Mūsu rektori

Tālis Juhna

1972

Ūdens inženiersistēmu profesors
Latvijas ZA akadēmiķis (2017)
RTU rektors no 2023. gada

Leonīds Ribickis

1947

Enerģētikas un elektrotehnikas profesors.
Latvijas ZA akadēmiķis (2007).
RTU rektors no 2011. gada līdz 2023. gadam.
2023. gadā ieguvis goda nosaukuma Rector emeritus.

Vairāk

Viss darba mūžs, atskaitot nepilnus piecus gadus Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, pēc RPI absolvēšanas L. Ribickim saistīts ar RTU: gan kā mācībspēkam, gan kā Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta direktoram, gan kā zinātņu prorektoram, kura pienākumus profesors pildīja 11 gadus.

Kļūstot par rektoru, L. Ribickis izvirzījis RTU mērķi: kļūt par trešās paaudzes universitāti, kas, līdzās pētniecības un studiju darbam par trešo būtiskāko uzdevumu izvirza zinātņietilpīgu uzņēmumu dibināšanu.

L. Ribickis aktīvi atbalsta māksliniecisko pašdarbību un sportu. Daudzus gadus dziedājis RTU vīru korī «Gaudeamus» un bijis kora prezidents, aizraujas ar šaušanas sportu un badmintona spēli, darbojas LR Zemessardzē kā ārrindas seržants.

Studenti atzīst, ka profesors L. Ribickis ir viņu autoritāte.

Dzimis Lielstraupes pagastā.

  • 2010. gada 28. decembrī Par universitātes rektoru ievēl akadēmiķi Leonīdu Ribicki.
  • 2011. gada 27. aprīlī Atklāj topošo RTU Cēsu filiāli.
  • 2011. gada 27. septembrī Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma atsāk RTU vienotā Ķīpsalas teritoriālā kompleksa izveidi: pirmās rekonstruējamās ēkas pamatos iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
  • 2011. gada 14. oktobrī Atklāj RTU 150. jubilejas gadu.
  • 2015. gada 21. decembrī Par RTU rektoru atkārtoti ievēl akadēmiķi Leonīdu Ribicki.

Ivars Knēts

1938–2019

Materiālu mehānikas profesors.
Latvijas ZA akadēmiķis (1992).
RTU rektors no 1999. līdz 2011. gadam 

Vairāk

No 1987. gada bija RPI zinātņu prorektors. Stājoties rektora amatā, I. Knētam bija jāpanāk gan daudzo studiju programmu, gan arī pašas universitātes starptautiskā akreditācija, jāizstrādā RTU attīstības stratēģija.

Pateicoties mērķtiecīgai organizācijai un Eiropas struktūrfondu līdzfinansējuma apgūšanai, tika palielināts pētnieku skaits un notika zinātnes popularizēšanas aktivitātes.

Viena no I. Knēta prioritātēm bija universitātes pozitīva tēla veidošana, viņš allaž uzsvēra: «RTU vārdam jāskan pasaulē!»

Dzimis Rīgā.

  • 1999. gada 22. novembrī Par RTU rektoru ievēl profesoru Ivaru Knētu.
  • 1999. gada 10. decembrī Ķīpsalā svinīgi atklāj jaunuzcelto RTU Zinātnisko bibliotēku.
  • 2002. gada 14. februārī Pirmo reizi tiek parakstīts līgums starp IZM un RTU par valsts finansēto studējošo un absolventu skaitu un piešķirtā finansējuma apjomu.
  • 2002. gada 14. oktobrī RTU atzīmē 140. gadadienu.
  • 2002. gada 15. novembrī Par RTU rektoru atkārtoti ievēl profesoru Ivaru Knētu.
  • 2006. gada 7. augustā Rektors izdod rīkojumu, kas nosaka, ka 1. kursa studentiem nodarbību apmeklēšana ir obligāta.
  • 2007. gada 23. aprīlī Senāts nolemj apstiprināt RTU ilgtermiņa stratēģisko mērķi – vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā un tiešā tās tuvumā.

Egons Lavendelis

1934–2023

Mehānikas profesors.
Latvijas ZA akadēmiķis (1989).
RPI rektors no 1985. līdz 1990. gadam.
RTU rektors no 1990. līdz 1999. gadam.

Vairāk

E. Lavendelis bija RPI pēdējais rektors un RTU pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais rektors. Pirmie gadi rektora amatā sakrita ar lielo pārvērtību laiku – demokrātijas vēsmām un trešo Atmodu.

