Mūžīgi aizņemtajiem studentiem, izrādās, ir arī brīvais laiks, to organizēt un radoši izmantot allaž ir bijis Kultūras centra uzdevums.
1959. gadā toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā nodibina Studentu klubu. Tā galvenais mērķis bija sekmēt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbību augstskolā un fakultātēs. Par pirmajiem kluba vadītājiem strādāja Anna Puriņa, Vera Stabulniece, Laimdota Vroņevska, Smaida Dāce un Biruta Kancāne. Tas bija laiks, kad veidojās deju kolektīvs «Vektors», vīru koris «Gaudeamus», sieviešu koris «Delta», krievu drāmas kolektīvs «Monologs», estrādes orķestris, bērnu baleta pulciņš, kā arī fakultāšu kolektīvi. Klubs palīdzēja organizēt un organizēja fakultāšu sarīkojumus un veidoja augstskolas tradīcijas.
1974. gada rudenī restaurācijas pamatdarbi bija pabeigti, un Studentu klubs pārgāja uz jaunajām telpām. Pirmos gadus par kluba vadītāju strādāja Aina Bērziņa. Viņas vadībā klubs kļuva par dziesmu svētku sadziedāšanās vietu, un Rīga ieguva jaunu, akustiski labu koncertzāli un jauniešu iecienītu atpūtas vietu.
1977. gada decembrī par kluba vadītāju kļuva Asja Visocka, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Masu pasākumu režijas nodaļas studente, «Vektora»dejotāja. Vasarā par māksliniecisko vadītāju sāka strādāt viņas kursa biedrene Astrīda Ķēniņa, bet masu pasākumu organizatore bija Tija Auziņa. Par viņām mēdza teikt, ka kultūra RPI balstās uz trim vaļiem. Kluba darbs šajā laikā kļuva profesionāls. Anglikāņu baznīca bija populārs tikšanās un jaunrades centrs. Katru mēnesi notika līdz 10 koncertiem un sarīkojumiem, kuros piedalījās kori un mūziķi no visas Latvijas, kā arī kolektīvi no ārzemēm. Šeit tika aizstāvēti diplomdarbi kordiriģēšanā, režijā un scenogrāfijā un sākti jauni projekti un jaunas tradīcijas: grandiozās Teātra dienas, Mākslas dienas, Dzejas dienas, mūzikas un mākslas festivāls «Bildes», starptautiskais vīru koru konkurss «Rīgas gailis», dažādu valstu kultūras dienas un festivāli. Stāvgrūdām pilnas bija Hardija Lediņa, Roberta Gobziņa un citu talantīgu jauniešu vadītās diskotēkas, gada balles un slavenā «Puķu nakts».
Klubs kļuva par intensīvu izstāžu vietu studentiem, jaunajiem māksliniekiem, kā arī ievērojamiem gleznotājiem un tekstilmāksliniekiem (A. Baušķenieks, D. Lielā, L. Purmale, F. Kirke, K. Zariņš, L. Postaža, J. Barkāns u.c.). Katru brīvu brīdi klubā darbojās tā aktīvisti. Studenti bija neiztrūkstoši palīgi kluba darbā un fakultāšu sarīkojumu organizētāji.
Savus pirmos starptautiskos laurus plūca arī augstskolas pašdarbnieki, un kā lieliska RPI dāvana kolektīviem «Gaudeamus», «Delta», «Vektors», «SPO» tika noausti karogi (1986.gadā) – gobelēni, kuru autore bija rektora A. Veisa meita tekstilmāksliniece Laila Heimrāte. Vēlāk izveidojās arī jauni kolektīvi: teātra studija «Kamertonis», stīgu ansamblis «Gaiva», bērnu vokālais ansamblis «Vecpilsētas dziedātāji». Uz augstskolu pārnāca vokālais ansamblis «Nianse», kas ilgus gadus bija sadarbojies ar «Vektoru».
Studenti pulcējās interešu klubos: tūrisma amatieru filmu klubā, bardu klubā, jauno ģimeņu un psiholoģijas klubā. Tiek noorganizēts jauns konkurss «Leļļu tērpu modelētāji», kura desmit gadu darbībā piedalījušies vairāki simti bērnu, vēlāk konkurss pārtop radošo ideju projektā «Malacis».
Studentu klubs paralēli darbojās arī institūta zālē, Ļeņina ielā 1 (tagad – Kaļķu ielā 1). Studentiem šeit bija iespēja pirmajiem dzirdēt grupu «Credo», «Līvi», «Menuets», «Jumprava», «Ornaments», «Eolika» u.c. jaunās programmas.
80. gadu beigās bija jūtamas politiskas pārmaiņas, mainījās arī attieksme pret kulta ēkām un baznīcu, bija sācies garīgo vērtību pārvērtēšanas laiks.
1992. gadā daļēji mainās kluba vadība. Aizejot A. Ķēniņai un T.Auziņai par ilggadēju direktores palīgu kļuva RPI absolvente ķīmiķe Ilga Neija, (arī «Vektora» bijusī dejotāja un kolektīva prezidente), kura amatā nostrādāja līdz 2005. gadam. Šajā periodā Anglikāņu baznīcā turpinās aktīva koncertdarbība. Viena no virsotnēm bija baroka komponista Henrija Pērsela operas «Didona un Enejs» iestudējuma desmit pārpildītas izrādes. Kupli apmeklēti bija arī gadskārtu ieražu svētki un garīgās mūzikas koncerti.
