Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte
Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte
Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte
Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Projekta nosaukums: «E-līdzdalība pilsētplānošanā Baltijas valstīs: pieredze, ietekme un iespējas»
Projekta nosaukums angļu valodā: «E-participation in urban planning in the Baltic States: experiences, impact, and potentials»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Lita Akmentiņa
Projekta zinātniskais vadītājs: Sandra Treija
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/387
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/14
Projekta īstenošanas vieta: Pilsētplānošanas centrs
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir labāk izprast e-līdzdalības lomu esošajos iedzīvotāju iesaistes procesos pilsētplānošanā un novērtēt e-līdzdalības rīku izmantošanas pievienoto vērtību un potenciālu pilsētplānošanā Baltijas valstīs.
Galvenās pētniecības aktivitātes ietver (1) esošās situācijas analīzi e-līdzdalības rīku izmantošanā pilsētplānošanā Baltijas valstīs; (2) ietekmes novērtējumu, lai izprastu e-līdzdalības pievienoto vērtību pilsētplānošanas procesā no pašvaldību pilsētplānošanas speciālistu skatupunkta; (3) e-līdzdalības lomas un potenciāla analīzi iedzīvotāju iesaistei pilsētplānošanas procesā iedzīvotāju skatījumā.
Projekta rezultāti atspoguļos, kā e-līdzdalība ir integrēta kopējā iedzīvotāju iesaistes procesā Baltijas valstīs, vai un kāda veida pozitīvu ietekmi e-līdzdalības rīku izmantošana rada uz iedzīvotāju iesaistes mērogu, saņemto atsauksmju/satura kvalitāti, pielietojamību, atbilstību un pārneses iespējām uz plānošanas un politikas dokumentiem, kā arī esošos izaicinājumus un nepieciešamos uzlabojumus.
Projekta rezultāti tiks publicēti 3 zinātniskajos rakstos un prezentēti vismaz 2 starptautiskajās konferencēs. Uz projektā radīto zināšanu bāzes tiks arī izstrādātas rekomendācijas pašvaldībām par e-līdzdalības integrēšanu pilsētplānošanas procesā.
Atslēgas vārdi: e-līdzdalība, pilsētplānošana, viedā pārvaldība.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 08.10.2020.
Kompetenču pilnveides un tīklošanās pasākumu ietvaros:
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Kompetenču pilnveides un tīklošanās pasākumu ietvaros:
Publikācija:
Informācija atjaunota 17.02.2021.
Kompetenču pilnveides un tīklošanās pasākumu ietvaros:
Informācija atjaunota 16.06.2021.
Informācija atjaunota 16.08.2021.
Kompetenču pilnveides, mobilitātes un tīklošanās pasākumu ietvaros:
Publicitāte:
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 15.12.2021.
Kompetenču pilnveide, mobilitāte un tīklošanās:
Informācija atjaunota 15.02.2022.
Kompetenču pilnveide, mobilitāte un tīklošanās:
Publicitāte:
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Kompetenču pilnveide, mobilitāte un tīklošanās:
Publikācija:
Informācija atjaunota 15.06.2022.
Informācija atjaunota 15.08.2022.
Informācija atjaunota 15.10.2022.
Informācija atjaunota 15.12.2022.
Informācija atjaunota 07.02.2023.
Projekta nosaukums: «Ilgtspējīgi augstas efektivitātes poraini materiāli no sekundārām ģipsi saturošām izejvielām»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of sustainable and effective lightweight building materials based on secondary resources»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ģirts Būmanis
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Diāna Bajāre
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/050
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/235
Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūta Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedra
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma zinātniskais mērķis ir izstrādāt metodes efektīvai ķīmiskās rūpniecības atkritummateriālu (fosforģipša pushidrāta, fosforģipša dihidrāta un silikāta gēla) izmantošanai inovatīvu būvmateriālu ražošanā, kas ietver jaunu materiālu radīšanu, ražošanas procesu optimizāciju, tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu un dabisko resursu aizvietošanu ar piemērotiem rūpnieciskiem atkritummateriāliem.
Realizējot pētniecības pieteikumā paredzētās aktivitātes, tiks risinātas vides un veselības riska problēmas, kas ir saistas ar rūpnieciskās ražošanas rezultātā uzkrāto un plānoto atkritumu apjomu un tā radīto vides piesārņojumu un kas atbilst ES direktīvai 2006/21/EK. Pētniecības rezultātā primārajā resursu tirgū tiks piedāvātas sekundāras izcelsmes ģipša izejvielas, tādējādi samazinot dabisko resursu patēriņu. Pētniecības gaitā tiks raksturoti pētāmie ģipsi saturošie atkritumprodukti, izstrādātas jaunas apstrādes metodes sekundāro izejvielu iegūšanai, kas novedīs pie jaunu būvmateriālu radīšanas un to efektivitātes novērtēšanas. Projekta rezultātā tiks izstrādātas zema tilpumsvara būvmateriālu iegūšanas un ražošanas metodes, kas balstītas uz efektīvu sekundāro resursu izmantošanu. Lai palielinātu pēcdoktoranta karjeras perspektīvas un jaunu prasmju apgūšanu projekta mobilitātes ietvaros paredzēts veikt pētniecisko darbu sadarbības partneru institūcijās, kā arī piedalīties kompetences paaugstināšanas kursos, semināros u.t.t. Projekta ilgtspēja saistās ar zināšanu pārnesi ieinteresētajām mērķgrupām (zinātniskajām institūcijām, sabiedrībai, ražotājiem).
Atslēgas vārdi: Ģipsi saturoši blakusprodukti, fosforģipsis, poraini ģipša būvmateriāli
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīkošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Projekta nosaukums: «Pulsējošas plūsmas izmantošana siltummaiņas procesā un tās ietekme uz siltuma apmaiņas parametriem»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Intensification of process of heat exchange with a pulsing flow of a working body of the heat-carrier in discrete-rough channels»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Nataļja Sidenko
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Egīls Dzelzītis
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/093
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/228
Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta galvenais mērķis ir attīstīt pulsējošas plūsmas siltummaiņu modelēšanas metodes, skaitlisko aprēķinu projektēšanas paņēmienus. Projektā izstrādātā metodoloģija un aprobētās optimizācijas un aprēķinu metodes ļaus paaugstināt izstrādāto siltummaiņu enerģētiskos parametrus visdažādākajās izmantošanas jomās, tādejādi paaugstinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai 2014-2020 gadam. Projekta rezultātā tiks būtiski paaugstināta dažādu jomu siltummaiņu ar uzlabotiem parametriem inženiertehnisko aprēķinu precizitāte. Projekta laikā tiks izstrādāta pulsējošas plūsmas siltummaiņas aprēķinu metodoloģija un sagatavotas rekomendācijas inženiertehnisko aprēķinu veikšanai. Projekta laikā tiks publicētas 2 pilna teksta publikācijas un iesniegts viens Latvijas patents. Projekta rezultātā izstrādātās aprēķinu metodes varēs izmantot uzņēmēji un zinātniskās institūcijas.
Atslēgas vārdi: siltuma apmaiņa, hidrauliskais raupjums, pulsējoša plūsma, skaitliskā analīze, datormodelēšana
Rezultāti:
Publikācijas
Mobilitāte
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Projekta nosaukums: «Jauno kompozītmateriālu no devulkanizētas gumijas (NGR) izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku izstarojumiem izstrāde un izpēte (NGRMAT)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of new composite materials based on devulcanised crumb rubber (NGR) for spilled oil collection, and electromagnetic shielding»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vjačeslavs Lapkovskis
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Viktors Mironovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/175
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/288
Projekta īstenošanas vieta: Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Ilgtspējīgas metodes atkritumu konversijai uz produktiem ar pievienoto vērtību izstrādāšanā ir liela nozīme efektīvu resursu izmantošanas ziņā. Tomēr, produktu ar pievienoto vērtību iegūšana, bieži prasa daudzpakāpju procesus, kas ietver tradicionālās un jaunās tehnoloģiskās metodes un pieejas. NGRMAT projekts koncentrēsies galvenokārt uz un devulkanizētas, granulētas/skaidiņas gumijas pētniecību un jaunu kompozītu materiālu izstrādi uz devulkanizētas gumijas pamata (t.s. gumijas masas, pulverveida un granulētās gumijas materiāliem). Īpaša uzmanība tiks pievērsta kompozītmateriāliem izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētisko nejonizējošo starojumu.
Plānotie rezultāti: 6 publikācijas, 6 konferences un tīklošanas pasākumi. Paredzēta laboratorijas mēroga kompozītmateriālu izstrāde uz devulkanizētas gumijas bāzes izlijušas eļļas savākšanai un aizsardzībai pret elektromagnētiskiem starojumiem.
Atslēgas vārdi: gumijas skaidiņas, devulkanizēta gumija, izlijušas eļļas savākšana, sorbents, elektromagnētiskie starojumi, aizsardzība
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Informācija atjaunota 30.10.2020.
Projekta nosaukums: «Biometāna iegūšanas tehnoloģiju izstrāde»
Projekta nosaukums angļu valodā: «The development of biomethane production technologies »
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Veģere
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Tālis Juhna
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/116
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/237
Projekta īstenošanas vieta: Ūdens pētniecības laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2021.
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta uzdevumi bija vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu biogāzes priekšrocības, izmantojot inovatīvus viedi strukturētus materiālus biogāzes bagātināšanai, lai atbalstītu tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā un palielinātu atjaunojamā biometāna kā transportlīdzekļu biodegvielas īpatsvaru kopējā enerģijas un degvielas ražošanā. Projekta ietvaros tika pētītas inovatīvu materiālu adsorbentu - modificētu ceolītu strukturēšanas metodes efektīvam biogāzes bagātināšanas procesam.
Pētījuma pieteikuma vispārējais mērķis tika sasniegts, īstenojot noteiktās projekta aktivitātes - 3 Darba pakas (WP1: Biogāzes bagātināšanas komerciāli pieejamo adsorbentu un nepieciešamo īpašību izpēte; WP2: Viedo metožu izpēte un izstrāde biogāzes adsorbentu strukturēšanai; WP3: Visefektīvāko strukturēto adsorbentu pētījums biogāzes bagātināšanas procesā un procesa dizaina izstrāde).
Projekta laikā tika realizēta dalība augsta līmeņa zinātniskās konferences, 5 kvalitatīvu zinātnisku manuskriptu sagatavošana un iesniegšana, zināšanu un know-how divvirzienu pārnese (HORIZON2020 projekta pieteikuma izstrāde, zināšanu pārnese bakalaura un maģistra studentiem). Īstenošanas aktivitātes ietvēra arī mobilitāti, apmācības un tīklošanas aktivitātes.
Informācija atjaunota 28.10.2021.
Atslēgas vārdi: biogāzes bagātināšana, biometāns, adsorbenti, CO2 atdalīšana, ilgtspējīga biodegviela
Rezultāti:
Informācija atjaunota 30.11.2021.
Projekta nosaukums: «Iekštelpu gaisa kvalitāte un cilvēku labklājība modernā ēku vidē»
Projekta nosaukums angļu valodā: «IAQ and well-being of humans in modern built environment»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jurģis Zemītis
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Anatolijs Borodiņecs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/033
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/314
Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta galvenais mērķis ir veikt energoefektīvu ēku inženiersistēmu izpēti un sekmēt to tālāku attīstību, veicot sasaisti starp inženiersistēmu darbību, kā arī cilvēku veselību un labklājību. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, ir plānots veikt dažādus iekštelpu gaisa kvalitātes (turpmākajā tekstā “IGK”) parametru mērījumus gan jaunām, gan atjaunojamām ēkām, kā arī laboratoriskā, kontrolētā vidē. Saskaņā ar šiem mērījumiem, tiks iegūta informācija un dati par faktisko, aktuālo situāciju ēkās, un izstrādāta pieeja, lai to uzlabotu. Izmērītie dati ietvers dažādus IGK parametrus, piemēram, CO2 un gaistošie organisko savienojumu (GOS) emisiju no dažādiem materiāliem, putekļu un daļiņu daudzumu gaisā, Legionella baktēriju risku, temperatūras gradientu un gaisa plūsmas ātrumu. Sekojoši tiks veikta ēku inženiersistēmu apsekošana un sasaistes starp pielietotajām inženiersistēmām un IGK izpēte.
Projekta ietvaros ir plānots veikt visaptverošus pētījumus un analīzi par piemērotākajām apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām (AVK sistēmām) ēkās ar ļoti zemu enerģijas patēriņu. Šī pētījuma daļa tiks balstīta uz dinamiskā tipa enerģijas patēriņa simulācijām, balstoties uz reāliem ēku moduļiem. Visbeidzot projekta ietvaros ir plānota modulāras ēku enerģijas ierīces teorētiska modeļa izstrāde, pamatojoties uz iepriekš iegūtajiem atzinumiem.
Projekta rezultātus ir plānots atspoguļot 3 publikācijās zinātniskajos žurnālos un prezentēt 3 starptautiskās konferencēs.
Atslēgas vārdi: AVK sistēmas, iekštelpu gaisa kvalitāte, modernas ēkas, cilvēku veselība
Rezultāti:
Projekta galvenais mērķis bija atbalstīt energoefektīvu ēku sistēmu attīstību, nekaitējot cilvēku veselībai un labklājībai, kā arī vienlaikus atbalstīt mērķi attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti. Projekta ietvaros šīs problēmas tika risinātas no dažādiem aspektiem, ieskaitot AVK sistēmu teorētiskus pētījumus, mērījumus jau faktiskos objektos un laboratorijas testos, ventilācijas sistēmu un IGK parametru (mitruma, GOS) mērījumus u.c.. Projekta ietvaros tika risināts arī otrais no mērķiem, jo projekta vadītājs ir jauns zinātnieks, kurš projekta, laikā attīstīja jaunas prasmes projekta plānošanā, ieviešanā, ziņošanā un izplatīšanā. Projekta īstenotājs ir paaugstinājis kompetenci par ko liecina projekta laikā iegūtā asociētā profesora amats. Ir sasniegts neliels h-indeksa pieaugums no 4 līdz 5. Lai uzlabotu projekta īstenotāja zināšanas, tika apmeklēti arī TRNSYS kursi, kuros iegūtās zināšanas tika pielietotas zinātniskā raksta izstrādē.
Raksti žurnālos:
Raksti konferenču krājumos:
Informācija atjaunota 29.06.2018.
Informācija atjaunota 28.09.2018.
4. pārskata periods (01.10.2018.-31.12.2018.)
Informācija atjaunota 28.12.2018.
5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)
Informācija atjaunota 12.04.2019.
6.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
Informācija atjaunota 12.06.2019.
7.pārskata periods
Vasaras sezonā tika turpināts darbs pie mitruma mērījumiem ēkās un veikta literatūras analīze, lai izstrādātu zināšanu pārskatu par iekšējā mitruma veidošanos un robežnosacījumiem, ko izmantot standarta ISO 13788:2012 vajadzībām. Tika veikta uzstāšanās IMST2019 konferencē ar publikāciju “Energy saving potential of ventilation systems with exhaust air heat recovery" un izdots populārzinātnisks raksts žurnāla “Būvinženieris” 69. numuram.
Informācija atjaunota 27.09.2019.
8.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
11.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
Informācija atjaunota 30.09.2020.
12.pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota 28.12.2020.
Projekta nosaukums: «Energoefektīvie un drošie siltumapgādes risinājumi»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Energy efficient and reliable heat supply solutions»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Zajacs
Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Anatolijs Borodiņecs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/344
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/90
Projekta īstenošanas vieta: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2019. līdz 31.01.2022. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību energoefektīvās un uzticamās siltumapgādes sistēmās un vienlaikus atbalstīt mērķi attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti. Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, plānots kvantitatīvi noteikt pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu jaudas un efektivitātes nosacījumus, kā arī modelēt visu siltumapgādes sistēmu, kas vienlaikus izmantos vairākus enerģijas ražošanas avotus (koģenerācija, biomasa, alternatīvie atjaunojamie enerģijas avoti). Projekta rezultātā tiks izvērtēts atjaunojamo energoapgādes sistēmu īpatsvara palielināšanas potenciāls un kā tas ietekmēs sistēmas efektivitāti un uzticamību. Tiks izvērtēti esošie enerģijas pārvaldības risinājumi un tiks piedāvāti jauni inovatīvi viedās energo-pārvaldības risinājumi. Tiks izstrādāts siltummezgla vienība, pielietojot un kombinējot dažādus tirgū pieejamus tehniskus risinājumus. Laboratorijas un reālajos apstākļos tiks izpētīts izpētīta izstrādātā siltummezgla darbības efektivitāte un sniegtās tehniskas vadlīnijas siltummezgla ieviešanai praksē. Tiks izveidotā starptautiskā sadarbība ar Eiropas augstskolām atjaunojamo energoresursu un viedo energosistēmu jomā. Projekta rezultātus ir plānots atspoguļot trijās publikācijās zinātniskajos žurnālos un prezentēt trijās starptautiskās konferencēs.
Atslēgas vārdi: centralizētā siltumapgāde, 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas, atjaunojamie enerģijas avoti
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobiltāte un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota: 15.02.2022.
Projekta nosaukums: «Gāzes hibrīdu iekārtu efektivitāte Latvijas klimatiskajos apstākļos»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Efficiency of compact gas hybrid appliance in Latvian climate conditions»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jelena Tihana
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. sc. Ing. Anatolijs Borodiņecs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/259
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/14
Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Šodienas izaicinājums Latvijas enerģētikai ir izpildīt Eiropas direktīvas prasības par energopatēriņa samazinājumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanu līdz 2030 gadam. Gandrīz 50% enerģijas Latvijā tiek saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, galvenokārt hidroelektrostacijās, bet tas nemazina fosilo energoresursu izmantošanu un neietekmē siltuma patēriņa samazināšanu apkures vajadzībām. Projektā galvenais mērķis ir izstrādāt optimālus, drošus un energoefektīvus sistēmu risinājumus, kuros gāze tiks pielietota ka enerģijas avots kombinācijā ar atjaunojamiem resursiem.
Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiks veikts esoša gāzes apgādes tīkla iespēju novērtējums. Tiks apsekota informācija par eksistējošā sazarota ekspluatējama dabas gāzes sadales tīkla pieejamību dažādos Latvijas reģionos un meklēti viedo kombinēto sistēmu risinājumi. Plānotie pētījumi un neatkarīgais datu monitoringa pārskats ļaus gala patērētājam iegūt patieso, aktuālo informāciju par sistēmu visizdevīgāko un efektīvāko iekārtu kombināciju. Iegūtie eksperimentālie rezultāti var būtiski ietekmēt kombinēto iekārtu pielietojumu Latvijā, jo neatkarīgais monitorings ir vienreizēja iespēja nodrošināt patērētajam patieso informāciju par mūsdienīgo sistēmu lietderīgumu un efektivitāti. Realizējot projektu, ir plānots veikt izglītības programmu ar studentiem, rakstot publikācijas un maģistra darbus par inženierprojektiem.
Atslēgas vārdi: viedā enerģētika, gāzes sistēmas, gāzes hibrīdu iekārtas, energoefektivitāte
1. pārskata periods (01.04.2019.-30.06.2019.)
2. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
3. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
4. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
5. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
6. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 27.09.2021.
7. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
8. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)
Informācija atjaunota 28.03.2022.
9. pārskata periods (01.04.2022.-30.06.2022.)
Informācija atjaunota 28.06.2022.
10. pārskata periods (01.07.2022.-30.09.2022.)
Informācija atjaunota 28.09.2022.
11. pārskata periods (01.10.2022.-31.12.2022.)
Informācija atjaunota 30.12.2022
Projekta nosaukums: «Piena pārstrādes ražošanas notekūdens attīrīšana ar elektroķīmiskām un katalītiskām metodēm»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Dairy Wastewater Treatment by Electrochemical and Catalytic Methods»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ekka Basanti
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof.Tālis Juhna
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/325
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/21
Projekta īstenošanas vieta: Ūdens pētniecības zinātniskā Laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019 līdz 31.03.2022 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt sistemātisku pieeju efektīvākai piena pārstrādes notekūdens attīrīšanai. Tiks izveidota izmēģinājuma iekārta piena notekūdeņu attīrīšanai, izmantojot vairākas metodes, lai maksimāli palielinātu piena piesārņotāju attīrīšanu. Prioritāri izmantojot anaerobo attīrīšanu, elektroķīmiskās koagulācijas un katalītiskās oksidācijas metodes.
Pētījumā galvenā uzmanība ir pievērsta krāsu, duļķainuma, amonjaka, slāpekļa organisko savienojumu un neorganisko savienojumu atdalīšanai, kas ieplūst piena ražošanas nozarēs. Tiks izmantotas dažādas analīzes metodes, piemēram, NMR, HPLC, LC-MS, CHNS, ICP-OES u.c. Šīs metodes tiks veiktas Zaļās ķīmijas laboratorijā Lappeenrantas Tehnoloģiju universitātē, Somijā. Tad piena notekūdeņu attīrīšanai tiks izstrādātas dažādas metodes, kas saistītas ar elektroķīmiju (elektrokoagulācija un elektroksidācija) un izmantotas katalītiskās metodes.
Pilotiekārta tiks uzstādīta un pārbaudīta «Latvijas Piensaimnieka» piena produktu ražotnē Jelgavā.
Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentētistarptautiskās konferencēs un publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos. Tiks iegūts kopējs priekšstats par piena ražošanas industrijas radīto piesārņojumu.
