes kontrole un uzturēšana elektroenerģijas cenu, ūdens pieteces Pļaviņas HES rezervuārā un siltumslodzes prognozēšanai.
• Optimālas MNT struktūras meklēšana siltumslodzes un elektroenerģijas cenas prognozēšanai.
• Elektroenerģijas cenu vidēja termiņa prognozēšana, rezultātu analīze un publikācijas sagatavošana starptautiskai zinātniskai konferencei (abstrakts tiek pieņemts). Iepriekšēju rezultātu koriģēšana. L. Petrichenko, R. Petrichenko, A. Sauhats, Feasibility study of consumers` energy storage plant, 16th International Conference on the European Energy Market, 18-20 September 2019, Ljubljana, Slovenia.
• Darbs pie lineāras optimizācijas programmas izstrāde Daugavas HES kaskādes kompleksam.

Informācija atjaunota 31.05.2019.

Septītais pārskata periods

• Izstrādāta Daugavas HES kaskādes optimālas ekspluatācijas programmatūra, kurā tiek izmantota lineāras programmēšanas metode. Tā pamatā ir elektroenerģijas cenas vidtermiņa prognozēšana ar mākslīgo neironu tīklu palīdzību.

Informācija atjaunota 06.09.2019.

Astotais pārskata periods

• Realizēta programmatūra Daugavas HES kaskādes optimālai ekspluatācijai ar nelineāras programmēšanas metodes palīdzību. Kā mobilitātes rezultāts uz Kauņas Tehnoloģisko universitāti tiek sākts pētījums par Kruonis HAES (hidroakumulējoša elektrostacija) optimizētu ekspluatāciju kopā ar plānoto saules paneļu staciju būvēšanu HAES rezervuārā.

Informācija atjaunota 06.11.2019.

Devītais pārskata periods

• Sadarbības rezultātā ar Kauņas Tehnoloģisko universitāti realizēts matemātiskais modelis, ar kuru palīdzību var aprēķināt Kruonis HAES (hidroakumulējoša elektrostacija) optimālu ekspluatāciju kopā ar plānoto peldošo saules paneļu staciju būvēšanu HAES rezervuārā, kā arī veikt tehniski ekonomiskus aprēķinus.

Informācija atjaunota 06.02.2020.

Desmitais pārskata periods

• Sadarbības rezultātā ar Kauņas Tehnoloģisko universitāti realizēts matemātiskais modelis, ar kuru palīdzību var noteikt Kruonis HAES (hidroakumulējoša elektrostacija) optimālu ekspluatāciju kopā ar plānoto peldošo saules paneļu (PSP) staciju būvēšanu HAES rezervuārā. Kā arī tika veikti tehniski ekonomiski aprēķini. Izpētīta Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas tarifu formēšanas sistēma, meklēti optimālas tarifu vērtības un aprēķināts plānoto PSP ekspluatācijas atmaksāšanas periods.

Informācija atjaunota 30.05.2020.

Vienpadsmitais pārskata periods

• Publikāciju rakstīšana, koriģēšana un prezentācijas sagatavošana: Roman Petrichenko, Lubov Petričenko, Karlis Baltputnis, Antans Sauhats, Saulius Gudzius, Aivaras Slivikas. Selection of the Initial State and Duration of the Planning Period in the Tasks of Managing Energy Storage Systems. 61st International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON2020) 4-7 November 2020, Riga, Latvia: http://www.conference.rtu.lv/index.html

Divpadsmitais pārskata periods

• 2 Semināra organizēšana “Latvenergo” darbiniekiem ‘Atjaunīgie energoresursi un to attīstība’ un ‘Baltijas un kaimiņvalstu enerģētikas stāvoklis un attīstības tendences’
• Publikācija: Roman Petrichenko, Lubov Petričenko, Antans Sauhats, Saulius Gudzius, Aivaras Slivikas, Marija Zima-Bočkarjova. Profitability Study of Floating PV and Storage Pumped Hydropower Plant. 17th International Conference on the European Energy Market 16-18 September 2020, Stockholm, Sweden: https://eem20.eu/
• Kopumā projekta laikā publicētas 10 publikācijas.

Informācija atjaunota 27.11.2020.

Projekta nosaukums: «Strāvas bezsensora vadības metodes izstrāde un izpēte spēka elektronikas pārveidotāju pielietojumos»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Research and development of current sensorless control approach applied to power electronics converters»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Suzdaļenko

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Jānis Zaķis

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/328

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/75

 

Projekta īstenošanas vieta: Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.10.2018 līdz 30.09.2021 (36 mēneši)

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt strāvas bezsensora vadības (SBV) metodi ar dažādiem spēka elektronikas pārveidotāju tipiem un topoloģijām, demonstrējot priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem strāvas vadības paņēmieniem, izvērtējot vadības sistēmas statiskās un dinamiskās īpašības, elektromagnētiskās savietojamības problēmas un piedāvātas metodes izdevīgumu pārveidotāju izbūvē.

 

Pētījuma rezultāti veicinās mūsdienu jaudas elektronikas pārveidotāja konstrukciju attīstību un ļaus sasniegt lielāko efektivitāti, svara un jaudas blīvuma parametru uzlabošanu, izmantojot uzlabotas vadības metodes. Fizikālo pārveidotāju prototipi balstīsies uz GaN un/vai SiC pusvadītāju slēdžiem, kas ļaus izmantot šo pusvadītāju materiālu priekšrocības strādājot ar augstām komutācijas frekvencēm, kas aktualizēs pētījumu veikšanu arī aizvara vadības ķēdēs, termisko problēmu un elektromagnētiskās saderības jomā.

 

Galvenie uzdevumi:
1. Aprakstīt SBV darbību strāvas pārtrauktajā un nepārtrauktajā režīmā dažādu topoloģiju AC/DC un DC/DC pārveidotājiem ar iespēju kontrolēt jaudas plūsmu divos virzienos;
2. Izpētīt parazītisko shēmas elementu un tīkla pilnās pretestības iedarbību uz SBV metodi;
3. Izpētīt LCL filtra pielietojumu ar SBV metodi;
4. Salīdzināt SBV metodi ar aperiodiskās (angl. deadbeat) un modeļa prognozētās vadības (angl. Model Predictive Control) metodi;
5. Izpētīt īssavienojuma un tīkla atslēgšanas notikumus neizmantojot strāvas sensoru.
6. Nodefinēt kombinēto SBV un tradicionālo strāvas vadības metodes pielietojuma scenārijus;
7. Publicēt 3 rakstus augstā ranga žurnālos (ar SNIP> 1) par projekta saistītām tēmām;
8. Iesniegt patenta pieteikumu par daudzfunkcionālā spēka elektronikas pārveidotāja vadības paņēmieniem.
9. Sagatavot pilno projekta atskaiti ar konkrētajiem piemēriem, kas tiks publicēta kā monogrāfija vai nodaļa monogrāfijā.

Rezultāti:
Pašlaik tiek sagatavota publikācija zinātniskajam žurnālam, strādājot pie matemātiskā pamatojuma apraksta; pārveidotāja ekvivalentās shēmas apraksta pie dažādiem tranzistoru komutācijas kombinācijas; skriptu sagatavošanas automātiskai grafiku zīmēšanai; noslēgtās sistēmas pārvades funkcijas apraksta, vadības moduļu izvēles; ka arī strāvas sakritības trajektorijas apraksta. Projekta laikā ir apmeklēti semināri “Viedās mājas un BSR projekts Green Power Electronics” un “Kāpēc saules enerģijai ir nākotne Latvijā?”, kas norisinājās LATVENERGO Energoefektivitātes centrā.

Atslēgas vārdi: Energoefektivitāte, Spēka elektronikas pārveidotāji, digitālā vadība

3. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

• Veikti daudzlīmeņa pārveidotāja ar strāvas bezsensora vadību simulācijas modeļa vadības algoritma uzlabojumi: 
  • Līmeņu pārejas perioda saīsināšana; 
  • Strāvas vadība ievērojot uzdošanas signāla mainīgo amplitūdu; 
  • Joslas ierobežojošā filtra izmantošana strāvas amplitūdas vadības ķēdē; 
• Uzsākta zinātniskā raksta sagatavošana ziņošanai RTUCON konferencē. 
• Kompetences paaugstināšanas kursu apmeklēšana “OPAL-RT reālā laika simulācijas iespējas”.

4. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Sagatavots konferences raksts, kurā tika izpētīts ar datorsimulācijas palīdzību parazītisko shēmas elementu iespaids uz bezsensora vadības metodes veiktspēju. Iegūtie dati ļaus pilnveidot eksperimentāla modeļa vadību, realizējot adaptīvo mehānismu shēmas parazītisko elementu vērtību noteikšanai un to pastāvīgai novērošanai.

Informācija atjaunota 12.09.2019.

5. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

• ELECO 2019 konferences apmeklējums ar ziņojumu “Single-loop Sensorless Current Control with Self-detection of Conduction Losses Applied to Neutral Point Clamped Multilevel Converter”;
• Žurnalraksta “Biderectional single-loop current sensorless control applied to NPC multi-level converter considering conduction losses” sagatavošana publicēšanai IJPEDS žurnālā (SNIP>1, iesniegts recenzēšanai 2020.01.06);
• Spēka elektronikas pārveidotāja projektēšana un tehniskās dokumentācijas izstrāde;
• Mobilitāte Spānijā 26.10.-23.11.2019.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

6. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• Spēka elektronikas pārveidotāja lodēšana un integritātes testēšana.
• Žurnalraksta “Biderectional single-loop current sensorless control applied to NPC multi-level converter considering conduction losses” sagatavošana publicēšanai IJPEDS žurnālā.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

7. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Dalība tiešsaistes kursos “Single Phase and Three-Phase Inverters Control”. 
• Žurnālraksta “Biderectional single-loop current sensorless control applied to NPC multi-level converter considering conduction losses” koriģēšana saskaņā ar recenzentu komentāriem (SNIP>1).
• Dalība “Augstāk par zemi – zemāk par sauli” tiešsaistes seminārā ekspertu lomā.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

8. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Mobilitātes pasākums Igaunijā Tallinas Tehnoloģiskajā universitātē 
• Dalība CPE-POWERENG2020 konferencē ar ziņojumu “Study of Disturbing Factors in Current Sensorless Control Applied to NPC MLC”
• Žurnālraksta melnraksta sagatavošana par 3 fāžu daudzlīmeņa pārveidotāja vadību bez strāvas sensoriem

9. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Zinātniskā raksta sagatavošana ECCE Asia 2021 konferencei.
• Dalība tiešsaistes kvalifikācijas celšanas kursos PSIM PFC Expert

10. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)

• Simulācijas modeļa izstrāde shēmas parazītisko elementu noteikšanai.
• Tehniskās dokumentācijas sagatavošana optimizētam divvirzienu AC/DC pārveidotājam.
• IPC.ORG kurss par spiesto plašu projektēšanu militārajiem un kosmosa pielietojumiem.
• EPLAN apmācības kurss.

Informācija atjaunota 31.03.2021.

11. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē ECCE Asia 2021 ar ziņojumu.
• Zinātniskā projekta pieteikuma sagatavošana H2020 uzsaukumam.
• Patenta pieteikuma sagatavošana.
• Kvalifikācijas pilnveides kursu apmeklēšana “EPLAN Pro PANEL training” (organizators EPLAN Baltics), “High Precision Power Electronics” (organizators ECPE), “Wide Bandgap User Training” (organizators ECPE), “Design of a HV LLC Converter for Automotive Application” (organizators ECPE), “Model predictive control” (organizators POWERSYS).

Informācija atjaunota 28.06.2021.

12. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Kvalifikācijas pilnveides kursu apmeklēšana “Digital Control of Medium-high Power DC-DC Converters” (organizators POWERSYS);  “Passives in Power Electronics: Magnetic Component Design & Simulation” (organizators ECPE); “Packaging in Power Electronics” (organizators ECPE).
• Patenta pieteikuma sagatavošana.
• Zinātniskās konferences raksta sagatavošana
• Projekta pieteikuma sagatavošana.
• Gala atskaites dokumentu sagatavošana

Informācija atjaunota 30.09.2021.

Projekta nosaukums: «Elektrisko tīklu projektēšanas metodes un ierīces, ievērojot viedās tehnoloģijas un tirgus apstākļus»
 
Projekta nosaukums angļu valodā: «Electrical GRID DESIGN methods and tools, considering smart technologies and market conditions»
 
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ļubova Petričenko
 
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Antans - Sauļus Sauhats
 
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/317
 
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/10

Projekta īstenošanas vieta: Enerģētikas institūts
 
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
 
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
 
Projekta kopsavilkums:
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums, klimata pārmaiņas un energoresursu pieejamības ierobežojumi ir galvenie iemesli energosistēmu pārstrukturēšanai un tirgus mehānismu pielietošanai. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunus energosistēmu darbības un vadības principus un radīt jaunas elektrisko tīklu projektēšanas prasības, kurās iekļautas jaunas izstrādes un īstenošanas metodes un algoritmi. 

Jāizmanto jaunas tehnoloģijas (viedie tīkli (VT), atjaunojamie enerģijas avoti, izkliedētā ģenerācija, uzlabotās bezvadu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas ierīces un tml.), līdzekļi, automatizācijas iekārtas un programmatūras. Tieši no jauno tehnoloģiju pielietojuma ir atkarīga līniju vadu optimāla šķērsgriezuma un transformatoru jaudas izvēle. Korekta šo parametru izvēle būtiski ietekmēs tīkla investīcijas un enerģijas zudumus tīklā. Rezultātā šāda analīze sniegs iespēju novērtēt gan ieguvumus no viedajiem risinājumiem, gan iespējamās problēmas sakarā ar to straujo attīstību (tīkla gatavība jaunām slodzēm, nepieciešamie ieguldījumi, VT ietekme uz sprieguma novirzēm, VT ietekme uz enerģijas zudumiem un elektroenerģijas cenu). 

Projekta mērķis ir radīt tīkla projektēšanas metodes un līdzekļus, ņemot vērā viedo tīklu un tirgus nosacījumus, lai sasniegtu energosistēmas efektīvu darbību, par piemēru izmantojot Latvijas sistēmu.

Galvenie uzdevumi:

• Analizēt pilsētas rajonu slodzes blīvumu, ievērojot VT klātbūtni; aplūkot un analizēt jaunās stratēģijas un tehnoloģijas (izkliedētā ģenerācija, enerģijas uzkrāšana, tieša slodzes vadība, dinamiska cenu noteikšana, slodzes ierobežošana, viedā mērīšana un iekārtas un tml.); 
• veikt rentabilitātes analīzi no VT ieviešanas Latvijā;
• analizēt elektroapgādes sistēmas slodzes prognozēšanas metodes; 
• matemātiski formulēt sadales tīkla parametru noteikšanas modelēšanas un risināšanas algoritma izvēli; 
• radīt sadales tīkla shēmas (iekļaujot izkliedētās enerģijas saglabāšanu un atjaunīgās enerģijas ierīces);
• izveidot elektroenerģijas lietotāju slodzes procesu bibliotēku.

Atslēgas vārdi:  viedās tehnoloģijas, elektroapgādes sistēmas, energoapgāde

1.un 2. pārskata periods:

Veikta izpēte par ražošanas procesu plānošanu un kontroles uzlabošanu energoietilpīgos uzņēmumos, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus cenu izmaiņas un enerģijas uzkrāšanas iespējas. Tika izveidots akumulatora enerģijas uzkrāšanas sistēmas (AEUS) uzlādes / izlādes cikla numura izvēles modelis, kā arī tiek izstrādātas AEUS kontroles pieejas un aprēķinātas novērstas izmaksas. Paralēli tam tiek veikts Baltijas valstu viļņu potenciāla izmaksu un ieguvumu novērtējums, ņemot vērā viļņu un cenu mainīgumu; elektriskās slodzes optimālais sadalījums, pielietojot lineārās progrāmēšanas metodes; elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un izlādes plānošana stāvvietā, ievērojot Šepli ieguvumu sadalījumu.

Informācija atjaunota 27.09.2019.

3.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

Tika veikts pasaules hidroakkumulācijas elektrisko staciju (HAES) un peldošo saules paneļu optimizācijas darba modeļu literatūras apskats. Tiek sākta Kruoņu HAES darba plānošanas optimizācija, ievērojot peldošas saules paneļa stacijas ekspluatācijas noteikumus. Paralēli tam tiek veikta pašreizējās situācijas analīze pieprasījuma un patērētāju veidu enerģijas patēriņa jomā.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

4.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

Tika izstrādāts pasaules hidroakkumulācijas elektrisko staciju (HAES) un peldošo saules paneļu optimizācijas darba modelis un veikts tehniski ekonomiskais pamatojums. Paralēli tam tiek sākta Latvijas un Lietuvas saules paneļu (no reāliem objektiem) ik stundu saražoto enerģiju datu apkopšana un bāzes veidošana. Analizēta norēķinu sistēmas ietekme uz elektrisko transportlīdzekļu attīstību.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

 5.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Sadarbība ar Okan Ozonnel profesoru no Samsun Tehniskās universitātes izstrādāts kopīgais darbs par metodiku, kas balstīta uz pārklājuma zonu, lai mainītu sadales transformatoru atrašanās vietu un jaudas parametrus.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

6.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Sadarbībā ar Okan Ozonnel profesoru no Samsun Tehniskās universitātes uzrakstīta un iesniegta kopīga publikācija “ An Efficient Methodology Based on Coverage Area to Modify Location and Power Ratings of Distribution Transformers” IEEE Transactions on Power Delivery žurnālā.
• Dalība EEM 2020 konferencē 16.-18.septembrī

7.pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Veikts procesu ilgtermiņa prognozes aprēķins (līdz 2050. gadam): elektrības cenas (Baltijas valstīs, Somijā, Zviedrijā un Polijā), elektroenerģijas pieprasījums (Baltijas valstīs), energosistēmas un ģenerācijas - pieprasījuma modeļu analīze un apraksts, kā arī Baltijas valstu energosistēmu bilances aprēķini.

8. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)

• datu bāze papildinājums: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saules staciju ģenerēšanas stundu datu bāzes veidošana no solaredge.com.
• virtuālā mobilitāte ar professor Okan Ozgonenel no Ondokuz Mayis universitātes.

Informācija atjaunota 31.03.2021.

9. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Baltijas valstu energosistēmas modelēšanas jauno rezultātu veicināšana (ņemot vērā elektroenerģijas patēriņa izmaiņas un elektroenerģijas rezerves aktivizēšanas variācijas). Veikti Baltijas valstu energosistēmu disbilances, importa/eksporta un CO2 izmaksu aprēķini 2050. gadam.
• Virtuālā mobilitāte ar professoru Okan Ozgonenel no Ondokuz Mayis universitātes. Mobilitātes rezultāts: zinātniskās publikācijas “Assessment of PV integration in industrial and residential sectors under energy market conditions” publicēšana “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” žurnālā.

Informācija atjaunota 28.06.2021. 

10. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Veikti Baltijas valstu energosistēmu disbilances, importa/eksporta un CO2 izmaksu aprēķini 2030., 2040. un 2050. gadam.
• Elektroenerģijas zudumu salīdzinājums atsevišķiem patērētājiem ar jumta PV iekārtām un saules enerģijas kopienai. Modeļa izstrāde.

Informācija atjaunota 30.09.2021.

11. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)

• Ražotājlietotāju un tīklu darbības scenāriju modelēšana un rezultātu iegūšana.
• Vēja enerģijas kopienas ekonomisko ieguvumu salīdzinājums ar saules enerģijas kopienas ekonomisko kritēriju vērtībām
• RL ietekmes uz tīklu modelēšanas atskaites rakstīšana
• Abstrakta “Planning solution aimed at implementation of wind versus solar energy community” sagatavošana  Global Summit on Power and Energy Engineering (GSPEE2022) konferencei.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

12. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)

• Publikācijas “Reserve power estimation according to the Baltic power system 2050 development plan” gala versijas nodošana Energycon22 konferencei. Publikācija ir akceptēta prezentēšanai konferencē.
• Publikācijas “Economic Viability of Energy Communities versus Distributed Prosumers” gala versijas nodošana zinātniskajā žurnālā “Sustainability” un to koriģēšana saskaņā ar žurnāla redaktoru piezīmēm.

Informācija atjaunota 28.03.2022.

Projekta nosaukums: «Sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošana COVID-19 izaicinājumam, nodrošinot tās ilgtspējību»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Adapting the public transport system to the COVID-19 challenge, ensuring its sustainability»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Antons Patļins 

 

Projekta zinātniskais vadītājs:  Nadežda Kuņicina

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/658

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/307

 

Projekta īstenošanas vieta: Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)

 

Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums: Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt sistēmas risinājumu, lai sabiedriskā transporta sistēmu noturētu ilgtspējīgā un drošā stāvoklī, pielāgojot to COVID-19 izaicinājumam, nodrošinot tās ilgtspēju. Sekundārais mērķis ir attīstīt pēcdoktoranta prasmes kā jaunam zinātniekam un palielināt pēcdoktoranta zinātniskās spējas, nodrošinot iespējas sākt nopietnu karjeru zinātniskajās institūcijās.

 

Plānotie galvenie rezultāti: Galvenie uzdevumi un aktivitātes:

 

Atslēgas vārdi: COVID-19, sabiedriskā transporta sistēma, ilgtspējība, progresīvās prakses.

 

 

1. periods 01.01.2021.-30.04.2021.

2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.

• Pētījumi par progresīvām, jaunākām praksēm un pēdējiem sasniegumiem, ko var izmantot sabiedriskā transporta sistēmā, lai nodrošinātu tās ilgtspēju.
• Dalība ar 2 referātiem: " Adapting the public transport system to the COVID-19 challenge, ensuring its sustainability" un “Development of System Solution for Public Transport System Sustainability and Adapting it to the Challenge of COVID-19” starptautiskā zinātniskā konferencē: 14th International Scientific Conference on Sustainable, Modern and Safe Transport (TRANSCOM 2021) 26. – 28. Maijs, 2021.
• Zinātnisko rakstu plānošana un rakstīšana:  “How to make public transport system safer during the pandemic and after”, " Development of a monitoring system to reduce the spread of COVID-19 through the public transport system." un “Evaluation of methods for passenger counting in public transport.” starptautiskajai zinātniskai konferencei TRANSPORT MEANS-2021.

Informācija atjaunota 30.08.2021.

3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.

• Dalība konferencē TRANSCOM 2021 
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē: ”RTUCON – 2021”
• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē: ”Transport means – 2021”
• Dalība forumā forumā Ķīnā: “First China-CEEC Forum for Young S&T Talents”, Ningbo, China. The forum is a part of 5-th China-SEEC Conference on Innovation Cooperation. The forum sets its focus on two topics, namely 1) Exchanges and cooperation among young science & technology talents, and 2) Science & technology innovation helping to fight against COVID-19.
• 6-20. septembris – īstenotā virtuālā mobilitāte uz Kauņas Tehnoloģisko Universitāti.

Informācija atjaunota 26.11.2021.

Publicēti raksti:

1. Patļins, A. Adapting the Public Transport System to the COVID-19 Challenge, Ensuring Its Sustainability. Transportation Research Procedia, 2021, Vol. 55, 1398.-1406.lpp. ISSN 2352-1465. Pieejams: doi:10.1016/j.trpro.2021.07.125 
2. Patļins, A. Development of System Solution for Public Transport System Sustainability and Adapting it to the Challenge of COVID-19. Transportation Research Procedia, 2021, Vol. 55, 1407.-1414.lpp. ISSN 2352-1465. Pieejams: doi:10.1016/j.trpro.2021.07.126 
3. Patļins, A., Kuņicina, N. How to Make Public Transport System Safer during the Pandemic and after. No: Transport Means 2021: Sustainability: Research and Solutions: Proceedings of the 25th International Scientific Conference. Part 1, Lietuva, Kaunas, 6.-8. oktobris, 2021. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2021, 193.-198.lpp. ISSN 1822-296X. e-ISSN 2351-7034. 
4. Patļins, A., Dariimaa, O., Oyun-Erdene, N., Kuņicina, N. Evaluation of Methods for Passenger Counting in Public Transport. No: Transport Means 2021: Sustainability: Research and Solutions: Proceedings of the 25th International Scientific Conference. Part 1, Lietuva, Kaunas, 6.-8. oktobris, 2021. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2021, 391.-395.lpp. ISSN 1822-296X. e-ISSN 2351-7034. 
5. Patļins, A., Otgon, D., Oyun-Erdene, N., Kuņicina, N. Monitoring of Epidemiological Restrictions during the Pandemic for the Sustainability of Public Transport System. No: 2021 IEEE 62nd International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON 2021): Conference Proceedings, Latvija, Riga, 15.-17. novembris, 2021. Piscataway: IEEE, 2021, 1.-6.lpp. ISBN 978-1-6654-3803-2. e-ISBN 978-1-6654-3803-2 
6. Patļins, A., Dariimaa, O., Oyun-Erdene, N., Kuņicina, N. Development of a Monitoring System to Reduce the Spread of COVID-19 Through the Public Transport System. No: Transport Means 2021: Sustainability: Research and Solutions: Proceedings of the 25th International Scientific Conference. Part 1, Lietuva, Kaunas, 6.-8. oktobris, 2021. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2021, 443.-448.lpp. ISSN 1822-296X. e-ISSN 2351-7034.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.

• Darbi pārsvarā notiek 2.aktivitātes (WP2) ietvaros – pētījumi par sistēmas risinājuma izstrādāšanu sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanai COVID-19 izaicinājumam. Notiek darbs pie dezinfekcijas ierīces prototipa izstrādāšanas un darbs pie tehnoloģijas un ierīces izstrādāšanas dažādu virsmu dezinfekcijai sabiedriskā transporta sistēmā, izmantojot UV starojumu ar atbilstošu spektru un intensitāti. Tiek veikti pētījumi, projektēšana, izstrādāšana un testēšana.
• Īstenotā 2 nedēļu gara (no 2022. gada 7.marta līdz 20. martam) virtuālā starptautiskā mobilitāte Kauņas Tehnoloģiskajā Universitātē (Lietuva), kuras laikā apspriesti WP 1 aktivitātes rezultāti. Pielietojot daļu no pētījuma rezultātiem, kas iegūti WP1 aktivitātes “Progresīvās prakses sabiedriskā transporta sistēmas ilgtspējībai” ietvaros, tiek rakstīta publikācija: “Features of converting a car with an internal combustion engine into an electric car”.

Informācija atjaunota 28.03.2022.

5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.

• Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē ELECTRONICS-2022 (Lietuvā, Palangā) ar rakstu “Device for inactivation of SARS-CoV-2 using UVC LEDs”.
• 2.aktivitātes (WP2) rezultātā divi izstrādātie prototipi: “Custom device for disinfection of public transportation surfaces with UV-C LED illumination” un “Custom device for disinfection of public transportation air and general surfaces with UV-C Hg lamp irradiation” tika  prezentēti Latvenergo prototipu konkursā starptautiskās zinātniskās konferences  ENERGYCON-2022 ietvaros. Saņemti divi Atzinības sertifikāti.

Informācija atjaunota 29.07.2022.

6. periods 01.08.2022.-30.11.2022.

• 5.-7.oktobrī. dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē TRANSPORT MEANS-2022 ar raksta “Development of IoT solution prototype for reliable and sustainable transport system in uncertain epidemiological conditions”.  prezentēšanu.
• 10.-12.oktobrī. Piedalīšanas starptautiskajā zinātniskajā konferencē RTUCON-2022 ar raksta “LED UV-C prototype for disinfection purposes for sustainability of public transport system in unclear epidemiological conditions” prezentēšanu.
• Nopublicēts raksts žurnālā: “Dziubenko, O., Arhun, S., Hnatov, A., Bogdan, D., Patļins, A. Device for Inactivation of SARS-CoV-2 Using UVC LEDs. Elektronika ir elektrotechnika = Electronics and Electrical Engineering, 2022, Vol. 28, No. 5, pp.55-61. ISSN 1392-1215. e-ISSN 2029-5731. Available from: doi:10.5755/j02.eie.31140
• Komandējums no 13.11.2022 līdz 25.11.2022. Mobilitāte uz Varšavas Politehnisko Universitāti un Beļska-Bjalas Universitāti. Pieredzes apmaiņa. Semināri prezentējot projekta rezultātus, tīklošanas, rezultātu izplātīšana.

Informācija atjaunota 29.11.2022.

• Darbs pārsvarā 3.aktivitātes (WP3) - "Izplatīšana un informēšana" ietvaros tiešo kontaktu un diskusiju veidā.
• 11.01.2023 līdz 13.02.2023 - Komandējums Lietuvā, KTU universitātē. Mobilitātes un izplatīšanas pasākumi. Ārvalstu mobilitāte, mācību un tīklošanās pasākumi, lai paaugstinātu turpmākās karjeras iespējas

Informācija atjaunota 28.02.2023.

• Raksta: “Application of the internet of things for the air quality monitoring in public transport vehicles and providing recommendations to ensure its sustainability also in unsafe epidemiological situation” labošana saskaņā ar recenzentu komentāriem un iesniegšana gala pārbaudei TRANSCOM-2023 konferences sistēmā.
• 23.-24.03.2023. - PostDoc SEMINĀRS klātienes apmācībās. Saņemts apliecinājums par dalību seminārā «Zinātniskās karjeras attīstība Apvārsnis Eiropa projektos».

Informācija atjaunota 31.03.2023.

Projekta nosaukums: «Vērtībās balstītas teritorijas plānošanas pieeja ilgtspējīgai zemes izmantošanai un attīstībai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «A values-led planning approach for sustainable land use and development»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Armands Auziņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Ineta Geipele

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/161

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/226

Projekta īstenošanas vieta: Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izpētīt vērtībās balstītas teritorijas plānošanas teorētiskos un praktiskos aspektus, ieviešot šo pieeju zemes pārvaldības praksē, pamatojoties uz (1) mainīgo telpiskās plānošanas sistēmu salīdzinošo analīzi un (2) teritorijas ietekmes un zemes izmantošanas efektu novērtēšanai lietojamo paņēmiemu un instrumentu attīstību. Pētījums paredz izstrādāt metodoloģiskos risinājumus un ieteikumus inovatīvu novērtēšanas instrumentu izmantošanai labākai un efektīvākai zemes izmantošanai, uzlabotai sadarbībai starp pilsētu un lauku pašvaldībām un veicinošai starpnozaru sadarbībai, kas kopumā sekmētu ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību. Vērtībās balstīta teritorijas plānošanas pieeja, galvenokārt, nosakot vērtības un identificējot iesaistīto preferences, atbalstīs ikvienu viedās specializācijas jomu un izaugsmes prioritāti, ievērojot to relatīvo nozīmīgumu un attīstības stratēģijas.

Pētījuma aktivitātes iekļauj: (1) analītisko izpēti, (2) pieredzes apkopojumu, (3) metodoloģijas izstrādi un (4) vērtībās balstītas plānošanas pieejas ieviešanu. Pētījuma laikā paredzēts izstrādāt: 2 analītiskos pārskatus, 2 Eiropas projektu pieteikumus, 4 aktivitāšu kopsavilkumus, iekļaujot darbību plānus, kopumā 13 starptautiskas zinātniskās publikācijas, t.sk. zinātniskajā grāmatā, indeksētos žurnālos un konferenču rakstu krājumos, kā arī jaunu metodoloģiju. Pētījuma laikā paredzēti kopumā 11 ziņojumi starptautiskās zinātniskajās konferencēs, semināros un darba grupās.

Atslēgas vārdi: vadības zinātne un ekonomika, zemes izmantošana, telpiskās attīstības plānošana

Rezultāti:

• Sagatavots empīriskā pētījuma kopsavilkums un metodoloģisko risinājumu veidošanas programma (nodevums D2.5).
• Sagatavots pārskats: Auziņš A. Analytical overview of spatial planning domain and systems in Europe.
• Sagatavots pārskats: Auziņš A. Analytical overview of techniques and tools for territorial impact assessment and evaluation of land use effects.
• Iesniegts nodevums D3.2. "Resume of methodology development and draft of methodology guidelines".

Publikācijas:

• Auziņš, A., Viesturs, J. A «Values-Led Planning Approach for Sustainable Land Use and Development». Baltic Journal of Real Estate Economics and Construction Management. Nr.5, 2017, 275.-286.lpp. e-ISSN 2255-9671. Pieejams: doi:10.1515/bjreecm-2017-0021
• Auziņš A. «Key trends and aspects influencing changes into spatial planning systems and practices in Europe». 19. starptautiskā konference «Economic Science for Rural Development» (ESRD 2018), Jelgava, LLU ESAF, 9. -11. maijs, 2018, lpp. 26-35, ISSN 2255-9930 on-line, DOI 10.22616/ESRD.2018.065
• Tēzes A. Auziņš, R. Kočanova «Socio-economic, environmental and institutional dimensions of values and preferences of stakeholders» RTU 59. konferences tēžu krājumā
• A.Auziņš, T.Köhler «Cause-Effect Relationship Between Land Fragmentation, Multi-Functionality and Development in the Context of Incremental Urban Development» European Academy of Land Use and Development (EALD) grāmatas gadskārtējais izdevums (D2.3) Pieejams tiešsaistē. 
• A.Auziņš «Land Value Capture for Balanced Socio-Economic Development: A Case of Latvia» European Academy of Land Use and Development (EALD) grāmatas gadskārtējais izdevums (D2.3) Pieejams tiešsaistē. 
• A.Auziņš, I. Geipele, R. Kočanova “Methodological Guidelines and Recommendations to Support Implementation of Values-led Planning Approach into Practice” ICEREE`2019 ABSTRACTS, ISBN: 978-9934-22-369-3, (http://buni.rtu.lv/wp-content/uploads/sites/68/2019/09/ICEREE-2019-Abstracts.pdf)(Nodevums D3.1)
• Iesniegts raksts “Land Fragmentation and Multi-functionality of Land Use in Peri-urban Areas” publicēšanai Elsevier zinātniskajā žurnālā LUP (IF 2.768, Scopus) sadarbībā ar Evelin Jürgenson (EMU, Igaunija).
• Populāri zinātniskas publikācijas iesniegšana saistībā ar pēcdoktoranta projekta tēmu publicēšanai arhitektūras un būvniecības prestižajā profesionālajā žurnālā “Latvijas architektūra” (24.09.2019.).
• Iesniegts raksts “Problems and challenges in European spatial planning practices and territorial governance” publicēšanai MDPI (Citescore Scopus 2.15) zinātniskā žurnāla “Land” speciālajā izdevumā.
• Publicēts raksts A.Auziņš “Comparative Analysis of Spatial Planning Systems and Practices: Changes and Continuity in Baltic Countries” EALD 2020 zinātniskajā monogrāfijā. 
• Publicēts raksts A.Auziņš “Comparative Analysis of Spatial Planning-Implementation Practices and Territorial Governance” EALD 2020 zinātniskajā monogrāfijā.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Mobilitātes vizīte Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju Institūtā (KTH), Stokholma, Zviedrija, 20.-23. februāris, 2018.
• Mobilitātes vizīte Igaunijas Dabaszinātņu universitātē (EMU), Tartu, Igaunija, 03.-06. aprīlis, 2018.
• Dalība LDTU konferencē "Economic Science for Rural Development", ESRD'2018, Jelgava, Latvija (9.-11.05.2018).
• Dalība Rīgas plānošanas reģiona biroja organizētā diskusijā par Rīgas metropoles areāla ietekmes rādītājiem un turpmāko rīcības politiku (03.05.2018)
• Mobilitātes vizīte Minhenes TUM, Vācija (03.-06.07.2018)
• Dalība RTU 59. starptautiskās konferences ietvaros organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē SCEE’2018
• Mobilitātes vizīte Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē, Viļņa, Lietuva, 5.-7. novembris,.2018.
• Mobilitātes vizīte Ģentes koledžas universitātē (HOGENT), Ģente, Beļģija, 20.-23. novembris, 2018.
• Mobilitātes vizīte un tīklošanās Stokholmas KTH (Royal Institute of Technology), Zviedrija, 18.-21.02.2019.
• Dalība “Baltic Science Network” organizētā konferencē “Par mobilitāti pētniecībā un kopīgu pētniecisko izcilību Baltijas jūras reģionā” (22.02.2019.).
• Dalība VARAM un LPS pārstāvju organizētā diskusijā par nepieciešamajām un iespējamām izmaiņām Zemes pārvaldības likumā saistībā ar koplietošanas ceļiem un ielām detālplānojumu teritorijās un ārpus tām (05.03.2019.).
• Mobilitātes vizīte un tīklošanās Lucernas HSLU (Lucerne University of Applied Sciences and Arts) , Šveice, 25.-29.03.2019.
• Mobilitātes un tīklošanās vizīte Brešas Universitātē, Itālija, 9.-10.04.2019.
• Mobilitātes un tīklošanās vizīte Minhenes Tehniskajā universitātē, Vācija, 26.-28.06.2019.
• Dalība ikgadējā 9. EALD simpozijā, kā arī EALD ģenerālajā asamblejā Kauņā (4.-6.09.2019.).
• Mobilitātes vizīte un tīklošanās Kauņā ar ekspertiem no BOKU un TUV (06.09.2019.).
• Dalība RTU 60.zinātniskās konferences sekcijā “Scientific Problems of Engineering Economics of Construction, Real Estate Management, Regions and Territories Development” (27.-28.sept.).
• Informatīvi zinātniska semināra organizēšana un vadīšana VARAM ministrijā (08.10.2019.).
• Mobilitātes vizīte un tīklošanās ar ekspertiem no BOKU un TUV (Vīne, 19.-22.01.2020.).
• Sadarbībā ar viespētnieku BUNIE institūtā Frančesko Bottičini (Botticini) no UNIBS (Itālija) organizēti un vadīti semināri par metodoloģijas veidošanas tēmām (Rīga 04.02.-02.04.2020.).
• Dalība seminārā par telpiskās plānošanas instrumentiem “Ekosistēmu pakalpojumi, to novērtēšana un novērtējuma izmantošana plānošanā” (06.02.2020.).
• Dalība seminārā “Vērtībās balstīta teritorijas plānošana Latvijā: izaicinājumi un iespējas” organizēšanas un saturiskajiem jautājumiem (13.02.2020.). 
• Dalība VARAM organizētā seminārā jūras teritorijas plānošanas instrumentiem “Jūras plānošana, izmantošana un dzīvotspējīga jūras ekosistēma – vai tas viss ir iespējams?” (20.02.2020.).
• Semināra “Vērtībās balstīta teritorijas plānošana Latvijā: izaicinājumi un iespējas” Latvijas līdzdalībniekiem zemes izmantošanas pārvaldībā organizēšana un vadīšana (Rīga, 28.02.2020.).
• Dalība tiešsaistes seminārā “Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa” par prasībām atvērtās zinātnes kontekstā” (16.04.2020).
• Dalība Interreg projektā PROGRESS, TV24 studijā tiešsaistes starptautiskā 1.ITW konferencē (https://buni.rtu.lv/1st-international-training-workshop-itw/?lang=en) ar prezentāciju par VLP ieviešanas rīkiem “Thematical Training on Values-led planning approach and instruments for land use management” (10.06.2020.).
• Dalība VASAB BSR tiešsaistes vebinārā par aktualitātēm telpiskās plānošanas jomā Baltijas jūras reģiona valstīs (17.06.2020.).
• Dalība FLPP vebinārā (26.08.2020.)
• Dalība Linkolna Zemes politikas institūta seminārā “Improving Values-Based Taxation of Real Property in Latvia” (08.07.2020.).

