Gadu gaitā RTU Arhitektūras fakultātē (AF) ir sakrājusies bagāta diplomdarbu kolekcija, kas ģeogrāfiski aptver visu Latviju. Izstādē «Jaunie arhitekti – Latvijai» ir aplūkojami no 2015. līdz 2021. gadam tapušie AF absolventu diplomprojekti, kuros risināti dažādu Latvijas pilsētu un apdzīvotu vietu ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Ģeogrāfiski piedāvātie risinājumi aptver visu Latviju – no Dienvidkurzemes rūpniecības centriem caur Zemgales līdzenumu kopienas piedāvājumiem un Vidzemes alus darītavas līdz pat Dienvidlatgales lidostas attīstības vīzijai.
Izstādes ekspozīcijā ietverto absolventu darbu kopainu precīzi ilustrē mūsdienu arhitektūras procesu raksturojošie atslēgas vārdi «pilsētvides dzīvotspēja», «vides integritāte un identitāte», «degradētas vides revitalizācija», kurus ikdienā lieto plašāka mēroga ietekmju un kopsakarību raksturošanai.
2021. gadā izstāde ceļoja uz Daugavpili – tā atradās Dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola un pilsētas domē Daugavpilī, secīgi sekoja rekonstruētā Cēsu centrālā bibliotēka un jaunā Ogres centrālā bilbliotēka, Dobeles Mūzikas skola un Zaļenieku (Zaļā) muiža.
2022. gadā tā pabijusi Jelgavas Valsts ģimnāzijā un LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas katedrā Valdekas pilī (neliela tās daļa); Saldus mākslas skolā un Saldus vidusskolā, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā, Smiltenes vidusskolā un Siguldas Valsts ģimnāzijā.
Daļa no minētās izstādes tika izstādīta Rīgas Dizaina un mākslas skolā, Rīgas 1. medicīnas koledžā, Daugavpils būvniecības tehnikumā, kā arī Mežaparkā RTU lielajā izlaidumā.
2023. gadā tizstāde ceļoja uz Tukuma 2. vidusskolu,Talsu 2. vidusskolu un Talsu Valsts ģimnāziju, Ventspils Valsts ģimnāziju un Rojas vidusskolu.
Izstāde «Jaunie arhitekti – Latvijai» ir noslēdzošais pasākuma Arhitektūras izglītības 150 gadu jubilejas sarīkojumu ciklā. Tā tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Izstādes veidošanā piedalījās Arhitektūras fakultātes zinātņu prodekāne profesore Sandra Treija, kuratore Velta Holcmane, projekta vadītāja Evita Serjogina un māksliniece Kima Abramova.
No 2022. gada 12. oktobra līdz 16. decembrim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē bija skatāma ilggadējam RTU mācībspēkam un arhitektam Ivaram Strautmanim (1932–2017) veltīta piemiņas izstāde.
Ivara Strautmaņa daudzpusīgā personība realizējās profesionālo jomu un interešu plašā spektrā – viņš bija arhitekts, pilsētbūvnieks, arhitektūras teorētiķis, pedagogs, sabiedriskais darbinieks un mecenāts.
Arhitekts Ivars Strautmanis domāja un strādāja visdažādākajos vides mērogos un problemātikās. Profesionālās darbības laikā tika izstrādāti gan vērienīgi pilsētbūvnieciski priekšlikumi, gan dzīvojamo un sabiedrisko ēku projekti, gan arī vides dizaina objekti. Sadarbībā ar kolēģiem piedalījies vietējos un starptautiskos arhitektūras ideju konkursos. Vērienīgā un plašu profesionālo atzinību guvušā Salaspils memoriālā ansambļa līdzautors.
Līdzās arhitekta praksei Ivaru Strautmani vienmēr interesējusi arhitektūras teorija un māksla. Profesors ir veicis pētījumus arhitekta veidotās telpiskās uztveres laukā, kā arī izveidojis teorētiskās pamatnostādnes arhitektūras un tēlniecības sintēzē memoriālo ansambļu projektēšanā. Ivaru Strautmani pazina arī kā talantīgu grafiķi, kura rokraksts izceļas ar lakoniskām līnijām un izcilām perspektīvām. Būdams smalks vērotājs, Ivars Strautmanis savos darbos niansēti dokumentējis šķietami ikdienišķas ainas un iespaidus par apkārt notiekošo. Viņš atzinis, ka gan arhitektam, gan māksliniekam ir svarīgi saglabāt spēju uz vienu un to pašu lietu paskatīties no dažādiem skatu punktiem.
