Laboratorijas vadītāja: vadošā pētniece, asoc. profesore Dr. sc. ing. Inga Ļašenko
Pulka iela 3, Rīga
+371 67089631
MBZ Laboratorijas potenciāls
Biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskā laboratorija tika dibināta 2008. g. (RTU, MLĶF, BBI, BTMZPL vadītāja Dr. sc. ing. Inga Ļašenko). Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes Senāta 2015. gada 26. janvāra lēmumu (protokols Nr. 586) Biotekstilmateriālu zinātniskās pētniecības laboratorija tika pievienota Transporta un mašīnzinību fakultātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtam.
2018. gadā laboratorijas vadītāja Dr. sc. ing. Inga Ļašenko mācījās Nebraskas-Linkolnas universitātes Mehānikas un Materiālu inženierijas departamentā (Lincoln, »SV) un Stenfordas Universitātes Materiālzinātnes un Inženierzinātņu departamentā (Stanford, ASV), ar mērķi attīstīt bio-tekstila un bio-mehānikas virzienu RTU.
2019. g. laboratorijai tika mainīts attīstības virziens un nosaukums uz Mehānikas un Biotekstilmateriālu zinātnisko laboratoriju MBZL un tā tika iekļauta MTAF Mehānikas un mašīnbūves institūta sastāvā (Senāta lēmums RTU Senāta 2019.gada 28. oktobra sēde, protokols Nr. 633). MBZL attīstības plāna īstenošana ir saskaņota ar Rīgas Tehniskās universitātes stratēģiju 2014.-2020. gadiem un atbilst Rīgas Tehniskās universitātes darbības prioritārajam virzienam «Materiāli, procesi un tehnoloģijas».
Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskai laboratorijai ir ilgtermiņu stratēģiskais plāns ar mērķi izveidot Biotekstilmateriālu ekselences centru Baltijas reģionā, vispusīgai biotekstilmateriālu izpētei un izstrādei, balstoties uz sadarbību starp Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas universitāti, Dabas Zinātņu Centru Lietuvā (Nature Research Centre (LT)), Tartu Universitāti Igaunijā (EST) no vienas puses un Tamperes Universitātes Materiālzinātņu departamentu (Department of Materials Science) (Tampere, Somija), Aihenes Universitātes Tekstiltehnikas institūtu (Institut für Textiltechnik der RWTH Aachen University) (Aachen, Vācija), Nebraskas-Linkolnas Universitātes Mehānikas un Materiālu inženierijas departamentu (University of Nebraska-Lincoln, Department of Mechanical and Materials Engineering) (Lincoln, ASV) un Stenfordas Universitātes Materiālzinātnes un Inženierzinātņu departamentu (Stanford University, Department Materials Science & Engineering) (Stanford, ASV) no otras puses.
MBZ laboratorija atrodas Pulka ielā 3, Rīga, LV-1007, Latvija; laboratorijas kopējā platība - 123.1 m2. MBZL atrodas atjaunotā ēkā.
MBZL aktīvi darbojas gan zinātne, gan studiju procesā. MBZL ir ap 70 publikāciju, 11 patentu (divi starptautiskie), 1 zinātniski metodiskais līdzeklis (Monogrāfija ir pieņemta Library of Congress, USA). MBZL koordinē starptautiskus zinātniskus un apmācības projektus.
«Breakthrough technology for innovative and forward-looking textile materials reducing infrared radiation in the thermal spectral range, that provide protection against drone surveillance»
«Tekstilmateriāla tehnoloģiska struktūra, kas samazina infrasarkanā un ultravioletā starojuma līmeni termiskā spektra diapazonā»
Masking a warm body, especially in the dark, became a very serious military problem with the advent of a new robotic surveillance tools (Drones equipped with multi-spectrum camera, etc.). Excess heat creates a wide range of infrared (IR) radiation from the outer surface of the camouflage suit. The problem of neutralizing excess thermal radiation from the surface of a camouflage suit has not yet been fully solved, therefore the theme of this project is actual for Latvia and Europe.
This primarily applies to human protective devices (ensuring the safety of human life), as well as camouflage devices (both for a serviceman and military equipment), where innovative solutions are required.
Silta ķermeņa maskēšana, jo īpaši tumsā, kļuvusi ļoti nopietna militāra problēma līdz ar jaunu, robotizētu novērošanas rīku ieviešanu (piemēram, bezpilota lidaparāti, kas aprīkoti ar plaša spektra kamerām, u. c.). Liekais siltums rada plaša spektra infrasarkano (IS) starojumu no maskēšanas tērpa ārējās virsmas. Liekā termiskā starojuma no maskēšanas tērpa virsmas neitralizēšanas problēma vēl nav pilnībā atrisināta, tāpēc šis projekts ir aktuāls Latvijai un Eiropai.
Tas galvenokārt attiecas uz cilvēku aizsardzības ierīcēm (nodrošinot cilvēku dzīvības drošību), kā arī maskēšanās ierīcēm (kas paredzētas gan militāro speciālistu, gan militārā aprīkojuma maskēšanai). Šajos gadījumos nepieciešami inovatīvi risinājumi.
Par šo pētījumu Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskās laboratorijas vadītāja vadošā pētniece, asoc. profesore Dr. sc. ing. Inga Ļašenko saņēma Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas 2021. gada balvu izglītībā un pētniecībā.