Atslēgas vārdi: Piena pārstrādes ražošanas notekūdeņi, koagolācija, Elektrooksidācija, katalīze, pilotiekārta
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Publikācija Ekka B, Dejus S and Juhna T. Case study on the dairy processing industries and their wastewater generation in Latvia. Journal of Dairy Research (https://doi.org/10.1017/S0022029921000819)
Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā Cleaner Production, Basanti Ekka, Inese Mieriņa, Tālis Juhna, Māris Turks, Kristīna Kokina "Extraction of Lipids from Dairy Wastewater and Quantification of Value-added Products"
Iesniegts raksts publicēšanai žurnālā Environmental Chemical Engineering, Basanti Ekka , Inese Mieriņa, Tālis Juhna, Kristīna Kokina, Māris Turks "Synergistic Effect of Activated Charcoal and Chitosan on Treatment of Dairy Wastewaters" (https://doi.org/10.1016/j.mtcomm.2022.103477)
Publikācija Basanti Ekka, Inese Mieriņa, Tālis Juhna, Māris Turks, Kristīna Kokina "Quantification of Different Fatty Acids in Raw Dairy Wastewater" Cleaner Engineering and Technology Volume 7, April 2022, 100430 (https://doi.org/10.1016/j.clet.2022.100430)
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Projekta nosaukums: «Pret augsta – ātruma daļiņu ietekmi materiālu aizsargājošo īpašību izvērtēšanas metodes izstrāde un attīstība»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of the method for estimation of protective properties of materials at high-velocity particles impact»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Yulia Usherenko
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Viktors Mironovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/335
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/7
Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvzinātnes centra Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 16.04.2019. līdz 15.04.2022 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir izpētīt un izstrādāt metodi, kā novērtēt materiālu aizsargājošās īpašības liela ātruma daļiņu ietekmē.
Veicamā projekta uzdevumi:
Projektā plānotās aktivitātes ietver zināšanu paplašināšanu par ātrgaitas dinamisko slodžu ietekmi, aizsargmateriālu atlasi, telpisko putekļu imitējošo iekraušanas apstākļu izvēli, izvēlēto materiālu eksperimentālos testus, aizsargkonstrukciju izstrādi kā arī zinātnisko rezultātu izplatīšanu.
Rezultātā, izmantojot dinamiskās slodzes metodi ar ātrgaitas pulvera daļiņu plūsmu tiks nodrošināta vieglu un efektīvu materiālu un elektronisko sistēmu aizsardzības īpašību testēšana zemes apstākļos. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs un publicēti SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos.
Atslēgas vārdi: dinamiskā ietekme, aizsardzības vairogs, aizsargāšana, pulvermetalurģija, kosmosa kuģi, kosmosa putekļi
1. periods (01.04.2019. – 30.06.2019)
2. periods (01.07.2019.-30.11.2019.)
3. periods (01.12.2019.-29.02.2020.)
Informācija atjaunota 26.02.2020.
4. periods (01.03.2020.-31.05.2020.)
Informācija atjaunota 30.05.2020.
5. periods (01.05.2020.-31.07.2020.)
6. periods (01.08.2020.-30.11.2020.)
7. periods (01.12.2020.-28.02.2021.)
Informācija atjaunota 24.02.2021.
8. periods (01.03.2021.-31.05.2021.)
Informācija atjaunota 15.06.2021.
10. periods (01.09.2021.-30.11.2021.)
Informācija atjaunota 28.10.2021.
Informācija atjaunota 30.11.2021.
11. periods (01.12.2021.-15.04.2022.)
Informācija atjaunota 15.04.2022.
Projekta nosaukums: «Ēku nesošo konstrukciju monitorings pie ārējās vides izraisītām vibrācijām»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Structural Health Monitoring of Buildings under Ambient Vibrations»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Gaile
Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Šliseris
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/393
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2
Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības un rekonstrukcijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2020 līdz 31.12.2022 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir novērtēt vibrācijās - balstītas metodes (VBM) pielietojamību, apkārtējās vides ierosinošo svārstību iespaidā, zemu un vidēja augstuma ēku būvkonstrukciju tehniskā stāvokļa izmaiņu konstatēšanai un brīdināšanai par novirzēm no normas.
Galvenie pētniecības uzdevumi: skaitliski un eksperimentāli novērtēt stingu būvju jutīgumu pret dažādiem apkārtējās vides svārstību avotiem (transports, dzelzceļš, vējš); noskaidrot dažādu modernu mēriekārtu (piem., akselerometru) signāla pret fona troksni attiecības ietekmi uz VBM rezultātu ticamību; izpētīt parametrus, kas ir visjutīgākie pret konstruktīvajām izmaiņām un ekspluatācijas apstākļiem; ekvivalento modeļu izveide un mašīnmācīšanās algoritmu izmantošana problēmu risināšanā; veikt mērījuma iekārtu atrašanās vietu optimizāciju un mērāmo parametru nodefinēšanu, pētāmo ēku nepārtrauktai uzraudzībai; izstrādāt ieteikumus nozarei par VBM pielietošanu stingu ēku (2-12 stāvi) tehniskā stāvokļa monitoringam; veikt gadījuma izpēti.
Sagaidāmie projekta rezultāti ir 2 oriģinālas žurnāla publikācijas (citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa) un 2 oriģinālas konferenču publikācijas indeksētas Scopus un/vai Web of Science datubāzēs, kā arī 2 populāras zinātniskās publikācijas un ieteikumu izstrāde nozarei, VBM metodes piemērošanai zemu un vidēji augstu ēku būvkonstrukciju monitoringam.
Atslēgas vārdi: Ēku nesošās konstrukcijas, vibrācijās - balstītas metodes, tehniskā stāvokļa novērtēšana.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 15.05.2020.
Informācija atjaunota 11.09.2020.
Kompetenču pilnveides pasākumi:
Tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.01.2021.
Informācija atjaunota 15.03.2021.
Informācija atjaunota 17.05.2021.
Informācija atjaunota 15.09.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.03.2022.
Informācija atjaunota 13.05.2022
Informācija atjaunota 15.07.2022.
Informācija atjaunota 15.09.2022.
Informācija atjaunota 15.11.2022.
Informācija atjaunota 13.01.2023.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Publikācija:
Kompetenču pilnveides ietvaros:
Informācija atjaunota 17.02.2021.
Kompetenču pilnveides ietvaros dalība tiešsaistes semināros:
Informācija atjaunota 16.06.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 27.09.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 27.01.2022.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 27.05. 2022.
Publicēti zinātniskie raksti:
Informācija atjaunota 27.05. 2022.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 27.09.2022.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 31.01.2023.
Projekta nosaukums: «3D drukāti bioloģiskas izcelsmes materiāli pielietojumam būvniecībā»
Projekta nosaukums angļu valodā: «3D printed bio-based materials for application in construction industry»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māris Šinka
Projekta zinātniskais vadītājs: Diāna Bajāre
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/394
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/78
Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un konstrukciju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2020 līdz 31.03.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta mērķis ir samazināt būvniecības nozares negatīvo ietekmi uz vidi, izgatavojot 3D drukātus bioloģiskas izcelsmes būvmateriālus ar pazeminātu ietekmi uz vidi. Resursu taupīšanai ražošanas procesā arvien biežāk tiek izmantotas 3D drukāšanas tehnoloģijas, un tās kļūst arvien izplatītākas un pieejamākas. Šo tehnoloģiju izmantošana būvniecības nozarē strauji attīstās un dažu gadu laikā to izmantošana no prototipu izgatavošanai nonākusi līdz pat pilnībā drukātām ēkām. Tādējādi abu ideju kombinācija - inovatīvi, bioloģiskas izcelsmes materiāli un 3D druka - varētu veicināt izmaiņas, kas nepieciešamas, lai samazinātu būvniecības nozares ietekmi uz vidi, kā arī palīdzētu sasniegt starptautiskās kopienas mērķi samazināt kopējo CO2 izmešu daudzumu.
Projekta gaitā plānots izstrādāt 3D drukājamus materiālus pielietojumam būvniecībā, kuri sastāv no minerālas saistvielas un bioloģiskas izcelsmes pildvielas.
Plānotās darbības ietver izejvielu un drukāšanas tehnoloģiju izvēli, minerālu saistvielu izstrādi 3D drukāšanas pielietojumam, 3D drukājamu bioloģiskas izcelsmes materiālu izstrādi, demonstrēšanu un testēšanu, kā arī jauno izstrādājumu un metožu ilgtspējības novērtēšanu, izmantojot dzīves cikla novērtējumu. Tiks veidoti dažāda blīvuma bioloģiskas izcelsmes materiāli, kuru pielietošanas mērķi ir atšķirīgi, piemēram, vieglais materiāls ar augstu pildvielas daudzumu var tikt izmantots siltumizolācijai vai paliekošajiem veidņiem, savukārt smagais materiāls ar nelielu pildvielas vai šķiedru daudzumu tiktu izmantots tikai nesošajām konstrukcijām. Tiks pārbaudītas izstrādāto kompozītu galvenās mehāniskās un termo-fizikālās īpašības. Izstrādātie bioloģiskas izcelsmes materiāli tiks analizēti ar DCA metodi, izmantojot SimaPro programmatūru un Ecoinvent datubāzi. Lai novērtētu radīto materiālu ietekmi uz vidi, tie tiks salīdzināti ar tradicionālajiem būvmateriāliem un to ražošanas tehnoloģijām.
Pētniecības pieteikuma sagaidāmie rezultāti ir 3 zinātniskie raksti, kas indeksēti WoS vai SCOPUS datu bāzēs un jauna tehnoloģija 3D drukātu bioloģiskas izcelsmes materiālu ražošanai. Zinātniskā pētījuma rezultāti tiks ziņoti 2 starptautiskās konferencēs.
Atslēgas vārdi: Bioloģiskas izcelsmes materiāli, 3D drukāšana, magnija saistvielas, kalcija sulfoaluminātu cementi, DCA.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 15.09.2020.
Publikācija:
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Publikācija:
Informācija atjaunota 20.04.2021.
Informācija atjaunota 16.07.2021.
Informācija atjaunota 13.08.2021.
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Informācija atjaunota 15.06.2022.
Informācija atjaunota 15.08.2022.
Informācija atjaunota 14.10.2022.
Publikācijas:
Informācija atjaunota 15.12.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2023.
Projekta nosaukums: «Jaunu betonu un cementa kompozītu šļūdes un rukuma deformāciju eksperimentālā izpēte»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Experimental study of new cement and concrete composites creep and shrinkage deformations»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andīna Sprince
Projekta zinātniskais vadītājs: Leonīds Pakrastiņš
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/401
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/80
Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības un rekonstrukcijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta mērķis - eksperimentālā veidā noteikt jauno betonu un cementa kompozītu (NCCC) ilglaicīgās īpašības - šļūdes deformācijas spiedes un stiepes slogojumā, un rukuma deformācijas, izmantojot jaunu deformāciju noteikšanas metodi - kvantitatīvo attēlu analizēšanas (QIA) metodi, kas būs jauna pieeja deformāciju noteikšanā.
Projektējot ēkas un inženierbūves, ir nepieciešams prognozēt būvkonstrukciju elementu darbību un iespējamo seku attīstību visā kalpošanas laikā. Ilgstošas slodzes ietekmē konstrukcijās rodas šļūdes deformācijas, kas var izsaukt būvkonstrukciju pārmērīgu izlieci, plaisāšanu, nestabilitāti, izkļaušanos, iepriekšējo sasprieguma zudumus u.c. novirzes. Kopš 20. gadsimta sākuma zinātnieki un cementa inženierkompozītu tehnologi nodarbojas ar jaunu, atšķirīgu dažāda veida konstruktīvo daudz komponenšu betona un cementa inženierkompozītu izveidi, veidojot cementa kompozītu matricas, kas ir daudz stiprākas, izturīgākas un dabu saudzējošākas, bet diemžēl ir nepietiekama informācija par šādu jaunu, betona un cementa inženierkompozītu ilglaicīgajām īpašībām, jo esošās, standartizētās šļūdes deformāciju noteikšanas metodes spiedes slogojumā ir neatbilstošas jaunizveidotajiem betona un cementa kompozītiem.
Zinātniskās problēmas risinājumam projektā tiek piedāvāts piemērot digitālo attēlu analizēšanas (QIA) metodi ilglaicīgo īpašību noteikšanai, kas līdz šim šādam mērķim nav izmantota. QIA metodes piemērošana un pielietošana vienlaikus atrisinātu arī stiepes slogojuma izraisīto mikrodeformāciju reģistrēšanu, tāpat jāmin, ka šī jaunā pieeja, iespējams, ļautu veikt arī esošo konstrukciju ilglaicīgo deformāciju monitorēšanu. Piedāvāts izmantot jaunas pārbaužu iekārtas, pielietot jaunu paraugu formu un eksperimentāli aprobēt metodi, nosakot jaunizveidoto betona un cementa inženierkompozītu ilglaicīgās īpašības stiepes un spiedes slogojumā, izmantojot jaunus šļūdes sviru stendus stiepes slogojumā un adaptētus šļūdes sviru stendus spiedes slogojumā, kā arī pielietojot jaunas formas paraugus šļūdes deformāciju noteikšanai stiepes slogojumā.
Zinātniskā mērķa sasniegšana veicinās arvien jaunu, perspektīvāku un ekoloģiskāku, betona un cementa daudz komponenšu inženierkompozītu izveidi un drošāku, racionālāku - spriegumu laukiem atbilstošāku būvkonstrukciju projektēšanu, kuru ilgstošo darbību, būs iespējams precīzāk prognozēt un novērtēt.
Pētījuma gaitā iegūtos rezultātus paredzēts prezentēt 2 starptautiskās, zinātniskās konferencēs; publicēt 2 starptautisko, zinātnisko konferenču krājumos, kas tiks indeksēti Scopus datubāzē; publicēt 2 recenzēto, zinātnisko žurnālu publikācijas, kuru citējamības rādītājs ir augstāks par nozares vidējo (IF=1.721), kas tiks indeksētas Scopus datubāzē; publicēt 2 populārzinātniskus rakstus internetā un/vai drukātos žurnālos; iesniegt vismaz 1 patenta pieteikumu; izstrādāt 1 zinātības aprakstu un rekomendācijas.
Atslēgas vārdi: jaunie betona un cementa kompozīti, šļūdes un rukuma deformācijas, ilglaicīgās īpašības.
Rezultāti:
Publikācija:
Informācija atjaunota 11.08.2020.
Kompetenču pilnveides ietvaros dalība tiešsaistes konferencēs:
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Kompetenču pilnveides ietvaros dalība tiešsaistes vebināros:
Informācija atjaunota 15.01.2021.
Informācija atjaunota 17.05.2021.
Dalība konferencēs:
Publikācijas:
Informācija atjaunota 30.08.2021.
Apmeklētie pasākumi:
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Informācija atjaunota 29.04.2022.
Informācija atjaunota 29.08.2022.
Informācija atjaunota 30.12.2022.
Projekta nosaukums: «Latentā siltuma uzkrājējs stabilai dzesēšanas sistēmas darbība»
Projekta nosaukums angļu valodā: Latent heat storage for sustainable cooling
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Lana Migla
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Anatolijs Borodiņecs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/661
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/317
Projekta īstenošanas vieta: BIF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir saules dzesēšanas sistēmas (SDS) efektivitātes paaugstināšana, pielietojot latentā siltuma uzkrāšanas viedās tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas izstrādes rezultātā laboratorijas apstākļos tiks izgatavota pilotiekārta (uz esošas iekārtas bāzes), kurai būs pilnveidots konstrukcijas risinājums, pielietojot inovatīvas tehnoloģijas - fāzes maiņas materiālus latentā siltuma uzglabāšanai. SDS validācijai tiks izstrādāts dinamiskais modelis, izmantojot simulācijas programmu TRNSYS. Tehnoloģijas gatavības līmenis TRL-3.Uzlabotā, efektīvā SDS risinās saules enerģijas nevienmērības/nepastāvības problēmu un samazinās fosilo energoresursu (tajā skaitā elektrības) patēriņu, sekojoši samazinot to kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Plānotie galvenie rezultāti:
Projekta ietvaros plānoti mobilitātes pasākumi pie partneriem 2 reizes (kopā vismaz 2 mēneši) , piedalīšanās 4 starptautiskās konferencēs, 4 zinātnisko rakstu publicēšana un viena Latvijas patenta saņemšana.
Atslēgas vārdi: saules enerģija, saules dzesēšana, fāzmaiņas materiāli, latentā siltuma uzkrājējs.
Rezultāti:
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Kompetences celšanas aktivitātes:
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Kompetences pilnveides pasākumi:
Publicitātes pasākumi:
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Informācija atjaunota: 15.06.2022.
Informācija atjaunota: 15.08.2022.
Informācija atjaunota: 14.10.2022.
Informācija atjaunota: 15.12.2022.
Informācija atjaunota: 15.02.2023.
Informācija atjaunota: 14.04.2023.
Projekta nosaukums: «Vairākmērogu nelineārā viskoelastīga un viskoplastiska materiāla modeļa implementācija galīgo elementu metodē»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Implementation of Multiscale Nonlinear viscoelastic and viscoplastic material model in Finite Element Method»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līva Pupure
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Leonīds Pakrastiņš
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/646
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/305
Projekta īstenošanas vieta: BIF Būvniecības un rekonstrukcijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir vairākmēroga nelineāru viskoelastīga un viskoplastiska materiāla modeļa implementēšana galīgo elementu metodē (GEM). Implementētais modelis dotu iespēju attīstīties tādām nozarēm, kā piemēram biokompozīti, augstas temperatūras kompozīti, materiālu cietēšana un rukums, tādējādi radot iespēju daudz efektīvāk izmantot advancētos materiālus un samazināt ražošanas izmaksas, samazināt oglekļa izmešus un izmantot videi draudzīgākus materiālus. Projekta zinātniskais mērķis iekļaujas Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3), kura ir izvirzīts mērķis palielināt inovācijas kapacitāti, veidot inovāciju sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. RIS3 stratēģijas pamatmērķis ir ekonomiska transformācija uz augstu pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam ir arī uzsvērts, ka valsts budžeta līdzekļiem īstenotās programmas un projekti ir jāfokusē prioritārajos virzienos, no kuriem viens ir “Inovatīvie un uzlabotie materiāli un viedās tehnoloģijas – daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti”, kas tieši atbilst piedāvātā projekta zinātniskajai tēmai. Projekta galvenais mērķis ir izveidot jaunu rīku, kas palīdzētu šīs nelinearitātes raksturošanā.
Plānotie galvenie rezultāti:
Gala rezultāta tiks izstrādās komercializējams produkts ar tehniskās gatavība pakāpi 6. No projekta ietvaros iegūtajiem rezultātiem tiks izstrādātas 2 pilnas zinātniskās publikācijas, 2 konferences publikācijas, 3 konferences prezentācijas un tiks izstrādāts un iesniegts 1 Latvijas vai starptautiskais projekta pieteikums, turpinot dziļāku laika atkarīgo īpašību pētīšanu.
Atslēgas vārdi: Inženierzinātne un tehnoloģija, Mehānika, nelineārās materiāla īpašības, Galīgo Elementu modelēšana, Kompozītmateriāli
Rezultāti:
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Informācija atjaunota: 15.06.2022.
Informācija atjaunota: 15.08.2022.
Informācija atjaunota: 14.10.2022.
Informācija atjaunota: 15.12.2022.
Informācija atjaunota: 15.02.2023.
Informācija atjaunota 14.04.2023.
Projekta nosaukums: «Bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma palielināšanas metožu izstrāde intelektuālās un adaptīvās vadības sistēmās»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development and estimation of wireless sensor network life expectancy increasing methods in intelligent and adaptive control systems»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksejs Jurenoks
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jānis Grundspeņķis
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/043
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/227
Projekta īstenošanas vieta: Programmatūras inženierijas katedra
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt un izpētīt bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modeli un metodes, kas ļaus palielināt kopējo bezvadu sensoru tīkla dzīves ilgumu un līdzsvarot atlikušo enerģiju tīkla mezglos. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi uzdevumi:
(1) Izanalizēt esošās bezvadu tīkla dzīves ilguma palielināšanas metodes;
(2) Izstrādāt sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modeli;
(3) Izstrādāt bezvadu sensoru tīkla darbības vadības metodes, kas ļaus līdzsvarot atlikušo enerģiju tīkla mezglos un palielināt kopējo BST dzīves ilgumu;
(4) Veikt izstrādātā modeļa eksperimentālo aprobāciju reālās bezvadu sensoru tīklu sistēmās;
(5) Veikt izstrādāto metožu validāciju, izmantojot imitācijas modelēšanas rīku.
Projekta realizācijas laikā tiek plānotas 8 mobilitātes vizītes uz pētniecības iestādēm izstrādāto metožu un prototipa validācijai, kā arī zinātnisko rakstu, semināru un sabiedrības informēšanas pasākumu sagatavošanai. Projekta laikā tiks veikti eksperimenti, aprobējot izstrādātās bezvadu sensoru tīkla pārkonfigurēšanas metodes divos uzņēmumos - (apkures sistēmu automatizācijai Grandeg un Moderator tipa apkures katliem) un celtniecības tehnikas darbības stāvokļa uzraudzībai, izmantojot SIA "ARSAVA" esošo mobilo pacēlājtehniku (autoceltņi, auto pacēlāji u.c.) procesu uzskaites sistēmas. Izstrādāto procesu uzraudzībai un simulācijai, izmantojot modelēšanas metodes projekta laikā tiks izstrādāts eksperimentāls programmatūras prototips bezvadu sensoru tīkla pārkonfigurēšanas metožu vadībai tīklā. Projektā iegūtie rezultāti tiks atspoguļoti 8 publikācijās (publikācijas un konferenču raksti) un prezentēti starptautiskās konferencēs.
Projekta plānotie rezultāti: izstrādāts bezvadu sensoru tīkla dzīves ilguma novērtēšanas modelis, kas ļauj noteikt tīkla atteikuma laiku, ieskaitot tīkla atjaunošanas spējas; izstrādātas bezvadu sensora moduļa datu plūsmas vadības metodes; izstrādāts eksperimentālais bezvadu sensoru tīkla mezgla prototips.
