Latvijas bērnu un jauniešu vokālistu konkursa «Putnu bērni» vēsture aizsākās jau 1996. gada rudenī, kad Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā pulcējās Centra rajona konkursu «Cālis '91–96» 27 laureāti un 150 dziedātāji – jau izauguši, bet vēl aizvien dziedāt griboši. Novēlot, lai dziedātprieks saglabājas visu mūžu, bērnus sveica Maestro Raimonds Pauls.
Pēc koncerta bērni un pedagogi izteica vēlēšanos tikties arī turpmāk. Festivāla vadītājai Asjai Visockai radās doma par jauna konkursa – «Putnu bērni» dibināšanu. Kopš konkursa dibināšanas līdz šim brīdim tā vadītāja un režisore ir RTU Kultūras centra direktore Asja Visocka. LR Patentu valdē konkursa logo izsniegta preču zīmes reģistrācijas apliecība.
Konkursa ideju atbalstīja arī Rīgas domes Kultūras pārvalde (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments), un 1998. gada pirmajā Adventē RTU kamerzālē «Mansards» uz pirmo konkursu pulcējās 58 bērni. Nākamie konkursi «Putnu bērni» pulcēja vairāk kā 100 dalībnieku no visas Latvijas. Konkursa fināls un laureātu koncerti ir notikuši muzikālajā centrā «Vernisāža», Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, Melngalvju namā, koncertzālē «Ave Sol» un jau vairākus gadus RKTMC «Mazā Ģilde».
Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētās profesores un operas solistu vokālās pedagoģes Anitas Garančas vadībā konkursa žūrija strādāja 11 konkursus. No 13. konkursa žūriju vadīja Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, komponiste Selga Mence, novērtējot to kā vienu no labākajiem vokālistu konkursiem Latvijā. Žūrijas sastāvā vēl strādājuši LNO orķestra un Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas orķestra diriģents Normunds Dreģis, komponisti Ēriks Ešenvalds, Uldis Marhilēvičs, LNO soliste Evija Martinsone, Antra Jankava, Baiba Renerte, Laima Lediņa, Inga Šļubovska-Kancēviča, Kristīna Zaharova, Marlēna Dravniece u.c.
Konkursantu obligātajā repertuārā bijušas V. A. Mocarta vokalīzes, aranžētas latviešu tautas dziesmas, ārijas no J. Lūsēna «Putnu operas», komponistes Selgas Mences un Austras Savickas komponētas vokalīzes un citu autoru skaņdarbi. Konkursanti izpildīja arī divas pašu izvēlētas dziesmas, no kurām vienai ir jābūt latviešu komponista vai tautas dziesmai, tādējādi veicinot latviešu muzikālā mantojuma apgūšanu un jaunu skaņdarbu radīšanu.
Par konkursa tradīciju kļuvusi arī konkursa kopdziesma, veidojot ideālu kopkori. Iepriekšējo konkursu dziesmu autori bijuši Agija Pizika, Juris Kulakovs, Atvars Sirmais, japāņu komponists Ruiči Sugimoto, Jāņa Lūsēna dziesma no «Putnu operas» un G. Di Murti dziesma «Spente le Stelle», ko konkursanti dziedāja kopā ar operas solisti Ditu Kalniņu, S. Franka «Panis Angelicus», Raimonda Paula «Varavīksne» un Selgas Mences orģināldziesmas. Šogad šī tradīcija izpaliks, bet ceram, ka nākošajā konkursā dziedāsim dubultīgi!
«Šis ir īpašs laiks mums visiem, kuru pārvarēsim ar skanīgām balsīm un dziesmām. Rīgas Kultūras tautas mākslas centrs «Mazā Ģilde» sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Kultūras centru un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu ir radis risinājumu kā konkurss šogad rudenī var notikt epidemioloģiski drošā veidā», vēsta RTU Kultūras centra vadītāja un konkursa «Putnu bērni» mākslinieciskā vadītāja Asja Visocka.
17. Latvijas bērnu un jauniešu vokālistu konkursa «Putnu bērni 2021» dokumentācija:
Skaistu pavasari, lai putnu dziesmas iedvesmo! Uz tikšanos!