Informācija atjaunota 13.11.2020.

Projekta nosaukums: «Inovatīvo biomedicīnisko ierīču komercializācijas metodoloģija un ražošanas finansēšanas modeļa izvērtēšana»

Projekta nosaukums angļu valodā: «The methodology for the commercialization of innovative biomedical devices and the evaluation of the productions financing model»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Nadežda Semjonova

Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Nataļja Lāce

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/343

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/81

Projekta īstenošanas vieta: Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Raksturojot situāciju Latvijā, var konstatēt, ka medicīnisko ierīču komercializācijas process ir ļoti sarežģīts, nepilnību tiesību aktos dēļ, kas bieži neatbilst mūsdienu ekonomikas vajadzībām, kā arī valstī nav izstrādāta inovāciju finansēšanas politika. Topošajiem uzņēmējiem trūkst finanšu prasmes, kā arī zināšanas par iespējamiem finansēšanas avotiem. Tas viss negatīvi ietekmē MVU attīstību medicīnisko ierīču sektorā (angl. - MDI) Latvijā. Projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt biomedicīnas ierīcēm komercializācijas metodoloģiju, kas būs piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpašu uzmanību pievēršot finansēšanas modeļa izstrādei.

Projektā plānotās aktivitātes:

1. Pašreizējā stāvokļa un attīstības tendenču novērtējums MD sektorā;
2. Plānota modeļa izstrāde jauno MD projektu novērtēšanai;
3. Inovatīvo MDI produktu komercializācijai nepieciešamo materiālo, cilvēku un finanšu resursu novērtēšanas metodoloģijas izstrāde.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots sagatavot 6 publikācijas (t.sk. 3 Web of Science/Scopus rakstu skaits).

Atslēgas vārdi: medicīniskas ierīces, produktu komercializācija, finanšu resursi

Informācija atjaunota: 02.01.2019.  

1. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

• LR uzņēmumu datu bāzes Firmas.lv, Zāļu valsts aģentūras datu bāzes un Pasaules uzņēmumu datu bāzes Bloomberg pētīšana, informācijas par medicīniskām ierīcēm iegūšanai;
• Zinātniska raksta sagatavošana iesniegšanai uz konferenci: 10th International Conference On Applied Economics Contemporary Issues In Economy.

2. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

• Zinātnisko rakstu, kā arī Latvijas un ES normatīvo aktu, kas reglamentē medicīnisko ierīču ražošanu un apriti, pētīšana pētījuma vajadzībām;
• LR uzņēmumu, kas ražo medicīniskās iekārtas, datu izpēte;
• Informācijas apkopošana, prezentācijas sagatavošana un atklātas lekcijas sniegšana “Medicīnisko ierīču tirgus attīstība Latvija”;
• Informācijas apkopošana, prezentācijas sagatavošana un piedalīšanās ES aktivitātē “Atpakaļ uz skolu, atpakaļ uz universitāti”.

Informācija atjaunota: 07.06.2019.   

3. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Uzņēmēju aptaujas anketas izstrāde un aprobācija;
• Mobilitāte Brno Tehniskā universitātē Čehijā.

Informācija atjaunota: 07.09.2019.   

4. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

• ES normatīvo aktu, kas reglamentē medicīnisko ierīču ražošanu un aprīti, izmaiņu pētīšana.
• LR un ES uzņēmumu, kas ražo medicīniskas ierīces, datu pētīšana. 
• Individuālās konsultācijas pie uzņēmējiem ražotājiem/izplatītajiem.
• Zinātniskā raksta sagatavošana 

Informācija atjaunota: 27.12.2019.   

5. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• Informācijas par medicīnisko ierīču komercializācijas problēmām pētīšana un komercializācijas modeļa izstrāde.
• Zinātniska raksta rakstīšana un iesniegšana konferencei: The Annual 26th International Scientific Conference “Research for Rural Development 2020”.
• Dalība “Ēnu dienā”.

Informācija atjaunota: 27.03.2020. 

6. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Prezentācijas sagatavošana LLU konferencei: The Annual 26th International Scientific Conference “Research for Rural Development 2020” 13 - 15 May 2020.
• Medicīnisko ierīču komercializācijas modeļa pilnveide un apraksta sagatavošana atbilstoši ES un LR normatīviem aktiem. 
• Zinātniska raksta sagatavošana uz RTU konferenci “Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship” 2020 un publicēšanai žurnālā “Economics and Business”.

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Aptaujas par nēsājamām medicīniskām ierīcēm datu apstrāde. (D2.1)
• Medicīnisko ierīču tirgus dalībnieku aptaujas lapas pilnveide un aptaujas veikšana. (D2.1) 
• Zinātniskā raksta uz RTU konferenci sagatavošana

Informācija atjaunota: 30.09.2020.  

8. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Zinātniskā raksta rediģēšana (žurnāls Busines & Economics, RTU).
• Literatūra atlase un sagatavošana kontentanalīzei. Sākotnējas kontentanalīzes veikšana.
• ES valstu veselības nozares finansēšanas izpēte

Informācija atjaunota: 28.12.2020. 

9. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)

• Zinātniskā raksta “Economic Tendencies of the European and Latvian Medical Device Market” publicēšana (Economics and Business, RTU Volume 34 (2020): Issue 1 (January 2020), pp. c 297 - 310) DOI: https://doi.org/10.2478/eb-2020-0020
• Mazo uzņēmumu finansēšanas banku tirgus un līzinga pakalpojumu tirgus datu apstrāde.

Informācija atjaunota: 31.03.2021.

10. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Jauno aptaujas anketu apstrāde, zinātniskā raksta “Assessment of the peculiarities of the Latvian medical device sector by market participants” koriģēšana un iesnigšana žurnālā Technology, Market, and Complexity
• Mazo un vidējo uzņēmumu, ka arī jauno produktu Latvijas medicīnisko ierīču tirgū finansēšanas avotu modelēšana.
• Pasaules labas prakses par medicīnisko ierīču ieviešanu tirgū piemēru meklēšana un datu apstrāde.

Informācija atjaunota: 29.06.2021.

11. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Zinātniskā raksta “Medicīnisko ierīču ievešanas projektu novērtēšanas modelis” sagatavošana un uzsākts darbs pie rokasgrāmatas  pirmās daļas rakstīšanas

Informācija atjaunota 30.09.2021.

12. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)

• “Model (roadmap) for the commercialization of medical devices” apraksta pilnveidošana. Rokasgrāmatas papildināšana un koriģēšana. 
• Zinātniska raksta “Assessment of the peculiarities of the Latvian medical device sector by market participants” iesniegšana 
• Zinātniska raksta “User expectations on wearable medical devices: Latvian case study” koriģēšana un iesniegšana 
• Tikšanās ar uzņēmējiem un investoriem.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

Projekta nosaukums: «Veiktspējas pārvaldības pilnveidošana valsts sektora reformu ietekmē klīniskās universitātes slimnīcās»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Impact of public sector reforms on performance management improvement in clinical university hospitals»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māra Pētersone

Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Ingars Eriņš, prof. Dainis Krieviņš, prof. Kārlis Ketners

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/330

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/92

Projekta īstenošanas vieta: Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus veiktspējas pārvaldības pilnveidošanai klīniskās universitātes slimnīcās valsts sektora reformu kontekstā. Mērķu sasniegšanai izvirzāmi šādi uzdevumi: Analizēt klīnisko universitāšu slimnīcu (turpmāk KUS) darbu un identificēt raksturīgākās iezīmes, kas nosaka to vadīšanas īpatnības; Novērtēt KUS darba izmaiņas valsts sektora reformu ietekmē; Izpētīt procesu vadības sistēmu; Novērtēt faktorus, kas ietekmē KUS veiktspēju; Piedāvāt jaunu vai pilnveidot esošo darba novērtēšanas sistēmas KUS modeli. Pētījumā ietver četras aktivitātes: KUS pārvaldības raksturojums Latvijā; Procesu vadības sistēmas elementi KUS; Veiktspējas vadības sistēma KUS; Darba novērtēšanas sistēma KUS. Pētījums tiks izstrādāts sadarbība ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu”. Pētījumā tiks konstatētas problēmas, kas jāuzlabo KUS darbā, veicinot uz procesu orientētu izpratni ārstniecības iestādēs un meklēt risinājumus KUS efektīvākam darbam, esošā finansējuma ietvaros. Projekts tiks īstenots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātē (IEVF). Pētījumu rezultātu publicēšana plānota 5 zinātniskos rakstos, kas ir indeksēti Web of Science vai Scopus datubāzē iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, paredzēta dalība vismaz 6 zinātniskajās konferencēs, veidota unikāla pieeja darba novērtēšanai KUS.

Atslēgas vārdi: Veiktspējā; efektivitāte; ražīgums;  klīniskā universitātes slimnīca.

Informācija atjaunota: 02.01.2019.

1. posms

• Publicēts zinātniskais raksts: Conceptualizing the Possible Implementation of Food Taxes in Developed Economies: Case of Latvia. Pētersone, M., Ketners, K., Āboliņa, I. AD ALTA: Journal of Interdisciplinary Research, 2018, Volume 8, Issue 2, 193.-197.lpp. ISSN 1804-7890. e-http://www.magnanimitas.cz/08-02
• Praktiskās apmācības “tiešsaistes rīku “Funding&Tender Portal”un “SciVal” sniegtās iespējas “Apvārsnis 2020 “ finansējuma piesaistei, 2019.gada 22.janvāris , VIAA, Rīga
• Projekta prezentācija VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” PKUS Valdē 05.02.2019.;
• Projekta prezentācija VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” Zinātnes padomē; 26.02.2019.;
• Dalība “Baltic Science Network” organizētā konference “Par mobilitāti pētniecībā un kopīgu pētniecisko izcilību Baltijas jūras reģionā” (22.-23.02.2019.)

2. posms

• Mobilitāte un tīklošanās vizīte Lietuvas veselības zinātņu universitātē, Sabiedrības veselības fakultātē. Lietuva, Kauņa. 06.-11.05.2019.
• Dalība starptautiskā forumā "Global health: yesterday, today, tomorrow”. Lietuvas veselības zinātņu universitātē, Sabiedrības veselības fakultātē. Lietuva, Kauņa.08.05.2019.
• Dalība 28th EBES Starptautiskā zinātniskā konferencē. Coventry, U.K.29.-31.maijs. 2019.
• Precision Medicine Conference. Riga, Latvija, 22.05.2019.
• Mobilitāte un tīklošanas vizīte Koventrijas universitātē. Coventry, U.K.27.-31.maijs. 2019.
• Konference "Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā", Rīga, Latvija. 06.06.2019.

3. posms

• Mobilitāte Polytechnic Institute of Maia - IPMAIA (Maia, Portugal) 8.-12.jūlijs. 2019.
• Apmācības - Course in Design Thinking Polytechnic Institute of Maia - IPMAIA (Maia, Portugal) 8.-12.jūlijs. 2019.
• Pētersone, M., Ketners, K., Krieviņš, D., Kreicberga, I., Eriņš, I. Developing A Comprehensive Model for Forthcoming Reforms of University Hospitals. Management Theory and Studies for Rural Business and Infrastructure Development, 2019, Vol.41, No.2, 197.-212.lpp. e-ISSN 2345-0355. Pieejams: doi:10.15544/mts.2019.17

4. posms

• Dalība RTU Starptautiskā zinātniskā konferencē “Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship” (SCEE’2019) ar "Strategic Purchasing of Health Care Services: Possibilities for Health Sector Reform of Latvia". 11.oktobris. 2019.
• Mobilitāte UiT The Arctic University of Norway (Norvēģija, Tromsø) 3.-7.novembris. 2019.
• Mobilitāte Universidad Católica de Valencia San Vicente Mártir (Spānija, Valensija) 11.-15.novembris. 2019.
• Informatīvais pasākums “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā”, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Komunikācijas ģenerāldirektorāts
• Apmācības – Projektu plānošana un pieteikumu sagatavošana (RTU Doktorantūras skola)
• Apmācības - EIT RawMaterials Baltic Hub “Winter school” (RTU Dizaina fabrika) 11.-12.decembris 2019.

5. posms

• Dalība 14. Straptautiskā zinātniskā konference BUSINESS ADMINISTRATION (ICBA '20) Madride, Spānija, The World Scientific and Engineering Academy and Society (WSES), 18.-19.janvāris 2020.
• Dalība darbnīcā “Apvārsnis 2020 partneru meklēšana”, VIAA, Rīga, 20.-21.janvāris.
• MĀRA PĒTERSONE, KĀRLIS KETNERS, INGARS ERINS, HEALTH FINANCING POLICY REFORM TRENDS: THE CASE OF LATVIA, AD ALTA: Journal of Interdisciplinary Research, volume 09, issue 02, ISSN 1804-7890, ISSN 2464-6733 (Online), www.doi.org/10.33543/0902, https://doi.org/10.33543/0902265271
• Dalība starptautiskajā zinātniskā konferencē " Economic and Social Development 2020, Rabat, Maroka On-line, 26.03.2020.

6. posms

• Uzstāšanās 16th annual International Scientific Conference “SOCIAL INNOVATIONS FOR SUSTAINABLE REGIONAL DEVELOPMENT”, prezentācija “Conducting Clinical Researches In Small Population Countries: Case Study of Latvia”, 29.04.2010., Klaipeda University , Klaipēda, Lietuva, On-line.
• Mobilitāte, Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa. 03.06.2020. - 07.06.2020.
• Mobilitāte, Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa. 10.06.2020. - 19.06.2020.
• Progresa ziņojums VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” Zinātnes padomē;15.06.2020.

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7. posms

• publicēts raksts M.Petersone, K.,Ketners, I.Eriņš, FORTHCOMING REFORM OF UNIVERSITY HOSPITAL FINANCING AND POSSIBILITIES FOR EFFICIENCY IMPROVEMENT IN LATVIA, Economic and Social Development, 51st International Scientific Conference on Economic and Social Development Development, Book of Proceedings, Editors: Khalid Hammes, Mustapha Machrafi, Vladimir Huzjan, ISSN 1849-7535
• Mobilitāte uz Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa. 08.07.2020 - 19.07.2020., 20.07.2020 - 31.07.2020. un 20.09.2020 - 03.10.2020.
• Uzstāšanās INTERNATIONAL CONFERENCE STUDIES-BUSINESS-SOCIETY: PRESENT AND FUTURE INSIGHTS V, prezentācija Developing Coordination Network Model for Reforms of University Hospitals: Latvian Case, KLAIPEDA STATE UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES BUSINESS FACULTY,  Klaipēda, Lietuva,  29.09.2020.On-line
• Uzstāšanās INTERNATIONAL SCIENTIFIC-PRACTICAL CONFERENCE SUSTAINABLE ENVIRONMENTAL DEVELOPMENT: INNOVATIVE TECHNOLOGIES 30.09.2020., KLAIPEDA STATE UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES,  Klaipēda, Lietuva, prezentācija HEALTH FINANCING POLICY REFORM TRENDS: THE CASE OF LATVIA, On-line

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

8. posms

• Dalība konferencē „Sustainability in the Face of the Global Crisis“ (SOCIN), prezentācija “Increasing of public value in Latvian hospital system”, Mikolas Romeris University, Viļņa , Lietuva, 14.10.2020., on-line
• Uzstāšanās RTU 61st International Scientific Conference "Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship" (SCEE'2020), 16 October 2020, prezentācija HEALTH CARE SYSTEM PERFORMANCE EVALUATION FOR VALUE-BASED HEALTH CARE: LATVIA APPROACH, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, Latvija, On-line
• Mobilitāte, Mykolas Romeris University (MRU) Lietuva, Viļņa.
• Publikācija: Pētersone, M., Ketners, K., Krieviņš, D., Eriņš, I. Strategic Purchasing and Health System Efficiency: Prospects for Health Sector Reform in Latvia. WSEAS Transactions on Business and Economics, 2020, Vol. 17, pp.41-50. ISSN 1109-9526. e-ISSN 2224-2899. Available from: doi:10.37394/23207.2020.17.6

Informācija atjaunota: 28.12.2020.

9. posms (01.01.2021.-31.03.2021.)

• sagatavotas un iesniegtas pilna teksta publikācijas  (1) “Disease-Specific Networking Strategy to Increase Public Value: Latvian's Approach” un (2) “INTEGRATE HEALTH CARE SYSTEM PERFORMANCE ASSESSMENT FOR VALUE-BASED HEALTH CARE IMPLEMENTATION IN LATVIA” (3) “ECONOMIC FACTORS OF CLINICAL TRIALS OF MEDICINES IN SMALL POPULATION COUNTRIES: CASE STUDY OF LATVIA”
• dokumentu sagatavošana par aptauju “Vērtībās balstītu veselības aprūpe “ un apstiprināšanai PSKUS Attīstības biedrības  Ētikas komitejā un PKUS zinātniska institūtā.
• dalība Introduction to Health Economics and Outcomes Research, ISPOR 12.01.-15.01.2021., on-line un ICPerMed Virtual Conference 2021 - “Personalised Medicine – From Vision to Practice”,  February 25-26, 2021, French National Research Agency (ANR), Parīze, Francija, On-line.

Informācija atjaunota: 31.03.2021.

10. posms (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Uzstāšanās 27th International Scientific Conference “Research for Rural Development 2021”, 12.-14.05.2021.ar INTEGRATE HEALTH CARE SYSTEM PERFORMANCE ASSESSMENT FOR VALUE-BASED HEALTH CARE IMPLEMENTATION IN LATVIA, on-line
• Uzstāšanās 15th International Scientific Conference "Society.Integration.Education" (SIE2021) ar ECONOMIC FACTORS OF CLINICAL TRIALS OF MEDICINES IN SMALL POPULATION COUNTRIES: CASE STUDY OF LATVIA, May 28. -29.05. 2021., on-line
• Publicēts raksts ECONOMIC FACTORS OF CLINICAL TRIALS OF MEDICINES IN SMALL POPULATION COUNTRIES: CASE STUDY OF LATVIA (Pētersone Māra, Krieviņš Dainis, Ketners Kārlis, Grazhina Rakauskiene Ona), in SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference, ISSN: 2256-0629, http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/6143

Informācija atjaunota: 28.06.2021.

11. posms (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Uzstāšanās The International Conference on Applied Human Factors and Ergonomics (AHFE 2021) and the Affiliated Conferences Global Virtual Conference, ar rakstu  Disease-Specific Networking Strategy to Increase Public Value: Latvian's Approach July 27, 28 and 29, 2021.
• Publicēts zinātniskais raksts Network for Disease-Specific Networking Strategy to Increasing of Public Value: Latvia’s Approach, Pētersone, M., Ketners, K., Krieviņ, D., Erins, I., Rakauskiene, O.G., Eriņa, I., Lect Notes Networks Syst 2021;267:363-370.
• Uzstāšanās  starptautiskā zinātniskā konference 5th DUBROVNIK INTERNATIONAL ECONOMIC MEETING (DIEM 2021) - GLOBAL CHALLENGES, CRISIS MANAGEMENT AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT ar prezentāciju COORDINATED GOVERNANCE STRATEGY TO INCREASING OF PUBLIC VALUE: LATVIA APPROACH, 2021.gada 02.-03.jūlijs, Dubrovnik, Horvātija
• Sekcijas MACROECONOMICS AND INNOVATION vadīšana 5th DUBROVNIK INTERNATIONAL ECONOMIC MEETING (DIEM 2021) - GLOBAL CHALLENGES, CRISIS MANAGEMENT AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT, 2021.gada 02.-03.jūlijs, Dubrovnik, Horvātija
• Zinātniskā raksta DETERMINATION OF THE AMOUNT OF HEALTH CARE PUBLIC FUNDING: LATVIAN CASE izstāde un noformēšana
• Uzstāšanās VIII International conference „Whither our Economies“, ar prezentāciju Designing an value-based healthcare system in Latvia: obstacles and opportunities for future reforms,  un ar prezentāciju Determination of the amount of health care public funding: Latvian case 23.09.2021, on-line
• Uzstāšanās 3rd International Conference on Research in Management ar prezentāciju Economic aspects of clinical trials of medicines: Latvia - exampleof small population country,  03-05 , 2021, Prāga ,  Čehijas Republika
• Uzstāšanās THE 15th INTERNATIONAL DAYS OF STATISTICS AND ECONOMICS ar prezentāciju Future vision for the implementation of value-based healthcare programs: A Survey of Practicing Physicians in a Clinical University Hospital in Latvia, Prague, 9 – 11 September, 2021, on-line
• Uzstāšanās Latvijas Nefrologu Asociācijas sēdē ar tēmu VĒRTĪBĀS BALSTĪTA VESELĪBAS APRŪPE (VBHC), 30.09.2021. Rīga
• Recenzija zinātniskajam rakstam "Cost-effectiveness of future lockdown policies against the COVID-19 pandemic" , Žurnāls “Health Services Management Research”, Publos
• Mobilitāte Mykolas Romeris University (MRU) Life Quality Laboratory, 02.07.2021. - 14.07.2021., 19.07.2021. - 30.07.2021., 02.08.2021. - 31.08.2021. un 13.09.2021. - 24.09.2021.

Informācija atjaunota 30.09.2021.

12. posms (01.10.2021.-31.12.2021.)

• Uzstāšanās Riga Technical University 62nd International Scientific Conference “Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship” (SCEE’2021) ar “Health System Performance Assessment for Improvement of Public Financial Management System Riga”, Riga, Latvia.
• 14.10.2021.On-line Uzstāšanās 8th World Conference on Learning, Health Sciences (HSCI—2021) ar “The future vision for the implementation of value-based healthcare programs: A Survey of Practicing Physicians in a Clinical University Hospital in Latvia”, Rome, Italy,
• 28.10. 2021.On-line Aptaujas “Vērtībās balstīta veselības aprūpe” prezentācija RSU Medicīnas fakultātes (MF) Domē.
• 27.10.2021. Dalība Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rīkotais zinātnes komunikācijas tiešsaistes pasākumu cikls "Pieslēdzies zinātnei",
• 14.10.2021., 15.10.2021., 29.10.2021. Novadīts LR Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) rīkots seminārs Latvijas slimnīcu kvalitātes vadības speciālistiem par “Vērtībās balstītu veselības aprūpi (Value-based health care (VBHC))
• 04.11.2021.On-line Pētersone, M., Ketners, K., Krieviņš, D. 2021. Integrate health care system performance assessment for value-based health care implementation in Latvia, Research for Rural Development 2021, pp. 122-128. https://www2.llu.lv/research_conf/proceedings2021/docs/LatviaResRuralDev_27th_2021-122-128.pdf
• Mobilitāte EM Normandie Business School, Francija, Parīze, 22.11.2021. - 26.11.2021.
• Dalība Health Data Summit Riga “Digital Leap for Improved Patient Care” hosted by the Ministry of Health of Latvia, the National Health Service and AmCham Latvia, 26.11.2021.on-line Edvīns Karnītis, Māra Pētersone, Ģirts Karnītis, Kārlis Ketners 2021. Determination of The Amount of Health Care Public Funding: Latvian Case", Intellectual Economics, ISSN online 1822-8038 / ISSN print 1822-8011, https://journals.mruni.eu/index.php/ie/article/view/28

Informācija atjaunota 22.12.2021.

Projekta nosaukums: «Rīgas izveidošana par viedo pilsētu kā ilgtspējīga tūrisma galamērķi lielo datu laikmetā»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Creating Riga a Smart City as a Sustainable Tourism Destination in the Big Data Era»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: YUANYUAM LIU

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Nataļja Lāce

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/479

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/99

Projekta īstenošanas vieta: IEVF Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2021.-30.08.2023.

Projekta finansējums: 106 802.24 EUR t. sk. ERAF finansējums 90,781.90 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 10,680.22 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 340.12 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izpētīt Big Data analytics un Big Data analīzes pielietošanu viedās pilsētas zināšanu radīšanā, izpētīt biznesa modeļus biznesa inteliģences vidē, identificēt tūristu attieksmi, motivāciju un nodomus apmeklēt Rīgu kā gudru, ilgtspējīgu tūrisma galamērķi un izpētīt digitālā mārketinga ietekmi uz tūristu izvēli Rīga kā gudra ilgtspējīga tūrisma galamērķa apmeklējumam.

Plānotie galvenie rezultāti:
Projektā plānots sākt ar literatūras analīzi, lai savāktu visus iespējamos faktorus, publiskas informācijas sistēmas izveidei ar mērķi izveidot Rīgu par ilgtspējīgu, viedu pilsētas tūrisma galamērķi, un pēc tam pielietot informācijas sistēmu praksē. Šajā gadījumā tiks veidota liela datu analīzes sistēma un tiks izmantoti lieli dati no interneta. Faktiskie interneta dati tiks saglabāti, kamēr tiks izveidotas un tūristiem tiks sagatavotas aptaujas, lai iegūtu viņu attieksmi, motivāciju, nodomus un faktisko rīcību, lai izvēlētos Rīgu kā ilgtspējīgu, viedu pilsētas tūrisma galamērķi. Tāpēc tiks apkopoti gan nestrukturēti interneta dati, gan strukturēti anketu dati. Datus varētu izmantot, lai formulētu pētījuma jautājumus nākamajiem pētījumiem. Šis projekts plāno 3 apakšprojektus, tostarp „Publiskās informācijas pārvaldības sistēmas izveidi, lai izveidotu Rīgu par gudru pilsētu”, „Izpētīt Rīgu kā ilgtspējīgu tūrisma galamērķi” un“ Tūristu piesaiste apmeklēt Rīgu lielo datu laikmetā”.

Atslēgas vārdi: Rīga, viedā pilsēta, ilgtspējīga tūrisma galamērķis, lielie dati

Informācija atjaunota: 30.06.2021. 

Rezultāti:

• Sazināšanās un sarunas par sadarbības iespējām ar “Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru”, lai  izveidotu “lielo datu sistēmu”.
• Iesniegta publikācija “The performance of digital campaign for smart tourism and on-line purchasing - the case of China”
• Iesniegta publikācija “Predicting the actual behavior of customers to purchase through online platform”
• Dalība  konferencē  The 25th World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics (VMSCI2021) 18.-21.07.2021.

Informācija atjaunota 13.08.2021. 

• Gatavošanās dalībai ar prezentāciju un rakstu 18. starptautiskā zinātniskajā konferencē “Perspectives of Business and Entrepreneurship Development: Digital Transformation for Business Model Innovation”
• Uzstāšanas ar referātu un zinātniskās diskusijas par tēmu “Creating a Public Information Management System to Drive Riga a Sustainable Smart Tourism Destination in the Post Pandemic Era of Digital Revolution” 18. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Perspectives of Business and Entrepreneurship Development: Digital Transformation for Business Model Innovation” Brno Tehnoloģiju universitātes Biznesa un vadības fakultātē, 2021.g. 16.–17. septembrī.

Informācija atjaunota 15.10.2021.

• Apmeklēti kompetences pilnveides kursi: “Python basic and advanced courses at the Forchange Academy”
• Pētījuma rezultātu sasniegšanai tiek izmantotas tādas pētniecības metodes  kā konceptuālas sistēmas izstrāde un literatūras pētījums.
  Abstraktu gatavošana konferencei SOI & Swansea 2022.

Informācija atjaunota 15.11.2021.

• Darbs pie raksta „ “Creating a Public Information Management System to Drive Riga a Smart Sustainable Tourism Destination in the Post Pandemic Era of Digital Revolution”, žurnālam Trends Economics and Management.
• Darbs pie raksta “Application of Blockchain Technology to Smart Sustainable Tourism Destination Marketing”  IMCIC 2022 konferencei;
• Darbs pie raksta “Big Data Analytics Examining Push-pull Motivations to Visit Sustainable Tourism Destinations” IMCIC 2022 konferencei.

Informācija atjaunota 14.01.2022.

• Nodevuma “Ilgtspējīga viedā tūrisma galamērķa informācijas pārvaldības sistēmas izveide Rīgai”( Report on Creating a sustainable smart tourism destination information management system for Riga) sagatavošana.
• Dalība ar prezentācijām IMCIC 2022 konferencē 08.-11.03.2022.
• Kompetences pilnveidošanas ietvarā tika apmeklēti kursi par  “sociālo pārvaldību” un “lieliem datiem un to piemērošanu sociālajā pārvaldē” (10.12.2021.;09.02.2022.; 01.03.2022.)

Informācija atjaunota 14.04.2022.

• Veikta literatūras analīze attiecībā uz relatīviem galvenajiem elementiem un lietu izpēte attiecībā uz faktoriem globālajā gudrajā ilgtspējīgajā pilsētā.
• Veikts darbs pie jauna raksta izstrādes “Uzņēmējdarbības modeļa inovācija Rīgai kā ilgtspējīga vieda tūrisma galamērķis pēc COVID-19 pandēmijas”. Raksta kopsavilkuma sagatavošana.
• Rīgas tūrisma pamatvērtības modeļa konstruēšana.
• Gatavošanās dalībai SOI-2022 konferencē.

Informācija atjaunota 15.06.2022.

• Pētniecības aptaujas veikšana.
• Dalība ar ziņojumiem konferencē SOI 2022 (6.-9.07.2022.) 6. jūlijā apmeklētās sesijas: “Digitālā transformācija ar regulējumu pārveidi”, “Digitālā pārveide un gudra pārvaldība lielo datu kontekstā” un “Atvērts inovācijas un uzņēmējdarbības modelis biomedicīnas rūpniecībā”. 8. jūlijā apmeklētās sesijas „Klimata pārmaiņas digitālās pārveides periodā” un „Digitālā pārveide un gudra pārvaldība lielu datu kontekstā”.
• Darbs pie raksta “Creating a Public Information Management System to Drive Riga a Smart Sustainable Tourism Destination in the Post Pandemic Era of Digital Revolutio” labojumiem vadoties pēc recenzentu ieteikumiem. 

Informācija atjaunota 15.08.2022.

• Norit darbs pie viena no galvenajiem uzdevumiem izveidot Rīgas informācijas pārvaldības sistēmu kā ilgtspējīgu viedo tūrisma galamērķi.
• Turpinās raksta “Sabiedrības informācijas pārvaldības sistēmas izveidošana, lai virzītu Rīgu gudru ilgtspējīga tūrisma galamērķi digitālās revolūcijas pandēmijas laikmetā” pārskatīšana un labošana pēc recenzentu ieteikumiem.
• Datu vākšana, analizēšana, lai  izpētītu  un spētu paredzēt tūristu nodomu apmeklēt Rīgu.

Informācija atjaunota 14.09.2022.

• Tiek veikta Rīgas tehniskās sistēmas izstrāde.
• Tiek pētīta un analizēta tehniskās sistēmas izstrādei nepieciešamā  informācija par valdības atbalstu, kurā iekļauts finanšu nodrošinājums, noteikumi un noteikumu formulēšana, valdības politikas atbalsts,  par tirgus vidi, kas sevī ietver tirgus pieejamību, tūrisma pieņemšanas pakāpi, interneta ekonomikas laikmetu, viedo tirdzniecības režīmu, par tehniskajiem nosacījumiem, kas ietver mākoņdatošanu, lietu internetu (IoT), mobilās interneta tehnoloģijas, mākslīgās izlūkošanas tehnoloģijas, par cilvēkresursiem, darbības režīmiem. Būvniecības vide, tehnoloģijas piemērošana un ar to saistītās viedo tūrisma pilsētu jomas ir ļoti sarežģītas, tāpēc tas būs ļoti sarežģīts sistēmas projekts. Tādēļ gudras tūrisma pilsētas būvniecībā ir jāapvieno iepriekš minētie galvenie elementi.

Informācija atjaunota 15.12.2022.

• Publicēts raksts  Yuanyuan Liu, Natalja Lace, Lulu Chen ” Creating a Public Information Management System to Drive Riga a Smart Sustainable Tourism Destination in the Post Pandemic Era of Digital Revolution” TRENDS ECONOMICS AND MANAGEMENT  Vol. 16 No.  40(2): 39–57 2022  DOI:https://doi.org/10.13164/trends.2022.40.39  
• Sagatavoti abstrakti SOI konferencei.

Informācija atjaunota 15.02.2023.

• Tiek gatavots raksts ”Augstākās izglītības studentu motivācijas, lai izvēlētos divvalodu kursus tūrisma pārvaldībā” un gatavošanās dalībai konferencē IMCIC 2023.
• Darbs pie zinātniskā raksta “METAVERSE galamērķa tirdzniecībai lielu izmaiņu laikaposmā”.
• Dalība konferencē IMCIC 2023.

Informācija atjaunota 15.04.2023.

Projekta nosaukums: «Gaisa kuģu konstrukcijas uzraudzības lidojumu laikā monitoringa (FLY-SAFE) sistēmas izstrāde»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislav Turko

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Structural Health Monitoring system for Inflight Monitoring (FLY-SAFE)»

Projekta zinātniskais vadītājs: Margarita Urbaha

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/104

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/234

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 17.07.2021.

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta mērķis ir izstrādāt gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa monitoringa lidojuma laikā sistēmu (turpmāk - FLY SAFE sistēmu), kas ir balstīta uz akustisko diagnostiku. Konstrukciju stāvokļa monitoringa (Structural Health Monitoring - SHM) sistēmas mērķis ir ik brīdi visā konstrukcijas ekspluatācijas laikā sniegt dažādu materiālu, detaļu un mezglu, kas veido gaisa kuģa konstrukcijas, "stāvokļa" tehnisku novērtējumu.

Aviācijas konstrukciju atteiču lielākā daļa ir saistīta ar noguruma bojājumu uzkrāšanos un noguruma plaisu attīstību. Tāpēc viens no svarīgiem jautājumiem noguruma izvērtēšanā ir zinātniski pamatotu metožu izstrāde noguruma bojājumu izvērtēšanai un konstruktīvo elementu ilgmūžības aprēķins mainīga sprieguma apstākļos. Izmantojot šādas metodes, ir iespējams izvēlēties optimālo formu un konstrukcijas izmērus projektēšanas stadijā un kontrolēt reālu bojājumu uzkrāšanās procesu konstrukcijās to ekspluatācijas laikā.

Viena no perspektīvām diagnostikas metodēm, kas dod iespēju risināt šāda veida uzdevumus ir akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metode, kas balstās uz akustiskās emisijas signālu parametru analīzes. Praktiskā šīs metodes izmantošana ir saistīta ar diagnostikas mērījumu datu interpretāciju.

Projekta gaitā tiks izstrādāta gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa uzraudzības lidojuma laikā monitoringa sistēma (FLY SAFE sistēma), izmantojot akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metodi. Izmantojot FLY SAFE sistēmas datorizēta modeļa CAD vidē un akustiskās emisijas mērījumu un datu apstrādes un uzglabāšanas metodikas izstrādi, tiks radīta FLY SAFE tehnoloģija gaisa kuģa kniežu un skrūvju savienojumiem, apšuvumam un kompozītmateriāla konstrukcijām. Stendu izmēģinājumi gaisa kuģu konstrukcijām tiks veikti reālā lidojuma režīmā FLY SAFE sistēmas galīgai optimizācijai.

Atslēgas vārdi: konstrukcijas stāvokļa monitorings, gaisa kuģu konstrukcijas, akustiskās emisijas, diagnostika, nogurums

Rezultāti:

• Sagatavota atskaite gaisa kuģu konstrukciju defektu rašanās konstruktīvo, tehnoloģisko un ekspluatācijas faktoru attīstības analīzi.
• Sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts:
  Urbahs A., Carjova K. Defects helicopter tail boom jointing bolts during helicopter bench tests (“Journal of Aerospace Engineering”).
• Veikta gaisa kuģu konstrukciju defektu materiālu atlase un analīze, kā arī iespējamo objektu elementu atlase un to diagnostikas iespējas.
• Darbs pie 3D-modelēšanas materiālu izvēles un raksta sagatavošanas. 
• Piedalīšanās 2.aviācijas un kosmosa kongresā Polija 2019.gada 18.-20.septembrī. Prezentācijas sniegšana par projekta tēmu Kielces Politehniskajā universitāte.
• Publicēts zinātniskais raksts: Nedelko D., Urbahs A.,Turko V., Urbaha M., Carjova K., Nagaraj P. (2019) Assessment of the limits of signs of health and usage monitoring system for helicopter transmission. Procedia Computer Science, ICTE in Transportation and Logistics, Elsevier, 2019.  SOURCE: Scopus, Open Access.
• Zinātniskā raksta sagatavošana žurnālam “Aviation” FEATURES OF HELICOPTER DEFLECTION CURVE CALCULATION DURING FULL-SCALE BENCH TESTS Aleksandrs URBAH, Dmitrij S. NEDELKO, Vladislav TURKO, Margarita URBAHA.  
• Raksta “Experimental Evaluation Of Static And Fatigue Strength Of Aluminium-Based Structural Metallic Alloys” iesniegšana konferencei “Engineering of Rural Development” Jelgavā 20.-22.maijā.
• Dalība starptautiskā konferencē (on-line) Engeneering of Rural Development 20.-22. Maijs, Jelgava ar publikāciju “EXPERIMENTAL EVALUATION OF STATIC AND FATIGUE STRENGTH OF ALUMINIUM-BASED STRUCTURAL METALLIC ALLOYS”.
• Dalība konferencē "Transport Means 2020" Kauņa, Lietuva 2.oktobris ar rakstu “Effect of Current-Conducting Coating of Copper and Titanium Alloy on the Service Durability of a Composite Material”, M. Urbaha,, I. Lebedevs,, V. Turko, V. Feofanovs in “PROCEEDINGS OF THE 24th INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE.PART I.”, TRANSPORT MEANS 2020, Kaunas, 2020
• Pieņemti publicēšanai raksti: THREE STAGES OF COMPOSITE SPECIMEN DESTRUCTION IN STATIC FAILURE (Conference Engeneerng of Rural Development, Jelgava , May, 11-14, 2021) Raksts pieņemts publicēšanai [SCOPUS] un ACOUSTIC EMISSION MONITORING of COMPOSITE SPECIMENS with IMPACT DAMAGE DURING STATIC COMPRESSION TEST (Modern Materials and Manufacturing, Tallinn, 27-30 April, 2021) Raksts pieņemts publicēšanai [SCOPUS]
• Dalība konferencē Modern Materials and Manufacturing, Tallinn, 27-30 April, 2021 ar zinātnisko rakstu Margarita Urbaha , Ivans Agafonovs , Vladislav Turko , Jurijs Feščuks, Juris Korhs ACOUSTIC EMISSION MONITORING of COMPOSITE SPECIMENS with IMPACT DAMAGE DURING STATIC COMPRESSOIN  TEST  IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering 1140 (2021) 012001,IOP Publishing, Modern Materials and Manufacturing (MMM 2021) pp1…8, DOI:10.1088/1757-899X/1140/1/012001

Informācija atjaunota 17.07.2021.

Projekta nosaukums: «Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Smart textile monitoring systems for sport and medicine»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pēteris Eizentāls

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksejs Kataševs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/153

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/229

Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt uz viedajiem tekstiliem balstītas sistēmas, kas tiktu izmantotas ar gaitu un kustību saistīto slimību diagnostikā, gaitas un kustību rehabilitācijā pēc traumām vai operācijām, kā arī sportistu (amatieru un profesionāļu) treniņa optimizācijai un kapacitātes celšanai. Šīs sistēmas veiktu pacientu kustību un vitālo parametru monitorēšanu bez ietekmes uz veiktajām darbībām, tai pat laikā pildot sporta apģērba funkciju.