Atslēgas vārdi: bezvadu sensoru tīkli, dzīves ilgums, viedā māja, vadības sistēmas
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Projekta nosaukums: «Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Distributed merging of heterogeneous maps in multi-robot systems»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ilze Andersone
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Agris Ņikitenko
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/030
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/236
Projekta īstenošanas vieta: Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt izkliedētu karšu apvienošanas ietvaru heterogēnām daudzu robotu sistēmām, paplašinot iepriekš izstrādātu sistēmu heterogēnu robotu gadījumam. Mērķa sasniegšanai tiks veiktas sekojošas galvenās aktivitātes:
1. Heterogēnas daudzu robotu sistēmas izveide, kurā katrs robots ir spējīgs patstāvīgi sastādīt apkārtējās vides karti.
2. Heterogēnu karšu apvienošanas algoritma izveide un tā realizēšana paplašināta karšu apvienošanas ietvara programmatūras prototipā.
3. Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošanas ietvara realizācija un validācija daudzu robotu sistēmā.
Galvenā pētījuma projekta inovācija būs pilnībā izstrādāts un validēts karšu apvienošanas ietvars izkliedētām heterogēnām daudzu robotu sistēmām. Ietvars būs pielietojams dažāda tipa robotu karšu apvienošana izkliedētā veidā un atbalstīs gan homogēnu, gan heterogēnu karšu apvienošanas algoritmu izmantošanu, no kuriem vismaz viens algoritms tiks izstrādāts projekta ietvaros. Projekta rezultāts būs arī izstrādāta un turpmākiem pētījumiem un demonstrācijām izmantojama heterogēna daudzu robotu sistēma.
Atslēgas vārdi: Robotu karšu sastādīšana, Robotu karšu apvienošana, Heterogēnas robotu sistēmas, Daudzu robotu sistēmas
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 02.11.2020.
Atslēgas vārdi: dinamiskais vizuālais sensors, vizuālā odometrija, mobilie roboti, datorredze
Informācija atjaunota 03.01.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 28.02.2022.
Projekta nosaukums: «Acu sekošanas sistēmu un iegūto datu pielietojumi studējošo uzvedības trajektoriju modeļa izstrādē»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Eye tracking system applications and utilization of gaze data in students behaviour trajectory model development»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Gorbunovs
Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc.prof. Atis Kapenieks
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/042
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/3
Projekta īstenošanas vieta: Tālmācības studiju centrs
Projekta īstenošanas periods: 01.08.2018 līdz 31.07.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izpētīt informācijas sistēmu lietotāju pielietotās uzvedības stratēģijas e-mācību materiālu apguves gaitā un attīstīt viedo tehnoloģisko mācīšanās un mācīšanas modeli, eksperimentālu vidi, lai nodrošinātu efektīvu zināšanu pārnesi, izmantojot adaptīvās pieejas daudzplatformu mācību vadības sistēmu un daudzekrānu mācību satura arhitektūras attīstībā.
Plānotie galvenie rezultāti:
1) vismaz divas publikācijas indeksētas SCOPUS vai Thomson Reuters Web of Science datu bāzē;
2) mācīšanās un mācīšanas tehnoloģiskais modelis, kas balstīts uz lietotāju uzvedības īpatnību atpazīšanu
Atslēgas vārdi: acu sekošana, skatiena dati, daudzekrānu apmācība, tehnoloģiskā mācīšanās, lietotāju uzvedības modeļi
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.07.2022.
Projekta nosaukums: «E-studiju tehnoloģiju pētījumi «spaced learning» situācijās»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Spaced Learning Efficiency Research in E-learning»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jānis Kapenieks
Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc.prof. Atis Kapenieks
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/156
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/121
Projekta īstenošanas vieta: Tālmācības studiju centrs
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019 līdz 31.12.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma zinātniskais mērķis ir augsta līmeņa informācijas sistēmas radīšana, lai attīstītu inovatīvu e-mācību metodoloģiju būtiskai inženierzinātņu orientētu STEM zināšanu apguves efektivitātes paaugstināšanai augstskolās un profesionālās izglītības iestādēs. Inovatīvā metodoloģija uzlabos instrukcionālās apguves un radošās darbības prasmes. Tā tiks īstenota, kombinējot e-mācību un klātienes mācību procesa metodes atbilstoši "Spaced e-Learning" (mācīšanās ar intervāliem) principiem, kas balstās uz metakognitīvajām prasmēm un intervālu efektu (spacing effect).
Pētījuma ietvaros tiks veikti sekojoši uzdevumi:
Atslēgas vārdi: e-mācīšanās, "Spaced learning", lielie dati, dzīvā laboratorija
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Dalība starptautiskā zinātniskā tiešsaistes konferencē CSEDU2021 (23.-25.04.2021.)
Dalība starptautiskā zinātniskā tiešsaistes konferencē ICIC 2021 (04.06.2021.)
Dalība VIAA organizētā tiešsaistes forumā “Zinātne mums apkārt 360°” (4.11.2021.)
Veikta mobilitāte Politehnico di Torino (Itālija, Turīna 14.-21.11.2021.)
Publikācijas
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Projekta nosaukums: «Pilnīgi optiskā signālu atjaunošana pielietojot nelineāros optiskos efektus»
Projekta nosaukums angļu valodā: «All-optical Signal Regeneration Using Nonlinear Optical Effects»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Andis Supe
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jurģis Poriņš
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/151
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/292
Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta pētniecības joma ir saistīta ar optiskajā pārraidē radītajiem signālu traucējumiem, to atjaunošanas paņēmienu izpēti un jaunas optiskā reģeneratora tehnoloģijas izstrādi, kura nodrošinās pārraides kvalitātes uzlabošanos. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt pilnīgi optisku signālu atjaunošanas tehnoloģiju, kas ietver pielietojamību vienkanāla un daudzkanālu šķiedru optiskās pārraides sistēmās. Plānotās projekta darbības ietver optisko traucējumu avotu un šobrīd izmantoto kā arī pētījumu stadijā esošo amplitūdas un fāzes modulētu signālu reģeneratoru izpēti, lai analītisku un eksperimentālu pētījumu rezultātā uzlabotu reģeneratoru darbību, ņemot vērā atjaunojamo signālu, optisko šķiedru un pārraides sistēmas parametru ietekmi. Sagaidāmais rezultāts ir jauna pilnīgi optiska signālu atjaunošanas tehnoloģija, kas ir pielietojama vienkanāla un daudzkanālu pārraides sistēmās. Projekts ietver arī mobilitāti ārzemju zinātniskajā institūcijā.
Ilgtermiņa pētniecības aktivitātes vērstas uz eksperimentālu esošo tehnoloģiju pilnveidošanu un jaunu izstrādi, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko intensīva stratēģija projekta zināšanu izplatīšanai un tehnoloģiju pārnesei (publikācijas, tehnoloģijas, patentu pieteikumi).
Atslēgas vārdi: šķiedru optikas pārraides sistēmas, optisko signālu traucējumi, nelineārā šķiedru optika, pilnīgi optiskā signālu atjaunošana
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Projekta nosaukums: «Nākamās paaudzes ātrdarbīgas šķiedru optiskās piekļuves sistēmas (NG-FAST)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Next-Generation High-Speed Fiber Optical Access Systems (NG-FAST)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Sandis Spolītis
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vjačeslavs Bobrovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/044
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/319
Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projektā uzmanība tiek vērsta uz ātrdarbīgu šķiedru optisko piekļuves sistēmu izstrādi, kuras būs spektrāli efektīvākas un potenciāli spēs nodrošināt lielākus datu pārraides ātrumus. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt un izstrādāt augstākas veiktspējas datu pārraides tehnoloģijas, iekļaujot kompleksus risinājumus tiešas uztveršanas šķiedu optiskajiem piekļuves tīkliem ar daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācijas (M-PAM) formātu.
Plānotās projekta darbības ietver līdz 16 līmeņu PAM modulācijas formātu un signālu spektrālās sagriešanas metodes izpēti, uzlabojot ātrdarbīgu optisko piekļuves tīklu infrastruktūras izmantošanu un vienkāršojot šo tīklu arhitektūru. Sagaidāmie rezultāti sevī ietver jaunas, energoefektīvas, spektrāli un izmaksu ziņā efektīvas viļņgarumdales blīvētas šķiedru optiskās piekļuves sistēmu tehnoloģijas, kuru pamatā ir PAM-4, PAM-8 un PAM-16 signāla modulācijas formāti.
Projekts ietver arī mobilitāti ārzemju zinātniskā institūcijā (Eindhovenas Tehniskās universitātes (TU/e) Fotonikas integrācijas institūta (IPI) Fotonikas tehnoloģiju integrācijas centrā (PITC)). Projekta ietvarā veiktās ilgtermiņa pētniecības aktivitātes ir vērstas uz eksperimentālu esošo tehnoloģiju pilnveidošanu un jaunu izstrādi, iegūstot jaunas zināšanas un radot inovācijas, kam seko intensīva stratēģija projekta zināšanu izplatīšanai un tehnoloģiju pārnesei (publikācijas, tehnoloģijas, patentu pieteikumi).
Atslēgas vārdi: šķiedru optiskās piekļuves sistēmas, daudzlīmeņu impulsa amplitūdas modulācija, signālu spektrālā sagriešana, viļņgarumdales blīvēšana, pasīvie optiskie tīkli
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Informācija atjaunota 28.12.2020.
Rezultāti:
Mobilitāte un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Publikācijas “Research on Features Extraction for Live Streaming Video Classification with Deep and Convolutional Neural Networks” iesniegšana konferencē IEEE Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications.
Publikācijas “Multi-Class Live Streaming Video Quality Classification Based on Convolutional Neural Networks” iesniegšana konferencē IEEE Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications.
Informācija atjaunota 07.09.2021.
Projekta nosaukums: «Šaurjoslas bezvadu sensoru tīklu izveides risinājumi»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Narrow band wireless sensor network design solutions (NaBSeNDS)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Anna Litviņenko / Artūrs Āboltiņš
Projekta zinātniskais vadītājs: asoc. prof. Dmitrijs Pikuļins
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/345
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/89
Projekta īstenošanas vieta: Radioelektronikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 13.10.2022.
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta pētniecības mērķis ir liela attāluma, energoefektīvu šaurjoslas pārraides risinājumu analīze un efektivitātes novērtēšana bezvadu sensoru tīkliem ar lielu sistēmas kapacitāti. Mērķa sasniegšanai ir izvirzītas sekojošas pētniecības darbības jeb aktivitātes:
Projekta rezultātā ir plānots:
Atslēgas vārdi: bezvadu sensoru tīkli (WSN), lietu internets (IoT), signālu apstrāde, šaurjoslas signāli
Informācija atjaunota: 02.01.2019.
2. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
Norit darbs pie projekta pirmās aktivitātes - šaurjoslas modulācijas shēmu analīze, kuras ietvaros tiek veikti sekojoši uzdevumi:
Informācija atjaunota: 12.06.2019.
3. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
Informācija atjaunota: 12.09.2019.
4. pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)
Informācija atjaunota: 27.12.2019.
5. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota: 08.04.2020.
6. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota: 30.06.2020.
7. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
Informācija atjaunota: 30.09.2020.
8. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota: 28.12.2020.
9. pārskata periods (14.09.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
10. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)
Informācija atjaunota 22.04.2022.
11. pārskata periods (01.04.2022.-30.06.2022.)
Informācija atjaunota 30.06.2022.
12. pārskata periods (01.07.2022.-13.10.2022.)
Informācija atjaunota 10.10.2022.
Projekta nosaukums: «Saistītu turpvērsto kļūdu labojošo kodu izveide ātrdarbīgiem optiskajiem sakaru tīkliem (FECON)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Generation of Concatenated Forward Error Correction Codes for High-Speed Optical Communication Networks (FECON)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Svitlana Matsenko
Projekta zinātniskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/421
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/44
Projekta īstenošanas vieta: Sakaru sistēmu Tehnoloģiju izpētes centrs
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Saistībā ar pārraidīto datu apjoma un ātruma pieaugumu ir nepieciešams paaugstināt datu pārraides tīklu trokšņnoturību un to uzticamību. Turpvērsti kļūdu labojošie kodi (FEC) kodi ir vitāli svarīgi optiskajos sakaru tīklos, lai nodrošinātu augsti efektīvu un augsti uzticamu datu pārraidi. FEC kodi ir viena no nozīmīgākajām un izmaksu ziņā izdevīgākajām metodēm, lai uzlabotu pārraides kvalitāti (QoT), tādējādi nodrošinot arvien lielāku pakalpojumu kvalitātes (QoS) pieprasījumu. Kļūdu labojošo kodu (ECC) teorija iekļauj dažādus trokšņnoturīgus kodu tipus. Tomēr mūsdienās ir nepieciešami daudz jaudīgāki kļūdu labojošie kodi, kā, piemēram, saistītie FEC kodi.
Pētniecības projekta mērķis ir izpētīt un izstrādāt derīgus nesaistītus/saistītus FEC kodus šķiedru optikas sakaru tīkliem (OCNs), kur arī tiek lietoti advancēti optiskā signāla modulācijas formāti, lai nodrošinātu spektrāli efektīvāku datu pārraidi.
Sagaidāmie rezultāti ietver dažādu saistītu FEC kodu tipu izveidošanu, kas tiks paveikts ar eksistējošo kodu izpēti un šo kodu parametru analīzi (piemēram, labošanas spēja, BER raksturojumi, NCG, Q robeža, redundances koeficients. Šis projekts ietver arī ilgtermiņa izpētes aktivitātes, kas ir domātas, lai eksperimentāli uzlabotu eksistējošās tehnoloģijas, iegūtu jaunas zināšanas, radītu inovācijas, kam sekos intensīva rezultātu izplatīšanas stratēģija, tādējādi nododot iegūtās zināšanas un tehnoloģijas praktiskai realizācijai.
Projektā izstrādātajām šķiedru optisko piekļuves sistēmu tehnoloģijām, iegūtajām zināšanām un pieredzei būs augsta pievienotā vērtība un ilgtermiņa ietekme uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari, kā arī uz viedo tehnoloģiju un inženiersistēmu sektoru. Izstrādātās šķiedru optisko piekļuves sistēmu tehnoloģijas un risinājumi var tikt potenciāli attiecināmi uz «Viedo pilsētu» iniciatīvu saskaņā ar «Eiropa 2020» vadlīnijām, kur, izmantojot jaunākās IKT tehnoloģijas eksistējošie datu pārraides tīkli un pakalpojumi tiek padarīti efektīvāki, tādā veidā uzlabojot pilsētvidi, biznesa vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Plānotie rezultāti ietver 2 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī jaunas tehnoloģijas izstrādi.
Atslēgas vārdi: optiskie sakaru tīkli (OCNs), turpvērsti kļūdu labojošie kodi (FEC), trokšņnoturība, modulācijas formāti, saistītie kodi.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 16.11.2020.
Informācija atjaunota 12.03.2021.
Publikācijas:
Informācija atjaunota 12.03.2021.
Informācija atjaunota 17.05.2021.
Informācija atjaunota 15.07.2021.
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 28.02.2022.
Informācija atjaunota 28.06.2022.
Informācija atjaunota 28.10.2022.
Informācija atjaunota 31.01.2023.
Projekta nosaukums: «Konverģento šķiedru optisko piekļuves tīklu modelēšana»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Modeling of the converged Fiber Optical Access Networks (MODEL-FOAN)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inna Kurbatska
Projekta zinātniskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/406
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/96
Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Strauji pieaugošā platjoslas lietojumprogrammu popularitāte palielina interneta lietotāju pieprasījumu attiecībā uz pārraidāmo datu apjomu. Līdz ar 5G tehnoloģijas attīstību īpaši aktuāls kļūst šķiedru optisko piekļuves tīklu pielietojums savienojumiem starp mobilā tīkla elementiem, pielietojot RoF (radio-over-fiber) tehnoloģiju. Attiecīgi pilnveidotajam piekļuves tīklam jābūt konverģentam – jāspēj nodrošināt vairāku tehnoloģiju līdzāspastāvēšanu.
Pētniecības pieteikuma mērķis ir definēt prasības konverģenta šķiedru optiskā piekļuves tīkla elementiem un paplašināt eksistējošo šķiedru optisko pārraides sistēmu simulācijas programmatūru iespējas ar jaunajiem, konverģentiem piekļuves tīkliem aktuālajiem modeļiem.
Pētniecības projekta ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu, kura gaitā tiks izstrādāti jauni, konverģentam tīklam paredzēti specifiski modeļi, tādējādi būtiski palielinot konverģento tīklu modelēšanas un tātad arī plānošanas un tālākas izpētes iespējas. Modeļus būs iespējams pielietot, lai tīkla operatori varētu izvēlēties tīkla praktiskai realizācijai piemērotākos elementus, savukārt zinātnieki un ražotāji tos varēti izmantot tīkla elementu pilnveidošanai. Pētījumā ir paredzēts izmantot nozarē atzīto VPI Design Suite simulācijas programmatūru un paplašināt tajā pieejamo elementu klāstu ar modeļiem, kas būs balstīti uz zinātniekiem, ražotājiem un tīkla operatoriem pieejamajiem datiem, kā rezultātā nodrošinot efektīvu galapatērētāju – interneta lietotāju prasības apmierinošu tīklu risinājumu izstrādi.
Projekta galvenās aktivitātes ir: konverģento optisko piekļuves tīklu realizācijas iespēju izpēte, ietekmējošo faktoru robežu noteikšana, kā arī pārraides sistēmas elementu un/vai funkcionālo bloku modeļu izstrāde, novērtējums un pielietojums konverģenta šķiedru optiskā piekļuves tīkla izpētei. Veicot pētījumu, tiks iegūti rezultāti, kas būs aktuāli konverģenta piekļuves tīkla realizācijai, kā arī tiks nodrošināti efektīvai plānošanai nepieciešami modelēšanas rīki.
Zinātniskie rezultāti tiks apkopoti 6 zinātniskās publikācijās, kas indeksētas Scopus/Web of Science datu bāzēs.
Atslēgas vārdi: piekļuves tīkls, pasīvais optiskais tīkls, modelēšana, radio-caur-šķiedru.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 11.08.2020.
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Informācija atjaunota 15.01.2021.
Informācija atjaunota 14.05.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Informācija atjaunota 29.04.2022.
Informācija atjaunota 29.08.2022.
Informācija atjaunota 30.12.2022.
Projekta nosaukums: «Fotoniskā signālu apstrāde optiskiem starp-savienojumiem»
Projekta nosaukums angļu valodā: «PhotoniC-Assisted Signal PRocessing for OpticAl InterconnecTs (CARAT)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Oskars Ozoliņš / Xiaodan Pang
Projekta zinātniskais vadītājs: Vjačeslavs Bobrovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/660
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/309
Projekta īstenošanas vieta: Telekomunikāciju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums: CARAT projekts tiks īstenots Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Telekomunikāciju Institūtā (TI) un ir veltīts datu centru optisko starp-savienojumu (angļu val. optical interconnects) tehnoloģiju attīstībai atbilstoši attiecīgo optisko pārraides sistēmu pilnveidošanai, kas ir īpaši aktuāla ievērojot datu centru straujo attīstību. CARAT projekts ir ar saimniecisku darbību nesaistīts rūpniecisks pētījums. Projekta mērķis ir attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumus, lai izveidotu ilgtspējīgus un energoefektīvus optiskos starp-savienojumus. Mērķis atbilst Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas" (IKT) un 4. izaugsmes prioritātei – Modernas un mūsdienu prasībām atbilstošas IKT sistēmas attīstība privātajā un valsts sektorā. Projekta galvenās darbības un aktivitātes ir sekojošās: (1) abpusēja zināšanu pārnese starp RTU un jauno zinātnieku Oskaru Ozoliņu; (2) komponentu nepilnību ietekmes modelēšana optiskajiem starp-savienojumiem; (3) sistemātiskas novērtēšanas metožu izstrāde un ieviešana fotoniskai signālu apstrādei; (4) sistēmas līmeņa eksperimenti ar ātrgaitas vairāku līmeņu signāliem; (5) Uzlabota fotoniskās signālu apstrādes metode ātrgaitas vairāku līmeņu signāliem. Rezultātā tiks iegūti pētnieciskie rezultāti, kas būs aktuāli datu centru optiskajiem starp-savienojumiem, kā arī tiks nodrošināta fotoniskās signālu apstrādes metode. Tādējādi projektā paredzētas darbības dos būtisko ieguldījumu IKT sistēmas attīstībā saskaņā ar RIS3 mērķiem. Sagaidāmie rezultāti ietver sevī 3 zinātniskās publikācijas, kā arī konferenču tēzes vai abstraktus.
Plānotie galvenie rezultāti: Rezultātā tiks iegūti pētnieciskie rezultāti, kas būs aktuāli datu centru optiskajiem starp-savienojumiem, kā arī tiks nodrošināta fotoniskās signālu apstrādes metode. Tādējādi projektā paredzētas darbības dos būtisko ieguldījumu IKT sistēmas attīstībā saskaņā ar RIS3 mērķiem. Sagaidāmie rezultāti ietver sevī 3 zinātniskās publikācijas, kā arī konferenču tēzes vai abstraktus.
Atslēgas vārdi: optiskie starp-savienojumi; šķiedru optikas pārraides sistēmas; fotoniskās signālu apstrādes metodes.
Informācija atjaunota 05.02.2021.
1. periods 01.02.2021.-30.04.2021.
Pieņemtas publicēšanai publikācijas starptautiskos Q1 līmeņa zinātniskajos žurnālos:
Informācija atjaunota 20.04.2021.
2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.
Pieņemtas publicēšanai 2 pilna teksta publikācijas konferenču ziņojumu izdevumā (proceedings) ECOC2021 konferencē, kas ir uzskatāma par prestižāko projekta tematikā Eiropā:
Informācija atjaunota 30.08.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
4. periods 01.03.2022.-30.06.2022.
Informācija atjaunota 30.06.2022.
5. periods 01.07.2022.-31.10.2022.
Informācija atjaunota 28.10.2022.
6. periods 01.11.2022.-28.02.2023.
Informācija atjaunota 28.02.2023.
1. periods 01.02.2021.-30.04.2021.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.
Informācija atjaunota 28.03.2022.
5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.
Informācija atjaunota 29.07.2022.