Nerimstošā interese un profesionālā atbildības izjūta par arhitektūras un pilsētvides kvalitātes procesiem Latvijā rezultējās sabiedriskās organizācijas – Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas izveidē, kuras virzītājspēks un pirmais prezidents bija Ivars Strautmanis.
Arhitektūras studentus profesors Strautmanis aicināja domāt konceptuāli, izvirzīt un cauri projekta līkločiem noturēt skaidru galveno ideju, redzēt pāri fragmentētu problēmu mezgliem, sasniegt mērķi – mūsdienīgu, harmonisku, mākslinieciski augstvērtīgu arhitektoniski telpisko vidi. Strautmaņa pārliecība par arhitekta darba nozīmīgumu, profesionālā aizrautība un novitātes meklējumi ir guvuši turpinājumu viņa skolniekos, no kuriem daudzi ir kļuvuši par ievērojamiem savas profesijas pārstāvjiem.
Profesors Strautmanis bija gatavs ne tikai nodot topošajiem kolēģiem savu pieredzi un zināšanas, bet arī materiāli atbalstīt viņu izaugsmes centienus. Profesora Ivara Strautmaņa 2013. gadā iedibinātā Latvijas Reģionālās arhitektūras prēmija konkursa kārtībā reizi gadā tiek piešķirta vienam RTU Arhitektūras fakultātes diplomandam.
Izstādē bija eksponēts Ivara Strautmaņa radošais mantojums - skices, projekti, akvareļi, grafikas, grāmatas un citi materiāli no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, arhitekta Ivara Strautmaņa ģimenes – meitas Baibas Strautmanes un radinieka Roberta Griškevica arhīva.
Izstādes darba grupas vadītāja RTU Arhitektūras fakultātes zinātņu prodekāne profesore Sandra Treija, projekta vadītāja, izstādes kuratore Velta Holcmane, izstādes iekārtojums un grafiskais dizains – RTU Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedras lektori Uģis Bērziņš un Elīna Elere, video sižetu montāža RTU Mediju centrs, Olga Mihailova.
Izstāde tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Ekspozīcijā iekļautie materiāli apkopoti e-grāmatā «Profesora Ivara Strautmaņa piemiņas izstāde (12.10.2022. ‒ 16.12.2022.)», kas lasāma internetā RTU e-grāmatu platformā.
Studentu zīmējumu izstāde «Cilvēks. Anatomija. Arhitektūra», kas bija skatāma Liepājā un Rīgā, atklāja topošo arhitektu pietāti pret arhitektūras un mākslas klasiskām vērtībām. Ekspozīcijā bija iekļauti RTU AF studentu darbi – plastiskās anatomijas studijas, dzīvā cilvēka figūras skices un gleznojumi, arhitektūras zīmējumi, kas tapuši laika posmā no 1926. līdz 2023. gadam studiju kursos «Zīmēšana» un «Gleznošana». Bakalaura studiju programmā mākslas priekšmetos studenti risina vairākus uzdevumus, ka ir saistīti ar anatomisko ģipša modeļu un dzīva cilvēka figūras analīzi un grafisko attēlošanu. Plastiskās anatomijas īpašības, ķermeņa uzbūves un konstrukcijas principi, proporcionālo harmonisko attiecību izpēte potenciāli kalpo kā neizsmeļams iedvesmas avots arhitektūras jaunradē. Cilvēks vienmēr atrodas zinātnes un mākslas uzmanības lokā. Cilvēks rod arvien jaunas radošas izpausmes arhitektūrā, un arhitektūra spēj spēcīgi ietekmēt un pat savā ziņā «veidot» cilvēku. Šo svarīgo un nozīmīgo cilvēka un sabiedrības eksistences jomu attīstība nav iedomājama bez pastāvīgas prakses un nemitīga izpētes procesa.
2022./2023. studiju gadā studenti RTU AF Tēlotājas mākslas katedras mācībspēku: praktiskās docentes Anitas Melderes, docentes Dinas Baumanes, lektoru Uģa Bērziņa, Elīnas Eleres, Aleksandra Beznosika un katedras vadītājas Dr. arh. Andras Ulmes vadībā izmēģināja jaunas studiju metodes un tehnikas, piemēram, skicēšanu Anatomikumā, dzīvā modeļa skicēšanu studijā, pētniecisko zīmējumu sagatavošana par studijām.
