Rīgas Tehniskā universitāte divdesmit piecus gadus Latvijas Studentu teātra dienā vieno Latvijas augstāko mācību iestāžu studentu teātrus un jauniešu teātra studiju dalībniekus.
Ik gadu Latvijas Studentu teātra diena veltīta kādai tēmai, kuru teātra trupas aicinātas aktualizēt jauniestudējumos, tās interpretāciju piedāvājot profesionālas žūrijas – aktieru, režisoru, teātra kritiķu, scenogrāfu – vērtējumam. 2024. gada tēma ir «Laiks», kas daudzpusīgi iezīmēs laika jēdzienu kontekstā ar Studentu teātra dienas 25. gadskārtu.
Arī šogad pēc izrāžu noskatīšanās festivāla noslēguma svinīgajā apbalvošanas ceremonijā tiks paziņots gada «Labākais iestudējums», saņemot ceļojošo Lielo balvu - «Āksta cepuri». Apbalvojumus saņems arī nomināciju «Labākā aktrise», «Labākais aktieris», «Skatītāju balva» ieguvēji un žūrijas Simpātiju balvu, ko piešķir par radošām veiksmēm, saņēmēji.
Šajā pavasarī studentu teātri tiksies LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 23. martā.
XXV Latvijas Studentu Teātra dienā piedalīsies: RTU studentu teātri «Spēle» un «Kamertonis» (krievu val.), Latvijas Universitātes Studentu teātris, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Studentu teātris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija «Figaro», RTU Inženierzinātņu vidusskolas Teātra trupa.
25 gadu laikā festivāls ir mainījies, attīstījies un vienmēr bijis studentu radošās dzīves iedvesmas apliecinājums!
Uz tikšanos 23. martā. Plašāk par Latvijas Studentu teātra dienu 2024 šeit
2000. un 2001.gadā Studentu teātri izrāda lugas un to fragmentus, un visi kopā piedalās jautrās teātra spēlēs. 2002.gadā Latvijas Studentu teātra dienās pirmo reizi tiek pieaicināta žūrija, lai izvērtētu festivāla dalībnieku iestudējumus. Galveno balvu «Karaliskais spogulis» izcīnīja LiepU (Liepājas Pedagoģijas akadēmijas) teātra studija «Sapņu fabrika» par izrādi «Rikošets», režisore Maija Kalniņa (Iškāne).
Kopš 2003. gada Latvijas Studentu teātra dienās festivāla uzvarētājiem pasniedz Ceļojošo balvu «SUDRABA ĀKSTA CEPURE». Autori mākslinieki Inita Grīnberga un Alberts Lagzdkalns.
2003. gadā - Ceļojošā balvu «SUDRABA ĀKSTA CEPURE» iegūst VEF Kultūras pils ansamblis «Rīgas Pantomīma» par izrādi «Pārvērtības», režisors Roberts Ligers
2004. gadā - RTU studentu teātris «Kamertonis» par fragmentu no izrādes «Neglītais pīlēns» pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem, režisore Ludmila Stančika
2005. gadā - LU Studentu teātris par izrādes fragmentu no Leldes Stumbres «Autobuss» iestudējuma, režisors Visvaldis Klintsons
2006. gadā - LiepU (LPA) studentu teātris «Rikošets» par izrādi «Sev pašiem par prieku», režisore Maija Kalniņa
2007. gadā - LKK Studentu teātris par priekšnesumu «Kritiķis dārznieka lomā», režisore Edīte Neimane
2008. gadā RTU teātra studija «Spēle» par izrādes fragmentu no Hermaņa Paukša lugas «Neredzamais K» iestudējuma, režisors Romans Grabovskis
2009. gadā LU Studentu teātris par izrādes fragmentu no Antonio Valjeho lugas «Liesmojošie tumsā» iestudējuma, režisors Visvaldis Klintsons. Par godu Latvijas Studentu teātra dienu 10 gadu jubilejai ceļojošā balva paliek pie LU Studentu teātra uz visiem laikiem.
2010. gadā tiek izgatavota Otrās desmitgades ceļojošā Lielā balva «ĀKSTA CEPURE». Autori Inita Grīnberga un Alberts Lagzdkalns.
«Prieks, ko Studentu teātra dienās pauž teātra mākslas simbols - āksts, ir kā glābšanas riņķis gan pašiem aktieriem, gan skatītājiem,» vēsta RTU Kultūras centra vadītāja, režisore Asja Visocka. «Studentu āksts oponē meliem, naudas kultam, dvēseles degradācijai un tukšumam. Lai kāds arī nebūtu mūsdienu studenta āksts - maskējies zem panka matu sekstes vai drediem, - viņš ir un paliek ampelmanis, kurš tieši tāpat kā Šekspīra laikos - drīkst teikt visu, ko domā, būt tiešs un brīvs. Studentu teātra dienas kalpo par atgādinājumu tam, ka mums visiem Latvijā vajadzētu būt mazliet vairāk ākstiem, pacelt augstāk savu āksta cepuri un drosmīgi teikt patiesību.»
