RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs
Parādīt izvēlni
RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

1997 – RTU 135. gadadiena

1997 – RTU 135. gadadiena

Juridisks pamatojums atzīmēt augstskolas dibināšanas dienu bija 1993. gada 27. septembra Senāta sēdes lēmums, turpmāk nosakot 14. oktobri par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) svinamo dienu un paredzot, ka šajā dienā notiek svinīgā Senāta sēde, starptautiskās zinātniskās konferences noslēguma sēde, dažāda veida mākslinieciskie un sporta pasākumi, bijušo augstskolas rektoru atdusas vietu apmeklējumi, studentu balle u. c. pasākumi. Studentiem šajā dienā mācības nenotiek.

RTU 135 gadu pastāvēšana 1997. gadā tika svinēta 13.–15. oktobrī. Augstskolas pārstāvji tradicionāli apmeklēja Lielos kapus un nolika ziedus pirmo augstskolas profesoru, tostarp pirmā direktora Ernsta Nauka, atdusas vietās. RTU Sporta klubs Ķīpsalā organizēja masu skrējienu, savukārt RTU peldbaseinā sacentās augstskolas peldētāji. Pēcpusdienā RTU Starptautiskajā izstāžu centrā tika atklāta izstāde «RTU (RPI) vakar un šodien», kuras veidošanā tika iesaistīts RTU Vēstures muzejs, universitātes fakultātes un citas struktūrvienības.

Vienlaikus notika arī RTU vēstures konference, bet vakarā Starptautiskais izstāžu centrā Ķīpsalā notika mācībspēku, studentu un viesu lielā svētku balle. Otrajā svinību dienā, 15. oktobrī, rektors pieņēma apsveikumus Kaļķu ielā 1, bet pēcpusdienā Ķīpsalas izstāžu centrā sākās 135 gadu jubilejas svinīgā sēde ar Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa, Saeimas prezidija priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa, izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa un daudzu citu viesu (viņu vidū bija arī vairāku ārvalstu vēstniecības pārstāvji), ka arī RTU mācībspēku, studentu un absolventu piedalīšanos.

Svētkos RTU kolektīvu sveica vairāku Latvijas un ārvalstu augstskolu, kā arī iestāžu un ražošanas uzņēmumu delegācijas. Pasākumā koncertu sniedza RTU studentu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.

Šī jubileja bija ievērojama arī tāpēc, ka universitātei pirmo reizi privātpersonas dāvināja nekustamo īpašumu – sešus hektārus zemes Tukuma rajona Engures pagastā ar nosaukumu «Ronīši», kur atrodas universitātes sporta un atpūtas bāze. Dāvinājumu RTU saņēma no Oskara Visvalža Freija un viņa brāļadēla Leonīda Jura Freija, kas strādāja par inženieri un arhitektu RTU Kapitālās celtniecības nodaļā.