Kultūras iestādes un baznīcas līdzāspastāvēšana un sadarbība turpinājās, līdz baznīca tika svinīgi nodota tās īpašniekiem. Studentu kluba devums Anglikāņu baznīcas atjaunošanā un apsaimniekošanā bija acīmredzams un nozīmīgs. Ja ēku neaprūpētu RPI, tā lēnām sabruktu.
1996. gadā pēc liela kapitālā remonta, kuru vadīja kluba darbiniece R. Namniece, Krāmu ielā 2 ceturtajā stāvā Inženierekonomikas fakultātes laboratorijās tiek iekārtotas jaunās Studentu kluba telpas. 16. septembrī ar Līgas Purmales gleznu izstādi, vokālās grupas «Putni» koncertu un Jāņa Irbes džeza grupas muzicēšanu tika atklāta ekskluzīva kamerzāle «Mansards». Klubam pavērās iespējas jaunām darba formām, tās kļuva intīmākas, personiskākas, lielāku uzmanību veltot to garīgajam saturam. Katru mēnesi ar plašu muzikālu programmu tika atklāta jauna izstāde (M. Rikmanes, G. Bindes, RTU TATI un LMA tekstilmākslas un glezniecības katedru studentu u.c. ). Tajās bieži viesi bija dzejnieki un literāti, kā arī mākslas zinātniece Sarmīte Sīle, kura kopā ar A. Visocku vadīja izstāžu atklāšanas – L. Kaugures zīdi un tekstīlijas, L. Postažas gleznas, P. Ušpeļa Latgales keramika, I. Policjas un M. Gurecka gleznu izstādes, fotoizstādes (G. Binde, A. Zēgners, A. Visocka), profesionālu mākslinieku apgleznotu olu izstādes, J. Petraškeviča bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde, LMA studentes L. Ušķes izstāde, M. Muižules gleznu izstāde «Sonāte otai» u.c. Katru izstādi atklāja ar koncertciklu, radot nepārtrauktu mākslas un mūzikas sintēzi, ideālu auru meditācijām, psiholoģijas kluba nodarbībām, mākslas kafejnīcām, džeza mūzikas vakariem jaundibinātajā «Džeza klubiņā» ar mūziķiem L. Rācenāju, J. Irbi, I. Feldmani.
«Vektora» dejotāji un citi interesenti labprāt skatījās deju filmas un piedalījās debatēs. Debašu klubs kļuva populārs ne tikai RTU, bet pulcēja arī citu augstskolu studentus.
Neaizmirstami bija I. Ziedoņa dzejas vakari ar ērģelnieci A. Kalnciemu, topošajiem aktieriem un mūsu pašu studentiem.
Zāle bija lieliski piemērota kamerizrādēm, ko iestudēja RTU studentu teātris «Kamertonis», režisore Ludmila Stančika un bērnu vokālais ansamblis «Vecpilsētas dziedātāji», vadītāja Agija Pizika. Liels palīgs vokālā ansambļa «Vecpilsētas dziedātāji» izrāžu scenogrāfijā bija māksliniece Inita Ūdre (Grīnberga) un režisore Indra Burkovska.
Šajās telpās dzima divi jauni konkursi, jaunas tradīcijas – 1998. gadā oktobrī RTU starpfakultāšu erudītu konkurss «Spice» un 1998. gada novembrī Latvijas bērnu un jauniešu vokālais konkurss «Putnu bērni», kā arī skolēnu radošais konkurss «Malacis». Ilgus gadus augstskolā noritēja dažādi starpfakultāšu konkursi, kuri bija veltīti dažādām tēmām un guvuši lielu atsaucību arī citu augstskolu vidū. Tieši RTU Studentu klubs padomju laikos pulcēja pie sevis daudzas augstskolas Starptautiskajā Studentu dienā 17. novembrī. Aizejot no «Anglikāņiem», Studentu klubs vairāk pievērsās RTU starpfakultāšu konkursiem un tapa erudītu konkurss «Spice», nosaukums tika izvēlēts par godu RTU 125 gadu kalnu pārejai Centrālajā Pamirā, kuru bija iekarojuši mūsu studenti.
Interesanta ir arī Latvijas bērnu un jauniešu konkursa «Putnu bērni» vēsture. Konkursa «Putnu bērni» vēsture aizsākās jau 1996. gada rudenī, kad Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā Aulā pulcējās Centra rajona konkursu «Cālis ‘91-’96» laureāti. Festivālā piedalījās 150 bērni, jau izauguši, bet vēl aizvien dziedāt griboši. Pēc koncerta «Cāļu» bērni un pedagogi izteica vēlēšanos arī turpmāk tikties. Festivāla vadītājai Asjai Visockai radās doma par jauna konkursa – «Putnu bērni» dibināšanu. Konkursa ideju atbalstīja Rīgas domes Kultūras pārvalde un 1998. gada I Adventē RTU kamerzālē «Mansards» uz pirmo konkursu pulcējās 58 bērni. Vokālais līmenis pārsteidza un gandarīja gan žūriju Ivara Cinkusa vadībā, gan pedagogus un viesus. II un III konkurss «Putnu bērni» pulcēja vairāk par 100 dalībnieku jau no visas Latvijas. No 1999. gada konkursa žūriju vada izcilā vokālā pedagoģe, profesore Anita Garanča. Konkursa finālu koncerti notika dažādās vietās – R. Paula muzikālajā centrā «Vernisāža», Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, Melngalvju namā un 2007. gadā desmitais konkurss nosvinēts greznajā Mazās Ģildes zālē, uzņemta filma. Dalībniekiem (Elīnai Fūrmanei, Dzintaram Čīčam, Kristīnai Zaharovai, Laimai Lediņai u.c.) konkurss ir izveidojies kā starta laukums citiem konkursiem, kā talantu kalve, bet Studentu klubam liels gandarījums par varēšanu, profesionalitāti un lielo atsaucību no visiem Latvijas novadiem un Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta atbalstu visu gadu garumā. 2021. gadā jau 17. konkurss. Ir pāriets uz divu gadu ciklu. Lai dalībnieki vecumā no 6-17 gadiem varētu labāk sagatavoties, komponisti uzrakstīt īpašus skaņdarbus un izcilās komponistes prof. Selgas Mences vadībā veiktu pamatīgu darba analīzi un sagatavot meistarklases.