6. periods 01.08.2022.-30.11.2022.
Informācija atjaunota 29.11.2022.
7. periods 01.12.2022.-31.03.2023.
Informācija atjaunota 29.03.2023.
Projekta nosaukums: «Jaunā tipa iegultie robustie haotiskie oscilatori drošām sakaru sistēmām»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Novel type of robust embedded chaotic oscillators for secure communication systems»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Aleksandrs Ipatovs
Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Dmitrijs Pikuļins
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/651
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/109
Projekta īstenošanas vieta: ETF Telekomunikāciju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.06.2021.-31.05.2023.
Projekta finansējums: 89 203.92 EUR t. sk. ERAF finansējums 75823.33 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 8920.39 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 4460.20 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta pētniecības mērķis ir izstrādāt metodoloģiju jaunā tipa robusto pārslēdzamo haotisko ģeneratoru pielietojumiem drošām sakaru sistēmām. Projektā iegūtie rezultāti veicinātu resursefektīvu un drošu sakaru sistēmu attīstību, kas dotu ieguldījumu tautsaimniecībā, tajā skaitā viedo pilsētu, viedās lauksaimniecības, e-veselības attīstībā, kas ir īpaši svarīgi ārkārtas situāciju gadījumos (dabas katastrofas, Covid-19 pandēmija utt.), kad tiek ierobežota iedzīvotāju mobilitāte un manāmi pieaug pieprasījums pēc drošu attālinātu datu apmaiņu.
Plānotie galvenie rezultāti:
Mērķa sasniegšanai tiek izvirzītas sekojošas pētniecības darbības (aktivitātes): izstrādāt Matlab rīkus iegulto SIP nelineārās dinamikas izpētei; SIP parametru plaknēs identificēt robusto haotisko svārstību apgabalus un izpētīt to robustumu (pret sistēmas parametru izmaiņām un elementu vērtību pielaidēm); praktiski realizēt SIP, kas spēj ģenerēt robustās haotiskās svārstības, nodrošinot minimālu ietekmi uz sprieguma pārveidošanas parametriem; integrēt piedāvāto risinājumu komunikāciju sistēmā, nodrošinot haotisko SIP sinhronizēšanu; vadlīniju izstrāde haotisko sakaru sistēmu izstrādei un realizācijai.
Projekta rezultātā tiek plānots: nopublicēt 4 zinātniskus rakstus, kas ir indeksēti zin. starptautiskās bāzēs (SCOPUS, WoS).
Atslēgas vārdi: Nelineārā dinamika, haosa ģeneratori, bezvadu sensoru tīkli.
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Informācija atjaunota: 15.06.2022.
Informācija atjaunota: 15.08.2022.
Informācija atjaunota: 14.10.2022.
Informācija atjaunota: 15.12.2022.
Informācija atjaunota: 15.03.2023.
Projekta nosaukums: «Viedo energosistēmu vadības un automatizācijas metodes, algoritmi un paņēmieni»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Smart energy system automatization and control methods, algorithms and techniques»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Romāns Petričenko
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Antans - Sauļus Sauhats
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/021
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/231
Projekta īstenošanas vieta: Enerģētikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Elektroenerģētiskajām sistēmām (EES) ir nepārtraukti jātransportē elektroenerģiju no ražošanas vietām (elektrostacijas) līdz patērētājam (privātmājas, rūpnīcas), līdz ar to EES ir jābūt efektīvām un drošām, jo avārijas rašanās var izraisīt katastrofālas sekas. Valsts valdība investē nozīmīgus līdzekļus pretavārijas aparatūras un programmatūras pilnveidošanā. Uzmanība šajā projektā tiek pievērsta optimizācijas skaitlisko un modelēšanas metožu attīstībai un pielietošanai, lai uzlabotu aktuālo problēmu risinājumus, kuras saistītas ar Latvijas energosistēmas vadību un plānošanu.
EES vadība nozīmē sekojošus mērķus:
Iepriekšminētie mērķi tiks izpētīti un izmantoti mērķa funkcijas formulēšanai. Latvijas energosistēmas modeļa formulēšanai un pielietošanas iespējai jāņem vērā valsts energosistēmas matemātiskais modelis, kopā ar hidroelektrostaciju (HES) un siltumelektrostaciju (TEC) optimizācijas procedūrām.
Attiecīgas elektrostacijas optimizācijas procedūras (ņemot vērā daudzus ierobežojumus (tehniskus, ekoloģiskus)) galvenie mērķi ir (1) samazināt nevēlamas sekas (izmaksas, enerģijas zudumus, kļūdas u.c.) un (2) maksimizēt vēlamus efektus (peļņu, kvalitāti, efektivitāti u.c.).
Pētījuma ietvaros ir plānots izveidot un papildināt optimizācijas ietekmes procesu datu bāzi (DB). Pēc DB izveidošanas jāizpēta procesu sakarības (korelācijas analīze). Pēc iegūtajiem datiem jāizstrādā ietekmējošā procesa (optimizācijas procedūru ietekmējošo) stohastiskais modelis, algoritmi, programmatūra. Tas dos iespēju uzbūvēt Latvijas energosistēmas un energoresursu modeļus, veikt to validāciju un koriģēšanu. Projekta noslēguma etaps ir Latvijas energosistēmas (HES+TEC) modeļa optimizācija, kā arī validācija un koriģēšana.
Pētījuma gaitā tiek plānots veikt datu analīzi, izstrādāt programmas aprakstu un par pētījuma tēmu sagatavot vismaz vienas zinātniskās monogrāfijas nodaļas melnrakstu. Plānota dalība semināros ar AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls” un AS „Augstsprieguma tīkls” pārstāvju piedalīšanos, kā arī dalība starptautiskos semināros.
Atslēgas vārdi: elektroenerģētisko sistēmu vadība, elektroenerģētisko sistēmu optimizācija, korelācijas analīze, procesu prognozēšana, viedās tehnoloģijas, plānošana, elektroenerģētisko sistēmu attīstība
Informācija atjaunota 02.02.2018.
Rezultāti:
Petrichenko R., Sobolevsky D., Sauhats A., Short-term forecasting of district heating demand, IEEE 18th International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2nd Industrial and Commercial Power Systems Europe, 12.-15.06.2018, Palermo, Itālija
Petrichenko R., Baltputnis K, Sobolevsky D., Sauhats A., Estimating the costs of operating reserve provision by poundage hydroelectric power plants, 15th International Conference on the European Energy Market 2018, 27.-29.06.2018., Lodza, Polija.
Informācija atjaunota 25.05.2018.
Informācija atjaunota 30.08.2018.
Informācija atjaunota 30.11.2018.
Piektais pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)
Informācija atjaunota 28.02.2019.
Sestais pārskata periods
Informācija atjaunota 31.05.2019.
Septītais pārskata periods
Informācija atjaunota 06.09.2019.
Astotais pārskata periods
Informācija atjaunota 06.11.2019.
Devītais pārskata periods
Informācija atjaunota 06.02.2020.
Desmitais pārskata periods
Informācija atjaunota 30.05.2020.
Vienpadsmitais pārskata periods
Divpadsmitais pārskata periods
Informācija atjaunota 27.11.2020.
Rezultāti:
Pašlaik tiek sagatavota publikācija zinātniskajam žurnālam, strādājot pie matemātiskā pamatojuma apraksta; pārveidotāja ekvivalentās shēmas apraksta pie dažādiem tranzistoru komutācijas kombinācijas; skriptu sagatavošanas automātiskai grafiku zīmēšanai; noslēgtās sistēmas pārvades funkcijas apraksta, vadības moduļu izvēles; ka arī strāvas sakritības trajektorijas apraksta. Projekta laikā ir apmeklēti semināri “Viedās mājas un BSR projekts Green Power Electronics” un “Kāpēc saules enerģijai ir nākotne Latvijā?”, kas norisinājās LATVENERGO Energoefektivitātes centrā.
Atslēgas vārdi: Energoefektivitāte, Spēka elektronikas pārveidotāji, digitālā vadība
3. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
4. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
Informācija atjaunota 12.09.2019.
5. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
6. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
7. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
8. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
9. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
10. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota 31.03.2021.
11. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota 28.06.2021.
12. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
Projekta nosaukums: «Elektrisko tīklu projektēšanas metodes un ierīces, ievērojot viedās tehnoloģijas un tirgus apstākļus»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Electrical GRID DESIGN methods and tools, considering smart technologies and market conditions»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ļubova Petričenko
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Antans - Sauļus Sauhats
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/317
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/10
Projekta īstenošanas vieta: Enerģētikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Elektroenerģijas patēriņa pieaugums, klimata pārmaiņas un energoresursu pieejamības ierobežojumi ir galvenie iemesli energosistēmu pārstrukturēšanai un tirgus mehānismu pielietošanai. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunus energosistēmu darbības un vadības principus un radīt jaunas elektrisko tīklu projektēšanas prasības, kurās iekļautas jaunas izstrādes un īstenošanas metodes un algoritmi.
Jāizmanto jaunas tehnoloģijas (viedie tīkli (VT), atjaunojamie enerģijas avoti, izkliedētā ģenerācija, uzlabotās bezvadu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas ierīces un tml.), līdzekļi, automatizācijas iekārtas un programmatūras. Tieši no jauno tehnoloģiju pielietojuma ir atkarīga līniju vadu optimāla šķērsgriezuma un transformatoru jaudas izvēle. Korekta šo parametru izvēle būtiski ietekmēs tīkla investīcijas un enerģijas zudumus tīklā. Rezultātā šāda analīze sniegs iespēju novērtēt gan ieguvumus no viedajiem risinājumiem, gan iespējamās problēmas sakarā ar to straujo attīstību (tīkla gatavība jaunām slodzēm, nepieciešamie ieguldījumi, VT ietekme uz sprieguma novirzēm, VT ietekme uz enerģijas zudumiem un elektroenerģijas cenu).
Projekta mērķis ir radīt tīkla projektēšanas metodes un līdzekļus, ņemot vērā viedo tīklu un tirgus nosacījumus, lai sasniegtu energosistēmas efektīvu darbību, par piemēru izmantojot Latvijas sistēmu.
Galvenie uzdevumi:
Atslēgas vārdi: viedās tehnoloģijas, elektroapgādes sistēmas, energoapgāde
1.un 2. pārskata periods:
Veikta izpēte par ražošanas procesu plānošanu un kontroles uzlabošanu energoietilpīgos uzņēmumos, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus cenu izmaiņas un enerģijas uzkrāšanas iespējas. Tika izveidots akumulatora enerģijas uzkrāšanas sistēmas (AEUS) uzlādes / izlādes cikla numura izvēles modelis, kā arī tiek izstrādātas AEUS kontroles pieejas un aprēķinātas novērstas izmaksas. Paralēli tam tiek veikts Baltijas valstu viļņu potenciāla izmaksu un ieguvumu novērtējums, ņemot vērā viļņu un cenu mainīgumu; elektriskās slodzes optimālais sadalījums, pielietojot lineārās progrāmēšanas metodes; elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un izlādes plānošana stāvvietā, ievērojot Šepli ieguvumu sadalījumu.
Informācija atjaunota 27.09.2019.
3.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)
Tika veikts pasaules hidroakkumulācijas elektrisko staciju (HAES) un peldošo saules paneļu optimizācijas darba modeļu literatūras apskats. Tiek sākta Kruoņu HAES darba plānošanas optimizācija, ievērojot peldošas saules paneļa stacijas ekspluatācijas noteikumus. Paralēli tam tiek veikta pašreizējās situācijas analīze pieprasījuma un patērētāju veidu enerģijas patēriņa jomā.
Informācija atjaunota 27.12.2019.
4.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Tika izstrādāts pasaules hidroakkumulācijas elektrisko staciju (HAES) un peldošo saules paneļu optimizācijas darba modelis un veikts tehniski ekonomiskais pamatojums. Paralēli tam tiek sākta Latvijas un Lietuvas saules paneļu (no reāliem objektiem) ik stundu saražoto enerģiju datu apkopšana un bāzes veidošana. Analizēta norēķinu sistēmas ietekme uz elektrisko transportlīdzekļu attīstību.
Informācija atjaunota 08.04.2020.
5.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
6.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
7.pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
8. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota 31.03.2021.
9. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota 28.06.2021.
10. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
11. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
12. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)
Informācija atjaunota 28.03.2022.
Projekta nosaukums: «Multifizikālā termiskā analīze augstā drošuma dzinēja piedziņai elektrisko transportlīdzekļu lietojumā»
Projekta nosaukums angļu valodā: « Multi physics-Based Thermal Analysis of HighReliability Motor Drives for Electrical Vehicles»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Payam Shams Ghahfarokhi
Projekta zinātniskais vadītājs: Andrejs Podgornovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/501
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/79
Projekta īstenošanas vieta: IEEI Elektrisko mašīnu un aparātu katedra
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2020 līdz 31.03.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt metodoloģiju un aprēķinu metodi elektriskām sinhronām mašīnām ar statora regulāro tinumu, ko atdzesē ar eļļas smidzināšanas metodi.
Elektriskajās automašīnās elektriskajām ierīcēm ir augsts jaudas blīvums un kompakta struktūra. Līdz ar to parastās elektrisko mašīnu dzesēšanas metodes nevar nodrošināt pietiekamu siltuma pārnesi un ir nepieciešamas jaunas dzesēšanas metodes, piemēram, eļļas smidzināšanas dzesēšana. Pētījuma tematika galvenokārt koncentrējas uz termiskajiem aspektiem, tostarp pasīvo un aktīvo dzesēšanu. Tiks pētīta termiskās analīzes rīku izstrāde sinhroniem relaktances dzinējiem ar statora regulāro tinumu, ko atdzesē ar eļļas smidzināšanas metodi. Pielietojot šādu metodi varēs iegūt augstākus enerģētiskos radītājus, kā arī mazāku svaru un gabarītus.
Tiks izstrādāts analītisks siltuma modelis dažādam neatkarīgo sprauslu skaitam, ko var novietot uz vārpstas, gala vāka un korpusa, kā arī tiks nodrošināts analītisks termisks modelis šim konkrētam iepriekšējas dzesēšanas veidam, kas ļauj lietotājam izstrādāt analītisko modeli dažādām sprauslu pozīcijām, sprauslu skaitam, diametram, caurplūdumam caur sprauslām.
Plānotie rezultāti ietver dzinēja piedziņas modeļa izstrādi un 5 SCOPUS datubāzē indeksētu zinātnisko rakstu izstrādi.
Atslēgas vārdi: matadata tinums, elektriskā mašīna, vienreizējs parametru termālais tīkls (Lumped Parameter Thermal Network), mūsdienīga dzesēšanas metode, vilces pielietojums.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 15.09.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
Informācija atjaunota: 18.08.2021.
Publicēti un prezentēti 3 konferences referāti:
Informācija atjaunota: 30.11.2021.
Informācija atjaunota 28.03.2022.
Informācija atjaunota 28.07.2022.
Informācija atjaunota 29.11.2022.
Informācija atjaunota 02.01.2023.
Informācija atjaunota 31.01.2023.
Publicēti 2 žurnālraksti:
Informācija atjaunota 01.03.2023.
Informācija atjaunota 31.03.2023.
Projekta nosaukums: «Uz izkliedēta spektra bāzēto magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu vadības metožu izstrāde un izpēte»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development and research of spread-spectrum-based control methods for magnetic resonance wireless power transfer systems»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Deniss Stepins
Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Zaķis
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/415
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/81
Projekta īstenošanas vieta: Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Šī pētniecības projekta mērķis ir magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu (MRBPS) uz izkliedēta spektra bāzēto vadības metožu izstrāde un izpēte.
Mūsdienās, līdz ar arvien pieaugošo elektronisko un elektrisko iekārtu skaitu, ir ļoti liela nepieciešamība pēc bezvadu enerģijas pārvades. Bezvadu elektroenerģijas pārvadei ir zināmas priekšrocības (drošāka un ērtākā enerģijas pārvade) salīdzinājumā ar tradicionālu pārvadi ar vadiem. Pateicoties plašam jaudas diapazonam un pietiekami augstam lietderības koeficientam, induktīvas rezonanses un magnētiskas rezonanses bezvadu pārvades sistēmas (MRBPS) ir ļoti populāras. Galvenais šķērslis induktīvo rezonanses un it īpaši MRBPS attīstībai ir elektromagnētiskie (EM) izstarojumi (gan konduktīvie, gan arī izstarotie). Šie izstarojumi var radīt traucējumus dažādu elektronisko iekārtu darbībai. Tradicionālās metodes EM izstarojumu samazināšanai ir filtri un ekrāni, bet tie būtiski palielina bezvadu pārvades sistēmas izmērus un svaru. Ir svarīgi izstrādāt jaunas uz izkliedēta spektra bāzētas vadības metodes ar minimālu negatīvu ietekmi uz citiem magnētiskās MRBPS parametriem (lietderības koeficients, ieejas strāvas harmonikas koeficients, jaudas faktors, utt.), kas ļautu būtiski samazināt konduktīvo traucējumu filtru un ekrānu izmērus, izstarojumu līmeņus noturot zem maksimāli pieļaujamām robežām.
Šī pētījuma novitāte ir MRBPS jaunas izkliedēta spektra metodes bāzētas uz vadības signālu parametru hibrīdmodulācijām. Projekta ietvaros tiks izpētīta dažādu modulācijas veidu kombināciju ietekme uz MRBPS parametriem, tajā skaita arī uz konduktīvo un izstaroto traucējumu līmeņiem. Pētījuma īstenošanas gaitā izstrādātās vadības metodes ļaus izveidot magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu ar augsto jaudas blīvumu, augsto drošumu, augsto lietderības koeficientu, augsto jaudas faktoru un zemiem elektromagnētiskiem izstarojumiem. Turklāt šī projekta ietvaros plānots izstrādāt optimālās vadības metodes, kuras ļaus samazināt bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu izmērus, svaru, izmaksas, uzlabot šo sistēmu jaudas faktoru, samazināt elektromagnētiskos izstarojumus, kas savukārt sekmēs bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu veiktspējas un ekonomiskās atdeves palielināšanu.
Plānotie rezultāti: 1) jaunas uz izkliedēta spektra bāzētas vadības metodes, kas sniegs būtisku ieguldījumu magnētiskās rezonanses bezvadu elektroenerģijas pārvades sistēmu attīstībā; 2) patenta pieteikums par izstrādātajām jaunajām vadības metodēm; 3) 4 konferenču raksti, izdevumos kas indeksēti SCOPUS/Web of Science datubāzēs un 4 zinātniskie raksti žurnālos, kas indeksēti SCOPUS/Web of Science datubāzēs, tajā skaitā 3 raksti ar citēšanas indeksu 50% no nozares vidējā; 4) automātiskā mobilo robotu bateriju bezvadu lādētāja ar šajā projektā izstrādātām uz izkliedēta spektra bāzētām jaunām vadības metodēm komercializācijas pieteikums.
Atslēgas vārdi: bezvadu enerģijas pārvade, izkliedes spektrs, vadības metode, elektromagnētiskās emisijas, efektivitāte
Rezultāti:
Informācija atjaunota 15.08.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Informācija atjaunota 17.02.2021.
Informācija atjaunota 14.05.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
Publikācijas:
Informācija atjaunota 30.11.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Informācija atjaunota 29.04.2022.
Informācija atjaunota 29.08.2022.
Informācija atjaunota 30.12.2022.
2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 26.11.2021.
Publicēti raksti:
Informācija atjaunota 22.12.2021.
4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.
Informācija atjaunota 28.03.2022.
5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.
Informācija atjaunota 29.07.2022.
6. periods 01.08.2022.-30.11.2022.
Informācija atjaunota 29.11.2022.
Informācija atjaunota 28.02.2023.
Informācija atjaunota 31.03.2023.
Projekta nosaukums: «Vērtībās balstītas teritorijas plānošanas pieeja ilgtspējīgai zemes izmantošanai un attīstībai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «A values-led planning approach for sustainable land use and development»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Armands Auziņš
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Ineta Geipele
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/161
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/226
Projekta īstenošanas vieta: Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izpētīt vērtībās balstītas teritorijas plānošanas teorētiskos un praktiskos aspektus, ieviešot šo pieeju zemes pārvaldības praksē, pamatojoties uz (1) mainīgo telpiskās plānošanas sistēmu salīdzinošo analīzi un (2) teritorijas ietekmes un zemes izmantošanas efektu novērtēšanai lietojamo paņēmiemu un instrumentu attīstību. Pētījums paredz izstrādāt metodoloģiskos risinājumus un ieteikumus inovatīvu novērtēšanas instrumentu izmantošanai labākai un efektīvākai zemes izmantošanai, uzlabotai sadarbībai starp pilsētu un lauku pašvaldībām un veicinošai starpnozaru sadarbībai, kas kopumā sekmētu ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību. Vērtībās balstīta teritorijas plānošanas pieeja, galvenokārt, nosakot vērtības un identificējot iesaistīto preferences, atbalstīs ikvienu viedās specializācijas jomu un izaugsmes prioritāti, ievērojot to relatīvo nozīmīgumu un attīstības stratēģijas.
Pētījuma aktivitātes iekļauj: (1) analītisko izpēti, (2) pieredzes apkopojumu, (3) metodoloģijas izstrādi un (4) vērtībās balstītas plānošanas pieejas ieviešanu. Pētījuma laikā paredzēts izstrādāt: 2 analītiskos pārskatus, 2 Eiropas projektu pieteikumus, 4 aktivitāšu kopsavilkumus, iekļaujot darbību plānus, kopumā 13 starptautiskas zinātniskās publikācijas, t.sk. zinātniskajā grāmatā, indeksētos žurnālos un konferenču rakstu krājumos, kā arī jaunu metodoloģiju. Pētījuma laikā paredzēti kopumā 11 ziņojumi starptautiskās zinātniskajās konferencēs, semināros un darba grupās.
Atslēgas vārdi: vadības zinātne un ekonomika, zemes izmantošana, telpiskās attīstības plānošana
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 13.11.2020.
