7.–8. februāris bija īpašas dienas Baltijas valstu zinātniekiem, kuri strādā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), jo šajā laikā pirmoreiz vēsturē Baltijas valstu parlamentārieši – Baltijas Asambleja (BA) – kopā viesojās CERN, iepazīstoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zinātnieku darbu CERN, kā arī tiekoties ar augstām CERN amatpersonām. Šī vizīte Baltijas parlamentāriešiem palīdzēja izprast Baltijas zinātnieku darba nozīmību un kādas iespējas Baltijai var sniegt CERN.
Pēc vizītes BA pārstāvji secināja, ka, tikai sadarbojoties, Baltijas valstis daudz efektīvāk var sasniegt savu mērķi – stiprināt daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai jēgpilni sadarbotos ar CERN – vienu no pasaules ietekmīgākajiem zinātniskajiem centriem, kurā top globāli nozīmīgi atklājumi un inovācijas.
Šāds secinājums parlamentāriešiem radās, iepazīstoties ar CERN un Baltijas valstu zinātnieku darbu tajā, kā arī uzklausot jauno talantu – doktorantu – ieceres pētījumiem CERN un tiekoties ar CERN Baltijas grupu, kas tika izveidota 2018. gadā kopīgai zinātnisko aktivitāšu koordinēšanai ar CERN. Tajā ietilpst lielākās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstskolas un zinātniskās institūcijas – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech), Tartu Universitāte (UT), Nacionālais ķīmijas fizikas un biofizikas institūts (NICPB), Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU), Viļņas Universitāte (UV) un Vītauta Dižā Universitāte (VMU). Par CERN Baltijas grupas priekšsēdētāju ir ievēlēts RTU profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims.
Vēl parlamentārieši tikās ar CERN starptautisko attiecību direktori Šarloti Varakauli (Charlotte Warakaulle) un citās augstām CERN amatpersonām, kā arī viņiem bija iespēja iepazīties ar zinātnisko darbu – CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentu, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus un kurā jau kopš 2017. gada strādā arī Latvijas zinātnieki un apmeklēt CERN pazemes eksperimentālo zonu.
«Es mudinu Baltijas valstis virzīties uz dalību CERN un darīt to kopā,» tiekoties ar CERN Baltijas grupu sacīja BA prezidents Jāns Vucāns. Patlaban visas trīs valstis CERN ir pievienojušās asociētās dalībvalsts statusā. Lietuva par CERN asociēto dalībvalsti kļuva 2018. gadā, Igaunija – 2021. gada februārī, savukārt Latvija – 2021. gada 2. augustā.
Savukārt BA Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš pauda uzskatu, ka Baltijas valstu kļūšana par CERN asociētajām valstīm bija gudrs lēmums, un atgādināja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija, sadarbojoties ar CERN, ir spēcīgākas, strādājot kopā, tāpēc aicināja tāpat kā līdz šim attīstīt savstarpējo sadarbību, ne konkurenci. Viņš arī akcentēja, ka ir svarīgi veicināt Baltijas jauno talantu – jauno zinātnieku – atbalstīšanu un pieļāva, ka «varbūt kādudien Baltijas zinātnieku darbs tiks novērtēts ar Nobela prēmiju».
Vizītes laikā J. Vucāns CERN viesu grāmatā ierakstīja: «Baltijas asamblejas vizīte CERN ir nozīmīgs pagrieziena punkts Baltijas valstu un CERN sadarbībā. Šai partnerībai ir potenciāls stiprināt Baltijas valstu sadarbību un inovācijas tajās, lai veicinātu zinātniskus atklājumus ne tikai nacionālajā, bet arī globālajā līmenī. Mēs priecāsimies par vēl ciešāku CERN un Baltijas grupas sadarbību tuvākajos gados.»
