Kultūras centra vēsture

Kultūras centra vēsture

1959. gadā toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā nodibina Studentu klubu. Tā galvenais mērķis bija sekmēt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbību augstskolā un fakultātēs. Par pirmajiem kluba vadītājiem strādāja Anna Puriņa, Vera Stabulniece, Laimdota Vroņevska, Smaida Dāce un Biruta Kancāne. Tas bija laiks, kad veidojās deju kolektīvs «Vektors», vīru koris «Gaudeamus», sieviešu koris «Delta», krievu drāmas kolektīvs «Monologs», estrādes orķestris, bērnu baleta pulciņš, kā arī fakultāšu kolektīvi. Klubs palīdzēja organizēt un organizēja fakultāšu sarīkojumus un veidoja augstskolas tradīcijas.

Vajadzīgas jaunas telpas, jauna koncertzāle

1967. gadā Rīgas pilsēta RPI nododeva nomā Anglikāņu baznīcu Bibliotēkas ielā 2a, lai tur izveidotu telpas Studentu klubam. Pateicoties rektora Aleksandra Veisa atbalstam, bija paredzēts telpas piemērot augstskolas pašdarbības kolektīvu koncertiem. Tajā laikā baznīca bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī – zālē parketa grīda bija izdedzināta, balkons salauzts, logi izsisti, pagrabstāvs aizgruvis, jumts un tornis bojāts. Restaurācija prasīja ilgāku laiku, jo papildu budžeta līdzekļi netika piešķirti. RPI amatieru kolektīvi, remontējot baznīcu, tajā pavadīja ļoti garas stundas. Paralēli remontdarbiem Studentu klubs veica aktīvu kultūras darbu.

Augsti griesti gan fiziski, gan garīgi

1974. gada rudenī restaurācijas pamatdarbi bija pabeigti, un Studentu klubs pārgāja uz jaunajām telpām. Pirmos gadus par kluba vadītāju strādāja Aina Bērziņa. Viņas vadībā klubs kļuva par dziesmu svētku sadziedāšanās vietu, un Rīga ieguva jaunu, akustiski labu koncertzāli un jauniešu iecienītu atpūtas vietu.

1977. gada decembrī par kluba vadītāju kļuva Asja Visocka, Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes pēdējā kursa studente, «Vektora» dejotāja. Vasarā par māksliniecisko vadītāju sāka strādāt viņas kursa biedrene Astrīda Ķēniņa, bet masu pasākumu organizatore bija Tija Auziņa. Par viņām mēdza teikt, ka kultūra RPI balstās uz trim vaļiem. Kluba darbs šajā laikā kļuva profesionāls. Anglikāņu baznīca bija populārs tikšanās un jaunrades centrs. Katru mēnesi notika līdz 10 koncertiem un sarīkojumiem, kuros piedalījās kori un mūziķi no visas Latvijas, kā arī kolektīvi no ārzemēm. Šeit tika aizstāvēti diplomdarbi kordiriģēšanā, režijā un scenogrāfijā un sākti jauni projekti un jaunas tradīcijas: grandiozās Teātra dienas, Mākslas dienas, Dzejas dienas, mūzikas un mākslas festivāls «Bildes», starptautiskais vīru koru konkurss «Rīgas gailis», dažādu valstu kultūras dienas un festivāli. Stāvgrūdām pilnas bija Hardija Lediņa, Roberta Gobziņa un citu talantīgu jauniešu vadītās diskotēkas, gada balles un slavenā «Puķu nakts».

Klubs kļuva par intensīvu izstāžu vietu studentiem, jaunajiem māksliniekiem, kā arī ievērojamiem gleznotājiem un tekstilmāksliniekiem (A. Baušķenieks, D. Lielā, L. Purmale, F. Kirke, K. Zariņš, L. Postaža, J. Barkāns u.c.). Katru brīvu brīdi klubā darbojās tā aktīvisti. Studenti bija neiztrūkstoši palīgi kluba darbā un fakultāšu sarīkojumu organizētāji.

