Arhitektu saimei turpmāk nāksies iztikt bez Ulda Bērziņa. 9. novembrī negaidīti un pēkšņi viņu viņsaulē aizraidījusi senāka sirds kaite. Atvadīšanās no Ulda Bērziņa ceturtdien, 16.11.2023., plkst. 11.00 Rīgā, Varoņu ielā 3a, Krematorijas Lielajā zālē.
Uldis Bērziņš dzimis Rīgā 1953. gada 25. aprīlī. 1971. gadā ar teicamām sekmēm absolvējis prestižo Rīgas 1. vidusskolu un 1977. gadā ieguvis arhitekta kvalifikāciju Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU, toreiz Rīgas Politehniskajā institūtā). Krietns profesionālā darba cēliens pagājis projektēšanas institūtā «Pilsētprojekts» (1977–1993), bet 1992. gadā kopā ar Alvi Zlaugotni un Annu Reinfeldi dibinājis Arhitektu biroju «TECTUM». 1997.–2000. gadā strādājis valsts a/s «Rosme», bet kopš 2000. gada savas arhitekta prasmes licis lietā arhitektūras pakalpojumu uzņēmumā «Zenicoprojekts», kur darbojās kopā ar kolēģi un draugu Viktoru Valgumu (1948–2021).
Ulda domu pavediens allaž izcēlās ar precīzi strukturētu loģiku visā viņa teiktajā un secīgi atspoguļojās arī veiktajā. Bet paveikts ir daudz. Citu viņa radīto celtņu klāstā vismaz trīs noteikti ir starp tām, kuras laikam gan zina jebkurš rīdzinieks un ne tikai rīdzinieks vien: kopā ar kolēģiem V. Valgumu, A. Zlaugotni u. c. projektēta «Rietumu bankas ēka» Rīgā, Vesetas ielā 7 (2010) un «Swedbank» augstceltne Balasta dambī 1a (2001–2004), bet turpat netālu Ķīpsalā esošā izstāžu halle Āzenes ielā 8 k-1 (2000) ir gandrīz vienpersonisks Ulda Bērziņa auklējums. Arī pirms tam turpat blakus uzceltā izstāžu halle, kas sākotnēji bija domāta kā RTU sporta nams, tapusi ar viņa līdzdalību. Sadarbībā ar V. Valgumu izprojektētas un uzceltas arī citas iespaidīgas ēkas – viesnīca «Avalon» Kalēju ielā 70/72 (2008), biroju ēka Pērnavas ielā 83 (2017–2018), dzīvojamā ēka Strēlnieku ielā 7 (2015), kā arī dzīvojamās ēkas Olainē, Valmierā, Aizkrauklē, Daugavpilī, Jūrmalā u. c. Viņa darbi izpelnījušies vairākas atzinības dažādās arhitektūras sniegumu skatēs.
Pēdējos gados Uldis Bērziņš vairs aktīvi nepiedalījās arhitektūras radošajos procesos, toties visus spēkus un enerģiju veltīja jauno arhitektu profesionālajai izaugsmei. Pedagoģisko darbu RTU Arhitektūras fakultātes praktiskā docenta amatā viņš līdztekus arhitekta praksei uzsāka jau 2002. gadā un turpināja to līdz pat pēdējam elpas vilcienam.
Viņa pieredze reālajā projektēšanā bija neatsverama vērtība arhitektiem nepieciešamo daudzveidīgo prasmju apguves gaitā. Arhitektūra ir ne tikai māksla šī jēdziena tēlainajā izpratnē, bet arī māksla radīt telpu atbilstoši milzum daudz nosacījumiem un regulējumiem, un Uldis vienmēr zināja pareizo punktu atbilstošajā normatīvajā aktā, prazdams to izskaidrot studentiem nevis kā radošās brīvības ierobežojumu, bet gan kā instrumentu, kas izmantojams, lai veicinātu vides kvalitāti.
Uldis Bērziņš bija profesionālās ētikas paraugs. Viņam patiesi sāpēja pēdējā laikā sadarītais Rīgas pilsētvides sabojāšanā un rūpēja viss, ko var paveikt dzīves telpas uzlabošanas nolūkā. Viņa atziņas paliks stingrākais pamats kolēģa piemiņai.
RTU Arhitektūras fakultātes vārdā profesors Jānis Krastiņš
Uldis Bērziņš (pirmais no kreisās) ar saviem studentiem un kolēģiem RTU Arhitektūras fakultātē 2022. gada decembrī.