Pētījuma galvenās aktivitātes ir viedtekstila aplikāciju izveide (1) podometrijai, (2) elpošanas monitorēšanai un (3) ķermeņa un ekstremitāšu pozīciju kontrolei, kā arī (4) izstrādāto sistēmu validācija. Katra aktivitāte ietver sistēmas prototipu izstrādi, saistīto elektroniku izstrādi, mērījumu apstrādes protokolu izveidi un izstrādāto sistēmu testēšanu ārstu un treneru uzraudzībā. Papildus ir plānota pētījuma rezultātu izplatīšana gan zinātnieku aprindās, gan arī sabiedrībā.

Projekta rezultātā tiks izveidoti trīs uz viedajiem tekstiliem balstīti produktu prototipi. Pētījuma rezultāti tiks publicēti piecos žurnālu rakstos un prezentēti trijās starptautiskās un reģionālā mēroga konferencēs. Pētījuma materiālu ražošanai un pētījuma rezultātu realizēšanai tiks piesaistīti tekstilražotāji no Latvijas.

Atslēgas vārdi: viedais tekstils; valkājamas sistēmas; valkājami sensori

Rezultāti:

• Veikti klīniskie pētījumi rehabilitācijas centrā “Vaivari” un praktiskie eksperimenti sporta medicīnas centrā “Sporta Laboratorija”.
• izstrādāti viedo tekstilizstrādājumu sensoru sistēmu paraugi podometrisko, spirometrisko mērījumu veikšanai, stājas un kustību novērtēšanai;
• izstrādāta Android aplikācija datu analīzei un atspoguļošanai;
• izstrādāts datu apstrādes algoritms un programmatūra podometriskajiem mērījumiem;
• sagatavots izstrādātā viedo tekstilizstrādājumu sensoru sistēmu podometrisko, spirometrisko mērījumu veikšanai, stājas un kustību novērtēšanai eksperimentālā prototipa apraksts;
• izgatavots spirometrijas krekla prototips un datu ieguves moduļa prototips. Veikta spirometrijas krekla sākotnējā testēšana.
• Izstrādāts “Gait partitioning” algoritms izmantojot gudrās zeķes;
• Analizēta gaitas stabilitāte izmantojot gudrās zeķes un “Phase coordination index”;
• Izstrādāta spirometrijas krekla mobilās aplikācijas testa versija (D3.3);
• Izstrādāta stājas kontroles krekla datu ieguves programmatūra (D5.3).
• Jauna spirometrijas krekla prototipa izstrāde, kustību atpazīšanas algoritma izstrāde stājas kontroles kreklam;
• Izstrādāta mobilā aplikācija gudro zeķu prototipam;
• Veikti stājas krekla mērījumi fizioterapijas centrā “Orto klīnika”.
• Stājas krekla validācijas eksperiments.
• Spirometrijas krekla kalibrācija ,datu un rezultātu analīze.
• Spirometrijas krekla validācija pret laboratorijas spirometru un spirometrijas jostu.
• Izveidots zinātības apraksts “Spirometrijas krekla sistēmas novērtējums” (Laika parametru aprēķins, D4.1).
• Izveidots zinātības apraksts “Stājas krekla sistēmas novērtējums (Stājas krekls nekontrolēto kustību profilaksei; Stājas krekls fizioterapijas vingrinājumu asistēšanai, D6.1).
• Izveidots zinātības apraksts “Spirometrijas krekla sistēmas novērtējums” (Elpošanas plūsmas un tilpuma mērījuma novērtējums (D4.1).
• Iesniegts apraksts “System description”.

Publikācijas:

• Iesniegts raksts publicēšanai P.Eizentals, A.Katashev, A.Oks and G.Semjonova "Smart Shirt for Uncontrolled Movement Retraining" in J.Henriques et.al.(Eds.):MEDICON 2019, IFMBE Proceedings 76,pp.933-937, 2020 (https://doi.org/10.1007/978-3-030-31635-8_113)
• Iesniegts un pieņemts publicēšanai raksts Eizentāls P., Kataševs A., Okss A. "A Smart Socks System for Running Gait Analysis" In Proceedings of the 7th International Conference on Sport Sciences Research and Technology Support (icSPORTS 2019), pages 47-54 ISBN: 978-989-758-383-4
• Eizentāls P., Kataševs A., Okss A. "Gait partitioning with smart socks system" SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION, Proceedings of the International Scientific Conference. Volume IV, May 24th -25th, 2019. 134-143 http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3844/3847
• Eizentals P., Katashev A., Okss A., Pavare Z., Balcuna D. Detection of Excessive Pronation and Supination for Walking and Running Gait with Smart Socks. World Congress on Medical Physics and Biomedical Engineering 2018, IFMBE Proceedings 68/2, https://doi.org/10.1007/978-981-10-9038-7_112
• Baribina N., Oks A., Ilze Baltina, Eizentals P. Comparative Analysis of Knitted Pressure Sensors. Engineering for Rural Development, Jelgava, 23.-25.05.2018., DOI: 10.22616/ERDev2018.17.N498  (https://www.researchgate.net/publication/325423062_Comparative_analysis_of_knitted_pressure_sensors)
• P. Eizentals, A Katashev, A. Oks "Gait analysis by using Smart Socks system" , IOP Conference Series Materials Science and Engineering, 459(1), 012037, 2018, https://doi.org/10.1088/1757-899x/459/1/012037
• Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā "Health and Technology”: Eizentals Peteris, Katashev Alexei, Oks Alexander, Semjonova Guna "Smart shirt system for compensatory movement retraining assistance:feasibility study".
• Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā " Gait and Posture": Eizentals Peteris, Katashev Alexei, Oks Alexander, and Pavare Zane "DAid Pressure Socks System: performance evaluation".
• Iesniegts raksts publicēšanai konferences icSPORTS 2020 rakstu krājumam, Anna Januskevica, Guna Semjonova, Alexander Oks, Alexei Katashev and Peteris Eizentals "Evaluation of the Foot Performance in “Single Leg Squat” Test of Female Athletes Using Smart Socks".

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Dalība konferencē Aegean International Textile and Advanced Engineering Conference AΙTAE 2018, 05.-07.09.2018., Mytilene, Grieķija;
• Dalība Rīgas Tehniskās universitātes aktivitātēs pasākuma “Eiropas zinātnieku nakts” ietvaros;
• Dalība zinātniskajā konferencē SIE2019 (“Society.Integration.Education.”) ar prezentāciju par pētījuma rezultātiem;
• Dalība “Latvijas Valsts Meži” rīkotajā pasākumā “Nākamie 20”.
• Dalība festivālā iNOVUSS 2019, Rīga (30.08.2019.).
• Dalība konferencē icSPORTS 2019, Austrija (19.09.-22.09.2019.).
• Dalība konferencē MEDICON 2019, Portugāle (25.09.-29.09.2019).
• Seminārs “Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam” (Rīgā,19.12.2019.)
• Dalība konferencē IUPESM2018 (3.-8.06.2018., Prāga, Čehija).

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Projekta nosaukums: «Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of innovative metal-ceramic nanostructured coatings (McBLADE) for the hot section parts of gas turbine engines »

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Konstantins Savkovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/126

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods:  01.03.2018 līdz 28.02.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta "Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde" ietvaros tiks izveidoti inovatīvi nanopārklājumi, kas būs radīti uz vakuuma jonu-plazmas uzputināšanas tehnoloģiju pamata. Šī veida pārklājumi izceļas ar augstu tehnoloģiskumu un plašu fizikāli mehānisko un ekspluatācijas īpašību daudzveidību.

Aviopārvadājumu efektivitātes un drošības palielināšana ir viens no aviācijas industrijas pamatvirzieniem. Jaunas paaudzes gāzes turbīnas dzinēju (GTD), kam ir zems īpatnējais svars un kas patērē mazāk degvielas, izveide ir prioritārs aviācijas uzdevums. Veidojot perspektīvu GTD, kompresora saspiešanas pakāpe ir 35-40 reizes un tai piemīt tālāka palielināšanās tendence. Turklāt kompresoru gaisa darba temperatūras pēdējās pakāpēs sasniedz pat vairāk kā 500ºC, savukārt, gāzu temperatūra turbīnas ieejā sasniedz 1 900ºC.

Lai nodrošinātu tik augstas ekspluatācijas īpašības, papildus efektīvai dzesēšanas sistēmai, nepieciešams izveidot jaunus karstumizturīgus un karstumlietderīgus materiālus, kā arī nepieciešams izveidot jaunus speciālus karstumizturīgus pārklājumus GTD turbīnas, sadegšanas kameras un kompresora detaļu aizsardzībai. Kā viens no dotās problēmas risinājuma variantiem ir vairāku slāņu funkcionāla nanopārklājumu izstrāde, kuriem piemīt augstas erozijas un karstumizturības īpašības, un kas ir spējīgi izturēt augstas temperatūras gaisa plūsmu ilgā laikā periodā.

Atslēgas vārdi: gāzturbīnu dzinējs, nanopārklājums, karstumizturība

Rezultāti:

• Izstrādāts jaunais karstumizturīga metālkeramiskā vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma (McBlade) fiziskais modelis, kas nodrošina gāzturbīnu dzinēja  (GTD) turbīnas un kompresora lāpstiņu materiāla efektīvu aizsardzību no augstas temperatūras oksidēšanās gaisa un gāzes vidēs.
• Modificēta vakuuma iekārta NNV-6,6-I1 karstumizturīga metālkeramiskā vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma uzputināšanas īstenošanai viena cikla laikā bez uzputināšanas avotu maiņas.
• Ir izstrādātā vairāku slāņu karstumizturīga nanopārklājuma (McBlade) uzputināšanas un pētījumu metodoloģijā GTD lāpstiņām ar kondensēšanas un jonu bombardēšanas metodēm un eksperimentālā ceļā tika noteikti pārklājuma uzputināšanas tehnoloģisko parametru - (J1,J2,Jm,Um,Ubas,Par,PN) diapazoni pētījumā.
• Veikta pārklājumu iegūšanas eksperimentu sērija. Visi pārklājumi tika uzputināti modernizētā iekārtā uz paraugiem no titāna sakausējumiem.
• Izstrādāta un tehnoloģiski īstenota jauna intermetalīdu, konglomerātu un nitrīdu slāņu (no Al,Ti,Cr,Si,N) iegūšanas metodika uz  kompresora statora lāpstiņām  GTD TV2-117А no titāna sakausējuma OT4-1.
• Veikts paraugu ar intermetāliskiem pārklājumiem 146,147,148 oksidēšanās novērtējums pie 700°C, 750°C, 800°C un 850°C.
• Veikta paraugu ar nitrīdu pārklājumiem 152,153,154 oksidēšanās novērtējums pie 750 ° C un pie 800 ° C.  Pārklājumu ķīmiskais sastāvs un mikrostruktūra pēc testēšanas tika noteikti ar rastra elektronmikroskopa HITACHI-S3000N rentgena energodispersijas spektrometra BRUKER palīdzību pie palielinošā sprieguma 9,6 kV.
• Uzsākta paraugu ar daudzslāņu pārklājumiem 155,156,157 ilgstoša (0-40stundas) oksidēšanās testēšana, karstumizturību novērtējumam pie 750 ° C un pie 800 ° C.
• Uzklāta paraugu partija N167 ar optimizētu Ti-Al-Cr-Si-N nitrīda pārklājumu.
• Iesniegta atskaite D4.1 (Report on experimental results of McBLADE combined layer coated samples’ heat resistance tests).
• Sociālajos tīklos ievietota informāciju par projekta gaitā iegūtajiem rezultātiem:
  • https://www.facebook.com/aerti.rtu.lv/photos/a.103141984760478/224466642628011/?type=3&theater (08.01.2021.);
  • "Latvijā izstrādāta tehnoloģija, kas izmantojama aviācijā un uz zemes", https://www.delfi.lv/bizness/komerczinas/latvija-izstradata-tehnologija-kas-izmantojama-aviacija-un-uz-zemes.d?id=52970777 (26.02.2021.)
  • Raksts "New technologies for aviation and not only",https://www.academia.edu/45134649/
  • IZSTRĀDĀTI INOVATĪVI NANOPĀRKLĀJUMI JAUNĀS PAAUDZES AVIĀCIJAS DZINĒJU DETAĻU PĀRKLĀŠANAI, https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/izstradati-inovativi-nanoparklajumi-jaunas-paaudzes-aviacijas-dzineju-detalu-parklasanai (24.02.2021.)

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Mobilitātes vizīte uzņēmumā "Inospectra" Kauņā, Lietuvā (26.09.2018.)
• Mobilitātes vizīte uzņēmumā "AMTEST" Viļņā, Lietuvā (27.09.2018.)
• Dalība Starptautiskā zinatniskā konference "Modern Materials and Manufacturing 2019" BALTMATTRIB (23.-26.04.2019., Tallina, Igaunija).
• Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde.
• Dalība ar prezentāciju konferencē ICIEM 2020 (Maskava, 20.-22. maijs).
• Attālinātā dalība Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “24th international scientific conference TRANSPORT MEANS 2020” 30 September to 2 October 2020,Palanga, LITHUANIA ar prezentāciju “Heat Resistance of Ti-Al-Si-Cr-N Coatings With Different Structure for Titan Alloy-based Parts of a Gas Turbine Engines”.
• Dalība ar prezentāciju starptautiskajā tiešsaistes konferencē International Baltic Conference „MATERIALS ENGINEERING AND MODERN MANUFACTURING 2020“ (22.-23.10 2020, Kauņa, Lietuva)

Publikācijas:

• Aleksandrs Urbahs, Konstantins Savkovs “ Features of Creating Nanostructured Intermetallic Ti-Al-Si-Cr Coatings for the Hot Section Part of Gas Turbine Engines” Key Engineering Materials ISSN: 1662-9795, Vol. 799, pp 52-58 doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.799.52 © 2019 Trans Tech Publications, Switzerland
• Aleksandrs Urbahs, Konstantins Savkovs “Heat resistant conglomerate Ti-Al-Si-Cr-N coatings for titan alloy-based parts of gas turbine engine” (http://www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N242.pdf).
• Ieniegts raksts publicēšanai K.Savkovs, D.Andrejeva " Determining High-temperature Oxidation Resistance of Ti-Al-Cr-Si-N Based Nitride Thin Coatings Deposited on Titanium Alloys" konferencē (ICIEM 2020) “2020 4th International Conference on Innovative Engineering Materials”, Maskava, 20.-22.maijs).
• Iesniegts publicēšanai raksts K.Savkovs, M.Urbaha "Heat Resistance of Ti-Al-Si-Cr-N Coatings With Different Structure for Titan Alloy-based Parts of a Gas Turbine Engines", Proceedings of 24th International Scientific Conference "Transport Means 2020"
• Iesniegts raksts Konstantins Savkovs, Margarita Urbaha, Viktors Feofanovs, “Determining high-temperature oxidation resistance of (TI-AL-X-N) based coatings for titanium alloys” publicēšanai konferenču rakstu krājumā

Informācija atjaunota 15.03.2021.

Projekta nosaukums: «Multifunkcionālie nanostrukturētie pārklājumi gaisa kuģu konstrukcijām (NANOCOAIRS)»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Multifunctional Nanostructured Coatings for Aircraft Structures (NANOCOAIRS)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jevgēņijs Garbuzs

Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/176

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/317

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods:  01.02.2018 līdz 31.01.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Multifunkcionālo nanostrukturēto pārklājumu gaisa kuģa konstrukcijām (NANOCOAIRS) projekta vispārīgais mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un pētniecības kompetences un veicināt zinātnieku karjeras uzsākšanu zinātniskajā institūcijā, izveidojot vienu jaunu pilna laika zinātniskā amata vietu RTU un sagatavojot un iesniedzot publicēšanai sešas zinātniskās publikācijas un vienu jaunu komercializējamu tehnoloģiju.

Projekta specifiskais (zinātniskais) mērķis ir izstrādāt inovatīvo tehnoloģiju nanostrukturēto daudzkomponentu pretapledojuma pārklājumu izveidei gaisa kuģa konstrukcijām, eksperementāli izpētīt izveidoto nanostrukturēto pārklājumu kvalitātes raksturojumus un pielietot pretapledojuma pārklājumus uz attiecīgiem gaisa kuģa konstrukciju paraugiem. Piedāvātā pārklājuma uzklāšanas tehnoloģija ir balstīta uz fizisko tvaiku uznešanas (PVD - Physical Vapor Deposition) metodi ar izsmidzināšanas magnetrona un elektroloka iztvaikotāju pielietošanu pārklājuma nepieciešamā sastāva iegūšanai katrā izsmidzināšanas posmā.

Projekts ietver materiālu un procesu specifikāciju gaisa kuģa konstrukcijas paraugiem pretapledošanas pārklājuma tehnoloģijai pamatojoties uz PVD metodi, kas ietver elektriski vadoša pārklājuma izveidi.

Materiāla un procesa tehnoloģijas sākotnēja izstrāde pirmajai pārklāto dažāda ķīmiskā sastāva pārklājumu paraugu kopai un to testēšana tiks veikta projekta pirmajā gadā. Materiālu un procesa tehnoloģija otrai pārklāto paraugu kopai, izmantojot izvēlētā ķīmiskā sastāva daudzslāņu pārklājumus, tiks īstenota trešā projekta gada sākumā, kad labākie risinājumi daudzfunkcionalitātei tiks izvēlēti tālākai NANOCOAIRS parklājumu uzklāšanai uz reāliem gaisa kuģu konstrukciju paraugiem to turpmākai testēšanai un optmizācijai.

Atslēgas vārdi: Gaisa kuģu kompozītu konstrukcijas, nanotehnoloģijas gaisa kuģu konstrukcijās, pretapledošanas pārklājums, inovatīvas PVD tehnoloģijas

Rezultāti:

• Iespējamo aizsargpārklājumu materiālu analīze. Analizēta iespēja veidot erozijizturīgus pārklājumus no metālveidīgiem nitrīdiem.
• Modificēta vakuuma iekārta NNV-6,6-I1 erozijizturīga metālkeramiska vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma uzputināšanas īstenošanai viena cikla laikā bez uzputināšanas avotu maiņas.
• Sagatavots pārskats “Pārklājuma materiālu un procesu specifikācija”
• Izstrādāts erozijizturīgo pārklājumu no metālveidīgiem nitrīdiem uzputināšanas tehnoloģiskais process, definēti tehnoloģiskie posmi  metālkeramiskā vairāku slāņu daudzkomponentu nanopārklājuma uzputināšanas īstenošanai viena cikla laikā bez uzputināšanas avotu maiņas, turpināta aizsarg-dekoratīvo pārklājumu iegūšanas eksperimentu sērija
• Dekoratīvo pārklājumu spektrālā analīze tika veikta pēc RGB aditīvās sistēmas (sarkanais (Red), zaļais (Green), zilais (Blue), izmantojot grafiskā redaktora Paint.NET v 3.5.6.programmu.
• Ar modernizētas vakuuma iekārtas NNV 6 .6-I palīdzību tika veikta jonu-plazmas pārklājumu uzputināšana
• Pabeigta erozijizturīgo pārklājumu no metālveidīgiem nitrīdiem uzputināšanas sākotnējā tehnoloģiskā procesa izstrāde. Tika izveidoti eksperimentālie paraugi - GK planiera naturkonstukciju elementi un tāllvadības gaisa kuģa konstruktīvie elementi no kompozītmateriāliem ar pārklājumiem
• Turpinās darbs pie radīto aizsargdekoratīvo pārklājumu ķīmiskā sastāva pētīšanas.
• Uzsākts darbs pie pārklājuma un tā atsevišķu slāņu biezuma novērtēšanas.
• Uzsākti pārklājuma paraugu grupu izmēģinājumi pārklājuma adhēzijas stiprības novērtēšanai ar Scratch testeri Revetest
• Uzsākts darbs pārklājuma virsmas raupjuma novērtēšanai
• Veikta pārklāto paraugu mikrocietības novērtēšana, mērīšana ar Vikkersa metodi ar HITACHI PMT-3M1 mikromērīšanas iekārtas palīdzību.
• Tika izveidota nepieciešamā pārklājumu programma uz kompozīt materiāla projekta vajadzībām
• Iesniegts nodevums D3 Vakuuma iesmidzināšanas programma trešajam etapam
• Iesniegts nodevums D4 Vakuuma iesmidzināšanas programma ceturtajam etapam

Publikācijas:

• Urbaha, M., Bogdanova, S., Savkovs, K. Technological Features of Creating Nanostructured Decorative-Protective Coatings. In: Transport Means 2018: Proceedings of the 22nd International Scientific Conference, Lithuania, Trakai, 3-5 October, 2018. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2018, pp.1179-1179. ISSN 1822-296X. e-ISSN 2351-7034
• M. Urbaha et al., Multi-Criteria Assessment of Physical Properties of Nanostructured Decorative Protective Coatings, Key Engineering Materials, Vol. 799, pp. 43-51, 2019, doi.org/10.4028/www.scientific.net/KEM.799.43
• A.Urbahs, M.Urbaha, K.Carjova, Z.Koruba. Technological solutions for the computer-aided design and manufacturing of a remotely piloted aircraft, In: Procedia Computer Science, Vol. 149, 2019, Pages 390-397, https://doi.org/10.1016/j.procs.2019.01.153
• D.Gorelikovs, M.Urbaha Control of agricultural land flooding by using romotely piloted aircraft system, ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT, Jelgava, 22.-24.05.2019. DOI: 10.22616/ERDev2019.18.N080, www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N080.pdf
• Glīzde, N., Urbaha, M. Remotely Piloted Aircraft System Air Vehicle Type Selection. No: 18th International Scientific Conference "Engineering for Rural Development": Proceedings, Latvija, Jelgava, 22.-24. maijs, 2019. Jelgava: Latvia University of Life Sciences and Technologies, 2019, 1302.-1312.lpp. ISSN 1691-5976. Pieejams: doi:10.22616/ERDev2019.18.N241
  www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N241.pdf
• J.Prostaks, M.Urbaha  Evaluating accuracy of fault Localization when monitoring condition of Large Structures by acoustic metod, ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT, Jelgava, 22.-24.05.2019., DOI: 10.22616/ERDev2019.18.N143
  www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/Papers/N143.pdf
• Dmitrijs GORELIKOVS and Margarita URBAHA "Optimizing the Flight Route of Remotely Piloted Aircraft for Updating Information in Electronic Chart Systems" 2019 International Conference on Informatics, Control and Robotics (ICICR 2019), ISBN: 978-1-60595-633-6

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Dalība ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Transport means 2018” (3.-5.10.2018., Traķi, Lietuva).
• Dalība ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Modern Materials and Manufacturing” (23-26.04.2019, Estonia, Tallina)
• Sagatavota prezentācija un dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “18th International Scientific Conference, Engineering for Rural Development". 22.-24.05.2019. Jelgava, LATVIA ar referātu “Evaluating accuracy of fault localization when monitoring condition of large structures by acoustic method”.
• Piedalīšanās publicitātes pasākumā ar posteri PE2 (Presentations and posters, flyers for society ), informējot sabiedrību par savu pētījumu: Rīgas Aeronavigācijas institūta pārstāvjus vizītes laikā (28.06.2019).
• Piedalīšanās publicitātes pasākumā ar posteri PE2 (Presentations and posters, flyers for society ), informējot sabiedrību par savu pētījumu: Aviokompānijas Smartlynx darbiniekus vizītes laikā 19.06.2019.
• Piedalīšanās publicitātes pasākumā ar posteri PE2 (Presentations and posters, flyers for society ), informējot sabiedrību par savu pētījumu RTU zinātnieku nakts 2019 pasākumu laikā RTU laboratorijas mājā (27.09.2019.)
• Dalība starptautiskajā tiešsaistes konferencē “9th International Scientific Practical Conference on Trade Marketing 16/12/2020” ar prezentāciju “Use of ion-plasma sputtering on aircraft constructions with the goal of improving anti-icing properties of airframe surface”
• Veikta virtuālā mobilitāte Kielce University of Technology (24.02.2021.)
• Veikta virtuālā mobilitāte Kielce University of Technology (22.04.2021.)
• Dalība VI Starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē “ TRANSPORTS. IZGLĪTĪBA. LOĢISTIKA UN INŽENIERIJA – 2021 “ Rīgas Aeronavigācijas institūtā (Rīga, Latvija 02.07.2021.)
• Veikta mobilitāte “National Science Center "Kharkov Institute of Physics and Technology" (Ukraina 25.-29.08.2021.)
• Dalība ar prezentāciju tiešsaistes zinātniskajā konferencē “12th International Conference Transbaltica 2021” (Lietuva, 16.-17.09.2021.)

Informācija atjaunota 15.10.2021.

Projekta nosaukums: «Inovatīva virsskaņas aerodinamiskā tuneļa un aerokosmisku objektu īpašību izpētes metodoloģijas izstrāde»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an Innovative High-Speed Wind Tunnel Testing Facility for the Research of the Characteristics of Aerospace Objects»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ali Arshad

Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/321

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/78

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2018 līdz 30.11.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju inovatīvu un modernu aerokosmisku objektu īpašību izpētei. Fokusējoties uz turpmākajiem pētījumu mērķiem, tiek plānota virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentāla prototipa izstrāde ar ātruma diapazonu M= 1,2~4,0, kad tiks izstrādāts pārejoša tipa pārslodzes virsskaņas tuneļa prototips.

Projekta mērķa sasniegšanai vispirms tiks veikti aerodinamiskie aprēķini, datormodelēšana par aerodinamiskā tuneļa plūsmas lauku. Aerodinamiskie aprēķini un modelēšana tiks validēti, izmantojot mūsdienu CFD instrumentus. Virsskaņas aerodinamiskā tuneļa prototipa komponentes tiks izstrādātas izmantojot mūsdienu CAD-CAM rīkus. Projekta gaitā ir paredzēts izstrādāt inovatīvu un elastīgu tuneļa testa sekcijas plānojumu, kas dos iespēju veikt daudzdimensiju aerokosmisku objektu multifunkcionālus pētījumus. Virsskaņa aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju būs iespēja pielietot inovatīvu aerokosmisku objektu izpētei, t.sk. virsskaņas bezpilota lidaparātu un kosmisko aparātu konstrukciju testēšanai. Projekta ietvaros tiks veikti pētījumi par aerokosmiskās inženierijas sarežģītajiem risinājumiem, kā piemēram, ātrgaitas dzinēja ieplūdes profiliem, spārnu un asmeņu plākšņiem, kosmosa kuģu un starta raķešu plūsmas īpašību papildinājumiem.

Projekta rezultātā tiks izstrādāts eksperimentāls prototips un CAD/CFD modeļi. Projekta izpildes laikā ir plānotas vismaz 6 augstas kvalitātes publikācijas, 2 patenti, vairāki ziņojumi konferencēs un semināri.

Atslēgas vārdi: Ātrgaitas vēja tunelis, aviācijas un kosmosa objekti, virsskaņas plūsma, datormodelēšanas šķidruma dinamikas aprēķini, šķidruma mehānika

Rezultāti:

• Salīdzināti iespējamie vēja tuneļa projektēšanas veidi.
• Uzsākti ieplūdes konstrukcijas aerodinamiskie aprēķini. Izstrādāts teorētiskais modelis testa sekcijas platības aprēķināšanai. Sagatavotas Mach numuru variācijas lapas un novērtēts difuzora kanāla izmērs.
• Pabeigts spiediena attiecības novērtējums pirmajam posmam, kas vajadzīgs sprauslas kaklam. Laval-sprauslas spiediena, ātruma un laukuma vērtību modeļa izstrāde dažādos Mach ātrumos.
• Uzsākti projektēšanas aprēķini - sākotnējā aprēķina inicializēšana liela ātruma vēja tunelim un aprēķini aerodinamiskās ieplūdes sprauslas paplašinājuma daļai. Veikta aerodinamisko aprēķinu pārbaude.
• Sagatavoti piedāvātās vēja tuneļa prototipa iekārtas 3D modeļi kur katram Mach skaitlim (1,5, 2,0, 2,5, 3,0, 3,5 un 4,0) tika izstrādāti attiecīgi modeļi. Ir pabeigts pirmais nodevums (D. 1.1.), t.i., vēja tuneļa kanāla sekcijas CAD modeļi.
• Izstrādāti un iesniegti publicēšanai sekojošie raksti: "A Simplified Design Approach for High-speed Wind Tunnels"; "Design optimization and Investigation of Aerodynamic Characteristics of Airfoils."; "Computational Study of Noise Reduction in Engine CFM56-5B".
• Kad sākotnējais dizains tika izveidots iepriekšējā ceturksnī, otrajā posmā, izmantojot programmēšanas kodu, tika pārbaudīti vēja tuneļa prototipa 3D modeļi. Katra Mach numura (1.5., 2.0., 2.5., 3.0., 3.5. Un 4.0.) modeļi tika pārbaudīti ar kodiem. Visas konstrukcijas bija precīzākas nekā sākotnējais novērtējums, kas parāda, ka konstrukcijas aprēķini un modelēšana bija precīzi un nekļūdīgi. 
• Pabeigta vēja tuneļa modeļa ieplūdes sprauslas daļas linuma stratēģija. Tīkla ģenerēšanai tika izmantots ANSYS ICEM modulis. Acu shēmā ir gandrīz 2 miljoni elementu, no kuriem lielākā daļa ir sešstūru elementi.
• ANSYS ICEM izveidots trīs dažādu vēja tuneļa sprauslu 3D modeļu režģis. Tīkla faili tika tālāk izmantoti skaitliskajām simulācijām. Skaitliskajai analīzei tika piemēroti attiecīgi robežnosacījumi.
• Pētniecības darbu prezentēšana 2020. gada Starptautiskajā mašīnbūves un kosmosa inženierijas konferencē (ICMAE), Atēnās Grieķijā.
• 3D difuzora projektēšana un optimizācija.
• Iesniegts raksts “Design Optimization of Low Apeed Airfoil for UAV Applications” Rīgas Aviācijas forumā
• Iesniegts patenta pieteikums par vēja tuneļa ieplūdes daļas dizaina izgudrojumiem.
• Iesniegts raksts 2021. gada Starptautiskajā militāro tehnoloģiju konferencei
• Raksta Stability Analysis for a Concept Design of Vertical Take-off and Landing (VTOL) Unmanned Aerial Vehicle (UAV) iesniegšana 2021. Starptautiskajā militāro tehnoloģiju konferencē
• Izgatavotas / apstrādātas vēja tuneļa kanālu daļas, piemēram, savienojumi, atbalsta kājas, pamatsavienojumi un caurumi. Testa sekcija un difuzors tika izgatavoti un samontēti. Tas iezīmē Deliverable 3.1 izpildi un M2 starpposma daļēju pabeigšanu.
• Publicēts raksts: “Stability Analysis for a Concept Design of Vertical Take-off and Landing (VTOL) Unmanned Aerial Vehicle (UAV)” https://ieeexplore.ieee.org/document/9502764
• Otrais patenta pieteikums tika izstrādāts, grozīts (atbilstoši RTU Patentu valdes komentāriem) un iesniegts Patentu aģentūrā. Patenta pieteikumā ir aprakstīts augstas veiktspējas spārns kosmosa lietojumiem.
• Raksts “LOW-SPEED AIRFOIL DESIGN OPTIMIZATION FOR UAVs” pieņemts konferencei par gaisa kuģu un kosmosa inženieriju, kas notiks Stambulā, Turcijā no 2021. gada 23. līdz 26. decembrim.
• Pētniecības darbs ar Polijas Zinātņu akadēmiju “Design optimization for the weight reduction of 2-cylinder reciprocating compressor crankshaft“ publicēts žurnālā: Archives of Mechanical Engineering.

Informācija atjaunota 30.11.2021.

Projekta nosaukums: «Integrētas sensoru sistēmas izveide materiālu un konstrukciju monitoringam»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an integrated sensor system for material and structure monitoring»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māris Hauka

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vitālijs Pavelko

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/326

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/79

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 31.10.2021 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir attīstīt ekonomiski efektīvu konstrukcijas tehniska stāvokļa monitoringa integrētu sistēmu, izmantojot daudzfunkcionālo pjezoelektrisko sensoru tīklu, radīt sistēmas tehnoloģiju un bāzes komponenšu prototipus, kā arī demonstrēt sistēmas efektivitāti dažādiem lietojumiem (mašīnbūves, transporta, civilās būvniecības un aerokosmiskā nozarēs).

Sistēmai jānodrošina vairāku tipu un uzdevumu konstrukcijas drošu ekspluatāciju, savlaicīgi atklājot bīstamus ražošanas vai novecošanas bojājumus. Paredzēts attīstīt tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu konstrukcijas monitoringa sistēmai, kas balstītas uz defekta atpazīšanas bez-etalona principu. Šīs problēmas sekmīgas atrisināšanas priekšnoteikums ir pēdējo oriģinālu pētījumu rezultāti par pāri „konstrukcija/sensors” slogojuma ietekmi uz ultraskaņa viļņu mijiedarbību ar strukturālu defektu. Sistēma sastāv no divām apakšsistēmām, izmantojot konstrukcijā integrētu pjezoelektrisko sensoru tīklu. Pirmajā apakšsistēmā paredzētas konstrukcijas nepārtrauktam monitoringam un primārai signalizācijai par defekta briesmām. Tās tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu izstrāde balstītas uz minēto slogošanas ietekmi uz pāri „konstrukcija/sensors” elektromehānisku impedanci. Otrā monitoringa apakšsistēma normāli ir gaidīšanas režīmā un tai jābūt aktivizētai ar pirmajās apakšsistēmas radītu signālu par defektu parādīšanās briesmām. Apakšsistēma ir paredzēta, lai novērstu monitoringa otrās kārtas kļūdas (signalizācija par bojājuma klātbūtni tā faktiskajā prombūtnē) un prastu novērtēt defekta esamību ar augstu drošumu, pamatojoties uz šādām tehnoloģijām: 1) aktīvo ultraskaņas viļņu; 2) piezo-pretestības efektu; 3) pasīvu ultraskaņas viļņu (modālā akustiskā emisija); 4) pjezoelektriskie akselerometri.

Galvenās aktivitātes ietver: integrēto sensoru sistēmas algoritma izstrādi; datu apstrādes elementa izstrādi; barošanas avota un integrēto sensoru sistēmas prototipa izstrādi; integrētās sensoru sistēmas testēšanu un rezultātu pārbaudi.

Atslēgas vārdi: Integrētais stāvokļa monitorings, pjezoelektriskie devēji, impedance, ultraskaņas viļņi.

Rezultāti:

• Tiek pētītas pjezokeramikas dielektriskās īpašības un to atkarība no mehāniskās slodzes, temperatūras un frekvences un to nolasīšanas un skaitļošanas iespējas.
• Literatūras analīze par Microchip Technology un citu kompāniju tehniskie risinājumi dažādām ultraskaņas ierīcēm.
• Darbs pie publikācijas izstrādes par tipiskajiem bojājumiem un noteikšanas modeļiem.
• Iesniegta atsjkaite/nodevums D1.1 ("Algoritma izstrāde katram sensoram sistēmā").
• Nodota atskaie / nodevums (D1.3.).
• Darbs pie AD5933 1MSPS, 12-Bit converter, darbības algoritmu atgūšanas.
• Iesniegta atskaite/nodevums D2.1 (Data processing unit).
• Iesniegts vidusposma ziņojums.
• Darbs pie prototipa izveides “Data processing unit”.
• Darbs pie prototipa izveides. “Data power unit”.
• Iesniegts nodevums D2.3 “Integrated Sensor system” (prototype)
• Iesniegts nodevums D3.1. Integrētas sensoru sistēmas  eksperimenta procedūras.
• Iesniegts nodevums D3.2 Integrētas sensoru sistēmas, rezultātu apstrāde. 

Publikācijas:

• Iesniegts raksts publicēšanai: Maris Hauka, Pavelko Vitalijs "Automated sensory monitoring system for continuous monitoring of material and structure state".
• Iesniegts raksts publicēšanai: Deniss Borodnevs, Māris Hauka "Method for estimating delays in parallel redundant data transfer networks" konferences RTUCON2019 rakstu krājumā (D1.4)
• Publicēts raksts Māris, Hauka, Vitālijs Pavelko “POSSIBILITIES OF A LOW COST AUTOMATED CONSTRUCTION MONITORING SYSTEM”, konferences “The 2nd Aviation and Space Congress - KLiK 2019” rakstu krājumā.
• Iesniegts raksts publicēšanai konferences “RIGA AVIATION FORUM 2020” rakstu krājumā, M.Hauka, V.Pavelko "AUTOMATED SENSORY MONITORING SYSTEM PROTOTYPE FOR CONTINUOUS MONITORING OF MATERIAL AND STRUCTURE STATE"
• Iesniegta publikācija Nikolay Dolgov, Maris Hauka, Leonīds Vinogradovs “Adhesion strength evaluation for plasma-sprayed coatings based on intensity of singular stress”

Mobilitātes un tīklošanās  pasākumi:

• Mobilitāte uz Poliju Kielce University of Technology (01.08.-08.09.2019.).
• Dalība un Postera prezentācija, The 2nd Aviation and Space Congress - KLiK 2019, Polija, Kielce 17.-21.09.2019.).
• Dalība tiešsaistes konferencē “RIGA AVIATION FORUM 2020” (Rīga, 9.septembris)”
• Sniegts ziņojums par projekta rezultātiem MTAF Zinātnes komisijas sēdē 24.11.2020
• Veikta virtuālā mobilitāte ar Ķīles Tehnoloģiju universitāti
• Veikta virtuālā mobilitāte Kielces Tehnoloģiju universitātē
• Dalība konferencē 13th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources” 17.-18.jūnijs 2021, Rēzekne.
• Virtuālā mobilitāte University of New South Wales, Sidneja

Informācija atjaunota 15.11.2021. 

Projekta nosaukums: «Netradicionāli betoni ar «gudro» stiegrojumu (NONCSR)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Non-traditional concrete with smart reinforcement (NONCSR)»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Lūsis

Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Andrejs Krasņikovs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/324

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/13 

Projekta īstenošanas vieta: Mehānikas un mašīnbūves institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētījuma ietvaros tiks izstrādāti jaunie inovatīvie betoni ar netradicionāliem stiegrojumiem, kā arī tiks dotas rekomendācijas netradicionālo stiegrojumu (stikla, oglekļa, kompozīto šķiedru un citu) izgatavošanai, kā arī konstrukciju ar stiegrojumu sadalījumu izgatavošanai.

Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiek pilnveidota/-s tehnoloģija/-s, kas patērē mazāk energoresursus, nekā šāda veida tirgū pieejama tehnoloģija/-s. Projekta īstenošanas rezultātā tiks iesniegtas 3 publikācijas SCOPUS vai WoS datu bāzē iekļautos konferenču rakstu krājumā/-os vai žurnālā/-os, tiek plānota dalība 5 zinātniskās konferencēs. Sabiedrības informēšanai plānota publikācija populārzinātniskā žurnālā un dalība izgudrojumu un inovāciju izstādē. Tiks iesniegti divi Latvijas Republikas vai starptautiskie izgudrojuma patenta pieteikumi.

Atslēgas vārdi: Betons, netradicionāls stiegrojums, kompozītās šķiedras

2. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Cementa kompozītu komponentu (HPC) matricas izejkomponentu izvēle, sastāvu izstrāde un proporciju izvēle šķiedrbetona (FRC) matricas izstrādei, betonam tiks pievienotas CNT, nanoplāksnes vai cita veida elektriski vadītspējīgs stiegrojums, piem., kā oglekļa mikrošķiedras. Cementa kompozīta matricas izstrāde, betona granulometriskā sastāva – “Fullera” līknes. Sākuma sastāvu izgatavošana pre-testēšanai, paraugu sagatavošana/betonēšana (sastāvu turpmākai pilnveidošanai un izvēlei).
• Mobilitāte uz Alžīriju zināšanu izplatīšanai savā jomā.

Informācija atjaunota 06.09.2019. 

3. pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

• Sastāvu šķiedrbetona ar hibrīdo stiegrojumu izgatavošana un pre-testēšana, paraugu sagatavošana/betonēšana un testēšana.
• Piedalīšanās tīklošanās pasākumā - „EIT RawMaterials” forumā.

Informācija atjaunota 27.12.2019. 

4. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• mobilitātes pasākumi: „World of Concrete 2020” (04.-07.02.2020.) izstādes apmeklēšana, pasākumu norises vieta: ASV: Las Vegasā un mobilitāte uzņēmumā “Primekss” (10.-18.02.2020.) Tampā un Filadelfijā.

Informācija atjaunota 08.04.2020. 

5. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Rezultātu apkopošana ņemot vērā iepriekš iegūtos testēšanas rezultātus grupām 1.-3. un 4.-6., augstas stiprības betona sastāva izvēlei atkarībā no betona masas iestrādājamības un testēšanas skaitliskajiem rezultātiem. Projekta ietvaros sagatavota un iesniegta žurnālā “Road Materials and Pavement Design” zinātniska publikācija: "Experimental study on the structural response of Fibre reinforced concrete sidewalks.

Informācija atjaunota 30.06.2020. 

6. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• mobilitāte uz Viļņas Gediminas Tehnisko universitāti 20.08.-18.09.2020.
• eksperimentu plānošana ar dažādu šķiedru koncentrāciju slāņos šķiedrbetonam ar hibrīdo stiegrojumu (FRC). Sastāva noteikšana un izejmateriālu sagatavošana cementa kompozītam, izmantojot kombinēto disperso stiegrojumu.

7. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Tīklošanā un mobilitātes pasākumi: „Vilnius Gediminas Technical University”, kur tika veikti: eksperimentu plānošana, konsultācijas, paraugu izgatavošana un pre-testēšana, skaitliskā modeļa izstrāde. Mobilitātes laikā tika veiktas konsultācijas ar VGTU kolēģiem, eksperimentu plānošana, paraugu izgatavošana un pre-testēšana, balstoties uz iegūtiem rezultātiem

Informācija atjaunota 28.12.2020.

8. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)

• homogēno un nehomogēno šķiedrbetona paraugu testēšana un rezultātu apkopošana.
• abstrakta iesniegšana konferencei “20th ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT” Jelgavā, Latvija

Informācija atjaunota 31.03.2021.

9. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Dalība konferencē 13th International Scientific and Practical Conference “ENVIRONMENT. TECHNOLOGY. RESOURCES” un iegūto zinātnisko rezultātu izplatīšana - tika prezentēts pētījums “Experimental study and numerical modelling for flexural capacity of FRC structural elements”

Informācija atjaunota 28.06.2021.

10. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Mobilitāte Tallinas Tehnoloģijas universitātē Tallinā, Igaunijā 12.07.2021 - 16.07.2021 un 18.08.2021 - 31.08.2021, kuras laikā notika konsultācijas un WP3 eksperimentu plānošana un iesākta eksperimentālās izpētes programma mainot betonu ingredientu procentuālo sastāvu stiegrojuma tipu un daudzumu.
• 07.09.2021 - 09.09.2021 tīklošanās un mobilitātes pasākuma apmeklēšana, kura laikā tika apmeklēta “RawMat2021 - International Conference on Raw Materials and Circular Economy”, ko organizēja Grieķijas Tehniskā palāta, Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes Kalnrūpniecības un metalurģijas inženieru skola un GRawMat inovāciju savienība.
• Darbs pie publikācijas sagatavošanas “Experimental study and modelling of the distribution of fibers in SFRC specimens”

Informācija atjaunota 30.09.2021.

11. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)

• Komandējums uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem: 17.10.2021 - 28.10.2021 Starptautiskās izstādes “World EXPO 2020” apmeklējums.
• Publikācija: Lusis, V.; Kononova, O.; Macanovskis, A.; Stonys, R.; Lasenko, I.; Krasnikovs, A. Experimental Investigation and Modelling of the Layered Concrete with Different Concentration of Short Fibers in the Layers.  Fibers 2021, 9, 76. doi: 10.3390/fib9120076

Informācija atjaunota 22.12.2021.

12. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)

• Komandējums: 01.01.2022. – 25.01.2022., 22.02.2022 - 28.02.2022.un 01.03.2022 - 21.03.2022. Iepriekš paredzētu projekta tīklošanas un mobilitātes pasākumu ietvaros - konsultācijas un WP3 eksperimentu plānošana „Tallinn University of Technology”, Tallinā, Igaunijā. Mobilitātes „Tallinn University of Technology” laikā tiek turpināta eksperimentālās izpētes programma mainot betonu ingredientu procentuālo sastāvu stiegrojuma tipu un daudzumu. Betoniem pie izgatavošanas tiks pievienotas elektrību vadošais makro un mikro stiegrojums (metāla un oglēkļašķiedras), dažādu frakciju grafīts, sasmalcināts ogleklis, daudzsieniņu nanotrubiņas, paredzēta izveidoto maisījumu mehāniska testēšana, t.i. sagatavoto cementa kompozītmateriālu ar šķiedrām spiedes stiprības un elektriskās vadītspējas salīdzinājums sagatavotiem sastāviem, rezultātu apstrāde un apkopošana.
• Projekta ietvaros tiek gatavota zinātniskā publikācija: “Comparison of compressive strength and electrical conductivity of cement composite materials with fibers” par WP3 veiktiem pētījumiem, t.i. FRC ar sildīšanas funkciju.

Informācija atjaunota 28.03.2022.

Projekta nosaukums: «Bezpilota aviācijas kompleksa izstrāde Baltijas jūras akvatorijas ekoloģiskajā monitoringa uzdevumu risināšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Developing a Remotely Piloted Aircraft System for solving environmental monitoring problems in the Baltic Sea area»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislavs Žavtkēvičs

Projekta zinātniskais vadītājs: Mārtiņš Kleinhofs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/650

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/307

Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūta Transporta sistēmu un loģistikas katedra

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)

Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: Pētījuma mērķis ir izstrādāt optimizētas un inovatīvās lietderīgas slodzes, izstrādāt inovatīvu datu apvienošanu, izmantojot GPS datus, kā arī augstas izšķirtspējas attēlveidošanu apstrādei ar GIS tehnoloģijām, izstrādāt inovatīvu paraugu iegūšanas sistēmu un uzlabot paraugu iegūšanas tehnoloģijas, izstrādāt ūdens kvalitātes un naftas piesārņojuma monitoringa inovatīvu metodoloģiju, izmantojot tālvadības gaisa kuģus (TGK). Ierosinātais rūpnieciskais projekts novedīs pie jaunas ekoloģiskās uzraudzības metodoloģijas, izmantojot TGK, datorizētās projektēšanas (CAD) modeļiem, kā arī vairākām publikācijām un patentiem. Izstrādātā ūdens kvalitātes un naftas piesārņojuma monitoringa metodika nodrošinās platformu pētniekiem un RTU nākamās desmitgades pētījumiem vides monitoringa jomā, izmantojot TGK. Ierosinātais projekts tiks izmantots izglītojošiem, kā arī rūpniecisko pētījumu un izstrādes mērķiem. Projekts ne vien sniegs interesantas iespējas vietējiem studentiem, bet arī pavērs durvis jaunam TGK izmantojuma laikmetam Latvijā, izstrādājot augstas pievienotās vērtības produktu – ūdens kvalitātes uzraudzības metodoloģiju un tehnoloģiju. Ieviešot šo inovatīvo produktu rūpniecībā vai izmantojot to monitoringam, uzņēmumi paaugstinās savu konkurētspēju un sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību. Ierosinātais projekts var veicināt augstu standarta pētījumus un sniegt sadarbības iespējas pētniekiem no Baltijas un Eiropas valstīm, kā arī citām valstīm ārpus Eiropas.

Plānotie galvenie rezultāti: Ierosinātais projekts tiks izmantots izglītojošiem, kā arī rūpniecisko pētījumu un izstrādes mērķiem. Akadēmiskais pētījums tiks arī integrēts ekoloģiskajā uzraudzībā, izmantojot TGK pētījumu. Sagaidāms, ka šī ekoloģiskā ūdens kvalitātes uzraudzība ar TGK palīdzēs veidot pamatu RTU nākamās desmitgades pētījumiem saistībā ar TGK izmantošanu gaisa kvalitātes uzraudzībā. Šis pētījums bruģēs ceļu uz starptautisko sadarbību ar institūtiem un nozarēm, kurām ir iepriekšēja pieredze un panākumi jūras akvatoriju ekoloģiskajā uzraudzībā. RTU apmaiņas studentu programmas varētu paplašināt, lai apmainītos ar pētījumu programmām, tiklīdz ūdens kvalitātes uzraudzības metodoloģija būs izstrādāta. Pēcdoktorantūras pētniekam ir arī starptautiska pētījumu pieredze, un šī projekta laikā (un arī vēlāk) tiks turpināta sadarbība ar Latvijas un Eiropas pētniekiem. Tajā pašā laikā pēcdoktorantūras pētnieks varēs turpināt veidot karjeru ekoloģiskās uzraudzības nozarē ar TGK, īstenojot savus ilgtermiņa pētījumu plānus.

Atslēgas vārdi: TGK; Naftas piesārņojums; Ūdens kvalitāte; Numuriskais modelis; TGK lietderīgā slodze; Paraugu ņemšanas sistēma; Datu apvienošana.

Informācija atjaunota 05.02.2021.

1. periods 01.01.2021.-30.04.2021.

• Veikta multifunkcionālās slodzes, paredzētās jūras akvatorijas naftas piesārņojuma monitoringam, funkcionālo uzdevumu analīze. Lietderīgas slodzes sensoru, ūdens provju ņemšanas ierīču un ūdens kvalitātes sensoru SWOT un AHP analīze. Matemātiskās modelēšanas iespējas TGK lietderīgas slodzes  modelēšanā analīze un izpēte. Matemātiskas problēmas par mugursomu (Knapsack problem) risināšanas metožu un algoritmu analīze.

Informācija atjaunota 20.04.2021.

2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.

• Uzsākts darbs pie lietderīgas slodzes prototipa konstrukcijas elementu ārējā izskata noteikšanas, skiču izstrādāšanas, balstoties uz numuriskajiem modelēšanas rezultātiem. Sagatavota un iesniegta zinātniskā publikācija: “ANALYSIS OF REMOTELY PILOTED AIRCRAFT PAYLOAD FOR OIL SPILL DETECTION”.
• Lietderīgās slodzes 3D CAD modeļu izstrāde, pamatojoties uz standartu 3D modelēšanas jomā, kā arī uz matemātiskās modelēšanas rezultātiem  vispārējā algebriskā modelēšanas sistēmā (GAMS),  turpināts darbs pie lietderīgas slodzes konstrukcijas elementu 3D modeļu izstrādes. Arhitektūras novērtēšanas modeļa testēšana, ņemot vērā izmaiņas funkcionālajā un sistēmu arhitektūrā.

Informācija atjaunota 30.08.2021.

3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.

• Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu tehnoloģisku risinājumu un tehniskā aprīkojuma analīze. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, paredzētas naftas piesārņojuma ūdens kvalitātes monitoringam  noplūdes zonā,  funkcionālo prasību noteikšana. 
• Datu apvienošanas algoritma, izmantojot GPS datus un augstas izšķirtspējas attēlveidošanu,  naftas piesārņojuma ūdens kvalitātes  noplūdes zonā izvērtējumam funkcionālo uzdevumu analīze.
• Termogrāfiskās sistēmas augstas izšķirtspējas attēlu analīzes un apstrādes metožu , lai noteiktu naftas piesārņojumu, analīze un izpēte. 
• Tiek veidota programmatūra, lai veiktu termogrāfiskās sistēmas augstas izšķirtspējas attēlu analīzi ar mērķi noteikt naftas piesārņojumu.

Informācija atjaunota 22.12.2021.

4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.

• Multispektrālas sistēmas projektēšana, komponentu montāža un programmēšana. Algoritmu izstrāde attēlu kontrolpunktu noteikšanai, apvienošanā izmantojot GPS datus un attēlu veidošanu GIS vidē naftas piesārņojumu rajonu ūdens kvalitātes izvērtējumam. Algoritma, lai noteiktu naftas piesārņojuma plankuma kontrolpunktu, veicot attēla apstrādi Python integrētā izstrādes vidē IDLE, izstrāde. Udēns kvalitātēs sensoru datus ar GPS koordinātēm reālā laikā integrēšana grafiskā informācijas sistēmā, izmantojot API interfeisu, un testēšana mākoņu platformā ArcGis Hub. Naftas noplūdes modelēšana tiek veikta stikla tvertnēs laboratorijā, pielietojot infrasarkano attēlveidošanu, balstoties uz infrasarkanas attēlveidošanas rezultātiem, tiek veidots datu kopums, lai izmantotu support vector mashine algoritmā.

Informācija atjaunota 28.03.2022.

5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.

• Multispektrālas sistēmas testēšana un efektivitātes izpēte. Multispektrālas sistēmas augstas izšķirtspējas attēlu analīzes un apstrādes metožu , lai noteiktu naftas piesārņojumu, analīze un izpēte.
• Tiek veidota programmatūra, lai veiktu multispektrālas sistēmas augstas izšķirtspējas attēlu analīzi ar mērķi noteikt naftas piesārņojumu.
• Ūdens paraugu iegūšanas sistēmas, paredzētas jūras akvatorijas naftas piesārņojuma monitoringam, funkcionālo uzdevumu analīze. Ūdens paraugu iegūšanas sistēmas sensoru iekšējās komunikācijas shēmas datu apmaiņas protokolu analīze un izpēte.

Informācija atjaunota 29.07.2022.

• Uzsākts darbs pie inovatīvas ūdens paraugu iegūšanas sistēmas izstrādes, izmantojot progresīvu tehnoloģiju, kas aprīkota ar dažādiem sensoriem, izmantojot TGK 
• Tiek turpināts darbs pie zinātniskās publikācijas par naftas piesārņojumā noteikšanu, balstoties uz termogrāfiskiem attēliem un ūdens kvalitātes parametriem, izmantojot atbalsta vektora analīzi (Support Vector Machine).
• Darbs pie ūdens paraugu iegūšanas instrumenta projekta pieteikšanās patenta iegūšanai Latvijā. 

Informācija atjaunota 29.11.2022.

• Tiek turpināts darbs pie ūdens paraugu iegūšanas instrumenta projekta pieteikšanās patenta iegūšanai Latvijā. 
• Darbs pie metodoloģijas ūdens kvalitātes un naftas produktu piesārņojuma uzraudzībai ar  TGK  izstrādes, integrējot inovatīvas tehnoloģijas.
• Norit darbs pie zinātniskās publikācijas par naftas piesārņojuma noteikšanu, balstoties uz termogrāfiskiem attēliem un ūdens kvalitātes parametriem, izmantojot atbalsta vektora analīzi (Support Vector Machine).

Informācija atjaunota 31.01.2023.

• Ūdens paraugu iegūšanas instrumenta prototipa 3D CAD modeļa izstrāde, pamatojoties uz standartu 3D modelēšanas jomā, kā arī turpināts darbs pie ūdens paraugu iegūšanas instrumenta prototipa elementu 3D modeļu izstrādes.

Informācija atjaunota 31.03.2023.

Projekta nosaukums: «Oglekli saturošu materiālu izpēte un metodes izstrāde ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Investigation of carbon containing materials and method development for heavy metal removal from water»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inga Jurgelāne

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Jānis Ločs

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/049

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/11

 

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 30.06.2023.

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums:
Ūdens piesārņojums ar smagajiem metāliem, piemēram, svins, kadmijs un arsēns, joprojām ir izplatīta globāla problēma. Katru gadu vairākiem miljoniem cilvēku rodas veselības problēmas smago metālu piesārņojuma rezultātā. Ūdens attīrīšanai izmanto vairākas metodes, bet adsorbcijas process ir viens no visefektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem. Vairāki dažādu veidu materiāli ir pētīti šīs problēmas risināšanai, bet pētījumi joprojām turpinās. Pētniecības pieteikuma zinātniskais mērķis ir izstrādāt efektīvus un videi draudzīgus adsorbcijas materiālus ar salīdzinoši zemām izmaksām un laboratorijas izmēra prototipu ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem.

 

Plānotie galvenie rezultāti:
1) divas starptautiski citējamas publikācijas;
2) izstrādātas 3 metodoloģijas smago metālu adsorbcijai, materiālu reģenerācijai;
3) laboratorijas izmēra prototips ūdens attīrīšanai no konkrētiem smagiem metāliem

 

Atslēgas vārdi: smago metālu adsorbcija, šungīts, aktivētā ogle, hidroksiapatīts, ūdens attīrīšana

 

• Veikti smago metālu sorbcijas pētījumi uz šungīta paraugiem (skalotiem, neskalotiem, karsētiem, pārklātiem ar HAp), izmantojot UV-VIS spektrofotometru. 
• Veikti pētījumi par niķeļa un vara izdalīšanos no šungīta ūdens vidē. 
• Vizīte sadarbības partnera institūcijā - Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā (25.-27.03.2019.). 
• Veikti svina, cinka un vara sorbcijas pētījumi uz šungīta (skalota, neskalota, apdedzināta 500°C gaisa atmosfērā un vakuumā). 
• Veikti pētījumi par kadmija jonu noteikšanu ar spektrofotometru. Porainības noteikšana mālu granulām ar dažādiem poru veidojošiem aģentiem un apdedzināšanas temperatūrām.
• Mobilitāte pie sadarbības partnera - Mehāniskās un rūpniecības inženierijas departamenta, Tallinas Tehniskā universitāte. 
• Dalība Euromat 2019 konferencē Stoholmā (01.-05.09.2019.)
• Konstatēts, ka šungītam ir pārāk zema smago metālu sorbcijas efektivitāte un no tā ūdenī izdalās citi smagie metāli, kā rezultātā tika nolemts šungītu neizmantot tālākos pētījumos. Pamatojoties uz pārāk zemu hidroksilapatīta un aktīvās ogles maisījuma pārklājuma noturību uz māla granulām, kā arī pārāk zemu hidroksilapatīta noturību uz aktīvās ogles granulām, tiek meklēti alternatīvi risinājumi pārklājuma noturības nodrošināšanai.
• Hidroksilapatīta un aktīvās ogles daļiņu noturību uz māla granulām nodrošina ar nātrija alginātu – polimēru, kuram piemīt ļoti labas smago metālu sorbcijas īpašības, tādējādi palielinot iegūtā materiāla sorbcijas īpašības. Tiek veikti smago metālu sorbcijas pētījumi algināta, hidroksilapatīta un aktīvās ogles maisījumam pie dažādām hidroksilapatīta un aktīvās ogles masas attiecībām.
• Izgatavotas granulas, kurās aktivētā ogle tiek iegūta mālu granulu tilpumā (pirolīzes procesā) un pēc tam pārklātas ar hidroksilapatītu. Šīs granulas uzradīja labākas sorbcijas īpašības nekā iepriekš izgatavotie materiāli. 
• Iesniegta publikācija par to, kā šungīta izmantošana dzeramā ūdens apstrādē piesārņo to ar smagajiem metāliem. Sagatavota vidusposma atskaite. 
• Veikta granulu gatavošanas un karbonizēšanas tehnoloģijas mērogošana. 
• Darbs pie publikācijas sagatavošanu par ar sērsskābi apstrādātu un karbonizētu granulu sorbcijas īpašībām un raksturlielumiem.
• Dalība konferencē “Materials Engineering and Modern Manufacturing 2020” ar mutisko referātu un publikāciju.
• Izstrādāts M2.1. "Method for effective heavy metal adsorption in dynamic conditions”
• Uzsākts darbs pie piemērotas granulu reģenerācijas metodes izstrādes
• Sižets raidījumā “Uzziņu impulss” par pēcdoktorantūras projekta ietvaros veiktajiem pētījumiem
• Pieteikta dalība starptautiskā konferencē ar abstraktu “Activated carbon and hydroxyapatite containing porous clay ceramic pellets for water purification: adsorption and desorption studies of heavy metals”
• Veikti HAp/AC granulu reģenerēšanas pētījumi, izmantojot desorbcijas procesu ar dažādiem reaģentiem un mainīgajiem parametriem. Labākie desorbcijas rezultāti tika sasniegti ar sālsskābi, EDTA un EDDS.
• Dalība virtuālā konferencē “15. International Conference on Ceramic Engineering and Ceramic Materials” ar e-posteri “Activated carbon and hydroxyapatite containing porous clay ceramic pellets for water purification: adsorption and desorption studies of heavy metals”.

Informācija atjaunota 17.07.2021.

Projekta nosaukums: «Viedo izolācijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Structures and technology development of smart insulation materials for indoor microclimate regulation»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Edgars Kirilovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Silvija Kukle

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/152

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/232

Projekta īstenošanas vieta: Dizaina tehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta rezultātā tiks radīts viedā materiāla produkts siltuma enerģijas uzkrāšanai latentā formā un atdošanai, izmantojot fāzmaiņu materiālu mikrokapsulas dažādu struktūru siltuma un skaņas izolācijas materiālos. Fāzmaiņu materiāls uzlabos arī materiāla skaņas izolācijas īpašības. Pateicoties siltuma un akustikas izolācijas materiāla struktūrai un kaņepju un vilnas atlikumu materiāla īpašībām, tiks radīts labvēlīgs iekštelpu klimats. Lai izveidotu kompozīta materiālu, ko varētu izmantot kā būvniecības un ārtelpu materiālu, tas tiks aplīmēts ar cietkoku finieri, kas apstrādāts ar Sol-Gel tehnoloģiju; tas samazinās arī materiāla ūdens uzsūktspēju. Projekta ietvaros tiks apvienoti trīs pētījuma virzieni: izstrādāti industriālā kaņepju izejmateriāla un dažādu struktūru izolācijas materiālu izgatavošanas paņēmieni; tiks pētītas iespējas iestrādāt fāzmaiņas materiālus siltuma un skaņas izolācijā, kā arī pētīti jauniegūto materiālu parametri; tiks izstrādāta metode kaņepju kompozīta materiālu cietkoku finiera apdares apstrādei ar Sol-Gel tehnoloģiju.

Plānotie rezultāti: izstrādāts jauns izolācijas materiāls ar iestrādātu fāzmaiņas materiālu latentā siltuma uzkrāšanai un atdošanai optimālu iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai un aprobēta tā izgatavošanas tehnoloģija. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs un publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos.

Atslēgas vārdi: fāzmaiņas materiāli, mikrokapsulas, viedais siltumizolācijas materiāls, skaņas absorbēšana, cietas koksnes finieris, Sol-Gel tehnoloģija, iekštelpu mikroklimata regulācija

Rezultāti:

• Publicētās literatūras, Latvijā veikto pētījumu, praktiskās pieredzes izpēte un analītiskā apskata izveide, balstoties uz Eiropas standartiem izstrādātas metodikas izejmateriāla pārbaužu veikšanai.
• Literatūras un tirgus analīzes rezultātā noteikts fāzmaiņu materiāla veids. Sadarbībā ar BASF ražotni Berlīnē iegādātas saistvielas izolācijas plātņu materiālu izgatavošanai melamīna-urīnvielas-formaldehīda bāzes līme (MUF) un akrila līme. 
• Veikta izejmateriāla granulometriskā sastāva noteikšana izmantojot laboratorijas sietu kratītāja un Fibre Shape frakciju daļiņu izmēra noteikšanai metodi. 
• Veikts eksperimentālais darbs pie izolācijas plātņu pirmo paraugu izgatavošanas ar 10% MUF saistvielas apjomu.
• Eksperimentālais darbs pie izolācijas plātņu paraugu izgatavošanas ar formaldehīdu nesaturošu saistvielu BASF Acrodur, variējot ar biezumu un blīvumu.  
• Testa paraugu izgatavošana izmantojot kaņepju spaļus un epoksīda sveķu saistvielu ar augstu biomasas sastāvu (HSBE) un izmantojot ēveļskaidas un epoksīda sveķu saistvielu ar augstu biomasas sastāvu (WCBE).
• Eksperimentālais darbs pie izgatavoto paraugu masas un blīvuma noteikšanas HSBE un WCBE.
• Izstrādāts Nodevums “D2 Method description” par 2.aktivitāti “Develop different structures heat / sound insulation material manufacturing technology”.
• Izstrādāts Nodevums (D2)  “The development of different structures heat/sound insulation material manufacturing technology instruction schemes”.
• Paraugu 12 gab. siltumvadītspējas noteikšana.
• Uzstādīts informatīvs stends RTU dizaina centrā.
• Iesniegts nodevums D3 The development of finishing materials treated with Sol-Gel method.
• ​Iesniegts jauna produkta apraksts.
   

Publikācijas:

• Kirilovs, E., Kukle, S., Zotova, I., Nagle, A. Structures of Sound Absorbing and Thermal Conductivity Composite from Raw Renewable Materials. In: SGEM 2018: 18th International Multidisciplinary Scientific GeoConference: Conference Proceedings. Vol.18, Iss.6.3: Nano, Bio, Green and Space: Technologies for Sustainable Future: Green Buildings Technologies and Materials, Green Design and Sustainable Architecture, Bulgaria, Albena, 2-8 July, 2018. Sofia: STEF92 Technology Ltd., 2018, pp.333-340. ISBN 978-619-7408-52-2. ISSN 1314-2704.
• Iesniegts zinātnisks raksts E. Kirilovs, S. Kukle, H-J. Gusovius, I. Zotova, V. Stramkale “Development of wet-preserved hemp fibreboard with thermal and sound insulation properties” konferences “XIX International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2019” (30.06.2019. - 04.07.2019. Albena Bulgārija) konferences rakstu krājumā.
• Iesniegts raksts publicēšanai, Kirilovs E., Zotova I., Gendelis S., Gusovius H-J., Kukle S., Stramkale V. Development of smart insulation material for indoor microclimate regulation. MDPI journal Buildings.
• Iesniegts raksts publicēšanai, Kirilovs E., Zotova I., Kukle S., Pugovics K. Low density hemp shive particleboards for latent thermal energy storage performance. Journal of Energy Systems.

 

Mobilitātes un tīkošanās pasākumi:

• Komandējums tīklošanās pasākumu ietvaros, Roterdama, Nīderlande (14.03.2018. – 16.03.2018.)  
• Mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera «Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs» (12.07.2018., Viļāni).
• Dalība starptautiskā konferencē “ADVANCED MATERIALS AND TECHNOLOGIES” (Palanga, Lietuva, 29.08.-30.08.2018.)
• Mobilitāte pie sadarbības partnera “The Leibniz Institute for Agricultural Engineering and Bioeconomy” (Vācija, Potsdama, 12.09.-29.10.2018.)
• Īstenota mobilitāte uz Tallinas tehnoloģiju universitāti, (18.12.2018.-19.12.2018.)
• Apmeklēts Koksnes pārstrādes un mēbeļu ražošanas kompetences centrs "TSENTER" Igaunijā (03.04.2019.).
• Apmeklēta starptautiskā izstāde "Ligna 2019" Hannoverē (27.05.2019.-31.05.2019.).
• Uzstāšanās ar prezentāciju RTU 59. Studentu zinātniski tehniskā konferencē (Rīga, 28.04.2018.).
• Dalība ar stenda referātu 7. Starptautiskajā Izgudrojumu inovāciju izstādē «Minox 2018» (Cēsis, 02.06.2018.).
• Uzstāšnās ar prezentāciju RTU 60. Studentu Zinātniski Tehniskā Konferencē (Rīga, 25.04. 20129.).
• Dalība starptautiskā konferencē “Advanced materials and technologies 2019”,Lietuva, Palanga (21.-22.08.2019.).
• Dalība starptautiskā konferencē Bulgārijā (30.06.-04.07.2019.).
• Mobilitātes braucienam uz "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru".
• Mobilitātes brauciens uz Lietuvu (01.10.2019.).
• Dalība izstādē Design Isle2019 (18.10.2019.).
• Apmeklēta starptautiskā izstāde “Māja I”.
• Mobilitātes vizīte pie Sadarbības partnera “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" (Jelgava, 25.09.2020.)
• Dalība 21 International Conference “ADVANCED MATERIALS AND TECHNOLOGIES" ar stenda referātu “Phase change material integrated in to indoor two layer shive hemp wallboard” (Lietuva, 27.-28.08.2020.)

Informācija atjaunota 15.10.2020.

Projekta nosaukums: «Inovatīvi nano-antioksidanti oksidatīvā stresa izsauktām saslimšanām»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Innovative nano-antioxidants for oxidative stress induced diseases»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inese Mieriņa

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māra Jure

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/039

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/230

Projekta īstenošanas vieta: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izpētīt 5-arilmetil-1,3-dioksān-4,6-dionu un taukskābju konjugātus kā nano-antioksidantus, kas varētu rast pielietojumu neirodeģeneratīvo saslimšanu prevencijā. Projekts sniegs ieguldījumu Valsts noteikto viedās specializācijas jomu "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija", bet tā kā par taukskābju izcelsmes avotu varētu kalpot arī vietējās augu eļļas, kuras tostarp var tikt iegūtas no pārtikas rūpniecības atkritumproduktiem (spraukumiem un sēklām), tādējādi uz vietējo izejvielu bāzes izveidojot produktus ar augstu pievienoto vērtību, projekts var sekmēt arī tādu viedās specializācijas jomu kā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" un "Zināšanu ietilpīga bioekonomika" mērķu sasniegšanu. Projekta sekmīgas realizācijas rezultātā paredzēts sagatavot 3 patentu pieteikumus, 3 augsta līmeņa starptautiskas zinātniskās publikācijas, kā arī prezentēt (referāts vai posteris) rezultātus 3 starptautiskās konferencēs.

Atslēgas vārdi: arilmetilmeldrumskābe, taukskābes, konjugāti, antioksidanti, antoksidantu aktivitāte, antiradikāļu aktivitāte

Rezultāti:    

• Sagatavots zinātnisks apraksts par taukskābju-meldrumskābju konjugātu A-tipa savienojumu atvasinājumu sintēzes metodēm.
• Sagatavots zinātnisks raksts D.Z.Skrastiņa, V.Vitkovska, I.Mieriņa, A.Mishnev, M.Jure “Crystal structure of 7,11-bis(3,4-dimethoxyphenyl)-3,3-dimethyl-2,4-dioxaspiro[5.5]undecane-1,5,9-trione”
• Sagatavots apraksts pētījumam par taukskābju-meldrumskābju konjugātu A-tipa savienojumu un zināmo antioksidantu sinerģiju un prooksidantu efektiem.
• Arilmetilmeldrumskābju sintēzes metodes izstrāde un optimizācija, kur lipofīlais fragments saistīts ar izoksazola tiltiņu - struktūras A un B.
• Garas alkilķēdes saturošu antioksidantu ar 1,2,3-triazola tiltiņu, kas arilfragmentā satur brīvu hidroksilgrupu, sintēze. Antioksidantu aktivitātes pētījumi.
• Sagatavota informācija par antioksidantu pētījumiem RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta/Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras pārskatam par darbību 2013-2018.
• Dalība ar referātu “New antioxidants containing 1,3-dioxane-4,6-dione moiety” RTU starptautiskajā konferencē apakšsekcijā 24.10.2019.
• Raksta iesniegšana žurnālā Chemistry of Heterocyclic Compounds.
• Raksts “Recent Applications of (Di)Alkyl Meldrum's Acids”.  Publicēts: Chem. Heterocycl. Compd. 2020, 56, 161-163.
• Darbs pie publikācijas par 1.paaudzes dendrimēro arilmetilmeldrumskābju antioksidantiem sagatavošanas. 
• Antiradikāļu aktivitātes datu apkopošana un noformēšana. 
• Sagatavots patenta pieteikums “Metilidēnmeldrumskābju iegūšanas paņēmiens ar jēlglicerīnu kā reakcijas vidi”

Publikācijas:

• A.Stikute, K.Skestere, I.Mierina, A.Mishnev, M.Jure, 3-Hydroxy-2-(4-hydroxy-3-methoxybenzyl)-5,5-dimethylcyclohex-2-enone. Acta Crystallographica Section E: Crystallographic, E74, 796-798, ISSN: 2056-9890 journals.iucr.org/e
• Mieriņa, I., Skrastiņa, D., Zoltnere, E., Krasauska, K. 1st Generation Dendrimeric Structures and Fatty Acid Conjugates of Arylmethyl Meldrum’s Acids. No: 22nd International Conference on Organic Synthesis: Scientific Program and Abstract Book, Itālija, Florence, 16.-21. septembris, 2018. Florence: 2018, P343.-P343.lpp.
• Mieriņa, I., Skrastiņa, D., Zoltnere, E., Krasauska, K., Jure, M. New Antioxidants Containing Moieties of Arylmethyl Meldrum’s Acid. No: Balticum Organicum Syntheticum (BOS 2018): Program and Abstracts, Igaunija, Tallina, 1.-4. jūlijs, 2018. Tallinn: 2018, 107.-107.lpp.
• Skrastiņa, D., Rimaševskis, K., Ivanova, M., Mieriņa, I. 1-Alkyl-1,2,3-Triazole Moiety Containing Arylmethyl Meldrum’s Acids. No: 77th International Scientific Conference of the University of Latvia. Chemistry Section: Book of Abstracts, Latvija, Riga, 8.-8. februāris, 2019. Riga: University of Latvia, 2019, 52.-52.lpp. ISBN 978-9934-18-399-7.
• Patenta pieteikums "Aizvietotu 5-metilidēn-1,3-dioksān-4,6-dionu kā aldehīdu sintētisko ekvivalentu izmantošanas paņēmiens". Autori: I.Mieriņa, V.Vitkovska, M.Jure.
• Skrastiņa, D., Jumītis, J., Rimaševskis, K., Bērziņa, L., Bužs, A., Mieriņa, I. Alyphatic chains containing arylmethyl Meldrum`s acid antioxidants with heterocyclic linker. In: 11th Paul Valden Symposium on Organic Chemistry, Latvia, Rīga, 19-20 September, 2019,  52.
• Mieriņa, I., Peipiņa, E., Aišpure, K., Jure, M. New antioxidants containing several arylmethyl Meldrum`s acid moieties. In: International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019. Portugal, Evora, 3-6 September, 2019, 304.
• Skrastiņa, D., Mieriņa, I., Rimaševskis, K., Bērziņa, L., Bužs, A., Jure, M. Arylmethyl Meldrum`s acid antioxidants modified with 1-alkyl-1H-1,2,3-triazol-4-yl moiety. In: International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019. Portugal, Evora, 3-6 September, 2019, 299.

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Uzstāšanās ar ziņojumu “Arilmetilmeldrumskābes: Jauna antioksidantu klase” Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdē (24.05.2018).
• Dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros notiekošajā aktivitātē “Research Slam. Vienkārši par sarežģīto”. Tēmas nosaukums “Meldrumiņa armija jeb arilmetilmeldrumskābes pret brīvajiem radikāļiem” (19.06.2018).
• Dalība konferencē “Balticum Organicum Syntheticum 2018”, 02.-04.07.2018.Tallina, Igaunija.
• Dalība Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes aktivitātēs (“Antioksidantu darbnīca”)  pasākuma “Eiropas zinātnieku nakts” ietvaros.
• Dalība konferencē XXII International Conference on Organic Synthesis – 22-ICOS, 16.09.-21.09.2018, Florence, Itālija.
• Dalība konferencē International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019,  03.09.-06.093.2019., Evora, Portugāle
• Dalība Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes aktivitātēs pasākuma “Eiropas zinātnieku nakts” ietvaros 2019.gada 27.septembrī.

Informācija atjaunota 30.10.2020.

Projekta nosaukums: «Rapšu eļļas ražošanas/rafinēšanas atkritumu izmantošana ogļūdeņražu un biodīzeļa sintēzei»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Utilization of industrial waste from rapseed oil production/refining for hydrocarbon and biodiesel synthesis»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristaps Māliņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Valdis Kampars

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/031

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/233

Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma galvenie uzdevumi:

• Izpētīt rapšu eļļas (RE) rafinēšanas rūpniecisko atkritumu (RA), kuri sastāv no - rapšu eļļas taukskābju (RET) nātrija sāļiem, RE un citiem piemaisījumiem izmantošanas iespējas ogļūdeņražu (otrās paaudzes degvielas) iegūšanai, izmantojot hidroapstrādi augstā spiedienā/temperatūrā (autoklāvos-reaktoros) komerciālu un RTU sintezētu katalizatoru klātbūtnē. Katalizatoru raksturojumi tiks noteikti vai nu izmantojot RTU rīcībā esošās analītiskās un zinātniskās iekārtas, vai arī, ja nepieciešams, pētniecības institūcijās Igaunijā vai Lietuvā.
• Izpētīt Na₃PO₄ (var tikt izdalīts no RA, tās apstrādājot ar H₃PO₄) izmantošanas iespējas kā sārmainu, vairākas reizes izmantojamu, heterogēnu katalizatoru biodīzeļa (pirmās paaudzes biodegvielas) iegūšanā.

Galvenās aktivitātes un sagaidāmie rezultāti:

• ~97% no kopējā eksperimentālā un analītiskā darba apjoma tiks realizēti RTU un ~3% citās zinātniskās pētniecības institūcijās;
• 3 zinātniskās publikācijas, piedalīšanās 3 starptautiskajās konferencēs, 1 komercializācijas pieteikums - tehnoloģijas kopsavilkums par rapšu eļļas rafinēšanas atkritumu izmantošanu biodegvielu iegūšanai Pieteicēja elektroniskajā "Valorizācijas" sistēmā un papildus 20 aktivitātes, kas saistītas ar sabiedrības informēšanu;

Gaidāmie zinātniskie atklājumi un rezultāti varētu būt ļoti nozīmīgi ilgtspējīgu, zemu atkritumu tehnoloģiju radīšanai un attīstībai pirmās un otrās paaudzes biodegvielu ražošanai Latvijā.

Atslēgas vārdi: Rapšu eļļa, Biodīzeļdegviela, Atjaunojamie lineārie ogļūdeņraži, Heterogēnā katalīze, Hidrogenēšana, Hidroapstrāde, Deoksidēšana, Uznesti Pt grupas, Ni, Mo katalizatori.