Savus pirmos starptautiskos laurus plūca arī augstskolas pašdarbnieki, un kā lieliska RPI dāvana kolektīviem «Gaudeamus», «Delta», «Vektors», «SPO» tika noausti karogi – gobelēni, kuru autore bija rektora A. Veisa meita tekstilmāksliniece L. Heimrāte. Vēlāk izveidojās arī jauni kolektīvi: teātra studija «Kamertonis», stīgu ansamblis «Gaiva», bērnu vokālais ansamblis «Vecpilsētas dziedātāji». Uz augstskolu pārnāca vokālais ansamblis «Nianse», kas ilgus gadus bija sadarbojies ar «Vektoru».

Studenti pulcējās interešu klubos: tūrisma amatieru filmu klubā, bardu klubā, jauno ģimeņu un psiholoģijas klubā. Tika noorganizēts jauns konkurss «Leļļu tērpu modelētāji», kura desmit gadu darbībā piedalījušies vairāki simti bērnu.

Studentu klubs paralēli darbojās arī institūta zālē Ļeņina ielā 1 (tagad – Kaļķu ielā 1). Studentiem šeit bija iespēja pirmajiem dzirdēt jaunās programmas, kuras piedāvāja tādas grupas, kā «Credo», «Līvi», «Menuets», «Jumprava», «Ornaments», «Eolika» u.c.

80. gadu beigās bija jūtamas politiskas pārmaiņas, mainījās arī attieksme pret kulta ēkām un baznīcu, bija sācies garīgo vērtību pārvērtēšanas laiks.

1992. gadā daļēji mainās kluba vadība. Par ilggadēju direktores vietnieci kļuva RPI absolvente ķīmiķe Ilga Neija, arī «Vektora» bijusī dejotāja, kas šajā amatā nostrādāja līdz 2005. gadam. Šajā periodā Anglikāņu baznīcā turpinājās aktīva koncertdarbība. Viena no virsotnēm bija baroka komponista Henrija Pērsela operas «Didona un Enejs» iestudējuma desmit pārpildītas izrādes. Kupli apmeklēti bija arī gadskārtu ieražu svētki un garīgās mūzikas koncerti.

Kultūras iestādes un baznīcas līdzāspastāvēšana un sadarbība turpinājās, līdz baznīca tika svinīgi nodota tās īpašniekiem. Studentu kluba devums Anglikāņu baznīcas atjaunošanā un apsaimniekošanā bija nenoliedzami nozīmīgs. Ja ēku neaprūpētu RPI, tā lēnām sabruktu.

Jauni laiki – jauna mājvieta

1996. gadā pēc liela remonta, kuru vadīja kluba darbiniece R. Namniece, Krāmu ielā 2, ceturtajā stāvā, Inženierekonomikas fakultātes laboratorijās tika iekārtotas jaunās Studentu kluba telpas. 16. septembrī ar Līgas Purmales gleznu izstādi, vokālās grupas «Putni» koncertu un Jāņa Irbes džeza grupas muzicēšanu tika atklāta ekskluzīva kamerzāle «Mansards». Klubam pavērās iespējas jaunām darba formām, tās kļuva intīmākas, personiskākas, lielāku uzmanību veltot to garīgajam saturam. Katru mēnesi ar plašu muzikālu programmu tika atklāta jauna izstāde (M. Rikmanes, G. Bindes, RTU TATI un LMA tekstilmākslas un glezniecības katedru studentu u.c.). Tajās bieži viesi bija dzejnieki un literāti, kā arī mākslas zinātniece Sarmīte Sīle, kura kopā ar  A. Visocku vadīja izstāžu atklāšanas – L. Kaugures zīda un tekstildarbi, L. Postažas gleznas, P. Ušpeļa Latgales keramika, I. Policjas un M. Gurecka gleznu izstādes, fotoizstādes (G. Binde, A. Zēgners, A. Visocka), profesionālu mākslinieku apgleznotu olu izstādes, J. Petraškeviča bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde, LMA studentes L. Ušķes izstāde, M. Muižules gleznu izstāde «Sonāte otai» u.c. Katru izstādi atklāja ar koncertciklu, radot nepārtrauktu mākslas un mūzikas sintēzi, ideālu auru meditācijām, psiholoģijas kluba nodarbībām, mākslas kafejnīcām, džeza mūzikas vakariem jaundibinātajā «Džeza klubiņā» ar mūziķiem L. Rācenāju, J. Irbi un I. Feldmani.