Projekta nosaukums: «Inovatīvo biomedicīnisko ierīču komercializācijas metodoloģija un ražošanas finansēšanas modeļa izvērtēšana»
Projekta nosaukums angļu valodā: «The methodology for the commercialization of innovative biomedical devices and the evaluation of the productions financing model»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Nadežda Semjonova
Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Nataļja Lāce
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/343
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/81
Projekta īstenošanas vieta: Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedra
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Raksturojot situāciju Latvijā, var konstatēt, ka medicīnisko ierīču komercializācijas process ir ļoti sarežģīts, nepilnību tiesību aktos dēļ, kas bieži neatbilst mūsdienu ekonomikas vajadzībām, kā arī valstī nav izstrādāta inovāciju finansēšanas politika. Topošajiem uzņēmējiem trūkst finanšu prasmes, kā arī zināšanas par iespējamiem finansēšanas avotiem. Tas viss negatīvi ietekmē MVU attīstību medicīnisko ierīču sektorā (angl. - MDI) Latvijā. Projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt biomedicīnas ierīcēm komercializācijas metodoloģiju, kas būs piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpašu uzmanību pievēršot finansēšanas modeļa izstrādei.
Projektā plānotās aktivitātes:
Projekta īstenošanas rezultātā plānots sagatavot 6 publikācijas (t.sk. 3 Web of Science/Scopus rakstu skaits).
Atslēgas vārdi: medicīniskas ierīces, produktu komercializācija, finanšu resursi
Informācija atjaunota: 02.01.2019.
1. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)
2. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
Informācija atjaunota: 07.06.2019.
3. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
Informācija atjaunota: 07.09.2019.
4. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)
Informācija atjaunota: 27.12.2019.
5. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota: 27.03.2020.
6. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota: 30.06.2020.
7. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
Informācija atjaunota: 30.09.2020.
8. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota: 28.12.2020.
9. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota: 31.03.2021.
10. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota: 29.06.2021.
11. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
12. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Projekta nosaukums: «Veiktspējas pārvaldības pilnveidošana valsts sektora reformu ietekmē klīniskās universitātes slimnīcās»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Impact of public sector reforms on performance management improvement in clinical university hospitals»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māra Pētersone
Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Ingars Eriņš, prof. Dainis Krieviņš, prof. Kārlis Ketners
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/330
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/92
Projekta īstenošanas vieta: Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus veiktspējas pārvaldības pilnveidošanai klīniskās universitātes slimnīcās valsts sektora reformu kontekstā. Mērķu sasniegšanai izvirzāmi šādi uzdevumi: Analizēt klīnisko universitāšu slimnīcu (turpmāk KUS) darbu un identificēt raksturīgākās iezīmes, kas nosaka to vadīšanas īpatnības; Novērtēt KUS darba izmaiņas valsts sektora reformu ietekmē; Izpētīt procesu vadības sistēmu; Novērtēt faktorus, kas ietekmē KUS veiktspēju; Piedāvāt jaunu vai pilnveidot esošo darba novērtēšanas sistēmas KUS modeli. Pētījumā ietver četras aktivitātes: KUS pārvaldības raksturojums Latvijā; Procesu vadības sistēmas elementi KUS; Veiktspējas vadības sistēma KUS; Darba novērtēšanas sistēma KUS. Pētījums tiks izstrādāts sadarbība ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu”. Pētījumā tiks konstatētas problēmas, kas jāuzlabo KUS darbā, veicinot uz procesu orientētu izpratni ārstniecības iestādēs un meklēt risinājumus KUS efektīvākam darbam, esošā finansējuma ietvaros. Projekts tiks īstenots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātē (IEVF). Pētījumu rezultātu publicēšana plānota 5 zinātniskos rakstos, kas ir indeksēti Web of Science vai Scopus datubāzē iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, paredzēta dalība vismaz 6 zinātniskajās konferencēs, veidota unikāla pieeja darba novērtēšanai KUS.
Atslēgas vārdi: Veiktspējā; efektivitāte; ražīgums; klīniskā universitātes slimnīca.
Informācija atjaunota: 02.01.2019.
1. posms
2. posms
3. posms
4. posms
5. posms
6. posms
Informācija atjaunota: 30.06.2020.
7. posms
Informācija atjaunota: 30.06.2020.
8. posms
Informācija atjaunota: 28.12.2020.
9. posms (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota: 31.03.2021.
10. posms (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota: 28.06.2021.
11. posms (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
12. posms (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Projekta nosaukums: «Rīgas izveidošana par viedo pilsētu kā ilgtspējīga tūrisma galamērķi lielo datu laikmetā»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Creating Riga a Smart City as a Sustainable Tourism Destination in the Big Data Era»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: YUANYUAM LIU
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Nataļja Lāce
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/479
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/99
Projekta īstenošanas vieta: IEVF Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedra
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2021.-30.08.2023.
Projekta finansējums: 106 802.24 EUR t. sk. ERAF finansējums 90,781.90 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 10,680.22 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 340.12 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izpētīt Big Data analytics un Big Data analīzes pielietošanu viedās pilsētas zināšanu radīšanā, izpētīt biznesa modeļus biznesa inteliģences vidē, identificēt tūristu attieksmi, motivāciju un nodomus apmeklēt Rīgu kā gudru, ilgtspējīgu tūrisma galamērķi un izpētīt digitālā mārketinga ietekmi uz tūristu izvēli Rīga kā gudra ilgtspējīga tūrisma galamērķa apmeklējumam.
Plānotie galvenie rezultāti:
Projektā plānots sākt ar literatūras analīzi, lai savāktu visus iespējamos faktorus, publiskas informācijas sistēmas izveidei ar mērķi izveidot Rīgu par ilgtspējīgu, viedu pilsētas tūrisma galamērķi, un pēc tam pielietot informācijas sistēmu praksē. Šajā gadījumā tiks veidota liela datu analīzes sistēma un tiks izmantoti lieli dati no interneta. Faktiskie interneta dati tiks saglabāti, kamēr tiks izveidotas un tūristiem tiks sagatavotas aptaujas, lai iegūtu viņu attieksmi, motivāciju, nodomus un faktisko rīcību, lai izvēlētos Rīgu kā ilgtspējīgu, viedu pilsētas tūrisma galamērķi. Tāpēc tiks apkopoti gan nestrukturēti interneta dati, gan strukturēti anketu dati. Datus varētu izmantot, lai formulētu pētījuma jautājumus nākamajiem pētījumiem. Šis projekts plāno 3 apakšprojektus, tostarp „Publiskās informācijas pārvaldības sistēmas izveidi, lai izveidotu Rīgu par gudru pilsētu”, „Izpētīt Rīgu kā ilgtspējīgu tūrisma galamērķi” un“ Tūristu piesaiste apmeklēt Rīgu lielo datu laikmetā”.
Atslēgas vārdi: Rīga, viedā pilsēta, ilgtspējīga tūrisma galamērķis, lielie dati
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 13.08.2021.
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Informācija atjaunota 15.06.2022.
Informācija atjaunota 15.08.2022.
Informācija atjaunota 14.09.2022.
Informācija atjaunota 15.12.2022.
Informācija atjaunota 15.02.2023.
Informācija atjaunota 15.04.2023.
Projekta nosaukums: «Gaisa kuģu konstrukcijas uzraudzības lidojumu laikā monitoringa (FLY-SAFE) sistēmas izstrāde»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislav Turko
Projekta nosaukums angļu valodā: «Structural Health Monitoring system for Inflight Monitoring (FLY-SAFE)»
Projekta zinātniskais vadītājs: Margarita Urbaha
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/104
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/234
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 17.07.2021.
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa monitoringa lidojuma laikā sistēmu (turpmāk - FLY SAFE sistēmu), kas ir balstīta uz akustisko diagnostiku. Konstrukciju stāvokļa monitoringa (Structural Health Monitoring - SHM) sistēmas mērķis ir ik brīdi visā konstrukcijas ekspluatācijas laikā sniegt dažādu materiālu, detaļu un mezglu, kas veido gaisa kuģa konstrukcijas, "stāvokļa" tehnisku novērtējumu.
Aviācijas konstrukciju atteiču lielākā daļa ir saistīta ar noguruma bojājumu uzkrāšanos un noguruma plaisu attīstību. Tāpēc viens no svarīgiem jautājumiem noguruma izvērtēšanā ir zinātniski pamatotu metožu izstrāde noguruma bojājumu izvērtēšanai un konstruktīvo elementu ilgmūžības aprēķins mainīga sprieguma apstākļos. Izmantojot šādas metodes, ir iespējams izvēlēties optimālo formu un konstrukcijas izmērus projektēšanas stadijā un kontrolēt reālu bojājumu uzkrāšanās procesu konstrukcijās to ekspluatācijas laikā.
Viena no perspektīvām diagnostikas metodēm, kas dod iespēju risināt šāda veida uzdevumus ir akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metode, kas balstās uz akustiskās emisijas signālu parametru analīzes. Praktiskā šīs metodes izmantošana ir saistīta ar diagnostikas mērījumu datu interpretāciju.
Projekta gaitā tiks izstrādāta gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa uzraudzības lidojuma laikā monitoringa sistēma (FLY SAFE sistēma), izmantojot akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metodi. Izmantojot FLY SAFE sistēmas datorizēta modeļa CAD vidē un akustiskās emisijas mērījumu un datu apstrādes un uzglabāšanas metodikas izstrādi, tiks radīta FLY SAFE tehnoloģija gaisa kuģa kniežu un skrūvju savienojumiem, apšuvumam un kompozītmateriāla konstrukcijām. Stendu izmēģinājumi gaisa kuģu konstrukcijām tiks veikti reālā lidojuma režīmā FLY SAFE sistēmas galīgai optimizācijai.
Atslēgas vārdi: konstrukcijas stāvokļa monitorings, gaisa kuģu konstrukcijas, akustiskās emisijas, diagnostika, nogurums
Rezultāti:
Informācija atjaunota 17.07.2021.
Projekta nosaukums: «Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Smart textile monitoring systems for sport and medicine»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pēteris Eizentāls
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksejs Kataševs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/153
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/229
Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt uz viedajiem tekstiliem balstītas sistēmas, kas tiktu izmantotas ar gaitu un kustību saistīto slimību diagnostikā, gaitas un kustību rehabilitācijā pēc traumām vai operācijām, kā arī sportistu (amatieru un profesionāļu) treniņa optimizācijai un kapacitātes celšanai. Šīs sistēmas veiktu pacientu kustību un vitālo parametru monitorēšanu bez ietekmes uz veiktajām darbībām, tai pat laikā pildot sporta apģērba funkciju.
Pētījuma galvenās aktivitātes ir viedtekstila aplikāciju izveide (1) podometrijai, (2) elpošanas monitorēšanai un (3) ķermeņa un ekstremitāšu pozīciju kontrolei, kā arī (4) izstrādāto sistēmu validācija. Katra aktivitāte ietver sistēmas prototipu izstrādi, saistīto elektroniku izstrādi, mērījumu apstrādes protokolu izveidi un izstrādāto sistēmu testēšanu ārstu un treneru uzraudzībā. Papildus ir plānota pētījuma rezultātu izplatīšana gan zinātnieku aprindās, gan arī sabiedrībā.
Projekta rezultātā tiks izveidoti trīs uz viedajiem tekstiliem balstīti produktu prototipi. Pētījuma rezultāti tiks publicēti piecos žurnālu rakstos un prezentēti trijās starptautiskās un reģionālā mēroga konferencēs. Pētījuma materiālu ražošanai un pētījuma rezultātu realizēšanai tiks piesaistīti tekstilražotāji no Latvijas.
Atslēgas vārdi: viedais tekstils; valkājamas sistēmas; valkājami sensori
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Projekta nosaukums: «Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of innovative metal-ceramic nanostructured coatings (McBLADE) for the hot section parts of gas turbine engines »
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Konstantins Savkovs
Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/126
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2018 līdz 28.02.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta "Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde" ietvaros tiks izveidoti inovatīvi nanopārklājumi, kas būs radīti uz vakuuma jonu-plazmas uzputināšanas tehnoloģiju pamata. Šī veida pārklājumi izceļas ar augstu tehnoloģiskumu un plašu fizikāli mehānisko un ekspluatācijas īpašību daudzveidību.
Aviopārvadājumu efektivitātes un drošības palielināšana ir viens no aviācijas industrijas pamatvirzieniem. Jaunas paaudzes gāzes turbīnas dzinēju (GTD), kam ir zems īpatnējais svars un kas patērē mazāk degvielas, izveide ir prioritārs aviācijas uzdevums. Veidojot perspektīvu GTD, kompresora saspiešanas pakāpe ir 35-40 reizes un tai piemīt tālāka palielināšanās tendence. Turklāt kompresoru gaisa darba temperatūras pēdējās pakāpēs sasniedz pat vairāk kā 500ºC, savukārt, gāzu temperatūra turbīnas ieejā sasniedz 1 900ºC.
Lai nodrošinātu tik augstas ekspluatācijas īpašības, papildus efektīvai dzesēšanas sistēmai, nepieciešams izveidot jaunus karstumizturīgus un karstumlietderīgus materiālus, kā arī nepieciešams izveidot jaunus speciālus karstumizturīgus pārklājumus GTD turbīnas, sadegšanas kameras un kompresora detaļu aizsardzībai. Kā viens no dotās problēmas risinājuma variantiem ir vairāku slāņu funkcionāla nanopārklājumu izstrāde, kuriem piemīt augstas erozijas un karstumizturības īpašības, un kas ir spējīgi izturēt augstas temperatūras gaisa plūsmu ilgā laikā periodā.
Atslēgas vārdi: gāzturbīnu dzinējs, nanopārklājums, karstumizturība
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Informācija atjaunota 15.03.2021.
Projekta nosaukums: «Multifunkcionālie nanostrukturētie pārklājumi gaisa kuģu konstrukcijām (NANOCOAIRS)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Multifunctional Nanostructured Coatings for Aircraft Structures (NANOCOAIRS)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jevgēņijs Garbuzs
Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/176
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/317
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2018 līdz 31.01.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Multifunkcionālo nanostrukturēto pārklājumu gaisa kuģa konstrukcijām (NANOCOAIRS) projekta vispārīgais mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un pētniecības kompetences un veicināt zinātnieku karjeras uzsākšanu zinātniskajā institūcijā, izveidojot vienu jaunu pilna laika zinātniskā amata vietu RTU un sagatavojot un iesniedzot publicēšanai sešas zinātniskās publikācijas un vienu jaunu komercializējamu tehnoloģiju.
Projekta specifiskais (zinātniskais) mērķis ir izstrādāt inovatīvo tehnoloģiju nanostrukturēto daudzkomponentu pretapledojuma pārklājumu izveidei gaisa kuģa konstrukcijām, eksperementāli izpētīt izveidoto nanostrukturēto pārklājumu kvalitātes raksturojumus un pielietot pretapledojuma pārklājumus uz attiecīgiem gaisa kuģa konstrukciju paraugiem. Piedāvātā pārklājuma uzklāšanas tehnoloģija ir balstīta uz fizisko tvaiku uznešanas (PVD - Physical Vapor Deposition) metodi ar izsmidzināšanas magnetrona un elektroloka iztvaikotāju pielietošanu pārklājuma nepieciešamā sastāva iegūšanai katrā izsmidzināšanas posmā.
Projekts ietver materiālu un procesu specifikāciju gaisa kuģa konstrukcijas paraugiem pretapledošanas pārklājuma tehnoloģijai pamatojoties uz PVD metodi, kas ietver elektriski vadoša pārklājuma izveidi.
Materiāla un procesa tehnoloģijas sākotnēja izstrāde pirmajai pārklāto dažāda ķīmiskā sastāva pārklājumu paraugu kopai un to testēšana tiks veikta projekta pirmajā gadā. Materiālu un procesa tehnoloģija otrai pārklāto paraugu kopai, izmantojot izvēlētā ķīmiskā sastāva daudzslāņu pārklājumus, tiks īstenota trešā projekta gada sākumā, kad labākie risinājumi daudzfunkcionalitātei tiks izvēlēti tālākai NANOCOAIRS parklājumu uzklāšanai uz reāliem gaisa kuģu konstrukciju paraugiem to turpmākai testēšanai un optmizācijai.
Atslēgas vārdi: Gaisa kuģu kompozītu konstrukcijas, nanotehnoloģijas gaisa kuģu konstrukcijās, pretapledošanas pārklājums, inovatīvas PVD tehnoloģijas
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Projekta nosaukums: «Plānās kārtiņas ar nanodaļiņām jonizējošā starojuma dozimetrijai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Thin films with embedded nanoparticles for dosimetry of ionizing radiation»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Marina Romanova
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jurijs Dehtjars
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/167
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/9
Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2018 līdz 30.04.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir piesaistīt jauno zinātnieku pētījuma veikšanai un izstrādāt dozimetrijas metodi, kas ļauj mērīt jonizējošā starojuma absorbēto dozu no nanoslāņa ar biezumu līdz 10 nm. Kā dozimetra jutīgie elementi tiks izmantotas nanodaļiņas, kas ir ieslēgtas plānā kārtiņā. Tiks veikts rūpniecisks pētījums ar aktivitātēm: 1) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām iegūšana; 2) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām raksturošana; 3) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām dozimetriskās īpašības.
Plānotie galvenie rezultāti: 1) trīs publikācijas indeksētas SCOPUS datu bāzē; 2) starojuma dozimetrijas metode; 3) patenta pieteikums par dozimetrijas metodi.
Atslēgas vārdi: nanodaļiņas, starojuma dozimetrija, medicīniskā fizika, fotoelektronu emisija, jonizējošais starojums.
Rezultāti:
Dalība ar mutisko referātu Rīgas Tehniskās universitātes 61.starptautiskajā konferencē:
M. Romanova, Yu. Dekhtyar, A. Vilken, S. Chertopalov, L. Fekete, J. Lancok. Photoemission studies of charge trapping in Si/SiO2 substrate after e-beam deposition of CaF2 thin films. Riga Technical University 61st International Scientific Conference, October 15, 2020.
Dalība ar stenda referātu starptautiskajā konferencē “Materials Science and Applied Chemistry 2020”, nopublicētas konferences tēzes:
M. Romanova, V. Serga, R. Burve, K. Palskis, Yu. Dekhtyar. Influence of MeV gamma rays on thermostimulated exoelectron emission from MgO films. Materials Science and Applied Chemistry 2020 (MSAC 2020): Book of Abstracts, Latvia, Riga, October 23, 2020, p.70.
Turpinās WP1 un WP2 pētīto paraugu dozimetrisko īpašību noskaidrošana, paraugi tiek apstaroti ar dažādām jonizējošā starojuma dozām un tiek pētītas eksoelektronu emisijas strāvas izmaiņas laikā atkarībā no apstarošanas dozas ar mērķi noskaidrot, cik ilgi paraugi var saglabāt starojuma absorbēto dozu
Sagatavots un 2021. gadā 20. aprīlī Latvijas Republikas Patentu valdē iesniegts patenta pieteikums “Jonizējošā starojuma dozimetrs nanotilpumā absorbētās dozas mērīšanai” (pieteikuma Nr. LVP2021000022).
Sagatavots Deliverable 3.1. “Method of dosimetry of ionizing radiation that allows measuring doses of radiation absorbed in a nanolayer with thickness less than 10 nm”.
Pieņemts publicēšanai raksts SCOPUS indeksētajā žurnālā:
M. Romanova, R. Burve, Yu. Dekhtyar, K. Palskis, V. Serga. Influence of MeV gamma photons on thermostimulated exoelectron emission from MgO films. Key Engineering Materials (Volume “Materials Science and Applied Chemistry”).
29. aprīlī tika organizēts BINI institūta seminārs pēcdoktorantūtas projekta rezultātu prezentēšanai. Seminārā prezentēts referāts “Plānas kārtiņas ar nanodaļiņām jonizējošā starojuma dozimetrijai” un ar projekta rezultātiem tika iepazīstināti uzņēmuma SIA “Baltic Scientific Instruments” pārstāvji.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
Projekta nosaukums: «Inovatīva virsskaņas aerodinamiskā tuneļa un aerokosmisku objektu īpašību izpētes metodoloģijas izstrāde»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an Innovative High-Speed Wind Tunnel Testing Facility for the Research of the Characteristics of Aerospace Objects»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ali Arshad
Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/321
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/78
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2018 līdz 30.11.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju inovatīvu un modernu aerokosmisku objektu īpašību izpētei. Fokusējoties uz turpmākajiem pētījumu mērķiem, tiek plānota virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentāla prototipa izstrāde ar ātruma diapazonu M= 1,2~4,0, kad tiks izstrādāts pārejoša tipa pārslodzes virsskaņas tuneļa prototips.
Projekta mērķa sasniegšanai vispirms tiks veikti aerodinamiskie aprēķini, datormodelēšana par aerodinamiskā tuneļa plūsmas lauku. Aerodinamiskie aprēķini un modelēšana tiks validēti, izmantojot mūsdienu CFD instrumentus. Virsskaņas aerodinamiskā tuneļa prototipa komponentes tiks izstrādātas izmantojot mūsdienu CAD-CAM rīkus. Projekta gaitā ir paredzēts izstrādāt inovatīvu un elastīgu tuneļa testa sekcijas plānojumu, kas dos iespēju veikt daudzdimensiju aerokosmisku objektu multifunkcionālus pētījumus. Virsskaņa aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju būs iespēja pielietot inovatīvu aerokosmisku objektu izpētei, t.sk. virsskaņas bezpilota lidaparātu un kosmisko aparātu konstrukciju testēšanai. Projekta ietvaros tiks veikti pētījumi par aerokosmiskās inženierijas sarežģītajiem risinājumiem, kā piemēram, ātrgaitas dzinēja ieplūdes profiliem, spārnu un asmeņu plākšņiem, kosmosa kuģu un starta raķešu plūsmas īpašību papildinājumiem.
