Vidusskolēnus aicina pieteikties Ēnu dienai CERN, Šveicē

Ēnojamo zinātnieku darbs CERN 

CERN skolēniem tiek piedāvāts ēnot vairākus zinātniekus – Latvijas pārstāvi CERN un RTU profesoru Tomu Torimu, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru un daļiņu fiziķi Kārli Dreimani, RTU pētnieku inženieri Andri Ratku, RTU pētnieci un daļiņu fiziķi Antru Gaili un LU pētnieku Edgaru Mami. 

• T. Torima uzdevums ir koordinēt Latvijas un CERN sadarbību, kā arī veidot stratēģiju Latvijas sadarbībai ar CERN nākotnē. Ēnojot Tomu, būs iespēja ieskatīties arī viņa kolēģa RTU pētnieka Gunta Pikura ikdienā, iepazīstot inženiera darbu CERN. Guntis strādā pie pētījuma par aditīvās ražošanas tehnoloģiju lietošanu paātrinātāju komponenšu izgatavošanā. Pēc viņa dizaina, pirmoreiz izmantojot jaunu tehnoloģiju, no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips. 
• K. Dreimanis vada Latvijas zinātnieku grupu, kas darbojas Kompaktā mionu solenīda (CMS) eksperimentā jeb vienā no četriem galvenajiem Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) eksperimentiem. Kārļa pārziņā ir pārskatīt Latvijas zinātnieku grupas darbu, veicot fundamentālo elementārdaļinu pētniecību, kā arī izstrādājot jaunu CMS eksperimenta komponenti – MIP Timing Detector (MTD). Līdztekus pētnieciskajam darbam Kārlis pārstāv Latviju CERN Zinātniskajā padomē. 
• A. Ratkus pienākums ir koordinēt Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajos projektos, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspēju nākotnes paātrinātajiem un attīstīt jaunas tehnoloģijas biofizikas un medicīnas pētījumiem vēža ārstēšanai. Līdztekus Andra ēnošanai būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa RTU doktoranta un medicīnas fiziķa Kristapa Paļska darbu, CERN pētot staru terapijas nākotnes iespējas – kā paātrinātāju tehnoloģijas izmantot vēža terapijā.
• A. Gaile studē RTU un LU kopējā doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un CERN izstrādā drošības kontroles sistēmas jaunajam apakšdetektoram, kā arī CMS eksperimentā nodarbojas ar fizikas analīzi. Ikdienā Antra veido kodus un algoritmus datu apstrādei vai būvē detektora kontroles sistēmas sastāvdaļas, bet dažkārt viņai nākas strādāt arī prototipēšanas laboratorijā vai CMS detektora kontroles telpā kā vienai no detektora apkalpes grupas locekļiem.  
• E. Mamis ir LU Ķīmijas fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks, kurš strādā CERN projektā MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde) eksperimentā. Tā mērķis – ražot jauna tipa radioaktīvos izotopus – radioaktīvas vielas, ko izmanto onkoloģisko slimību diagnosticēšanā un ārstniecībā, ļoti precīzi iznīcinot slimās šūnas, bet saudzējot veselās. Kopā ar Edgaru MEDICIS strādā arī viņa kolēģe un LU studente Patrīcija Kalniņa, kura Edgara ēnu iepazīstinās arī ar savu darbu. Abi pētnieki ikdienā strādā laboratorijā, veic fizikālus un matemātiskus aprēķinus, simulācijas un dažkārt dara arī tehnisku darbu, strādājot ar dažādiem metāliem. 

Kā pieteikties Ēnu dienai CERN

CERN strādājošo Latvijas zinātnieku ēnošanai pieteikšanās notiks tikai pirmajā kārtā – 1.–4. martā, lai paspētu nokārtot visas nepieciešamās formalitātes braucienam uz Šveici no 8. līdz 10. aprīlim. 

Lai pieteiktos ēnošanai, Ēnu dienas mājaslapas vakanču sadaļā jāizvēlas uzņēmums «Rīgas Tehniskā universitāte» un vēlamā zinātnieka vakance. Piesakoties vakancei, pretendentiem jāpievieno motivācijas vēstule, kurā jāpamato sava interese par CERN un RTU un LU zinātnieku darbu tajā, kā arī jāieskicē, ko vēlētos uzzināt CERN un kur pēc vidusskolas absolvēšanas vēlas studēt. Motivācijas vēstule būs pamatavots zinātniekiem, izvēloties savas ēnas.  

Piesakoties ēnošanai CERN, jāņem vērā, ka ēnu atlase notiks tikai 1. kārtas laikā – līdz 7. martam. Vārdi skolēniem, kurus izvēlēs braucienam uz CERN, tiks paziņoti 8. martā. Pārējām RTU ēnām pieteikšanās un atlase notiek parastajā kārtībā līdz marta beigām. 

Ēnas uz Šveici dosies ar lidmašīnu CERN Nacionālā kontaktpunkta darbinieka pavadībā. Ceļa un viesnīcas izdevumi tiks apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma, lai nodrošinātu CERN kontaktpunkta darbību Latvijā 2024. gadā.  

CERN iepazīšana jauniešiem, kurus interesē karjera eksaktajās zinātnēs, ir noderīga, jo nākotnē tas var kļūt par Latvijas jauno zinātnieku darba vietu. Latvija 2021. gadā kļuva par CERN asociēto dalībvalsti, kas dod iespējas jaunajiem zinātniekiem strādāt CERN. 

CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi – ir radīts internets un pierādīta Higsa bozona eksistence.