Ir izraudzīti pieci vidusskolēni, kuri šogad Ēnu dienā dosies uz Šveici, lai ēnotu Latvijas zinātniekus – fiziķus un inženierus, kuri strādā Eiropas Kodolpētījumu centrā (CERN). Zinātnieki izsaka lielu pateicību visiem pieteikumu iesniedzējiem par ļoti pārdomātajām un radošajām motivācijas vēstulēm un ieinteresētību STEM (science, technology, engineering and mathematics) jomās.
Uz CERN dosies Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolniece Marta Spriņģe, Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Lelde Rādena, Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Mārtiņš Dzintars, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēns Mihails Librants-Lacis un Vaiņodes vidusskolas 10. klases skolnieks Emīls Zemlītis.
Jauniešiem rekordliela interese par ēnošanu CERN
Šogad interese par zinātnieku ēnošanu CERN ir rekordliela – potenciālie ēnu devēji kopumā saņēma vairāk nekā 80 pieteikumu no Latvijas skolēniem. Zinātnieki ir gandarīti, ka Latvijā ir daudz jauniešu, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar eksaktajām zinātnēm. Tas dod cerību, ka Latvijā veidojas jauna paaudze, kas varēs turpināt Latvijas zinātnieku darbu CERN.
Zinātnieki vēlas sazināties arī ar tiem skolēniem, kuri šoreiz nedosies uz CERN, jo šiem jauniešiem interesē ar CERN saistītās zinātnes jomas, tāpēc zinātnieki ļoti labprāt viņiem piedāvātu piedalīties citos CERN pasākumos.
Pirmais no tiem – Kārļa Dreimaņa lekcija par CERN pētījumiem RTU projektā UNI jeb «Universitāte nākotnes inženieriem», kas notiks sestdien, 6. aprīlī, plkst. 10.00 RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā. Pēc lekcijas paredzēta tikšanās ar studentiem, kuri savulaik gan ēnojuši CERN zinātniekus, gan arī tur mācījušies un strādājuši.
Tāpēc visi ēnošanas pieteikumu sūtītāji, kuri arī turpmāk vēlas saņemt informāciju par CERN pasākumiem Latvijā, ir aicināti atsūtīt savu e-pastu uz , lai uzzinātu par nākotnē paredzētajiem pasākumiem.
Ēnu diena CERN
Kaut arī Ēnu diena Latvijā notiks 4. aprīlī, taču CERN ēnošana paredzēta no 8. līdz 10. aprīlim.
Marta Spriņģe ēnos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru un daļiņu fiziķi Kārli Dreimani. Kārlis CERN vada Latvijas zinātnieku grupu, kas darbojas Kompaktā mionu solenīda (CMS) eksperimentā un Kārļa pārziņā ir pārskatīt Latvijas zinātnieku grupas darbu, veicot fundamentālo elementārdaļinu pētniecību, kā arī izstrādājot jaunu CMS eksperimenta komponenti – MIP Timing Detector (MTD). Līdztekus pētnieciskajam darbam Kārlis pārstāv Latviju CERN Zinātniskajā padomē.
Lelde Rādena ēnos Latvijas pārstāvi CERN un RTU profesoru Tomu Torimu. Toma uzdevums ir koordinēt Latvijas un CERN sadarbību, kā arī veidot stratēģiju Latvijas sadarbībai ar CERN nākotnē. Ēnojot Tomu, būs iespēja ieskatīties arī viņa kolēģa RTU pētnieka Gunta Pikura ikdienā, iepazīstot inženiera darbu CERN. Guntis strādā pie pētījuma par aditīvās ražošanas tehnoloģiju lietošanu paātrinātāju komponenšu izgatavošanā. Pēc viņa dizaina, pirmoreiz izmantojot jaunu tehnoloģiju, no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips.
Mārtiņš Dzintars ēnos RTU pētnieci un daļiņu fiziķi Antru Gaili. Antra studē RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopējā doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un CERN izstrādā drošības kontroles sistēmas jaunajam apakšdetektoram, kā arī CMS eksperimentā nodarbojas ar fizikas analīzi. Ikdienā Antra veido kodus un algoritmus datu apstrādei vai būvē detektora kontroles sistēmas sastāvdaļas, bet dažkārt viņai nākas strādāt arī prototipēšanas laboratorijā vai CMS detektora kontroles telpā kā vienai no detektora apkalpes grupas locekļiem.
Mihails Librants-Lacis ēnos RTU pētnieku inženieri Andri Ratku. Andris pienākums ir koordinēt Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajos projektos, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspēju nākotnes paātrinātajiem un attīstīt jaunas tehnoloģijas biofizikas un medicīnas pētījumiem vēža ārstēšanai. Līdztekus Andra ēnošanai būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa RTU doktoranta un medicīnas fiziķa Kristapa Paļska darbu, CERN pētot staru terapijas nākotnes iespējas – kā paātrinātāju tehnoloģijas izmantot vēža terapijā.
Emīls Zemlītis ēnos LU pētnieku Edgaru Mami. Edgars ir LU Ķīmijas fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks, kurš strādā CERN projektā MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde) eksperimentā. Tā mērķis – ražot jauna tipa radioaktīvos izotopus – radioaktīvas vielas, ko izmanto onkoloģisko slimību diagnosticēšanā un ārstniecībā, ļoti precīzi iznīcinot slimās šūnas, bet saudzējot veselās. Kopā ar Edgaru MEDICIS strādā arī viņa kolēģe un LU studente Patrīcija Kalniņa, kura Edgara ēnu iepazīstinās arī ar savu darbu. Abi pētnieki ikdienā strādā laboratorijā, veic fizikālus un matemātiskus aprēķinus, simulācijas un dažkārt dara arī tehnisku darbu, strādājot ar dažādiem metāliem.
Ēnas uz Šveici dosies ar lidmašīnu CERN Nacionālā kontaktpunkta darbinieka pavadībā. Ceļa un viesnīcas izdevumi tiks apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma, lai nodrošinātu CERN kontaktpunkta darbību Latvijā 2024. gadā.
CERN iepazīšana jauniešiem, kurus interesē karjera eksaktajās zinātnēs, ir noderīga, jo nākotnē tas var kļūt par Latvijas jauno zinātnieku darba vietu. Latvija 2021. gadā kļuva par CERN asociēto dalībvalsti, kas dod iespējas jaunajiem zinātniekiem strādāt CERN.
CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi – ir radīts pasaules interneta tīmeklis (world wide web – www) un pierādīta Higsa bozona eksistence.