Projekta rezultātā tiks izstrādāts eksperimentāls prototips un CAD/CFD modeļi. Projekta izpildes laikā ir plānotas vismaz 6 augstas kvalitātes publikācijas, 2 patenti, vairāki ziņojumi konferencēs un semināri.
Atslēgas vārdi: Ātrgaitas vēja tunelis, aviācijas un kosmosa objekti, virsskaņas plūsma, datormodelēšanas šķidruma dinamikas aprēķini, šķidruma mehānika
Rezultāti:
Informācija atjaunota 30.11.2021.
Projekta nosaukums: «Integrētas sensoru sistēmas izveide materiālu un konstrukciju monitoringam»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an integrated sensor system for material and structure monitoring»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māris Hauka
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vitālijs Pavelko
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/326
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/79
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 31.10.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir attīstīt ekonomiski efektīvu konstrukcijas tehniska stāvokļa monitoringa integrētu sistēmu, izmantojot daudzfunkcionālo pjezoelektrisko sensoru tīklu, radīt sistēmas tehnoloģiju un bāzes komponenšu prototipus, kā arī demonstrēt sistēmas efektivitāti dažādiem lietojumiem (mašīnbūves, transporta, civilās būvniecības un aerokosmiskā nozarēs).
Sistēmai jānodrošina vairāku tipu un uzdevumu konstrukcijas drošu ekspluatāciju, savlaicīgi atklājot bīstamus ražošanas vai novecošanas bojājumus. Paredzēts attīstīt tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu konstrukcijas monitoringa sistēmai, kas balstītas uz defekta atpazīšanas bez-etalona principu. Šīs problēmas sekmīgas atrisināšanas priekšnoteikums ir pēdējo oriģinālu pētījumu rezultāti par pāri „konstrukcija/sensors” slogojuma ietekmi uz ultraskaņa viļņu mijiedarbību ar strukturālu defektu. Sistēma sastāv no divām apakšsistēmām, izmantojot konstrukcijā integrētu pjezoelektrisko sensoru tīklu. Pirmajā apakšsistēmā paredzētas konstrukcijas nepārtrauktam monitoringam un primārai signalizācijai par defekta briesmām. Tās tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu izstrāde balstītas uz minēto slogošanas ietekmi uz pāri „konstrukcija/sensors” elektromehānisku impedanci. Otrā monitoringa apakšsistēma normāli ir gaidīšanas režīmā un tai jābūt aktivizētai ar pirmajās apakšsistēmas radītu signālu par defektu parādīšanās briesmām. Apakšsistēma ir paredzēta, lai novērstu monitoringa otrās kārtas kļūdas (signalizācija par bojājuma klātbūtni tā faktiskajā prombūtnē) un prastu novērtēt defekta esamību ar augstu drošumu, pamatojoties uz šādām tehnoloģijām: 1) aktīvo ultraskaņas viļņu; 2) piezo-pretestības efektu; 3) pasīvu ultraskaņas viļņu (modālā akustiskā emisija); 4) pjezoelektriskie akselerometri.
Galvenās aktivitātes ietver: integrēto sensoru sistēmas algoritma izstrādi; datu apstrādes elementa izstrādi; barošanas avota un integrēto sensoru sistēmas prototipa izstrādi; integrētās sensoru sistēmas testēšanu un rezultātu pārbaudi.
Atslēgas vārdi: Integrētais stāvokļa monitorings, pjezoelektriskie devēji, impedance, ultraskaņas viļņi.
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Projekta nosaukums: «Netradicionāli betoni ar «gudro» stiegrojumu (NONCSR)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Non-traditional concrete with smart reinforcement (NONCSR)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Lūsis
Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Andrejs Krasņikovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/324
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/13
Projekta īstenošanas vieta: Mehānikas un mašīnbūves institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma ietvaros tiks izstrādāti jaunie inovatīvie betoni ar netradicionāliem stiegrojumiem, kā arī tiks dotas rekomendācijas netradicionālo stiegrojumu (stikla, oglekļa, kompozīto šķiedru un citu) izgatavošanai, kā arī konstrukciju ar stiegrojumu sadalījumu izgatavošanai.
Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiek pilnveidota/-s tehnoloģija/-s, kas patērē mazāk energoresursus, nekā šāda veida tirgū pieejama tehnoloģija/-s. Projekta īstenošanas rezultātā tiks iesniegtas 3 publikācijas SCOPUS vai WoS datu bāzē iekļautos konferenču rakstu krājumā/-os vai žurnālā/-os, tiek plānota dalība 5 zinātniskās konferencēs. Sabiedrības informēšanai plānota publikācija populārzinātniskā žurnālā un dalība izgudrojumu un inovāciju izstādē. Tiks iesniegti divi Latvijas Republikas vai starptautiskie izgudrojuma patenta pieteikumi.
Atslēgas vārdi: Betons, netradicionāls stiegrojums, kompozītās šķiedras
2. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
Informācija atjaunota 06.09.2019.
3. pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
4. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
5. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
6. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
7. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota 28.12.2020.
8. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota 31.03.2021.
9. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota 28.06.2021.
10. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
11. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
12. pārskata periods (01.01.2022.-31.03.2022.)
Informācija atjaunota 28.03.2022.
Projekta nosaukums: «Metode dzīvu, neiezīmētu šūnu identificēšanai un šķirošanai pēc telomēru garuma»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of method for identifying and isolating viable, non-labelled cells by telomere length»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Uldis Bērziņš
Projekta zinātniskais vadītājs: Jurijs Dehtjars
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/450
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/45
Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Dielektroforēze ir metode, ar kuras palīdzību šūnas tiek polarizētas, reaģējot uz elektriskā lauka gradientu. Cilmes šūnu telomēru garumam ir būtiska nozīme šūnu potencei: dalīties, migrēt un diferencēties, veidot starpšūnu matriksu un kopumā spējai sekmēt audu reģenerāciju. Nepastāvot metodei, kas ļautu cilmes šūnas pēc telomēru garuma nomērīšanas izmantot terapijā vai orgānu veidošanai uz biočipa, pastāv aktualitāte jaunas metodes izveidei vai esošās metodes optimizēšanai.
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir optimizēt dielektroforēzes metodi tā, lai to varētu izmantot, lai atdalītu cilmes šūnas pēc telomēru garuma, dzīvas un neiezīmētas no heterogēnas cilmes šūnu populācijas mikroplūsmas biočipā. Atdalīta dzīvu, neiezīmētu cilmes šūnu subpopulācija ar garām telomērām būtu efektīga terapeitiskos nolūkos, jo no tās tiktu atdalītas replikatīvi vecas šūnas, kurām piemīt zema potence un ir palielināts onkogenitātes risks. Pēc telomēru garuma atdalītas cilmes šūnu subpopulācijas arī ir izmantojamas kā izejmateriāls orgānu 3D-modeļu veidošanai uz biočipa, lai pētītu orgānu novecošanās procesus, piemēram, ādas (“Skin-on-a-chip”, “Organ-on-a-chip” modeļos); izstrādātu jaunas zāles, piemēram, senolītiķus; pētītu ar vecumu saistītas slimības, piemēram, sirds asinsvadu mazspēju, diabētu, vēža veidošanos. Dielektroforēzes optimizēta metode būs pielietojama gan ārstnieciskos, gan diagnostiskos nolūkos konvencionālajā un precīzā (personalizētā) medicīnā.
Pētniecības projekta aktivitātes sevī ietver: 1) Dielektroforēzes parametru noteikšanu metodes optimizācijai; 2) DEP-biočipa prototipa šūnu šķirošanai mikroplūsmā pēc telomēru garuma ar šķirošanas ātrumu 1 miljons šūnu 5 minūtēs, izstrādi.
Plānotie rezultāti ietver patenta pieteikumu un sagatavotas un iesniegtas 3 zinātniskas publikācijas par tēmām: replikatīvā šūnu senescence, DEP metodes optimizācija, DEP un šūnu replikatīvā senescence.
Atslēgas vārdi: Telomēru garums, dielektroforēze, neiezīmētu šūnu sortēšana
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 16.11.2020.
Informācija atjaunota 12.03.2021.
Informācija atjaunota 30.04.2021.
Informācija atjaunota: 15.07.2021.
Turpinās darbs pie Biočipu mikroplūsmas vadības automatizācijas izstrāde dielektroforēzes procesa realizācijai (motoru draiveru projektēšana, izgatavošana un programnodrošinājuma rakstīšana).
Informācija atjaunota: 15.09.2021..
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 15.03.2022.
Informācija atjaunota: 13.05.2022.
Informācija atjaunota: 15.07.2022.
Informācija atjaunota: 15.09.2022.
Informācija atjaunota: 15.11.2022.
Informācija atjaunota: 15.01.2023.
Informācija atjaunota: 15.03.2023.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 15.09.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
Informācija atjaunota 16.07.2021.
Informācija atjaunota 13.08.2021.
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Informācija atjaunota 15.06.2022.
Informācija atjaunota 15.08.2022.
Informācija atjaunota 14.10.2022.
Informācija atjaunota 15.12.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2023.
Projekta nosaukums: «Kompozītmateriālu konstrukciju projektēšanas metodoloģija, kontrolējot un optimizējot polimēru īpašības ražošanas procesā»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Design methodology for composite structures by controlling and optimizing the evolution of polymer properties during processing»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Stephanie Goncalves Nunes
Projekta zinātniskais vadītājs: Jānis Vārna
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/641
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/304
Projekta īstenošanas vieta: Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2021.-17.10.2023.
Projekta finansējums: 107 788.07 EUR t. sk. ERAF finansējums 91 619.86 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 10 778.81 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 389.40 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums: Pētniecības projekta pieteikuma īstenošanas vieta ir RTU Materiālu Eksperimentālās Mehānikas zinātniskā laboratorija (MEMZL), kas iekļauta RTU Mašīnzinību, Transporta un Aeronautikas fakultātē, Mašīnbūves un Mehānikas Institūtā. Projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvu projektēšanas metodoloģiju kompozītmateriālu konstrukcijām, optimizējot polimēru matricas īpašības ražošanas un cietēšanas laikā, kad polimēru matrica pāriet no šķidra materiāla uz cieta mateirāla stadiju. Projekts ir saistīts ar Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomu “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Galvenās pētniecības pieteikuma darbības ir polimēru un kompozītu paraugu izgatavošana ar dažādām polimerizācijas pakāpēm, materiālu eksperimentālā pārbaude, kurā tiks veiktas termo-mehāniskās pārbaudes materiālu elastīgo, stiprības, šļūdes, viskoelastīgo un viskoplastisko īpašību noteikšanai, modelēšana un validēšana kā arī rezultātu izplatīšana un publicēšana. Projekta ietvaros tiks īstenota mobilitātes programma, kuras rezultātā tiks apmeklētas 3 ārvalstu zinātniski pētnieciskās institūcijas, kur tiks iegūtas nepieciešamās iemaņas polimēru kompozītmateriālu izgatavošanā, tiks veiktas materiālu eksperimentālas pārbaudes, kā arī notiks darbs pie zinātniskajām publikācijām saistībā ar projekta rezultātiem. Projekta gaitā iegūtie pētījumu rezultāti tiks publicēti 4 pilna teksta publikācijās vadošajos kompozītmateriālu nozares zinātniskajos žurnālos, kas indeksēti SCOPUS datubāzē. Projekta ietvaros tiks veiktas 4 konferenču prezentācijas par projekta rezultātiem, kā arī tiks sagatavots 1 jauna projekta pieteikums, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un zināšanām.
Plānotie galvenie rezultāti: Projekta gaitā iegūtie pētījumu rezultāti tiks publicēti 4 pilna teksta publikācijās vadošajos kompozītmateriālu nozares zinātniskajos žurnālos, kas indeksēti SCOPUS datubāzē. Projekta ietvaros tiks veiktas 4 konferenču prezentācijas par projekta rezultātiem, kā arī tiks sagatavots 1 jauna projekta pieteikums, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un zināšanām.
Atslēgas vārdi: Inženierzinātne un tehnoloģija, Mehānika, Inženierzinātne un tehnoloģija, polimēru kompozītmateriāli, skaitliskā modelēšana, ražošanas optimizācija.
Informācija atjaunota 05.02.2021.
1. periods 01.02.2021.-30.04.2021.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
2. periods 01.06.2021.-31.08.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.
Informācija atjaunota 28.03.2022.
5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.
Informācija atjaunota 29.07.2022.
6. periods 01.08.2022.-17.10.2022.
Informācija atjaunota 10.10.2022.
Projekta nosaukums: «Bezpilota aviācijas kompleksa izstrāde Baltijas jūras akvatorijas ekoloģiskajā monitoringa uzdevumu risināšanai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Developing a Remotely Piloted Aircraft System for solving environmental monitoring problems in the Baltic Sea area»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislavs Žavtkēvičs
Projekta zinātniskais vadītājs: Mārtiņš Kleinhofs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/650
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/307
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūta Transporta sistēmu un loģistikas katedra
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums: Pētījuma mērķis ir izstrādāt optimizētas un inovatīvās lietderīgas slodzes, izstrādāt inovatīvu datu apvienošanu, izmantojot GPS datus, kā arī augstas izšķirtspējas attēlveidošanu apstrādei ar GIS tehnoloģijām, izstrādāt inovatīvu paraugu iegūšanas sistēmu un uzlabot paraugu iegūšanas tehnoloģijas, izstrādāt ūdens kvalitātes un naftas piesārņojuma monitoringa inovatīvu metodoloģiju, izmantojot tālvadības gaisa kuģus (TGK). Ierosinātais rūpnieciskais projekts novedīs pie jaunas ekoloģiskās uzraudzības metodoloģijas, izmantojot TGK, datorizētās projektēšanas (CAD) modeļiem, kā arī vairākām publikācijām un patentiem. Izstrādātā ūdens kvalitātes un naftas piesārņojuma monitoringa metodika nodrošinās platformu pētniekiem un RTU nākamās desmitgades pētījumiem vides monitoringa jomā, izmantojot TGK. Ierosinātais projekts tiks izmantots izglītojošiem, kā arī rūpniecisko pētījumu un izstrādes mērķiem. Projekts ne vien sniegs interesantas iespējas vietējiem studentiem, bet arī pavērs durvis jaunam TGK izmantojuma laikmetam Latvijā, izstrādājot augstas pievienotās vērtības produktu – ūdens kvalitātes uzraudzības metodoloģiju un tehnoloģiju. Ieviešot šo inovatīvo produktu rūpniecībā vai izmantojot to monitoringam, uzņēmumi paaugstinās savu konkurētspēju un sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību. Ierosinātais projekts var veicināt augstu standarta pētījumus un sniegt sadarbības iespējas pētniekiem no Baltijas un Eiropas valstīm, kā arī citām valstīm ārpus Eiropas.
Plānotie galvenie rezultāti: Ierosinātais projekts tiks izmantots izglītojošiem, kā arī rūpniecisko pētījumu un izstrādes mērķiem. Akadēmiskais pētījums tiks arī integrēts ekoloģiskajā uzraudzībā, izmantojot TGK pētījumu. Sagaidāms, ka šī ekoloģiskā ūdens kvalitātes uzraudzība ar TGK palīdzēs veidot pamatu RTU nākamās desmitgades pētījumiem saistībā ar TGK izmantošanu gaisa kvalitātes uzraudzībā. Šis pētījums bruģēs ceļu uz starptautisko sadarbību ar institūtiem un nozarēm, kurām ir iepriekšēja pieredze un panākumi jūras akvatoriju ekoloģiskajā uzraudzībā. RTU apmaiņas studentu programmas varētu paplašināt, lai apmainītos ar pētījumu programmām, tiklīdz ūdens kvalitātes uzraudzības metodoloģija būs izstrādāta. Pēcdoktorantūras pētniekam ir arī starptautiska pētījumu pieredze, un šī projekta laikā (un arī vēlāk) tiks turpināta sadarbība ar Latvijas un Eiropas pētniekiem. Tajā pašā laikā pēcdoktorantūras pētnieks varēs turpināt veidot karjeru ekoloģiskās uzraudzības nozarē ar TGK, īstenojot savus ilgtermiņa pētījumu plānus.
Atslēgas vārdi: TGK; Naftas piesārņojums; Ūdens kvalitāte; Numuriskais modelis; TGK lietderīgā slodze; Paraugu ņemšanas sistēma; Datu apvienošana.
Informācija atjaunota 05.02.2021.
1. periods 01.01.2021.-30.04.2021.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.
Informācija atjaunota 28.03.2022.
5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.
Informācija atjaunota 29.07.2022.
Informācija atjaunota 29.11.2022.
Informācija atjaunota 31.01.2023.
Informācija atjaunota 31.03.2023.
Informācija atjaunota 17.07.2021.
Projekta nosaukums: «Viedo izolācijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Structures and technology development of smart insulation materials for indoor microclimate regulation»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Edgars Kirilovs
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Silvija Kukle
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/152
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/232
Projekta īstenošanas vieta: Dizaina tehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta rezultātā tiks radīts viedā materiāla produkts siltuma enerģijas uzkrāšanai latentā formā un atdošanai, izmantojot fāzmaiņu materiālu mikrokapsulas dažādu struktūru siltuma un skaņas izolācijas materiālos. Fāzmaiņu materiāls uzlabos arī materiāla skaņas izolācijas īpašības. Pateicoties siltuma un akustikas izolācijas materiāla struktūrai un kaņepju un vilnas atlikumu materiāla īpašībām, tiks radīts labvēlīgs iekštelpu klimats. Lai izveidotu kompozīta materiālu, ko varētu izmantot kā būvniecības un ārtelpu materiālu, tas tiks aplīmēts ar cietkoku finieri, kas apstrādāts ar Sol-Gel tehnoloģiju; tas samazinās arī materiāla ūdens uzsūktspēju. Projekta ietvaros tiks apvienoti trīs pētījuma virzieni: izstrādāti industriālā kaņepju izejmateriāla un dažādu struktūru izolācijas materiālu izgatavošanas paņēmieni; tiks pētītas iespējas iestrādāt fāzmaiņas materiālus siltuma un skaņas izolācijā, kā arī pētīti jauniegūto materiālu parametri; tiks izstrādāta metode kaņepju kompozīta materiālu cietkoku finiera apdares apstrādei ar Sol-Gel tehnoloģiju.
Plānotie rezultāti: izstrādāts jauns izolācijas materiāls ar iestrādātu fāzmaiņas materiālu latentā siltuma uzkrāšanai un atdošanai optimālu iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai un aprobēta tā izgatavošanas tehnoloģija. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskās konferencēs un publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai pilna teksta konferenču rakstu krājumos.
Atslēgas vārdi: fāzmaiņas materiāli, mikrokapsulas, viedais siltumizolācijas materiāls, skaņas absorbēšana, cietas koksnes finieris, Sol-Gel tehnoloģija, iekštelpu mikroklimata regulācija
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīkošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Projekta nosaukums: «Inovatīvi nano-antioksidanti oksidatīvā stresa izsauktām saslimšanām»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Innovative nano-antioxidants for oxidative stress induced diseases»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Inese Mieriņa
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māra Jure
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/039
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/230
Projekta īstenošanas vieta: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izpētīt 5-arilmetil-1,3-dioksān-4,6-dionu un taukskābju konjugātus kā nano-antioksidantus, kas varētu rast pielietojumu neirodeģeneratīvo saslimšanu prevencijā. Projekts sniegs ieguldījumu Valsts noteikto viedās specializācijas jomu "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija", bet tā kā par taukskābju izcelsmes avotu varētu kalpot arī vietējās augu eļļas, kuras tostarp var tikt iegūtas no pārtikas rūpniecības atkritumproduktiem (spraukumiem un sēklām), tādējādi uz vietējo izejvielu bāzes izveidojot produktus ar augstu pievienoto vērtību, projekts var sekmēt arī tādu viedās specializācijas jomu kā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" un "Zināšanu ietilpīga bioekonomika" mērķu sasniegšanu. Projekta sekmīgas realizācijas rezultātā paredzēts sagatavot 3 patentu pieteikumus, 3 augsta līmeņa starptautiskas zinātniskās publikācijas, kā arī prezentēt (referāts vai posteris) rezultātus 3 starptautiskās konferencēs.
Atslēgas vārdi: arilmetilmeldrumskābe, taukskābes, konjugāti, antioksidanti, antoksidantu aktivitāte, antiradikāļu aktivitāte
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 30.10.2020.
Projekta nosaukums: «Rapšu eļļas ražošanas/rafinēšanas atkritumu izmantošana ogļūdeņražu un biodīzeļa sintēzei»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Utilization of industrial waste from rapseed oil production/refining for hydrocarbon and biodiesel synthesis»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristaps Māliņš
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Valdis Kampars
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/031
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/233
Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2017 līdz 31.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma galvenie uzdevumi:
Galvenās aktivitātes un sagaidāmie rezultāti:
Gaidāmie zinātniskie atklājumi un rezultāti varētu būt ļoti nozīmīgi ilgtspējīgu, zemu atkritumu tehnoloģiju radīšanai un attīstībai pirmās un otrās paaudzes biodegvielu ražošanai Latvijā.
Atslēgas vārdi: Rapšu eļļa, Biodīzeļdegviela, Atjaunojamie lineārie ogļūdeņraži, Heterogēnā katalīze, Hidrogenēšana, Hidroapstrāde, Deoksidēšana, Uznesti Pt grupas, Ni, Mo katalizatori.
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 02.11.2020.
Projekta nosaukums: «Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoārdāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Multifunctional calcium phosphate and biodegradable polymer composites for therapeutic bone tissue engineering»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristīne Šalma-Ancāne
Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/045
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/289
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.11.2017 līdz 15.11.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma zinātniskais mērķis ir vērsts uz inovatīvu biomateriālu izstrādi veselības aprūpes sektora vajadzībām. Iegūtās jaunās zināšanas ir iespējams transformēt no laboratorijas un biomedicīnas produktu industriju, tādējādi nodrošinot atbilstību VSS 6.priotitātei un tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija, un viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma ietvaros tiks realizētas sekojošas aktivitātes: tehnoloģiju izstrāde kompozītmateriālu un hidrogēlu iegūšanai; iegūto materiālu in vitro šūnu uzvedības un antibakteriālo īpašību izvērtējums, pētījuma rezultātu izplatīšana. Pētniecības pieteikuma ietvaros paredzēts sasniegt sekojošus rezultātus: publicētas 2 zinātniskās publikācijas žurnālos ar augtu ietekmes faktoru, izstrādātas 2 tehnoloģiju apraksti, 2 zinātības apraksti, 3 mobilitātes un tīklošanās komandējumi.
