25.februārī mūžībā devies talantīgais grafiķis un ilggadīgais Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedras pedagogs un vadītājs Vladislavs Grišins. Atvadīšanās no Vladislava Grišina notiks 1. martā plkst. 15.00 Rīgas kremācijas centra Lielajā zālē.
Vladislavs Grišins vizuālo mākslu iepazina gleznotāja Jāņa Skuča (1908–1998) vadītajā bērnu mākslas studijā bijušajā Rīgas Pionieru pilī. Vēlāk viņš apmeklēja gleznotāja un restauratora Rešotova studiju un strādāja par retušas meistaru Meteoroloģisko mēraparātu rūpnīcā.
No 1959. līdz 1965. gadam Vladislavs Grišins studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas mākslas apakšnozarē, ko absolvēja ar diplomdarbu «Ilustrācijas Leonīda Solovjova (1909–1962) garstāstu diloģijai Hodža Nasredina piedzīvojumi» litogrāfijas tehnikā.
Pēc studijām LMA Vladislavs Grišins strādāja par mākslinieku–noformētāju vairākos Rīgas uzņēmumos, bet 1975. gadā sāka darboties LPSR Mākslas fonda kombināta «Māksla» (MF LMK) Dekoratīvās noformēšanas mākslas cehā kā grafikas darbu iespiedējs. Vēlāk viņš bija meistars Eksperimentālajā estampa darbnīcā un no 1976. līdz 1988. gadam tās vadītājs. Vladislavs Grišins koleģiāli iedrošināja māksliniekus darboties grafikas tehnikās, nodrošināja darbu realizāciju LMS biedriem, kuri tolaik veidoja mākslas darbu kolekcijas plānotajām MF izstādēm Latvijā un visā bijušajā PSRS teritorijā. Darbnīca atradās LMS MF ēkā Mākslinieku nams (tag. LMS muzejs 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, 50., 89. u.c. telpās). Mākslinieku nams tika 1960. gadā būvēts radošajam darbam (arh. Kārlis Plūksna (1906–1973), un tajā atradās mākslinieku – gleznotāju, grafiķu, tekstilmākslinieku, tēlnieku – darbnīcas, kā arī MF kombinātu estampa, audēju, ādas apstrādes darbnīcas. Estampa darbnīcā pie oforta un litogrāfijas darbiem tolaik strādāja Māris Abiļevs kopā ar brāli Andri Abiļevu un pieredzējušo meistaru Laimoni Lejnieku (1916–1989), kas atbalstīja eksperimentālu grafikas tehniku izpildījuma ieviešanu. Vladislava Grišina radošā darbnīca līdz 2012. gadam atradās Mākslinieku nama telpā nr. 96.
Vladislavs Grišins 1962. gadā sāka strādāt par skolotāju Rīgas 32. un vēlāk – 9. vidusskolā. 1988. gadā viņš kļuva par pedagogu Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē (RTU, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte), Tēlotājas mākslas katedrā, kurā darbojās kopā ar mācībspēkiem: dzīvesbiedri un grafiķi Baņutu Ancāni, Dinu Baumani, Juri Pansovu, Aleksandru Beznosiku, Inesi Nātriņu, gleznotājām Anitu Melderi, Silviju Meškoni, u.c. No 1991. līdz 2001. gadam mākslinieks bija RTU Arhitektūras fakultātes Tēlotājmākslas katedras vadītājs. Daudzi šobrīd pazīstami Latvijas arhitekti viņu atceras kā izcilu pedagogu un skolotāju ar lielo burtu.
Vladislavs Grišins bija LMS biedrs no 1978. gada, tika uzņemts LMS Grafikas sekcijā ar grafiķu Naftolija Gūtmana, Aleksandra Dembo (1931–1999), Lolitas Zikmanes, Māras Rikmanes rekomendācijām un MF LMK direktora Viktora Veištorta (1928 – 2016) raksturojumu. PSRS MS Vladislava Grišina kandidatūra tika apstiprināta 1980. gadā.
Vladislavs Grišins strādāja Mākslinieku namā, grafikas darbnīcā Nr. 96a līdz 2011. gadam. Piedalījies LMS izstādē Mākslas dienas (Mākslinieku nama darbnīcā Nr.50, 2002) kopā ar grafiķiem Dinu Ābeli, Māri Subaču, Ināru Garklāvu, Gunāru Krolli, Baņutu Ancāni, Neli Zirnīti, Artūru Ņikitinu (1936–2022), Juri Putrāmu u.c.
Vladislavs Grišins kopā ar Juri Staģi 2004. gadā izveidojis un ilggadēji (līdz 2020. gadam) vadījis Mākslas studiju Arhitektu nama 4. stāvā, kopā ar māksliniekiem Baņutu Ancāni, Viktoru Ļedovski, Egilu Bormani vadot zīmēšanas un gleznošanas nodarbības topošajiem arhitektiem un mākslas entuziastiem.
Vērtējot Vladislava Grišina daiļradi, jāatzīmē vairāki radošie periodi, kā litogrāfijas periods, kas iezīmējas no 1976. līdz 1979. gadam, kad mākslinieks intensīvi strādāja krāsainās litogrāfijas tehnikā. Nākamais posms iezīmējās ap 1980. gadu, kad notika pavērsiens uz stilistiskās valodas ģeometrizāciju, un trešais – ar 1983. gadu, kad autors darbojās akvatintas tehnikā.
Izstādēs Vladislavs Grišins piedalījās no 1965. gada. Mākslinieks piedalījies Baltijas grafikas triennālēs (1980, 1986 diploms, 1989, 1992), kā arī grafikas triennālēs Vārnā (Bulgārija, 1995), Prāgā (Čehija, 1998), Šemaljē (Francija, 2006). Jāatzīmē mākslinieka dalība izstādēs: Latvijas grafikas mākslas izstāde (LMS galerija, 1991), II Vispārējā latviešu mākslas izstāde (LNMM, Arsenāls, 1998), grafikas biennāle Breclavā (Čehija, 2004), Mūsdienu Latvijas grafika (LNMM, 2010), Latvijas laikmetīgās grafikas izstāde (Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 2016), Latvijas un Lietuvas mākslinieku grafikas izstāde Pagātnes nākotne (A.Žmuidzinaviča memoriālais muzejs, Kauņa, Lietuva, 2017) u.c.
Vladislavs Grišins rīkojis personālizstādes bij. galerijā Arhitektu nams (LAS, 1988), Spēle ar ģeometriju (bij. Rīgas Galerija, 1994), Litogrāfija un oforti 1975-1985 (bij. Kinogalerija, 1996), Spēle ar ģeometriju. Turpinājums. (Rīgas Galerija, 1998), Piekraste. Akvatintas (LNMM, 2007), Oforti un akvatintas (bij. galerija Sidegunde, 2010).
1986. gadā Vladislavs Grišins vadījis plenēru Limbažos, kurā piedalījās grafiķi Elza Stalidzāne (1933-2022), Valija Brence (1941-2009), Garijs Manto (1935-2018), Raitis Zvirbulis, Naftolijs Gūtmanis.
Vladislava Grišina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
RTU Arhitektūras fakultāte izsaka visdziļako līdzjūtību Vladislava Grišina tuviniekiem.
