No 12. līdz 14. jūnijam Liepājas Latviešu biedrības nama foajē, Rožu laukumā 5/6, Liepājā, skatāma Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) studentu zīmējumu izstāde «Cilvēks. Anatomija. Arhitektūra».
Izstāde atspoguļo RTU AF pietāti pret arhitektūras un mākslas klasiskām vērtībām. Ekspozīcijā iekļauti RTU AF 23 studentu darbi – plastiskās anatomijas studijas, dzīvā cilvēka figūras skices un gleznojumi, arhitektūras zīmējumi, kas tapuši laika posmā no 1926. līdz 2023. gadam studiju kursos «Zīmēšana» un «Gleznošana». Bakalaura studiju programmā mākslas priekšmetos ir iekļauti vairāki uzdevumi, ka ir saistīti ar anatomisko ģipša modeļu un dzīva cilvēka figūras analīzi un grafisko attēlošanu. Plastiskās anatomijas īpašības, ķermeņa uzbūves un konstrukcijas principi, proporcionālo harmonisko attiecību izpēte potenciāli kalpo kā neizsmeļams iedvesmas avots arhitektūras jaunradē.
Šajā studiju gadā studenti RTU AF Tēlotājas mākslas katedras mācībspēku: praktiskās docentes Anitas Melderes, docentes Dinas Baumanes, lektoru Uģa Bērziņa, Elīnas Eleres, Aleksandra Beznosika un katedras vadītāja Dr. arh. Andras Ulmes vadībā ir izmēģinājuši jaunas studiju metodes un tehnikas, piemēram, skicēšanu Anatomikumā, dzīvā modeļa skicēšanu studijā, pētniecisko zīmējumu sagatavošana par studijām.
Izstāde «Cilvēks. Anatomija. Arhitektūra» papildina 19. Ziemeļvalstu un Baltijas Biomedicīnas inženierzinātņu un medicīnas fizikas konferences programmu. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka medicīnai ar arhitektūru ir maz kopīgā. Tomēr tās nav pilnīgi atšķirīgas darbības sfēras, jo ir kāds būtisks, eksistenciāls fenomens, kas apvieno šīs divas tik svarīgās dzīves jomas un patiesībā visu pasaules kultūru. Šis fenomens ir cilvēks. Cilvēks kā makrosistēma, kurai piemīt gan neredzama dvēsele ar pašapziņu, gan redzamais fiziskais ķermenis, vienmēr atrodas zinātnes un mākslas uzmanības lokā. Cilvēks rod arvien jaunas radošas izpausmes gan medicīnā, gan arhitektūrā, savukārt medicīna un arhitektūra spēj spēcīgi ietekmēt un pat savā ziņā «veidot» cilvēku. Šo svarīgo un nozīmīgo cilvēka un sabiedrības eksistences jomu attīstība nav iedomājama bez pastāvīgas prakses un nemitīga izpētes procesa.