RPI bija kļuvis par lielāko augstskolu Baltijas republikās ar 14 tūkstošiem studentu un ievērojamu zinātnes centru. Atgūstot Latvijas neatkarību, nozīmīgas pārmaiņas skāra arī studiju programmas – RTU ieviesa bakalaura, inženiera un maģistra studiju līmeni.

E. Lavendeļa laikā – no 1992. gada – RTU absolventiem sākt izsniegt Latvijas Republikas diplomus.

Dzimis Rīgā.

  • 1985. gada 1. septembrī Par RPI rektoru ieceļ profesoru Egonu Lavendeli.
  • 1990. gada 19. martā RPI pārdēvē par Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).
  • 1990. gada 24. oktobrī Par RTU rektoru ievēl jau esošo rektoru profesoru Egonu Lavendeli.
  • 1990. gada 19. martā Darbu sāk RTU Nacionālais studentu parlaments, vēlāk – RTU Studentu parlaments.
  • 1990. gada 14. oktobrī Atzīmē RPI/RTU 130. gadadienu. Tiek ieviesta rektora amata ķēde.
  • 1993. gadā Izveido RTU Padomnieku konventu.
  • 1993. gadā 27. septembrī Senāts nolemj augtskolas dibināšanas dienu – 14. oktobri noteikt par RTU svinamo dienu.
  • 1994. gada 3. maijā Par rektoru atkārtoti ievēl E. Lavendeli.
  • 1997. gada 2. oktobrī L. J. Freijs un O. V. Freijs RTU dāvina 6 ha zemi Klapkalnciemā (tur atrodas atpūtas bāze «Ronīši».
  • 1999. gada septembrī RTU struktūrvienības atstāj ēku Kaļķu ielā 1a. Tās vietā uzcelts atjaunotais Rātsnams.

Aleksandrs Veiss

1918–1985

Ķīmijas profesors.
Latvijas ZA korespondētājloceklis (1975).
Rektors no 1963. līdz 1985. gadam.

Vairāk

Strādājot Ķīmijas fakultātē jau kopš 1947. gada, noiedams ceļu no laboranta līdz dekānam un RPI mācību prorektoram, A. Veiss iepazina un apguva augstskolas administratīvā darba iemaņas. Viņš centās būt reālists un atklāti nepauda nerealizējamas idejas, bet tās, kuras bija pa spēkam īstenot, nekavējoties piepildīja.

Akadēmiķis J. Stradiņš par viņu ir teicis: «Aleksandrs Veiss bija Institūta Lielais Rektors. Viņš bija domājošs vadītājs un jaunatnes audzinātājs.»

Pagājušā gadsimta 60. gadu vidū strauji pieauga studentu un mācībspēku skaits. Rektora vīzija bija vienots institūta komplekss Ķīpsalā, un viņa laikā šeit uzcēla un nodeva ekspluatācijā vairāku fakultāšu ēkas, kā arī kopmītni un ēdnīcu. Sāka realizēties arī rektora lielais sapnis – Ķīpsalas peldbaseins.

A. Veisa laikā ar lielu vērienu attīstījās ārpusstudiju aktivitātes: mākslinieciskā pašdarbība, sports, studentu celtnieku vienības.

Dzimis Maskavā. Apbedīts Rīgā, Matīsa kapos.

  • 1963. gada 28. septembrī Par RPI rektoru ieceļ profesoru Aleksandru Veisu.
  • 1964. gada vasarā Darbu sāk RPI Studentu celtnieku vienība, kas dodas strādāt uz Kazahiju.
  • 1965. gadā Sāk institūta ēku celtniecību Ķīpsalā.
  • 1971. gadā Sāk vasaras sporta un atpūtas bāzes «Ronīši» celtniecību.
  • 1979. gadā Sāk būvēt RPI peldbaseinu.

Aleksandrs Mālmeisters

1911–1996

Materiālu mehānikas profesors.
Latvijas ZA akadēmiķis (1958), PSRS ZA korespondētājloceklis (1970).
Rektors no 1961. līdz 1963. gadam.

Vairāk

Profesora devumu augstākās tehniskās izglītības jomā grūti viennozīmīgi vērtēt. 1950. gadā pēc viņa iniciatīvas tika likvidēta LVU Arhitektūras fakultāte.

Lai arī amatu augstskolas vadībā A. Mālmeisters neesot uzskatījis par svarīgāko, nevar noliegt viņa kā izcila zinātnieka un organizatora lomu polimēru un kompozītmateriālu mehānikas, kā arī biomehānikas zinātniskās skolas izveidošanā Latvijā.

