Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Toms Torims, kurš šogad kļuvis par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) zinātnisko līdzstrādnieku, «deg par to, ka CERN ir iespēja pacelt zinātnisko potenciālu un paplašināt redzesloku» gan studentiem, gan jaunajiem zinātniekiem. Intervijā žurnālā «Ir» viņš atzīst, ka ar RTU iegūto izglītību CERN jūtas komfortabli, jo «fundamentālās zināšanas Latvijā ir konkurētspējīgas».
T. Torims, kurš ir pirmais Latvijas profesors, kas pilntiesīgi darbojas CERN, atzīst, ka, nonācis Šveices centrā, atkal sajutis, «ka esmu students. Man ir jāmācās, jo centrā arī manā mašīnbūves tehnoloģiju jomā ir daudz lietu, kas jāapgūst. Esmu iekļuvis reālā klondaikā». Profesors intervijā stāsta, ka CERN ieraudzījis lietas, par ko stāstījis studentiem, bet pirms darba Šveicē tās nekad nebija redzējis. Piemēram, elektronu staru metināšanu, vakuuma formēšanas iekārtas.
Atgādinot, ka šogad maijā Latvijā būs CERN dienas, kad te ieradīsies augsti CERN vadības pārstāvji un zinātnieki, T. Torims teic, ka ir vienīgais latviešu zinātnieks šajā kodolpētniecības citadelē un darbojas tajā kā Latvijas vēstnieks. Viņš stāsta, ka norit sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par fizikas klastera veidošanu Latvijā, kurā būtu jāsadarbojas trim universitātēm: RTU, Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU). To zinātniekiem kopā jāveido daļiņu fizikas pētniecība Latvijā.
«RTU atbalsta starpuniversitāšu augstas enerģijas daļiņu fizikas studiju programmas izveidošanu ar CERN aizgādniecību un tiešu pieeju CERN eksperimentiem un tehniskajam nodrošinājumam. Bet vajadzīga ne tikai studiju programma, bet jauns zinātnes virziens, kura pētnieki gatavi spēlēt augstākajā līgā. Vēlme un praktiski soļi šajā virzienā ir viens no nosacījumiem, lai mūs uzņemtu CERN,» teic T. Torims.
Kāpēc tieši šīm trim augstskolām jāsadarbojas? RTU ir spēcīga tehniskā fizika, LU ir labi attīstīta fundamentālā fizika, un arī RSU ir, ko piedāvāt, – medicīniskā fizika. Tas viss jāsaliek kopā. Tāda ir CERN vīzija, norāda profesors.
Cik svarīga ir valsts līdzdalība šajā pasaules līmeņa zinātnes citadelē? T. Torims atbild, ka no darbošanās CERN iegūst ne tikai zinātnieki un studenti, bet arī uzņēmēji. Zinātnieki un studenti tiek klāt CERN izmantotajām tehnoloģijām, bet mūsu uzņēmēji varētu saņemt CERN pasūtījumus Latvijā ražotajām lietām, kas nepieciešamas CERN. «CERN pilntiesīgas dalībvalsts statusam būtu jāiemaksā 1,7 miljoni eiro, asociētās valsts statusam viens miljons, bet vismaz pusi šīs naudas mēs varētu dabūt atpakaļ pasūtījumos. Ticu, ka mūsu uzņēmumi būtu konkurētspējīgi,» saka T. Torims.
CERN darbībā kopš dibināšanas 1954. gadā ir divi pamatprincipi: visi pētījumi ir nemilitāri un publiski pieejami, stāsta RTU profesors, kurš šo gaisotni esot sajutis pat centra kafejnīcā. «Zinātnieki apjautājas cits citam par ģimeni, bērniem un tad gatavi spīdošām acīm runāt par saviem atklājumiem. Taču, lai tiem piekļūtu, Latvijai jākļūst par CERN dalībvalsti. Tā ir nākotnes vīzija, ko atbalsta RTU, Izglītības un zinātnes, arī Ārlietu ministrija,» teic profesors.
