1862. gadā atsevišķās nodaļās ir studiju kursi, ko mūsdienās nosacīti var saukt par dizaina studiju priekšmetiem. 19. gadsimtā otrajā pusē, rūpniecībai strauji augot, attīstās arī viena no tās nozarēm – tekstilrūpniecība, un tai ir nepieciešami speciālisti šķiedrvielu zinātnē, mašīnbūvē u. tml. Tāpēc gan Ķīmijas nodaļā, gan Mehānikas nodaļā tiek izveidoti specializējoši studiju priekšmeti un laboratorijas, lai sagatavotu šīs jomas speciālistus.
1879. gadā Rīgā ieradās profesors Edmunds Pfūls (Edmund Pfuhl; 1844–1919) un sāka aktīvi darboties šķiedrmateriālu mehāniskās tehnoloģijas attīstības jomā . Viņš veica džutas fizikāli mehānisko īpašību pētījumus un, pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, uzrakstīja vairākas monogrāfijas. E. Pfūls sarakstīja Krievijā pirmo rokasgrāmatu par džutas apstrādi. E. Pfūls piedalījās arī tekstilrūpniecības attīstībā Rīgā. Piemēram, Rīgas Linu un džutas fabriku (1897–1898) būvēja pēc E. Pfūla projekta. 1885. gadā profesora E. Pfūla vadībā Rīgas Politehnikumā iekārtoja mehānisko darbnīcu.
Šķiedrvielu tehnoloģijas jomā mūsu augstskolā – krāsošanas un balināšanas jomā – strādāja ukraiņu izcelsmes zinātnieks Stefans Šimanskis (Стефан Шиманский; 1868–1931).
1918. gadā reorganizēja RPI un tā fakultātes iekļāva LU. Interese par škiedrmateriāliem nezuda. Likumsakarīgi nozare bija saistīta gan ar Ķīmijas fakultāti, gan Mehānikas fakultāti.
1919. gadā tiek apstiprināts Mehānikas fakultātes mācībspēku sastāvs. Tajā tiek iekļauti arī tekstilrūpniecības nozares speciālisti, un 1922. gadā tiek izveidota Tekstilrūpniecības katedra. Vēlāk katedra tiek pārveidota par Mehānisko šķiedru un graudu tehnoloģijas katedru.
Šķiedrmateriālu katedra tiek izveidota pirmajos pēckara gados. Tā likvidēta 1951. gadā.
Ķīmijas fakultātē atsevišķas katedras nav, bet ir vairāki specializējoši studiju priekšmeti un laboratorijas, kurās tiek pētītas dažādas šķiedru krāsvielas, krāsošanas metodes, šķiedrvielu īpašības un ražošanas tehnoloģijas u. tml.
1958. gadā, atjaunojot RPI, līdzās tradicionālajām specialitātēm sākās mācības arī vieglās un tekstila rūpniecības mašīnu un aparātu, ķīmiskās rūpniecības mašīnu un aparātu, šķiedrmateriālu mehāniskās tehnoloģijas (ar padziļinātu specializāciju aušanā un vērpšanā) specialitātēs.
1960. gadā Mehānikas fakultātē tiek dibināta Šķiedrmateriālu mehāniskās tehnoloģijas katedra (1960–1998), no kuras 1970. gadā atsevišķi tiek atdalīta Tekstilmašīnu un trikotāžas ražošanas katedra (1970–1978), 1978. gadā tā tiek pārdēvēta par Vieglās rūpniecības mašīnu un tehnoloģijas katedru (1978–1998). Katedras no 1964. gada darbojās RPI Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultātē (ABAF).
1991. gada 28. oktobra RTU Zinātniskās padomes sēdē pēc ilgām diskusijām nolemj uz ABAF Vieglās rūpniecības mašīnu un tehnoloģijas un Šķiedru materiālu mehāniskās tehnoloģijas katedras bāzes izveidot Tekstila un apģērbu tehnoloģijas fakultāti (1991–1994). Fakultāti izveidoja 1992. gadā. Tajā iekļāva jau minētās divas katedras, kā arī nozares zinātniskās pētniecības laboratoriju.
1994. gada 30. maijā ar RTU Senāta lēmumu tiek likvidēta Tekstila un apģērbu tehnoloģijas fakultāte, uz tās bāzes izveidojot Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūtu, kas tiek iekļauts Mašīnzinību fakultātes sastāvā un pastāv no 1994. līdz 2002. gadam.
1998. gadā uz Šķiedru materiālu mehāniskās tehnoloģijas un Vieglās rūpniecības mašīnu un tehnoloģijas katedru bāzes tiek izveidotas trīs profesora grupas: Tekstiltehnoloģijas (1998–2003), Tekstila mašīnu un tehnoloģijas (1998–2003), Tekstila izstrādājumu tehnoloģijas (1998–2003).
2002. gada 26. jūnijā RTU Senāts nolemj pārcelt Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūtu no Transporta un mašīnzinību fakultātes uz Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti, institūtu pārdēvējot par Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūtu.
No 2003. līdz 2014. gadam pastāv RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts. 2003. gadā Tekstila izstrādājumu tehnoloģijas profesoru grupa tiek reorganizēta par Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģiju profesora grupu (2003–2013), savukārt Tekstiltehnoloģijas un Tekstila mašīnu un tehnoloģijas profesora grupas tajā pašā gadā tiek apvienotas, izveidojot Apģērbu un tekstila tehnoloģijas katedru (2003–2023).
2013. gadā Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģiju profesora grupu tiek pārveidota par Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedru.
No 2014. gada līdz 2023. gadam pastāv RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūts ar divām – Apģērbu un tekstila tehnoloģiju un Dizaina un Materiālu tehnoloģiju – katedrām.
2024. gada 1. janvārī Dizaina tehnoloģiju institūts apvienojas ar RTU Arhitektūras fakultāti, izveidojot RTU Arhitektūras un dizaina institūtu, kura struktūrvienība ir Dizaina tehnoloģiju centrs.