Akadēmiķis J. Stradiņš, izvērtējot A. Mālmeistera devumu, viņam strādājot LPSR Zinātņu akadēmijas sistēmā, atzīmēja: «... iespējams, šajā laikā ir sasniegti ZA nozīmīgākie panākumi, taču viņa darbība izraisa visai pretrunīgas izjūtas».

Dzimis Rīgas apriņķa Pēterupes pagastā. Miris Rīgā, apbedīts l. Meža kapos.

  • 1961. gada 16. martā Par RPI rektoru ieceļ profesoru Aleksandru Mālmeisteru.
  • 1962. gada pavasarī Studentu skaita ziņā RPI kļūst par lielāko Latvijas augstskolu. Sāk celt laboratoriju ēku Ļeņina ielā 1a. Darbu sāk institūta Aspirantūras nodaļa.
  • 1962. gada 23. oktobrī Atzīmē augstskolas simtgades jubileju.
  • 1963. gada 29. jūlijā Profesors A. Mālmeisters pāriet darbā LPSR Zinātņu akadēmijā.

Kristaps Neilands

1899–1960

Mašīnzinību profesors.
Latvijas ZA korespondētājloceklis (1958).
Atjaunotā RPI pirmais direktors no 1958. līdz 1960. gadam.

Vairāk

K. Neilanda darbība direktora amatā bija neilga.

Kara gados par T-34 tipa tanka bruņu izstrādi profesors saņēma augstus valdības apbalvojumus, tomēr tautība un «vāciskais» uzvārds bija par iemeslu, lai viņu svītrotu no Staļina prēmijas saņēmēju saraksta.

Ar savu lietišķo, iejūtīgo un mēreno vadības stilu K. Neilands iemantoja padoto cieņu un kļuva par vadošo izglītības un zinātnes darbinieku. Viņš personīgi veica galvenos darbus RPI atjaunošanai – tas ir Kristapa Neilanda nozīmīgākais devums Latvijai.

Dzimis Jelgavā  Miris Rīgā, apbedīts 1. Meža kapos.

  • 1958. gada 14. jūnijā PSRS Ministru Padome uzdod atjaunot un no 1. septembra atvērt Rīgas Politehnisko institūtu, tā rīcībā nododot jaunuzcelto ēku Ļeņina (Kaļķu) ielā 1.
  • 1958. gada 26. jūnijā Par RPI direktoru apstiprina LVU profesoru Kristapu Neilandu.
  • 1958. gada 11. jūlijā Uz LVU četru tehnisko fakultāšu bāzes atjauno RPI.
  • 1958. gada 1. septembrī LVU tehnisko fakultāšu studentus un mācībspēkus ieskaita atjaunotajā RPI.
  • 1958. gada oktobrī Darbu sāk RPI Sporta klubs.
  • 1959. gada 7. februārī Iznāk institūta laikraksta «Jaunais Inženieris» 1. numurs.
  • 1959. gada 19. martā Nodibina Studentu klubu.
  • 1959./60. m. g. Uzņem reflektantus pēc jauniem mācību plāniem, kas paredz pastiprināt studentu praktisko sagatavotību. (Studentus dienas nodaļā sāk uzņemt divas plūsmās: ar vismaz divu gadu darba stāžu – «stāžinieki» un bez tā «bezstāžinieki»).

Voldemārs fon Knīrīms (Woldemar von Knieriem)

1849–1935

Lauksaimniecības profesors.
Direktors no 1906. līdz 1916. gadam.

Vairāk

Pirms stāšanās rektora amatā V. fon Knīrīms bija direktors mācību un pētījumu saimniecība «Pētermuiža», kur ar ģimeni arī dzīvoja, un RPI Lauksaimniecības nodaļas vadītājs. Viņa abas vecākās meitas vēlāk apprecējās ar agronomiem, bet V. fon Knīrīma jaunākā meita Elizabeta Sofija, glābjoties no cara valdības represijām, slepeni aizbrauca uz Stokholmu un kļuva par Palmes kundzi – vēlākā Zviedrijas premjerministra Ūlova Palmes māti. Ū. Palme bērnības vasaras esot pavadījis pie vecvecākiem Knīrīmiem Latvijā.

Ar studentiem V. fon Knīrīms bijis draudzīgs un sirsnīgs, viņa lekcijas bijušas vienkāršas, saprotamas un pārliecinošas. Profesora ģimene nereti arī pusdienojusi kopā ar studentiem.

Dzimis Mūrmuižā pie Valmieras. Miris Rīgā, apbedīts Lielajos kapos.