Arvien populārākas kļuva skolēnu vasaras nometnes Klapkalnciema «Ronīšos» un psiholoģijas kluba vasaras semināri Engurē, Ugāle, Liepājā, kuros, bez kluba darbiniekiem un studentiem, strādāja arī izcili psihologi, mākslinieki un citu profesiju speciālisti (I. Larionova, I. Burkovska, I. Zariņa, M. Zemītis, L. Kolobanova, R. Raudupe u.c.). Gadu gaitā bērni izauguši un daudzi kļuvuši RTU studenti.
Gadskārtu ieražas kļūst arvien bagātākas un interesantākas, tiek apgūtas senču tradīcijas, mācītas dziesmas, rotaļas, danči. Valda ģimeniskums, katru kluba apmeklētāju sagaida kā mīļu viesi.
Krāmu ielas pagrabiņā 1998. gada februārī pēc remonta un vēsturisku materiālu izpētes tika atklāts RTU deju klubs «Zaļā vārna». Klubs pulcēja tematiskajos vakaros, diskotēkās un horoskopu ballēs gan studentus, gan radošo profesiju pārstāvjus, gan īpašos dienas sarīkojumos – Rīgas skolēnus. Klubā labprāt uzstājās mūziķu grupas, popgrupas, jaunie aktieri, par Lieldienu zaķiem pārtapa pati direktore un aktieris Dainis Gaidelis no Dailes teātra. Tika cepts lielais pantāgs un atjaunotas skaistas, senas «Zaļās vārnas» tradīcijas. «Mansardā» darbu veica arī kultūras darba speciāliste Vineta Stūre, kuras liels nopelns bija mūzikas kluba «Zaļā vārna» aktīvajā darbībā. Studentu klubs aktīvi turpināja piedalīties Starptautiskajās teātra dienās un Mākslas dienās. Mākslas dienu 40 gadu jubileja tika svinēti ar vērienīgām mūsu talantīgo studentu un izcilāko profesionālo mākslinieku izstādēm un izrādēm. Klubs reizēm pārņēma savā rīcībā visu mazo Krāmu ieliņu Mākslas dienu projektiem «Vecpilsētas acis», «Vecrīgas putnubiedēklis», «Krāmu ielas bērnu svētki» u.c.
Paralēli daudzajiem sarīkojumiem «Mansardā» un «Zaļajā vārnā» Studentu klubs organizēja un vadīja lielus projektus Kaļķu ielas zālē, Ķīpsalā u.c. Tās ir RTU jubilejas 135 gadu svinības ar grandiozo Mocarta «Kronēšanas» mesu, TMK jubilejas koncerti Lielajā Ģildē, draudzības koncerti un sarīkojumi ar citu augstskolu studentiem. Jaunā māksliniece Laura Ušķe izstrādāja RTU Studentu kluba logo un koncerta biļešu dizainu un sarīko izcilu savu darbu izstādi.
Arī šis skaistais laiks beidzās, jo telpas Krāmu ielā pārņēma cits īpašnieks. Šoreiz izmisums nebija tik liels, kā atstājot Anglikāņu baznīcu. Nu jau bija zināms, ka viss notiek tikai uz labu.
2000. gads tika sagaidīts vēl «Mansardā», atvadoties no jaukās «zelta griezuma zāles».
2000. gadā atkal remonts un liela, auksta, neremontēta 201.auditorija Kaļķu ielā 1 pārtapa par gaišu un elegantu telpu – RTU Mazo zāli, un turpat otrajā stāvā tika iekārtotas mājīgas biroja telpas – 216.kabinets.
Palielinoties darba apjomam, 30 cilvēku lielajam darba kolektīvam 2000. gadā pievienojās kultūras darba speciāliste Antra Liepa. 2000. gada martā Mazās zāles atklāšana izvērtās par īstu kultūras festivālu – RTU krievu teātra studija «Kamertonis» un stīgu ansamblis «Gaiva» iestudēja muzikālu izrādi renesanses stilā pēc V. Šekspīra darbu motīviem «Mosties mīlestībai». 2002.gada nogalē pēc veiksmīgas Latvijas Kultūras koledžas prakses RTU Studentu klubā darbu uzsāka topošā kultūras menedžere, svētku režisore Inese Krūma (Zemture).
Paralēli tika labiekārtota arī Lielā zāle, Kaļķu ielā 1, (iegādāti jauni krēsli, galdi, logu žalūzijas, skatuves aizkari). Paplašinājās apmeklētāju auditorija un darba formas. Abu zāļu labā akustika ļāva mēģināt tajās ne tikai amatieru kolektīviem, bet arī organizēt konkursus, koncertus un tradīciju sarīkojumus. Publika teica: «Par skatu uz Melngalvju namu un saulrietu virs Daugavas vien var maksāt!». Arī Lielās zāles vestibilu par ideālu koncertu vietu atzina ne tikai vokālā grupa «Putni» un stīgu ansamblis «Gaiva», bet arī profesionāli mākslinieki.
