Senāta nolikums

Izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 14. panta pirmās daļas 6. punktu un
Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes 31. punktu.

Vispārīgie noteikumi

I.    Vispārīgie noteikumi

1.    Rīgas Tehniskās universitātes Senāta (turpmāk – Senāts) nolikums nosaka Senāta darbību un kompetenci, Senāta sastāvu, senatoru apstiprināšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2.    Senāts ir Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU)  personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RTU darbības sfēras.

3.    Senātu uz trīs gadiem ievēlē un tā nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

4.    Senāta darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, RTU Satversme, citi normatīvie akti un šis nolikums. 

RTU Senāta sastāvs un senatoru apstiprināšana, atbrīvošana no amata

II.    RTU Senāta sastāvs un senatoru apstiprināšana, atbrīvošana no amata

5.    Senāta sastāvā ir 50 (piecdesmit) senatoru. 

6.    Par Senāta priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē RTU profesorus, kuri neieņem rektora, prorektora vai finanšu prorektora jeb kanclera amatus. 

7.    Senāta sastāvā ir:

7.1.    38  (trīsdesmit astoņi) akadēmiskā personāla pārstāvji (75% no kopskaita), tajā skaitā vismaz 19 profesoru vai asociēto profesoru (50% no akadēmiskā personāla kopskaita), kurus ievēlē fakultāšu domēs un institūtu, filiāļu padomēs, turpmāk – struktūrvienības. Struktūrvienībās ievēlētos pārstāvjus Senāta sastāvā iekļauj vēlēšanu rezultātā saņemto «par» balsu skaita secībā, aizpildot struktūrvienībai iedalīto vietu skaitu. Vietu skaits, kas iedalīts struktūrvienībai, ir proporcionāls šīs struktūrvienības vidējam ievēlētā akadēmiskā personāla skaitam pēdējo 3 (trīs) gadu laikā pirms attiecīgā Senāta sasaukuma ievēlēšanas, ievērojot, ka katrai fakultātei pārstāvju skaits ir ne mazāks par 2 (divi) un ne lielāks par 6 (seši), bet institūtiem un filiālēm, kuru vidējais ievēlētā akadēmiskā personāla skaits pēdējo 3 (trīs) gadu laikā pirms attiecīgā Senāta sasaukuma ievēlēšanas ir lielāks nekā 10 (desmit), pārstāvju skaits ir 1 (viens).

Struktūrvienībām, kas nevar nodrošināt, ka uz 2/3 no tām atvēlētajām vietām pretendē profesori vai asociētie profesori, vietu skaits Senātā tiek samazināts līdz līmenim, kas šo proporciju nodrošina.

7.2.    10 (desmit) studējošo pārstāvju (20% no kopskaita), kurus ievēlē studējošo pašpārvaldes proporcionāli fakultāšu studējošo skaitam, ievērojot, ka katrai fakultātei ir vismaz 1 (viens) pārstāvis un ne vairāk par 2 (divi).

7.3.    2 (divi) vispārējā personāla pārstāvji (5% no kopskaita): rektors un viens vispārīgā personāla pārstāvis ar doktora grādu.

8.    Senāta sēdēs bez balss tiesībām piedalās padomnieki (personas ar padomdevēja tiesībām). Padomdevēja tiesības ir Padomnieku konventa locekļiem, RTU Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājam, finanšu prorektoram jeb kancleram, zinātņu prorektoram, kurš pārstāv arī Zinātnes padomi, un studiju prorektoram. Finanšu prorektoram jeb kancleram, zinātņu prorektoram un studiju prorektoram vienlaikus ir lēmumu ierosināšanas tiesības, darba kārtības jautājumu ierosināšanas tiesības, ziņošanas tiesības un tiesības piedalīties diskusijās. Senāts var piešķirt padomnieka tiesības arī citiem RTU darbiniekiem. Papildus senatoriem un padomniekiem Senāta sēdēs piedalās vismaz viens Juridiskā departamenta pārstāvis, kurš sēdes gaitā atbild uz senatoru jautājumiem par tiesību normu piemērošanu, kā arī veic sēžu protokolēšanu un pieņemto lēmumu noformēšanu.

9.    Senāta sēdēs nepieciešamības gadījumā var pieaicināt arī citas personas (pateicības izteikšanai, nozares profesionāļa uzklausīšanai vai tml. gadījumos).