  • 1906. gada martā Par augstskolas direktoru ievēl profesoru Voldemāru fon Knīrīmu.
  • 1910. gada rudenī Pabeidz RPI galvenās ēkas 4. korpusa celtniecību gar Arhitektu ielu. Nodibina RPI beidzēju (absolventu) biedrību.
  • 1912. gada septembrī Augstskolas pastāvēšanas laikā uzņem desmittūkstošo studentu.
  • 1912. gada 2. oktobrī Augstskola atzīmē 50. gadadienu.
  • 1915. gada 12. oktobrī RPI sāk darbu Maskavā.

Pauls Valdens

1863–1957

Ķīmijas profesors.
Septiņu valstu ZA īstenais loceklis, četru universitāšu Goda doktors.
Direktors no 1902. līdz 1906. gadam un no 1917. līdz 1919. gadam.

Vairāk

Pirmais P. Valdena RPI vadīšanas laiks sakrita ar 1906. gada notikumiem, un direktors centās ieņemt kompromisa pozīciju. Vēlāk viņš rakstīja: «Jauniešiem bija taisnība tajā ziņā, ka daudz ko augstskolā vajadzēja pārskatīt. Mācībspēkiem vajadzēja sākt pārmaiņu virzienu reformu gultnē brīvākai un lietderīgākai sadarbībai, pēc kā centās jaunie revolucionāri.»

Tolaik P. Valdens ierosināja vairākus pasākumus institūta darba uzlabošanai, tomēr gandrīz visi atdūrās pret birokrātiskiem šķēršļiem.

Izskanējusi versija, ka P. Valdena aiziešana no amata saistīta ar viņa atteikumu nodot cara ohrankai studentus, kas piedalījušies nekārtībās.

Otrreiz esot institūta direktora amatā, P. Valdens nodrošināja tā darbību kara laikā un evakuācijā Maskavā, kā arī īstenoja reevakuāciju.

Dzimis Rozulas pagastā. Miris un apbedīts Gammertingenē, Vācijā.

Pirmais laiks direktora amatā

  • 1902. gada aprīlī Par augstskolas direktoru ievēl profesoru Paulu Valdenu.
  • 1903. gadā Augstskolā ievieš goda nosaukumu. Par RPI pirmo Goda locekli ievēl profesoru Vilhelmu Ostvaldu.
  • 1906. gada 1. janvārī P. Valdenu atbrīvo no direktora amata pēc paša lūguma.

Otrais laiks direktora amatā

  • 1917. gada 1. janvārī     Profesoru P. Valdenu otrreiz ievēl par augstskolas direktoru.
  • 1917. gada martā institūtā uzņem pirmās studentes, viņu vidū – direktora meitu Irisu Valdenu.
  • 1917. gada 26. jūlijā Augstskolas direktoru turpmāk sauc par rektoru, viņa palīgu – par prorektoru.
  • 1918. gada 6. augustā Izmantojot RPI tehnisko bāzi un mācībspēkus, nodibina Ivanovovozņesenskas Politehnisko institūtu.
  • 1918. gada augustā Norit RPI daļēja reevakuācija uz Rīgu.
    Profesors Pauls Valdens atsakās no rektora amata.

Teodors Grēnbergs (Theodor Groenberg)

1845–1910

Fizikas profesors.
Direktors no 1891. līdz 1902. gadam.

Vairāk

T. Grēnbergs kolēģu atzinību ieguva, vairāk nekā 10 gadus strādājot Rīgas Politehnikumā par fizikas profesoru, vēlāk arī Tirdzniecības nodaļas vadītāju un vicedirektoru. Viņu augsti vērtēja arī P. Valdens – profesora kādreizējais asistents un nākamais RPI direktors.

T. Grēnbergs bijis mīlēts studentu vidū – vēl ilgi pēc institūta absolvēšanas viņi esot atcerējušies profesora interesantās un aizraujošās lekcijas. Direktora amatā T. Grēnbergam ar piesardzību un izveicību nācās pārvarēt augstskolas reorganizāciju laikā, kad tā kļuva par Rīgas Politehnisko institūtu ar krievu mācību valodu.

Dzimis Kijevas guberņā. Miris un apbedīts Freiburgā, Vācijā.

  • 1891. gada septembrī Par augstskolas direktoru ievēl profesoru Teodoru Grēnbergu.
  • 1892. gada 29. septembrī Valdība izdod rīkojumu par pāreju uz krievu mācību valodu.
  • 1896. gada 6./18. maijā Krievijas cars Nikolajs II apstiprina augstskolas jauno nolikumu un štatu sarakstu, paredzot krievu mācību valodu un piešķirot visas valsts augstskolām paredzētās tiesības – augstskola kļūst par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI).