Izstāde «Tie esam mēs» 2022. gada rudenī iepazīstināja ar Tēlotājas mākslas katedras pedagogu daiļradi. Dina Baumane, Andra Ulme, Anita Meldere, Uģis Bērziņš, Elīna Elere ir dažādu mākslas jomu atzīti profesionāļi, ar kuru darbiem regulāri iespējams sastapties dažādās izstāžu telpās un kultūras projektos. Praktiskā docente Dina Baumane ir tektila māksliniece. Andra Ulme - interjera un arhitektūras pētniece, arhitektūras doktore, profesore. Lektors Uģis Bērziņš paralēli darbam universitātē darbojas kā scenogrāfs. Viņa kopdarbs teātra apvienībā «Kvadrifons» pie izrādes «Nemīz pāl!» 2022. gadā izvirzīts teātra balvai «Spēlmaņu nakts» kategorijā «Gada vizuālais mākslinieks». Anitas Melderes gleznas regulāri eksponētas gan grupu, gan personālizstādēs. 2022. gadā Ventspilī Teātra namā «Jūras vārti» bija skatāma viņas apjomīga personālizstāde «Saulē un vējā». Elīna Elere ir pazīstama kā grafiķe. Viņa sadarbībā ar dizaina apvienību «H2E» 2022. gadā pabeidza darbu pie Dobeles pils muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja un Valmieras pils muzeja, Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas grafiskā un ekspozīciju iekārtojuma risinājuma. Elīna ir Okupācijas muzeja pastmarkas un ekspozīcijas «Bērnu līnijas» turpinājuma «Mika grāmata» dizaina autore.
Turpinot radoši strādāt katrs savā mākslas jomā, viņi izglīto topošos arhitektus un par savu pedagoģisko mērķi ir izvirzījuši pacelt arhitekta rokraksta prasmes mākslinieciski augstvērtīgā līmenī.
No 18. aprīļa līdz 23. maijam Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) ātrijā bija skatāma Talsu mākslinieku grupas «Krūmisti» izstāde.
Ekspozīcijā iekļautas grupas dalībnieku ‒ Anda Vītola, Guntas Kalseres, Elmāra Orniņa, Zigurda Poļakova un Andra Biezbārža gleznas.
Talsu Krūmu mākslas grupa, «Krūmu grupa» jeb «Krūmisti» ir neoficiāla Talsu mākslinieku apvienība. Par savu dibināšanas gadu «Krūmisti» uzskata 1985. gadu, kad grupa pirmo reizi kopīgi devās gleznot uz Talsu pauguraini. Nosaukums «Krūmisti» radies no apstākļa, ka mākslinieks ir saistīts ar vidi, ar dabu. Iedvesmu jaunām idejām mākslinieki rod, dodoties gleznot svaigā gaisā un ļaujoties piedzīvojumiem. Nereti, lai mākslinieks iegūtu plašāku redzesloku, gan neskartā vidē, gan pilsētā, viņš ir spiests atkāpties dziļi krūmos. Līdz ar to mākslinieku amats ir cieši saistīts ar krūmiem, krūmu vidi.
«Krūmistu» grupā darbojas dažādu nozaru, māksliniecisko virzienu un paaudžu pārstāvji - gleznotāji, grafiķi un fotogrāfi. 1995. gadā notika pirmā grupas izstāde trīs muzejos Dānijā. Kopš tā laika «Krūmisti» veido arī personālizstādes un piedalās neatkarīgās grupu izstādēs. «Krūmistu» izstādes bijušas skatāmas gan Latvijā, gan ārzemēs – Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā, Lietuvā, Beļģijā, Somijā, Ukrainā, Turcijā, Čehijā, Gruzijā, Itālijā u.c..
Mākslinieku grupas rokrakstu raksturo ekspresivitāte un piesātināta krāsu palete.
9. martā Itālijas vēstniecības Latvijā un Rīgas Tehniskas universitātes (RTU) organizētās Itālijas dizaina dienas laikā Arhitektūras fakultātē svinīgi tika atklāta izstāde «Light on Made In Italy». Izstādes kurators ir itāļu interjera un mūsdienu dizaina žurnāls «Interni». Ekspozīciju veidoja 20 fotogrāfijas, atklājot stāstus par vairākiem pasaulē atpazīstamāko Itālijas dizaina zīmolu radītajiem produktiem, konkrētu vēstures posmu, tehnoloģisko «know how» jeb zinātību, amatniecības stilu un rokrakstu un itāļu dizaineru sasniegumiem mēbeļu, aksesuāru, apšuvumu un materiālu pētniecībā.
Pēc izstādes atklāšanas apmeklētājiem bija iespēja piedalīties Gabriele Corbo un Jacopo Costanzo lekcijā par mūsdienu arhitektūru Itālijā un viņu pašu 2013. gadā Romā dibinātajā arhitektu studijā «Warehouse of Architecture and Research» radītajiem projektiem.