Kā liela pateicība RTU vadībai par atbalstu un izpratni kultūras darba nozīmīgumā kļuva jaunā koncertflīģeļa «Jamaha» ieskandēšanas koncerts Mazajā zālē ar astoņu RTU TMK koncertmeistaru un džeza virtuozes Ilgas Bērziņas piedalīšanos.
2000. gada marta nogalē dzima jauna tradīcija, uz ilggadējo Latvijas teātra dienu pamata Studentu klubs veidoja savus svētkus – Pirmās Latvijas Studentu Teātra dienas «Masku spēles», kuras veidoja un vadīja Asja Visocka un Antra Liepa, piedalījās 6 augstskolu teātri ar izrāžu fragmentiem, speciāli gatavotām etīdēm, jautrām improvizācijām. Otrās dienas pasākumus noslēdza kopīga sadziedāšanās ar dziesminieku Valdi Atālu. 2008. gadā jau piedalījās 12 teātra studijas. Par ceļojošu balvu kļuvusi sudraba «Āksta cepure» no 2003.gada. Interesentiem bija iespēja ne tikai rādīt savu prasmi un oriģinalitāti, atsedzot katru gadu dotās festivāla tēmas izpratni un aktualitāti . Tēmas cauri gadiem - Āksts, Spogulis, Pasaka, Skūpsts, Pieskāriens u.c. plašāk par tām un citām festivāla aktivitātēm un tradīcijām var atrast pie mūsu festivālu un konkursu aprakstiem). Sākot no 2007. gada dalībniekiem pēc skates nākamajā dienā bija arī iespēja piedalīties izcilu pedagogu (A. Garančas, T. Ēķes, A. Eižvertiņas, P. Krilova, Z. Daudziņas, E. Seņkova u.c.) vadītajās meistarklasēs. Teātra dienas skates žūrija (režisores Lūcijas Ņefedovas vadībā) augsti novērtēja visu teātru veikumu un arī Studentu kluba lielisko komandu – projekta vadītāju I. Krūmu (Zemturi), režisori A. Visocku, mākslinieci I. Grīnbergu un administratori I. Latišu. Latvijas Studentu teātra dienu teātra profesionāļu žūrija gadu gaitā ir mainīga - ar savu klātbūtni mūs pagodinājuši (Māra Ķimele, Antonija Apele, Aija Karlane, Juris Jonelis, Elmārs Seņkovs, Mihails Gruzdovs, Silvija Radzobe, Ināra Slucka, Aina Matīsa, Ieva Rodiņa, kā arī Valters Sīlis un daudzi citi šīs jomas pārstāvji).
Turpinājās iesāktie koncertcikli «Sieviete mūzikā», garīgās mūzikas koncerti, Vijas Vētras ikgadējie koncerti un indiešu deju meistarklases (aizsākums radošai sadarbībai jau 1990. gadā). 2000. gada jūnijā notika divu izcilu vecmeistaru tikšanās – dejotājas Vijas Vētras koncerts un izcilā gleznotāja Edgara Vintera pirmā darbu izstāde ar paša autora piedalīšanos.
Psiholoģijas klubs paplašināja savu auditoriju, dažādojot nodarbību formu un saturu. A. Visocka atrada arvien jaunus un interesantus lektorus, mācījās pati un iedvesmoja to darīt arī citus. Neaizmirstamas bija tikšanās ar pasaules svētvietu pētnieku un fotogrāfu Martinu Greju (ASV), ārsti Lulli Vilmu (Igaunija), psiholoģi Rudīti Raudupi (ASV) u.c.
RTU darbinieku bērni un mazbērni arvien kuplākā skaitā pulcējās projektā «Malacis» radošajās darbnīcās, ar «muzikālo kuģi» ceļoja pa Daugavu. Projektos iegūtā pieredze dažam noderēja vēlākā darbā Studentu parlamentā vai fakultāšu pašpārvaldē.
2002. gadā RTU atzīmē 140 gadu jubileju Rīgas Latviešu biedrības namā, ar svinīgo sēdi Lielajā zālē un balli visās nama krāšņajās zālēs.
Studentu klubs turpināja organizēt un vadīt Jaungada sarīkojumus bērniem. 2002. gada nogalē RTU bērnu vokālais ansamblis «Vecpilsētas dziedātāji» un teātra studija «Spēle» Ineses Krūmas (Zemtures) režijā iestudēja pasaku «Vecītis un abra».
Skolēniem vasaras radošie semināri notika gan «Ronīšos», gan Ventspils «Piejūras kempingā», vecākie bērni devās ekspedīcijās uz Vāciju, Slovākiju, Poliju.
«Ceļotāju klubs» regulāri organizēja Jaungada slēpošanas braucienus uz Tatriem un Alpu kalniem, bet pavasarī praktiskās mākslas vēsturi apguvi Itālijā, Beļģijā, Bavārijā u.c.
Krāšņi un daudzveidīgi kļuvuši Gadskārtu ieražu vakari, pulcējot visu novadu folkloras grupas, «Rīgas Danču kluba» un Ilgas Reiznieces vadīto «3x3» danču vakaru dalībniekus. Auditoriju papildināja arvien vairāk jaunas ģimenes ar bērniem.
