Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) studenti oktobra nogalē izmēģināja spēkus pilsētvides hakatonā «Riga City Challege 2021», piedāvājot novatoriskas idejas Rīgas attīstībai. Topošajiem arhitektiem tā bija pirmā pieredze šāda veida pasākumā. Tādēļ īpašs prieks, ka studentu radītie risinājumi izpelnījušies žūrijas atzinību un godalgas.
RTU AF 4. kursa studenti Sofija Anna Freisa, Liene Sondore, Rolands Hartmanis un Roberts Kalnītis no organizatoru piedāvātajiem septiņiem izaicinājuma objektiem un teritorijām Rīgā izvēlējās Čiekurkalna ūdenstorni. Studējošie atzīst, ka ģenerēt un vizualizēt idejas topošajiem arhitektiem ir ierasta lieta. Tomēr šoreiz uzdevums bijis sarežģītāks, jo ar ideju un glītu vizualizāciju vien nepietika. Vajadzēja atrast arī ekonomisku pamatojumu idejas īstenošanai, sabalansēt izmaksas ar ienākumiem, regulārajiem uzturēšanas izdevumiem un ieguvumiem, ko nākotnē konkrētās idejas īstenošana varētu dot Rīgai, Čiekurkalna apkaimei un tās iedzīvotājiem un viesiem.
Vispirms veikta rūpīga esošās situācijas analīze un aptaujāti vietējie iedzīvotāji, no kuriem 97% atzina, ka ūdenstornim ir nepieciešama jauna funkcija. Bija skaidrs, ka, meklējot jaunu risinājumu, ir jādomā globāli, bet jārīkojas atbilstoši vietējiem apstākļiem. Radošā burziņā dzimusi šķietami utopiska ideja - ūdenstorni veidot kā atslēgu uz kosmosu. Pamazām komandas dalībnieki nonāca līdz reālam konceptam, kurā katram ēkas stāvam piešķirta cita funkcija, kas izcelta arī interjerā, simboliski pārvēršot stāvu par atsevišķu planētu. Pirmajā stāvā būtu kafejnīca vai restorāns. Otrajā torņa stāvā varētu ierīkot viesnīcu, bet trešajā stāvā atrastos bibliotēka un pašā augšā - planetārijs. Tornis kļūtu par apkaimes vizītkarti. Viesnīcas neparastā atrašanās vieta ūdenstornī un kopējais ēkas koncepts varētu piesaistīt tūristu uzmanību, līdz ar to Čiekurkalna ūdenstornis kļūtu par Rīgas lepnumu.
Jauno ūdenstorņa funkciju izvēli un idejas īstenošanas nosacījumus noteica gan iedzīvotāju paustais viedoklis, gan rūpīga ekonomisko faktoru analīze. Apzinoties, ka ūdenstorņa pārbūve prasīs lielas investīcijas, idejas autori piedāvāja projektu īstenot pakāpeniski. Sākt ar kafejnīcas izveidi, pēc gada atvērt bibliotēku un planetāriju un visbeidzot ķerties pie viesnīcas iekārtošanas. Tādējādi attīstība būtu pakāpeniska, esošās funkcijas sevi pamazām atpelnītu un no investoriem tiktu prasīts mazāks ieguldījums.
Studenti neslēpj, ka sākotnējā motivācija pieteikties dalībai izaicinājumā bijusi solītā naudas balva, bet, uzsākot darbu, radusies vēlme atrast patiesi labāko risinājumu ūdenstorņa nākotnei. Nozīmīgs stimuls darba laikā bijušas sarunas ar Čiekurkalna iedzīvotājiem. Sajūtot vietējo atbalstu un ieinteresētību savas apkaimes labiekārtošanā, bijis patiess gandarījums strādāt pie idejas attīstības.
Racionāla pieeja un detalizēts idejas izklāsts pārliecināja hakatona žūriju par risinājuma dzīvotspēju. Sofija Anna Freisa, Liene Sondore, Rolands Hartmanis un Roberts Kalnītis saņēma kāroto naudas balvu un iespēju piedalīties starptautiskā konkursā Barselonā.
«Arhitektūras studijas sniedz vispusīgas zināšanas. Tā bija mūsu veiksmes atslēga. Spējām savu ideju lieliski vizualizēt un pamatot no dažādiem aspektiem,» stāsta komandas dalībnieki. Lielu paldies jaunieši saka mentoriem, kuri nav lieguši savu padomu. Iegūtā pieredze ir nenovērtējama, tādēļ hakatona uzvarētāji iedrošina citus piedalīties līdzīgos pasākumos. Līdzdalība pasākumā ļāvusi studējošajiem labāk iepazīt vienam otru un pilnveidot prasmes sadarboties komandā, kas arhitekta profesijā nav mazsvarīgi.
Hakatonā tapušas arī citas idejas Zunda kanāla apdzīvošanai, Daugavas krastmalas un Dreiliņkalna attīstībai. Žūrijas uzlavas un otro vietu hakatonā ieguva Latvijas Universitātes, RTU un Banku augstskolas studentu komanda, kura rosināja Zunda kanālu iedzīvināt ar ārtelpas kino vasarā un slidošanas iespējām ziemā. Netālu no Zunda kanāla atrodas RTU un RSEBA. Šāds risinājums atbilstu abu augstskolu studentu vēlmēm un vajadzībām.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone hakatona rezultātus vērtē pozitīvi. Rīga ir ieguvusi jaunas idejas vietām, kurām nepieciešami uzlabojumi. Šāda prakse būtu jāturpina.
Hakatonu «Riga City Challenge 2021» organizēja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Rīgas dome, Kimitisik B.V. un EIT Urban Mobility.