G. Corbo un J. Costanzo ir mācībspēki Eiropas Dizaina institūtā Romā un Pizas Universitātē, kā arī padomdevēji Amerikas Akadēmijā Romā. Kopš 2019. gada viņi izdod žurnālu par arhitektūru «Panteon». 2020. gadā arhitektūras, dizaina un interjera žurnāls «Platform» viņus iekļāva 50 labāko jauno Itālijas arhitektu un dizaineru sarakstā.
Itālijas Dizaina dienu organizēja Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrija un Itālijas Kultūras ministrija sadarbībā ar «Fondazione ADI – Collezione Compasso d’Oro», Associazione per il Disegno Industriale, Triennale Milano, Salone del Mobile Milano, Federlegno, ICE Italian Trade Agency.
No jūnija līdz oktobrim Rīgas tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē bija skatāma itāļu mākslinieces Lisa Borgiani fotoizstāde «Ko Tev nozīmē Eiropa?».
Par godu Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesora un arhitekta Jāņa Krastiņa 80. jubilejai fakultātē bija skatāmas trīs izstādes, kurās varēja iepazīties ar profesora daudzpusīgo radošo veikumu.
Izstādē «20. gadsimta. Arhitektūra, skatoties ar Jāņa Krastiņa fotoobjektīvu», kas pirmo reizi tikusi eksponēta 2003. gadā Latvijas Arhitektūras muzejā ar nosaukumu «Rakursi. 20. gadsimta nogales arhitektūra», apkopoti profesora Krastiņa ceļojumu iespaidi. Profesors savos neskaitāmajos ceļojumos meistarīgi dokumentējis izcilu pasaules arhitektu jaunradi Parīzē, Vīnē, Kopenhāgenā, Toronto, Losandželosā, Ņujorkā, Singapūrā un citviet. Viņš pats savulaik par šo ceļojumu fotogrāfiju kolekciju ir teicis: «Fotoklāstā ir mēģināts attēlus grupēt tā, lai atklātos zināma formu harmonija, tas netveramais, kas saista vienu celtni ar otru, lai parādītu, kā visā pasaulē vairāk vai mazāk līdzīgas parādības, tendences izpaužas katrā atsevišķā zemē, katrā konkrētā vietā. Vietām ir arī zināmā mērā humoristisks skatījums uz lietām, piemēram, stendā, kur Ņujorkas Manhetena it kā sasaucas ar mūsu Anniņmuižas «manhetenu», un Viesītes Kultūras nama arhitektūra – ar to telpisko domāšanu, kas raksturo Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ēku.»
Profesora Jāņa Krastiņa nozīmīgākais mūža darbs ir Rīgas jūgendstila arhitektūras pētniecība. Pateicoties viņam, Rīgas jūgendstils ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Viena no profesora jubilejai veltītajām izstādēm ļāva ielūkoties grāmatas «Rīga Jūgendstila metropole» manuskripta tapšanā un uzzināt, kāda ir arhitekta brīvrokas zīmējuma loma, veidojot tik plašu izziņas materiālu. Izstāde atspoguļo grāmatas tapšanu, manuskripta koncepcijas izveidi, materiālu atlasi, apkopošanu un strukturēšanu un to sakārtošanu vienotā grāmatas kompozīcijā.
Trešajā RTU Arhitektūras fakultātē skatāmajā izstādē bija eksponētas visas Jāņa Krastiņa izdotās grāmatas. Profesors ir vairāk nekā 180 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors. Viņa ievērojamākie darbi - «Jūgendstils Rīgas arhitektūrā» (Rīgā, 1980.) un «Eklektisms Rīgas arhitektūrā» (Rīgā, 1988.), izdoti izdevniecības «Zinātne» sērijā «Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi» - jau ir kļuvuši par bibliogrāfisku retumu. Pateicoties autora uzņēmībai, monogrāfija «Jūgendstils Rīgas arhitektūrā» ir izdota gan krievu (1988. gadā), gan vācu valodā (1992. gadā, bagātīgi papildināta ar faktiem un ilustratīvo materiālu).
Visas trīs izstādes tapa sadarbībā ar RTU Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedras mācībspēkiem.
Rīgas Tehniskās universitātes maģistra grādu arhitektūrā un arhitekta profesionālo kvalifikāciju 2023. gadā ieguva 30 absolventi. 24. februārī Arhitektūras fakultātes ātrijā tika atklāta diplomprojektu izstāde «Vienkopus», kurā varēja iepazīties ar jauno arhitektu rokrakstu un idejām.