10.    Rektors apstiprina senatoru kandidātus un 20 (divdesmit) studējošo pašpārvaldes senatoru kandidātus, ietverot 10 (desmit) rezerves kandidātu, kurus virza uz Satversmes sapulci apstiprināšanai. Studējošo pašpārvalde atsauc studējošo pārstāvjus, kas apstiprināti senatora amatā, saskaņā ar studējošo pašpārvaldes nolikumā noteikto kārtību. Satversmes sapulces apstiprināto Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina puse no darbinieku kopas, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie senatori izbeidz darba vai studiju attiecības ar RTU, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras.

11.    Ja studējošo pašpārvaldes izvirzītais pārstāvis, kas apstiprināts senatora amatā, nevar veikt senatora pilnvaras (izbeidzis studijas RTU, eksmatrikulēts, aizbraucis studentu apmaiņas programmā u. c.), studējošo pašpārvalde vēršas ar iesniegumu pie Senāta priekšsēdētāja par attiecīgā senatora izslēgšanu un nākamā senatora kandidāta, kas secīgi norādīts Satversmes sapulces apstiprinātajā rezerves kandidātu sarakstā, apstiprināšanu senatora amatā. Senāta priekšsēdētājs paziņo Senāta sēdē par izmaiņām studējošo pārstāvju sastāvā, un Senāts atklātā balsojumā apstiprina studējošo pašpārvaldes izvirzīto senatora kandidātu izslēgtā senatora vietā.

12.    Ja senatora pilnvaras izbeidzas pirms Senāta pilnvaru termiņa beigām sakarā ar atsaukšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu, senatora ilgstošas prombūtnes laikā (vairāk par pusgadu), vai citu iemeslu dēļ, Satversmes sapulce sanāk, lai apstiprinātu jaunu senatoru uz atlikušo Senāta pilnvaru termiņu atbrīvotā senatora vietā.

13.    Senators, kuram paredzēta senatora pilnvaru izbeigšanās, pilda savus pienākumus līdz laikam, kamēr Satversmes sapulce apstiprina jaunu senatoru atbrīvojamā senatora vietā. Ja senators nevar pildīt savus pienākumus līdz laikam, kamēr Satversmes sapulce apstiprina jaunu senatoru atbrīvojamā senatora vietā, jo senatoram vairs nepastāv darba tiesiskās attiecības, atbrīvojamā senatora vietai ir jāpaliek vakantai līdz jauna senatora apstiprināšanai, izņemot 11. punktā noteiktos gadījumus.

RTU senatori, viņu tiesības un pienākumi

III.    RTU senatori, viņu tiesības un pienākumi

14.    Katra senatora pienākums ir piedalīties Senāta un tā komisiju darbā.

15.    Senators drīkst attaisnoti (darba nespēja, komandējums vai cits attaisnojošs iemesls) nepiedalīties Senāta darbā, ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš par to paziņojot Senāta priekšsēdētājam. 

16.    Ja senators ilgstoši (vairāk nekā 3 reizes gada laikā) nepiedalās Senāta sēdēs bez attaisnojoša iemesla, tad viņu var izslēgt no Senāta ar 2/3 senatoru balsu. Lai konstatētu senatoru klātbūtni Senāta sēdēs un RTU Senāta komisiju darbā, tiek nodrošināta senatoru reģistrācija. 

17.    RTU senatoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā».

18.    Senators informē par sava statusa maiņu, senatora pilnvaru izbeigšanos (darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar RTU, aiziešana pensijā, studiju beigšana utt.) Senāta priekšsēdētāju un RTU Juridiskā departamenta darbinieku(-us) saskaņā ar rektora rīkojumu. Senatora ilgstošas prombūtnes laikā (vairāk par pusgadu) atbilstošā fakultātes dome vai institūta, filiāles  padome, studējošo pašpārvalde vai rektors izvirza kandidātu iekļaušanai Senāta sastāvā. 

Senāta kompetence

IV.    Senāta kompetence

19.    Savu darbības mērķu sasniegšanai RTU ir tiesības ar Senāta lēmumu dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, tai skaitā aģentūras un komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju nodibinājumos.