«Vektora» dejotāji un citi interesenti labprāt skatījās deju filmas un piedalījās debatēs. Debašu klubs kļuva populārs ne tikai RTU, bet pulcēja arī citu augstskolu studentus.

Neaizmirstami bija I.Ziedoņa dzejas vakari ar ērģelnieci A.Kalnciemu, topošajiem aktieriem un mūsu pašu studentiem.

Zāle bija lieliski piemērota kamerizrādēm, ko iestudēja RTU studentu teātris «Kamertonis» un bērnu vokālais ansamblis «Vecpilsētas dziedātāji». Liels palīgs vokālā ansambļa «Vecpilsētas dziedātāji» izrāžu scenogrāfijā bija māksliniece Inita Ūdre (Grīnberga) un režisore Indra Burkovska.

Šajās telpās dzima divi jauni konkursi, jaunas tradīcijas – 1998. gadā oktobrī RTU starpfakultāšu erudītu konkurss «Spice» un 1998.gada novembrī bērnu un jauniešu vokālais konkurss «Putnu bērni». Ilgus gadus augstskolā noritēja dažādi starpfakultāšu konkursi, kuri bija veltīti dažādām tēmām un guvuši lielu atsaucību arī citu augstskolu vidū. Tieši RTU Studentu klubs padomju laikos pulcēja pie sevis daudzas augstskolas Starptautiskajā Studentu dienā 17. novembrī. Aizejot no «Anglikāņiem», Studentu klubs vairāk pievērsās RTU starpfakultāšu konkursiem un tapa erudītu konkurss «Spice». Šis nosaukums tika izvēlēts domājot par mūsu studentu iekaroto virsotni kalnu pārejā Centrālajā Pamirā, ko viņi bija veikuši pirms 11 gadiem par godu RTU 125 gadu jubilejai.

Interesanta ir arī Latvijas bērnu un jauniešu konkursa «Putnu bērni» vēsture. Tā aizsākās jau 1996. gada rudenī, kad Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā Aulā pulcējās Centra rajona konkursu «Cālis ‘91-’96» laureāti. Festivālā piedalījās 150 bērni, jau izauguši, bet vēl aizvien dziedāt griboši. Pēc koncerta «Cāļu» bērni un pedagogi izteica vēlēšanos arī turpmāk tikties. Festivāla vadītājai Asjai Visockai radās doma par jauna konkursa – «Putnu bērni» dibināšanu.  Konkursa ideju atbalstīja Rīgas domes Kultūras pārvalde un 1998. gada I Adventē RTU kamerzālē «Mansards» uz pirmo konkursu pulcējās 58 bērni. Vokālais līmenis pārsteidza un gandarīja gan žūriju Ivara Cinkusa vadībā, gan pedagogus un viesus. II un III konkurss «Putnu bērni» pulcēja dalībniekus jau no visas Latvijas. Konkursa finālkoncerti notika dažādās vietās – R.Paula muzikālajā centrā «Vernisāža», Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, Melngalvju namā un 2007.gadā desmitais konkurss nosvinēts greznajā Mazās Ģildes zālē, uzņemta filma. Dalībniekiem (Elīnai Fūrmanei, Dzintaram Čīčam, Kristīnai Zaharovai u.c.) konkurss bijis kā starta laukums citiem konkursiem, kā talantu kalve, bet Studentu klubam liels gandarījums par varēšanu, profesionalitāti un lielo atsaucību no visiem Latvijas novadiem un Rīgas Domes Kultūras departamenta atbalstu visu gadu garumā. 2009. gadā jau 11. konkurss. Ir pāriets uz divu gadu ciklu. Lai dalībnieki vecumā no 6-17 gadiem varētu labāk sagatavoties, komponisti uzrakstīt īpašus skaņdarbus un izcilā žūrija prof. Anitas Garančas vadībā veikt pamatīgu darba analīzi un sagatavot meistarklases.