Studentu dzejas dienās izveidojās jauna tradīcija – katru rudeni uzsākot sezonu E.Smiļģa muzejā ar īpaši sagatavotām dzejas programmām klausītājus uzrunā studentu teātri «Kamertonis» un «Spēle», kā arī vokālie ansambļi «Jauna Nianse», «Vecpilsētas dziedātāji», «Gaiva». Īpaši skaists dzejas vakars bija ar Oresta Silbrieža dzejoļu lasījumiem un mecosoprānu Ievu Paršu.
Populārāko Studentu kluba projektu vidū ir RTU erudītu konkurss «Spice», kurš jau kļuvis par 12 stundu erudīciju, zināšanu un radošuma maratonu. Komandas no visām RTU fakultātēm, (šobŗīd arī pilnvērtīgi ar komandu sevi pārstāv RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēni ) ar īstu aizrautību cīnās, lai pierādītu gan savu radošumu, gan erudīciju. Konkurss noslēdzās ar aktīvām ūdens spēlēm un veldzi prātam relaksācijas centrā «Joker klubs».
Otrs populārākais RTU studentu konkurss «Vīru spēles», kur divās dienās RTU studējošie puiši pierādīja un apliecināja savas prāta un fiziskās spējas, aktiermeistarību, galantumu, asprātību un prasmi veiksmīgi risināt dažādas problēmas situāciju spēlēs. Konkurss katru gadu noritēja citā vietā, atkarībā no izvēlētās tēmas (pie Ungura un Usmas ezera, Liepājā, Siguldā, Rīgā u.c.). Konkurss piedzīvoja 10 gadu jubilejas reizi.
Kopš Studentu klubs atrodas augstskolas galvenajā ēkā, tas ir daudz vieglāk sasniedzams un arī vajadzīgāks visiem, organizējot universitātes un fakultāšu jubilejas, valsts svētkus, Lielās balles, grāmatu prezentācijas, izlaidumu un konferenču kultūras programmas. Metodiska un praktiska palīdzība dažādu projektu realizēšanā sadarbībā ar fakultātēm un Studentu parlamentu (Ziemas Sporta spēles, Lielā Modes skate, Miss un Misters konkursā, Gada pedagoga balva, «Aktīva skola», 1.septembra Iepazīšanas svētki, Fukšu balles, Jelgavas Studentu dienas u.c.).
2005. gadā par direktores vietnieci saimnieciski administratīvajā darbā sāka strādāt Ingrīda Latiša, viņa izveidoja un vadīja arī jaunu interešu klubu «Imidža skola». 2008. gadā Ingrīdu nomaina Laura Birkše-Kloka – uzņēmējdarbības vadības maģistrante. 2005. gadā no ārštata par patstāvīgo darbinieku Studentu klubā kļuva arī māksliniece Inita Grīnberga.
2007. gadā atzīmēja RTU 145 gadadienas svinības Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā ar Žorža Bizē «Karmenas» iestudējuma pirmizrādi ar izcilo, pasaulsslaveno latviešu operdziedātāju Elīnu Garanču galvenajā lomā un Grācas simfoniskā orķestra galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu pie diriģenta pults.
2008. gadā Studentu klubs turpina attīstīt un pilnveidot savu darbību kultūras projektos, sarīkojumos, konkursos, izstāžu, koncertu, svētku, semināru, nometņu veidošanā universitātei, Rīgai, Latvijai un pasaulei - apmēram 60 Studentu kluba projekti tika realizēti ar Rīgas domes Kultūras departamenta, RTU un citu labvēļu finansiālu atbalstu.
Otrs lielais darba virziens ir koordinēt un rūpēties par RTU TMK kolektīviem: vīru kori «Gaudeamus», sieviešu kori «Delta», deju ansambli «Vektors», studentu pūtēju orķestri «SPO», krievu teātri «Kamertonis», latviešu teātra studiju «Spēle», stīgu ansambli «Gaiva», postfolka grupu«Vecpilsētas dziedātāji» (šobrīdpostfolkloras grupu «Daba San»), vokālo ansambli «Jauna Nianse» un interešu klubiem – Balles deju, Līnijdeju, Danču, Psiholoģijas, Ceļotāju, radošo darbnīcu «Palete» un skolēnu interešu klubu «Malacis».
2008. gada nogalē par RTU Kultūras dzīvi rūpējas Studentu kluba direktore Asja Visocka un viņas kolēģi: Laura Birkše-Kloka, Inese Krūma, Inita Grīnberga, Aija Obrosova, Krišjānis Neijs, māksliniecisko kolektīvu vadītāji Ivars Cinkuss, Inta Eizenberga-Cērmane, Uldis Šteins, Māris Martinsons, Ludmila Stančika, Romāns Grabovskis, Dzidra Pelēķe, Dāvis Stalts, Antra Dreģe, Iveta Kalniņa, kolektīvu speciālisti Rihards Rudzītis, Sarmīte Ārenta, Līga Valaine, Ilona Haņina, Māra Bilzone, Inese Jasmane-Rūrāne, Guna Briediņa, Sandra Purmale, Signe Ķiesnere, Dainis Cimermanis, Gita Ūdre, Irina Tumareva, Zane Šmite, Liene Lasmane-Vītola, Vineta Elksne, kolektīvu administratori Andis Ozoliņš, Sigita Audēja, Ilze Šrādere, Eva Rozentāle un saimnieciskais personāls.