Rezultāti:

• Veikti eksperimenti par Na3PO4, K3PO4, Na2CO3 un K2CO3 izmantošanas iespējām kā atkārtoti lietojamus katalizatorus biodīzeļa iegūšanai.
• Veikti katalizatoru sintēzes eksperimenti ogļūdeņražu iegūšanai no rapšu eļļas un tās taukskābēm. Veikti rapšu eļļas un tās taukskābju pārvēršanas eksperimenti par ogļūdeņražiem iegūto uzsintezēto katalizatoru klātbūtnē.
• Projekta uzdevumi, mērķi un iegūtie rezultāti prezentēti plašākai sabiedrībai seminārā/lekcijā «Mūsdienu atjaunojamās degvielas» pasākuma «Zinātnieku nakts» ietvaros 28.09.2018.
• Uzsākti pētījumi par rapšu eļļas/rapšu eļļas taukskābju (RE/RET-1/1) hidroapstrādi. Veiktas laikietilpīgas ar šiem eksperimentiem saistītās analītiskās un reakcijas maisījuma apstrādes procedūras.
• Noskaidrota katalizatora daudzuma (1-7%) un H2 sākuma spiediena (6-10MPa) ietekme uz modeļa izejvielas RE/RET (1/1) konversiju perspektīvākā sintezētā katalizatora klātbūtnē.
• Noskaidrota temperatūras (320 un 340 oC) ietekme uz modeļa izejvielas RE/RET (1/1) konversiju perspektīvākā sintezētā katalizatora klātbūtnē.
• Noskaidroti perspektīvāko katalizatoru svarīgākie raksturojumi – SEM, TEM, XRD un virsmas īpašības. 
• Noteikti galvenie raksturojumi no ziepēm iegūtas ogļūdeņražu izejvielas ar minimālu pelnu saturu.
• Noskaidrota temperatūras (280, 300, 320 un 340 oC) un spiediena (4 un 6 MPa) ietekme uz ogļūdeņražu iegūšanas procesu augsta satura Ni komerciālā katalizatora klātbūtnē.
• Veikti procesā iegūto gāzveida savienojumu identificēšanas mēģinājumi, izmantojot GC-MS un GC-TCD.
• Veikti hidroapstrādes testi ar dažādām nekvalitatīvām izejvielām, ieskaitot no ziepēm iegūtu taukskābju un eļļas maisījumu perspektīvākā sintezētā katalizatora klātbūtnē.
• Veikti hidroapstrādes eksperimenti ar divām Latvijā ražotām (rapšu un linsēklu) un divām no ārvalstīm piegādātām ( saulespuķu un kokosriekstu) augu eļļām, lai noskaidrotu ogļūdeņražu iegūšanas iespējas no augu izcelsmes izejvielām ar dažādu piesātināto un nepiesātināto taukskābju sastāvu, kā arī atšķirīgu ķēdes garumu komerciālā katalizātora klātbūtnē ar augstu Ni saturu.
• Iesniegts Komercializācijas piedāvājums RTU valorizācijas sistēmā.

Publikācijas:

• K.Malins. The potential of K3PO4, K2CO3, Na3PO4 and Na2CO3 as reusable alkaline catalysts for practical application in biodiesel production. Fuel Processing Technology (Netherlands), 2018, 179, 302-312, Publisher – Elsevier.
• K.Malins. Production of biodiesel using K2CO3, K3PO4 Na2CO3 and Na3PO4 as alkaline catalysts, conference proceedings, Energy and Clean Technologies 18 (4.1.), 579-586.
• Publicēts pilna teksta konferenču raksts: K.Malins, The Synthesis of Renewable Hydrocarbons from Vegetable Oil Feedstock in the Presence of Ni-supported Catalysts, Proceedings of the 5th World Congress on New Technologies (NewTech'19), ICERT 117-1-7, DOI: 10.11159/icert19.117, 2019.
• Publicēts raksts «Synthesis of renewable hydrocarbons from vegetable oil feedstock by Hydrotreatment over selective sulfur-free SiO2-Al2O3 supported monometallic Pd, Pt, Ru, Ni, Mo and biometallic NiMo catalysis Fuel 285 (2021) 119129, Publisher – Elsevier. CS – 9.1, SNIP – 2.1 IF (impact factor) – 5.6 (SCOPUS)».
• Iesniegts publicēšanai raksts konferenču rakstu krājumā Key Engineering Materials, K.Malins, I.Malina. M.Legzdina «The synthesis of renewable hydrocarbons from different vegetable oils and soapstock by hydrotreatment over high metal loading supported Ni catalyst».

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Mobilitātes vizīte SIA “Bio-Venta” rapšu eļļas un biodīzeļdegvielas ražotnē, Ventspils, Latvija, 4. aprīlis, 2018.
• Dalība konferencē 18Th International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2018, 03.-10.07.2018., Bulgārija.
• Vizīte Sesavas pamatskolā ar mērķi informēt skolēnus par pēcdoktorantūras projekta nozīmīgumu, iegūtajiem un sagaidāmajiem zinātniskajiem rezultātiem, finansētāju, potenciālo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izglītību un zinātni.
• Mobilitātes vizītes 27.03.2019. un 25.04.2019. uz Lietuvas Valsts pētniecības centra Fizikālo zinātņu un tehnoloģiju centru (State Research Institute, Center for Physical Sciences and Technology, Department of Characterization of Materials Structure), Viļņa, Lietuva.
• Mobilitātes vizīte 17.06.2019. Lietuvas pētniecības centrā (State Research Institute, Center for Physical Sciences and Technology, Department of Characterization of Materials Structure), lai gūtu pieredzi un zināšanas katalizatoru, matricu raksturošanai, Viļņa, Lietuva.
• Projekta uzdevumi, mērķi un iegūtie rezultāti tika prezentēti plašākai sabiedrībai K.Māliņa seminārā/lekcijā “No atkritumiem līdz degvielai - programmatūru izmantošana ķīmisku procesu uzraudzībai un vadīšanai” RTU Zinātnieku nakts 2019 ietvaros (27.09.2019.)
• Mobilitāte-tīklošanās biodīzeļdegvielas un rapšu eļļas rūpnīcā SIA Bio-Venta, (Ventspils, 08.2019.)
• Jelgavas Valsts ģimnāzijas vizīte ar mērķi informēt sabiedrību par postdoka projekta nozīmīgumu, iegūtajiem un sagaidāmajiem rezultātiem, finansētāju, potenciālo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izglītību un zinātni (Jelgava, 22.01.2020.)
• Dalība ar stenda referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē - The virtual online conference «Materials Science and Applied Chemistry - MSAC 2020» (23.10.2020.)
• Sabiedrības informēšanas aktivitāte: biodīzeļa iegūšanas procesa demonstrācija un uzstāšanās ar semināru/lekciju (S3) «Biodegvielu ražošana no vietējām izejvielām un atkritumiem» maģistra studiju priekšmetā «Rūpnieciskā organiskā ķīmija» laboratorijas darbu ietvaros RTU MLĶF ēkā 21.10.2020.

Informācija atjaunota 02.11.2020.

Projekta nosaukums: «Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoārdāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Multifunctional calcium phosphate and biodegradable polymer composites for therapeutic bone tissue engineering»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Šalma-Ancāne

Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/045

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/289

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 16.11.2017 līdz 15.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma zinātniskais mērķis ir vērsts uz inovatīvu biomateriālu izstrādi veselības aprūpes sektora vajadzībām. Iegūtās jaunās zināšanas ir iespējams transformēt no laboratorijas un biomedicīnas produktu industriju, tādējādi nodrošinot atbilstību VSS 6.priotitātei un tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija, un viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma ietvaros tiks realizētas sekojošas aktivitātes: tehnoloģiju izstrāde kompozītmateriālu un hidrogēlu iegūšanai; iegūto materiālu in vitro šūnu uzvedības un antibakteriālo īpašību izvērtējums, pētījuma rezultātu izplatīšana. Pētniecības pieteikuma ietvaros paredzēts sasniegt sekojošus rezultātus: publicētas 2 zinātniskās publikācijas žurnālos ar augtu ietekmes faktoru, izstrādātas 2 tehnoloģiju apraksti, 2 zinātības apraksti, 3 mobilitātes un tīklošanās komandējumi.

Atslēgas vārdi: kaulu aizvietotājmateriāli, organiskie-neorganiskie kompozītmateriāli, osteoporoze/osteoporosis, lūzumu sadzīšana, vēža izraisīta kaulu slimība

Rezultāti:

• Eksperimentālais darbs pie tehnoloģiju izstrādes pretosteoporozes medikamentu - stroncija ranelātu saturošu nanostrukturētu kompozītmateriālu un kompozīthidrogēlu iegūšanai uz kalcija fosfāta (amorfa kalcija fosfāta un hidroksilapatīta) un polivinilspirta vai ɛ-polilizīna bāzes.
• Eksperimentālais darbs pie tehnoloģiju izstrādes multifunkcionālu kompozītmateriālu un hidrogēlu iegūšanai uz hidroksilapatīta nanodaļiņu un ɛ-polilizīna vai polivinilspirta bāzes, kas satur pretosteoporozes un pretvēža medikamentus.
• Sagatavots tehnoloģijas apraksts "Developed technology of fabrication of SrRAN or DOX loaded composite" (D1.1.).
• Darbs pie metodoloģijas izstrādes pretosteoporozes medikamenta Sr RAN izdalīšanās pētījumiem no izstrādātajiem kompozītmaterāliem uz HAp un PVA bāzes ūdens moduļa vidē, izmantojot UV-VIS spektrofotometrijas metodi.
• Izstrādāta tehnoloģija hidrogēlu iegūšanai uz ε-PL un hialuronskābes bāzes (eksperimentāli noteikta optimālā hialuronskābes koncentrācija in situ sintezētajiem hidrogēliem, lai iegūtu homogēnus paraugus un saglabātu struktūras integritāti).
• Sadarbībā ar Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociāciju Pasaules Osteoporozes dienā 2019 (20.10.2019.) nolasīta vieslekcija “Zinātne cīņā pret osteoporozi” un populārzinātniski prezentēti pēcdoktorantūras granta mērķis un galvenie sasniedzamie rezultāti.
• Izstrādāts un iesniegts abstrakts “Nanostrontium ranelate loaded bioactive composites” dalībai straptautiskā konferencē Tissue Engineering and Regenerative Medicine International Society (TERMIS) European Chapter Meeting 2020 (TERMIS EU 2020).
• Izstrādāti un iesniegti 2 abstrakti “Antibacterial Activity of Chemically Cross-linked Hydrogels Based on ε-Polylysine and Hyaluronic Acid” un “A Comparative Study of Strontium-Substituted and Strontium Ranelate - Loaded Nanocrystalline Hydroxyapatite” dalībai straptautiskā konferencē Scandinavian Society for Biomaterials 2020 13th Annual Meeting in Latvia (ScSB2020).
• Piedalīšanās RTU Ēnu dienā 2020. RTU RBIAC novadīta populārzinātniska prezentācija 31 skolēnam – ēnai par zinātniski pētniecisko darbu biomateriālu izstrādes jomā, kā arī vadīts eksperimentālais darbs 5 skolēniem laboratorijā par pēcdoktorantūras granta antibakteriālu hidrogēlu izstrādes pētījumiem.
• Dalība LTV1 populārzinātniskā pusaudžu raidījumā “Zūmeri”, 8. sērija “Nākotne”, kur bija iespēja pastāstīt par projektā izstrādātajiem kaulu aizvietotājmateriāliem.

Mobilitātes, tīklošanās un kompetenču pilnveides pasākumi:

• Dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sesijā „ResearchSlam” ar populārzinātnisku lekciju „Implantmateriāli slimu kaulu ārstēšanai” vienkāršā un atraktīvā veidā pastāstot par pēcdoktorantūras pētniecības projekta tēmu.
• Dalība pasākumā “Zinātnieku nakts” (28.09.2018.) RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomaterālu inovāciju un attīstības centrā, kur sniegta populārzinātniska prezentācija par biomaterāliem kā rezerves daļām cilvēka ķermenī.
• Mobilitātes vizītes Inovatīvās medicīnas centrā Lietuvā (6.08.-10.08.2018. un 27.08.2018.-31.08.2018.), lai iegūtu zināšanas par pamatmetodoloģiju in vitro šūnu pētījumiem mijiedarbībā ar izstrādātajām biomateriālu pamatnēm, kā arī paraugu sagatavošanai in vitro šūnu eksperimentiem.
• dalība COST Action European Network Bioadhesion “ENBA” ietvaros rīkotajās apmācībās un tīklošanās pasākumā Training School "Bioinspired adhesive polymers and hydrogels" par biomimētisku polimēru un hidrogēlu izstrādi un to fizikālķīmisko un bioloģisko īpašību (šūnu pētījumi) raksturošanu (Portugāle, Aveiro, 05.11.2018.-09.11.2018.)
• Dalība RTU “Ēnu dienā 2019” (13.02.2019.) RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomaterālu inovāciju un attīstības centrā nolasīta populārzinātniska lekcija “Biomaterālu pielietojums modernajā medicīnā”, novadīta ekskursija un veikts eksperimentālais darbs ar ēnu - skolēnu hidrogēlu izstrādei uz ε-PL un hialuronskābes bāzes.
• Dalība starptautiskajā konferencē TERMIS EU 2019 (Grieķija, 27.-31.05.2019.) ar stenda referātu “Bioactive Composite Hydrogels Based on Hydroxyapatite/ε-Polylysine/Hyaluronic Acid”.
• Veikta mobilitātes vizīte un apmācības antibakteriālo īpašību pētījumiem Mikrobioloģijas laboratorijā un advancētu analītisko iekārtu izmantošanu biomateriālu raksturojumam Olsteras Universitātes Nanotehnoloģiju un Integrētās Bioinženierijas centrā (NIBEC) (Apvienotā Karaliste) (6.10.2019.-19.10.2019.). 
• Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Bioceramics 31 – 31st Annual Meeting of the International Society for Ceramics in Medicine ar mutisko referātu “Strontium Ranelate Loaded Composites Based on Hydroxyapatite and Poly(Vinyl Alcohol)” (14.11.2019.-17.11.2019.).

Publikācijas

• Publicēti populārzinātniski raksti:
  • “Zinātne cīņā pret osteoporozi” pacientu žurnāla "Kaulu Veselība" rudens 2018 (#11) numurā
  • “Cilvēku rezerves daļu meistare” zinātnes un biznesa RTU žurnālā “Innovation”, rudens/ziema 2018 (#5) numurā
• Abstrakts: K.Salma-Ancane, A.Sceglovs, J.Vecstaudza, D.Loca. "Strontium Ranelate Containing Composite Hydrogels Based on Calcium Phosphate and Poly(Vinyl Alcohol)"
• Abstrakts “K.Salma-Ancane, A.Sceglovs, J.Vecstaudza, D.Loca, “Bioactive Composite Hydrogels Based on Hydroxyapatite/ε-Polylysine/Hyaluronic Acid”
• Iesniegts un pieņemts abstrakts K.Salma-Ancane, S.Batalova, A.Dubnika, D.Loca, “Strontium Ranelate Loaded Composites Based on Hydroxyapatite and Poly(Vinyl Alcohol)”
• Sadarbības publikācija ar pēcdoktoranti Līgu Stīpnieci “Influence of precursor characteristics on properties of porous calcium phosphate-titanium dioxide composite bioceramics» SCOPUS datu bāzē indeksētā žurnālā Ceramics International (IF(2018): 3,450; SNIP(2018): 1,279)
• Publicēta publikācija “Strontium substituted hydroxyapatite promotes primary human osteoblast maturation”

Informācija atjaunota 30.10.2020.

Projekta nosaukums: «Ar silāndioliem saistīti ogļhidrāti un nukleozīdi»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Silane diol-interlinked carbohydrates and nucleosides»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Rjabovs

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māris Turks

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/036

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/293

Projekta īstenošanas vieta: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir, par izejvielām izmantojot dabīgus ogļhidrātus un nukleozīdus, pārveidot tos par dabā nesastopamiem ar silīciju saturošiem tiltiņiem saistītiem oligomēriem. Šāds saistīšanas veids kalpos kā fosfātu starpnukleozīdu saites analogs, nodrošinot, ka šie savienojumi potenciāli var veidot telpiskās otrējās struktūras līdzīgi kā to dara dabīgās nukleīnskābes vai olbaltumvielas. Projekta uzdevumi ir izstrādāt metodes šādu saišu veidošanai, jaunu savienojumu iegūšana un izpēte ar fizikāli-ķīmiskajām metodēm, kā arī bioloģiskās aktivitātes noskaidrošana. Projekta rezultāti tiks publicēti SCI indeksētajos zinātniskajos žurnālos.

Atslēgas vārdi: silāndioli; ogļhidrāti; nukleozīdi; nedabīgie nukleotīdi

Rezultāti:

• Uzsākta izejvielu sintēze, lai iegūtu jaunus atvasinājumus, kas kopā ar silīciju saturošiem reaģentiem veidotu dabā sastopamās fosfātu starpnukleozīdu saites analogu.
• Turpinās pētījumi pie silānus saturošu monosaharīdu iegūšanas. Paralēli veiktas iepriekš iegūto savienojumu reakcijas optimālos apstākļos.
• Veikta jauna ar silāndioliem saistīta savienojuma iegūšanas reakcija optimālos apstākļos, produkta attīrīšana ar kolonnas hromatogrāfiju un kodolu magnētiskās rezonanses spektru uzņemšana un analīze. Veiktas iegūtā savienojuma sililēšanas mēģinājuma reakcijas ar mērķi piemeklēt optimālos reakcijas apstākļus.
• Sagatavots apraksts par izstrādāto sintēzes procedūru silānus saturošu monosaharīdu sintēzei.
• Veikta alkīna  sintēze un sililēšanas reakcijas, iegūstot savienojumus. Atkārtotas savienojumu sintēzes ar mērķi izpētīt sililētu produktu iegūšanas reakcijas.
• Veikta aldehīda , alkīna  un alkēna  sintēzes sākot no glikozes.
• Veikta ribozes  tritilēšana, acetilēšana un glikozilēšana, kā bāzi izmantojot adenīnu un uracilu.
• Projektā notiek darbs pie nukleozīdu sintēzes un modificēšanas turpmākajām sililēšanas reakcijām
• Tiek optimizēta iepriekš iegūto ogļhidrātu atvasinājumu pārveidošanas par silanolus saturošiem produktiem metode.

Publikācijas:

• Vladislavs Kroskins, Karina Nikitina, Jevgenija Luginina, Vitalijs Rjabovs "Investigation of Carbohydrate C-Silylation with Chlorosilanes", Key Engineering Materials ISSN: 1662-9795, Vol. 850, pp 254-258.
• Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā Jevgeņija Lugiņina, Karīna Ņikitina, Vladislavs Kroškins, Vitālijs Rjabovs "Unsaturated carbohydrates as a scaffold for the C-Si bond construction"

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Projekta rezultāti prezentēti kā stenda referāts Rjabovs, V., Ņikitina, K. “Towards C-Silylated Carbohydrates” starptautiskajā konferencē Balticum Organicum Syntheticum 2018 (02.-04.07.2018., Tallina, Igaunija).
• Dalība Bruker BioSpin organizētajos kompetences paaugstināšanas kursos “Advanced NMR system operation” (Šveice, 25.-29.03.2019).
• Projekta rezultāti prezentēti starptautiskajā konferencē “International Symposium on Synthesis and Catalysis 2019” ar stenda referātu “Construction of C-Si Bonds in Carbohydrate derivatives” (Evorā, Portugālē 03.09.2019.-06.09.2019.). 
• Dalība konferencē “XI Paul Walden Symposium” ar stenda referātu “Formation of C-Si bond in carbohydrates” (Rīgā, Latvijā, 19.-20.09.2019.).
• Dalība RTU 60. starptautiskajā konferencē “Materials Science and Applied Chemistry 2019” ar stenda referātu “Investigation of carbohydrate C-silylation with chlorosilanes” (Rīgā, Latvijā 24.10.2019.).
• Dalība sipozijā “1st Virtual International Symposium on C–H Activation” (27.-30.07.2020.).
• Dalība firmas Bruker Biospin ar KMR saistītos vebināros (“Analys tools” (20.07.2020.); “Solvent Suppression” (23.07.2020.); “Advanced DAISY (28.07.2020.)).
• Dalība ar stenda referātu starptautiskajā tiešsaistes konferencē MSAC 2020

Informācija atjaunota 15.12.2020.

Projekta nosaukums: «Uz stimuliem reaģējoša transdermāla zāļu piegādes sistēma»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Stimuli responsive transdermal drug delivery system»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Anna Šutka

Projekta zinātniskais vadītājs: Kārlis-Agris Gross

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/157

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/238

Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017. līdz 30.06.2022.

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta zinātniskais mērķis ir izgatavot un pētīt uz stimuliem reaģējošas transdermālas polimēru nanošķiedru tīmekļu nanokompozītās membrānas kontrolētai mazmolekulāru vielu (zāļu) piegādei, kurās izdalīšanās kinētiku regulē ar multifunkcionālām biosavietojamām, pēc izmēriem par polimēru nanošķiedrām mazākām, nanopildvielām (dabiskas izcelsmes nanocelulozes, geotīta nanošķiedru u.c.). Projekta gaitā pētīs šādu pildvielu ietekmi uz mehāniskajām īpašībām, polimēra matricas šķerssaistīšanās vai destruģēšanās kinētiku, mitruma izturību un mazmolekulāru vielu izdalīšanas kinētiku. Atkarībā no nanopildvielas veida polimēru nanošķiedrās, mazmolekulāro vielu izdalīšanas kinētika tiks variēta ar kādu no stimuliem – redzamās gaismas starojums, temperatūra, magnētiskais lauks u.c. Tiks pētīta arī nanopildvielu mijiedarbība ar polimērmatricu makromolekulārā līmenī. Nanošķiedru nanokompozīti klasificējami kā viedie materiāli. Projekta rezultāti: (i) pieņemtas publicēšanai zinātniskās publikācijas (ne mazāk kā 5) Web of Science un Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) industrializējams tehnoloģiskais process polimēru nanošķiedru kompozītu tīmekļu izgatavošanai; (iii) iegūtas papildus prasmes un kompetences; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem piedaloties starptautiskās zinātniskajās konferencēs un izpildot starptautisku mobilitāti; (v) sabiedrības informētība par projekta rezultātiem; (iv) sadarbība ar komersantu.

Atslēgas vārdi: polimēru kompozīti, transdermālas zāļu piegādes sistēma, elektrovērpšana, nanopildvielas, zāļu izdalīšana, nanošķiedras

Rezultāti:

• Izstrādāta sintēzes metode augstas tīrības pakāpes goetīta nanostienīšu iegūšanai. Veikta detalizēta goetīta nanostienīšu fizikālo un strukturālo īpašību izpēte. Pētītas mazmolekulāru vielu adsorbcijas un desorbcijas raktura īpašības ūdenī, gaismā un tumsā pie dažāda pH.
• Turpināta Latvijas patenta pieteikuma izveide, ņemot vērā ieteiktos labojumus.
• Uzsākta zinātniskā raksta izveide par tēmu, kas saistīta ar metilēnzilā adsorbcijas un desorbcijas spējām redzamajā gaismā ūdens šķīdumos izmantojot geotīta nanostienīšus.

Informācija atjaunota 31.05.2018.

• Sagatavoti sintēžu protokoli nanopildvielu sintēzei un stabilu koloīdu iegūšanai.
• Iesniegts Latvijas patenta pieteikums “Uz geotīta bāzēta mazmolekulāro vielu izdalīšanas sistēma redzamajā gaismā”.
• Dalība ar mutisko prezentāciju un stenda referātu starptautiskā konferencē “1st International Conference on Materials, Mimicking, Manufacturing from and for Bio Application”, Milānā, Itālijā, kā arī dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, Rīgā

Informācija atjaunota 30.08.2018.

• Ceturtajā pārskata periodā notikusi dalība starptautiskā konferencē 32nd CONFERENCE OF THE EUROPEAN COLLOID AND INTERFACE SOCIETY ar stenda referātu Visible light controlled absorption-desorption on goethite nanowires for drug delivery applications (02.09.2018. – 07.09.2018., Ļubļanā, Slovēnijā)
• Iesniegta zinātniskā publikācija “Anna Šutka, Martin Järvekülg, Karlis Agris Gross, Mati Kook, Tanel Käämbre, Meeri Visnapuu, Gregor Trefalt, Andris Šutka Visible Light to switch-on Desorption from Goethite”
• Īstenota mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tartu universitātē, Ķīmijas institūtā (26.-30.11.2018.)

Informācija atjaunota 30.11.2018.

5. pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)

• Pieņemts publicēšanai zinātniskais raksts Visible Light to switch-on Desorption from Goethite (Anna Šutka, Martin Järvekülg, Karlis Agris Gross, Mati Kook, Tanel Käämbre, Meeri Visnapuu, Gregor Trefalt, Andris Šutka) žurnālā «Nanoscale» (Impact factor 7.233). «Nanoscale» žurnāls iekļaujas TOP 50 visaugstāk novērtēto žurnālu reitingā Materiālzinātnē pēc Scimago Journal & Country Rank. 
• Īstenota mobilitātes vizīte pie sadarbības partnera Tartu universitātē, Ķīmijas institūtā (14.01.-18.01.2019.). Vizītes rezultātā elektrovērpšanas procesā iegūtas kompozītās nanošķiedru membrānas.
• Pētīta kompozīto nanošķiedru membrānu aktivitāte redzamajā gaismā.

Informācija atjaunota 28.02.2019.

6. pārskata periods 

• Elektrovērpšanas procesā iegūtas kompozītās nanošķiedru membrānas variējot ar pildvielām un to saturu, veikta membrānu šķērssaistīšana izmantojot atšķirīgas metodes. 
• Veikta moduļzāļu izvērtēšana nanošķiedru zāļu piegādes sistēmas piemērotībai dažādās pH vidēs, tumsā un redzamajā gaismā.
• Darbs pie zinātniskās publikācijas par tēmu, kas saistīta ar potenciālā zāļu nesējmateriāla ķīmisko ietekmi uz adsorbātu.

Informācija atjaunota 31.05.2019.

7. pārskata periods 

• Dalība konferencē NANOtoday 2019 ar stenda referātu «Electrospun core-shell nanofiber and goethite based visible light responsive transdermal drug delivery system» no 16.-20. jūnijam, Lisabonā, Portugālē.
• Īstenots mobilitātes brauciens uz Tartu univeristāti no 22. – 24.jūlijam.
• Dalība tīklošanās pasākumā «The 2019 EU-China Symposium on Electrospinning in Drug Delivery» ar mutisko prezentāciju «Visible light responsive nanofiber composite drug delivery system» no 28. – 29. augustam, Londonā, Lielbritānijā.

Informācija atjaunota 06.09.2019.

8. pārskata periods    

• Dalība RTU rīkotajā konferencē “Materiālzinātnes un lietišķā ķīmija (MSAC)” ar stenda referātu “Core-shell PVA/PVP-FeOOH nanofibers as potential visible light responsive drug delivery system” 24. oktobrī, Rīgā. Iesniegts arī pilnais raksts konferenču rakstu krājumā “Key Engineering Materials”;
• Iesniegta publikācija “Identifying iron-bearing nanoparticle precursor for thermal transformation into the highly active hematite photo-Fenton catalyst” žurnālā “Catalysis Communications”;
• Dalība konferencē un tīkošanās pasākumā “OKINAWA COLLOIDS 2019” no 3. – 8. novembrim, Okinavā, Japānā.

Informācija atjaunota 25.11.2019.

9. pārskata periods    

• Īstenots mobilitātes brauciens uz University College London School of Pharmacy, Londonu, Lielbritāniju laika posmā no 09.12.2019. – 13.12.2019;
• Alternatīvu uz polimēru matricu balstīta zāļu piegādes sistēmu izveide, raksturošana un analizēšana;
• Iegūta stabila, ar redzamo gaismu kontrolējama zāļu piegādes sistēma. Eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde un analīze.

Informācija atjaunota 25.02.2020.

10. pārskata periods    

• Medikamentu izdalīšanās izvērtēšana no nanošķiedru membrānām redzamās gaismas stimula ietekmē ūdens vidē.
• Uz polimēru matricu balstīta zāļu piegādes sistēmu izveide plāno kārtiņu veidā, raksturošana ar FTIR, DSC un analizēšana.

Informācija atjaunota 30.05.2020.

11. pārskata periods    

• Publicēts zinātniskais raksts “Identifying iron-bearing nanoparticle precursor for thermal transformation into the highly active hematite photo-Fenton catalyst”.

Informācija atjaunota 30.07.2020.

12. pārskata periods

• Dalība konferencē ar stenda referāta prezentāciju Bio-inspired H-bond cross-linking of nanostructured gelatin by inorganic goethite α-FeOOH nanowires 5th International Conference on Applied Surface Science, kas norisinājās Spānijā no 24.04.-28.04.2022.
• Nanoporainas želatīna/getīta matricas zāļu piegādes sistēmas izveide, raksturošana un analizēšana;
• Publikācijas sagatavošana par getīta spēju šķērssaistīt želatīna matricu, raksturota kompozītu virsmas struktūra, stabilitāte ūdens vidē, spēja kontrolēt matricas šķīdību un medikamentu izdalīšanos redzamajā gaismā.

Informācija atjaunota 30.06.2022.

Projekta nosaukums: «Mikro- un nanoizmēra oksīdu pulveru ietekme uz siltumizolējošās augsttemperatūras keramikas īpašībām»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Influence of micro- and nanosized oxide powders on the properties of thermal insulating high temperature ceramics»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ludmila Mahņicka-Goremikina

Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Ruta Švinka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/121

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/315

Projekta īstenošanas vieta: Silikātu materiālu institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018. līdz 31.10.2022.

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projektā zinātniski praktiskā uzmanība pievērsta siltumu izolējošas augsttemperatūras porainas keramikas sintēzei, īpašību uzlabošanai un šādas keramikas pielietošanai tautsaimniecībā un rūpniecībā.

Pētniecības projekta mērķis ir ar izejvielu koncentrētas suspensijas liešanas metodi iegūt siltumu izolējošu un vienlaicīgi termisko triecienu izturīgu augsti porainu mullīta keramiku. Porainas mullīta keramikas pētīšanas laikā tiek analizēta fāžu sastāva, struktūras un modificējošo oksīdu ietekme uz keramikas termiskām un mehāniskām īpašībām. Tas ļauj izmainīt keramikas sintēzes temperatūru, paplašināt šādas keramikas ekspluatācijas sfēras, pateicoties iespējai samazināt siltuma zudumus, izturēt straujas temperatūras izmaiņas un vienlaicīgi kalpot par slodzi nesošu konstrukcijas materiālu vai kā iekārtu siltumizolējošās un augsttemperatūras izturīgas keramiskas sastāvdaļas un komponentes.

Porainas keramikas iegūšanas laikā poras veidojas sabiezējošā suspensijā alumīnija un ūdens ķīmiskas reakcijas rezultātā, kas nekaitē apkārtējai videi un cilvēka veselībai atšķirībā no metodēm, kur parasti izmanto karbonātu sadalīšanās reakcijas vai organiskās izdegošās pildvielas, kuru rezultātā notiek oglekļa oksīda veidošanās, kas var kaitēt videi.

Tehniskās mullīta keramikas izpētes un sintēzes laikā plānots publicēt 4 publikācijas un izstrādāt siltumu izolējošu augsttemperatūras porainu keramiku ar zemu siltumvadāmību, uzlabotu termiskā trieciena izturību un spiedes stiprību.

Atslēgas vārdi: mullīts, poraina keramika, leģējošās piedevas, siltuma izolēšana, termiskā trieciena izturība

Rezultāti:

• Tika izvērtēta izejvielu efektivitātes palielināšana un keramikas īpašību uzlabošanas iespēja, pievienojot paraugu kompozīcijai noteiktas piedevas - metālu oksīdus, tādus kā mikroizmēra WO3 un ZrO2.
• Noskaidrots, ka WO3 un ZrO2 klātbūtne izmaina keramisko paraugu struktūru, palielina kopīgo mullīta saturu paraugos un dod iespēju samazināt keramikas apdedzināšanas temperatūru no 1750oC līdz 1500-1650oC. Paraugiem ar WO3 piedevu porainība palielināta no 20 % līdz 80 %.
• Informācija par projektu prezentēta starptautiskajā zinātniskajā konferencē "BaltSilica2018" 30.05.-01.06.2018., Rīgā, Latvijā. Minētajai konferencei sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts: Ludmila Mahnicka-Goremikina, Ruta Svinka, Visvaldis Svinka “Influence of WO3 Amount on the Properties of Porous Mullite Ceramic”

Informācija atjaunota 29.06.2018.

• Piedalīšanās ar stenda referātu "Effect of the WO3 and ZrO2 Additives on the Phase Compositions and Properties of the Porous Mullite Ceramics" starptautiskajā zinātniskajā konferencē "20th International Conference-School ADVANCED MATERIALS AND TECHNOLOGIES”, 27.-31.08.2018., Palangā, Lietuvā.
• "Zinātnieku nakts 2018" ietvaros uzstāšanās ar populārzinātnisku prezentāciju "Keramikas veidi un izgatavošanas paņēmieni", kā arī ar skenējošā elektronu mikroskopa palīdzību apmeklētājiem tika rādīta un populārzinātniski paskaidrota keramikas un citu materiālu paraugu struktūra.

Informācija atjaunota 01.10.2018.

4. pārskata periods (01.10.2018.-31.12.2018.)

• Tiek izvērtēta metālu oksīdu piedevu ietekme uz mullīta keramikas fāžu sastāvu. Analizēti noteikto fāžu kristālu veidošanās nosacījumi. Atsevišķām paraugu kompozīcijām ievērojami samazināts termiskās izplēšanās koeficients temperatūru diapazonā no 200°C līdz 1300°C.
• Rezultāti prezentēti starptautiskajā zinātniskajā konferencē "The 5th International Conference of Competitive Materials and Technology Processes", 08.-12.10.2018., Ungārijā.

Informācija atjaunota 28.12.2018.

5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

• Izvērtēta metālu oksīdu un fāžu sastāvu ietekme uz mullīta keramikas termiskajām īpašībām, piemēram, siltumvadāmību un īpatnējo siltumietilpību. 
• Sintezēta poraina mullīta keramika ar papildus kristāliskajām fāzēm ar negatīvu vai zemu lineāras termiskās izplēšanās koeficientu, kas uzlabo keramikas termiskās īpašības. 
• Dalība RTU Atvērto durvju dienā, kā ietvaros apmeklētājiem tika stāstīts par ar pēcdoktorantūras pētniecības projekta tēmu saistītām aktualitātēm.  

Informācija atjaunota 12.04.2019.

6. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

• Veikti paraugu dilatometrijas testi, un noteikta paraugu lineārās termiskās izplēšanās koeficienta atkarība no temperatūras. 
• Veiktas keramikas paraugu termiskā trieciena izturības pārbaudes. 
• Analizēta paraugu termiskā trieciena izturība atkarībā no keramikas fāžu sastāva, porainības, poru izmēra sadalījuma un lineārās termiskās izplēšanās koeficienta. 
• Piedalīšanās ar mutisko referātu “Modification of the porous mullite ceramic with some metal oxides” – ID 410” starptautiskajā zinātniskajā konferencē“XVI ECerS Conference”2019, XVI Conference of the European Ceramic Society, 16.-20.06.2019., Turīnā, Itālijā. 
• Semināra "Porainas mullīta keramikas modifikācija ar metālu oksīdiem" sagatavošana un prezentēšana RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

Informācija atjaunota 12.06.2019.

7. pārskata periods (01.07.2019.- 30.09.2019.)

• Zinātniskajā pētījumā analizēta porainas mullīta keramikas modifikācija ar nanoizmēra metālu oksīdiem. 
• Piedalīšanās ar stenda referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē 21th International Conference-School "Advanced Materials and Technologies". 
• Populārzinātniskajā pasākumā "Zinātnieku nakts 2019" tika organizēta darbnīca "Mālu brīnumi", kuras laikā apmēram 35 apmeklētāji nodarbojas ar plastiskajiem māliem, un kuriem tika stāstīts par mālu īpašībām un izmantošanas iespējām. 

Informācija atjaunota 27.09.2019.

8. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

• Piedalīšanās ar mutisko referātu "Influence of Microsize and Nanosize WO3 on the properties of Porous Mullite Ceramic" starptautiskajā zinātniskajā konferencē XI International Symposium "Combustion and Plasmochemistry" 20.-22.11.2019., Almati, Kazahstānā.
• No 19.11.2019. līdz 26.11.2019. mobilitāte Degšanas problēmu institūtā, vairāku zinātnisko laboratoriju apmeklējums, Almati, Kazahstānā. Paraugu testēšana.
• Nodevuma D2.1 Formation of lectures about the influence of raw materials particle size on the properties (shrinkage, bulk density, phase composition and structure, thermal and mechanical properties) sastādīšana
• Struktūras un īpašību izmaiņas noteikšana atkarībā no attiecīgām nanoizmēra piedevām (ZrO2 un WO3). Eksperimenti un testi ar SEM un XRD iekārtām.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• Nodevuma D3.1 “Preparation of lecture about the influence of the thermal conductivity from ceramics structure, porosity” sastādīšana.
• Publikācija “The formation of phases with low or negative linear thermal expansion coefficient in porous mullite ceramics” pieņemta publicēšanai žurnālā “Építőanyag – JSBCM“.

Informācija atjaunota 08.04.2020.

10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Paraugu sintēze un salīdzinājums. Tika veikti paraugu dilatometrijas testi, un noteikta paraugu lineārās termiskās izplēšanās koeficienta atkarība no temperatūras. Analizēta LTIK atkarība no keramikas fāžu sastāva, struktūras un testēšanas laikā notiekošajiem fizikālajiem procesiem. Modificētas ar nanoizmēra piedevām mullīta keramikas īpašību struktūras noteikšana.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

11.periods 01.05.2022.-31.07.2022.

• Veikti eksperimentālie darbi, kas saistīti ar paraugu sastāvu uzlabošanu. Tiek apkopotas sintezētas porainas mullīta keramikas īpašības. Izskaidrotas sakarības starp iegūtas keramikas īpašībām un izmantotajām izejvielām, un modificējošiem oksīdiem, kā arī sintēzes apstākļiem.
• Realizēta populārzinātniskā aktivitāte - piedalīšanās akcijā „Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2022”. Tika apmeklēta Rīgas 95. vidusskola. Prezentēta lekcija skolēniem no 9. un 12. klases par zinātnisko darbu, neorganiskajiem materiāliem un dažādu keramiku, kā arī par mācību iespējām RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.
• Raksta "Thermal properties of porous mullite ceramic modified with ZrO2 and WO3" iesniegšana, kā arī raksta "Nanosize WO3 influence on the mullite ceramic properties" sagatavošana iesniegšanai.

Informācija atjaunota 29.07.2022.

12.periods 01.08.2022.-31.10.2022.

• Publicēts zinātniskais raksts : "Thermal Properties of Porous Mullite Ceramics Modified with Microsized ZrO2 and WO3", Materials, 2022, 15, 7935, Scopus. [https://doi.org/10.3390/ma15227935]
• Publikācija "Properties of porous mullite ceramics modified with nanosized WO3". Submitted to the Journal Materials, October 30, 2022. (Scopus) iesniegta publicēšanai.
• Izstrādāts tehnoloģijas apraksts. Lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgtspējību pēc projekta pabeigšanas, tiks analizētas sintezētas porainas mullīta keramikas katalītiskas un sorbcijas spējas notekūdeņu piesārņojuma attīrīšanai. Sasniegtie rezultāti tiks izmantoti arī RTU veiktajos pētījumos, tai skaitā, RTU starptautiskās sadarbības ietvaros un studentu izglītības vajadzībām.