Ar vien populārākas kļuva skolēnu vasaras nometnes Klapkalnciema «Ronīšos» un psiholoģijas kluba vasaras semināri Engurē, Ugāle, Liepājā, kuros bez kluba darbiniekiem un studentiem strādāja arī izcili psihologi, mākslinieki un citu profesiju speciālisti (I.Larionova, I.Burkovska, I.Zariņa, M.Zemītis, L.Kolobanova, R.Raudupe u.c.). Gadu gaitā bērni izauguši un daudzi kļuvuši par RTU studentiem.

Gadskārtu ieražas kļava arvien bagātākas un interesantākas, tika apgūtas senču tradīcijas, mācītas dziesmas, rotaļas, danči. Valdīja ģimeniskums, katru kluba apmeklētāju sagaidot kā mīļu viesi.

Krāmu ielas pagrabiņā 1998. gada februārī pēc remonta un vēsturisku materiālu izpētes tika atklāts RTU deju klubs «Zaļā vārna». Klubs pulcēja tematiskajos vakaros, diskotēkās un horoskopu ballēs gan studentus, gan radošo profesiju pārstāvjus, gan īpašos dienas sarīkojumos – Rīgas skolniekus. Klubā labprāt uzstājās mūziķu grupas, popgrupas, jaunie aktieri, par Lieldienu zaķiem pārtapa pati direktore un aktieris Dainis Gaidelis no Dailes teātra. Tika cepts lielais pantāgs un atjaunotas skaistas, senas «Zaļās vārnas» tradīcijas. „Mansardā» darbu veica arī kultūras darba speciāliste Vineta Stūre, kuras liels nopelns bija mūzikas kluba «Zaļā vārna» aktīvā darbība. Studentu klubs turpināja aktīvi piedalīties Latvijas Teātra un Mākslas dienās. Mākslas dienas 40. gadadiena tika svinēta ar vērienīgām mūsu talantīgo studentu un izcilāko profesionālo mākslinieku izstādēm un izrādēm. Klubs reizēm pārņēma savā rīcībā visu mazo Krāmu ieliņu Mākslas dienu projektiem «Vecpilsētas acis», «Vecrīgas putnubiedēklis», «Krāmu ielas bērnu svētki» u.c.

Paralēli daudzajiem sarīkojumiem «Mansardā» un «Zaļajā vārnā» Studentu klubs organizēja un vadīja lielus projektus Kaļķu ielas zālē, Ķīpsalā u.c. Tās bija RTU 135 gadu jubilejas svinības ar grandiozo Mocarta «Kronēšanas» mesu, TMK jubilejas koncerti Lielajā Ģildē, draudzības koncerti un sarīkojumi ar citu augstskolu studentiem. Jaunā māksliniece Laura Ušķe izstrādāja Studentu kluba logo un koncerta biļešu dizainu.

Arī šis skaistais laiks beidzās, jo telpas Krāmu ielā pārņēma cits īpašnieks. Šoreiz izmisums nebija tik liels, kā atstājot Anglikāņu baznīcu. Nu jau bija zināms, ka viss notiek tikai uz labu.

2000. gads tika sagaidīts vēl «Mansardā», atvadoties no jaukās «zelta griezuma zāles».

Lai dzīvē veiktos, jābūt pareizā laikā un pareizā vietā!

2000. gadā atkal remonts un liela, auksta, neremontēta 201. auditorija Kaļķu ielā 1 pārtapa par gaišu un elegantu telpu – RTU Mazo zāli, un turpat otrajā stāvā tika iekārtotas mājīgas biroja telpas – 216.kabinets.

Palielinoties darba apjomam, 30 cilvēku lielajam darba kolektīvam 2000. gadā pievienojās kultūras darba speciāliste Antra Liepa. 2002. gada nogalē pēc veiksmīgas Kultūras koledžas prakses darbu uzsāka Inese Krūma. 2000. gada martā Mazās zāles atklāšana izvērtās par īstu kultūras festivālu – RTU krievu teātra studija «Kamertonis» un stīgu ansamblis «Gaiva» iestudēja muzikālu izrādi renesanses stilā pēc V. Šekspīra darbu motīviem «Mosties mīlestībai».