Atslēgas vārdi: kaulu aizvietotājmateriāli, organiskie-neorganiskie kompozītmateriāli, osteoporoze/osteoporosis, lūzumu sadzīšana, vēža izraisīta kaulu slimība
Rezultāti:
Mobilitātes, tīklošanās un kompetenču pilnveides pasākumi:
Publikācijas
Informācija atjaunota 30.10.2020.
Projekta nosaukums: «Ar silāndioliem saistīti ogļhidrāti un nukleozīdi»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Silane diol-interlinked carbohydrates and nucleosides»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Rjabovs
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māris Turks
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/036
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/293
Projekta īstenošanas vieta: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017 līdz 30.11.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir, par izejvielām izmantojot dabīgus ogļhidrātus un nukleozīdus, pārveidot tos par dabā nesastopamiem ar silīciju saturošiem tiltiņiem saistītiem oligomēriem. Šāds saistīšanas veids kalpos kā fosfātu starpnukleozīdu saites analogs, nodrošinot, ka šie savienojumi potenciāli var veidot telpiskās otrējās struktūras līdzīgi kā to dara dabīgās nukleīnskābes vai olbaltumvielas. Projekta uzdevumi ir izstrādāt metodes šādu saišu veidošanai, jaunu savienojumu iegūšana un izpēte ar fizikāli-ķīmiskajām metodēm, kā arī bioloģiskās aktivitātes noskaidrošana. Projekta rezultāti tiks publicēti SCI indeksētajos zinātniskajos žurnālos.
Atslēgas vārdi: silāndioli; ogļhidrāti; nukleozīdi; nedabīgie nukleotīdi
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Projekta nosaukums: «Uz stimuliem reaģējoša transdermāla zāļu piegādes sistēma»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Stimuli responsive transdermal drug delivery system»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Anna Šutka
Projekta zinātniskais vadītājs: Kārlis-Agris Gross
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/157
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/238
Projekta īstenošanas vieta: Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2017. līdz 30.06.2022.
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir izgatavot un pētīt uz stimuliem reaģējošas transdermālas polimēru nanošķiedru tīmekļu nanokompozītās membrānas kontrolētai mazmolekulāru vielu (zāļu) piegādei, kurās izdalīšanās kinētiku regulē ar multifunkcionālām biosavietojamām, pēc izmēriem par polimēru nanošķiedrām mazākām, nanopildvielām (dabiskas izcelsmes nanocelulozes, geotīta nanošķiedru u.c.). Projekta gaitā pētīs šādu pildvielu ietekmi uz mehāniskajām īpašībām, polimēra matricas šķerssaistīšanās vai destruģēšanās kinētiku, mitruma izturību un mazmolekulāru vielu izdalīšanas kinētiku. Atkarībā no nanopildvielas veida polimēru nanošķiedrās, mazmolekulāro vielu izdalīšanas kinētika tiks variēta ar kādu no stimuliem – redzamās gaismas starojums, temperatūra, magnētiskais lauks u.c. Tiks pētīta arī nanopildvielu mijiedarbība ar polimērmatricu makromolekulārā līmenī. Nanošķiedru nanokompozīti klasificējami kā viedie materiāli. Projekta rezultāti: (i) pieņemtas publicēšanai zinātniskās publikācijas (ne mazāk kā 5) Web of Science un Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) industrializējams tehnoloģiskais process polimēru nanošķiedru kompozītu tīmekļu izgatavošanai; (iii) iegūtas papildus prasmes un kompetences; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem piedaloties starptautiskās zinātniskajās konferencēs un izpildot starptautisku mobilitāti; (v) sabiedrības informētība par projekta rezultātiem; (iv) sadarbība ar komersantu.
Atslēgas vārdi: polimēru kompozīti, transdermālas zāļu piegādes sistēma, elektrovērpšana, nanopildvielas, zāļu izdalīšana, nanošķiedras
Rezultāti:
Informācija atjaunota 31.05.2018.
Informācija atjaunota 30.08.2018.
Informācija atjaunota 30.11.2018.
5. pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)
Informācija atjaunota 28.02.2019.
6. pārskata periods
Informācija atjaunota 31.05.2019.
7. pārskata periods
Informācija atjaunota 06.09.2019.
8. pārskata periods
Informācija atjaunota 25.11.2019.
9. pārskata periods
Informācija atjaunota 25.02.2020.
10. pārskata periods
Informācija atjaunota 30.05.2020.
11. pārskata periods
Informācija atjaunota 30.07.2020.
12. pārskata periods
Informācija atjaunota 30.06.2022.
Projekta nosaukums: «Mikro- un nanoizmēra oksīdu pulveru ietekme uz siltumizolējošās augsttemperatūras keramikas īpašībām»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Influence of micro- and nanosized oxide powders on the properties of thermal insulating high temperature ceramics»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ludmila Mahņicka-Goremikina
Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Ruta Švinka
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/121
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/315
Projekta īstenošanas vieta: Silikātu materiālu institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018. līdz 31.10.2022.
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projektā zinātniski praktiskā uzmanība pievērsta siltumu izolējošas augsttemperatūras porainas keramikas sintēzei, īpašību uzlabošanai un šādas keramikas pielietošanai tautsaimniecībā un rūpniecībā.
Pētniecības projekta mērķis ir ar izejvielu koncentrētas suspensijas liešanas metodi iegūt siltumu izolējošu un vienlaicīgi termisko triecienu izturīgu augsti porainu mullīta keramiku. Porainas mullīta keramikas pētīšanas laikā tiek analizēta fāžu sastāva, struktūras un modificējošo oksīdu ietekme uz keramikas termiskām un mehāniskām īpašībām. Tas ļauj izmainīt keramikas sintēzes temperatūru, paplašināt šādas keramikas ekspluatācijas sfēras, pateicoties iespējai samazināt siltuma zudumus, izturēt straujas temperatūras izmaiņas un vienlaicīgi kalpot par slodzi nesošu konstrukcijas materiālu vai kā iekārtu siltumizolējošās un augsttemperatūras izturīgas keramiskas sastāvdaļas un komponentes.
Porainas keramikas iegūšanas laikā poras veidojas sabiezējošā suspensijā alumīnija un ūdens ķīmiskas reakcijas rezultātā, kas nekaitē apkārtējai videi un cilvēka veselībai atšķirībā no metodēm, kur parasti izmanto karbonātu sadalīšanās reakcijas vai organiskās izdegošās pildvielas, kuru rezultātā notiek oglekļa oksīda veidošanās, kas var kaitēt videi.
Tehniskās mullīta keramikas izpētes un sintēzes laikā plānots publicēt 4 publikācijas un izstrādāt siltumu izolējošu augsttemperatūras porainu keramiku ar zemu siltumvadāmību, uzlabotu termiskā trieciena izturību un spiedes stiprību.
Atslēgas vārdi: mullīts, poraina keramika, leģējošās piedevas, siltuma izolēšana, termiskā trieciena izturība
Rezultāti:
Informācija atjaunota 29.06.2018.
Informācija atjaunota 01.10.2018.
4. pārskata periods (01.10.2018.-31.12.2018.)
Informācija atjaunota 28.12.2018.
5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)
Informācija atjaunota 12.04.2019.
6. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
Informācija atjaunota 12.06.2019.
7. pārskata periods (01.07.2019.- 30.09.2019.)
Informācija atjaunota 27.09.2019.
8. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
11.periods 01.05.2022.-31.07.2022.
Informācija atjaunota 29.07.2022.
12.periods 01.08.2022.-31.10.2022.
Informācija atjaunota 31.10.2022.
Projekta nosaukums: «Gaismu emitējošu ar šķīdumu metodes iegūstamo organisko cietvielu lāzeru sistēmas komponentu dizains un izpēte»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Design and investigation of solution processable light-emitting system components for organic solid state lasers»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Elmārs Zariņš
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Valdis Kokars
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/035
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/316
Projekta īstenošanas vieta: Lietišķās ķīmijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2018 līdz 31.12.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir palielināt komponentu savietojamību 4-dicianometilēn-2-metil-6-N,N-dimetilamino-stiril-4H-pirāna (DCM):alumīnija tris-(8-hidroskihinolīna (Alq3) organisko cietvielu lāzeru sistēmās (DCM:Alq3), kā arī uzlabot izstarotās gaismas enerģijas intensitāti, ķīmisko stabilitāti, termoplastisko un stiklu veidojošās īpašības. Tas tiks veikts balstoties uz jaunu energoefektīvu viedo materiālu - lāzerkrāsvielu sintēzi, izejot no iepriekš sintezētājiem 4-dicianometilēn-2-alkil-6-N,N-ditritiloskietilamino-stiril-4H-pirāniem (DWK) tos uzlabojot, kā arī modificējot Alq3 molekulas.
Plānotā mērķa sasniegšanai paredzētas sekojošas galvenās aktivitātes:
Projekta realizācija ļaus izveidot efektīvas DCM:Alq3 tipa lāzeru sistēmas ar lētu un vienkāršu uzklāšanas metodi no šķīdumiem.
Projekta realizācijas laikā plānotas 3 publikācijas zinātniskos žurnālos ar augstu citējamības indeksu, dalība vismaz 3 augsta līmeņa zinātniskajās konferencēs un 3 vietējās starptautiskās zinātniskās konferencēs, vismaz 3 paplašinātās konferenču tēzēs, kuras citētas SCOPUS un Web of Science datu bāzēs. Sagatavot vismaz 1 publikāciju "Open Access" retropozīcijā un vismaz 3 populārzinātniskus rakstus vai seminārus.
Atslēgas vārdi latviešu (un angļu) valodās: Lāzerkrāsviela, amorfie materiāli, molekulārie stikli, organiskie cietvielu lāzeri, DCM atvasinājumi, DWK atvasinājumi, Alq3 atvasinājumi
Rezultāti:
Projekta īstenošanas laikā tika iegūti vairāki uzlaboti DCM-tipa un DWK-tipa lāzerkrāsvielu atvasinājumi, kā arī vairāki jauni KTB-tipa atvasinājumi, 1H-piridīni un ar apjomīgiem aizvietotājiem modificēti alumīnija kompleksi. Visi iegūtie komponenti piemēroti lietojumam DCM:Alq3 organisko cietvielu lāzeru sistēmās, kuras iespējams iegūt ar lētām un vienkāršām metodēm tās uzklājot no šķīdumiem. Projekta rezultātu kvalitāte: projekta laikā iegūtie komponenti ir ne tikai vairākas reizes efektīvāki par literatūrā zināmajiem, bet tos arī var uzklāt ar lētākām un vienkāršākām šķīdumu metodēm organisko cietvielu lāzeru sistēmu izveidošanā. Par projekta rezultātiem publicēti 6 zinātniskie raksti un 2 iesniegti publicēšanai žurnālos ar augstu citējamību un labu starptautisko reputāciju. Tāpat par iegūtajiem rezultātiem ziņots 5 dažādās augsta līmeņa starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.
Publikācijas:
Informācija atjaunota 29.06.2018.
Informācija atjaunota 01.10.2018.
4. pārskata peirods (01.10.2018.-31.12.2018.)
Informācija atjaunota 28.12.2018.
5. pārskata periods (01.01.2019.-31.03.2019.)
Informācija atjaunota 12.04.2019.
6.pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
Informācija atjaunota 12.06.2019.
7.pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
Informācija atjaunota 27.09.2019.
8.pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
9.pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
10.pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
11.pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
Informācija atjaunota 30.09.2020.
12.pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota 28.12.2020.
Projekta nosaukums: «Duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu izveide kaulaudu inženierijai uz dažādu biomateriālu bāzes (2ForBone)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Drug and growth factor dual delivery from different biomaterial carriers for bone tissue engineering – 2ForBone»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Arita Dubņika
Projekta zinātniskais vadītājs: Dagnija Loča
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/048
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/318
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2018. līdz 28.02.2021. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Kaulu slimības un traumas ir plaši izplatīta problēma visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka kauliem ir ievērojamas reģenerācijas spējas, traumas un citas patoloģiskās problēmas lielākoties tiek ārstētas ķirurģiski un izmantojot dažādus implantmateriālus. Tādēļ projekta 2ForBone mērķis ir attīstīt duālas medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmas uz dažādu biomateriālu bāzes (biokeramika, kaulu cementi un hidrogēli) un salīdzināt iegūtās sistēmas, lai attīstītu labākus aktīvo vielu nesējus nekā šobrīd pieejami klīnikās. Galvenās aktivitātes iekļauj biomateriālu un medikamentu/augšanas faktoru nesēju sagatavošanu un raksturošanu un visaptverošu duālās sistēmas raksturošanu, ietverot jaunu iekārtu un metodoloģiju izmantošanu. Papildus plānoti mobilitātes braucieni pie projekta sadarbības partneriem jaunu iekārtu un metodiku apgūšanai, kā arī starptautiskās pieredzes gūšanai. Sasniedzot zinātnisko mērķi, tiks izstrādātas jaunas metodoloģijas, potenciālā produkta apraksts, iesniegtas vismaz 2 publikācijas un ņemta dalība vismaz 3 starptautiskās konferencēs, līdz ar to pēcdoktorante paaugstinās savu zinātnisko kapacitāti multidisciplinārās nozarēs, kas atbilst SAM mērķu īstenošanai. Projekta zinātniskais virziens atbilst VSS specializācijas jomām - 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un 3) viedie materiāli, tehnoloģijas (Implantu materiāli, kompozītmateriāli). Turklāt tieši saistās ar VSS prioritātēm 1 - augstas pievienotās vērtības produkti un 6 - zināšanu bāze.
Atslēgas vārdi: kaulaudu reģenerācija, duāla medikamentu piegādes sistēma, augšanas faktori, biomateriālu pamatnes
Rezultāti:
Informācija atjaunota 30.08.2018.
Informācija atjaunota 30.11.2018.
4. pārskata periods (01.12.2018.-28.02.2019.)
Informācija atjaunota 28.02.2019.
5. pārskata periods
Informācija atjaunota 31.05.2019.
6. pārskata periods
Informācija atjaunota 06.09.2019.
7. pārskata periods
Informācija atjaunota 06.11.2019.
8. pārskata periods
Publikācija “A new network for the advancement of marine biotechnology in Europe and beyond” iesniegta žurnālā Frontiers in Marine Science, section Marine Biotechnology.
Informācija atjaunota 27.12.2019.
1. periods (01.10.2018.-31.12.2018.)
2. periods (01.01.2019.-31.03.2019.)
3. periods (01.04.2019.-30.06.2019.)
4. periods (01.07.2019.-30.09.2019)
Informācija atjaunota 27.09.2019
5. periods (01.10.2019.-31.12.2019)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
6. periods (01.01.2020.-31.03.2020)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
7. periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
8. periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
Informācija atjaunota 30.09.2020.
9. periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota 28.12.2020.
10. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota 31.03.2021.
11. periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota 28.06.2021.
12. periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
Projekta nosaukums: «Aukstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Application of cold sintering process for preparation of bioceramics and biocomposites with enhanced properties»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kristaps Rubenis
Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Jānis Ločs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/318
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/91
Projekta īstenošanas vieta: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2019. līdz 31.12.2021. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis bija palielināt jaunā zinātnieka prasmes un pētniecības kompetences, īstenojot zinātnisko pētījumu par aukstā saķepināšanas procesa pielietošanu biokeramiku un biokompozītu iegūšanai. Galvenie uzdevumi ietvēra dažādu biokeramikas un biokompozītu iegūšanu ar auksto saķepināšanas procesu, kā arī to raksturošanu. Pētniecības pieteikuma mērķis ir sasniegts. Pirmo reizi ir iegūta gandrīz pilnībā blīva (ρrel. ≥95%) amorfā kalcija fosfāta keramika ar augstvērtīgām mehāniskajām īpašībām (spiedes stiprība >350 MPa). Gandrīz pilnībā blīva (ρrel. ≥95%) vāji kristāliskā apatīta keramika iegūta istabas temperatūrā. Tāpat, iegūti amorfā kalcija fosfāta un vāji kristāliskā apatīta keramikas/biopolimēru kompozīti, kur kalcija fosfātu keramika (nevis polimērs) darbojas kā matrica. Iegūtie materiāli uzrāda ātru apatīta veidošanās spēju. Projektā sasniegtie rezultāti : 1) izstrādātas 3 tehnoloģiskās instrukcijas; 2) dalība 4 starptautiskās zinātniskajās konferencēs; 3) iesniegtas 3 zinātniskās publikācijas žurnālos ar ietekmes faktoru (>3); 4) veiktas mobilitātes. Papildus minētajiem rezultātiem, iesniegs 1 nacionālā patenta pieteikums.
Atslēgas vārdi: aukstās saķepināšanas process, biokeramika, biokompozīti, mehāniskās īpašības
Informācija atjaunota: 02.01.2019.
2. pārskata periods (01.04.2019.-31.06.2019.)
3. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
4. pārskata periods (01.10.2019.- 31.12.2019.)
Informācija atjaunota: 27.12.2019.
5. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Turpināti eksperimenti ar auksto saķepināšanas procesu, kā izejvielas izmantojot iegūtos biokompozītu pulverus. Variēts presēšanas spiediens, temperatūra, izturēšanas laiks, kā arī izejas pulverim pievienotā šķīdinātāja daudzums. Iegūtajiem paraugiem noteikts patiesais, šķietamais, kā arī relatīvais blīvums, uzņemtas rentgentgendifracijas ainas. Tāpat tie raksturoti ar Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas un skenējošās elektronu mikroskopijas metodēm.
Informācija atjaunota: 08.04.2020.
6. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota: 30.06.2020.
7. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
8. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota: 28.12.2020.
9. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota: 31.03.2021.
10. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota: 28.06.2021.
11. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
Publikācijas:
12. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Projekta nosaukums: «Jauno antimikrobiālo pārklājumu izstrāde ar asām Z-shēmas fotokatalītiskajām nanoarhitektūrām iekštelpu lietojumiem»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of novel antimicorbial coatings with sharp Z-scheme photocatalytic nanoarchitectures for indoor applications»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Svetlana Vihodceva
Projekta zinātniskais vadītājs: asoc. prof. Andris Šutka
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/331
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/9
Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2019. līdz 28.02.2022. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt super-efektīvas virsmas ar dezinfekcijas īpašībām iekštelpu lietošanai sabiedriskās vietās, it īpaši veselības aprūpes iestādēs. Virsmu izstrāde ar uzlabotu pārklājuma mikrobiālā piesārņojuma degradāciju, ir svarīgs uzdevums, lai samazinātu veselības aprūpē iegūtās infekcijas, kā arī vides un veselības problēmas, kas saistītas ar biocīdu līdzekļu izskalošanas novēršanu no biocīdu atbrīvojošiem antimikrobiālajiem produktiem, kas piemīt citām antimikrobiālām tehnoloģijām. Pētniecības pieteikuma projekts ir starpdisciplinārs, ietver ķīmiju, fiziku un mikrobioloģiju, un tiek plānots kā rūpnieciskais pētījums, kas atbilst VSS 6.prioritātei un veicinās tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma galvenās darbības: darbs laboratorijā, pētījumu veikšana (sintēzē, dažādu tehnoloģiju aprobācija), sabiedrības informēšana par projekta norisi, mobilitāte uz ārvalstu institūcijām, apmācības darbs sadarbības organizācijā, publikāciju rakstīšana un uzstāšanās starptautiskajās konferencēs, kontaktu dibināšana.
Plānotie projekta rezultāti: (i) publicētas 3 augsta līmeņa zinātniskās publikācijas Web of Science un Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) rezultāti prezentēti 3 starptautiskās konferencēs; (iii) sagatavoti tehnoloģiju apraksti; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbības ar ārvalstu zinātniekiem, izpildot starptautisku mobilitāti; (v) informēta sabiedrība par projekta rezultātiem.
Atslēgas vārdi: antimikrobiālie fotokatalītiskie nanopārklājumi, z-shēma, hematīts, asās-nanoarhitektūras
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota: 15.03.2022.
Rezultāti:
Informācija atjaunota: 18.06.2020.
Informācija atjaunota: 08.10.2020.
dalība jauno aļģu pētnieku simpozijā «YAS 2021» (10.-12.05.2021.);
dalība tiešsaistes seminārā «Transferable skills for researchers» (13.05.2021.);
dalība tiešsaistes pasākumā «Kontaktbirža projektu iesniedzējiem un Latvijas zinātniekiem diasporā» (03.06.2021.).
Informācija atjaunota: 18.08.2021.
Informācija atjaunota: 15.10.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Informācija atjaunota: 15.06.2022.
Informācija atjaunota: 15.08.2022.
Informācija atjaunota: 14.10.2022.
Informācija atjaunota: 15.12.2022.
Informācija atjaunota: 15.02.2023.
Informācija atjaunota: 14.04.2023.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota: 08.10.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Informācija atjaunota 17.02.2021.
Informācija atjaunota 30.09.2021.
Informācija atjaunota 27.01.2022.
Informācija atjaunota 27.05.2022.
Informācija atjaunota 01.08.2022.
Informācija atjaunota 30.09.2022.
Informācija atjaunota 31.01.2023.