Informācija atjaunota 31.10.2022.

Projekta nosaukums: «Gaismu emitējošu ar šķīdumu metodes iegūstamo organisko cietvielu lāzeru sistēmas komponentu dizains un izpēte»

Projekta nosaukums angļu valodā:  «Design and investigation of solution processable light-emitting system components for organic solid state lasers»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Elmārs Zariņš

Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Valdis Kokars

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/035

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/316

Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Projekta  mērķis ir palielināt komponentu savietojamību 4-dicianometilēn-2-metil-6-N,N-dimetilamino-stiril-4H-pirāna (DCM):alumīnija tris-(8-hidroskihinolīna (Alq3) organisko cietvielu lāzeru sistēmās (DCM:Alq3), kā arī uzlabot izstarotās gaismas enerģijas intensitāti, ķīmisko stabilitāti, termoplastisko un stiklu veidojošās īpašības. Tas tiks veikts balstoties uz jaunu energoefektīvu viedo materiālu - lāzerkrāsvielu sintēzi, izejot no iepriekš sintezētājiem 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirāniem (DWK) tos uzlabojot, kā arī modificējot Alq3 molekulas.

Plānotā mērķa sasniegšanai paredzētas sekojošas galvenās aktivitātes:

1. Veikt DWK-tipa lāzerkrāsvielu molekulāro struktūru modifikāciju, izmainot elektronu akceptoro un elektronu donoro fragmentu struktūras.
2. Realizēt 4H-pirān-4-ilidēn struktūrfragmenta transformāciju izveidojot 1H-piridīn-4-ilidēn fragmentu;
3. Ievadīt DWK-tipa lāzerkrāsvielu struktūrās amorfo fāzi veicinošus apjomīgos molekulāros fragmentus;
4. Sintezēt jaunus metālorganiskos Alq3 tipa molekulāros stiklus, kas piemēroti DCM:Alq3 tipa organiskajiem cietvielu lāzeriem.

Projekta realizācija ļaus izveidot efektīvas DCM:Alq3 tipa lāzeru sistēmas ar lētu un vienkāršu uzklāšanas metodi no šķīdumiem.

Projekta realizācijas laikā plānotas 3 publikācijas zinātniskos žurnālos ar augstu citējamības indeksu, dalība vismaz 3 augsta līmeņa zinātniskajās konferencēs un 3 vietējās starptautiskās zinātniskās konferencēs, vismaz 3 paplašinātās konferenču tēzēs, kuras citētas SCOPUS un Web of Science datu bāzēs. Sagatavot vismaz 1 publikāciju "Open Access" retropozīcijā un vismaz 3 populārzinātniskus rakstus vai seminārus.

Atslēgas vārdi latviešu (un angļu) valodās: Lāzerkrāsviela, amorfie materiāli, molekulārie stikli, organiskie cietvielu lāzeri, DCM atvasinājumi, DWK atvasinājumi,  Alq3 atvasinājumi

Rezultāti:

Projekta īstenošanas laikā tika iegūti vairāki uzlaboti DCM-tipa un DWK-tipa lāzerkrāsvielu atvasinājumi, kā arī vairāki jauni KTB-tipa atvasinājumi, 1H-piridīni un ar apjomīgiem aizvietotājiem modificēti alumīnija kompleksi. Visi iegūtie komponenti piemēroti lietojumam DCM:Alq3 organisko cietvielu lāzeru sistēmās, kuras iespējams iegūt ar lētām un vienkāršām metodēm tās uzklājot no šķīdumiem. Projekta rezultātu kvalitāte: projekta laikā iegūtie komponenti ir ne tikai vairākas reizes efektīvāki par literatūrā zināmajiem, bet tos arī var uzklāt ar lētākām un vienkāršākām šķīdumu metodēm organisko cietvielu lāzeru sistēmu izveidošanā. Par projekta rezultātiem publicēti 6 zinātniskie raksti un 2 iesniegti publicēšanai žurnālos ar augstu citējamību un labu starptautisko reputāciju. Tāpat par iegūtajiem rezultātiem ziņots 5 dažādās augsta līmeņa starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.

Publikācijas:

1. E. Zarins, T. Puciriuss, J. Pervenecka, A. Vembris, V. Kokars. Solution processable piperazine and triphenyl moiety containing nonsymmetric bis-styryl-DWK type molecular glasses with light-emitting and amplified spontaneous emission properties. Proceedings of SPIE, 2018, 10736, 1073620-1-1073620-8. https://doi.org/10.1117/12.2319850
2. E. Zarins, T. Puciriuss, J. Pervenecka, A. Vembris, V. Kokars. Glass-forming non-symmetric DWK-dyes with 5,5,5-triphenylpentyl and piparazine moieties for light-amplification studies Journal of Photonics for Energy, 2018, 8(4), 046001-1-046001-11. [OPEN ACCESS] https://doi.org/10.1117/12.2319850
3. E. Zarins, K. Siltane, J. Pervenecka, A. Vembris, V. Kokars. Glass-forming derivatives of 2- cyano-2-(4H-pyran-4-ylidene) acetate for light-amplification systems. Dyes and Pigments, 2019, 163, 62-70. https://doi.org/10.1016/j.dyepig.2018.11.041
4. E. Zarins, D. Alksnis, J. Pervenecka, P. Paulsone, K. Lazdovica, A. Vembris, V. Kokars. Several derivatives of 6-(tert-butyl)-4H-pyran-4-ylidene malononitrile with different amorphous phase promoting substituents for light-amplification systems. Key Engineering Materials, 2019, 800, 275–279. https://www.scientific.net/KEM.800.275
5. E. Zarins, J. Pervenecka, A. Vembris, V. Kokars. Glass-forming non-symmetric bis-styryl-DWK-type dyes for infra-red radiation amplification systems. Optical Materials, 2019, 93, 85–92. https://doi.org/10.1016/j.optmat.2019.05.002
6. E. Zarins, J. Pervenecka, E. Misina, K. Lazdovica, K. Balodis, A. Vembris, V. Kokars. Glassy 2-(1-benzyl-2-styryl-6-methyl-pyridin-4(1H)-ylidene) fragment containing 1H-indene-1,3(2H)-dione and pyrimidine-2,4,6(1H,3H,5H)-trione derivatives with light-emitting and amplified spontaneous emission properties. Proceedings of SPIE, 2020, 11357, 113571K-1.-113571K-9. https://doi.org/10.1117/12.2553687
7. E. Zarins, D. Alksnis, P. Paulsone, K. Balodis, A. Vembris, V. Kokars. Synthesis and spectroscopic characteristics of new ligands based on quinolin-8-ol for preparation of Alq3 type complexes. Key Engineering Materials (iesniegts raksts)
8. E. Zarins, J. Pervenecka, E. Misina, O. Bezvikonnyi, A. Vembris, K. Balodis, D. Volyniuk, J. V. Grazulevicius, V. Kokars. HAPPY dyes as light amplification media in thin films. The Journal of Organic Chemistry (iesniegts raksts)

Informācija atjaunota 29.06.2018.

• Laika periodā 2018. gada jūlijs - septembris tika veikta tādu 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirānu (jeb DWK-tipa atvasinājumu) sintēze, kuros organisko stiklveida struktūru veidojošās trifenil-grupas tika piesaistītas aktīvajai molekulas daļai caur 2-oksietil- fragmentiem. Aktīvi pētītas šo un iepriekš iegūto savienojumu fizikālās īpašības un to atbilstība pielietojumam organiskajos cietvielu lāzeros ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu Fizikas Institūtu.
• Par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem ziņots augsta līmeņa zinātniskajā konferencē „SPIE Optics and Photonics 2018”, kas notika no 19.08.2018. līdz 23.08.2018. San Diego, Kalifornijas štatā, ASV. Konferences rakstu krājumā publicēts raksts “Solution processable piperazine and triphenyl moiety containing nonsymmetric bis-styryl-DWK type molecular glasses with light-emitting and amplified spontaneous emission properties. Elmars Zarins, Toms Puciriuss, Julija Prevenecka, Aivars Vembris, Valdis Kokars”
• Tāpat par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem interaktīvā un populārzinātniskā veidā tika stāstīts „Zinātnieku Nakts 2018” ietvaros.

Informācija atjaunota 01.10.2018.

4. pārskata peirods (01.10.2018.-31.12.2018.)

• Tika veikta tādu 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirānu (jeb DWK-tipa atvasinājumu) sintēze, kuros organisko stiklveida struktūru veidojošās trifenil-grupas tika piesaistītas aktīvajai molekulas daļai caur metilēn- (3.aktivitāte) fragmentiem. Aktīvi pētītas to fizikālās īpašības un atbilstība pielietojumam organiskajos cietvielu lāzeros ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu
• Par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem ziņots ”MSAC 2018” starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas notika 26.10.2018. RTU Materiālzinātnes un Lietišķās ķīmijas fakultātē. Konferences „MSAC 2018” paplašinātās konferences tēzes pieņemtas publicēšanai žurnālā "Key Engineering Materials" - "Several derivatives of 6-(tert-butyl)-4H-pyran-4-ylidene malononitrile with different amorphous phase promoting substituents for light-amplification systems. Elmars Zarins, Deins Alksnis, Julija Pervenecka, Patricija Paulsone, Kristine Lazdovica, Aivars Vembris and Valdis Kokars"
• Publicēts raksts žurnālā "Journal of Photonics for Energy" ar "open access" retropozīciju - "Glass-forming nonsymmetric DWKdyes with 5,5,5-triphenylpentyl and piparazine moieties for lightamplification studies. Elmars Zarins, Toms Puciriuss, Julija Pervenecka, Aivars Vembris, Valdis Kokars"
• Publikācija žurnālā "Dyes and Pigments" ar elektronisko pielikumu - "Glass-forming derivatives of 2-cyano-2-(4H-pyran-4-ylidene) acetate for light-amplification systems. Elmars Zarinsa, Karina Siltane, Julija Pervenecka, Aivars Vembris, Valdis Kokars".

Informācija atjaunota 28.12.2018.

5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)

• Veikta ķīmisko savienojumu sintēze atbilstoši literatūrā aprakstītajai metodikai.
• Sintezēto savienojumu ķīmisko struktūru raksturošana ar KMR spektroskopiju un fizikālo īpašību mērījumi. Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde zinātniskā raksta eksperimentālajai daļai.

Informācija atjaunota 12.04.2019.

6.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

• Darbs pie sintezēto savienojumu ķīmisko struktūru raksturošanas ar KMR spektroskopiju un fizikālo īpašību mērījumi. Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde topošās(o) zinātniskās(o) publikācijas(u) eksperimentālajai daļai (un/vai ar publikāciju saistītajiem elektroniskajiem pielikumiem).
• Publicēts raksts: E. Zarins, J. Pervenecka, A. Vembris, V. Kokars. Glass-forming non-symmetric bis-styryl-DWK-type dyes for infra-red radiation amplification systems. Optical Materials, 2019, 93, 85–92. https://doi.org/10.1016/j.optmat.2019.05.002

Informācija atjaunota 12.06.2019.

7.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Iegūto rezultātu apstrāde un prezentēšana "The 13th International Conference on Optical Probes of Organic and Hybrid Optoelectronic Materials and Applications 2019" konferencē, kas notika Lietuvā, Viļņā no 7. jūlija līdz 12. jūlijam.
• Alumīnija tris [5-(1-piperidīn-oksi-metil)hinolīn-8-olāta] un alumīnija tris [5-(5,5,5-trifenilpentil-oksi-metil)hinolīn-8-olāta] sintēze atbilstoši literatūras (J. Org. Chem. 1961; 26:4078 un Dyes and Pigments 2005; 66:89) aprakstītajai metodikai.
• Iegūto rezultātu apstrāde, apspriede un pieteikuma/tēžu sagatavošana dalībai "MSAC 2019" konferencē, kas notiks Rīgā, RTU 2019. gada 24. oktobrī,  kā arī iegūto rezultātu apstrāde, apspriede un pieteikuma/tēžu sagatavošana dalībai "SPIE Photonics Europe 2020" konferencē, kas notiks Strasbūrā (Francija/Vācija) no 29. marta līdz 2. aprīlim.

Informācija atjaunota 27.09.2019.

8.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)

• Dalība "Materials Science and Applied Chemistry” (MSAC) 2019", konferencē, kas 2019. gada 24. oktobrī notika RTU, Rīgā, Latvijā.
• Mobilitāte uz Kauņas Tehnoloģiju Universitāti (KTU): Apjomīgo trifenilaizvietotāju un 9H-karbazola fragmentu saturošu savienojumu un modeļsavienojumu teorētiskā pētīšana (kvantu ķīmiskie aprēķini) ar „Gaussian” programmas paketi. 
• Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde topošās(o) zinātniskās(o) publikācijas(u) rezultātu un diskusiju daļai, kā arī eksperimentālajai daļai (un/vai ar publikāciju saistītajiem elektroniskajiem pielikumiem).

Informācija atjaunota 27.12.2019.

9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

• Divas mobilitātes vizītes uz Kauņas Tehnoloģiju Universitāti, kuru laikā veikti apjomīgo trifenilaizvietotāju un 9H-karbazola fragmentu saturošu savienojumu kvantu ķīmiskie aprēķini; savienojumu agregācijas inducētās emisijas pētījumi; iegūto rezultātu apkopošana un apstrāde kopīgas zinātniskās publikācijas tapšanā.
• Publicētas paplašinātās konferences tēzes: Elmars Zarins, Julija Pervenecka, Elina Misina, Kristine Lazdovica, Karlis Balodis, Aivars Vembris, Valdis Kokars, "Glassy 2-(1-benzyl-2-styryl-6methylpyridin-4(1H)-ylidene) fragment containing 1H-indene-1,3(2H)-dione and pyrimidine-2,4,6(1H,3H,5H)-trione derivatives with light-emitting and amplified spontaneous emission properties," Proc. SPIE 11357, Fiber Lasers and Glass Photonics:  Materials through Applications II, 113571K (1 April 2020); doi: 10.1117/12.2553687

Informācija atjaunota 08.04.2020.

10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• iesniegta publikācija “HAPPY dyes for organic solid state laser applications“ žurnālā ACS Applied Materials & Interfaces.

Informācija atjaunota 30.06.2020.

11.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Veikta eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde prezentēšanai un dalībai „Materials Science and Applied Chemistry 2020” (MSAC 2020) starptautiskajā zinātniskajā konferencē (2020. gada 23. oktobrī). Kā arī ar konferenci saistīto tēžu un zinātniskā raksta sagatavošana.

Informācija atjaunota 30.09.2020. 

12.pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Dalība „Materials Science and Applied Chemistry 2020” (MSAC 2020) starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas notika 2020. gada 23. oktobrī.
• Veikto eksperimentālo procedūru un iegūto rezultātu apstrāde žurnāla „Journal of Organic Chemistry” rezultātu un diskusiju daļai, kā arī eksperimentālajai daļai un ar publikāciju saistītajiem elektronisko pielikumu.

Informācija atjaunota 28.12.2020.

Projekta nosaukums: «Duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu izveide kaulaudu inženierijai uz dažādu biomateriālu bāzes (2ForBone)»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Drug and growth factor dual delivery from different biomaterial carriers for bone tissue engineering – 2ForBone»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Arita Dubņika

Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/048

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/318

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Projekta īstenošanas periods:  01.03.2018. līdz 28.02.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).

Projekta kopsavilkums: 

Kaulu slimības un traumas ir plaši izplatīta problēma visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka kauliem ir ievērojamas reģenerācijas spējas, traumas un citas patoloģiskās problēmas lielākoties tiek ārstētas ķirurģiski un izmantojot dažādus implantmateriālus. Tādēļ projekta 2ForBone mērķis ir attīstīt duālas medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmas uz dažādu biomateriālu bāzes (biokeramika, kaulu cementi un hidrogēli) un salīdzināt iegūtās sistēmas, lai attīstītu labākus aktīvo vielu nesējus nekā šobrīd pieejami klīnikās. Galvenās aktivitātes iekļauj biomateriālu un medikamentu/augšanas faktoru nesēju sagatavošanu un raksturošanu un visaptverošu duālās sistēmas raksturošanu, ietverot jaunu iekārtu un metodoloģiju izmantošanu. Papildus plānoti mobilitātes braucieni pie projekta sadarbības partneriem jaunu iekārtu un metodiku apgūšanai, kā arī starptautiskās pieredzes gūšanai. Sasniedzot zinātnisko mērķi, tiks izstrādātas jaunas metodoloģijas, potenciālā produkta apraksts, iesniegtas vismaz 2 publikācijas un ņemta dalība vismaz 3 starptautiskās konferencēs, līdz ar to pēcdoktorante paaugstinās savu zinātnisko kapacitāti multidisciplinārās nozarēs, kas atbilst SAM mērķu īstenošanai. Projekta zinātniskais virziens atbilst VSS specializācijas jomām - 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un 3) viedie materiāli, tehnoloģijas (Implantu materiāli, kompozītmateriāli). Turklāt tieši saistās ar VSS prioritātēm 1 - augstas pievienotās vērtības produkti un 6 - zināšanu bāze.

Atslēgas vārdi: kaulaudu reģenerācija, duāla medikamentu piegādes sistēma, augšanas faktori, biomateriālu pamatnes

Rezultāti:

• Pētniecības pieteikuma ietvaros uzsākts eksperimentālais darbs pie materiālu izstrādes zāļu piegādes sistēmu veidošanai. Noteiktas iegūto materiālu īpašības – fāžu sastāvs, porainība, mikrostruktūra, kā arī uzbriešanas pakāpe u.c.
• 2018. gada augustā veikti divi mobilitātes braucieni pie sadarbības partnera Lietuvā “State Research Institute Centre for Innovative Medicine” (Lietuvas Valsts pētnieciskais institūts Inovatīvas medicīnas centrs), kur apgūtas zināšanas par in vitro šūnu pētījumiem dažādām šūnu līnijām, kā arī veikta priekšizpēte hidrogēlu paraugiem, lai noteiktu optimālos paraugu parametrus turpmākiem pētījumiem.

Informācija atjaunota 30.08.2018.

• Projekta trešajā pārskata periodā turpināts darbs pie biomateriālu pamatņu izstrādes. Balstoties uz iegūtajām zināšanām pie sadarbības partnera Lietuvā, izstrādāti jauni pielāgotas formas hidrogēlu paraugi, pielāgota metode poraino hidroksilapatīta pamatņu izstrādei un uzsākts darbs pie kaulu cementu sagatavošanas un īpašību pielāgošanas.
• Dalība divās konferencēs – RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē 12.10.2018. un “3rd International conference on Biological and Biomimetic Adhesives” (21.-22.11.2018.) ar stenda referātu "Development of lipid based liposomes for adhesive patches”.

Informācija atjaunota 30.11.2018.

4. pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)

• Balstoties uz iegūtajām zināšanām un eksperimentu sērijām projekta pirmajos ceturkšņos, pabeigts darbs pie porainu hidroksilapatīta pamatņu un hidrogēlu izstrādes. Sagatavoti un nosterilizēti paraugi tālākiem pētījumiem un modifikācijai ar medikamentu un augšanas faktoriem. 
• Uzsākts darbs pie mikrokapsulu un liposomu sagatavošanas otrās darba pakas ietvaros. 
• Rezultāti prezentēti ziemas apmācību skolā Austrijā (13.01.-16.01.2019.) un mobilitātē Gentas Universitātē Beļģijā (21.02.2019.). 

Informācija atjaunota 28.02.2019.

5. pārskata periods 

• Sagatavots metodoloģiskais apraksts HAp pamatņu, kaulu cementu un hidrogēlu sagatavošanai ar noteiktu porainību, mehāniskajām un fizikāli-ķīmiskajām īpašībām.
• Pielāgota metode Vankomicīna hlorīda noteikšanai, izmantojot augsti efektīvās hromotgrāfijas metodi. Tiek turpināts darbs pie parametru optimizēšanas.
• Mobilitāte pie sadarbības partnera ASV, uzsākta Raman spektroskopijas apmācība, kā izpētes paraugus izmantojot dažāda tipa kolagēna paraugus. Papildus teorētiskajām apmācībām paralēli norisinājās iekārtas lietošanas prasmju apgūšana, tai skaitā iekārtas kalibrēšana.

Informācija atjaunota 31.05.2019.

6. pārskata periods 

• Sasniedzot projekta vidusposmu sagatavoti un noraksturoti biomateriālu paraugi tālākiem pētījumiem zāļu piegādes sistēmu izveidei. 
• Turpināts darbs pie zāļu un augšanas faktoru nesēju izstrādes, izskatot dažādus bionoārdāmus polimērus un lipīdus. 
• Mobilitātes ietvaros Stenforda Universitātē, ASV, apgūtas metodikas pamatņu un zāļu nesēju raksturošanai

Informācija atjaunota 06.09.2019.

7. pārskata periods

• Veikta liposomu sintēze ar VEGF un BMP-2, liposomu sasatāvam izmantojot DSPC:holesterīns 2:1 un divus hidratēšanas ciklus. Noslēgti vankomicīna izdalīšanās pētījumi PLA un PLGA mikrokapsulām, veikta rezultātu analīze. Uzsākta eksperimentu plānošana mikrokapsulu un liposomu vienlaicīgai ievadīšanai pamatnēs. Izmēģināta nātrija algināta pārklājuma uznešana.
• Dalība konferencē “31st Symposium & Annual Meeting of  the International Society for Ceramics in Medicine" (Bioceramics31) ar mutisko referātu “ Drug and growth factor dual delivery from biceramic hydroxyapatite scaffolds for bone tissue engineering”.
• Publikācijas sagatavošana par vankomicīna iekapsulēšanas un noteikšanas metodiku, kā bāzes materiālu izmantojot fibrīnu saturošu autologu plazmu. 
• 27.09.2019. piedalīšanās Zinātnieku Nakts pasākumos RTU RBIAC.

Informācija atjaunota 06.11.2019.

8. pārskata periods

Publikācija “A new network for the advancement of marine biotechnology in Europe and beyond” iesniegta žurnālā Frontiers in Marine Science, section Marine Biotechnology.

Informācija atjaunota 27.12.2019.

Projekta nosaukums: «Kontrolētas izdalīšanās antibakteriālo preparātu piegādes sistēmas uz kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu bāzes»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Bioceramic-based scaffolds for bone regeneration and controlled-release local delivery of antimicrobials»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Stīpniece

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/339

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/76

 

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.10.2018 līdz 30.09.2021 (36 mēneši)

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir nodrošināt inovatīvu augsti porainu kalcija fosfātu kaulu implantmateriālu multifunkcionalitāti – osteokonduktivitāti un antibakteriālo aktivitāti, modificējot ar tādiem antibakteriāliem preparātiem kā sudraba(I) un titāna(IV) joni un bakteriofāgi. Lai sasniegtu zinātnisko mērķi tiks sistemātiski un kompleksi pētītas un izvērtētas sakarības starp dažādu antibakteriālo preparātu kombinācijām un koncentrāciju, nesēju fizikālķīmiskajām īpašībām un bioloģisko saderību. Pētījums ir saistīts uz progresīvu materiālu izstrādi cilvēku veselības aprūpes uzlabošanas vajadzībām, kas nodrošinās tādu Viedās specializācijas stratēģijas (VSS) jomām kā viedie materiāli un tehnoloģijas, kā arī biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija attīstību.

 

Pētniecības projekta ietvaros paredzēts sasniegt sekojošus rezultātus:

(i) vismaz 3 zinātniskās publikācijas augsta ietekmes faktora Web of Science un/vai Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos;

(ii) izstrādāti 2 tehnoloģiju apraksti;

(iii) iegūtas papildus prasmes un kompetences;

(iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem, piedaloties starptautiskās zinātniskajās konferencēs un izpildot starptautisko mobilitāti;

(v) sabiedrības informētība par projekta rezultātiem.

 

Projekta nosaukums: «Aukstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Application of cold sintering process for preparation of bioceramics and biocomposites with enhanced properties»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristaps Rubenis

Projekta zinātniskais vadītājs:  prof. Jānis Ločs

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/318

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/91

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts 

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis bija palielināt jaunā zinātnieka prasmes un pētniecības kompetences, īstenojot zinātnisko pētījumu par aukstā saķepināšanas procesa pielietošanu biokeramiku un biokompozītu iegūšanai. Galvenie uzdevumi ietvēra dažādu biokeramikas un biokompozītu iegūšanu ar auksto saķepināšanas procesu, kā arī to raksturošanu. Pētniecības pieteikuma mērķis ir sasniegts. Pirmo reizi ir iegūta gandrīz pilnībā blīva (ρrel. ≥95%) amorfā kalcija fosfāta keramika ar augstvērtīgām mehāniskajām īpašībām (spiedes stiprība >350 MPa). Gandrīz pilnībā blīva (ρrel. ≥95%) vāji kristāliskā apatīta keramika iegūta istabas temperatūrā. Tāpat, iegūti amorfā kalcija fosfāta un vāji kristāliskā apatīta keramikas/biopolimēru kompozīti, kur kalcija fosfātu keramika (nevis polimērs) darbojas kā matrica. Iegūtie materiāli uzrāda ātru apatīta veidošanās spēju. Projektā sasniegtie rezultāti : 1) izstrādātas 3 tehnoloģiskās instrukcijas; 2) dalība 4 starptautiskās zinātniskajās konferencēs; 3) iesniegtas 3 zinātniskās publikācijas žurnālos ar ietekmes faktoru (>3); 4) veiktas mobilitātes. Papildus minētajiem rezultātiem, iesniegs 1 nacionālā patenta pieteikums.

Atslēgas vārdi: aukstās saķepināšanas process, biokeramika, biokompozīti, mehāniskās īpašības

Informācija atjaunota: 02.01.2019.

2. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)

• Darbs pie zinātniskās publikācijas par kalcija fosfāta keramikas iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu. 
• 2019. gada 11. aprīlī piedalīšanās Akadēmiskās izcilības centra rīkotajā prof. Anda Klegera seminārā “Flipped classroom. Studentu nodarbinātības prasmju attīstīšana un monitorings”. 
• 2019. gada 16. aprīlī piedalīšanās CFLA un VIAA organizētajā seminārā par “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projektu. 2019. gada 10. maijā piedalīšanās Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā seminārā “Writing research papers and good practices in scholarly publishing”. 
• 2019. gada 5 - 7. jūnijs - mobilitātes vizīte Leibnicas Polimēru Pētniecības Institūtā Drēzdenē (IPF Dresden) – iepazīstināšana ar pēcdoktorantūras projektu, iepazīšanās ar institūrā pieejamo aprīkojumu un metodēm polimērmateriālu kompozītmateriālu iegūšanā un pārstrādē.

3. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)

• Veikta amorfā kalcija fosfātu sintēze, izšķīdinot hidroksilapatīta pulveri sālsskābē un atkārtoti izgulsnējot ar nātrija hidroksīdu. Iegūtie produkti raksturoti ar rentgendifrakcijas, Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.
• Veikti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iepriekš sintezētos kalcija fosfātu pulverus un polilaktāta/amorfā kalcija fosfāta biokompozītus. Variēts presēšanas spiediens, temperatūra, izturēšanas laiks, kā arī izejas pulverim pievienotā šķīdinātāja daudzums. Iegūtajiem paraugiem noteikts relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. Paraugi raksturoti ar skenējošās elektronu mikroskopijas metodi.
• Turpināts darbs pie zinātniskās publikācijas par kalcija fosfāta keramikas iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu.

4. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)

• Analizēta literatūra par kalcija fosfātu saķepināšanu ar aukstās saķepināšanas procesu un citām zemtemperatūras saķepināšanas metodēm, kas ļauj iegūt amorfa vai nanokristāliska kalcija fosfāta keramiku ar augstu blīvumu, saglabājot to strukturālās un bioloģiskās īpašības. 
• Veikta amorfā un nanokristāliskā kalcija fosfātu sintēze, izšķīdinot hidroksilapatīta pulveri sālsskābē un atkārtoti izgulsnējot ar nātrija hidroksīdu. Sintēzes rezultātā iegūtie produkti raksturoti ar rentgendifrakcijas, Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.
• 8. - 9.10.2019 dalība “The 2nd International workshop in advanced materials for healthcare applications”. Pasākuma ietvaros prezentēts stenda referāts "K. Rubenis, J. Vecstaudža, J. Ločs. Preparation of dense nanocrystalline apatite ceramics from amorphous calcium phosphate powder by cold sintering process".
• 1. novembrī dalība Latvijas karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA ) un vadošo zinātnisko institūciju kopīgajā seminārā karjeras konsultantiem. Pasākuma dalībnieki tika informēti par pēcdoktorantūras pētniecības projektu, kā arī par pētniecības darbu kopumā.

Informācija atjaunota: 27.12.2019.

5. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)

Turpināti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iegūtos biokompozītu pulverus. Variēts presēšanas spiediens, temperatūra, izturēšanas laiks, kā arī izejas pulverim pievienotā šķīdinātāja daudzums. Iegūtajiem paraugiem noteikts patiesais, šķietamais, kā arī relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. Tāpat tie raksturoti ar Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.

Informācija atjaunota: 08.04.2020.

 6. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)

• Zinātniskā publikācija par kalcija fosfātu keramikas iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu: “Densification of amorphous calcium phosphate using principles of cold sintering process” iesniegta žurnālā Journal of the European Ceramic Society. 
• Turpināta ar auksto saķepināšanas procesu iegūto kalcija fosfāta keramikas un biokeramikas paraugu raksturošana - iegūtajiem paraugiem noteikts patiesais, šķietamais, kā arī relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. 
• Uzsākti paraugu mehānikas testi, izmantojot the ball on three balls metodi.

Informācija atjaunota: 30.06.2020.

7. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)

• Publicēts raksts “Densification of amorphous calcium phosphate using principles of the cold sintering process” žurnālā Journal of the European Ceramics Society
• Meklēta un analizēta zinātniskā literatūra par kalcija fosfātu - biopolimēru kompozītu iegūšanu. Veikta amorfā un nanokristāliskā kalcija fosfātu sintēze.

8. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)

• Sākts darbs pie zinātniskās publikācijas par kalcija fosfātu saķepināšanu ar aukstās saķepināšanas metodi.
• Meklēta un analizēta zinātniskā literatūra par kalcija fosfātu - biopolimēru kompozītu iegūšanu. Saķepinātie kalcija fosfātu - biopolimēru kompozītu paraugi raksturoti ar FTIR, XRD, TG-FTIR, SEM metodēm, kā arī tiem raksturotas mehāniskās īpašības (flexural strength). Saķepināšanas rezultātā iegūtajiem paraugiem raksturotas mehāniskās īpašības (flexural strength).

Informācija atjaunota: 28.12.2020.

9. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)

• dalība Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā konferencē “ RSU Research Week 2021”. Konferences ietvaros prezentēts mutiskais referāts “Applying principles of the cold sintering process for densification of amorphous calcium phosphate”.

Informācija atjaunota: 31.03.2021.

10. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)

• Dalība Scandinavian Society for Biomaterials 2021 virtuālajā konferencē “SCSB 2021”. Konferences ietvaros prezentēts stenda referāts “Densification of amorphous calcium phosphate by cold sintering process”.
• Turpināta sadarbībā ar mobilitātes partnerinstitūciju Francijā – veiktas kalcija fosfātu sintēzes saķepināšanai ar alternatīvām metodēm aukstajam saķepināšanas procesam mobilitātes partnerinstitūcijā, optimizēti procesa parametri.

Informācija atjaunota: 28.06.2021.

11. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)

• Turpināti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iegūtos biokompozītus. Variēts presēšanas spiediens, temperatūra, izturēšanas laiks. Iegūtie paraugi raksturoti ar rentgendifrakcijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.
• Turpināta sadarbība ar mobilitātes partnerinstitūciju Francijā – veikta mobilitātes partnera atsūtīto paraugu struktūras un blīvuma raksturošana, sintezēts izejmateriāls turpmākiem pētījumiem.
• Publikācija par blīvas amorfā kalcija fosfāta keramikas iegūšanu iesniegta žurnālā "Journal of the European Ceramics Society".

Informācija atjaunota 30.09.2021.

Publikācijas:

1. K. Rubenis, S. Zemjane, J. Vecstaudza, J. Bitenieks, J. Locs. Densification of amorphous calcium phosphate using principles of the cold sintering process. Journal of the European Ceramics Society, 41 (2021), 912-919. https://doi.org/10.1016/j.jeurceramsoc.2020.08.074 
2. A. Indurkar, R. Choudhary, K. Rubenis, J. Locs. Advances in Sintering Techniques for Calcium Phosphates Ceramics. Materials 2021, 14, 6133. https://doi.org/10.3390/ma14206133 

12. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)

• Turpināti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iegūtos biokompozītus. Iegūtie paraugi raksturoti ar rentgendifrakcijas metodi, kā arī raksturots to blīvums. Veikti pētījumi par ūdens satura ietekmi kalcija fosfātā uz to sablīvēšanās spēju spiediena iedarbībā. 
• Gatavota postera prezentācija zinātniskajai konferencei "2021 eCM XX: Biofabrication for Orthopaedics".
• Dalība AO Research Institute Davos (ARI) organizētajās apmācībās (1.-10. decembris, Davosa, Šveice)

Informācija atjaunota 22.12.2021.

Projekta nosaukums: «Jauno antimikrobiālo pārklājumu izstrāde ar asām Z-shēmas fotokatalītiskajām nanoarhitektūrām iekštelpu lietojumiem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of novel antimicorbial coatings with sharp Z-scheme photocatalytic nanoarchitectures for indoor applications»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Svetlana Vihodceva

Projekta zinātniskais vadītājs:  asoc. prof. Andris Šutka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/331

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/9

Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.03.2019. līdz 28.02.2022. (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums:
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt super-efektīvas virsmas ar dezinfekcijas īpašībām iekštelpu lietošanai sabiedriskās vietās, it īpaši veselības aprūpes iestādēs. Virsmu izstrāde ar uzlabotu pārklājuma mikrobiālā piesārņojuma degradāciju, ir svarīgs uzdevums, lai samazinātu veselības aprūpē iegūtās infekcijas, kā arī vides un veselības problēmas, kas saistītas ar biocīdu līdzekļu izskalošanas novēršanu no biocīdu atbrīvojošiem antimikrobiālajiem produktiem, kas piemīt citām antimikrobiālām tehnoloģijām. Pētniecības pieteikuma projekts ir starpdisciplinārs, ietver ķīmiju, fiziku un mikrobioloģiju, un tiek plānots kā rūpnieciskais pētījums, kas atbilst VSS 6.prioritātei un veicinās tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma galvenās darbības: darbs laboratorijā, pētījumu veikšana (sintēzē, dažādu tehnoloģiju aprobācija), sabiedrības informēšana par projekta norisi, mobilitāte uz ārvalstu institūcijām, apmācības darbs sadarbības organizācijā, publikāciju rakstīšana un uzstāšanās starptautiskajās konferencēs, kontaktu dibināšana.

Plānotie projekta rezultāti: (i) publicētas 3 augsta līmeņa zinātniskās publikācijas Web of Science un Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) rezultāti prezentēti 3 starptautiskās konferencēs; (iii) sagatavoti tehnoloģiju apraksti; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem, izpildot starptautisku mobilitāti; (v) informēta sabiedrība par projekta rezultātiem.

Atslēgas vārdi: antimikrobiālie fotokatalītiskie nanopārklājumi, z-shēma, hematīts, asās-nanoarhitektūras

Rezultāti:

• Eksperimentālais  darbs un literatūras analīze, lai izstrādātu dažādas formas hematīta nanodaļiņu sintēzes metodes.
• Eksperimentālais  darbs un literatūras analīze, lai izstrādātu dažādas formas Fe2O3 un CaFe2O4  nanodaļiņu sintēzes metodes.
• Veikts eksperimentālais darbs pie “asās” struktūras Fe2O3 pārklājumu izgatavošanas.
• Veikta Hematīta (Fe2O3) nanodaļiņu/pārklājuma sintēze ar solvotermalo metodi.  
• Veikta paraugu antibakteriālu īpašību testēšana ar Agara Difūzijas metodi pret 10 baktēriju kultūrām uz Nutrient agar un Mueller-Hinton agara.
• CaFe2O4 nanodaliņu un pārklājumu sintēze ar solvothermalo metodi, variējot sintēzes laiku (6h , 12h un 24 h) (FeCl3·6H2O un CaCl3·6H2O koncentrācijas 0.05 M un 0.1M), iegūti pirmie paraugi.
• Nodota atskaite (D.3.2) par mobilitātes braucienu uz Nacionālo Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūtu.
• Nodota atskaite (D.3.2) par mobilitātes braucienu uz Portugāli.
• Nodota atskaite (D3.2) par paveikto pie sadarbības partnera LU.
• Iesniegts nodevums D1.1 (1st Protocol for the synthesis and preparation of photocatalytic nanoarhitectures).
• Protokola sagatavošana pārklājumu sintēzei uz dažāda veida virsmām. (D 2.1.)
• Iesniegts mobilitātes ziņojums (D3.2.) par mobilitātes braucienu uz Nacionālo Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūtu.