Paralēli tika labiekārtota arī Lielā zāle, Kaļķu ielā 1, iegādāti jauni krēsli, galdi, logu žalūzijas, skatuves aizkari. Paplašinājās apmeklētāju auditorija un darba formas. Abu zāļu labā akustika ļāva mēģināt tajās ne tikai amatieru kolektīviem, bet arī organizēt konkursus, koncertus un tradīciju sarīkojumus. Publika teica: «Par skatu uz Melngalvju namu un saulrietu virs Daugavas vien var maksāt!». Arī Lielās zāles vestibilu par ideālu koncertu vietu atzina vokālā grupa «Putni» un stīgu ansamblis «Gaiva».

Kā liela pateicība RTU vadībai par atbalstu un izpratni kultūras darba nozīmīgumā bija jaunā koncertflīģeļa «Jamaha» ieskandēšanas koncerts Mazajā zālē ar astoņu RTU TMK koncertmeistaru un džeza virtuozes Ilgas Bērziņas piedalīšanos.

2000. gada marta nogalē dzima jauna tradīcija, uz ilggadējo Latvijas teātra dienu pamata Studentu klubs veidoja savus svētkus – Pirmās Latvijas Studentu Teātra dienas «Masku spēles», kuras veidoja un vadīja Asja Visocka. Tajās piedalījās 6 augstskolu teātri ar izrāžu fragmentiem, speciāli gatavotām etīdēm un jautrām improvizācijām. Otrās dienas pasākumus  noslēdza kopīga sadziedāšanās ar dziesminieku Valdi Atālu. 2008. gadā jau piedalījās 12 teātra studijas. Tika izveidota ceļojošā balva - sudraba «Āksta cepure». Interesentiem bija iespēja ne tikai rādīt savu prasmi un oriģinalitāti, atsedzot katru gadu dotās tēmas izpratni – 2008. gadā tā bija «Pieskāriens», bet arī piedalīties izcilu pedagogu vadītajās meistarklasēs. Teātra dienas skates žūrija (režisores Lūcijas Ņefedovas vadībā) augsti novērtēja visu teātru veikumu un arī Studentu kluba lielisko komandu – projektu vadītāju I. Krūmu, režisori A. Visocku, mākslinieci I. Grīnbergu un administratori I. Latišu.

Turpinājās iesāktie koncertcikli «Sieviete mūzikā», garīgās mūzikas koncerti, Vijas Vētras ikgadējie koncerti un indiešu deju meistarklases (aizsākums radošai sadarbībai jau 1990. gadā). 2000. gada jūnijā notika divu izcilu vecmeistaru tikšanās – dejotājas Vijas Vētras koncerts un izcilā gleznotāja Edgara Vintera pirmā darbu izstāde ar paša autora piedalīšanos.

Psiholoģijas klubs paplašināja savu auditoriju, dažādojot nodarbību formu un saturu. A. Visocka atrada arvien jaunus un interesantus lektorus, mācījās pati un iedvesmoja to darīt arī citus. Neaizmirstamas bija tikšanās ar pasaules svētvietu pētnieku un fotogrāfu Martinu Greju (ASV), ārsti Lulli Vilmu (Igaunija), psiholoģi Rudīti Raudupi (ASV) u.c.

RTU darbinieku bērni un mazbērni arvien kuplākā skaitā pulcējās projektā «Malacis» – Leļļu tērpu modelētāju konkursā, radošajās darbnīcās, ar «muzikālo kuģi» ceļoja pa Daugavu. Projektos iegūtā pieredze dažam noderēja vēlākā darbā Studentu parlamentā vai fakultāšu pašpārvaldē.

Studentu klubs turpināja organizēt un vadīt Jaungada sarīkojumus bērniem. 2002. gada «Vecpilsētas dziedātāji» un teātra studija «Spēle» Ineses Krūmas režijā iestudēja pasaku «Vecītis un abra».

Skolēniem vasaras radošie semināri notika gan «Ronīšos», gan Ventspils «Piejūras kempingā», vecākie bērni devās ekspedīcijās uz Vāciju, Slovākiju, Poliju.