2010. gadā - arī šoreiz balvu pirmie izcīna VEF Kultūras pils ansamblis «Rīgas Pantomīma» par izrādes fragmentu «Pieci plus seši ir viens», autori un režisori «11 balti krekli» - kolektīva dalībnieki.
2011. gadā - LLU Studentu teātris par izrādes fragmentu no Andra Zeibota lugas «Mazliet par Jamuleju un Tupu», režisore Astra Kacena
2012. gadā - RTA (RA) studentu teātris «ĶerRA» par Ivetas Ratinīkas dzejas kompozīcijas iestudējumu «Kas paliks pēc mums?», režisore Olga Senkāne
2013. gadā - RTA (RA) studentu teātris «ĶerRA» par Andreja Upīša noveles «Maize» iestudējumu, režisore Olga Senkāne
2014. gadā - LLU Studentu teātris par fragmentu no epifāniju performances «IEGRIEZ ZIEDONI!», režisore Astra Kacena
2015. gadā - RTU studentu teātris «Kamertonis» par Raiņa un Aspazijas dzejas kompozīcijju «Pāri upei mēness meta/ Tiltu zelta stariem» (krievu val.), režisore Ludmila Stančika
2016. gadā - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studentu teātris «ĶerRA» par iestudējumu «Robežas», režisore Liene Narcis
2017. gadā - Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra teātra studija «Apstāties aizliegts» par dokumentālo izrādi «Dzīvot. pārDzīvot», režisore Ilze Kvedere-Bloka
2018. gadā - RTA Studentu teātris «ĶerRA» par psiholoģisku skici «Snieg» pēc Dāvida Samoilova poēmas «Sņegopad», režisore Olga Senkāne
2019. gadā - Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu teātris par Kjogen stāstu «Saldā inde» un «Sieviete, kas nosmērējās ar tušu» iestudējumu, režisori Astra Kacena un Kalevs Kudu
2020. gadā - Rīgas Tehniskās universitātes studentu teātris «Spēle» par fantasmagorisku traģikomēdiju «Sapnis ziemas naktī» pēc V. Šekspīra, H. Ibsena, F. Dīrenmata un citu dižgaru darbu motīviem, režisore Raimonda Vazdika
2000 MASKU SPĒLES
2001 ĀKSTS
2002 SPOGULIS
2003 PASAKA
2004 SKŪPSTS
2005 KUĢIS
2006 PĒDAS
2007 DĀRZI
2008 PIESKĀRIENS
2009 GAISMA
2010 DURVIS
2011 PRIEKS
2012 ACIS
2013 MĪKLA
2014 VĒRTĪBAS
2015 SIRDS KOPĀ AR RAINI
2016 BRĪVĪBA
2017 SAPŅI
2018 ZEME
2019 TRIJSTŪRIS
2020 KRUSTCELĒS
Veltījums festivāla pirmajai desmitgadei - Maija Kalniņa «Rikošets»
Reiz, MASKU SPĒLES spēlējot,
ĀKSTS ilgi skatījās uz sevi SPOGULĪ.
Šķindinot savas cepures zvanus, tas saprata,
es neesmu ĀKSTS, es esmu PASAKA.
Mans SKŪPSTS kā KUĢIS ceļo pa dažādām skatuvju zemēm,
atstājot ļaužu sirdī PĒDAS...
un, aizmirst ļaudis realitāti, aizmirst bēdas...
Tās nav izrādes, tie ir sajūtu DĀRZI,
un katrs teātra PIESKĀRIENS, ja vien ir īsts -
ir GAISMA,
un Tu topi šaj` pasaulei pieskaitīts...
TURPINĀJUMS divdesmitgadei - Olga Senkāne «ĶerRA»
Tevi pārņem pēkšņs neviltots PRIEKS,
it kā Tu būtu atradis sen meklētās DURVIS uz pasauli sevī,
atvēris ACIS un aptvēris,
ka lielākā MĪKLA virs zemes esi Tu pats,
un VĒRTĪBAS, ko Tu glabā, Tu vari atklāt
Reiz, MASKU SPĒLES spēlējot..
Un pat nav svarīgi, SIRDS KOPĀ AR RAINI, Šekspīru vai Ibsenu,
BRĪVĪBA ļauj Tev atvērties jaunradei, vārdam, kustībai, zīmei,
Un SAPŅI uz mirkli top par īstenību,
Pievilkšanās spēku sludina ZEME, bet domās zīmējas TRIJSTŪRIS:
Starp jūtām un prātu mūždien meklējot līdzsvara ideālu,
Cilvēks, dabas bērns, iekodies savas gribas ābolā,
Vienmēr atrodas izvēles KRUSTCELĒS,
Un pat nav svarīgi – patiesībā vai iztēles uzburtā šķietamībā, ko saucam par mākslu.
Cilvēks nekad nav pabeigts, iespējamās pilnības skaistie tēli drūzmējas fantāzijas foajē.