20.    RTU fakultāšu, filiāļu, zinātnisko institūtu, institūtu, katedru, centru, laboratoriju, dienestu un departamentu izveidošana un likvidēšana, to nolikumu apstiprināšana ir Senāta kompetencē. Papildus šīm struktūrvienībām ar Senāta lēmumu vai rektora rīkojumu, ja saņemts attiecīgs Senāta deleģējums, var veidot arī citas administratīvās un akadēmiskās struktūrvienības un apstiprināt to nolikumus.

21.    Senāts veic šādas darbības:

21.1.    Senāts apstiprina:

21.1.1.    RTU organizatorisko un pārvaldes struktūru;

21.1.2.    RTU budžeta sadalījuma principus;

21.1.3.    RTU darba kārtības noteikumus;

21.1.4.    RTU zinātņu prorektoru, studiju prorektoru, finanšu prorektoru jeb kancleru (pēc rektora priekšlikumiem);

21.1.5.    studiju programmas, studiju virzienus un to vadītājus;

21.1.6.    uzņemšanas noteikumus;

21.1.7.    studiju procesu reglamentējošos pamatdokumentus;

21.1.8.    RTU sertifikātu veidlapu ierakstus;

21.1.9.    promociju padomju sastāvus;

21.1.10.    nozaru profesoru padomes;

21.1.11.    nolikumus par akadēmiskajiem un administratīviem amatiem;

21.1.12.    prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanai;

21.1.13.    RTU struktūrvienību, padomju, RTU pārziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus un nolikumus; 

21.1.14.    infrastruktūras apsaimniekošanas un saimnieciskās darbības pamatdokumentus;

21.1.15.    RTU Studējošo pašpārvaldes jeb RTU Studentu parlamenta nolikumu;

21.1.16.    Padomnieku konventa nolikumu.

21.2.    Senāts ievēlē:

21.2.1.    Senāta priekšsēdētāju (pēc rektora priekšlikuma) un viņa vietnieku (pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma). 

21.2.2.    RTU emeritētos profesorus;

21.2.3.    RTU Goda biedrus;

21.2.4.    RTU Goda doktorus;

21.2.5.    RTU Goda absolventu;

21.2.6.    RTU Padomnieku konventu;

21.3.    Senāts izvirza pretendentus apbalvojumu un goda nosaukumu saņemšanai.

21.4.    Senāts dod skaidrojumu par RTU Satversmes normu piemērošanu.

21.5.    Senāts lemj arī citus nozīmīgus RTU darbības jautājumus.

Senāta sēdes

V.    Senāta sēdes

22.    Senātu vada Senāta priekšsēdētājs.

23.    Senāta priekšsēdētāja vietnieks saskaņā ar Senāta priekšsēdētāja uzdevumiem un viņa prombūtnes laikā pilda Senāta priekšsēdētāja pienākumus.

24.    Sēdes gaitu protokolē Juridiskā departamenta darbinieks. 

25.    Senāta sēdes var būt gan atklātas, gan slēgtas.

26.    Senāta sēdes ir slēgtas, ja to pieprasa vismaz 2/3 sēdē klātesošo senatoru.

27.    Senāta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no senatoru kopējā skaita.

28.    Lēmums ir pieņemts, ja par to balso vairāk nekā puse, bet pēc atliekošā veto piemērošanas – vismaz 2/3 no klātesošo senatoru skaita.

29.    Atliekošā veto tiesības ir rektoram visos jautājumos un Senāta studējošo pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studentu tiesības un likumīgās intereses. Studējošo veto ir spēkā, ja par to balso vismaz 2/3 no kopējā studējošo pārstāvju skaita. Ja veto ir piemērots, Senāts nekavējoties norīko Saskaņošanas komisiju, kas izskata jautājumu un izstrādā priekšlikumus līdz nākamajai Senāta sēdei. 

30.    Senāta sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

31.    Ārkārtas Senāta sēdi var sasaukt Padomnieku konvents, rektors, Senāta priekšsēdētājs, RTU Studējošo pašpārvalde vai trešā daļa senatoru.

32.    Senāta sēdi izziņo vismaz 5 (piecas) darba dienas pirms sēdes, izsūtot katram senatoram adresētu sēdes darba kārtību. Ārkārtas sēdēm šis laiks var būt mazāks. 

33.    Senāta lēmums stājas spēkā no nākamās dienas pēc Senāta sēdes, ja lēmumā nav noteikts citādi. 

34.    Senāta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt RTU Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izskata iesniegumus un atbild 2 (divu) nedēļu laikā atbilstoši Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumam.