Publikācijas:

• Publicēšanai žurnālā “Nanomaterials” iesniegts raksts: Svetlana Vihodceva , Andris Šutka, Mariliis Sihtmae, Merilin Rosenberg, Maarja Otsus, Imbi Kurvet, Krišjanis Šmits, Liga Bikše, Kaja Kasemets, Anne Kahru ”Antibacterial activity of positively and negatively charged hematite (ɑ-Fe2O3) nanoparticles to Escherichia coli, Staphylococcus aureus and Vibrio fischeri”
• Iesniegts raksts publicēšanai, Svetlana Vihodceva, Vasily Bankovskis, Olga Muter, Andris Šutkaa "Changing susceptibility of Candida utilis upon cultivation to Ca2Fe2O5 nanoporous powder"
• Iesniegts raksts publicēšanai, Svetlana Vihodceva, Vasily Bankovskis, Olga Muter, Andris Šutkaa "Changing susceptibility of Candida utilis upon cultivation to Ca2Fe2O5 nanoporous powder".
• Iesniegts raksts publicēšanai Svetlana Vihodceva, Andris Šutka, Maarja Otsus, Heiki Vija, Liga Grase, Anne Kahru and Kaja Kasemets “Visible light active durable photocatalytic antibacterial Ag/AgCl/α-Fe2O3 composite coating on flexible poly(ethylene-co-vinyl acetate) substrate"

Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:

• Uzstāšanās ar stenda un īso mutisko prezentāciju “Anti-Microbial Coating Innovations to prevent infectious diseases – Workshop for Early Career Investigators and  Short Term Scientific Missions” darbnīcā/seminārā. (07.03.2019., Rīga, Latvija).
• Dalība un uzstāšanās ar mutisko prezentāciju apmācības un tīklošanas pasākumā “5-day Training School on Antimicrobial Coatings” par antimikrobiālo pārklājumu testēšanas metodēm (08.04.-12.04.2019., Amsterdama, Nīderlande).
• Mobilitātes vizīte Lietuvas Veselības zinātņu universitātē (20.05.2019. – 22.05.2019, Kauņa, Lietuva).
• Īstenota mobilitāte uz Lietuvas Veselības zinātņu universitāti, lai apzinātu sadarbības iespējas un infrastruktūru. (10-21.06.2019., Kauņa, Lietuva).
• Dalība ar stenda referātu COST akcijas AMiCI rīkotajā seminārā/konferencē Aristoteļa universitāte, Salonikos, Grieķijā (26.09.-27.09.2019.).
• Mobilitātes brauciens uz Lietuvas Veselības zinātņu universitāti, Kauņā, Lietuvā (21.10.2019. – 25.10.2019.).
• Dalība COST akcijas “Chemobrionics” rīkotājā apmācību  skolā “Instrumental Techniques for Characterization of Solids”  Granadas Universitāte, Granadā, Spānijā (04.11.2019.-08.11.2019.).
• Dalība MRS, 2019 konferencē ar stenda referātu popularizējot pēcdoktorantūras projektu un prezentējot jaunus projekta rezultātus (ASV, Bostonā, 01.12.-06.12.2020.).
• Mobilitātes brauciens pie projekta sadarbības partnera Nacionālais Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūts (Tallinna, Igaunija, 26.01.-22.02.2020.).
• Dalība ar mutisku prezentāciju sadarbības partnera Nacionālais Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūta Vides Toksikoloģijas laboratorijas seminārā, prezentējot Funkcionālo Materiālu Tehnoloģiju Zinātniskās laboratorijas un pēcdoktorantūras projektu un jaunus projekta rezultātus (Tallinna, Igaunija 07.02.2020.).
• Mobilitāte University of Minho LIBRO-Biofilms Research Laboratory Rosario Oliveira Centre of Biological Engineering (Portugāle 29.02.-12.03.2020.).
• Darbs pie pētījuma ar sadrabības partneri LU (Rīga, 11.05.-15.05.2020).
• Darbs pie pētījuma ar sadarbības partneri LU (Rīga, 16.06.-10.07.2020; 24.08.-28.08.20202.).
• Dalība virtuālajā konferencē MRS 2020 (27.11.-04.12.20.).
• Mobilitāte Nacionālajā Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūtā (Igaunija, Tallinna, 04.10.2020.-19.12.2020.)
• Dalība MRS 2021 starptautiskā konferencē (Rīga, 17.-23.04.21.).
• Dalība Chemobrionics COST akcijas semināros: Bio-Inspired Approaches to Crystal Design (22.04.2021.); Colloidal Crystallization: from Structural Color to Encryption, to Medical Diagnostics to Catalysis (29.04.2021.); Hydrophobicity, Ice-phobicity and Oleophobicity: from Lotus to Pitcher Plant (06.05.2021.); Actuated ‘Hairy’ Surfaces: En Route for Adaptive, Homeostatic Materials (20.05.2021.)
• Dalība COST akcijas "Chemobrionics" seminārā (19.07.2021.).
• Mobilitāte Nacionālajā Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūtā (Tallina, Igaunija 10.10.2021.-06.11.2021.; 08.11.2021.-11.12.2021.)
• Dalība COST17120 akcijā “Chemobrionics“ 21.09.2021.-24.09.2021. Turcija, Ankarā
• Dalība COST akcijas “AMICI” semināra cikla - 1 seminārā “Development of testing methods (antimicrobial coatings)” 17.11.2021.
• Dalība RTU seminārā “Komandas vadības prasmes”
• Dalība seminārā “My project results and future experiments” Nacionālais Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūta Toksikoloģijas laboratorijā 26.11.2021.
• Dalība MRS FALL MEETING’21 konferencē no 29.11.-08.12.21
• Dalība COST akcijas “AMICI” semināra ciklā: seminārs (01.12.2021.) “Biofilms & Aliens: Expanding the biofilm methods paradigm”; seminārs (08.12.2021.) “The regulatory and market challenges those interested in antimicrobial materials may face”.
• Dalība semināros: 10.12.21. “Prorisk” Villem Aruoja un "Advanced Nanomaterials and Nanotechnologies for Wound Healing" Kaja Kasemets Prorisk & my students; 17.12.21. “Applicability of confocal microscopy in our experiments” Dr Maarja Otsus, Dr Anna-Liisa Kubo. Nacionāla Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūta Toksikoloģijas laboratorijā. (programma)
• Mobilitāte Nacionālajā Ķīmiskās fizikas un Biofizikas institūtā (Tallina, Igaunija 01.02.2022.-13.02.2022.);

Informācija atjaunota: 15.03.2022.

Projekta nosaukums: «Mākslīgā apgaismojuma projektēšana fikocianīna ražošanai burbuļu kolonnas fotobioreaktorā»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Design of artificial lighting for phycocyanin production in bubble column photobioreactor»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Agnese Stunda-Zujeva

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Juris Vanags

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/427

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/17

 

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izveidot efektīvu mākslīgā apgaismojuma režīmu Arthrospira kultivēšanai burbuļu kolonnas fotobioreaktorā (PBR). Arthorspira ir mikroaļģe, kas komerciālos pārtikas produktos pazīstama ar nosaukumu spirulīna. Projektā tiks pētīti biotehnoloģiskā procesa, Spirulīnas kultivēšanas procesu ietekmējošie faktori, tiks izstrādāti ieteikumi energoefektīvai fotobioreaktora apgaismošanai, izmantojot reaktora iekšpusē novietotu apgaismojumu.

 

Pētījumā tiks risināta mikroaļģu ražošanas efektivitātes paaugstināšanas problēma, izstrādājot burbuļu kolonnas fotobioreaktora iekšējā apgaismojuma projektu. Pirmo reizi Arthrospiras kultūrai tiks izmēģināta divu stadiju kultivēšanas metode, izmantojot atšķirīgu gaismas režīmu biomasas veidošanās un fikocianīna sintēzes stadijām un arī pirmo reizi tiks izmēģināts nakts apgaismojums. Tālāk iegūtais apgaismojuma režīms tiks pielietots 30 un 200L reaktoru mērogā, lai noteiktu aerācijas režīma ietekmi uz gaismas izkliedi un siltuma zudumiem sistēmā. Apgaismojums tiks ievietots RTU izstrādātā inovatīvā reaktorā. Projektā tiks izstrādāts apgaismojuma topoloģijas modelis, kas tālāk būs adaptējams arī citiem fotobioreaktoriem.

 

Tā kā elektrības izmaksas par apgaismojumu var sastādītu būtisku daļu no ražošanas izmaksām, tad šis pētījums ir būtisks ieguldījums jaunākās paaudzes LED spuldžu pielietojuma analīzē. Pētījumā tiks analizēta gaismas režīma ietekme uz mikroaļģes Arthrospira sastāvu, lai noteiktu režīmu, kas ir visefektīvākais tieši fikocianīna ieguvei.

 

Par iegūtajiem rezultātiem plānots ziņot vismaz 6 konferencēs, vairākos pasākumos industrijai un vispārīgai publikai, kā arī 3 zinātniskās publikācijās.

 

Atslēgas vārdi: mikroaļģu kultivēšana, Arthrospira, Spirulina, fotobioreaktors, apgaismojums.

Rezultāti:

• Sākta eksperimentu plānošana divu stadiju apgaismošanai. Uzsākta jaunākās paaudzes LED spuldžu pielietojuma analīze.
• Uzsākti eksperimenti ar gaismas garumu (d:n – 18:6).
• Dažādu Arthrospiras celmu salīdzinājums, lai noteiktu optimālāko pirmās – augšanas un otrās – produkta sintēzes stadijas apgaismojumu.
• Pētniecības projekta ideja prezentēta Cost akcijas sanāksmē Ocean4Biotech.
• Īstenota zināšanu pārnese konsultējot bakalaura darba izstrādi.

Informācija atjaunota: 18.06.2020.

• Literatūras pētījumi un analīze par spirulīnas bioaktīvajiem savienojumiem un eksperimentālais darbs spirulīnas sastāva noteikšanai.
• Uzsākta organisma morfoloģijas analīze ar mikroskopijas metodi.
• Literatūras apkopošana par «Horticulture indoor lighting, illumination spectra».
• Sākta eksperimentu plānošana divu stadiju apgaismošanai un turpināti eksperimenti ar gaismas garumu (d:n – 18:6) un izšķīdušā skābekļa daudzumu kā biomasas augšanas rādītāju
• Dalība DOBA - 12th Virtual Summer School «Course Creative Cross Cultural Communication» (4-14.06.2020.)
• Zinātniskās kompetences pilnveidošanas ietvaros dalība konferencē e-EUBCE 2020 (Algae workshop) un dalība vebinārā «EU Programmes and Opportunities» ko rīko Algae Workshops Team.

Informācija atjaunota: 08.10.2020.

• Pabeigta ilgtermiņa eksperimentu sērija 18:6 l:d.
• Izvērtēts pasaules aļģu banku Spirulina un Arthrospira kultūru piedāvājums, apkopota pieejamā zinātniskā informācija par katru no celmiem.
• Uzsākta un turpināta dažādu gaismas intensitāšu un temperatūras korelācijas ar pigmentu sastāvu noteikšana.
• Iesākta literatūras izpēte par mikroaļģu adaptāciju gaismai.
• Dalība RTU 62.Studentu Zinātniskajā un Tehniskajā konferencē kā bakalaura darba zinātniskajam vadītājam.
• Lekcija LLU Pārtikas fakultātes «Pārtikas inovācijas» programmas studentiem.
• Ar spirulīnu un tās audzēšanas iespējām Z-Eiropā iepazīstināta EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un LR Ministru prezidents K.Kariņš (tikšanās 22.06.2021.)
• Kompetenču pilnveides un tīklošanās pasākumu ietvaros:

dalība jauno aļģu pētnieku simpozijā «YAS 2021» (10.-12.05.2021.);

dalība tiešsaistes seminārā «Transferable skills for researchers» (13.05.2021.);

dalība tiešsaistes pasākumā «Kontaktbirža projektu iesniedzējiem un Latvijas zinātniekiem diasporā» (03.06.2021.).

Informācija atjaunota: 18.08.2021.

• Sagatavots un iesniegts abstrakts RTU rīkotajai konferencei MSAC 2021
• Sagatavots un iesniegts abstrakts uz EABA rīkotajai konferencei AlgaEurope 2021
• 23.septembrī dalība ar prezentāciju EABA rīkotajā seminārā “Biorefineries for algae biomass”
• Turpinās darbs e literatūras apskata par fikocianīna ekstrakciju, antioksidantu noteikšanu un ietekmējošiem faktoriem, t.sk. gaismu. 

Informācija atjaunota: 15.10.2021.

• Apkopota literatūra un izmēģinātas metodes pigmentu ekstrakcijai un noteikšanai ar UV-VIS spektroskopiju;
• Turpināta eksperimentu sērija ar dažādas intensitātes LED apgaismojumu;
• Uzsākta divu šķirņu pavairošana un novērošana 200 L bioreaktoros;
• Dalība ar posteri RTU MSAC 2021 (22.10.2021);
• Dalība konferencē AlgaeEurope 2021 ar e-posteri (7-10.12.2021.);
• Veiktie publicitātes pasākumi:
  Dalība Pasaules dabas fonda rīkotajā diskusijā, kas tika raidīta tiešsaistē 21. oktobrī no pulksten 15.30 līdz 16.45 Pasaules Dabas Fonda un Eiropas Savienības mājas Facebook lapās. http://esmaja.lv/lv/aktualitates/diskusija-starp-zinatniekiem-un-uznemejiem-mekles-veidus-ka-virzities-uz-klimatneitralitati  un https://www.youtube.com/watch?v=Qf9wQuCSb3c&t=2170s
  27.oktobrī sniegta intervija laikrakstam Diena - slejai Pieci jautājumi (publikācija iznāks novembrī) https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/tropu-mikroalge-tepat-riga-14270544 

Informācija atjaunota: 15.11.2021.

• Dalība  konferencē AlgaeEurope 2021 e-posteris ar video 7-10.decembrī.
• Turpināti pētījumi ar septiņiem Arthrospira celmiem.
• Sākta sadarbība ar RSU par antioksidantu noteikšanu.
• Pabeigti pēdējie eksperimenti, apkopoti eksperimentu rezultāti un metodika, izveidots literatūras apskats un diskusija publikācijā "Cyanobacteria Arthrospira response to light: comparison of survival strategies of several strains in unstirred vessels" iesniegta publikācija.

Informācija atjaunota: 14.01.2022.

• Turpināti eksperimenti ar 1) 24/7 h apgaismojumu, 2) antioksidantu noteikšanu 3) ilgtermiņa izturību.
• Sagatavota un iesniegta PostDoc vidusposma atskaite par 18 mēnešos paveikto.
• Iesākti eksperimenti ar ražas vākšanas biežuma un proporcijas analīzi
• Tiek veikti eksperimenti jau nākamajām publikācijām.
• Uzsāktas sarunas ar diviem sadarbības partneriem par iespējamiem kopējiem pētījumiem.

Informācija atjaunota 14.04.2022.

• Tika uzsākti jauni eksperimenti ar uz pusi īsāku dienas ciklu - no 20:4 līdz 10:2;
• Turpināta antioksidantu noteikšana - daāžadu priekšapstrādes vedu un reakcijas metožu testēšana;
• Tiek pētīta literatūra par fotoperioda ietekmi uz mikroaļģu augšanu;
• Apkopoti dati prezentācijai sagatavots un iesniegts abstrakts konferencei Nordic Algae Symposium 2022 (NAS22);
• Dalība ar posteri “The influence of photoperiod on the growth of microalgae Arthrospira Platensis” A merge event of Nordic Algae Symposium 2022 (NAS22) and the annual symposium of NordAqua, Turku Somija 07.06.2022 - 11.06.2022;
• Publicitāte/zināšanu pārnese: Bionedēļas podkāsts – LU Bioloģijas fakultātes studentiem, 29. aprīlī, plkst. 17.00, https://www.facebook.com/LUBFSP/videos/1604228993266267/   1. Podkāsta daļā pie mums viesosies pārstāvji no industrijas: Agnese Stunda-Zujeva

Informācija atjaunota: 15.06.2022.

• Notiek divu šķirņu salīdzinājuma eksperimenti 200 L reaktoros un antioksidantu aktivitātes salīdzinājums;
• Turpinās darbs pie zināšanu pārneses bakalaura darbam Megijai Berelei, diskusija par iegūtajiem rezultātiem un potenciālajiem secinājumiem;
• Dalība online vebinārā:  4.aprīlī YSF webinar E6 - "IP = innovation potential..?"!;
• Dalība ar video posteri “The need of darkness for cyanobacteria Arthrospira platensis growth” YAS -Young Algaeneers Symposium  13-15.06.2022. tiešsaistē;
• Apmeklēts vebinārs/infodiena: Algae4EU: the new Algae Initiative, 20.06.2022., tiešsaistē.

Informācija atjaunota: 15.08.2022.

• Darbs pie publikācijas rakstīšanas par antioksidantu sinerģiju (sadarbībā ar RSU)
• Dalība starptautiskās organizācijās/pasākumos politikas veidošanai:
  • Dalība EU4Algae online darba grupā (2.sept.) WG2: “Microalgae production”
  • Dalība EU4Algae online darba grupā WG6 (Materials / Chemicals / Bioactives and Algae Biorefining)
• Projektu rakstīšana: Dalība projekta rakstīšanā Algea 2030, HORIZON-MISS-2022-OCEAN-01-06 “Lighthouse in the Baltic and the North Sea basins – bringing sustainable algae-based products and solutions to the market” 
• Mobilitāte: Dalība LIMBAC – 4th Lisbon Microalgae Biotechnology Advanced course 2022, 18-23.septembris. www.limbac.com

Informācija atjaunota: 14.10.2022.

• Turpinās eksperimentālais darbs pie 2. un 3. darba pakas – ilgtermiņa novērojumiem 100 mL -600 L mērogā.
• 21.oktobrī dalība konferencē: MSAC ar mutisku referātu: “Antioxidant activity in various spirulina containing products”.
• Sastādīts nodevumu M2.1 Report on lighting and aeration correlation for semi-batch cultivation.
• Tiek apkopoti rezultāti publikācijai “The effect of photoperiod length and light intensity on growth of various Arthrospira Platensis strains and phycocyanin content”.

Informācija atjaunota: 15.12.2022.

• Eksperimentālais darbs ar gaismu spektru un fotoperioda garumu.
• Turpinās ilgtermiņa novērojumi un eksperimenti ar vairāku aļģu celmu salīdzināšanu.
• Dalība publicitātes pasākumā „Līderības darbnīca sievietēm“ 2022. gada 6. decembrī (OSI Lielajā zālē).
• Postera prezentācijas sagatavošana un dalība konferencē AlgaeEurope 12-15.decembris, Roma, Itālija

Informācija atjaunota: 15.02.2023.

• Veikta mobilitāte - pieredzes apmaiņa uz Alfred Wegener institute, Bremerhaven, Vācijā (5.-9.02.2023.) iepazīšanās ar institūta darbu un pēcdoktorantūras projekta prezentācija.
• Veikta virtuālā mobilitāte ar Alfred Wegener institute, Bremerhaven, Vācijā (3. - 28.02.2023), tiek rakstīta publikācija, paralēli tiek turpināti eksperimenti publikācijai, mainot gaismas intensitāti, spektru un temperatūru.
• Sagatavots un iesniegts raksts “Developing an economically efficient LED light regime for Arthrospira Platensis cultivation”
• Apstiprināts rakts publikācēšanai žurnālā Scientific Reports Agnese Stunda-Zujeva, Megija Berele, Anna Lece & Andrejs Šķesters “Comparison of antioxidant activity in various spirulina containing products and factors affecting it”     https://www.nature.com/articles/s41598-023-31732-3

Informācija atjaunota: 14.04.2023. 

Projekta nosaukums: «Restaurējošās zobārstniecības nākotne - sintētiska, bioaktīva zobu emalja (BioDEN)»

 

Projekta nosaukums angļu valodā: «Bioactive, synthetic dental enamel – the future of restorative stomatology (BioDEN)»

 

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vita Zālīte

 

Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Ločs

 

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/459

 

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/18

 

Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

 

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)

 

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

 

Projekta kopsavilkums: 
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izveidot jaunu bioaktīvu kompozītmateriālu, kas spētu atdarināt dabīgā zoba audus un īpašības. Lai īstenotu ieceri, biokompozīta iegūšanai tiks izmantoti kalcija fosfāti un organiskā fāze tādās pašās attiecībās kā dabīgā zobu emaljā. Lai iegūtu mehāniski izturīgu, bioaktīvu kompozītmateriālu, tiks pielietota aukstās saķepināšanas metode (ASM), kas ir jauns virziens keramikas iegūšanas jomā.

 

Projekta ieviešanas laikā paredzēts veikt kalcija fosfātu sintēzes, izveidot un raksturot iegūto bioaktīvo kompozītmateriālu, sagatavot jaunu metodiku aprakstus. Projekta BioDEN zinātniskās aktivitātes sevī ietver: 1) Kalcija fosfātu nanodaļiņu sintēzi un raksturošanu; 2) Kalcija fosfātu nanodaļiņu un organiskās fāzes homogēna maisījuma iegūšanu; 3) Bioaktīva kompozītmateriāla iegūšanu, izmantojot ASM; 4) Bioaktīvā kompozītmateriāla īpašību raksturošanu, izmantojot dažādas instrumentālās metodes (rentgentaru difraktometriju, infrasarkano spektroskopiju, skenējošo elektronu mikroskopiju, mehānisko īpašību noteikšanu u.c.), kā arī baktēriju adhēzijas raksturošanu.

 

Projekta zinātniskā mērķa sasniegšanas rezultātā izveidotais biokompozītmateriāls tālāk tiks analizēts klīniskajos pētījumos un piedāvāts rūpnieciskajai ražošanai. Projekta rezultāti tiks aprobēti starptautiskās zinātniskās konferencēs un publikācijās. 

 

Atslēgas vārdi: bioaktīvie kompozītmateriāli, kalcija fosfāti, atjaunošana, zobārstniecība

Rezultāti:

• Veikta zinātniskās literatūras analīze par jaunākajām ar fluoru aizvietotu kalcija fosfātu sintēzes metodēm.
• Veikta kalcija deficītā hidroksilapatīta sintēze, ko plānots izmantot sākotnējiem eksperimentiem, kā arī analizēts iegūtais produkts.

Informācija atjaunota 18.06.2020.

• Veikta zinātniskās literatūras izpēte un analīze par amorfā kalcija fosfāta īpašībām.
• Veikta kalcija deficītā hidroksilapatīta sintēze, ko plānots izmantot sākotnējiem eksperimentiem, kā arī analizēts iegūtais produkts.
• Darbs pie zinātniskās publikācijas gatavošanas par kalcija fosfātu izmantošanu zobu emaljas remineralizācijai.
• Eksperimentu plānošana amorfā kalcija fosfāta sintēzei un tās modificēšanai ar mērķi iekļaut tā struktūrā fluora jonus.
• Lai attīstītu jaunas prasmes un pilnveidotu zinātnisko ekselenci, dalība AO Research Institute Davos (ARI, Šveice) rīkotos apmācību semināros par tēmām: kvalitātes sistēmas (ISO, GLP) ieviešana un uzturēšana, zinātniskā ētika, datortomogrāfijas principi un izmantošana zinātniskiem mērķiem u.c.​

Informācija atjaunota: 08.10.2020.

• Pēc izstrādāta sintēžu plāna veiktas amorfā kalcija fosfāta (ACP) un ar fluoru aizvietota amorfā kalcija fosfāta (ACPF) sintēzes. Iegūto datu analīze un apkopošana.
• Zinātniskās literatūras analīze par organiskās fāzes izmantošanu un tā iespējamo pirmsapstrādi, lai to varētu izmantot paredzētā kompozītmateriāla iegūšanai.
• Veikta dabīgā cilvēka zoba uzbūves pētīšana, izmantojot SEM metodi.
• Kompetenču pilnveides un tīklošanās pasākumu ietvaros dalība virtuālās mobilitātes pasākumos, ko rīkoja Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā:
• Dalība virtuālajā mobilitātē “Leadership training, project management, conflict manamegent, negotiation, comunication (workshop) (26.-27.oktobris);
• Dalība virtuālajā mobilitātē “Controlled release technology: delivery systems for pharmaceuticals and other agents” (workshop) (2.-4.novembris);
• Dalība virtuālajā vasaras skolā “Scientific writing” (23.-27.novembris).

Informācija atjaunota 15.12.2020.

• Veiktas nanokristāliska hidroksilapatīta (HAp) un kalcija deficītā hidroksilapatīta (CDHAp) sintēzes. Iegūto datu analīze un apkopošana.
• Veikti eksperimenti keramikas iegūšanai ar aukstās saķepināšanas metodi, izmantojot uniaksālo manuālo presi (500 MPa, istabas temperatūrā).
• Analizēta zinātniskā literatūra par organisko vielu nozīmi un funkciju dabīgā zoba emaljā.
• Dalība virtuālajā konferencē MSAC 2020 “Materiālzinātnes un lietišķā ķīmija” RTU 61.starptautiskās konferences ietvaros, prezentējot stenda referātu “Amorphous calcium phosphate with fluoride for dental application”  (23.10.2020.)
• Dalība starptautiskajā virtuālajā konferencē “11th World Biomaterials Congress” (11.-15.12.2020.). Rezultāti prezentēti projekta rezultāti virtuāla stenda referāta formā “Synthesis and characterization of co-substituted Ca deficient hydroxyapatite nanopowders for dental application”.

Informācija atjaunota 17.02.2021.

• Pabeigts darbs pie kalcija fosfātu sintēžu tehnoloģisko aprakstu gatavošanas kā arī veiktas papildus kalcija fosfātu (ACP un ACPF) sintēzes, lai nodrošinātu izejmateriālu pētījumiem.
• 14.jūnijā dalība online Skandināvijas Biomateriālu biedrības ikgadējā konferencē (ScSB 2021 conference), kur ziņots par pēcdoktorantūras projekta rezultātiem ar stenda referātu “Calcium phosphate nanoparticles for tooth enamel protection”. =-- 5.-9. septembrī dalība virtuālajā Eiropas Biomateriālu biedrības konferencē (ESB 2021). Par projekta rezultātiem iesniegts stenda referāts un 5 minūšu videoprezentācija par tēmu “Amorphous Calcium Phosphate with Fluoride for Dental Restoration”.
• Dalība starptautiskās apmācībās 27.-29. septembrī, kur lekcijas un praktiskās nodarbības sniedza pasaulē atzīti zinātnieki no Vācijas, Francijas un Šveices. Apgūtās tēmas bija “The use of biomaterials in head and neck reconstructive surgery”, “Characterization of calcium phosphates phases and materials by vibrational spectroscopy (FTIR and Raman), “Fabrication processes and characterization techniques of porous biomaterials”, “Hydrogels and their use in tissue engineering, including case studies”, “Biomaterials for musculoskeletal repair”.

Informācija atjaunota 30.09.2021.

• Veikti eksperimentālie darbi:
  1) veiktas 3 kalcija fosfātu sintēzes,
  2) no zīdtārpiņu kokoniem realizēta zīda fibroīna ekstraģēšana,
  3) izveidotas 2 sērijas biokompozītu paraugu (zīds fibroīns + amorfais kalcija fosfāts un zīda fibroīns + ar fluoru aizvietots amorfais kalcija fosfāts),
  4) Biokompozīta paraugi analizēti, izmantojot SEM, XRD, BET un piknometriju.
• 25.10.-27.10.2021. online apmācības par publikāciju recenzēšanu "ACS Reviewer LAb" un iegūts sertifikāts.
• 12.11.2021. dalība Latvijas Organiskās sintēzes institūta rīkotajā seminārā "Science Communication".
• Publikācija "Nanosized calcium deficient hydroxyapatite for tooth enamel protection" pieņemta publicēšanai žurnālā "Journal of Biomedical Materials Research Part B: Applied Biomaterials".
• Sagatavotas un iesniegtas tēzes dalībai "ScBS 2022" ikgadējai konferencei.

Informācija atjaunota 27.01.2022.

• Turpināts eksperimentālais darbs pie bioaktīvu kompozītmateriālu izveides un raksturošanas, izmantojot BET, XRD, FTIR, SEM un piknometriju.
• Veiktas amorfā kalcija fosfāta un nanohidroksilapatīta sintēzes. Izveidotas 2 kompozītkeramikas sērijas (ACP6+SF3 un nHAp7+SF3), izmantojot auksto saķepināšanas metodi (uniaksiāla presēšana, 1500 MPa, 10 min.).
• 20.-26. martā komandējums uz Tulūzu Francijā. Tur apmeklēta vasaras skola "From laboratory to the market of medical devices", ko organizēja Toulouse INP-CIRIMAT.
• 6. aprīlī Ēnu dienas ietvaros ar pētnieka darbu un pēcdoktorantūras projekta BioDEN aktivitātēm iepazīstinātas 2 skolnieces Elza Plūduma (8.klase) un Patrīcija Rosa (7.klase). Visas dienas garumā meitenes strādāja laboratorijā un iepazinās ar zinātnisko infrastruktūru, kas pieejama RTU RBIAC telpās.
• 13. maijā un 31. maijā dalība semināros "Ietekmīgu zinātnisko publikāciju rakstīšana" un "Grafiku un ilustrāciju veidošana publikācijām, pētījumu projektiem un prezentācijām", ko vadīja M.Zaumanis no Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūtā Empa (Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology).

Informācija atjaunota 27.05.2022.

• 8.-9.07.2022. dalība AO fondation/ARI vadītajās mācībā par tēmu "Tech Transfer, IP and regulatory for biomaterials".
• Stenda referāta "Calcium Phosphate and Silk Fibroin Biocomposite for Dental Application" gatavošana un dalība Skandināvu Biomateriālu biedrības ikgadējā konferencē (“The Scandinavian Society for Biomaterials annual conference in 2022“ (ScSB 2022), kas notika no 13.jūnijam līdz 15. jūnija Jūrmalā, Latvijā.
• 5.-8.07.2022. apmeklēts darba seminārs "How to optimize and study the release of bioactive agents from medical devices or drug delivery systems?" Tulūzā Francijā
• Tika gatavoti nHAp un ACP paraugi in vitro baktēriju pētījumiem, kā arī tika gatavots projekta pieteikums Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai.
• 25.-29.07.2022. mobilitātes ietvaros apmeklēts Biomateriālu institūts Erlangenā, Vācijā. Komandējuma laikā tiku iepazīstināta ar institūta pētniecības virzieniem, zinātnisko infrastruktūru un profesora Aldo Bokacini (Aldo Baoccaccini) zinātnisko grupu. Apzināti iespējamie sadarbības virzieni.

Informācija atjaunota 01.08.2022.

• Tika gatavoti amorfā klacija fosfāta un nanokristāliskā HAp kopā ar zīda fibroīnu kompozītkeramikas paraugi in vitro testiem biofilmu veidošanās novērtēšanai un baktēriju adhēzijai.
• 22.08.-26.08.2022. apmeklēta ziemas skola (mācības) "Drug/ion/cell delivery systems". Pasākumā lekcijas un prakstiskās nodarbības vadīja profesori no Šveices, Vācijas, Latvijas un Francijas.
• 3.-9.09.2022.septembrī apmeklēta Eiropas Biomateriālu biedrības gadskārtējā konference (ESB 2022), kas norisinājās Bordo Francijā. Pēcdoktorantūras projekta ietvaros konferences laikā ziņots par jaunākajiem pētījumiem par tēmu "Dense Calcium Phosphates and Silk Fibroin Biocomposite for Restoration of Damaged Enamel" (stenda referāts).
• Turpināts darbs pie paraugu sagatavošanas in vitro antibakteriālo pētījumu veikšanai
• 20.-30.09.2022.realizēta mobilitāte Viļņas Universitātē profesora A.Kareivas vadītajā grupā. Vizītes laikā gūts ieskats kalcija fosfātu sintēzē, izmantojot sol-gel metodi un dažādus reaģentus, kā arī apspriesti iespējamie turpmākie sadarbības veidi.

Informācija atjaunota 30.09.2022.

• Analizēti kalcija fosfāti, kas tika sintezēti mobilitātes laikā (20.09.2022.-30.09.2022.) Viļņas Universitātē. Pulveru raksturošanai izmantota rentgenstaru difrakcija un Furjē transformāciju infrasarkanā spektroskopija un skenējošā elektronu mikroskopija.
• No 1.novembra līdz 11. novembrim aizvadīta mobilitāte Viļņas Universitātē. Turpināta apgūt Rietvelda analīzes metode kalcija fosfātiem. Ar Viļņas Universitātes zinātniskajiem vadītājiem analizēti rezultāti paraugiem, kas iegūti iepriekšējā mobilitātes periodā.
• Sagatavots D2.2. nodevums "Description of preparation procedure and characteristic properties of bioactive composite".
• Analizēti dati par  bioaktivitātes pētījumiem nanohidroksilapatīta un amorfā kalcija fosfāta biokompozītiem PBS šķīdumā.
• Tikšanās ar RSU Stomatoloģijas institūta Zobu digitālās laboratorijas vadītāju Kristapu Stāmeru. Tikšanās laikā apskatīta zobu tehniķu laboratorija, īpašu uzmanību pievēršot CAD/CAM iekārtai un tehnoloģijai.

Informācija atjaunota 31.01.2023.

Projekta nosaukums: «Inovatīva lāzertehnoloģija epitaksiālajiem cietajiem šķīdumiem, kas balstīti uz ceturtās grupas elementiem»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Innovative Laser Technology to Epitaxial Solid Solutions Based on Group IV Elements»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pāvels Onufrijevs

Projekta zinātniskais vadītājs: Artūrs Medvids

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/409

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/15

Projekta īstenošanas vieta: Tehniskās fizikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt inovatīvu lāzertehnoloģiju, ar kuras palīdzību varētu mērķtiecīgi palielināt nelīdzsvara piemaisījumu atomu šķīdību cietajos šķīdumos, pielietojumam alvas atomu pārdalīšanā epitaksiālajos GeSn, SiGeSn slāņos, kā rezultātā izveidosies varizonu struktūra un izraisītie spriegumi relaksēsies kristālisko režģu nesaderības dēļ. Projektā pētāmais objekts ir tieši saistīts ar fotoniku un optoelektroniku

Galvenās pētniecības pieteikuma aktivitātes ietver: 1) GeSn un SiGeSn slāņu audzēšanu ar dažādu Sn atomu koncentrāciju uz Si pamatnes, izmantojot molekulārās staru epitaksijas metodi; 2) iegūto paraugu apstarošanu ar impulsa Nd:YAG lāzera starojumu, optimālo parametru piemeklēšanu Sn atomu pārdalīšanai ar lāzera starojumu; 3) paraugu izpēti un raksturošanu pirms un pēc mijiedarbības ar lāzera starojumu, izmantojot dažādas pētniecības metodes; 4) testa ierīces izstrādi. 

Plānotie rezultāti ietver 3 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī Latvijas Republikas patenta pieteikumu.

Atslēgas vārdi: Lāzers, GeSn, molekulārā staru epitaksija, šķīdība.

Rezultāti:

• Veikta zinātniskās literatūras par GeSn cietajiem šķīdumiem analīze.
• Sagatavotas tēzes P.Onufrijevs, P.Ščajev, A.Medvids, M.Andrulevicius, T.Malinauskas, S.Stanionytė, M.Skapas, L.Grase, M. Oehme, J.Schulze «Laser-Induced Redistribution of Sn atoms in GeSn Solid solutions» simpozijam LPM 2020.
• Uzsākts darbs pie  GeSn paraugu apstarošanas ar lāzera starojumu. Paraugiem veikti Ramana spektroskopijas mērījumi, analizēta virsmas morfoloģija un topogrāfija pirms un pēc apstarošanas ar lāzera starojumu.
• Publikācija P. Onufrijevs, P. Ščajev, A. Medvids, M. Andrulevicius, S. Nargelas, T. Malinauskas, S. Stanionytė, M. Skapas, L. Grase, A. Pludons, M. Oehme, K. Lyutovich, E. Kasper, J. Schulze, H.H. Cheng, Direct-indirect GeSn band structure formation by laser Radiation: The enhancement of Sn solubility in Ge, Opt. Laser Technol. 128 (2020) 106200. https://doi.org/10.1016/j.optlastec.2020.106200.

Informācija atjaunota 18.06.2020.

• Publicētas tēzes P. Onufrijevs, P. Ščajev, A. Mekys, T. Malinauskas, L. Subačius, A. Medvids, Kuo-Chih Lee, H. H. Cheng «Laser technology for controlling the spectral sensitivity of the GeSn IR photodiode» konferences MSAC 2020 tēžu krājumā.
• Dalība ar prezentāciju «Laser-Induced Redistribution of Sn atoms in GeSn Solid solutions» starptautiskajā tiešsaistes simpozijā «Laser Precision Microfabrication LPM 2020» (22.-26.06.2020.).

Mobilitāte:

• Mobilitāte un apmācības Viļņas universitātē (Lietuva, 14.-20.06.2020.). Tika veikti spektrālās jutības mērījumi tuvajā infrasarkanajā apgabalā GeSn/Ge paraugiem pirms un pēc apstarošanas ar Nd:YAG lāzera starojumu;
• Mobilitāte un apmācības Vītauta Dižā universitātē (Lietuva, 19.-25.07.2020.). Tika veikti cietības (Micro Combi Tester CSM) un virsmas raupjuma (Profilometer Mahr GD 25) pētījumi ar lāzeru apstarotiem un neapstarotiem paraugiem.

Informācija atjaunota: 08.10.2020.

• Analizēta zinātniskā literatūra par molekulārās staru epitaksijas (MBE) metodi, ar kuru audzē GeSn kārtiņas uz Si pamatnes.
• Dalība RTU 61. starptautiskajā konferencē ar ziņojumu “Laser technology for controlling the spectral sensitivity of the GeSn IR photodiode” (23.10.2020.).

Informācija atjaunota 15.12.2020.

• Analizēti (teorētiski) lāzera parametri pie kuriem notiek GeSn slāņa kušana, kā rezultātā tika noteikta sliekšņa intensitāte Isl=234 MW/cm2.
• Veikti XPS (X-ray photoelectron spectroscopy) pētījumi GeSn paraugiem.

Publikācija:

• Medvids, A., Onufrijevs, P., Kaupužs, J., Eglitis, R., Padgurskas, J., Zunda, A., Mimura, H., Skadins, I., & Varnagiris, S. (2021). Anatase or rutile TiO2 nanolayer formation on Ti substrates by laser radiation: Mechanical, photocatalytic and antibacterial properties. Optics & Laser Technology, 138(November 2020), 106898. https://doi.org/10.1016/j.optlastec.2020.106898.
• Virtuālā mobilitāte uz Lietuvas Enerģētiku institūtu (Kauņa, Lietuva) ar mērķi iegūt zināšanas un veikt kopīgus pētījumus saistībā ar Sn atomu koncentrāciju GeSn epitaksiālajos slāņos pirms un pēc struktūras apstarošanas ar lāzeru. Periods: 25.01.2021.-29.01.2021. (5 darba dienas).

Apmācību un kompetenču pilnveides pasākumi: dalība RTU organizētos tiešsaistes semināros "Microsoft Teams un Zoom lietošana", "E-studiju vide (Moodle) apmācība iesācējiem", "E-studiju vide (Moodle) apmācība dalībniekiem ar priekšzināšanām".

Informācija atjaunota 17.02.2021.

• GeSn/Si struktūras paraugu apstarošanas ar lāzera starojumu ar dažādu intensitāti. Analizēta paraugu virsmas morfoloģija ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM).
• Analizēta zinātniskā literatūra kas saistīta ar nanokunusu veidošanas paņēmienu uz Ge virsmas.
• Uzsākts darbs pie patenta idejas verifikācijas. Sagatavoti Ge paraugi ar nanostruktūrām, apstarojot ar Nd:YAG lāzera starojumu ar dažādu intensitāti un skenēšanas ātrumu (dozu).
• Dalība “Femto-UP: Ultrafast lasers technologies and applications” vasaras skolā (4.-29.03.2021, Francija (tiešsaistē)).
• Mobilitāte uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lāzercentru (24-25.05.2021.)
• Dalība ar video prezentāciju “Laser Technology for Epitaxial GeSn layers: Extension of Spectral Sensitivity of IR Photodiode” tiešsaistes konferencē The European Materials Research Society (E-MRS) - 2021 Spring Meeting (31.05.-03.06.2021.)

Kompetenču pilnveides ietvaros:

• dalība COST akcijas pieteikuma: “European Network for Innovative and Advanced Epitaxy” (Projekta vadītājs Prof. Noelle Gogneau) sagatavošanā. Pieteikums akceptēts īstenošanai.
• dalība RTU metodiskajā konferencē (23.04.2021.)

Informācija atjaunota 16.06.2021.

