RTU pētnieki meklē Strūves ģeodēziskā loka punktus

{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=u46eEwsmUkM}

Strūves ģeodēziskais loks ir 19. gadsimtā veiktu mērījumu kopa, kas tiek uzskatīta par vienu no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām. Loks tiek definēts kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas loku garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas.

Savu nosaukumu Strūves ģeodēziskais loks ieguvis par godu zinātniekam – ģeodēzistam un astronomam – Frīdriham Georgam Vilhelmam Strūvem.

Strūves ģeodēziskais loks stiepās 2820 km garumā – no Ziemeļu ledus okeāna piekrastes Norvēģijā līdz pat Donavas upes grīvai pie Melnās jūras – un šķērsoja 10 valstis, tostarp Latviju. Latvijā tika uzmērīti 16 Strūves ģeodēziskā loka punkti, no kuriem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi tobrīd precīzi zināmie punkti – Jēkabpils un Sestukalns Ērgļu apkaimē.

Pirms trim gadiem zinātniekiem dabā  izdevies atrast arī Arbidānu punktu, bet šogad – Bristenes punktu.

«Tie ir nostiprināti, fiziski punkti dabā, no kuriem lielāko daļu izmantoja karšu izveidei,» skaidro Ivars Aleksejenko, RTU doktorants un Latvijas Ģeotelpiskā informācijas aģentūras vecākais eksperts.

Katra punkta atrašana un informācijas ieguve par to, ir solis uz priekšu vēstures izzināšanā un saglabāšanā. Strūves ģeodēziskā loka punkti Latvijā ir unikāls vēsturiski tehnisks mantojums, kas bagātina mūsu kultūru. Tā plašāka izpēte sniedz plašas iespējas citiem tehniskiem un vēsturiskiem pētījumiem, tūrismam, novadpētniecībai u. c. – pārliecināti zinātnieki.

Strūves ģeodēziskā loka pētījumā iesaistījušies RTU Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedra, Latvijas Ģeotelpiskā informācijas aģentūra, arī Jēkabpils pašvaldība, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

RTU Informācijas centrs