«Ceļotāju klubs» regulāri organizēja Jaungada slēpošanas braucienus uz Tatriem un Alpu kalniem, bet pavasarī praktiskās mākslas vēsturi apguvi Itālijā, Beļģijā, Bavārijā u.c.

Krāšņi un daudzveidīgi bija kļuvuši Gadskārtu ieražu vakari, pulcējot visu novadu folkloras grupas, «Rīgas Danču kluba» un Ilgas Reiznieces vadīto «3x3» danču vakaru dalībniekus. Auditoriju papildināja arvien vairāk jaunas ģimenes ar bērniem.

Studentu dzejas dienās izveidojās jauna tradīcija – katru rudeni E. Smiļģa muzejā ar īpaši sagatavotām programmām uzrunāja teātri «Kamertonis» un «Spēle», kā arī vokālie ansambļi «Jauna Nianse», «Vecpilsētas dziedātāji» un katru gadu kāds jauns dzejnieks.

Par populārāko Studentu kluba projektu studentu vidū kļuva starpfakultāšu konkurss «Spice», kurš jau bija izaudzis par 12 stundu garu erudīcijas, zināšanu un radošuma maratonu. Komandas no visām RTU fakultātēm ar īstu aizrautību cīnījās, lai pierādītu gan savu atraktivitāti, gan erudīciju. Konkurss noslēdzās ar aktīvām ūdens spēlēm relaksācijas centrā «Joker klubs».

Otrs populārākais RTU studentu konkurss «Vīru spēles», kur divās dienās puiši pierādīja un apliecināja savas prāta un fiziskās spējas, aktiermeistarību, galantumu, asprātību un prasmi veiksmīgi risināt dažādas problēmas situāciju spēlēs. Konkurss katru gadu noritēja citā vietā, atkarībā no izvēlētās tēmas (pie Ungura un Usmas ezera, Liepājā, Siguldā u.c.).

Kopš Studentu klubs atrodas augstskolas galvenajā ēkā, tas ir daudz vieglāk sasniedzams un arī vajadzīgāks visiem, organizējot universitātes un fakultāšu jubilejas, valsts svētkus, Lielās balles, grāmatu prezentācijas, izlaidumu un konferenču kultūras programmas. Tiek nodrošināta metodiska un praktiska palīdzība dažādu projektu realizēšanā sadarbībā ar fakultātēm un Studentu parlamentu (Ziemas Sporta spēles, Lielā Modes skate, Miss un Misters konkursā, Gada pedagoga balva, «Aktīva skola»,  1. septembra Iepazīšanas svētki, Fukšu balles, Jelgavas Studentu dienas u.c.).

2005. gadā par direktores vietnieci saimnieciski administratīvā darbā sāka strādāt Ingrīda Latiša, viņa izveidoja un vadīja arī jaunu interešu klubu «Imidža skola» 2008. gadā Ingrīdu nomaina Laura Birkše-Kloka – uzņēmējdarbības vadības maģistrante.

2008. gadā no ārštata par pastāvīgo darbinieku Studentu klubā kļuva arī māksliniece Inita Grīnberga.

Studentu klubs turpināja attīstīt un pilnveidot savu darbību kultūras projektos, sarīkojumos, konkursos, izstāžu, koncertu, svētku, semināru, nometņu veidošanā universitātei, Rīgai, Latvijai un pasaulei. 2008. gadā apmēram 60 Studentu kluba projekti tika realizēti ar Rīgas domes Kultūras departamenta, RTU un citu labvēļu finansiālu atbalstu.

Otrs lielais darba virziens ir koordinēt un rūpēties par RTU TMK kolektīviem: vīru koris «Gaudeamus», sieviešu koris «Delta», deju ansamblis «Vektors», studentu pūtēju orķestris «SPO», krievu teātris «Kamertonis», latviešu teātra studija «Spēle», stīgu ansamblis «Gaiva», postfolkloras grupa «Vecpilsētas dziedātāji», vokālais ansamblis «Jauna Nianse», un interešu klubiem – Balles deju, Līnijdeju, Danču, Psiholoģijas, Mākslas, Ceļotāju, Interešu klubi, skolēnu interešu klubs «Malacis».

