RTU izveidota jauna iekārta mikroaļģes Chlorella vulgaris audzēšanai

Mikroaļģes Chlorella vulgaris izmantošana ūdens attīrīšanai un ūdens bagātināšanai ar skābekli Baltijas reģionā ir novitāte, teikts projekta pieteikumā «PROTOTECH». Inovācijas rezultātā ir iespējams audzēt zivis dīķos daudz lielākos blīvumos un uzlabot ūdens kvalitāti. Projekta pasūtītājam Raivim Apsītim pašam ir trīs gadu eksperimentāla pieredze darbā ar mikroaļģēm, gan izmantojot tās zivju audzēšanā praktiskā dīķsaimniecībā, gan kultivējot pašu mikroaļģi mākslīgi radītos laboratorijas apstākļos mazos apjomos. Ir veikti neskaitāmi izmēģinājumi dažādos apstākļos, mainot gan gaismas–tumsas režīmus, gaismas spektru, intensitāti, analizējot temperatūras ietekmi uz augšanu, kā arī izmēģinātas dažādas barotnes. Programmā «PROTOTECH» tika pieteikts izaicinājums – radīt efektīvas pilota izmēra iekārtas prototipu un izstrādāt audzēšanas protokola vadlīnijas (gaismas spožumu, spektru, maisīšanas veidu un intensitāti, piebarošanas un ražas vākšanas biežumu un apjomu), lai nodrošinātu vienmērīgas kvalitātes un paredzama apjoma mikroaļģes Chlorella vulgaris suspensiju.

«Lielākais izaicinājums bija gaisma – kā dabūt gaismu pēc iespējas labākā kontaktā ar aļģēm,» stāsta viens no projekta īstenotājiem, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta absolvents Kārlis Vītols. Pasūtītājam bijusi ideja, ka nepieciešama caurspīdīga stikla vai plastmasas kaste, kurā aļģes no visām pusēm varētu izgaismot ar prožektoriem, bet izpildītāji secinājuši, ka stikla kasti būvēt ir tehnoloģiski sarežģīti, lai tā būtu izturīga. «Lēmām par labu nerūsējoša tērauda vannām, kuras ir viegli apkopt un uzturēt. Savukārt gaismas projektējām kā cilindrus, kas tiek ievietoti ūdenī, piemēram, lielajā vannā ir seši tādi cilindri,» procesu ieskicē K. Vītols. Izaicinājums bija arī saprast, kā šos cilindrus dzesēt, lai LED lentes nepārkarstu. «Atradām jaudīgas, efektīvas LED lentes, kuras spirāles veidā tiek uztītas uz metāla serdeņa, un šis metāla serdenis tiek dzesēts ar ventilatoru palīdzību. Pirms nodošanas ražošanai veicām arī izmēģinājumus, lai pārbaudītu lampu temperatūras,» norāda speciālists. Viņš pats vairāk strādājis pie detaļu sagādes un komponenšu izvēles, kolēģis Krišs Bērzkalns – pie 3D modeļa izstrādes un detalizācijas.

Abi speciālisti uzprojektējuši arī rāmjus tērauda vannu turēšanai, kas pēc tam izgatavoti precīzi pēc izmēriem. Abiem izstrādātājiem šis nav pirmais biotehnoloģiju projekts; interese par tām bijusi jau arī iepriekš un rezultējusies kopīgā jaunuzņēmumā, kas attīstījis gaisu attīrošu augu sienu. Vēl viens inovatīvs produkts, pie kura K. Vītols ir pielicis savu roku – smaržu ierakstīšanas ierīce, kas tapa RTU Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikā. 

«PROTOTECH» ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra radīta prototipēšanas programma, kas sniedz atbalstu fiziskām un juridiskām personām zinātņietilpīgu tehnoloģiju produktu vai pakalpojumu prototipu izstrādē un attīstībā, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas augstskolām – RTU, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Projekts tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmā «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi». Šī prototipa izstrādei saņemts grants 15 000 eiro apmērā.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!