Projekta nosaukums: «Inovatīva lāzertehnoloģija epitaksiālajiem cietajiem šķīdumiem, kas balstīti uz ceturtās grupas elementiem»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Innovative Laser Technology to Epitaxial Solid Solutions Based on Group IV Elements»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pāvels Onufrijevs
Projekta zinātniskais vadītājs: Artūrs Medvids
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/409
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/15
Projekta īstenošanas vieta: Tehniskās fizikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2020 līdz 31.01.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt inovatīvu lāzertehnoloģiju, ar kuras palīdzību varētu mērķtiecīgi palielināt nelīdzsvara piemaisījumu atomu šķīdību cietajos šķīdumos, pielietojumam alvas atomu pārdalīšanā epitaksiālajos GeSn, SiGeSn slāņos, kā rezultātā izveidosies varizonu struktūra un izraisītie spriegumi relaksēsies kristālisko režģu nesaderības dēļ. Projektā pētāmais objekts ir tieši saistīts ar fotoniku un optoelektroniku
Galvenās pētniecības pieteikuma aktivitātes ietver: 1) GeSn un SiGeSn slāņu audzēšanu ar dažādu Sn atomu koncentrāciju uz Si pamatnes, izmantojot molekulārās staru epitaksijas metodi; 2) iegūto paraugu apstarošanu ar impulsa Nd:YAG lāzera starojumu, optimālo parametru piemeklēšanu Sn atomu pārdalīšanai ar lāzera starojumu; 3) paraugu izpēti un raksturošanu pirms un pēc mijiedarbības ar lāzera starojumu, izmantojot dažādas pētniecības metodes; 4) testa ierīces izstrādi.
Plānotie rezultāti ietver 3 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī Latvijas Republikas patenta pieteikumu.
Atslēgas vārdi: Lāzers, GeSn, molekulārā staru epitaksija, šķīdība.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Mobilitāte:
Informācija atjaunota: 08.10.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Publikācija:
Apmācību un kompetenču pilnveides pasākumi: dalība RTU organizētos tiešsaistes semināros "Microsoft Teams un Zoom lietošana", "E-studiju vide (Moodle) apmācība iesācējiem", "E-studiju vide (Moodle) apmācība dalībniekiem ar priekšzināšanām".
Informācija atjaunota 17.02.2021.
Kompetenču pilnveides ietvaros:
Informācija atjaunota 16.06.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 30.09.2021.
Mobilitāte:
Rezultāti:
Informācija atjaunota 31.01.2022.
Informācija atjaunota 27.05.2022.
Informācija atjaunota 26.08.2022.
Informācija atjaunota 27.09.2022.
Informācija atjaunota 02.01.2023.
Projekta laikā publicēti zinātniskie raksti:
Projekta rezultāti ir tikuši prezentēti gan zinātniskajai sabiedrībai, gan arī veiktas vairākas aktivitātes sabiedrības informēšanai, kā piemēram, skolēni ( dalība akcijā “Atpakaļ uz skolu”, dalība pasākumā “Zinātnieku nakts 2022.) Pēcdoktorants piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs, vasaras skolās un semināros, kur sniedzis mutiskas vai postera prezentācijas
Informācija atjaunota 31.01.2023.
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 16.11.2020.
Informācija atjaunota 12.03.2021.
Informācija atjaunota 15.07.2021.
2.8%Zn/CuO/SBA-15/Kaolin katalizatora reducēšanas reakcijas ar tai sekojošām CO2 hidrogenēšanas reakcijām 20 bar spiedienā 230 un 270 °C temperatūrā.
Paraugu XRD analīžu uzņemšana ar diffraktometru SmartLabTM (Rigaku).Veiktas SEM un TEM analīzes sintezētajiem katalizatoriem.
Veikta mobilitāte uz Tartu Universitātes Fizikas institūtu (Igaunija, Tartu 27.06.2021.-02.07.2021.)
Dalība SGEM2021 konferencē posteru sesijā ar posteri “ THE EFFECT OF TEMPERATURE ON METHANOL SYNTHESIS VIA CO2 HYDROGENATION AT LOW PRESSURE OVER ZnO/CuO/SBA-15/KAOLIN CATALYST” (Bulgārijas, Albena 14.-20.08.2021.)
Veikta mobilitāte uz Tartu Universitātes Fizikas institūtu (Igaunija, Tartu 23.-27. 08.2021.)
Informācija atjaunota 15.09.2021.
Veikta katalizatora Zn/CuO/SBA-15 sintēze un kalcinēšana dažādos temperatūras režīmos.
Veiktas Slāpekļa adsorbcijas desorbcijas analīzes sintezētajiem katalizatoriem, izmanojot Quantachrome Instruments Nova 1200 E-Series analizatoru.
Katalizatoru sintēze – Co/Cu/ZnO/SBA-15/ un Cu/ZnO/SBA-15 ar samazinātu Zn saturu.
Veiktas 3.2%Zn/CuO/SBA-15/Kaolin katalizatora reducēšanas reakcijas ar tai sekojošām CO2 hidrogenēšanas reakcijām 30 bar spiedienā 250 °C temperatūrā.
Veiktas gāzes fāzes un šķidrās fāzes produktu analīzes.
Veikta mobilitāte uz Tartu Universitātes Fizikas institūtu (Igaunija, Tartu 25. - 29.10.2021.).
Dalība Lietišķā ķīmijas institūta zinātnieku rīkotā tiešsaistes seminārā “Katalītiski procesi alternatīvu degvielu iegūšanai un CO, CO2 konversijai vērtīgos savienojumos” ar mutisku ziņojumu: “Jauni katalizatori CO2 konversijai metanolā” (28.10.2021.).
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācijas atjaunošana 15.03.2022.
Informācijas atjaunošana 13.05.2022.
Informācijas atjaunošana 15.07.2022.
Informācijas atjaunošana 15.09.2022.
Informācijas atjaunošana 15.11.2022.
Informācijas atjaunošana 15.03.2023.
Projekta nosaukums: «Ļoti elastīgu elektrodu izstrāde hibrīdiem triboelektriskajiem nanoģeneratoriem no robežvirsmu slāņiem ar augstu kontakta uzlādi»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Elaboration of highly elastic electrodes for hybrid triboelectric nanogenerators from interface layers exhibiting high contact charging»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Artis Linarts
Projekta zinātniskais vadītājs: Māris Knite
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/416
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/43
Projekta īstenošanas vieta: Tehniskās fizikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt augsti elastīgus triboelektrisko nanoģeneratoru (TENG) elektrodus, kuru pamatā ir elektrovadošie nanostrukturētie polimēru kompozīti, kā arī paaugstināt TENG elektrisko jaudu iestrādājot feroelektriskās nanodaļiņas triboelektriskos slāņos, kas izgatavoti no elastomēriem.
TENG pārveido dažāda veida mehānisko enerģiju par izmantojamu elektroenerģiju un to izcilo īpašību dēļ ir piesaistījuši uzmanību pārnēsājamo elektronikas ierīču uzlādei. Tomēr lielākai daļai izstrādāto TENG ierīču trūkst lokanības un deformējamības, kas ierobežo to pielietošanu praktiskās valkājamajās ierīcēs. Piedāvātā pētījuma mērķis ir attīstīt augsti elastīgus TENG elektrodus, kuru pamatā ir vadoši nanostrukturētie polimēru kompozīti un paaugstināt elektriskās izejas jaudu iestrādājot feroelektriskās nanodaļiņas triboelektriskos slānos, kas izgatavoti no elastomēriem. Papildus TENG ierīcēm, kurās indukciju veic virsmas lādiņš, ir plānots izstrādāt TENG no segnetoelektriskiem slāņiem. Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka augstas efektivitātes TENG ierīces var iegūt, izmantojot pretēji polarizētus segnetoelektriskus materiālus kā triboelektrisko slāni. Projekta laikā izstrādātie materiāli tiks izmantoti, lai izstrādātu ļoti elastīgu enerģijas ražotāju, kas tiks integrēts apģērbā kopā ar enerģijas pārvaldības sistēmu enerģijas uzglabāšanai. Sagaidāms, ka izstrādātie materiāli tiks izmantoti novatorisku un starptautiski konkurētspējīgu materiālu izstrādei elektroenerģijas iegūšanai no mehāniskas deformācijas.
Plānotie rezultāti ietver 2 SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas, kā arī laboratorijas izmēra prototipa izstrādi.
Atslēgas vārdi: Triboelektriskie nanoģeneratori, enerģijas savācēji, elastīga elektronika, elektrovadoši polimēru kompozīti, feroelektrisks
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 16.11.2020.
Informācija atjaunota 15.01.2021.
Informācija atjaunota 17.03.2021.
Informācija atjaunota: 15.07.2021.
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācijas atjaunota 15.03.2022.
Informācija atjaunota 13.05.2022.
Informācija atjaunota 15.07.2022.
Informācija atjaunota 14.09.2022.
Informācija atjaunota 15.11.2022.
Informācija atjaunota 15.01.2023.
Informācija atjaunota 15.03.2023.
Projekta nosaukums: «Triboelektriskas robežvirsmas mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Triboelectric interfaces for energy harvesting systems»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Kaspars Mālnieks
Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Šutka
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/404
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/91
Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt augstas veiktspējas triboloģisku materiālu mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā, izmantojot triboelektriskus un fleksoelektriskus materiālus ar pjezoelektriskām īpašībām. Dabā ir daudz mehānisku enerģiju, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, un, izstrādājot triboloģiskus materiālus, tos varētu integrēt triboloģiskos nanoģeneratoros (TEG), ar kuru palīdzību būtu iespējams iegūt elektrisko enerģiju līdzīgi kā saules baterijās, kā arī sniegt zināšanas par polimēru kontakta elektrifikācijas mehānismu polimēros un izstrādāt materiālus ar uzlabotu kontakta elektrifikāciju, kas tiks ieviesti TEG ierīcēs, lai iegūtu tīru un ilgtspējīgu enerģiju.
Projekta gaitā tiks pētītas sakarības starp polimēru fizikāli ķīmiskajām un virsmas īpašībām ar kontakta elektrifikāciju. Iegūtās zināšanas tiks izmantotas, lai izveidotu augstas veiktspējas virsmas, kas tiks integrētas TEG ierīcēs enerģijas savākšanai. Lai sasniegtu šādus rezultātus, projekta laikā ir jāiemācas kontrolēt polimēru kontakta elektrifikāciju. To var panākt sekojoši (i) izpētot kohēzijas enerģijas ietekmi uz kontakta elektrifikāciju (ii) izpētot polimēru šķērsaistīšanas ietekmi uz virsmas lādiņu veidošanos (iii) izpētot adhēzijas nozīmi elektrifikācijā (iv) attīstot polimēru virsmas ar uzlabotām fizikāli ķīmiskām īpašībām (v) noskaidrojot polimēros pievienoto piedevu (cits polimērs, neorganiskas pildvielas) ietekmi uz virsmas lādiņu veidošanos.
Pētniecības pieteikuma galvenās aktivitātes: materiālu sintēze un pētījums par kontakta elektrifikācijas mehānismu, TEG ierīču un daudzslāņu materiālu izgatavošana un testēšana ar triboelektriskām virsmām, sabiedrības informēšana par projekta norisi, mobilitāte uz ārvalstu institūcijām, apmācības pie mobilitātes partnera, publikāciju rakstīšana un uzstāšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kontaktu dibināšana.
Plānotie projekta rezultāti: (i) publicētas 3 augsta līmeņa zinātniskās publikācijas Web of Science/Scopus datubāzēs indeksētos žurnālos; (ii) rezultāti prezentēti 5 starptautiskās konferencēs; (iii) izveidots augstas veiktspējas materiāls mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā; (iv) izveidoti starptautiski kontaktu tīkli/sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem, īstenota starptautiska mobilitāte; (v) informēta sabiedrība par projekta rezultātiem.
Atslēgas vārdi: kontakta elektrifikācija, triboelektrība, polimēra virsma.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 11.08.2020.
Informācija atjaunota 10.11.2020.
Informācija atjaunota 15.01.2021.
Informācija atjaunota 14.05.2021.
Informācija atjaunota 09.09.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.03.2022.
Informācija atjaunota 13.05.2022
Informācija atjaunota 15.07.2022.
Informācija atjaunota 15.09.2022.
Informācija atjaunota 15.11.2022.
Informācija atjaunota 13.01.2023.
Informācija atjaunota 15.05.2023.
Projekta nosaukums: «Atsaistīta amfotēriska elektrolīze ūdeņraža ģenerēšanai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Decoupled amphoteric electrolysis for hydrogen generation»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Mārtiņš Vanags
Projekta zinātniskais vadītājs: Andris Šutka
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/466
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/97
Projekta īstenošanas vieta: Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2020 līdz 30.04.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt ļoti efektīvu un inovatīvu atsaistītas ūdens elektrolīzes tehnoloģiju, lai ražotu tīru H2 no skābiem un sārmainiem elektrolītiem. Ūdeņraža enerģētika tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām alternatīvām ogļūdeņraža enerģētikai, kur ūdeņradis tiek izmantots kā enerģijas nesējs starp enerģijas ražotāju un patērētāju. Patērētājs ūdeņradi var izmantot iekšdedzes dzinējos, kurināmajos elementos un citur, lai iegūtu enerģiju. Iegūstot ūdeņradi no skābiem un sārmainiem ūdeņiem ar super augstu efektivitāti var dot lielu ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības īstenošanā.
Ūdens elektrolīze ir videi draudzīga un to var darbināt ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Efektīva ūdens elektrolīze tiek panākta protonu apmaiņas membrānu elektrolīzeros (PEM elektrolīzeri), kur tiek apvienota lieliska enerģētiskā lietderība, kompaktums un augsta reakcijas intensitāte. Galvenā PEM elektrolīzeru problēma ir to dārdzība un visnotaļ kaprīzie ekspluatācijas apstākļi, un dēļ īsā membrānas darba mūža šie elektrolīzeri mūsdienās neatmaksājas. Daudz lētāki un abrazīvāki ir sārma elektrolīzeri, kuros sārma-ūdens šķīdumā tiek realizēta ūdens elektrolīze uz anoda un katoda. Izdaloties pie anoda skābeklim un pie katoda ūdeņradim, pamatīgas tehniskas problēmas ir jāatrisina, lai šīs abas gāzes atdalītu elektrolīzes procesa laikā.
Projektā paredzēts izveidot enerģētiski efektīvu tehnoloģiju ūdeņraža ražošanai atsaistītā ūdens elektrolīzē. Lai to izdarītu, tiks konstruēta elektroķīmiska iekārta ar atdalītām anoda un katoda telpām, kur anoda telpā skābekļa izdalīšanās reakcija tiks darbināta sārmainā vidē, un katoda telpā ūdeņraža izdalīšanās reakcija tiks darbināta skābā vidē, tā panākot amfotērisku ūdens elektrolīzi. Tiks identificēti palīgelektrodi, kuru uzdevums būs pārvadīt elektronus no vienas telpas uz otru veicot protonāciju un deprotonāciju. Izveidotā ūdens elektrolīzes ierīce būs viegli izgatavojama un efektīva ar lielu potenciālo ieguldījumu atdevi.
Zinātniskie rezultāti tiks apkopoti 3 zinātniskās publikācijās, kas indeksētas Scopus/Web of Science datu bāzēs.
Atslēgas vārdi: ūdeņraža paaudzes atsaistītā amfotēriskā elektrolīze, elektrodu materiāli elektrolīzei.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 11.08.2020.
Informācija atjaunota 10.11.2020.
Informācija atjaunota 15.01.2021.
Informācija atjaunota 14.05.2021.
Informācija atjaunota 09.09.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.03.2021.
Informācija atjaunota 13.05.2022.
Informācija atjaunota 15.07.2021.
Informācija atjaunota 15.09.2022.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 13.01.2023.
Informācija atjaunota 15.05.2023.
Projekta nosaukums: «Bioloģiski aktīvu vielu izdalīšana un pielietošana funkcionālu produktu izveidē no pārtikas ražošanas blakusproduktiem»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Extraction and application of biologically active substances in the development of functional products from food by-products»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Daiga Konrāde
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Māra Jure
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/656
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/306
Projekta īstenošanas vieta: MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības projekta zinātniskais mērķis - izdalīt bioloģiski aktīvus, funkcionālus, ķīmiskus savienojumus no pārtikas primārajā ražošanā radītiem augļu un dārzeņu blakusproduktiem un izstrādāt tehnoloģiju jauniem inovatīviem un funkcionāliem produktiem.
Plānotie galvenie rezultāti:
Atslēgas vārdi: blakusprodukts, bioloģiski aktīvs, funkcionāls, inovatīvs, organiskās skābes, pektīni, pigmenti
Rezultāti:
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Informācija atjaunota: 15.06.2022.
Informācija atjaunota: 15.08.2022.
Informācija atjaunota: 14.10.2022.
Informācija atjaunota: 15.12.2022.
Informācija atjaunota: 15.02.2023.
Apvārsnis Eiropa 5. klāstera “Klimats, Enerģētika un Mobilitāte” seminārs.
Apvārsnis Eiropa 6. Klāstera “Pārtika, Bioekonomika, lauksaimniecība, dabas resursi un vide” informācijas pasākumā.
Dalība Latvijas Zinātņu padomes un Nacionālā kontaktpunkta apmācībās - “Zinātniskās karjeras attīstība “Apvārsnis Eiropa” projektos”.
Informācija atjaunota: 14.04.2023.
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Informācija atjaunota: 15.06.2022.
Informācija atjaunota: 15.08.2022.
Informācija atjaunota: 14.10.2022.
Informācija atjaunota: 15.12.2022.
Informācija atjaunota: 15.02.2023.
11.02.2023. https://www.facebook.com/PostDocZaneZelca/posts/757976775867230
Informācija atjaunota: 14.04.2023.
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Informācija atjaunota: 15.09.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 14.01.2022.
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Projekta nosaukums: «Daudzfunkcionālu titāna un tā sakausējumu virsmu veidošana ar impulsa lāzeru»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Multifunctional Surfaces of Titanium and its Alloys Produced by Laser Pulses»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Līga Grase
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof.Gundars Mežinskis
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/638
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/303
Projekta īstenošanas vieta: MLĶF Silikātu materiālu institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir attīstīt lāzera tehnoloģiju titāna un tā sakausējumu daudzfunkcionālu virsmu ieguvei. Galvenais mērķis ir izstrādāt inovatīvu lāzertehnoloģiju, ar kuras palīdzību varētu iegūt strukturētu TiO2 slāni uz Ti virsmas ar mērķtiecīgi kontrolējamu TiO2 slāņa fāžu sastāvu un panāktu atomu pārdali un virsmas strukturēšanu uz Ti sakausējumu virsmas, tādējādi iegūstot multifunkcionalās virsmas antikteriālās, pretvīrusu un pretsēnīšu īpašības.
Plānotie galvenie rezultāti:
Pētījuma rezultātā tiks izstrādāta jauna lāzertehnoloģija, kurai ir augsts komercializācijas potenciāls, tādēļ tiks iesniegts Latvijas Republikas patenta pieteikums. Plānotie projekta pieteikuma rezultāti ietver 2 SCOPUS datubāzē indeksētus zinātniskos rakstus.
Atslēgas vārdi: Inženierzinātnes un tehnoloģijas, materiālzinātne, titāns, titāna sakausējumi, lāzera apstarošana, antibakteriālās un virucidālās īpašības.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 30.06.2021.
Informācija atjaunota 15.09.2021.
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota: 14.04.2022.
Informācija atjaunota 15.06.2022.
Informācija atjaunota 15.08.2022.
Informācija atjaunota 14.10.2022.
Informācija atjaunota 15.12.2022.
Informācija atjaunota 15.02.2023.
Informācija atjaunota 14.04.2023.
2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.
Informācija atjaunota 30.07.2021.
Publikācijas:
Informācija atjaunota 01.09.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 30.09.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.
4. periods 01.01.2022.-31.03.2022.
Informācija atjaunota 28.03.2022.
5. periods 01.04.2022.-31.07.2022.
Informācija atjaunota 29.07.2022.
Informācija atjaunota 17.10.2022.
Informācija atjaunota 15.01.2023.
Informācija atjaunota 31.03.2023.
Projekta nosaukums: «Inovatīvu neiropātisko sāpju mazināšanas līdzekļu iegūšana»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Towards novel neuropathic pain attenuating agents»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Morteza Abdoli
Projekta zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Raivis Žalubovskis
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/398
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/90
Projekta īstenošanas vieta: MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Projekta īstenošanas periods: 31.03.2021. - 30.08.2023.
Projekta finansējums: 107788.07 EUR t. sk. ERAF finansējums 91619.85 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 10778.80 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5389.42 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta zinātniskais mērķis ir izveidot jaunus, patentspējīgus selektīvus ogļskābes anhidrāzes 7. izoformas inhibitorus kā potenciālus neiropātisko sāpju mazināšanas līdzekļus, kā arī sekmēt RIS3 mērķu sasniegšanu, un zinātnes cilvēkkapitāla attīstību, un jaunu zināšanu radīšanu tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai, īstenojot ar saimniecisko darbību nesaistītu rūpniecisko starpdisciplināro pētījumu.
Plānotie galvenie rezultāti:
Mērķa sasniegšanai paredzētas šādas pētnieciskās darbības apakšaktivitātes:
Kā projekta īstenošanas rezultāts tiks sagatavots un iesniegts patenta pieteikums par jauniem potenciāliem neiropātisko sāpju mazināšanas līdzekļiem un publicēti vai iesniegti publicēšanai vismaz 3 oriģināli zinātniski raksti žurnālos, kuru citēšanas indekss pārsniedz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa. Projekta rezultāti tiks prezentēti vismaz 3 starptautiskās konferencēs vai semināros.
Atslēgas vārdi: organiskā sintēze, metaloenzīms, enzīmu inhibitori, neiropātiskās sāpes
Informācija atjaunota: 30.06.2021.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 13.08.2021.
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Informācija atjaunota 14.01.2022.
Informācija atjaunota 14.04.2022.
Informācija atjaunota 10.06.2022.
Informācija atjaunota 15.08.2022.
Informācija atjaunota 14.10.2022.
Informācija atjaunota 15.12.2022.
Informācija atjaunota 15.02.2023.
Informācija atjaunota 15.04.2023.