2008. gada nogalē par RTU Kultūras dzīvi rūpējās Studentu kluba direktore Asja Visocka un viņas kolēģi: Laura Birkše-Kloka, Inese Krūma, Inita Grīnberga, Aija Obrosova, Krišjānis Neijs, kolektīvu vadītāji Ivars Cinkuss, Inta Eizenberga-Cērmane, Uldis Šteins, Māris Martinsons, Ludmila Stančika, Romāns Grabovskis, Dzidra Pelēķe, Dāvis Stalts, Antra Dreģe, Iveta Kalniņa, kolektīvu speciālisti Rihards Rudzītis, Sarmīte Ārenta, Līga Valaine, Ilona Haņina, Māra Bilzone, Inese Jasmane-Rūrāne, Guna Briediņa, Sandra Purmale, Signe Ķiesnere, Dainis Cimermanis, Gita Ūdre, Irina Tumareva, Zane Šmite, Liene Lasmane-Vītola, Vineta Elksne, kolektīvu administratori Andis Ozoliņš, Sigita Audēja, Ilze Šrādere, Eva Rozentāle un saimnieciskais personāls.

Rakstot kluba vēsturi, īpaši nekavējāmies pie amatieru kolektīvu darba (ar to var iepazīties sadaļā par mākslinieciskajiem kolektīviem), to oriģinālprogrammām, jubilejas koncertiem, ārzemju braucieniem uz konkursiem un festivāliem, piedalīšanos Latvijas Dziesmu un deju svētkos, Studentu svētkos «Gaudeamus», koncertturnejām Latvijā, draudzības koncertiem un lielajiem kopkoncertiem RTU zālēs, Lielajā un Mazajā Ģildē, LBN, Malngalvju namā u.c.

2008. gadā par godu savai 50 gadu jubilejai un sveicot valsti 90. gadadienā RTU tautas deju ansamblis «Vektors» aicināja Latvijas tautas deju kolektīvus uzstādīt pasaules «garākās dejas» rekordu (Guinness World RecordsTM). Vairāk kā 2000 dejotāji, veidojot gatvi, jeb cilvēku ķēdi, izdejoja vienu no Latvijas spilgtākajām un skaistākajām dejām - Gatves deju. Augumu staltumā, tērpu greznumā un kustību nesteidzīgajā cēlumā, uzstādot rekordu, tika izteikts solījums, ko cilvēki deva cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši.

2008. gada nogalē aizsākās skaista tradīcija – pasniegt RTU Gada balvu kultūrā «Simbioze», pirmie to ieguva Ivars Cinkuss par izciliem sasniegumiem Dziesmu svētku skatē un J.Kulakova «Mīlestībā viļņo krūts» jauniestudējumu ar vīru kori «Gaudeamus» un Uldis Šteins par izciliem sasniegumiem Deju svētkos un TDA «Vektors» divu 50 gadu jubilejas koncertprogrammu sagatavošanu.

Vadītāju un kolektīvu abpusēji labvēlīgā mijiedarbība vainagojās ar visu dziedošo un muzicējošo RTU amatieru kolektīvu CD «Skani mana, Latvija, Skani, RTU!» izdošanu un prezentāciju. Tā bija skaista dāvana Latvijas 90. jubilejā un Studentu kluba 50 pastāvēšanas gados, no kuriem 30 gadus kluba direktore ir Asja Visocka.

No 2014 . gada 1. septembra Studentu klubs tiek pārdēvēts par RTU Kultūras centru

Nosaukums mainās, bet vecās vērtības paliek. Kultūras centrs aizvien koordinē 12 tautas mākslas kolektīvu darbību un veido kopīgus projektus ar tiem; turpina kopt centra un universitātes tradīcijas; veido un vada dažāda mēroga projektus, koncertus, konkursus un festivālus.

2017. gadā par godu universitātes 155. gadadienai tika izdots jauns CD ar visu RTU dziedošo un muzicējošo māksliniecisko kolektīvu ierakstītām dziesmām «RTU skan 155».

Vēsturi nekad nevar pilnībā izstāstīt, tad jāizdzīvo vēlreiz visi daudzie gadi, bet labāk skatīties uz priekšu un realizēt moto – GRIBU, VARU, DARU.

 

Studijas