Kārlis Augusts Līventāls (Karl August Lieventhal)

1844–1900

Tautsaimniecības profesors.
Direktors no 1886. līdz 1891. gadam.

Vairāk

K. A. Līventāls ilgus gadus bija Rīgas Poltehnikuma Tirdzniecības nodaļas vadītājs, vēlāk – vicedirektors. Laikā, kad viņš vadīja augstskolu, tika uzlabota mācību bāze, ierīkotas modernas laboratorijas, pirmo reizi Krievijas teritorijā tika sākta stipro strāvu elektrotehniķu apmācība.

K. A. Līventāla laikā augstskolā strādāja vēlākais Nobela prēmijas laureāts profesors Vilhelms Ostvalds un elektrisko mašīnu teorijas pamatlicējs Engelberts Arnolds.

Dzimis Biržu pagastā latviešu dzejnieka un skolotāja Anša Līventāla ģimenē. Miris Rīgā, apbedīts Lielajos kapos.

  • 1886. gada janvārī Par augstskolas direktoru ievēl profesoru Kārli Augustu Līventālu.
  • 1887. gada 2. oktobrī Augstskola atzīmē 25. gadadienu.

Gustavs fon Kīzerickis (Gustav von Kieseritzky)

1830–1896

Matemātikas profesors.
Direktors no 1875. līdz 1885. gadam.

Vairāk

Vēsturē G. Kīzerickis iegājis kā bargs kungs ar lielisku atmiņu – viņš zināja nosaukt vārdā visus augstskolas studentus, kuru skaits no 1875. līdz 1885. gadam palielinājās no 200 līdz 700. Kad profesors bija iesācis lekciju, neviens students auditorijā vairs ienākt nedrīkstēja. Ja kāds to tomēr uzdrošinājās, tad profesors viņam uzsauca: «Tür zu – von aussen!» (vācu val.: Durvis ciet – no ārpuses!). Taču visi esot zinājuši, ka zem šā ārējā raupjuma slēpjas zelta sirds un neviltots prieks par citu veiksmēm.

Dzimis Cēsīs. Miris Rīgā, apbedīts Lielajos kapos.

  • 1875. gada februārī Par augstskolas direktoru ievēl profesoru Gustavu Kīzericki.
    Augstskolā pēc Rietumeiropas augstāko mācību iestāžu parauga tiek izveidots karceris, kur par disciplīnas pārkāpumiem (kaušanos, smēķēšanu, pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu, personas goda un cieņas aizskaršanu, necenzētu vārdu lietošanu u. c.) ievieto studentus.
  • 1877. gada rudenī Uzceļ augstskolas ēkas otro korpusu gar Pauluči (tagad Merķeļa) ielu.
  • 1885. gada oktobrī G. Kīzericki pēc paša lūguma atbrīvo no direktora amata.

Ernsts Nauks (Ernst Nauck)

1819–1875

Fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors.
Rīgas Politehnikuma pirmais direktors no 1862. līdz 1875. gadam.

Vairāk
E. Nauks izveidoja tikko dibinātās augstskolas struktūru, visu nodaļu programmas un nokomplektēja mācībspēku sastāvu. Iegājis vēsturē kā vienīgais direktors ar pedagoģisko izglītību. Būdams iejūtīgs, eksāmenos E. Nauks esot licis mazliet augstākas atzīmes, lai neviens students nejustos netaisnīgi novērtēts. Gan sabiedriskajā darbā, gan saskarsmē ar studentiem profesors bijis laipns, vienkāršs un pieticīgs, viņš cilvēkus piesaistījis ar labu garastāvokli un jokiem.
E. Nauka aizraušanās bijusi klavierspēle un šahs – viņš arī miris šaha partijas laikā ar Rīgas ģenerālgubernatoru Pjotru Bagrationu.
 
Dzimis Auerštetē, Vācijā. Miris Rīgā, apbedīts Lielajos kapos.
  • 1862. gada janvārī E. Nauks no Vācijas ierodas Rīgā, lai uzņemtos augstskolas direktora pienākumus.
  • 1862. gada rudenī Sākas mācības Rīgas Politehnikumā, tās notiek vācu valodā.
  • 1865. gada jūnijā Augstskolas darbības laikā notiek pirmie gala pārbaudījumi, diplomus saņem divi absolventi.
  • 1869. gadā Mācības turpinās jaunuzceltajā ēkā Troņmantnieka (tagad Raiņa) bulvārī 19.

Universitāte