RTU zinātnieks Kārlis Dreimanis lekcijā «Visuma noslēpumi paātrinājumā» vidusskolēniem sniegs ieskatu CERN pētījumos

28. marts
.
.
.
Lekcijā «Visuma noslēpumi paātrinājumā» Kārlis Dreimanis auditoriju iepazīstinās ar to, kā radies Visums un kādu informāciju zinātnieki gūst, atskatoties 13,8 miljardu gadu pagātnē. Foto – Vitālijs Vinogradovs

Ieskatīties gan pagātnē, gan nākotnē – kā to spēj zinātnieki Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), kur notiek pētījumi par Visuma izcelšanos un tiek radītas globāli nozīmīgas inovatīvas tehnoloģijas? Par to Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) lekciju ciklā «Universitāte nākotnes inženieriem» jeb UNI vidusskolēniem stāstīs RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis. Lekcija «Visuma noslēpumi paātrinājumā» notiks sestdien, 6. aprīlī, plkst. 10.00 RTU Ķīpsalas studentu pilsētiņā, Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātē, Āzenes ielā 12/1, 116. auditorijā. Pēc lekcijas – tikšanās ar studentiem, kuri mācījušies vai strādājuši CERN. 

Zinātnieki CERN pēta vismazākās iespējamās fundamentāli nedalāmās daļiņas, ko sauc par elementārdaļiņām, meklējot atbildes uz jautājumu, kā notika Lielais sprādziens, kā radās Visums un kāda varētu būt tā nākotne. Šī pētniecība notiek ar Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) – 27 kilometrus garas zinātniskās iekārtas – palīdzību, kas ļauj zinātniekiem ieskatīties dziļi Visuma pagātnē, jo milzu ātrumā viens pret otru tiek raidīti protonu kūļi, imitējot Lielo sprādzienu, pētot daļiņu sadursmes un mērījumos meklējot atbildes uz jautājumiem par Visumu. 

Lekcijā «Visuma noslēpumi paātrinājumā» Kārlis Dreimanis auditoriju iepazīstinās gan ar to, kā Visums ir radies un kādu informāciju zinātnieki gūst, no šodienas pozīcijām atskatoties 13,8 miljardu gadu pagātnē, gan arī ar to, kāds ir zinātnieku skats nākotnē – kāda varētu būt pētniecība CERN pēc vairākiem gadu desmitiem un kādas tehnoloģijas varētu izmantot, lai šķetinātu atbildes uz fundamentālajiem fizikas jautājumiem.  

CERN šāda rakstura pētījumos strādā arī Latvijas – RTU un Latvijas Universitātes – zinātnieku  grupa, kas darbojas Kompaktā mionu solenīda (The Compact Muon Solenoid – CMS) eksperimentā jeb vienā no četriem galvenajiem LHC eksperimentiem, mēģinot atklāt jaunus fizikas fenomenus. Latvijas zinātnieki strādā arī ar skatu nākotnē, piedaloties jauno paātrinātātāju tehnoloģiju radīšanā. 

K. Dreimaņa lekcija ietilpst RTU bezmaksas lekciju ciklā «Universitāte nākotnes inženieriem» jeb UNI, kas radīta, lai jauniešiem radītu lielāku interesi par STEM (science, technology, engineering and mathematics) un ieinteresētu uzsākt studijas šajās jomās. UNI lekcijās RTU mācībspēki, zinātnieki un inženieri viegli uztveramā un aizraujošā veidā iepazīstina vidusskolēnus ar fundamentālajām zinātnēm, inovācijām dažādās nozarēs, inženierzinātņu nozīmīgumu un mūsdienīgas inženierzinātņu izglītības atbilstību nākotnes darba tirgus prasībām. 

Lekcijās skolēni, izmantojot iespēju klātienē satikt zinātniekus, ir aicināti uzdot viņiem jautājumus par neskaidrajiem un interesējošajiem tematiem, lai labāk izprastu konkrēto jomu, orientētos tehnoloģiju jaunumos un iegūtu informāciju, kas varētu palīdzēt izvēlēties savu nākotnes studiju jomu un iespējamo profesiju. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

28. marts plkst. 10:33

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi