Uzdevumam ir vairāki mērķi: iepazīties ar konkrēta materiāla estētiskajām, formāli plastiskajām un konstruktīvajām īpašībām, apgūt spējas izprast izvēlēto darbam materiālu un apgūt prasmi strādāt ar materiālu, mērķtiecīgi, izmantojot materiāla labākās kvalitātes. Rezultātā ir jāizveido un jāprezentē kompozīcija, kurai nepiemīt utilitāra nozīme. Kompozīcija tiek veidota kā mākslas darbs, atklājot izvēlētā materiāla vizuālās un plastiskās īpašības.
Ritms, kontrasts, analoģija
Uzdevuma mērķis ir apgūt telpisku objektu strukturālās un ekspresīvās uzbūves metodes un principus, lietojot tikai vienu no kompozīcijas metodēm – ritmu, kontrastu vai analoģiju. Apgūt telpisku objektu uztveres principus. Rezultātā ir jāizveido telpiska kompozīcija, kurai nepiemīt utilitāra nozīme, iedomātā telpiskā situācijā pilsētas vai dabas vidē. Kompozīcija ir risināma kā salīdzinoši koncentrēta, blīva arhitektoniska struktūra. Kompozīcija ir iesniedzama kā makets. Tā kā kompozīcija veidojama kā objekts vidē, tai ir konkrēts iedomāts izmērs. Objekta izmēra atpazīšanai uz nosacītās kompozīcijas pamatplaknes jāizvieto mēroga elements – cilvēks, apzīmējot nosacīto «cilvēka mērogu».
Uzdevuma mērķis ir izveidot vienotu telpas/ apjoma objektu, lietojot tādus kompozīcijas principus un metodes kā telpisku objektu strukturālā uzbūve, pirmformas un to ģeometriskās transformācijas, kā arī izmantojot kompozīcijas paņēmienus ritmu, kontrastu un analoģiju. Apjoma/telpas iecerētais lietošanas veids ir tikai «ekspozīcija» – tas ir arhitektoniski skulpturāls objekts, kurā ir dienas gaismas «izstāde», kas panākta tikai ar telpiskiem līdzekļiem. Būtiskais – maksimāli labi un skaidri uztverami un maksimāli emocionāli iedarbīgi – apjoms, telpa, gaisma. Kompozīcija veidojama kā makets.
