Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūts
Parādīt izvēlni
Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūts

CERN strādājošie Latvijas zinātnieki aicina studentus uz lekcijām par daļiņu fizikas tehnoloģiju lietojumu medicīnā

10. janvāris
.
.
.
Foto: CERN

Kā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) izmantotās tehnoloģijas iespējams lietot medicīnā? CERN strādājošie Latvijas zinātnieki Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) sāk lasīt sešu lekciju ciklu «CERN – statuss, eksperimenti, sadarbība un iespējas», kas domāts medicīnas, sabiedrības veselības platformu un inženierzinātņu studentiem, lai veicinātu viņu izpratni par CERN un tā centieniem lietot daļiņu fizikas tehnoloģijas medicīnā. Pirmā lekcija, kuru klātienē lasīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims, notiks 16. janvārī, RSU, Dzirciema ielā 16, un tajā aicināti piedalīties ne tikai RSU, bet arī citu augstskolu, to skaitā RTU un Latvijas Universitātes (LU), studenti un zinātnieki. Pieteikšanās – aizpildot reģistrācijas anketu

CERN kā zinātnes citadele ir pazīstams ar globāli nozīmīgajām inovācijām, jo daļiņu fizikas pētījumi bieži rada novatoriskas idejas, ko var izmantot dažādās jomās, arī medicīnā. CERN strādājošie Latvijas zinātnieki par šīm jaunajām tehnoloģijām, kurām jau ir un nākotnē būs nozīmīga ietekme medicīnā un dažādu smagu slimību ārstēšanā, balstoties savā pētniecības pieredzē, stāstīs Latvijas studentiem, tā viņus gan informējot par jaunākajām tendencēm un sasniegumiem daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās, gan arī mēģinot ieinteresēt pievērsties šīm jomām, jo, lai Latvija ilgtermiņā sadarbotos ar CERN, ir nepieciešama studentu un zinātnieku iesaiste pētniecībā un sadarbībā ar CERN. 

Pirmajā lekcijā T. Torims sniegs vispārīgu ieskatu CERN – kas ir šis centrs, kā tas izveidojies, kādi ir CERN darbības principi un mērķi, ar ko CERN nodarbojas patlaban – kādas ir zinātniskās un tehnoloģiskās aktualitātes, kāds labums no CERN pētniecības ir sabiedrībai un ko un kā Latvijas zinātnieki dara CERN, un kāda ir Latvijas dalības CERN stratēģija. 

Savukārt 25. janvārī paredzēta tiešsaistes lekcija par daļiņu fizikas tehnoloģijām veselības aprūpē, un to vadīs RSU Fizikas katedras vadītājs Jevgenijs Proskurins. 

15. februārī, savukārt LU doktorantūras students Edgars Mamis tiešsaistē stāstīs par radioaktīvo farmaceitisko preparātu ražošanu un izmantošanas perspektīvām.

29. februārī RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks un direktora vietnieks Andris Ratkus un RTU un LU doktorantūras studiju programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» students Kristaps Paļskis tiešsaistē skaidros, ko daļiņu paātrinātāji un detektori sniedz medicīnai un kādi ir daļiņu terapijas inovāciju projekti. 

14. martā Kristaps Paļskis tiešsaistē stāstīs par vēža ārstēšanu milisekunžu laikā jeb par inovatīvo FLASH terapiju. 

Savukārt lekciju ciklu 28. martā tiešsaistē noslēgs Toms Torims ar stāstījumu par inovatīvu projektu – Baltijā veidojamu daļiņu terapijas centru, kurā ar inovatīvām metodēm varētu ārstēt onkoloģiskās slimības. 

Plašāka informācija par lekciju ciklu

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

10. janvāris plkst. 15:35

Līdzīgi raksti

Jaunumi