Rezultāti:

• Mobilitāte uz Viļņas universitāti  (VU) (24.06.2021. - 03.07.2021.). Komandējuma laikā tika apskatītas VU pieejamās iekārtas un tika pētītas fotoelektriskas īpašības izmantojot “Pump – Probe” metodi. Kā arī tika pētīta luminescences dzišanas kinētika.
• Mobilitāte uz Štutgartes universitāti (18.07.2021. - 24.07.2021.). Mobilitātes laikā tika apskatītas Štutgartes universitātes Materiālu testēšanas institūta (MPA) pieejamās iekārtas. Tika veikts praktiskais darbs ar FIB-FESEM iekārtu, kas ietver arī EDS elementu kartēšanu.
• Stenda referāta “Laser Technology for Epitaxial GeSn Layers: Redistribution of Sn Atoms by Nd:YAG Laser Radiation” gatavošana dalībai vasaras skolā.
• Dalība 23. starptautiskajā vasaras skolā “Advanced Materials and Technologies” ar stenda referātu "Laser Technology for Epitaxial GeSn Layers: Redistribution of Sn Atoms by Nd:YAG Laser Radiation" pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros.
• Atskaites sagatavošana, kas ir saistīta ar GeSn paraugu apstarošanu ar Nd:YAG lāzeru.
• Darbs pie Latvijas Republikas patenta izstrādes.

Informācija atjaunota 30.09.2021.

Mobilitāte:

• 18.10.2021.- 22.10.2021. mobilitāte uz Viļņas universitāti, pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros. Komandējuma laikā tika pētītas pusvadītājiem virsmas strukturālās īpašības ar XRD un RSM (Reciprocal Space Mapping Analysis) metodēm.
• 10.01.2022. - 14.01.2022. Mobilitāte uz Lietuvas Enerģētikas institūtu (LEI), pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros. Komandējuma laikā tika analizēta GeSn paraugu virsma ar XPS metodi (X-ray photoelectron spectroscopy). GeSn paraugi tika pētīti pirms un pēc apstarošanas ar femtosekunžu lāzeru. Sn atomu koncentācijas noteikšanai tika izmantota EDS metode.
• 24.01.2022. - 28.01.2022. Mobilitāte uz Viļņas universitāti, pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros. Komandējuma laikā tika analizēti GeSn paraugi ar fotoluminescences metodi. GeSn paraugi tika pētīti pirms un pēc apstarošanas ar femtosekunžu lāzeru.

Rezultāti: 

• Populārzinātniskās lekcijas gatavošana par Lāzertehnoloģiju tendencēm un RTU pētījumiem Back to school/Back to university” Preiļu 2. vidusskolā 10.-12. klasēm, Zoom tiešsaistē, 31.01.2022.
• Sagatavotas konferenču tēzes “The Influence of Femtosecond and Nanosecond Laser Radiation on Strain Relaxation of GeSn Epilayers” un iesniegtas “The 2022 Spring Meeting of the European Materials Research Society (E-MRS)” konferencē - https://www.european-mrs.com/meetings/2022-spring-meeting-0.

Informācija atjaunota 31.01.2022.

• 26.02.2022. – 01.03.2022.Izstādes EXPO 2020 apmeklējums un dalība Latvijas un AAE Apvienotās komitejas sēdē, jaunu sadarbības partneru un kontaktu veidošanai
• 03.04.2022. – 09.04.2022. mobilitāte uz Sauthemptonas universitāti (Apvienotā Karaliste), pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros. Piedalīšanās zinātniskajā seminārā ar mutisko ziņojumu «Application of Laser Processing for Controlling IV Group Semiconductors Properties: Si, Ge, SiGe, GeSn».
• 25.04.2022. – 30.04.2022. izstādes "25th World's leading trade fair for components, systems and applications of photonics" apmeklējums, jaunu sadarbības partneru un kontaktu veidošanai.
• Tika iesniegts un akceptēts referāts ar nosaukumu "Laser processing of GeSn epilayers: formation of graded bandgap structure " ar kuru paredzēts piedalīties vasaras skolā "Trends and New Developments in Laser Technology".
• 30.05.2022. dalība “The European Materials Research Society (E-MRS) - 2022 Spring Meeting)” konferencē (https://www.european-mrs.com/) ar mutisko referātu “The Influence of Femtosecond and Nanosecond Laser Radiation on Strain Relaxation of GeSn Epilayers”.
• Tika sagatavotas un iesniegtas tēzes ar nosaukumu “The Influence of Femtosecond Laser Radiation on GeSn Epilayers” “Laser Precision Microfabrication” LPM2022 (23rd International Symposium on Laser Precision Microfabrication) simpozijā. (https://dgm.de/lpm/2022/).
• Tika apkopoti dati rakstam “The Influence of Femtosecond and Nanosecond Laser Radiation on Strain Relaxation of GeSn Epilayers”. Rakstu plānots iesniegt žurnāla – “Semiconductor Science and Technology (IOP)”.

Informācija atjaunota 27.05.2022.

• 18.-26.06.2022. mobilitāte uz Šizuokas universitāti (Japāna), pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros.
• 22.06.2022. dalība zinātniskajā seminārā ar mutisko ziņojumu «Application of Laser Processing for Controlling IV Group Semiconductors Properties».
• Dalība vasaras skolā “7th Venice International School on Lasers in Materials Science SLIMS2022". Stenda referāta gatavošana dalībai starptautiskajā vasaras skolā - 7th Venice International School on Lasers in Materials Science (SLIMS 2022), 3-9 Jūlijs

Informācija atjaunota 26.08.2022.

• Dalība 11. starptautiskajā vasaras skolā "Trends and new developments in Laser Technology" (Vācijā) no 29.08-03.09.2022.
• Dalība starptautiskā konference "14th International Conference on Physics of Advanced Materials (ICPAM-14)" (Horvātija) 08.09.2022. - 15.09.2022. ar ielūgto referātu. 
• Dalība starptautiskā konference "XI International Scientific Conference BALTTRIB’2022” (Lietuva) 22.09.2022. - 24.09.2022. ar ielūgto referātu “Laser Surface Texturing: Challenges and Opportunities for Tribology”.
• Patenta rakstīšana par nanostruktūru iegūšanas paņēmienu ar lāzeru.
• Raksta gatavošana par GeSn apstarotu an Femtosekunžu lāzeru. 5
• Dalība Zinātnieku naktī 2022 RTU. 30.09.2022.

Informācija atjaunota 27.09.2022.

• Uzstāšanās ar referātu “Nano- and femtosecond laser technology for GeSn epilayers: potential for IR devices" dalībai 63. starptautiskajā konferencē "Materials Science and Applied Chemistry" MSAC-63. Dalība starptautiskā konference MSAC-63 (Rīgā) 21.10.2022. ar ielūgto referātu.
• Nopublicēts raksts: P. Ščajev, S. Miasojedovas, A. Mekys, P. Onufrijevs, H. Cheng, Time-Resolved Photoluminescence in GeSn Film by New Infrared Streak Camera Attachment Based on a Broadband Light Upconversion, Coatings. 13 (2023) 111. https://doi.org/10.3390/coatings13010111.
• Patenta pieteikuma "NANOSTRUKTURĒTAS GERMĀNIJA VIRSMAS IZGATAVOŠANAS PAŅĒMIENS" (Patenta pieteikuma Nr. LVP2022000107, Pieteikuma datums 22.12.2022, Izgudrotāji: Artūrs MEDVIDS, Pāvels ONUFRIJEVS) iesniegšana LR patentu valdē.

Informācija atjaunota 02.01.2023.

Projekta laikā publicēti zinātniskie raksti:

1. P. Onufrijevs, P. Ščajev, A. Medvids, M. Andrulevicius, S. Nargelas, T. Malinauskas, S. Stanionytė, M. Skapas, L. Grase, A. Pludons, M. Oehme, K. Lyutovich, E. Kasper, J. Schulze, H.H. Cheng, Direct-indirect GeSn band structure formation by laser Radiation: The enhancement of Sn solubility in Ge, Opt. Laser Technol. 128 (2020) 106200. https://doi.org/10.1016/j.optlastec.2020.106200
2. Medvids, A., Onufrijevs, P., Kaupužs, J., Eglitis, R., Padgurskas, J., Zunda, A., Mimura, H., Skadins, I., & Varnagiris, S. (2021). Anatase or rutile TiO2 nanolayer formation on Ti substrates by laser radiation: Mechanical, photocatalytic and antibacterial properties. Optics & Laser Technology, 138(November 2020), 106898. https://doi.org/10.1016/j.optlastec.2020.106898.
3. Ščajev, P., Onufrijevs, P., Mekys, A., Malinauskas, T., Augulis, D., Subačius, L., Lee, K., Kaupuzs, J., Varnagiris, S., Medvids, A., & Hsiang Cheng, H. (2021). Extension of spectral sensitivity of GeSn IR photodiode after laser annealing. Applied Surface Science, 555(February), 149711. https://doi.org/10.1016/j.apsusc.2021.149711
4. P. Ščajev, S. Miasojedovas, A. Mekys, P. Onufrijevs, H. Cheng, Time-Resolved Photoluminescence in GeSn Film by New Infrared Streak Camera Attachment Based on a Broadband Light Upconversion, Coatings. 13 (2023) 111. https://doi.org/10.3390/coatings13010111.

Projekta rezultāti ir tikuši prezentēti gan zinātniskajai sabiedrībai, gan arī veiktas vairākas aktivitātes sabiedrības informēšanai, kā piemēram, skolēni ( dalība akcijā “Atpakaļ uz skolu”, dalība pasākumā “Zinātnieku nakts 2022.) Pēcdoktorants piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs, vasaras skolās un semināros, kur sniedzis mutiskas vai postera prezentācijas

Informācija atjaunota 31.01.2023.

Projekta nosaukums: «Triboelektriskas robežvirsmas mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Triboelectric interfaces for energy harvesting systems»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kaspars Mālnieks

Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Šutka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/404

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/91

Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt augstas veiktspējas triboloģisku materiālu mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā, izmantojot triboelektriskus un fleksoelektriskus materiālus ar pjezoelektriskām īpašībām. Dabā ir daudz mehānisku enerģiju, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, un, izstrādājot triboloģiskus materiālus, tos varētu integrēt triboloģiskos nanoģeneratoros (TEG), ar kuru palīdzību būtu iespējams iegūt elektrisko enerģiju līdzīgi kā saules baterijās, kā arī sniegt zināšanas par polimēru kontakta elektrifikācijas mehānismu polimēros un izstrādāt materiālus ar uzlabotu kontakta elektrifikāciju, kas tiks ieviesti TEG ierīcēs, lai iegūtu tīru un ilgtspējīgu enerģiju.
Projekta gaitā tiks pētītas sakarības starp polimēru fizikāli ķīmiskajām un virsmas īpašībām ar kontakta elektrifikāciju. Iegūtās zināšanas tiks izmantotas, lai izveidotu augstas veiktspējas virsmas, kas tiks integrētas TEG ierīcēs enerģijas savākšanai. Lai sasniegtu šādus rezultātus, projekta laikā ir jāiemācas kontrolēt polimēru kontakta elektrifikāciju. To var panākt sekojoši (i) izpētot kohēzijas enerģijas ietekmi uz kontakta elektrifikāciju (ii) izpētot polimēru šķērsaistīšanas ietekmi uz virsmas lādiņu veidošanos (iii) izpētot adhēzijas nozīmi elektrifikācijā (iv) attīstot polimēru virsmas ar uzlabotām fizikāli ķīmiskām īpašībām (v) noskaidrojot polimēros pievienoto piedevu (cits polimērs, neorganiskas pildvielas) ietekmi uz virsmas lādiņu veidošanos.

Pētniecības pieteikuma galvenās aktivitātes: materiālu sintēze un pētījums par kontakta elektrifikācijas mehānismu, TEG ierīču un daudzslāņu materiālu izgatavošana un testēšana ar triboelektriskām virsmām, sabiedrības informēšana par projekta norisi, mobilitāte uz ārvalstu institūcijām, apmācības pie mobilitātes partnera, publikāciju rakstīšana un uzstāšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kontaktu dibināšana. 

Plānotie projekta rezultāti: (i) publicētas 3 augsta līmeņa zinātniskās publikācijas Web of Science/Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) rezultāti prezentēti 5 starptautiskās konferencēs; (iii) izveidots augstas veiktspējas materiāls mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem, īstenota starptautiska mobilitāte; (v) informēta sabiedrība par projekta rezultātiem.

Atslēgas vārdi: kontakta elektrifikācija, triboelektrība, polimēra virsma.

Rezultāti:

• Zinātniskās literatūras analīze par triboelektriskajiem nano-ģeneratoriem (TENG), to uzbūvi un darbināšanas režīmiem. Pētīta TENG uzbūve un potenciālie pielietojumi.
• Zinātniskās literatūras analīze par TENG galveno mehānismu - lādiņu veidošanos uz virsmas jeb kontakta elektrifikāciju.
  Publikācijas:
• Šutka, A., Mālnieks, K., Lapčinskis, L., Timusk, M., Kalniņš, K., Kovaļovs, A., Bitenieks, J., Knite, M., Stevens, D., Grunlan, J. Contact Electrification between Identical Polymers as the basis for Triboelectric/Flexoelectric Materials. Physical Chemistry Chemical Physics, 2020, Vol. 22, No. 23, 13299.-13305.lpp. ISSN 1463-9076. e-ISSN 1463-9084. Pieejams: doi:10.1039/D0CP01947J
• A.Šutka, P.C.Sherrell, N.A.Shepelin, L.Lapčinskis, K.Mālnieks, A.V. Ellis. Measuring Piezoelectric Output—Fact or Friction?, Advanced Materials 32(32). DOI: 10.1002/adma.202002979 3)
• Izveidots projekta konts sociālajā tīklā ResearchGate: https://www.researchgate.net/project/Triboelectric-interfaces-for-energy-harvesting-systems
• Sagatavots apmācību plāns
• Īstenota zināšanu pārnese konsultējot bakalaura darbu par polidimetilsiloksāna lādiņu veidošanās mehānismiem, atkarībā no apkārtējās vides apstākļiem.

Informācija atjaunota 11.08.2020.

• Zinātniskās literatūras analīze par monolītiem TENG ģeneratoriem.
• Literatūras analīze par asimetrisku polimēru kārtiņu iegūšanu. Eksperimentu rezultātā iegūtas asimetriskas polimēru kārtiņas. No iegūtajām kārtiņām izgatavoti monolīti nanoģneratori.
• Dalība ar stenda referātu RTU organizētā starptautiskā konferencē “Materials Science and Applied Chemistry” (23.10.2020.)

Informācija atjaunota 10.11.2020.

• Uzsākti praktiski pētījumi monolītu TENG ražošanā. Uzsākti pētījumi ar potenciālie labākajiem materiāliem un struktūrām.
• Veidoti slāņaini laminātu struktūras TENG, kā arī nanoģeneratori, kas sastāv no pildītām polimēru slāņiem ar neorganiskām pildvielām.
• Sākti praktiski pētījumi, lai noskaidrotu TENG galveno mehānismu - lādiņu veidošanos uz virsmas jeb kontakta elektrifikāciju.
• Dalība attālināti ar stenda referātu vienā no lielākajām konferencēm pasaulē materiālu pētīšanas jomā “MRS Fall meeting 2020” (27.11.-04.12.2020.)

Informācija atjaunota 15.01.2021.

• Turpināti pētījumi, lai noskaidrotu TENG galveno mehānismu - lādiņu veidošanos uz virsmas jeb kontakta elektrifikāciju. Pētījumi tiek balstīti uz triboloģiskas rindas izveidi, kas būs sakārtota pēc polimēru kohēzijas enerģijas. Pēc iegūtajām vērtībām tiek aprēķinātas lādiņu blīvuma vērtības. Iegūtie dati tiks apkopoti zinātniskā rakstā.
• Turpināti pētījumi pie monolītiem TENG. Tiek izgatavoti un pētīti monolīti TENG kas sastāv no PDMS slāņiem separatora un poliizoprēna vadošiem elektrodiem. Iegūti rezultāti par monolītu TENG, kas izgatavots no PDMS slāņiem separatora un vadoša poliizorēna ar oglekļa daļiņām elektroda. Iegūtie dati tiks apkopoti zinātniskā rakstā.
• Uzsākti pētījumi par triboloģisko virsmu izstrādāšanu ar elektrovērpšanu. Ir iegūts paraugs ar 10 robežslāņiem, kas pagatavoti izmantojot divus polimērus - etilvinilacetāta un polilaktāta.
• Analizēta zinātniskā literatūra par iespējām no etilvinilacetāta iegūt šķiedras ar šķiedru diametru zem 5 mikrometriem.
• Izstrādāts protokols (D1.1), kā iegūt TENG polimēru paraugus ar dažādām metodēm – rotējoša uznešana, presēšana no granulām un elektrovērpšana.
• Iesniegts un publicēšanai žurnālā “Advanced Materials Technologies” pieņemts raksts A. Šutka, K. Malnieks, A. Linarts, L. Lapcinskis, O. Verners, M. Timusk “Triboelectric Laminates with Volumetric Electromechanical Response for Mechanical Energy Harvesting”.

Informācija atjaunota 14.05.2021.

• Iegūti vienāda biezuma elektrovērpti paraugi, ar dažādu slāņu skaitu no 2 līdz 24.
• Tiek pētīta literatūra par polimēru sintēzi un sintezēto polimēru pielietojumu TEG ierīcēs.
• Turpinās pētījumi pie elektrovērpšanas izmantojot citus paraugus, PMMA, PS un Neilons.
• Mobilitāte Tartu universitātē, Fizikas institūtā Igaunijā (5.-25.07.2021).
• Piedalīšanās konferencē 15th International conference on materials chemistry (MC15) 12-15 jūlijs.

Informācija atjaunota 09.09.2021.

• Vidusposma zinātniskās atskaites sagatavošana
• Sagatavots un iesniegts nodevums “Deliverable from activity WP1 Construction of triboelectric series where polymers are arranging not depending from electron affinity, but cohesion energy” (D1.3)
• Sagatavota un iesniegta publikācija “Probing Contact Electrification: A Cohesively Sticky Problem” publicēšanai žurnālā ACS Applied Materials & Interfaces ar ietekmes faktoru 8,75.

Informācija atjaunota 15.11.2021.

• Iesniegts projekts Latvijas zinātņu padomes projektu konkursā “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts”.
• Atrasti potenciāli labākie polimēru materiāli TEG ierīcēm ar lielu veiktspēju.
• Tiek testētas iespējas izgatavot TEG daudzslāņu iekārtas no viena materiāla (PDMS) izmantojot to, ka PDMS var dažādi šķērssaistīt iegūstot materiālu ar dažādu kohēzijas enerģiju.
• Veikti pētījumi ar dažādi šķērssaistītu PDMS (šķērssaistīšanas attiecības 3:1 pret 10:1 un 3:1 pret 15:1).
• Izveidoti TEG daudzslāņu materiāli no vērptiem materiāliem.
• Testēta ilgizturība (paraugi iztur vismaz 24h testus).

Informācija atjaunota 14.01.2022.

• Turpinās pētījumi pie daudzslāņu TEG iekārtām, kas sastāv no viena materiāla ar dažādu kohēzijas enerģiju, kā arī tiek pētītas iespējas pagatavot daudzslāņus no dažādiem materiāliem.
• Tiek veikti pētījumi, lai izskaidrotu daudzslāņu lādiņu veidošanās mehānismu, kā arī atrastu optimālos materiālus zinot lādiņu mehānisma veidošanos.
• Tiek izstrādāts protokols dažādu polimēru vērpšanai – PS, EVA, PLA, PAN u.c.

Informācija atjaunota 14.03.2022.

• Dalība COST akcijas CA 20126 komitejas sanāksmē (26-27.03.2022 Itālijā, Pizā).
• Tiek veikti ilgizturības mērījumi šiem paraugiem, izmantojot dinamiskās testēšanas iekārtu Instron 1000 paraugi tiek slogoti 10 000 ciklus.
• Tiek pētīta veiktspējas krišanās un virsmas morfoloģijas izmaiņas izmantojot atomspēku mikroskopu (AFM).
• Testēti dažādi multislāņu materiāli kā PDMS/PDMS PS/PDMS/ PLA/PDMS u.c.
• Tiek gatavoti paraugi mobilitātes braucienam uz Igauniju Tartu universitāti.

Informācija atjaunota 13.05.2022

• Veikta mobilitāte Tartu universitātē (Igaunija 02.05.-06.05.2022.)
• Mobilitātes ietvaros apgūta atomspēku mikroskopijas mērīšana polimēru un citu materiālu  virsmu pētīšanai.
• Turpinās darbi pie slāņainu TEG iekārtu testiem.
• Dalība ar posteri starptautiskā zinātniskā konferencē GEP-SLAP 2022 (Spānija 8.05.-12.05.2022.)
• Tiek gatavots abstrakts konferencei ‘’Smart materials and Surfaces 2022 (SMS2022)’’

Informācija atjaunota 15.07.2022.

• Turpinās darbs pie vērptiem daudzslāņu laminātiem.
• Tiek pētīta polimēru šķīdumu vide un to ietekme uz vērpšanas procesu un gala rezultātu.
• Tiek gatavota publikācija  par daudzslāņainiem TEG ‘’Triboelectric laminates from polydimethylsiloxane bilayers for acoustic energy harvesting’’.

Informācija atjaunota 15.09.2022. 

• Turpinās darbs pie vērptiem laminātiem no dažādiem polimēriem.
• Pētījumu rezultāti tiek gatavoti rakstam “Electrospinning Triboelectric Laminates: A Pathway for Scaling Energy Harvesters’’ sadarbībā ar Austrāļu zinātniekiem.
• Tiek apkopoti rezultāti un secinājumi par optimālo TENG uzbūvi.
• Piedalīšanās Zinātnieku naktīs 2022 RTU ietvaros.
• Piedalīšanās zinātniskā konferencē SMS2022 (Grieķija, 26.-28.10.2022.)
• Turpinās noslēdzošie pētījumi par labāko TENG konceptu – testēti segnetoleketriski polimēri ar segnnetoelektriskām keramikas nanodaļiņām, kā potenciāli labākais TENG koncepts.
• Mobilitātes brauciens uz Tartu universitāti Igaunijā (31.10.- 04.11.2022.).

Informācija atjaunota 15.11.2022.

• Tiek veikti labojumi un pārmērīti paraugi zinātniskam pēc recenzentu komentāriem rakstam “Electrospinning Triboelectric Laminates: A Pathway for Scaling Energy Harvesters’’.
• Piedalīšanāš starptautiskā zinātniskā konferencē MRS FallMeeting 2022 (ASV, 27.11.2022.-02.12.2022.)
• Mobilitātes brauciens uz Tartu universitāti Igaunijā (12.-16.12.2022.).

Informācija atjaunota 13.01.2023.

• PVDF paraugu gatavošana un testēšana rakstam “High performance hybrid triboelectric generators based on inversely polarized ultra-high β-phase PVDF”.
• Mobilitātes brauciens uz Tartu universitāti (Igaunija 9.-28.01.2023.)
• Paraugu testēšana Milstone 5 atskaites sagatavošanai.
• Rezultātu apkopošana (datu aprēķini, grafiku veidošana).
• Raksta “High performance hybrid triboelectric generators based on inversely polarized ultra-high β-phase PVDF” noformēšana un iesniegšana žurnālā.
• Sagatavots un iesniegts nodevums D2.2 Description of multilayered material with piezoelectric-like behavior.

Informācija atjaunota 15.05.2023.

Projekta nosaukums: «Atsaistīta amfotēriska elektrolīze ūdeņraža ģenerēšanai»

Projekta nosaukums angļu valodā: «Decoupled amphoteric electrolysis for hydrogen generation»

Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Mārtiņš Vanags

Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Šutka

Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/466

Projekta līguma numurs: 9.-14.5/97

Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)

Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).

Projekta kopsavilkums: 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt ļoti efektīvu un inovatīvu atsaistītas ūdens elektrolīzes tehnoloģiju, lai ražotu tīru H2 no skābiem un sārmainiem elektrolītiem. Ūdeņraža enerģētika tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām alternatīvām ogļūdeņraža enerģētikai, kur ūdeņradis tiek izmantots kā enerģijas nesējs starp enerģijas ražotāju un patērētāju. Patērētājs ūdeņradi var izmantot iekšdedzes dzinējos, kurināmajos elementos un citur, lai iegūtu enerģiju. Iegūstot ūdeņradi no skābiem un sārmainiem ūdeņiem ar super augstu efektivitāti var dot lielu ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības īstenošanā.

Ūdens elektrolīze ir videi draudzīga un to var darbināt ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Efektīva ūdens elektrolīze tiek panākta protonu apmaiņas membrānu elektrolīzeros (PEM elektrolīzeri), kur tiek apvienota lieliska enerģētiskā lietderība, kompaktums un augsta reakcijas intensitāte. Galvenā PEM elektrolīzeru problēma ir to dārdzība un visnotaļ kaprīzie ekspluatācijas apstākļi, un dēļ īsā membrānas darba mūža šie elektrolīzeri mūsdienās neatmaksājas. Daudz lētāki un abrazīvāki ir sārma elektrolīzeri, kuros sārma-ūdens šķīdumā tiek realizēta ūdens elektrolīze uz anoda un katoda. Izdaloties pie anoda skābeklim un pie katoda ūdeņradim, pamatīgas tehniskas problēmas ir jāatrisina, lai šīs abas gāzes atdalītu elektrolīzes procesa laikā.

Projektā paredzēts izveidot enerģētiski efektīvu tehnoloģiju ūdeņraža ražošanai atsaistītā ūdens elektrolīzē. Lai to izdarītu, tiks konstruēta elektroķīmiska iekārta ar atdalītām anoda un katoda telpām, kur anoda telpā skābekļa izdalīšanās reakcija tiks darbināta sārmainā vidē, un katoda telpā ūdeņraža izdalīšanās reakcija tiks darbināta skābā vidē, tā panākot amfotērisku ūdens elektrolīzi. Tiks identificēti palīgelektrodi, kuru uzdevums būs pārvadīt elektronus no vienas telpas uz otru veicot protonāciju un deprotonāciju. Izveidotā ūdens elektrolīzes ierīce būs viegli izgatavojama un efektīva ar lielu potenciālo ieguldījumu atdevi.

Zinātniskie rezultāti tiks apkopoti 3 zinātniskās publikācijās, kas indeksētas Scopus/Web of Science datu bāzēs.

Atslēgas vārdi: ūdeņraža paaudzes atsaistītā amfotēriskā elektrolīze, elektrodu materiāli elektrolīzei.

Rezultāti:

• Zinātniskās literatūras analīze par WO3 sintēzi un tā īpašībām, par kvalitatīvu WO3 elektrodu sintēzi. Akcents tiek likts uz elektrodu ilgnoturību.
• Papildus tiek pētīta literatūra par iespējamiem spontāniem H interkalācijas procesiem WO3 nanopulverī izmantojot augstas koncentrācijas skābekļu vakanču radīšanu pulverī sintēzes laikā.
• Sintezēts WO3 nanopulveris izmantojot PIE (polyethyleneimine) asistējošu sintēzes metodi no AMT (ammonium metatungstate) prekursora šķīduma. Iegūtajiem pulveriem veikta rentgenstrau difrakcijas analīze un uzņemtas optiskās īpašības. Analizēti dati.
• Veikta WO3 elektroda prekursora sintēze izmantojot PIE, AMT un ūdens šķīdumā iegūto WO3 nanopulveri, kas sajaukts ar aktivizētu ogli un Nafion šķīdumu. Sagatavotas pamatnes elektrodu sintēzē.
• Izveidots sadarbības/tīklošanās, informatīvo darbību un rezultātu izplatīšanas plāns un apmācību plāns.

Informācija atjaunota 11.08.2020.

• Kompetenču pilnveides ietvaros dalība attālinātā apmācībā par potenciostata/galvanostata darbību un elektroķīmisko mērījumu veikšanu. Konsultācijas Skype vidē sniedza un apmācību veica N-Lab pārstāvis Adam Kurowski.
• Eksperimentu rezultātā Iegūti WO3 pārklājumi uz FTO/Stikls pamatnēm izmantojot dažādas WO3, vadošās vielas (Ogle) un saistvielas (PVDF) attiecības.
• Ar cikliskās voltametrijas, hronopotenciometrijas un elektriskās impedances spektroskopijas metodēm pētītas iegūto WO3 pārklājumu elektroķīmiskās īpašības 0,5M H2SO4 šķīdumā.
• NiOOH/Ni(OH)2 iegūšana no komerciāli pieejamām Ni-MH baterijām. Elektrodu skalošana un kapacitātes mērījumu metodes izstrāde balstoties uz literatūrā pieejamās informācijas. NiOOH/Ni(OH)2 elektroda elektroķīmisko īpašību mērījumi ar mērķi noskaidrot tā pielietojamību atsaistītas elektrolīzes šūnā.
• Literatūras apraksta veidošana publikācijai par asimetriskas atsaistītas elektrolīzes šūnu.

Informācija atjaunota 10.11.2020.

• Hronopotenciometrijas mērījumos noskaidrots pārklājuma noturīgums un veiktas dažas variācijas ar saistvielas un vadošās vielas attiecībām sintezējot pārklājumu.
• Atsaistītas elektrolīzes šūnas konstrukcijas izveide balstoties uz divu parastu elektroķīmisku šūnu kombināciju.
• Elektroķīmisko īpašību mērījumi četru elektrodu šūnā un rezultātu analīze.

Informācija atjaunota 15.01.2021.

• Heksogonāla WO3 nanopulvera, Ogles un PVDF maisījuma integrēšana poraina Ti pamatnē un komerciāla Ni(OH)2 integrēšana porainā Ni pamatnē.
• Iegūti elektrodi ar augstu kapacitāti, kas apmierina to pielietojumu amfotērā atsaistītā elektrolīzes šūnā.
• Paralēli elektroķīmiskajiem mērījumiem tiek sintezēts WO3 heksogonāls nanopulveris ar iepriekšējos periodos izstrādāto hidrotermālo metodi.
• Cikliskās voltametrijas, hronopotenciometrijas un impedances spektroskopijas mērījumu veikšana atsevišķi iegūtiem augstas kapacitātes WO3 un Ni(OH)2 elektrodiem divu elektrodu un trīs elektrodu šūnā. Cikliskās voltampērijas datu apstrāde.
• Pēc iegūto rezultātu apstrādes un analīzes, sakomplektēta četru elektrodu amfotēra atsaistīta elektrolīzes šūna un veiksmīgi demonstrēta šūnas darbība izmantojot hronopotenciometrijas metodi.
• Interkalēta un deinterkalēta WO3 un oksidēta un reducēta Ni(OH)2 paraugu sagatavošana rentgenstaru spektrofotometrijas (XPS) mērījumiem. Iegūto XPS mērījumu apstrāde un analīze.
• Sagatavots pārskats par WO3 un Ni (OH) 2 elektrodu sagatavošanu un īpašībām.
• Iegūtie rezultāti un dati par amfotēras atsaistītas elektrolīzes realizāciju izmantojot WO3 un Ni(OH)2 red-ox mediatora elektrodus apkopoti zinātniskā rakstā.
• Zināšanu pārneses un kompetenču pilnveides ietvaros vadīti apmācību semināri fizikā un dalība jauna zinātniskā virziena, kas saistīts ar atsaistītas elektroķīmijas virziena organizēšanā RTU FMTZL ietvaros.

Informācija atjaunota 14.05.2021.

• Darbs pie fotohromas WO3 plānās kārtiņas sintēzes izmantojot izsmidzināšanas pirolīzes metodi;
• Tiek gatavots augstas ietilpības WO3 elektrods, piesūcinot ar WO3 porainu Ti pamatni;
• Publikācijas “Membrane less amphoteric decoupled water electrolysis using WO3 and Ni(OH)2 auxiliary electrodes” un iesniegšana žurnālā Energy & Environmental Science;
• Kompetenču pilnveide kļūstot par vadošo pētnieku.

Informācija atjaunota 09.09.2021.

• Tiek izstrādāts Ni(OH)2 palīgelektrods lielu strāvu blīvumu nodrošināšanai atsaistītā elektrolīzes šūnā. Izstrādāti dažādas attiecības saistvilau vadošo vielu un aktīvo vielu elektrodi. Noskaidrotas labākās proporcijas, kas dod gala rezultātā lielāko efektivitāti.
• Piedalīšanās darba grupā ar Latvijas Jūras Akadēmijas pēcdoktoranti Renāti Kalniņu izstrādājot liela laukuma TiO2 fotokatalizatora elektrodu ar mērķi attirīt kuģu balasta ūdeņus.
• Dalība ar vieslekciju Latvijas Jūras akadēmijas Jūras transporta maģistratūras nodaļas grupas JT401-21.1. un JT401-21.2. studentiem studiju kursa „Jūras transporta ietekme uz vidi” laikā, kurā prezentēta informācija par atsaistītas amfotēras ūdens elektrolīzes konceptu liela apjoma ūdeņraža ražošanai.
• Mobilitāte Nacionālajā Fizikālās ķīmijas un Biofizikas institūtā Tallinā, Igaunijā (04.-15.10.2021.)
• Veikti OER aktivitātes mērījumi uz rotējošā diska elektroda Ca2Fe2O5 katalizatora klātbūtnē.

Informācija atjaunota 15.11.2021.

• Izstrādāta pilnībā elektroķīmisko mērījumu veikšanas procedūra un aparatūra. Tajā skaitā ietilpst paštaisīta šūnas izveide ar iespēju mērīt izdalīto gāzu daudzumu katrā no atsaistītajām telpām , kā arī analizēt gāzu tīrību.
• Veikts stabilitātes tests atsaistītas elektrolīzes šūnai kurā par palīgelektrodiem izmantots WO3 un Ni(OH)2 elektrodi, kas būvēti ogles auduma matricā.
• Sagatavots nodevums D2.1, kur aprakstītas galvenās mērījuma procedūras un aparatūra.
• Sākta gāzu analīzes veikšana no šūnas ar augstas kapacitātes palīgelektrodiem izmantojot masspektrometriju.
• Informācijas papildināšana par projekta progresu Research Gate

Informācija atjaunota 14.01.2022.

•  Ar hidrotermālu sintēzas metodi tiek sintezēts WO3 nanopulveris, kas leģēts ar Sb.
• Darbs ar lielas kapacitātes WO3 elektroda sintēzi un optimizāciju ilgstošas atsaistītas elektrolīzes darbināšanai.
• p-tipa WO3 plāno kārtiņu elektrogalvanizācija izmantojot Sb leģējumu kā akceptora piejaukumu no Na2WO4 un SbCl3 prekursora šķīduma CV un CP apvienotā sekvencē ar potenciāla maiņu no -0.72 līdz -0.61 V un tad sekojošu hronoampērmetriju trīs elektrodu šūnā ar atskaiti AgAgCl.

Informācija atjaunota 14.03.2021.

• Skābas šūnas ar WO3 palkīgelektrodu un Pt darba elektrodu mērogošana. Aprēķinu veikšana par iespējamo efektivitāti. CP mērījumu veikšana un datu apstrāde.
• Publicēts raksts “Membrane less amphoteric decoupled water electrolysis using WO3 and Ni(OH)2 auxiliary electrodes”. Raksts brīvi pieejams internetā https://pubs.rsc.org/en/content/articlelanding/2022/ee/d1ee03982b
• Darbs mobilitātes organizācijā ar OER pētījumiem dažāda katalizatora klātbūtnē (Igaunija 16.-23.03.2022.).
• Papildināta informācija researchgate platformā

Informācija atjaunota 13.05.2022.

• Apzināta literatūra p-tipa WO3 elektrodu sintēzei.
• Noskaidrotas vairākas metodes un veikts darbs pie metožu optimizācijas.
• Veikts masīvs eksperimentālais darbs.
• Veikta WO3 palīgelektrodu pagatavošana izmantojot dažādas WO3 - CB - PVDF sajaukšanas metodes.
• Apkopoti elektroķīmiskie mērījumi un ar optimālāko metodi, kas noskaidrots no pēdējiem, veidots lielas kapacitātes WO3 elektrods.

Informācija atjaunota 15.07.2021.

• Darbs pie ilgtermiņa stabilitātes mērījumiem sistēmā skābā vidē WO3 un Pt elektrods.
• Dalība ar posteri konferencē FM&NT- NIBS 2022.
• Apmeklēta mobilitātes institūcija (Igaunija 6.-15.07.2022.), kurā turpināts darbs pie jau iesāktā OER aktivitātes pētījuma Ca2Fe2O5 suspensijas klātbūtnē sārma šķīdumā.
• Dalība ar posteri konferencē „Advanced Materials and Technologies 2022. gada 2. septembris (Lietuva 22.-26.08.2022.)
• Ziņojums Research Gate platformā par apmeklēto skolu Palangā.

Informācija atjaunota 15.09.2022.

• Turpinās darbs ar p-tipa WO3 materiāla sintēzi un elektroķīmisko īpašību izpēti.
• Veikti fizikālo īpašību mēŗijumi WO3 elektrodam, kura rezultāti par atsaistīto elektrolīzi skābā vidē tiks publicēti šī projekta otrajā publikācijā.
• Dalība konferencē „E-MRS 2022 Fall Meating“ ar posteri “Half-cell water electrolysis using a WO3 red-ox mediator electrode” Polija, Varšava 19.-22.09.2022.
• Darbs pie raksta ” Two-step decoupled electrolysis approach based on pseudocapacitive WO3 auxiliary electrode” gatavošanas.
• Balstoties uz WO3/Pt atsaistīto elektrolīzes konceptu skābā vidē, veikta lielas elektrolīzes iekārtas projektēšana.
• Veiktas papildus apmācības vairākās datorprogrammās ar sekojošiem rīkiem – Comsol Multiphysiscs un SolidWork.

Informācija atjaunota 15.11.2021.

• Turpinās darbs pie raksta ” Two-step decoupled electrolysis approach based on pseudocapacitive WO3 auxiliary electrode” rediģēšanas pēc recenzentu ieteikumiem.
• Turpinās darbs pie atsaistītas elektrolīzes iekārtas detaļu projektēšanas.
• Veikta elektroķīmisko mērījumu metožu izstrāde spontānas deinterkalācijas daļas novērtējumam WO3 palīgelektroda gadījumā atsaistītas elektrolīzes procesā.
• Ar PVD metodi sagatavoti ar Sb leģēta WO3 nanopulvera vairāki pārklājumi. Iegūtās kārtiņas tika testētas fotoelektroķ;imiskā procesā 1M H2SO4 šķīdumā.

Informācija atjaunota 13.01.2023.

• Tiek turpināta raksta Two-step decoupled electrolysis approach based on pseudocapacitive WO3 auxiliary electrode koriģēšana, iesniegts Journal of Hydrogen Energy.
• Izstrādāts gala projekts atsaistītas elektrolīzes iekārtas izveidei.
• Turpinās darbs ar PVD metodi, sagatavoti ar Sb leģēta WO3 nanopulvera vairāki pārklājumi. Iegūtās kārtiņas tika testētas fotoelektroķīmiskā procesā 1M H2SO4 šķīdumā.
• Konferences Materials 2023 – XXI Congresso da Sociedade Portuguesa de Materiais and XII International Symposium on Materials apmeklējums (Portugāle 2.04.-7.04.2023.).
• Veikta mobilitāte National Institute of Chemical Physics and Biophysics (Igaunija 06.-05.03.2023. un 11.-24.04.2023.)
• Sagatavota un iesniegta zinātniskā atskaite D3.1Report of small scale decoupled electrolayser operation and performance”.

Informācija atjaunota 15.05.2023.