Rakstot kluba vēsturi, īpaši nepakavējāmies pie amatieru kolektīvu darba (ar to var iepazīties sadaļā par amatieru kolektīviem) oriģinālprogrammām, jubilejas koncertiem, ārzemju braucieniem uz konkursiem un festivāliem, piedalīšanos Latvijas Dziesmu un deju svētkos, Studentu svētkos «Gaudeamus», koncertturnejām Latvijā, draudzības koncertiem un lielajiem kopkoncertiem RTU zālēs, Lielajā un Mazajā Ģildē, LBN, Melngalvju namā, VEF Kultūras pilī namā, LNO Jaunajā zālē u.c.
2008. gada 25.oktobrī RTU tautas deju ansambļa «Vektors» vadībā Latvijas tautas deju kolektīvi, kopskaitā 2208 dalībnieki no 99 tautas deju kolektīviem, kas bija divas reizes vairāk kā nepieciešams, lai pārspētu 2007. gada 25. septembra Honkongas sasniegumu, kurā piedalījās 1048 dalībnieki, vienojās kopīgā dejā, sveicot Latvijas valsti neatkarības 90.gadadienā (arī «Vektora» 50 gadu jubilejas gadā) uzstādīja pasaules «garākās dejas» rekordu (GuinnessWorldRecordsTM). Dejotāji, veidojot gatvi, jeb cilvēku ķēdi, izdejoja vienu no Latvijas spilgtākajām un skaistākajām dejām - Gatves deju. Augumu staltumā, tērpu greznumā un kustību nesteidzīgajā cēlumā tika izteikts solījums, ko cilvēki deva cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Rekordu uzstādīšanu vērtēt bija pieaicināti 6 neatkarīgie novērotāji - bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, dziedātāja Ance Krauze, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, dzejnieks Jānis Peters, Saeimas deputāts un dramaturgs Pauls Putniņš un pavārs Lauris Aleksejevs. Latvijas tautas deju kolektīvi izpildīja vienu no cēlākajām un spilgtākajām latviešu tautas dejām - Gatves deju - tās senākajā horeogrāfijā, kas pierakstīta 1934. gadā Alsungā. Dejotāju gatve vijās vēsturisku ceļu no Latvijas Universitātes ēkas (Raiņa bulvārī 19) līdz Rīgas Tehniskās universitātes ēkai (Kaļķu ielā 1).
Vadītāju un kolektīvu abpusēji labvēlīgā mijiedarbība vainagojās ar visu dziedošo un muzicējošo RTU amatieru kolektīvu CD «Skani mana, Latvija, Skani, RTU!» izdošanu un prezentāciju, tā bija skaista dāvana Latvijas 90. gadadienā un Studentu kluba 50 pastāvēšanas gados.
2012. gadā RTU kolektīvi, studentu teātri «Spēle», «Kamertonis» un TDA «Vektors» sadarbībā ar kompāniju «GG Party»iesaistījās gaismas festivāla «Staro Rīga» programmā un RTU pagalmā objektā «Ēno gaismu pats» publikai uz gaismas skatuves trīs vakarus atrādīja savus ēnu iestudējumus. Apmeklētāji to bija ievietojuši festivāla topa godpilnajā 3.vietā.
No 2012. gada decembra līdz 2014. gada septembrim direktores vietnieces pienākumus pilda Agnija Pugača (Lūse).
2012. gadā, svinot jau RTU 150. jubileju no jauna radās īpaša tradīcija maijā – pavasara dziesmotā talka «Iestādīsim dziesmu Likteņdārzā». Tajā ikviens RTU darbinieks un RTU mākslinieciskā kolektīva dalībnieks ar savu artavu pavasara darbos var palīdzēt veidot īpašu dāvanu Latvijai simtajā gadadienā (2018. gads) uz salas Koknesē. Atskatoties uz piecos gados paveikto līdz valsts simtgadei: Likteņdārzā aug RTU 150. jubilejas gadā rektora Leonīda Ribicka iestādītais ozols, Kultūras centra māksliniecisko kolektīvu, Sporta kluba, Studentu parlamenta stādītie ceriņi un dzīvības koks, Zinātniskās bibliotēkas ābele, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes, kā arī Inženierekonomikas un vadības fakultātes, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāšu jubilejām veltītie ozoli un par godu Dziesmu un Deju svētkiem Kultūras centra stādītā liepa. Paliekoši mūsu atmiņā ierakstīta gaiļbiksīšu sēšana pļavās, spireju stādīšana draugu alejā, smilšu līdzināšana un akmeņu nolasīšana Likteņdārza sirdī - amfiteātrī, armijas senā bruģakmens pārlasīšana, dekoratīvo krāšņumaugu laistīšana, "Sudmaliņu" izdejošana kopā ar RTU māksliniecisko kolektīvu dalībniekiem ainaviskajā krastā pie Daugavas. Varam apliecināt, tā tiešām ir «vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē».