35.    Balsošanas tiesību deleģēšana un balsošana pēc balsošanai noteiktā laika Senāta sēdē nav atļauta.

36.    Personāla vēlēšanu gadījumā balsošana ir aizklāta.

37.    Aizklātas balsošanas gadījumā Senāts ievēlē balsu skaitīšanas komisiju, kurā ir balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un vismaz divi locekļi, no kuriem viens ir studējošo pārstāvis. Balsu skaitīšanas komisija protokolē aizklātās balsošanas rezultātus. Balsu skaitīšanas protokolu paraksta balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un locekļi.

38.    Protestu par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem var iesniegt Senāta priekšsēdētājam 10 (desmit) dienu laikā. Protestu 7 (septiņu) dienu laikā izskata Senāta priekšsēdētāja izveidota komisija. Tās ziņojums tiek iekļauts nākamās Senāta sēdes darba kārtībā.

39.    Senāta sēdes tiek protokolētas, protokolu paraksta sēdes vadītājs un Juridiskā departamenta norīkotais pārstāvis.

40.    Senāta sēdes darbu un materiālu sagatavošanu Senāta sēdei vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Jautājumu izskatīšanai Senātā var iesniegt senatori un padomnieki atbilstoši 9. punktā noteiktajam.

41.    Jautājuma pieteikums un lēmuma projekts vismaz 2 (divas) nedēļas pirms sēdes jāiesniedz Senāta priekšsēdētājam vai Senāta priekšsēdētāja vietniekam, iesniedzot jautājuma pieteikumu un lēmuma projektu Juridiskā departamenta norīkotajam pārstāvim, kurš tos apkopo un iekļauj sēdes darba kārtībā.

42.    Senāta komisiju atzinumi Senāta priekšsēdētājam vai Senāta priekšsēdētāja vietniekam jāiesniedz Juridiskā departamenta norīkotajam pārstāvim pirms Senāta sēdes sākuma. Ja papildus lēmuma projektam ir nepieciešams arī fakultātes domes sēdes (vai citas struktūrvienības/institūcijas) protokola izraksts, tad šis izraksts Senāta priekšsēdētājam vai Senāta priekšsēdētāja vietniekam jāiesniedz Juridiskā departamenta norīkotajam pārstāvim ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms Senāta sēdes.

43.    Senāta sēdē izskata tikai tos jautājumus, par kuriem ir saņemti Senāta komisiju atzinumi un/vai attiecīgās fakultātes domes (vai citu struktūrvienību) lēmums.

44.    Senāta sēdes sākumā Senāta priekšsēdētājs piedāvā Senātam darba kārtību diskusijai, grozījumiem un apstiprināšanai.

45.    Darba kārtībā neietvertu jautājumu izskatīšana Senāta sēdē ir iespējama, ja par to balso vismaz 2/3 no klātesošajiem senatoriem. 

46.    Senāta dokumentācija tiek iekļauta RTU lietu nomenklatūrā kā patstāvīgas struktūrvienības lietas. Senāta darbam tiek iedalīti RTU budžeta līdzekļi. To izmantošanu kontrolē atbilstoši RTU noteiktajai kārtībai. 

47.    Juridiskā departamenta norīkotais pārstāvis veic Senāta lēmumu uzskaiti, nodrošina Senāta sēžu protokolēšanu, sniedz juridiska rakstura konsultācijas, organizē un nodrošina Senāta lēmumu projektu un lēmumu reģistrāciju RTU lietvedības sistēmā, pārzina Senāta dokumentus un dokumentu lietvedību. Senātā pieņemtie lēmumi tiek izsludināti lietvedības sistēmā.

Senāta komisijas

VI.    Senāta komisijas

48.    Galvenajos RTU darbības virzienos Senāts veido komisijas, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātiem nolikumiem un lēmumiem. Senāta komisiju priekšsēdētājus un viņu vietniekus apstiprina Senāts.

49.    Senāta komisiju darba plānus apstiprina Senāta priekšsēdētājs.

50.    Senāta komisijas var strādāt ar dokumentiem elektroniskā formā un, apspriežot tos, izmantot elektroniskās komunikācijas līdzekļus. Pieņemot par dokumentiem lēmumus, var izmantot elektronisko pastu vai citus elektroniskās komunikācijas līdzekļus.

51.    Reizi gadā Senāts noklausās katras komisijas atskaiti.

Universitāte

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai www.rtu.lv.