Šajā gadā Rīgas svētku laikā ar pasākumu - RTU svētkiem «ES Tu RTU» Vērmanes dārzā simboliski radās unikāla iespēja uzsvērt RTU nozīmi pilsētas attīstībā 150 gadu garumā. Pasākuma ietvarosnotika ļoti daudz dažādu aktivitāšu, kā arī visi RTU mākslinieciskie kolektīvi uz galvenās parka skatuvessniedza skanīgu koncertu «RTU skan Rīgā», pievienojoties draugiem no LU «Dancis», RSU «Ačkups», kā arī grupai «Iļģi» un vakarā koncertā «Rīga gavilē» RTU Kultūras centrs sniedza iespēju plašākai publikai uzstāties grupām, kas pārliecinoši bija izskanējušas RTU rīkotajā 1.Latvijas postfolklorasfestivālā «Gaviles». Koncertu enerģiski uzsāka grupa «Iļģi», kuri aicināja koncerta apmeklētājus uz dziedāt līdzi teju vai katrā dziesmā un pēc savas programmas izpildīšanās izsauca skatītāju pirmās milzu ovācijas. „Trio Šmite, Kārkle, Cinkuss” izskaidroja gavilēšanas jēdzienu un demonstrēja to arī klātesošajiem. Turpinājumā grupa «Miglas asni» (vadītāja Liene Križēvica) bija sagatavojusi precību dziesmu pūru par godu Rīgas Zelta kāzu jubilāriem un visiem jaunlaulātajiem, brūtēm un brūtgāniem, kā jaunākā grupa uzstājās Ilonas Haņinas vadītā «sulA», grupas «Folkvakars”» vadītājas Kristīne Kārkles – Puriņas (Kalniņas) latviešu tautas dziesmu programma lustīgi pieskandināja Rīgas centru un sapulcināja vakara kuplāko skatītāju skaitu. Instrumentālā grupa „«Vējam kabatā» (vadītājs Kārlis Jirgens) spēlēja tautas mūzikas iedvesmotas enerģiskas un arī mazliet meditatīvas kompozīcijas viduslaiku stilistikā. Koncertu noslēdza Rīgas Tehniskās universitātes postfolkloras grupa «Vecpilsētas dziedātāji» (tagad «Daba San») (vadītāja Linda Zonne – Zumberga), kuru programmā izskanēja trīs kompozīcijas kā pirmatskaņojumi, kuri radīti īpaši šim koncertam kā veltījumi svētkos Rīgai. Publika pēc koncerta pieprasīja vēl pāris dziesmas piedevās un nevēlējās nemaz izklīst. Bija gandarījums saņemt daudzos atzinības vārdus, ārzemju viesa teiktais: «Rīga gavilē spēcīgi!».
RTU 150 gadei veltītie «RTU skan Latvijā!» lielkoncerti izskanēja ne tikai Rīgā, bet arī Ādažos, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs, tobrīd jaunajā Vidzemes koncertzālē «Cēsis», bet grandiozais noslēguma pasākums mūzikas, mākslas un tehnoloģiju caurvītais lieluzvedums «Radi tālāk!» norisinājās Arēnā «Rīga».
2013. gadā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12 k–4, pēc kapitālā remonta tiek atvērta RTU Kultūras centra deju zāle TDA «Vektors» jauniešu un vidējās paaudzes kolektīviem ar ģērbtuvi, vēlāk arī tērpu noliktavu.
No 2014. gada zālē pāris gadus ļoti veiksmīgi darbojās RTU Mūsdienu deju studija Baibas Ērgles (Kepes) vadībā ar jauniešiem no 8 līdz 15 gadiem. Tapa vērienīgs deju uzvedums «Sapņi par kaķiem», iedvesmojoties no pasaulslavenā komponista un mūziklu autora Endrjū Loida Vēbera mūzikla «Kaķi» un arī uzvedums «Matilde» pēc Roalda Dāla tāda pašā nosaukuma grāmatas motīviem.
2014. gada jūnijā RTU kolektīvi piedalījās 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos «Gaudeamus» Daugavpilī. «Vektors», «SPO», «Gaudeamus», «Delta» jau ir ilggadēji svētku dalībnieki, bet pirmo reizi uz tiem devās RTU jauktais koris «Vivere» un diriģents Gints Ceplenieks, kā arī vokālais ansamblis «Jauna Nianse» un vadītāja Anitru Kuzmina (Balode).
2014. gadā kā viens no galvenajiem «Rīga 2014» Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem Rīgā bija 8. Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās visi RTU kori. Milzīgs prieks, ka gan «Gaudeamus», gan «Vivere», gan «Delta» saņēma augstu novērtējumu un Zelta diplomus. «Gaudeamus» izcīnīja čempiona titulu vīru koru kategorijā.
Tiek izveidots un apstiprināts RTU Kultūras centra nolikums.
No 2014. gada 1. septembra RTU Studentu klubs tiek pārdēvēts par RTU Kultūras centru.
No 2015. gada oktobra – Lauras Birkšes-Klokas vietā vadītājas palīdzes amatā darbu turpina Ilona Vītola.
2017. gadā Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās notika 3. Eiropas koru olimpiāde un Nāciju Grand Prix Rīga 2017. RTU jauktais koris «Vivere» un arī RTU sieviešu koris «Delta» ieguva zelta medaļu pieaugušo koru konkurencē «Nāciju Grand Prix Rīga 2017» konkursā, kurā piedalījās kori no visas pasaules, kuriem ir pieredze un sasniegumi starptautiskos koru konkursos.
2017. gada 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā, RTU Kultūras centra vadītājai Asjai Visockai, saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā Rīgas pilī par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķīra Atzinības krusta IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieci.
2018. gadā RTU Kultūras centrs izdeva RTU 155. jubilejai veltītu otru CD «RTU skan!» ar visu RTU muzicējošo un dziedošo kolektīvu sniegumu. Atšķirībā no pirmā kompaktdiska ierakstam ar savu skanējumu pievienojies arī RTU Inžienierzinātņu vidusskolas jauktais koris, diriģente Elīza Hvane (Dūma).
2019. gadā aprit RTU Kultūras centra nepārtraukti seši radošas darbības gadu desmiti.
Vēsturi nekad nevar pilnībā aprakstīt, tad jāizdzīvo vēlreiz visi 60 gadi, bet labāk skatīties uz priekšu un realizēt moto – GRIBU, VARU, DARU.
2020. gads RTU Kultūras centrā aizvadīts pandēmijas zīmē, attālināti rīkojot mēģinājumus, meistarklases un diskusijas, veidojot video raidījumus par mākslinieciskajiem kolektīviem (12 raidījumi) un organizējot radošos projektus tiešsaistē. Izaicinājumiem piepildīts laiks veicina apgūt inovatīvus paņēmienus teātru trupu dalībniekiem izmantot video iespējas un radīt laikmetīgus video stāstus ar kvalitatīvu aktierisko sniegumu. Top video klipi un īsfilmas. Arī citi kolektīvi plaši izmanto video iespējas.
2021. gadā RTU Kultūras centra veiksme ir dažādu iespēju izmantošana, cilvēku mijiedarbība, atklāšanas un jaunrades prieks. Piedzīvotas pārmaiņas – gada nogalē, RTU atstājot vēsturisko ēku Vecrīgā, Kaļķu ielā 1, RTU kultūras kolektīvi atvadās no savām līdzšinējām mājām, kur piedzīvoti gan intensīvi mēģinājumi un koncerti, gan izrāžu prieka mirkļi. Pēc pārcelšanās Kultūras centrs strādā Meža ielā 1, pamazām to veidojot par jaunu mājvietu.
RTU Tautas deju ansambļa «Vektors» vadītāja Dagmāra Bārbale saņem Dejas balvu kategorijā «Dejas notikums» par horeogrāfiju «Saules zīmē rotāties», kurā deju 36 kvadrātiņos izdejota viena dejotāja. Tāpat D. Bārbale kopā ar mūzikas grupu «Auļi» un koklētāju Laimu Jansoni tiek nominēta mūzikas ierakstu gada balvai «Zelta Mikrofons 2020» par klipa «Bez gaismiņas nedzīvošu» izveidi.
RTU studentu teātris «Kamertonis» plūc laurus Latvijas Lauksaimniecības universitātes (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) rīkotā festivālā «Divi maija vakari» videoklipu konkursā «Šekspīra varoņi citāti mūsdienās» un nosvin 40 gadu jubileju, demonstrējot izrāžu fragmentu kaleidoskopu «Kolumbīnes pasakas».
RTU kori «Gaudeamus» un «Vivere» piedalās V Latvijas Virsdiriģentu svētkos Alojā.
Pirmoreiz tiešsaistē notiek RTU organizētā XXII Latvijas studentu teātra diena ar moto «Tikšanās» un RTU Starpfakultāšu erudītu konkurss «Spice».
2022. gadā RTU Kultūras centrs atsāk plašu koncertdarbību pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas. Notiek aktīvs mēģinājumu process, gatavojoties XIX Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkiem «Gaudeamus» Viļņā un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku plašiem ieskaņas koncertiem. Visi amatiermākslas kolektīvi atbalsta Ukrainas pašnoteikšanās un brīvības tiesības, uzstājoties koncertos un pasākumos. Kolektīvi un mākslinieciskie vadītāji piedalās RTU 160. jubilejas svinību norisēs, tiek izdots mūzikas albums «RTU DZIESMA 160».
RTU vīru koris «Gaudeamus» nosvin vairākkārt pārcelto kora jubilejas koncertu «Gaudeamus - Laurs - Sākums» Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Kora 63. gadskārtas koncertā skan reti īstenota skaņu simbioze – vīru koris un čells.
Teodora Reitera Mūzikas Lielo balvu pasniedz RTU vīru kora «Gaudeamus» mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Ivaram Cinkusam par nozīmīgu ieguldījumu kora mūzikas attīstībā Latvijā un tās atpazīstamības veicināšanu pasaulē.
RTU TDA «Vektors» mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale saņem Rīgas domes gada balvu kultūrā «Baltais zvirbulis» nominācijā «Amatiermākslas kolektīva vadītāja». Atzinība izteikta par augstvērtīgu jaunrades procesu multimediālās deju izrādes «Latvju zīmēs rotāties» īstenošanā. D. Bārbalei piešķir «Autortiesību bezgalības balvu 2022» par horeogrāfiju dejai «Čimaru, Čamaru».
RTU jauktais koris «Vivere» gūst atzinību X starptautiskajā koru konkursā «Isola del Sole» Itālijā. Jaukto koru «Laikmetīgās mūzikas kategorijā» «Vivere» saņem Zelta diplomu un iegūst 2. vietu. Zelta diplomu koris saņem arī kategorijā «Garīgā mūzika».
Ilggadējā Kultūras centra vadītāja Asja Visocka dodas pelnītā atpūtā.
2023. gadā Kultūras centru sāk vadīt RTU absolvente, vairāku «RTU Lielais izlaidums» rīkotāja Ieva Ose. Rudenī Kultūras centra birojs pārceļas uz RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā un pielāgo telpas Āzenes ielā 12-104.
Māksliniecisko kolektīvu izvirzītā prioritāte ir veiksmīgi piedalīties Dziesmu un deju svētku skatēs, lai parādītu augstvērtīgu māksliniecisko sniegumu un nodrošinātu ceļazīmi dalībai Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kori un deju kolektīvi saņem augstākās un I pakāpes diplomus, tostarp, RTU TDA «Vektors» iegūst Lielo balvu deju kolektīvu konkursa finālā. Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā piedalās visi RTU amatiermākslas kolektīvi.